Ministru kabineta rīkojums Nr. 210
Rīgā 2019. gada 7. maijā (prot. Nr. 21 27.
§)
1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura
Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai (turpmāk - Valdības rīcības plāns).
2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojam, Sabiedrības integrācijas fondam un Pārresoru
koordinācijas centram (turpmāk - iestādes), plānojot un īstenojot
Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā
gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta
ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.
3. Noteikt, ka Valdības rīcības plānā iekļautie finansiāli
ietilpīgie pasākumi īstenojami, ievērojot Latvijas Republikas
Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju 2019. gada 23.
janvārī parakstīto Fiskālās disciplīnas līgumu un Ministru
kabinetam budžeta izskatīšanas procesā lemjot par budžeta
prioritāro pasākumu un tiem paredzētā finansējuma noteikšanu.
4. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru
un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības
rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā.
5. Iestādēm atbilstoši to kompetencei līdz 2019. gada 1.
septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam
elektroniski (excel formātā) iesniegt Pārresoru
koordinācijas centrā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto
pasākumu izpildi.
6. Šā rīkojuma 5. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda
būtiskākās veiktās darbības pasākuma mērķa sasniegšanai. Ja
pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts,
norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma
izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par
pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa
sasniegšanai.
7. Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt, ka iestāžu
iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek
aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa
noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis"
42. punktam. Pārresoru koordinācijas centrs var pieprasīt
iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto
pasākumu izpildes gaitu.
8. Ministru prezidenta birojam sadarbībā ar Pārresoru
koordinācijas centru, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes ar
iestādēm, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes
gaitu, tai skaitā jautājumus par to sagatavot izskatīšanai
Ministru prezidenta vadītajās padomēs.
9. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2016. gada 3.
maija rīkojumu Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu
Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto
darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 88., 220.
nr.; 2017, 65. nr.; 2018, 34. nr.).
Deklarācijas sadaļa un rīcības
joma |
Deklarācijā dotā uzdevuma
numurs |
Pasākuma numurs |
Deklarācijā dotais uzdevums |
Rīcības plāna pasākums |
Darbības rezultāts |
Nacionālā attīstības plāna (NAP)
uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms) |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš
(dd.mm.gggg.) |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
001. |
1.1. |
Īstenosim atbildīgu
fiskālo politiku, pilnībā ievērojot Fiskālās disciplīnas
likumu un Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. |
Izstrādāt vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumentus,
ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā
eirozonas dalībvalsts saistības, t.i.:
- Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam;
- Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023. gadam;
- Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024. gadam;
- Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam.
|
Latvijas Stabilitātes programma katru gadu ir izstrādāta,
ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un Latvijas kā
eirozonas dalībvalsts saistības.
Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot
2019. gada budžetu:
- vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2019.
gadā ir -0,55 % no IKP, 2020. gadā -0,20 % no IKP un 2021.
gadā -0,50 % no IKP;
- vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā ir 0,7
% no IKP, 2020. gadā 0,3 % no IKP un 2021. gadā 0,3 % no
IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas
Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa
budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un
fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes
pakta noteikumiem.
|
|
FM |
|
Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 28. pantu
un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par
vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par
gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku Latvijas
Stabilitātes programma jāiesniedz Saeimā līdz kārtējā gada
15. aprīlim, t.i., līdz:
15.04.2019.
15.04.2020.
15.04.2021.
15.04.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
002. |
2.1. |
Sagatavosim
likumprojektus par vidēja termiņa budžeta ietvaru atbilstoši
Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes
paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. |
Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara
likumprojektu:
- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.,
2021. un 2022. gadam";
- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,
2022. un 2023. gadam";
- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022.,
2023. un 2024. gadam".
|
Vidēja termiņa
budžeta ietvara likumprojekts un fiskālo risku deklarācija ir
izstrādāta atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un
Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem
nosacījumiem. |
|
FM |
|
Saskaņā ar Likumu par budžetu
un finanšu vadību un ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un
likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas
grafiku. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
003. |
3.1. |
Turpināsim veikt
valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot
administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts
iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes
efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu
centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu
primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. |
Nodrošināta
patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu
pārskatīšana, lai optimizētu valsts budžeta izdevumus un
izvērtētu to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos
noteiktajām prioritātēm un mērķiem, kā arī apkopoti un
analizēti priekšlikumi budžeta procesu un sistēmu
sakārtošanai, kas veicina līdzekļu ekonomisku izlietošanu,
administratīvā sloga mazināšanu un palielina iestāžu darbības
efektivitāti. |
1) Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un
efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts
budžeta izdevumus.
2) Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi
valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un
izpildes uzskaitē.
3) Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek
sniegta informācija par valsts budžetu kā politikas
īstenošanas instrumentu.
|
|
FM |
|
Katru gadu saskaņā ar MK
apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa
budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts
budžetu sagatavošanas grafiku |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
003. |
3.2. |
Turpināsim veikt
valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu, samazinot
administratīvo slogu un efektivizējot budžeta procesus valsts
iestādēm un pašvaldībām. Paaugstinot valsts pārvaldes
efektivitāti un attīstot atbalsta funkciju un procesu
centralizāciju valsts pārvaldē, ieekonomēto finansējumu
primāri izmantosim nozares aktuālajām prioritātēm. |
Preču un
pakalpojumu grupu identificēšana, kuru iepirkumus būtu
nepieciešams centralizēt, šo iepirkumu centralizācijas
procesa koordinēšana, ieteikumu sagatavošana un metodiskā
atbalsta sniegšana ministrijām centralizēto iepirkumu
organizēšanā, kā rezultātā veikti centralizēti iepirkumi,
izmantojot elektroniskos katalogus, tādējādi mazinot
ministriju un to padotības iestāžu administratīvo slogu
ikdienas preču un pakalpojumu iegādē |
Identificētas preču
un pakalpojumu grupas, kuru iepirkumus būtu nepieciešams
centralizēt, sagatavotas vadlīnijas un sniegts metodiskais
atbalsts ministrijām centralizēto iepirkumu organizēšanā |
|
FM (IUB) |
Visas ministrijas, VRAA |
Katru gadu saskaņā ar MK rīkojumu par likumprojekta par
vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par
gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā
ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu
67. punktu) jāiesniedz Saeimā:
15.10.2019.
15.10.2020.
15.10.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
004. |
4.1. |
Ņemot vērā
īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību
budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli
sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu
līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai
un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām
pašvaldību finanšu izlīdzināšanā |
Izstrādāt
priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas izmaiņām |
Izstrādāts un MK
iesniegts likumprojekts "Grozījumi Pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas likumā" |
|
FM |
LPS |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Fiskālā un budžeta politika |
004. |
4.2. |
Ņemot vērā
īstenotās nodokļu reformas un veicamās pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību
budžetiem, fiskāli atbildīgi veidosim stabilu, reģionāli
sabalansētu finanšu resursu pieejamību, lai radītu
līdzvērtīgus priekšnosacījumus pašvaldību funkciju veikšanai
un attīstībai, tai skaitā sagatavosim priekšlikumus izmaiņām
pašvaldību finanšu izlīdzināšanā |
Izstrādāt jaunu
politikas plānošanas dokumentu - Reģionālās politikas
pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, tai skaitā nosakot
investīciju vajadzības teritoriju attīstībai ES fondu
piesaistei 2021.-2027. gada plānošanas periodā, primāri
novirzot finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai reģionos |
Noteikta politika
un pasākumi reģionālās attīstības veicināšanai, koordinējot
nozaru attīstību atbilstoši atsevišķu valsts teritorijas daļu
attīstības prioritātēm un sniedzot tiešu atbalstu atsevišķu
valsts teritorijas daļu attīstībai |
379; 372; 374 |
VARAM |
|
31.10.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA Nodokļu politika |
005. |
5.1. |
Nodrošināsim
paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts
stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām
vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības
partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja
termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts
ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. |
Sadarbībā ar
valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt
vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes |
Izstrādātas un
iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas
pamatnostādnes |
124; 156; 157; 245 |
FM |
VID, LM, EM, VARAM, SM, VM,
PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM |
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
005. |
5.2. |
Nodrošināsim
paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts
stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām
vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības
partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja
termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts
ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. |
Vidēja termiņa
nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros sagatavot
izvērtējumu par nodokļu politikas ietekmi uz dažādu ienākumu
līmeņu iedzīvotāju grupām (kvintilēm), lai identificētu, vai
īstenotie pasākumi veicinājuši ienākumu nevienlīdzības
samazināšanos. |
Izstrādājot vidēja
termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, iegūti
secinājumi par nodokļu politikas ietekmi uz iedzīvotāju
grupām un ienākumu nevienlīdzības samazināšanos un sniegti
priekšlikumi turpmākai rīcībai. |
245; 270 |
FM, LM |
|
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
005. |
5.3. |
Nodrošināsim
paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts
stratēģiskos mērķus un ir atbilstoša valsts fiskālajām
vajadzībām. Aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības
partnerus, laikus izstrādāsim un apstiprināsim nākamās vidēja
termiņa nodokļu politikas pamatnostādnes, veicinot valsts
ekonomiskās un sociālās attīstības mērķu sasniegšanu. |
Izvērtēt
pašnodarbināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto
iemaksu veikšanu. |
Iegūti secinājumi
par pašnodarbināto veicēju loku, iemaksu objektu,
apdrošināšanas veidiem, maksāšanas un deklarēšanas kārtību,
sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai un sagatavots
informatīvais ziņojums. |
|
LM |
FM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
006. |
