Ministru kabineta noteikumi Nr. 240
Rīgā 2019. gada 4. jūnijā (prot. Nr. 27 19.
§)
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra
noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības
atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai
lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 29., 157.,
198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017, 87., 189.,
249. nr.; 2018, 68., 123. nr.) šādus grozījumus:
1. Aizstāt 3. punkta ievaddaļā skaitli "2018."
ar skaitli "2019.".
2. Izteikt 3.3.1. apakšpunkta ievaddaļu šādā
redakcijā:
"3.3.1. pretendentiem, kas nodarbojas ar
lauksaimniecības produktu pārstrādi, kuru darbības veids atbilst
šādiem saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE
2. red.) kodiem:".
3. Aizstāt 11.2. apakšpunktā vārdus "iesnieguma
apstiprināšanu" ar vārdiem "iesnieguma apstiprināšanu,
kas uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu".
4. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. apakšpunktā un
14. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas
2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1408/2013
par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta
piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē
(Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada
24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk -
Komisijas regula Nr. 1408/2013) 3. panta 3.a punktā
noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar
Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta
2. punktu;".
5. Aizstāt 11.8. apakšpunktā skaitļus un vārdus
"Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā" ar
skaitļiem un vārdiem "Nr. 1408/2013 3. panta 3.a
punktā".
6. Izteikt 18.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja
izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz
aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem
euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja
uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir mainīga procentu likme,
izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto
kredītprocentu vidējo likmi;".
7. Izteikt 18.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.10. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā
minēto atbalstu - uzskaites veidlapu par saņemto
de minimis atbalstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem
par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību
un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu
paraugiem;".
8. Izteikt 19.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
9. Izteikt IV nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
10. Izteikt 33. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar
lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību un zvejas
produktu apstrādi un kam piešķirts:".
11. Aizstāt 34., 34.1, 34.2 un
34.3 punktā vārdu "komersantam" ar vārdu
"pretendentam".
12. Izteikt 36.1 punktu šādā redakcijā:
"36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar
lauksaimniecības produktu pārstrādi, šo noteikumu 34. punktā
minētajam atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām
izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz
50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, un maksimālā
atbalsta summa viena pretendenta vienam ieguldījuma projektam
nepārsniedz 7 500 000 euro."
13. Svītrot 36.2 punktā vārdus "atbalstu
īstermiņa un".
14. Izteikt 43.4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.4.5. šo noteikumu 7. pielikuma 3. un
23. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un
programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu
samaksai, - līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās
kopējās summas."
15. Izteikt 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma
20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un
31. punktā minētos pētījumus."
16. Izteikt 45. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"45. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un
43.3. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents,
kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:".
17. Papildināt noteikumus ar 45.12. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"45.12. nosaka zemes auglības līmeni saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par iegūstamo un apkopojamo informāciju par
lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā
pārmaiņām."
18. Papildināt noteikumus ar 45.1 punktu šādā
redakcijā:
"45.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā
minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas ir reģistrējies
Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus pirms
iesnieguma iesniegšanas dienas."
19. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto
atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 20. jūnijam iesniedz
Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un
8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi."
20. Svītrot 49.1 punktu.
21. Papildināt noteikumus ar 50.1 punktu šādā
redakcijā:
"50.1 Atbalsta pretendents par izmaiņām
izdevumu tāmē paziņo Zemkopības ministrijas atbildīgajam
departamentam vismaz 10 darbdienas pirms plānoto darbību
uzsākšanas."
22. Aizstāt 51. punktā vārdus "mēneša laikā pēc
iesnieguma saņemšanas" ar vārdiem "mēneša laikā pēc
iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām".
23. Izteikt 52. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:
"52. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc
iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām izvērtē šo noteikumu 49.
un 50. punktā minēto dokumentu atbilstību šo noteikumu
prasībām un pieņem lēmumu, kurā paredz:".
