Ministru kabineta rīkojums Nr. 317

Rīgā 2019. gada 2. jūlijā (prot. Nr. 31 16. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 45.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 45.0. versijā projekta "Jaunās paaudzes Integrētā iekšlietu informācijas sistēma (IIIS2)" (turpmāk - projekts) aprakstu.

2. Noteikt projekta izmaksas 3 800 000 euro apmērā.

3. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

4. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

5. Noteikt Iekšlietu ministrijas Informācijas centru par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

6. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 549 000 euro gadā, pieprasot papildu finansējumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ministru prezidenta vietā -
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2019. gada 2. jūlija
rīkojumu Nr. 317)

Jaunās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Jaunās paaudzes Integrētā iekšlietu informācijas sistēma (IIIS2)" (turpmāk - projekts) virsmērķis ir izveidot vienotu un efektīvu pārbaužu un pirmstiesas izmeklēšanas procesu elektronisku pārvaldības sistēmu, nodrošinot pamatu e-lietas izveidei, samazinot izmeklēšanas termiņus un izdevumus, kā arī nodrošinot datu pieejamību sabiedrībai.

Projekta mērķi

1. Izveidot efektīvu, vienotu un drošu pārbaužu un lietas materiālu pārvaldības procesu un integrēt e-lietā.

2. Pilnveidot informācijas apmaiņas procesu komunikācijai ar sabiedrību.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

Plānotie projekta rezultāta rādītāji

Plānotie projekta iznākuma rādītāji

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekta iznākumi un rezultāti ir vērsti uz šādu specifiskā atbalsta mērķu (turpmāk - SAM) sasniegšanu:

1) nodrošināt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus;

2) nodrošināt publiskā sektora darbības efektivitāti;

3) nodrošināt valsts informācijas sistēmās esošo datu izmantošanu citās valsts un pašvaldību iestādēs, nepieprasot datu subjektiem iesniegt tos atkārtoti;

4) radīt priekšnosacījumus publiskās pārvaldes rīcībā esošās informācijas izmantošanai ārpus publiskā sektora, tai skaitā lai nodrošinātu tās izmantošanu uzņēmējdarbības, analīzes u. c. mērķiem.

Projekta ietvaros izveidojamās integrētās iekšlietu informācijas sistēmas (IIIS2) un izstrādājamās e-lietas informācijas sistēmu platformas risinājumi ir vērsti uz sabiedrībai un komersantiem paredzētu e-pakalpojumu izstrādi, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos pirmstiesas izmeklēšanas pakalpojumu mērķauditorijas kontekstā. Projekta ietvaros paredzēts izstrādāt dažādus elektroniskos pakalpojumus.

Elektroniska datu apmaiņa izmeklēšanas un tiesvedības procesu ietvaros veicinās valsts pārvaldes iestāžu darbības efektivitāti.

Sagatavojot un publicējot atvērtos datus Datu publicēšanas platformā (10 datu kopas), projekts paaugstinās Latvijas reitingu PSI Scoreboard attiecībā uz datu atkalizmantošanas indeksu.

Īstenojot projekta pasākumus, tiks dots ieguldījums arī SAM iznākuma rādītājos - izstrādāta atvērta informācijas sistēmas platforma un pilnveidoti 11 procesi.

Projekta ietvaros pilnveidojamo procesu izvēli pamato nozares politikas plānošanas dokumentos definētās prioritātes, kā arī SAM.

Projekta īstenošana nodrošinās ieguldījumu SAM rezultāta rādītājos atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumu Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" 7.1. un 7.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem:

1) pilnveidoti 11 darbības procesi (pilnveidojamie procesi pēc to satura un mērķa savstarpēji nepārklājas un ir atšķirīgi);

2) pilnveidoti deviņi pakalpojumi, un izveidoti pieci jauni pakalpojumi.

Projekta ietvaros tiks pilnveidoti šādi darbības procesi, kā arī pilnveidoti un izveidoti šādi pakalpojumi:

1) pārbaužu un lietas materiālu vienots pārvaldības process e-lietas ietvaros (procesa ietvaros tiks izveidoti divi jauni pakalpojumi - "Vienotā darba vide" un "E-dokumentu vadība (pārvaldība)");

2) e-lietu uzskaites, piekļuves tiesību kontroles un lietas datu apmaiņas process (procesa ietvaros tiks izveidots jauns pakalpojums "E-lietas katalogs");

3) e-dokumentu, lietas materiālu pārvaldīšanas, uzglabāšanas process (procesa ietvaros tiks izveidots jauns pakalpojums "Repozitorijs");

4) komunikācijas ar iedzīvotājiem, ziņu sniegšanas un pieprasīšanas process (procesa ietvaros tiks izveidots jauns pakalpojums "Mani dati e-lietā" un pilnveidots pakalpojums "Informācijas sniegšanas un pieprasīšanas e-pakalpojums");

5) informēšanas process par meklējamām mantām un personām (procesa ietvaros tiks pilnveidoti divi pakalpojumi - "Meklējamo personu un mantu identifikācija" un "Meklējamo mantu un personu publicēšana");

6) ieroču aprites informācijas sniegšanas process (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Ieroču aprites uzraudzība un kontrole");

7) klasifikatoru salāgošanas un apmaiņas process (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Koplietošanas klasifikatoru izplatīšanas pakalpojums");

8) iedzīvotāju, valsts un pašvaldības iestāžu informēšanas process par reģistrētajiem notikumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un noziedzīgiem nodarījumiem (statistisko datu apstrāde un iegūšana) (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Atvērtie dati un statistika");

9) statistikas un datu pieejamības un meklēšanas process (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Datu analīzes un statistikas pakalpojums");

10) e-lietas kontroles un uzraudzības process (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Lietu uzraudzība un termiņu kontrole");

11) e-lietas informācijas resursu drošības un aizsardzības process (procesa ietvaros tiks pilnveidots pakalpojums "Informācijas resursu administrēšanas pakalpojums").

Projekta īstenošana sekmēs:

1) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanu;

2) publiskās pārvaldes efektivitāti;

3) publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektu Nr. 3DP/3.2.2.1.1/13/IPIA/CFLA/013 "Prokuratūras informācijas sistēmas projekts tiesu sistēmas attīstībai"

Atbilstoši projekta plānotajām izmaksām sistēmas izstrādes izmaksas ir 3 800 000 euro, papildus katru gadu uzturēšanas izmaksas 549 000 euro. Kopā 15 gados izstrādes un uzturēšanas izmaksas ir 9 839 000 euro.

Projekta īstenošanas rezultātā amatpersonu darba laika ietaupījumu ir paredzēts izmantot, lai uzlabotu ar viņu darbu saistīto pakalpojumu vai funkciju izpildes kvalitāti.

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 15 gadu periodā sasniedz 45 236 958 euro (diskontētā summa 29 505 343 euro), un tas ir būtiski lielāks par projekta investīciju un uzturēšanas izmaksām 15 gadu periodā (549 000 euro), kas kopā veido izmaksas 9 839 000 euro (projekts + uzturēšana).

Iekšlietu ministrs S. Ģirģens