6.1. |
Turpināsim nodokļu
sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem
nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo
minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka
nodokļu piemērošanu. |
Sadarbībā ar
valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, izstrādājot
vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes,
turpināsim nodokļu sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz
netiešajiem nodokļiem, tuvinot neapliekamo minimumu
minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka nodokļu
piemērošanu. |
Izstrādātas un
iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas
pamatnostādnes. |
156 |
FM |
VID, LM, EM, VARAM, SM, VM,
PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM |
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
006. |
6.2. |
Turpināsim nodokļu
sloga pārnesi no darbaspēka nodokļiem uz netiešajiem
nodokļiem, ceļot minimālo algu un tuvinot neapliekamo
minimumu minimālajai algai, kā arī vienkāršojot darbaspēka
nodokļu piemērošanu. |
Sadarbībā ar
sociālajiem partneriem veikt situācijas izvērtējumu un
sagatavot priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas
paaugstināšanas iespējām. |
Sniegti
priekšlikumi par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanas
iespējām un minimālās mēneša darba algas apmēru (vienlaikus
ar nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādi, bet ne vēlāk kā
ar 2021. gadu, sagatavojot informatīvo ziņojumu un grozījumus
normatīvajos aktos). |
|
LM |
EM, FM, sociālie partneri |
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
007. |
7.1. |
Nodrošināsim
taisnīgu visu sabiedrības grupu dalību sociālās sistēmas
uzturēšanā. |
Veikt izvērtējumu
par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko
attīstību. |
Veikts izvērtējums
par sociālās apdrošināšanas sistēmas finansēšanas turpmāko
attīstību un MK iesniegts informatīvais ziņojums. |
|
LM |
FM, EM, sociālie partneri |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
008. |
8.1. |
Stiprinot sociālo
politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus,
samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā
turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru
neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī
atvieglojumus par apgādībā esošām personām. |
Sadarbībā ar
valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt
vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, kurās
fiskālo iespēju robežās tiek risināti ienākuma nevienlīdzības
jautājumi. |
Izstrādātas un
iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas
pamatnostādnes. |
156 |
FM |
VID, LM, EM, VARAM, SM, VM,
PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM |
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
008. |
8.2. |
Stiprinot sociālo
politiku un izmantojot nodokļu politikas instrumentus,
samazināsim ienākumu nevienlīdzību Latvijā, tai skaitā
turpinot pensiju indeksāciju, palielinot pensionāru
neapliekamo minimumu un minimālās pensijas, kā arī
atvieglojumus par apgādībā esošām personām. |
Pārskatīt minimālās
pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. Pilnveidot ienākumu
atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas
nabadzības riskam. |
1) Paaugstināts minimālās pensijas apmērs.
2) Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu
līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot
minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma
pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas),
paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā
minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar
zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts,
noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs
ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā
arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta
vienotu saturu un aprēķina metodiku:
a) MK iesniegts attīstības plānošanas dokuments;
b) īstenots attīstības plānošanas dokuments.
|
|
LM |
2.a), 2.b) LPS |
1) 30.10.2022.
2.a) 01.07.2019.
2.b) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
009. |
9.1. |
Izvērtēsim uzņēmumu
ienākuma nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radīto efektu uz
nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā un piedāvāsim
fiskāli atbildīgu ilgtermiņa risinājumu, ieviešot papildu
stimulus ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. |
Izstrādāt
informatīvo ziņojumu, kurā tiktu izvērtēts uzņēmumu ienākuma
nodokļa režīma izmaiņu rezultātā radītais efekts uz
nevalstiskā sektora finansējumu ziedojumu veidā. |
Izstrādāts un
iesniegts MK informatīvais ziņojums, kurā tiktu analizēta
likumā ietvertā ziedojumu regulējuma īstenošanas prakse. |
|
FM |
VID |
30.11.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
010. |
10.1. |
Veidosim godīgāku
nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo
minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot
nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma
nodokļa piemērošanā. |
Izstrādāt normatīvo
aktu projektu, lai nodrošinātu kadastrālo vērtību metodikas
pilnveidošanu. |
Pieņemta
pilnveidota kadastrālās vērtēšanas metodika un Nekustamā
īpašuma valsts kadastram nodrošināti dati kadastrālo vērtību
bāzes izstrādei. |
|
TM |
VZD, FM |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
010. |
10.2. |
Veidosim godīgāku
nekustamā īpašuma nodokļa politiku, ieviešot neapliekamo
minimumu galvenajam mājoklim, tajā pašā laikā samazinot
nevajadzīgu konkurenci starp pašvaldībām nekustamā īpašuma
nodokļa piemērošanā. |
Sadarbībā ar
Tieslietu ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību un citiem
valdības sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādāt
nekustamā īpašuma nodokļa politiku galvenajam mājoklim. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums ar iekļautu
risinājuma variantu.
2) MK iesniegti grozījumi likumā "Par nekustamā
īpašuma nodokli".
|
156 |
FM |
TM (VZD), LPS, LDDK, LABS |
1) 30.06.2020.