24. Izteikt 5. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:
25. Izteikt 6. pielikuma nosaukumu šādā redakcijā:
26. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:
Nr.
p. k. |
Nosaukums |
Darba uzdevumi |
Finansējums
(euro) |
Izpildītājs |
Zemkopības
ministrijas atbildīgais departaments |
1. |
Minimālās augsnes apstrādes
ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas
sējumos |
Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai
bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu
bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību
un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti
salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju visā
veģetācijas periodā.
1. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī
kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu
maiņas varianta:
1.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;
1.2. noteikt ražu, ražas kvalitāti un tās
struktūrelementus;
1.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ
ha-1).
2. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības
vielu izmantošanu atkarībā no augsnes apstrādes un augu
maiņas varianta:
2.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (piemēram,
ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes
drupatainību);
2.2. noteikt augu barības vielu izmantošanu.
3. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību
attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:
3.1. noteikt sējumu nezāļainību;
3.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi;
3.3. no 2019. gada līdz 2021. gadam noteikt stiebra
pamatnes slimību izplatību un identificēt tās
ierosinātājus, izmantojot ģenētiski molekulārās metodes, kā
arī vērtēt mikotoksīnu uzkrāšanos risku.
4. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus
ilgstošā laikposmā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju
izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā
(novembris-marts)
|
42 780 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
2. |
Graudaugu šķirņu izturība pret
slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un šķirņu
saimniecisko īpašību novērtējums |
1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un
rudzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana paredzēta
stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības
laikā.
2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju
(kviešu, miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes.
Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un
piengatavības laikā.
3. Novērtēt ziemāju un vasarāju graudaugu vārpu
slimību attīstību atkarībā no šķirnes. Citu slimību
uzskaite graudaugu šķirnēm, ja tās tiek konstatētas.
4. Izvērtēt graudaugu ražas un tās kvalitātes rādītāju
izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā atkarībā no
šķirnes
|
17 000
|
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
3. |
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
2050. gadam |
1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM
modelis) aktualizācija, detalizācijas pakāpes palielināšana
un paplašināšana 2019. gadā:
1.1. visu modelī izmantojamo datu aktualizācija;
1.2. modeļa prognozēšanas detalizācijas pakāpes
palielināšana, iekļaujot saimniecību dalījumu pēc
saimniecību lieluma Latvijai nozīmīgāko lauksaimniecības
sektoru grupās;
1.3. modeļa paplašināšana, izstrādājot kūtsmēslu
apsaimniekošanas sistēmu prognozēšanas bloku;
1.4. modeļa paplašināšana, iekļaujot bioloģisko
saimniecību dimensiju un nodrošinot darbību datus arī šajā
aspektā;
1.5. modeļa paplašināšana, iekļaujot informāciju un
prognozes par organiskā mēslojuma iestrādes apjomu.
2. ES RefScen 2050 (2019) modeļa prognozēto
lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju)
SEG emisijas datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas
viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par
RefScen2050 (2019) datiem un sadarbība ar Eiropas
Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm
prognozēm
|
80 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
4. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmā |
1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un
pazemes ūdeņu piesārņošanā:
1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām
aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka
izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina
izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības
piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo
pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos
trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši
izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu
ņemšanas izpildes biežums - ne retāk kā reizi
ceturksnī;
1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu
barības elementu izskalošanos
(N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida
piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās
lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.
2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma
modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā
15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas
platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi
mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā
praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai
HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma
emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes
lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu
ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku
plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu)
ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.
Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P
savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā
sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās)
procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes
aprēķiniem.
4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P
savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas
teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā
reizi mēnesī.
5. Veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā
pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.
6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot
monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši
starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.
7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot
informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un
augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta
piesārņojuma ar nitrātiem
|
49 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
5. |
Integrētai un bioloģiskai
audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un
potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas
tehnoloģiju izstrāde |
1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību,
augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos.
2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu
kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk
piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un
kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.
3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu
ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un
zālāja kvalitāti dārzā.
4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu
kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši
stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.
