Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts kontroles likumā

Izdarīt Valsts kontroles likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 12. nr.; 2005, 2., 14. nr.; 2009, 2., 21. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2011, 99. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1. panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Valsts kontrole veic revīzijas saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora revīzijas standartiem, kuri atbilst augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā kongresa atzītām un apstiprinātām prasībām attiecībā uz augstāko revīzijas iestāžu darbu un kuru atzīšanu Latvijā nosaka valsts kontrolieris, kā arī likumā noteiktajā kārtībā rīkojas attiecībā uz revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem."

2. 2. panta pirmajā daļā:

izteikt ievadteikumu šādā redakcijā:

"Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē:";

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību finanšu līdzekļus, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;";

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) rīcību ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, publiskas personas kapitālsabiedrību, publiski privāto, privāto kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē, kā arī to kapitālsabiedrību mantu vai tās daļu, kuru kapitāla daļas vai akcijas pieder publiskas personas kapitālsabiedrībām, publiski privātām vai privātām kapitālsabiedrībām Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē."

3. 3. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) katru gadu iesniedz Saeimai atzinumu un revīzijas ziņojumu par saimnieciskā gada pārskatu līdz pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 15. oktobrim;";

izslēgt 3. punkta "a" apakšpunktā vārdu "finanšu";

izslēgt 3. punkta "b" apakšpunktu;

papildināt 4. punktu ar vārdiem "un seko to izskatīšanas gaitai";

izteikt 4.¹ punktu šādā redakcijā:

"4¹) ierosina Ministru kabinetam veikt pasākumus Valsts kontroles revīziju rezultātu izvērtēšanai;";

papildināt pantu ar 4.² punktu šādā redakcijā:

"4²) sadarbojas ar Saeimas komisijām, informējot tās par revīziju rezultātiem, revīzijās atklāto trūkumu novēršanu, kā arī par revīzijā konstatēto tiesību normu pārkāpumu izskatīšanu;";

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) sadarbojas savas kompetences ietvaros ar Eiropas Savienības institūcijām un citām starptautiskajām organizācijām vai institūcijām, tajā skaitā var iesaistīties revīzijās kā šo organizāciju vai institūciju revidents, kā arī sadarbojas ar citu valstu augstākajām revīzijas iestādēm, tajā skaitā var veikt šo iestāžu darbības novērtējumu;";

papildināt pantu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) veic revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikāciju Valsts kontroles revīziju veikšanai."

4. 8. pantā:

izteikt pirmās daļas 11. punktu šādā redakcijā:

"11) nosaka revīzijās lietojamos publiskā sektora revīzijas standartus, kā arī revīzijas metodoloģiju un prasības revīziju kvalitātes kontrolei;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Reizi gadā valsts kontrolieris Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā ziņo Saeimai par Valsts kontroles darbību."

5. 11. pantā:

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) apstiprina šā likuma 3. panta 1. punktā minēto atzinumu un pieņem lēmumu par tā iesniegšanu Saeimai;";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) pieņem lēmumu sakarā ar sūdzībām, kas iesniegtas par revīzijas departamenta lēmumu, ar kuru apstiprināts revīzijas ziņojums vai atzinums;";

papildināt pantu ar 14. punktu šādā redakcijā:

"14) apstiprina revīzijas departamentu sektoru vadītāju un revidentu sertifikācijas nolikumu un sertifikācijas komisijas sastāvu."

6. Izslēgt 12. panta trešās daļas otro teikumu.

7. Izteikt 17. panta 3. punktu šādā redakcijā:

"3) pārrauga revīziju plānošanu;".

8. Izteikt 19. panta 2. punktu šādā redakcijā:

"2) nodrošina revīziju plānošanu;".

9. Papildināt 29.¹ pantu ar vārdiem "vai sakarā ar to, ka revīzijas departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles revīziju veikšanai".

10. Papildināt 30. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Par revīzijas departamenta sektora vadītāju var būt persona, kurai ir sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai."