2) 31.12.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
011. |
11.1. |
Atvieglosim
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un
samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi
nodokļu samaksai. |
Attīstīt
interaktīvas klientu apkalpošanas vidi atvieglotai un
vienkāršotai nodokļu saistību izpildes sekmēšanai mazajiem un
vidējiem uzņēmumiem. |
Paplašinātas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas
iespējas VID klientiem, atvieglojot normatīvajos aktos
noteikto saistību izpildi, tai skaitā:
- radītas iespējas automatizētai datu apmaiņai ar
nodokļu maksātāja informācijas sistēmu tiešsaistes režīmā
(API);
- radīta interaktīva saskarne VID uzkrāto nodokļu
maksātāja datu izgūšanai pārskatu veidā.
|
143; 155 |
FM (VID) |
|
31.12.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
011. |
11.2. |
Atvieglosim
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem birokrātiskos procesus un
samazināsim administratīvo slogu, radot motivējošu vidi
nodokļu samaksai. |
Sadarbībā ar
finanšu nozari izvērtēt iespēju ieviest brīvprātīgu
risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā nodokli no
apgrozījuma, - saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. |
MK iesniegti
grozījumi normatīvajos aktos, ieviešot saimnieciskās darbības
ieņēmumu konta risinājumu nodokļu maksātājiem, kuri maksā
nodokli no apgrozījuma. |
155 |
FM |
VID, Finanšu nozares
asociācija |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
012. |
12.1. |
Turpināsim īstenot
pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot
pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences
veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu
ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi
tautsaimniecībā kopumā. |
Ieviest Eiropas
Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/1673 (2018. gada
23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
apkarošanu ar krimināltiesībām. |
Veikti grozījumi
Krimināllikumā, ar kuriem pastiprināta atbildība par
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju atbilstoši Eiropas
Savienībā noteiktajiem standartiem. |
|
TM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
012. |
12.2. |
Turpināsim īstenot
pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot
pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences
veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu
ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi
tautsaimniecībā kopumā. |
Īstenot Valsts
iestāžu darba plānā ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.
gadam iekļautos pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas
mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu
ekonomikas risku (būvniecībā, tirdzniecībā, pakalpojumu jomā,
apsardzes jomā, sabiedriskās ēdināšanas un viesmīlības jomā,
transporta jomā u.c.), lai sekmētu ekonomisko izaugsmi
tautsaimniecībā kopumā. |
Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 21,3 % (2017.
gada rezultāts) līdz vidējam rādītājam Eiropas Savienības
līmenī (provizoriski 17,1 % 2022. gadā).
Samazinātas nodokļu plaisas:
- 2019. gadā PVN plaisa 10,8 %;
VSAOI plaisa 14,0 %; IIN plaisa 13,8 %. Papildu ieņēmumi
(nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 21,94 milj.
euro, VSAOI 23,19 milj. euro, IIN 13,18 milj.
euro.
- 2020. gadā PVN plaisa 10,3 %;
VSAOI plaisa 13,5 %; IIN plaisa 13,3 %. Papildu ieņēmumi
(nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 13,15 milj.
euro, VSAOI 17,53 milj. euro, IIN 10,22 milj.
euro.
- 2021. gadā PVN plaisa 10,0 %;
VSAOI plaisa 13,0 %; IIN plaisa 12,7 %. Papildu ieņēmumi
(nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 8,47 milj. euro,
VSAOI 18,28 milj. euro, IIN 13,12 milj.
euro.
|
157 |
FM |
Valsts iestāžu darba plāna ēnu
ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam pasākumu izpildē
iesaistītās institūcijas |
31.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
012. |
12.3. |
Turpināsim īstenot
pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot
pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences
veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu
ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi
tautsaimniecībā kopumā. |
Pilnveidot valdes
locekļu atbildību, pārskatot esošo kritēriju
efektivitāti. |
MK iesniegts
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un
nodevām"", ar kuru pilnveidota valdes locekļu
atbildība, mazinot iespējamos krāpšanās riskus. |
157 |
FM |
TM, VID |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
012. |
12.4. |
Turpināsim īstenot
pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, prioritāri īstenojot
pasākumus nodokļu samaksas uzlabošanai un godīgas konkurences
veicināšanai tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu
ekonomikas risku, lai sekmētu ekonomisko izaugsmi
tautsaimniecībā kopumā. |
Lai mazinātu ēnu
ekonomiku vienā no ēnu ekonomikas vissmagāk skartajām nozarēm
- būvniecības nozarē, mazināt būvdarbu izmaksu slieksni
attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama
elektroniskā darba laika uzskaite. |
MK iesniegts
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un
nodevām"", kas paredz mazināt būvdarbu izmaksu
slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros obligāti ieviešama
elektroniskā darba laika uzskaite. |
157 |
FM |
EM, VID |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
013. |
13.1. |
Pilnveidosim
nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo
slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu
dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu
maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un
stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas,
ģenerālvienošanās u.tml.). |
Izvērtēt iespēju
paaugstināt nodokļu piedziņas īstenošanas procesa
efektivitāti (ātrs, efektīvs piedziņas process), lai
paātrinātu valsts budžetā piedzenamo nodokļu parādu summu
iekasēšanu, kas sekmētu sociālo garantiju nodrošināšanu un
stiprinātu nodokļu maksāšanas termiņu ievērošanas
pienākumu. |
1) Pārskatītas Valsts ieņēmumu dienesta piedziņas metodikas
un vadlīnijas, lai paātrinātu un automatizētu nokavēto
nodokļu maksājumu piedziņas procesu.