5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm
izmēģinājumos Dobelē un Pūrē
|
51 000 |
Dārzkopības
institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
6. |
Integrētai audzēšanai
perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos
un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana |
1. Izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju
šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības
institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.
2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu
piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības
institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.
3. Izvērtēt audzēšanas riska faktorus mazinošas
tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz
krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.
4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas
minerālaugsnē un kūdrā.
5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi
uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos
|
47 000 |
Dārzkopības
institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
7. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas
un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana |
1. Pilnveidot aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radītās SEG emisijas un CO2
piesaistes uzskaites un ziņošanas sistēmu:
1.1. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju
ekspertu.
2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG
emisiju LLU mācību pētījumu saimniecībā
"Pēterlauki":
2.1. ar Picarro G2508 gāzu analizatoru noteikt
CO2, CH4 un N2O emisiju no
lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) atkarībā no
augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu
sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);
2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu
sugas ietekmi uz SEG emisiju izpētes teritorijā, tostarp
novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa
temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi
uz SEG emisiju;
2.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem.
3. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus
un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:
3.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu)
raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām
konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tai skaitā
ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras
mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas, kukurūza un aramzemē
sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu, arī proteīnaugu,
maisījums konvencionālajās saimniecībās, kā arī auzas,
vasaras kvieši, griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas
ar stiebrzāļu pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās
saimniecībās);
3.2. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti
divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi)
un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite
turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu
kopas.
4. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un
ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās SEG emisijas un
CO2 piesaistes uzskaites sistēmas
pilnveidošanai:
4.1. metodikas izstrādāšana grāvju un noteces režīmu
ietekmējošo dabisko straumju tīkla ģenerēšanas hidroloģiskā
režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR datus;
4.2. caurteku dešifrēšanas metodikas izstrādāšana
hidroloģiskā režīma modelēšanai, izmantojot LiDAR
datus;
4.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu aprobēšana
lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma
raksturošanai
|
70 261 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Lauksaimniecības
departaments |
8. |
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā |
1. SEG emisijas mērījumi un cēloņsakarību izpēte
nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU):
1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās
gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka
(NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā
izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;
1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)
un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības
pētāmajās teritorijās.
2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā
stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju
(LVMI "Silava" un LLU):
2.1. metodikas izstrāde esošo meliorācijas sistēmu
dešifrēšanai, izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR)
(LVMI "Silava"):
2.1.1. esošo meliorācijas sistēmu identificēšanas
metodikas izmantošana trijās izmēģinājumteritorijās ar
atšķirīgu grāvju tehnisko stāvokli un dimensijām,
izmantojot aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI
"Silava");
2.1.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto rezultātu
salīdzinājums (aprobācija) ar VSIA "Zemkopības
ministrijas nekustamie īpašumi" sagatavotā
Meliorācijas digitālā kadastra ģeotelpisko informāciju
(LVMI "Silava");
2.2. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa
novērtēšanas un identificēšanas metodikas izstrāde,
izmantojot aerolāzerskenēšanas datu (LIDAR), ortofoto ainu
un satelītainu (Sentinel 2 un (vai) Landsat
8) analīzi (LVMI "Silava" un LLU):
2.2.1. esošo meliorācijas sistēmu tehniskā stāvokļa
novērtēšanas un identificēšanas metodikas izmantošana
trijās izmēģinājumteritorijās, izmantojot
aerolāzerskenēšanas datus (LIDAR) (LVMI "Silava"
un LLU);
2.2.2. trijās izmēģinājumteritorijās iegūto meliorācijas
sistēmu tehniskā stāvokļa novērtēšanas un identificēšanas
rezultātu salīdzinājums (aprobācija) ar pētīto ūdensteču
topogrāfisko uzmērījumu rezultātiem (viena km garumā
raksturīgie šķērsprofili katrā izmēģinājumteritorijā) (LVMI
"Silava" un LLU);
2.3. secinājumu un ieteikumu sagatavošana par esošo
meliorācijas sistēmu identifikācijas un tehniskā stāvokļa
novērtēšanas metodikas izmantošanas iespējamību reģionālā
un valsts mērogā un darba uzdevumu noteikšana turpmākajiem
pētījuma posmiem (LVMI "Silava" un LLU)
|
51 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
9. |
Ganību airenes pirmsselekcijas
materiāla izvērtēšana |
1. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu
plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas
audzētavās divās vietās Latvijā.