11. Papildināt likumu ar 37.¹, 37.² un 37.³ pantu šādā redakcijā:

"37.¹ pants. Revīzijas departamenta sektora vadītāja un revidenta zināšanas un prasmes Valsts kontroles revīziju veikšanai apliecina Valsts kontroles sertifikācijas komisijas izsniegts sertifikāts. Sertifikātu izsniedz uz trim gadiem.

37.² pants. Sertifikācijas komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

37.³ pants. Valsts kontrole nodrošina publiski pieejamu informāciju par revīzijas departamentu sektoru vadītājiem un revidentiem izsniegtajiem spēkā esošajiem sertifikātiem Valsts kontroles revīziju veikšanai."

12. 46. panta pirmajā daļā:

aizstāt 2. punktā vārdus "valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības" ar vārdiem "publiskas personas kapitālsabiedrības" un vārdus "likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" - ar vārdiem "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma";

aizstāt 2.¹ punktā vārdus "valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībām" ar vārdiem "publiskas personas kapitālsabiedrībām" un vārdus "likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"" - ar vārdiem "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma".

13. Papildināt 48. panta tekstu ar vārdiem "kā arī informē par to revidējamo vienību".

14. Papildināt likumu ar 48.¹ pantu šādā redakcijā:

"48.¹ pants. Valsts kontroles revīzijas grupu var vadīt revīzijas departamenta sektora vadītājs vai revidents, kuram ir sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai."

15. Papildināt 49. panta pirmo daļu pēc vārda "apmeklēt" ar vārdiem "revidējamās vienības un".

16. Papildināt likumu ar 49.¹ pantu šādā redakcijā:

"49.¹ pants. (1) Ja Valsts kontroles revīzijas uzdevuma veikšanai tiek apstrādāti fizisko personu dati, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15., 16. un 18. pantā noteiktās datu subjekta tiesības var tikt ierobežotas, ciktāl tās var apdraudēt vai būtiski traucēt revīzijas mērķu sasniegšanu un atkāpes ir vajadzīgas šo mērķu sasniegšanai.

(2) Valsts kontrole atbilstoši revīzijas mērķim nosaka personu datu apstrādes nolūku, datu apstrādes kategorijas un datu glabāšanas laikposmu.

(3) Valsts kontrole nodrošina datu glabāšanu un datu aizsardzības garantijas, ņemot vērā datu apstrādes vai apstrādes kategoriju raksturu, darbības jomu un nolūkus, atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām."

17. Papildināt 53. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Termiņu, kādā iesniedzami paskaidrojumi par revīzijas ziņojuma projektu, nosaka ne mazāku par 10 darbdienām."

18. Papildināt likumu ar 57.¹ pantu šādā redakcijā:

"57.¹ pants. Valsts kontrole pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, veic šajā likumā noteiktos pasākumus, lai informētu kompetentās iestādes par revīzijā konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem, sekotu to izskatīšanas gaitai, kā arī lemj par revīzijā konstatētās nelikumīgās rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu."

19. Izteikt 64. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Revidējamā vienība vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, uz kuru attiecas revīzijas ziņojumā norādītais, ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē. Privātpersona ir tiesīga apstrīdēt lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu Valsts kontroles padomē, ja tas tieši aizskar šīs privātpersonas tiesības vai likumiskās intereses. Lēmumu par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu var apstrīdēt Valsts kontroles padomē 15 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas."

20. Izslēgt 67.¹ panta otrajā daļā vārdus "likumības un lietderības".

21. Izslēgt 68. pantu.

22. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

"XIV nodaļa
Lēmums par zaudējumu piedziņu

69. pants. Ja revīzijā konstatē nelikumīgu rīcību ar finanšu līdzekļiem vai mantu, revīzijas departaments pēc tam, kad ir stājies spēkā lēmums par revīzijas ziņojuma apstiprināšanu, iesniedz priekšlikumu Valsts kontroles padomei lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, norādot personas, pret kurām vēršama zaudējumu piedziņa, katras personas nodarīto zaudējumu apmēru un pamatojumu zaudējumu piedziņai no konkrētās personas.