2) Automatizēts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas
uzsākšanas process.
|
155 |
FM |
VID |
1) 01.09.2019.
2) 01.01.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
013. |
13.2 |
Pilnveidosim
nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo
slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu
dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu
maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un
stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas,
ģenerālvienošanās u.tml.). |
Īstenot Nodokļu
pakalpojuma informācijas sistēmas modernizācijas projektu,
lai sniegtu sabiedrībai augstas kvalitātes VID pakalpojumus,
pilnveidojot VID pamatdarbības procesus un sniegtos
e-pakalpojumus. |
Ieviests vienotais
konts un uzkrājuma princips. |
143; 155 |
FM (VID) |
VID |
15.03.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
013. |
13.3. |
Pilnveidosim
nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo
slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu
dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu
maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un
stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas,
ģenerālvienošanās u.tml.). |
Ieviest sākotnēji
aizpildītas gada ienākuma deklarācijas iedzīvotāju ienākuma
nodokļa pārmaksas atgūšanai vai piemaksas veikšanai. |
Optimizēts VID pakalpojums - iedzīvotāju ienākuma nodokļa
pārmaksas atmaksas veikšana, nodrošinot informācijas
iegūšanu par nodokļu maksātāju veiktajiem maksājumiem par
interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, medicīnas
un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, tai skaitā
informācijas iegūšanu no apdrošinātājiem par izmaksātām
atlīdzībām par medicīnas pakalpojumiem.
Samazināts pakalpojuma saņemšanas laiks nodokļu
maksātājiem vidēji ne mazāk kā par 12 % jeb 5 dienām (2018.
gadā vidēji 43 dienas).
|
143; 155 |
FM (VID) |
|
01.03.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
013. |
13.4. |
Pilnveidosim
nodokļu administrēšanas procesu un mazināsim administratīvo
slogu, veicinot informācijas apmaiņu ar Valsts ieņēmumu
dienestu elektroniskā veidā, kā arī sekmēsim nodokļu
maksātāju iesaisti nodokļu maksāšanas kultūras uzlabošanā un
stiprināšanā (sadarbības vienošanās, kampaņas,
ģenerālvienošanās u.tml.). |
Īstenot e-muitas
vides ieviešanu, lai samazinātu administratīvo slogu
uzņēmējdarbībai, paaugstinātu ES komersantu konkurētspēju
kopējā tirgū un uzlabotu muitas procesu un procedūru
efektivitāti. |
Ieviestas muitas
informācijas sistēmas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa
Darba programmai un projektam "E-muita". |
155 |
FM (VID) |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
014. |
14.1. |
Uzstāsim uz plašāku
reverso PVN sistēmu, tai skaitā visiem lauksaimniecības un
mežsaimniecības produktu ražotājiem. |
Veikt izvērtējumu
problemātiskajās nozarēs par PVN krāpniecības apmēru. |
Izstrādāts un MK
iesniegts informatīvais ziņojums ar izvērtējumu par
nepieciešamību citās nozarēs ieviest PVN reverso maksāšanas
kārtību. |
|
FM (VID) |
ZM, EM |
31.12.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Nodokļu politika |
015. |
15.1. |
Ierobežosim
azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu
nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām
azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību. |
Pilnveidosim
azartspēļu un izložu nozares politiku, samazinot azartspēļu
un interaktīvo izložu problemātisko spēlētāju skaitu,
nodrošinot atbildīgu un godīgu uzņēmējdarbības vidi, tai
skaitā ierobežojot Latvijas Republikā nelicencēto azartspēļu
un izložu pieejamību, pilnveidojot nozares uzraudzību. |
1) MK iesniegts
politikas plānošanas dokuments azartspēļu un izložu
jomā.
2) MK iesniegti normatīvo aktu projekti, lai nodrošinātu
noteikto mērķu sasniegšanu Latvijā nelegālā interaktīvo
azartspēļu un interaktīvo izložu ierobežošanai, personu ar
pārmērīgu tieksmi uz azartspēlēm un izlozēm novēršanai no
azartspēlēm un izlozēm, godīgas un atbildīgas uzņēmējdarbības
veicināšanai un nozares uzraudzības procesa
pilnveidošanai. |
157; 155 |
FM |
IAUI, TM, VM, EM, IZM, SM |
1) 31.12.2020.
2) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
016. |
16.1. |
Nekavējoties
veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL
ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas
cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu. |
Koordinēt Pasākumu
plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019. gada 31.
decembrim 2., 5., 7. un 8. rīcības virzienu izpildi, lai
nodrošinātu efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas
izmeklēšanu un personu saukšanu pie atbildības, kā arī
noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju. |
Pasākumu plāna 2.,
5., 7. un 8. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos
termiņos. |
|
TM |
|
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
016. |
16.2 |
16. Nekavējoties
veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL
ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas
cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu. |
Pilnībā ieviesti
pasākumi, kas paredzēti Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai
laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim saistībā ar plāna
rīcības virzieniem "Uzraudzība" un
"Preventīvie pasākumi". |
Nodrošināta
starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana
publiskā un privātā sektora struktūrās, stiprinot noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
novēršanas uzraudzības institūciju darbības spējas noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku
novēršanai. |
|
FM |
KD, FKTK, VID, LB, IAUI, LZAP,
LZNP, LZRA, NKMP, PTAC, SM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
016. |
16.3. |
Nekavējoties
veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL
ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas
cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu. |
Īstenot Pasākumu
plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam noteiktos
VID kompetences pasākumus, tostarp uzlabojot uz riska analīzi
balstītu pārbaužu veikšanu NILLTF jomā. |
Nodrošināta
nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uz riska
analīzi balstītas uzraudzības funkcijas stiprināšana un 1000
klātienes pārbaužu veikšana NILLTFN likuma subjektiem. |
|
FM (VID) |
|
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
016. |
16.4. |
Nekavējoties
veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL
ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas
cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu. |
Nodrošināt MONEYVAL
rekomendāciju ieviešanu, īstenot pasākumus noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas
novēršanai. |
Pasākumu plāna 1.,
9. un 10. rīcības virziena pasākumi ieviesti noteiktajos
termiņos. Izstrādāts un ieviests pasākumu plāns noziedzīgi
iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai jaunajam plānošanas
ciklam, nodrošināta tā īstenošana. |
|
IeM |
TM, FM, ĀM, SM, ĢP, KD, KNAB,
VID, FKTK, LB, IAUI, NKMP, PTAC |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
016. |
16.5. |
Nekavējoties
veiksim nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu MONEYVAL
ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas
cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu. |
1) Pārskatīt un pilnveidot juridisko pamatu finanšu
sankciju jomā, veicot grozījumus Starptautisko un Latvijas
Republikas nacionālo sankciju likumā un ar to saistītajos
Ministra kabineta noteikumos.
2) Palielināt informācijas sniegšanu sabiedrībai, lai
nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas un izveidotas
iekšējās kontroles sistēmas, kas spētu noteikt potenciālo
terorisma finansēšanas un proliferācijas riskus.
|
Pilnveidots
juridiskais regulējums, kas atbilst FATF standartiem,
izstrādāti grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas
nacionālo sankciju likumā, kā arī attiecīgajos MK noteikumos,
stājušies spēkā atbilstošie grozījumi Krimināllikuma 84.
pantā. Veikti sabiedrības informēšanas pasākumi, lai
veicinātu izpratni par sankciju ievērošanas nozīmīgumu.
Izstrādātas vadlīnijas un cita viegli pieejama informācija
par sankciju ievērošanu. |
|
ĀM |
IeM, KD, VDD, FKTK, FM, VID,
PTAC, LB, IAUI, LZAP, LZNP, LZRA, NKMP, TM, IUB |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Finanšu tirgus politika |
017. |
17.1. |
Īstenosim tādu
finanšu tirgus politiku, kas veicina finanšu sektora
konkurētspēju un digitālu attīstību, atbalstot
tautsaimniecības izaugsmi. Pilnveidosim kredītiestāžu
likvidācijas regulējumu. |
1) Finanšu sektora kontroles reforma.
2) Nodrošināta 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta
un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu
(ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas
izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai
teroristu finansēšanai ieviešana pirms direktīvā noteiktā
ieviešanas termiņa.
3) Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu
2021.-2023. gadam, definējot politikas ietvaru finanšu
tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz
iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem.
|
1) Finanšu sektora kontroles reformas ietvaros:
a) pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums.
Izstrādāts, paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes
darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls
ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas pārkāpumiem;
b) FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo
uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK
darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un
uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā stiprinot
FKTK kapacitāti.
2) Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un
labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska
pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora
struktūrās, izstrādājot un izskatīšanai MK iesniedzot
Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843
ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus.
3) MK iesniegts finanšu sektora attīstības plāns
2021.-2023. gadam:
a) izstrādāts un MK iesniegts izslēdzošā ieskaita
regulējums;
b) ieviests segto obligāciju regulējums, veicinot
Baltijas valstu segto obligāciju tirgus attīstību.
|
|
FM |
|
1.a) 01.07.2019.
1.b) 01.07.2019.
2) 01.07.2019.
3.a) 31.12.2020.
3.b) 01.07.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
018. |
18.1. |
Turpināsim
iestāties par vienotu Eiropas Savienību, kurā ir vienlīdzīga
attieksme pret visām dalībvalstīm. |
Visos ES diskusiju
līmeņos un formātos uzsvērt konverģences un vienlīdzības
principus. |
1) ES Daudzgadu budžeta sarunu kontekstā (Kohēzijas
politika, tiešmaksājumi, piekļuve ES programmām) - skat.