2. Ievākt un sagatavot sēklas materiālu no
hibridizācijas audzētavām turpmākajām projekta
darbībām.
3. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus un
uzskaiti mākslīgi veidoto tetraploīdo augu izlases
audzētavā.
4. Atlasīt perspektīvos tetraploīdos augus un iekārtot
to pēcnācēju pārbaudes audzētavu.
5. Saziedināt zem izolatoriem izstādītos tetraploīdos
augus, veidojot 5-6 perspektīvas populācijas ar atšķirīgām
īpašībām.
6. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā
(~ 2000 augu) un tos izvērtēt pēc vienota plāna
un metodikas.
7. Apkopot un veikt iegūto datu analīzi
|
6 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
10. |
Pupu sēklgrauža (Bruchus
rufimanus) un citu lauka pupu (Vicia faba)
kaitēkļu monitorings un ierobežošanas iespējas |
1. Lauka pupu sēklas materiāla analīze pirms sējas, pirms
ražas novākšanas un glabāšanas laikā.
2. Turpināt dažādu monitoringa metožu izvērtējumu pupu
sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes
noteikšanai veģetācijas sezonas laikā.
3. Turpināt novērtēt dažādu ierobežošanas termiņu
efektivitāti lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas
ierobežošanai.
4. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings
|
26 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
11. |
Dzeltenās rūsas (ieros.
Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un
pasākumi tās postīguma ierobežošanai |
1. Turpināt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos
Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas
struktūru.
2. Veikt dzeltenās rūsas pavairošanu un sporu materiāla
iegūšanu mākslīgās infekcijas veikšanai.
3. Ierīkot izmēģinājumu lauku, lai novērtētu dažādu
grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības
ierobežošanai.
4. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un
vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas
infekciju.
5. Turpināt izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa
prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos
apstākļos.
6. Sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par
dzelteno rūsu
|
56 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
12. |
Nanomateriālu satura un
iespējamo risku novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā
pārtikā un pārtikas iepakojumā |
1. Ieviest un validēt sp-ICP-MS metodi sudraba un
titāna dioksīda nanodaļiņu koncentrācijas noteikšanai
pārtikas produkcijā.
2. Ņemot vērā informāciju par 2018. gadā konstatēto
nanomateriālu izplatību, ar sp-ICP-MS metodi noteikt
sudraba un titāna dioksīda nanodaļiņu saturu vismaz 100
Latvijas tirgū piedāvātās produkcijas paraugos.
3. Aprobēt sp-ICP-MS metodi ZnO un
SiO2 nanodaļiņu noteikšanai.
4. Apkopot informāciju par nanomateriālu izplatību
Latvijas tirgū un sagatavot viedokli par risku
patērētājiem
|
32 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
13. |
Kukaiņu mainīgās faunas loma
zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības
riska dinamikā Latvijā |
1. Turpināt potenciālo zoonožu un dzīvnieku eksotisko
slimību vektoru - kukaiņu un ērču - monitoringu,
pievēršot īpašu uzmanību invazīvo svešzemju sugu
novērojumiem.
2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo
patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās
kukaiņu sugās.
3. Turpināt veidot monitoringa datu apkopojumu par
vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to
populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku
veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos
|
20 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
14. |
Iespējamais E hepatīta
izplatības risks Latvijā |
1. Izmeklēt cūkgaļu un cūku aknas saturošus pārtikas
produktus uz iespējamo hepatīta E vīrusa klātbūtni.
2. Izpētīt sastopamos hepatīta E ierosinātāja genotipus
cūku un mežacūku populācijā un pārtikas produktos.
