Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā

Izdarīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 13. nr.; 2001, 24. nr.; 2009, 2., 6. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 205. nr.; 2011, 169. nr.; 2012, 186. nr.; 2013, 183., 243. nr.; 2015, 122. nr.; 2016, 108. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5. pantu ar vārdiem "kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu".

2. Papildināt 6. pantu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības;

14) uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumiem."

3. Papildināt 9. pantu ar 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;

4) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu ierobežojumiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu."

4.  13. pantā:

izteikt otro, trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(2) Padome sastāv no trim padomes locekļiem: Komisijas priekšsēdētāja (turpmāk arī - priekšsēdētājs) un diviem padomes locekļiem.

(3) Priekšsēdētāju pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā apstiprina Saeima. Padomes locekļus pēc priekšsēdētāja ieteikuma, kas saskaņots ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, amatā apstiprina Saeima.

(4) Priekšsēdētāja amata pretendentus Ministru kabinets izraugās atklātā konkursā. Pretendentu atlasi veic pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija, kuru vada Valsts kancelejas direktors. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sastāvā ir Valsts kancelejas direktors, finanšu ministrs vai viņa deleģēts pārstāvis, Latvijas Bankas padomes loceklis, Valsts drošības dienesta direktors un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās ne vairāk kā trīs Finanšu sektora attīstības padomes deleģēti tās sastāvā esošu biedrību pārstāvji. Pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas sekretariāta funkcijas veic Valsts kanceleja.";

papildināt pantu ar 4.¹ un 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Ministru kabinets nosaka:

1) pretendentu pieteikšanās nosacījumus un kārtību;

2) pretendentu atlases kritērijus un vērtēšanas kārtību;

3) pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(4²) Priekšsēdētājs pirms padomes locekļa amata pretendenta saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi pārliecinās, vai padomes locekļa amata pretendents atbilst šā panta piektās daļas nosacījumiem.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Par priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) kura ir ieguvusi augstāko izglītību (vismaz maģistra grādu vai tam pielīdzināmu grādu);

3) kura pārvalda latviešu valodu un angļu valodu;

4) kurai ir vismaz piecu gadu darbības pieredze finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā;

5) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un kurai ir vismaz piecu gadu pieredze organizācijas vadītāja vai tā tiešā padotībā esošā amatā;

6) kurai ir nevainojama reputācija;

7) kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu otrās kategorijas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam;

8) kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas).";

izslēgt sesto daļu;

papildināt pantu ar 6.¹ un 6.² daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Priekšsēdētāja un padomes locekļa pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Ja priekšsēdētājs vai kāds no padomes locekļiem atstāj amatu pirms termiņa, viņa vietā Saeima apstiprina attiecīgi jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Viena un tā pati persona var būt par priekšsēdētāju vai padomes locekli ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(6²) Ja Saeima no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai vismaz vienu padomes locekli pirms šā panta 6.¹ daļā noteiktā termiņa, tā padomes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus var iecelt uz laiku priekšsēdētāju vai padomes locekli līdz tāda priekšsēdētāja vai padomes locekļa apstiprināšanai Saeimā, kuru saskaņā ar šo pantu ir izraudzījusies pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija un ieteicis Ministru kabinets. Uz laiku ieceltā priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.";

izslēgt septītajā daļā vārdus "viņa vietnieka".

5. Izteikt 14. pantu šādā redakcijā:

"14. pants. (1) Pirms šā likuma 13. panta 6.¹ daļā noteiktā termiņa Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata tikai tad, ja:

1) ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata;

2) ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu, ar kuru priekšsēdētājam vai padomes loceklim ir piemērots sods par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) priekšsēdētājs vai padomes loceklis vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus;

4) ir stājies spēkā galīgais nolēmums par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu vai par kategorijas pazemināšanu;

5) ir saņemts priekšsēdētāja iesniegums par padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu, ja padomes loceklis vairs neatbilst šā likuma 13. panta piektās daļas 6. punktā minētajam kritērijam;

6) ir saņemts vismaz 34 Saeimas deputātu iesniegums par priekšsēdētāja pirmstermiņa atbrīvošanu, ja priekšsēdētājs vairs neatbilst šā likuma 13. panta piektās daļas 6. punktā minētajam kritērijam;

7) ir saņemts finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīgs motivēts iesniegums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa pirmstermiņa atbrīvošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētos iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata izvērtē šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija.

(3) Ja šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minētos iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētā pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija nekonstatē, atbrīvošanas procedūru pārtrauc. Ja pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija konstatē iemeslus priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanai no amata, tā sagatavo attiecīgu lēmumu. Priekšsēdētājs vai padomes loceklis minēto lēmumu 10 dienu laikā no tā paziņošanas dienas var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

(4) Administratīvā apgabaltiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Tiesa lietu izskata un nolēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievērots šajā daļā noteiktais lietas izskatīšanas un nolēmuma pieņemšanas termiņš, tiesa (tiesnesis) pati nosaka attiecīgās procesuālās darbības izpildes termiņu. Administratīvās apgabaltiesas nolēmums nav pārsūdzams.