212. uzdevumu;
2) Vienotais tirgus (EM kompetence).
|
|
ĀM |
Visas nozaru ministrijas |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
019. |
19.1 |
Iestāsimies par
pietiekamu un taisnīgu Eiropas Savienības budžetu ar
pienācīgu atbalstu mazāk turīgajām dalībvalstīm. |
Latvijas interešu
aizstāvēšana sarunās par ES daudzgadu budžetu 2021.-2027.
gadam. |
1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas
intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās
aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā
visās ES institūcijās un formātos.
2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta
jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās.
3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan
divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica
projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta (CEF).
4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai
nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES
centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā
Eiropa, Eiropas drošības fonds u.c.).
5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas
pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.
|
|
ĀM |
Visas nozaru ministrijas |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
020. |
20.1. |
Uzstāsim uz vienotā
tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un
transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret
sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto
tirgu un ierobežot konkurenci. |
Nodrošināt
reģionālā gāzes tirgus sekmīgu funkcionēšanu ar 2020. gadu un
pilnīgu reģionālā gāzes tirgus izveides pabeigšanu ar 2022.
gadu. |
1) Uzsāk funkcionēt FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija)
reģionālais gāzes tirgus ar vienotu ieejas-izejas tarifu.
2) FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālā gāzes
tirgus darbība pilnveidota ar kopīgas balansēšanas zonas
izveidi.
|
198 |
EM |
|
1) 01.01.2020.
2) 01.01.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
020. |
20.2. |
Uzstāsim uz vienotā
tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un
transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret
sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto
tirgu un ierobežot konkurenci. |
Nodrošināt Latvijas
ekonomiskajām interesēm atbilstošu ES Vienotā tirgus
stratēģijas iniciatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas
Komisijas izvirzītajām prioritātēm. |
Aktīvi aizstāvētas Latvijas ekonomiskās intereses, lai
nepieļautu nozaru pārregulāciju ES līmenī un mazinātu
regulatīvos un administratīvos šķēršļus.
Stiprināta valsts institūciju, uzņēmēju un to apvienību
izpratne par ES Vienotā tirgus pamatprincipu un sniegto
iespēju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu sektora jomā.
|
|
EM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
020. |
20.3. |
Uzstāsim uz vienotā
tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un
transporta nozarēm. Iestāsimies pret "cīņu pret sociālo
dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto tirgu un
ierobežot konkurenci. |
Paplašināt uz
Eiropu vērstas starptautiskās izglītības piedāvājumu Latvijā,
lai nodrošinātu atbilstošu darbības vidi Latvijā izvietotajām
Eiropas Savienības aģentūrām. |
Izstrādāt un
izskatīšanai MK iesniegt politikas plānošanas dokumentu par
akreditētas Eiropas Skolas izveidi Rīgā un izstrādāti šādas
izglītības iestādes izveidošanas nosacījumi. |
|
IZM |
SM, ĀM, LM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
020. |
20.4. |
Uzstāsim uz vienotā
tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un
transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret
sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto
tirgu un ierobežot konkurenci. |
Pilnveidot tiesisko
regulējumu, kas saistīts ar darbinieku nosūtīšanu
starptautisko pakalpojumu sniegšanas ietvaros. |
Pārņemot Eiropas
Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. jūnija Direktīvas (ES)
2018/957, ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju
norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, prasības,
mazināta negodīga konkurence un sekmēts princips, ka par
vienādu darbu vienā un tajā pašā vietā būtu jāsaņem vienāds
atalgojums. |
247 |
LM |
TM, EM |
30.07.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
020. |
20.5. |
Uzstāsim uz vienotā
tirgus stiprināšanu, jo sevišķi attiecībā uz enerģētikas un
transporta nozarēm. Iestāsimies pret t.s. "cīņu pret
sociālo dempingu", kas draud sašķelt patiesu vienoto
tirgu un ierobežot konkurenci. |
Atbalstīt Eiropas
Darba iestādes (ELA) izveidi un darba uzsākšanu. |
Eiropas Darba
iestāde atvieglo darba devējiem un darbiniekiem piekļuvi
informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka
pārrobežu mobilitātes situācijās, kā arī atbalsta Eiropas
Savienības dalībvalstu sadarbību Eiropas Savienības tiesību
aktu darbaspēka pārrobežu mobilitātes un sociālā
nodrošinājuma koordinēšanas jomā. |
|
LM |
ĀM, IZM, EM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
021. |
21.1. |
Iestāsimies par
Banku savienības izveides pabeigšanu, kur vienotos
uzraudzības un noregulējuma mehānismus papildina
privātpersonu noguldījumu aizsardzība Eiropas līmenī. Cīņā ar
"naudas atmazgāšanu" stingri uzstāsim uz vienotu
regulējumu un uzraudzību Eiropas Centrālās bankas
paspārnē. |
1) Banku savienības izveides pabeigšana, izveidojot vienotu
noguldījumu garantiju sistēmu ES.
2) Vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Savienībā
cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu.
|
1) Uzturēta pozīcija par vienotu Eiropas Noguldījumu
garantiju fondu.