3. Sagatavot monitoringa datu apkopojumu par
E hepatīta izplatību Latvijā.
4. Sagatavot ieteikumus turpmākai E hepatīta
uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai cūkkopības un
cūkgaļas produktu nozares uzņēmumos
|
10 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
15. |
Āfrikas cūku mēra (ĀCM)
endēmijas attīstības risks mežacūku populācijā Latvijā |
1. Veikt ĀCM epidemioloģisko temporālo un spatiālo
analīzi, lai noskaidrotu ĀCM izplatības dinamiku Latvijas
mežacūku populācijā.
2. Veikt datu analīzi par mežacūku populācijas skaita un
blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās ietekmē Latvijas
teritorijā.
3. Sagatavot zinātnisko viedokli (publikāciju) par ĀCM
izplatības dinamiku mežacūku populācijā un iespējamo
endēmijas attīstību Latvijā
|
15 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
16. |
Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās
un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu
komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un
efektīvu resursu izmantošanu |
1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un
konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi
īstenot projektu (2019.-2020. gadā).
2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju
audzēšanas tehnoloģijas (angļu val. strip cropping)
ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu
kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību (2019.-2020.
gadā).
3. Veikt izmēģinājuma plānošanu, ieviešanu un uzskaiti
atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar
konsorcija partneriem (2019. gadā):
3.1. ierīkot lauka izmēģinājumus - galviņkāpostu
pamīšus stādījumus ar dārza pupām, salīdzinot ar dārzeņu
vienlaidus stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudot triju
veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju (digestāta un
komposta) ietekmi salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli) uz
kultūraugu ražību;
3.2. veikt kopšanas darbus, kā arī augsnes, augu un
mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K atšķirīgos
variantos) un veikt ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši
konsorcija izstrādātajai metodikai;
3.3. veikt ražas uzskaiti un analīzi
|
16 000 |
Dārzkopības
institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
17. |
Latvijas lauksaimniecības
siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kā arī
CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos)
robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana
izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas
veidošanā |
1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas
robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC)
aktualizēšanas un MACC koncepcijas lietojuma
paplašināšana:
1.1. SEG emisijas samazinošo pasākumu aktualizēšana un
MACC līknes atjaunošana:
1.1.1. organizējot interaktīvus seminārus, sadarbībā
ar
1.-4. klastera saimniecību pārstāvjiem pārskatīt līdz šim
izraudzītos SEG emisijas samazināšanas pasākumus un no
praktiskas lietojamības aspekta izanalizēt tehnoloģiskos
ieviešanas risinājumus;
1.1.2. veikt padziļinātu SEG samazināšanas pasākumu
analīzi un katram pasākumam sagatavot konkrētu tehnoloģisko
risinājumu aprakstu pasākuma praktiskai ieviešanai
attiecīgā klastera saimniecībās, kā arī izvērtēt pasākuma
ieviešanas radītās saimnieciskās darbības izmaiņas
attiecīgā klastera saimniecībās;
1.2. robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC)
koncepcijas pielāgošana un izmaksu efektivitātes
novērtēšana amonjaka emisiju samazinošiem pasākumiem.
2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu
izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka
emisijas inventarizācijas ziņojumos:
2.1. pasākumu ietekmes novērtēšanai nepieciešamo un
šobrīd pieejamo, aprēķinos izmantoto darbības datu,
parametru, pieņēmumu un emisijas faktoru izvērtējums;
2.2. efektīvākai pasākumu ietekmes ietveršanai
nepieciešamo uzlabojumu identifikācija - darbības dati,
parametri, pieņēmumi un emisijas faktori (tostarp iespējas
aizstāt pieņēmumus ar valsts datiem).
3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana
un starptautiskās dimensijas veidošana
|
33 870 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
18. |
Lopbarības pākšaugu izēdināšanas
zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku
gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei |
1. Veikt gaļas liellopu, aitu un (vai) gaļas kazu
nobarošanas izmēģinājumus, lai skaidrotu pākšaugu (zirņi,
pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī
pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem
nobarošanas beigu posmā.