70. pants. Šā likuma 69. pantā minēto lēmumu pieņem attiecībā uz tādu revidējamo vienību, kas ir publiska persona, tās institūcija vai publiskas personas kontrolēta kapitālsabiedrība.

71. pants. (1) Valsts kontroles padome izvērtē šā likuma 69. pantā noteiktajā kārtībā iesniegto priekšlikumu un pieņem lēmumu par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, kuru nosūta revidējamai vienībai un tās augstākai iestādei (kapitāla daļu turētājam). Šis lēmums ir starplēmums un nav pārsūdzams.

(2) Augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) triju nedēļu laikā pēc Valsts kontroles padomes lēmuma saņemšanas informē revidējamo vienību un Valsts kontroli par to, vai veiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu. Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) ir informējusi revidējamo vienību un Valsts kontroli, ka neveiks revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, to veic revidējamā vienība un par izvērtēšanas rezultātiem šajā likumā paredzētajā kārtībā informē Valsts kontroli un arī augstāku iestādi (kapitāla daļu turētāju).

(3) Ja augstāka iestāde (kapitāla daļu turētājs) veic revidējamās vienības amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu, uz to attiecas šajā nodaļā noteiktais par revidējamo vienību.

72. pants. Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad saņemts Valsts kontroles padomes lēmums par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas uzsākšanu, revidējamā vienība veic amatpersonu un darbinieku atbildības izvērtējumu un iesniedz Valsts kontrolei:

1) informāciju par zaudējumu apmēru un citiem ar lietu saistītiem apstākļiem;

2) informāciju par personām (neatkarīgi no tā, vai šīs personas bija norādītas šā likuma 69. pantā minētajā lēmumā), no kurām ir pilnībā vai daļēji piedzīti zaudējumi vai pret kurām uzsākts zaudējumu piedziņas process, vai ar kurām noslēgta vienošanās par zaudējumu labprātīgu atlīdzināšanu;

3) motivētu priekšlikumu izbeigt administratīvo lietu un neveikt zaudējumu piedziņu, ja nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi vai ir iestājies noilgums;

4) motivētu priekšlikumu atlikt zaudējumu piedziņu līdz lēmuma pieņemšanai kriminālprocesuālā kārtībā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā.

73. pants. Valsts kontrole izvērtē šā likuma 72. pantā noteiktajā kārtībā saņemto informāciju un, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju. Revidējamai vienībai un citām šā likuma 49. pantā minētajām iestādēm, un jebkurai personai ir pienākums sniegt Valsts kontrolei tās pieprasīto informāciju. Valsts kontroliera pilnvarotam darbiniekam ir tiesības lēmuma sagatavošanai apmeklēt revidējamo vienību un saņemt dokumentus, kā arī paskaidrojumus no jebkuras personas.

74. pants. Valsts kontroles ierosinātajā lietā par zaudējumu piedziņu personai, pret kuru ierosināta administratīvā lieta, ir tiesības pašai vai ar pārstāvja starpniecību piedalīties Valsts kontroles padomes sēdē un sniegt paskaidrojumus, kā arī ir citas Administratīvā procesa likumā noteiktās tiesības.