(5) Ja šā likuma 13. panta ceturtajā daļā minētās pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas lēmums nav pārsūdzēts vai ir pārsūdzēts un tiesa atzinusi, ka tas ir tiesisks, pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisija lēmumu nosūta Saeimai. Saeimas lēmums par priekšsēdētāja vai padomes locekļa atbrīvošanu no amata nav pārsūdzams."

6. Papildināt likumu ar 14.¹ pantu šādā redakcijā:

"14.¹ pants. (1) Ja Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1. punktu vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņš, pēc amata atstāšanas priekšsēdētājam vai padomes loceklim, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos komercdarbības ierobežojumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 50 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra.

(2) Tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju ir tad, ja pagājuši divi gadi, kopš šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona apstiprināta amatā.

(3) Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta."

7. Izteikt 15. panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis.

(2) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai - priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis."

8. Izteikt 18. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Priekšsēdētājs vada Komisiju, atbild par tās darba organizāciju un nosaka kārtību, kādā viņš tiek aizvietots savas prombūtnes laikā."

9. Papildināt 27. pantu ar teikumu šādā redakcijā:

"Minētie pārskati tiek publicēti Komisijas mājaslapā internetā."

10. Papildināt likumu ar 29. pantu šādā redakcijā:

"29. pants. Komisija reizi trijos gados veic neatkarīgu savas darbības novērtējumu un publicē to Komisijas mājaslapā internetā."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22., 23., 24., 25. un 26. punktu šādā redakcijā:

"20. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. augustam izdod šā likuma 13. panta 4.¹ daļā minētos noteikumus.

21. Grozījumus šā likuma 13. panta otrajā daļā attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumus septītajā daļā, 14. pantu jaunā redakcijā, 14.¹ pantu un grozījumus 15. pantā attiecībā uz tā pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā piemēro ar brīdi, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un abus padomes locekļus. Līdz dienai, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un padomes locekļus, attiecībā uz padomes sastāvu, atbrīvošanu no amata, sēžu vadīšanu un lemttiesīgumu ir piemērojamas tās šā likuma normas, kuras bija spēkā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi, kas  izdarīti ar 2019. gada 13. jūnija likumu.

22. Ievērojot šā likuma 14.¹ pantā noteiktos nosacījumus par vienreizēju kompensāciju, ja Saeima atbrīvo Komisijas priekšsēdētāju vai padomes locekli, Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim informē Saeimu par iespējamiem risinājumiem attiecībā uz citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.

23. Ministru kabinets līdz 2019. gada 1. oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja amata pretendentu. Līdzšinējais priekšsēdētājs turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja apstiprināšanai vai līdz brīdim, kad Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta 1. punktu. Līdzšinējais priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā pirmo jauno padomes locekli. Līdzšinējie padomes locekļi, kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz brīdim, kad Saeima apstiprina amatā otru jauno padomes locekli. Saeimas apstiprinātais jaunais priekšsēdētājs pēc saskaņošanas ar finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi bez kavēšanās virza apstiprināšanai Saeimā jaunos padomes locekļu amata pretendentus.

24. Priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms padomes locekļa atbrīvošanas no amata rakstveidā informē finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, ja saņemts padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata.

25. Ja Saeima no amata atbrīvo līdzšinējo priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz brīdim, kad šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus var iecelt priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību. Ja priekšsēdētājs atbrīvo no amata līdzšinējo padomes locekli, Saeima uz laiku līdz brīdim, kad tā šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā ir apstiprinājusi amatā jaunu padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga ieteikuma no Komisijas darbinieku vidus var iecelt padomes locekli. Šādām personām piemēro tiesību normas, kas attiecībā uz prasībām priekšsēdētājam un padomes locekļiem bija spēkā līdz šā likuma 13. panta piektajā daļā izdarīto grozījumu attiecībā uz tās izteikšanu jaunā redakcijā un sestajā daļā izdarīto grozījumu attiecībā uz tās izslēgšanu spēkā stāšanās dienai. Pārejas periodā padomes locekļu skaits ir ne mazāks par trim. Saeimas uz laiku ieceltais priekšsēdētājs vai uz laiku ieceltais padomes loceklis savus amata pienākumus pilda līdz dienai, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli saskaņā ar šā likuma 13. panta trešo daļu jaunā redakcijā. Šādā gadījumā padomes sēdes sasauc un vada uz laiku ieceltais priekšsēdētājs, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis. Padome darbojas saskaņā ar šo likumu un ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai - priekšsēdētāja prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis.

26. Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019. gada 1. augustam, līdzšinējam priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas apmēra. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 28. jūnijā