2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto
pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz
atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas
pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc
EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti
(gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, krāsa un
krāsas intensitāte, gaļas stingrība un tekstūra, tauku
krāsa un kvalitāte) bioloģiskās saimniekošanas
apstākļos.
3. Skaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp
sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu
fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara
kopējā barības devā.
4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā)
apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu
sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma
risku.
5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un
ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības
maisījumos.
6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par
vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām
kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē
|
18 500 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
19. |
Lēmuma atbalsta sistēmas
izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai
integrētajā augļkopībā |
1. Prognozēt ābeļu un bumbieru kraupja attīstību,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, Latvijas Augu
aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt
brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem
infekcijas periodiem un novērot kraupja izplatību
saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.
2. Prognozēt ābolu tinēja attīstību, izmantojot lēmuma
atbalsta sistēmu, Latvijas Augu aizsardzības pētniecības
centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu informāciju
par ābolu tinēja attīstību un novērot ābolu tinēja
izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās
stacijas.
3. Prognozēt augļu koku vēža attīstību, izmantojot
lēmuma atbalsta sistēmu, un Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centra tīmekļvietnē nodrošināt brīvi pieejamu
informāciju par augļu koku vēža attīstību.
4. Turpināt pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas
RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei
Latvijas apstākļos kaitēkļa attīstības un precīza
ierobežošanas laika noteikšanai
|
20 000 |
Latvijas
Lauksaimniecības universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
20. |
Latvijas izcelsmes medus
autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums un
prasmes pārbaužu organizēšana |
1. Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā
arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas
masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā tiks uzsākta
datubāzes izveide, lai to turpmāk izmantotu Latvijas
reģiona medus izcelsmes identificēšanai.
2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura,
elektrovadītspējas) noteikšana paraugos.
3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības
monitorings ar masspektrometrijas metodi.
4. Prasmju pārbaužu organizēšana laboratorijām, kas
nosaka Trichinella kāpurus gaļā, nodrošinot
individuālus paraugus visiem testēšanā iesaistītajiem
darbiniekiem
|
100 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
21. |
Pirolizidīna alkaloīdu (PA`s)
noteikšana Latvijā augušas māllēpes (Tussilago
farfara) ziedos un lapās |
1. Māllēpes (Tussilago farfara) paraugu (ziedu
un lapu) ievākšana dažādās Latvijas vietās un augšanas
videi atbilstošajā drogu ievākšanas laikā pavasarī un
vasarā.
2. Šķidrumu hromatogrāfijas - masspektrometrijas
(LC/MS) - metodes izveide pirolizidīna alkaloīdu
(senkirkīna, senecionīna, senecifilīna, integerrimīna,
tusilagīna un izotusilagīna) noteikšanai paraugos, kā arī
paraugu sagatavošana un analīze.
3. Minimālās toksiskās devas noteikšana diviem paraugiem
(ziedu un lapu ekstraktiem ar vislielāko pirolizidīna
alkaloīdu daudzumu), izmantojot in vivo toksicitātes
metodi.
4. Pārskats par pētījuma rezultātiem par pirolizidīna
alkaloīdu saturu Latvijā augušās māllēpēs, to ziedu un lapu
toksicitātes izvērtējumu un secinājumiem
|
26 660* |
** |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
22. |
Latvijā in situ audzēto
pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas
radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana
un izpēte |
1. Latvijas pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un
to savvaļas radinieku ģenētisko resursu ievākšana:
1.1. situācijas apzināšana par ģenētisko resursu
situāciju Latvijā, iesaistot šajā procesā arī sabiedrību
(skolas, nevalstiskās organizācijas);
1.2. ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde:
augļaugu ekspedīcija (viena ekspedīcija),
dārzeņu ekspedīcija
(viena ekspedīcija),
zālaugu ekspedīcija
(viena ekspedīcija).