75. pants. Valsts kontroles padome četru mēnešu laikā no šā likuma 73. pantā minētās informācijas saņemšanas dienas pēc savas iniciatīvas vai pēc revidējamās vienības lūguma, izvērtējot personas viedokli, pieņem lēmumu:

1) atlikt zaudējumu piedziņu, ja par attiecīgo prettiesisko rīcību ir uzsākts kriminālprocess vai ja tas ir lietderīgi, iekams nav izskatīta disciplinārlieta vai administratīvā pārkāpuma lieta, kurā nepieciešams konstatēt tos pašus faktus;

2) atlikt jautājuma izskatīšanu, līdz revidējamā vienība veiks normatīvajos aktos noteiktās darbības, lai pati veiktu zaudējumu piedziņu vai panāktu vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu;

3) nepiedzīt zaudējumus, jo:

a) nav konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi,

b) iestājies noilgums,

c) piedziņa pilnībā vai daļēji ir veikta vai tiek veikta citā procesā,

d) noslēgta vienošanās par zaudējumu pilnīgu vai daļēju labprātīgu atlīdzināšanu;

4) piedzīt zaudējumus tagadējās mantas samazinājuma apmērā, ja konstatēti likumā paredzētie zaudējumu piedziņas priekšnoteikumi.

76. pants. Ja pieņemts lēmums atlikt piedziņu līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā, šo lēmumu nosūta arī personai, pret kuru paredzēts vērst zaudējumu piedziņu. Lēmums aptur noilguma skaitījumu zaudējumu piedziņai šajā likumā noteiktajā kārtībā, līdz stājas spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu. Ja personu sauc pie kriminālatbildības, jautājumu par zaudējumu piedziņu izskata Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

77. pants. Pēc tam kad stājies spēkā nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā vai disciplinārlietā vai lēmums atteikties uzsākt vai izbeigt kriminālprocesu, Valsts kontrole lūdz revidējamo vienību sniegt informāciju par rīcību zaudējumu piedziņai. Ja revidējamā vienība četru mēnešu laikā nav uzsākusi zaudējumu piedziņu vai panākusi vienošanos par to labprātīgu atlīdzināšanu, Valsts kontroles padome lemj, vai ir pamats zaudējumu piedziņai, ņemot vērā attiecīgajā nolēmumā secināto par personas atbildību un citiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

78. pants. Lēmumu par zaudējumu piedziņu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja pieņemts lēmums par zaudējumu piedziņu, to noformē un izpilda Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pēc zaudējumu atgūšanas Valsts kontrole tos ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos vai revidējamās vienības budžetā, ja revidējamai vienībai ir patstāvīgs budžets.

79. pants. Ja lēmums par zaudējumu piedziņu kļuvis neapstrīdams un persona likumā noteiktajā kārtībā nav labprātīgi atlīdzinājusi zaudējumus, Valsts kontrole savā mājaslapā internetā publicē informāciju, kurā norāda tās personas vārdu, uzvārdu un amatu, pret kuru vērsta piedziņa, kā arī pārkāpuma būtību un zaudējumu apmēru. Mājaslapā internetā nepublicē informāciju, kuras publicēšana ir aizliegta ar citiem likumiem. Šī informācija Valsts kontroles mājaslapā internetā nav pieejama ilgāk par vienu gadu.

80. pants. Ja ar Valsts kontroles padomes lēmumu privātpersonai nodarīti zaudējumi, tos atlīdzina saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu."

23. Papildināt pārejas noteikumus ar 12., 13., 14. un 15. punktu šādā redakcijā:

"12. Grozījumi par šā likuma 29.¹ panta papildināšanu ar vārdiem "vai sakarā ar to, ka revīzijas departamenta sektora vadītājam nav sertifikāta Valsts kontroles revīziju veikšanai", par 30. panta papildināšanu ar trešo daļu un 48.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

13. Ja revīzijas departamenta sektora vadītājam līdz 2022. gada 31. decembrim nav izsniegts sertifikāts Valsts kontroles revīziju veikšanai, viņš var turpināt darbu Valsts kontrolē revidenta amatā.

14. Šā likuma XIV nodaļas noteikumi nav piemērojami attiecībā uz revīzijām, kuras uzsāktas līdz 2019. gada 31. jūlijam.

15. Valsts kontrolieris pirmo ziņojumu par Valsts kontroles darbību (šā likuma 8. panta otrā daļa) sniedz 2020. gadā par 2019. gadu."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 20. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 2. jūlijā