2. Ievākto ģenētisko resursu paraugu izpēte:
2.1. atbilstoši Ģenētisko resursu padomes
apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ievākto paraugu
aprakstīšanu (izvērtēšanu);
2.2. atbilstoši iegūtajiem rezultātiem nodrošināt
paraugu iekļaušanu Gēnu bankas kolekcijās
|
25 100* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
23. |
Lauksaimniecības biomasas
ilgtspējas novērtējums atbilstoši Eiropas Savienības
nosacījumiem |
1. Eiropas Savienības nosacījumu analīze Latvijas
lauksaimniecības biomasas pieejamībai (līdz
2020. gadam un turpmāk).
2. Esošās un prognozējamās situācijas analīze
lauksaimniecības biomasas izmantošanā enerģētikā (ražošana,
pārstrāde, eksports).
3. Lauksaimniecības biomasas ilgtspējas kritēriju
izpildes iespēju un ietekmes uz lauksaimniecisko ražošanu
Latvijā analīze (līdz 2020. gadam un turpmāk).
4. Ieteikumu izstrāde objektīvai lauksaimniecības
biomasas ilgtspējas novērtēšanai Latvijas apstākļos.
5. Informācijas sagatavošana un sniegšana BBI JU
(Bio-Based Industries Joint Undertaking) saistībā ar
biomasas izmantošanu lauksaimniecībā
|
7000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
24. |
Lauksaimniecībai nozīmīgāko
kukaiņu sugu sastopamība Latvijā |
1. Izpētīt esošo situāciju par apputeksnētāju (bišu)
daudzumu un sugu daudzveidību bioloģiskajos un integrēti
apsaimniekotajos ābeļdārzos.
2. Noskaidrot agrotehnisko pasākumu ietekmi uz kaitēkļu
dabisko ienaidnieku jātnieciņu (Ichneumonidae) un
kāpurlapseņu (Braconidae) sastopamību
ābeļdārzos.
3. Veikt potenciāli postīgo lapu tinēju novērojumus un
izstrādāt rekomendācijas to ierobežošanai
|
31 559*
|
** |
Lauksaimniecības
departaments |
25. |
Dažādu kultūraugu ziedputekšņu
sastāva noteikšana biškopības produktos |
1. Noteikt kultūraugu ziedputekšņu sastāvu biškopības
produktos no bišu dravām, kas atrodas stādījumu un sējumu
tuvumā.
2. Aprakstīt tuvumā esošo sējumu un stādījumu pēdējo
triju gadu pesticīdu smidzinājumu vēsturi
|
8 639* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
26. |
Divu dažādu insekticīdu
efektivitātes pārbaude smiltsērkšķu raibspārnmušas
(Ragoletis batava) ierobežošanā |
1. Veikt smiltsērkšķu raibspārnmušas monitoringu pirms
smidzināšanas.
2. Iekārtot lauka izmēģinājumu atbilstoši EAAO
vadlīnijām.
3. Pārbaudīt divu dažādu augu aizsardzības līdzekļu
efektivitāti smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai un
salīdzināt ar līdz šim izmantoto neonikotinoīdu grupas
insekticīdu.
4. Veikt dažādu smidzināšanas režīmu efektivitātes
pārbaudi smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai
|
4 800* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
27. |
Augu olbaltumvielu ražošanas
produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā |
1. Identificēt jauno šķirņu optimālas pārvaldības prakses
un lauksaimnieku zināšanu potenciālo ieguldījumu ražas un
olbaltumvielu nepietiekamības mazināšanā.
2. Samazināt vides ietekmi uz pākšaugu produktivitātes
svārstīgumu.
3. Optimizēt ražošanas efektivitāti Eiropā
|
10 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
28. |
Vietējo apdraudēto šķirņu
efektīvās populācijas apjoma ietekme uz inbrīdinga
pieaugumu |
1. Apzināt vietējās apdraudētajās šķirnēs kopējo sievišķo
un vīrišķo īpatņu skaitu un to īpatņu skaitu, kuri tiek
izmantoti nākamās paaudzes ieguvei.
2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām
šķirnēm.
3. Veikt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pakāpes noteikšanu
vietējās apdraudētajās šķirnēs.
4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās
šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma.
5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās
apdraudētajās šķirnēs
|
10 000*
|
** |
Lauksaimniecības
departaments |
29. |
Barības līdzekļu un barības
vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot
dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas |
Projekta mērķis - skaidrot dažādos veidos izbarotas
lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas
pieauguma ieguvei un to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un
urīnu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu liemeņu iznākumu
Darba uzdevumi.
1. Apkopot informāciju no zinātniskajā literatūrā
publicētajiem pētījumiem un valstī pieejamiem statistikas
datiem, kas raksturo barības līdzekļu un barības vielu
sagremojamību atkarībā no dzīvnieku turēšanas un barības
izēdināšanas sistēmas.
2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem
dzīvniekiem grupā, izēdināt katras grupas jēriem lopbarību
pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdale ar
rokām divas reizes dienā, spēkbarības izdale ar rokām 2-5
reizes dienā, spēkbarības izdale no birstošās siles, izdale
ar spēkbarības staciju izmēģinājuma saimniecībā
(automatizēta spēkbarības padeve). Lopbarības un kūtsmēslu
uzskaites periods - piecas dienas nobarošanas sākumā,
piecas dienas nobarošanas vidus un piecas dienas
nobarošanas beigu fāzē.
3. Pētījums notiks divos atkārtojumos.
4. Divas reizes dienā savākt kūtsmēslus un ievietot tos
uzglabāšanas konteinerā, veikt kūtsmēslu uzskaiti un
ķīmiskās analīzes katra nobarošanas perioda vidējam
paraugam, nosakot iegūto daudzumu, sausnas, pH, kopējā
slāpekļa (N), amonija slāpekļa (N-NH4), kālija
(K2O), fosfora (P2O5),
organisko vielu, kokšķiedras un tauku saturu. Kopējais
analizējamo paraugu skaits - 30.
5. Veikt izēdinātās lopbarības uzskaiti un barības
ķīmiskās analīzes, nosakot sausnas, kopējās kokšķiedras,
NDF, ADF, proteīna, UIP, tauku, Ca, P, K, cietes un NEL
saturu. Kopējais paraugu skaits - 20.
6. Veikt jēru augšanas rādītāju un liemeņa kvalitātes
analīzi.
7. Sniegt ieteikumus aitu audzētājiem optimālas
ēdināšanas sistēmas izvēlē un klimata pārmaiņu
mazināšanā
|
21 736*
|
** |
Lauksaimniecības
departaments |
30. |
Pētījumi par barības vielu
konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju
barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai |
1. Veidot trīs slaucamo govju pētījuma grupas pa sešām
govīm katrā grupā.
2. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.
3. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.
4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību.
5. Veikt piena, asins, urīna un kūtsmēslu analīzi.
6. Uzsākt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem
|
40 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
31. |
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā
Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā
materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte |
1. Laboratorijā esošā bioloģiskā materiāla kvalitatīvā
inventarizācija (veicot stikla stobriņu nomaiņu) un DNS
izdalīšana no asins paraugiem.
2. Bioloģiskā materiāla ievākšana no 2017. līdz
2020. gadā dzimušajiem vietējo apdraudēto šķirņu
lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes
lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un
nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu
līniju un ģimeņu dzīvniekiem.
3. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde,
iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes
papildināšana.
4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku
bioloģiskā materiāla izpēte
|
8 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
27. Papildināt 9. pielikuma daļas "Pētījumu izmaksu
tāme" 3.4. apakšpunktu aiz vārdiem
"telekomunikāciju pakalpojumi" ar vārdiem
"transporta izmaksas".
28. Izteikt 9. pielikuma daļas "Pētījumu izmaksu
tāme" 3.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.6. pārējās ar zinātnes projekta īstenošanu
saistītās izmaksas - līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām
(norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas)".