2) Izstrādāta nostāja par kopīgu vienotu regulējumu un
tā uzraudzību Eiropas Savienības līmenī par cīņu ar
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma
finansēšanu.
|
|
FM |
2) IeM |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
022. |
22.1. |
Iestāsimies par to,
ka nodokļu politika ir katras valsts nacionālā
kompetence. |
Latvijas dalība ES
Padomes darba grupās attiecībā uz tiešo, netiešo nodokļu un
grāmatvedības, un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem,
aizstāvot Latvijas un vienojoties par kopīgām interesēm ES
līmenī. |
Nodrošināta Latvijas nacionālā suverenitāte nodokļu jomā.
Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un
aizstāvētu Latvijas nostāju.
|
|
FM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
ES budžeta un vienotā tirgus politika |
023. |
23.1. |
Stiprinot cīņu ar
ēnu ekonomiku, iestāsimies par kopīgu ietvaru un pasākumiem,
kas palīdz dalībvalstīm koordinēt un dalīties ar informāciju
par komersantu PVN saistībām. |
VID atbilstoši ES
regulējumam un savstarpējām vienošanām nodrošina padziļinātu
administratīvu sadarbību ar dalībvalstīm pievienotās vērtības
nodokļa jomā. |
Ietekme uz
pievienotās vērtības nodokļa plaisas samazināšanos, panākot,
ka 2021. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, PVN plaisa ir
samazinājusies par 1,6 % punktiem (2018. gadā 11,6 %, 2021.
gadā 10,0 %). |
|
FM |
VID |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
024. |
24.1. |
Nodrošināsim
efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto
investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā
ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu
pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai
līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju
stiprināšanai. |
1) Iesniegt MK programmas koncepciju Norvēģijas finanšu
instrumenta 2014.-2021. gadam programmas
"Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU"
ieviešanai.
2) Iesniegt MK noteikumus programmas
"Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU"
ieviešanai.
3) Uzsākt programmas "Uzņēmējdarbības attīstība,
inovācijas un MVU" ieviešanu.
4) Izveidot Tehnoloģiju biznesa centru Rīgā.
|
Izveidots
inovācijas un tehnoloģiju biznesa centrs Rīgā un sniegts
nefinansiāls un finansiāls atbalsts "zaļo", IKT un
labklājības (welfare) biznesa ideju attīstītājiem,
tostarp nodrošināts atbalsts uzņēmumiem videi draudzīgu
ražošanas tehnoloģiju iegādei un instalēšanai (atbalstīti
vismaz 45 komersanti). |
172; 173; 179; 180; 185;
186 |
EM |
LIAA |
1) 30.06.2019.
2) 31.12.2019.
3) 01.09.2020.
4) 01.01.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
024. |
24.2. |
Nodrošināsim
efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto
investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā
ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu
pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai
līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju
stiprināšanai. |
Savlaicīgi uzsākt
un ieviest EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu
"Pētniecība un izglītība", apstiprinot atbilstošus
MK noteikumus. |
Programmas "Pētniecība un izglītība" īstenošanas
rezultātā ir:
1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības
organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu
apmaiņa;
2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un
kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā;
veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā
(studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un
donorvalstīm;
3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes,
tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas
reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību
programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese
par STEM jomu.
|
182; 183; 190; 187 |
IZM |
VIAA, FM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
024. |
24.3. |
Nodrošināsim
efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto
investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā
ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu
pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai
līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju
stiprināšanai. |
Koordinēt EEZ/NOR
FI programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un
savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot efektīvu programmu vadību
un risku pārvaldību. |
Līdz 2022. gada 30.
oktobrim programmu apsaimniekotāji nodrošinājuši optimālu
valsts budžeta naudas plūsmu kopā programmās un Divpusējās
sadarbības fonda iniciatīvās, novirzot tautsaimniecībā 1/3 no
plānotajām investīcijām un sekmējot programmu, projektu un
iniciatīvu īstenošanu sadarbībā ar donorvalstu
partneriem. |
|
FM |
EEZ/NOR vadībā iesaistītās
institūcijas (EM, IZM, VARAM, TM, IeM) |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
024. |
24.4. |
Nodrošināsim
efektīvu 2014.-2021. gada perioda EEZ un Norvēģijas finansēto
investīciju programmu resursu 85,4 milj. euro apmērā
ieviešanas pārvaldību, lai Latvijas interesēs izmantotu visu
pieejamo donoru finansējumu investīciju projektu ieviešanai
līdz 2024. gadam un divpusējo attiecību ar EEZ un Norvēģiju
stiprināšanai. |
Nodrošināt EEZ un
Norvēģijas finanšu instrumentu programmu "Vietējā
attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība"
un "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un
vide" sagatavošanu, tiesiskā ietvara izstrādi un
programmas uzsākšanu. |
Nodrošināta
investīciju pieejamība EEZ un Norvēģijas investīcijām 24
milj. euro apmērā. |
337; 392; 438 |
VARAM |
KM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
025. |
25.1. |
Balstoties uz
Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem,
izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu
plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un
aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši
Latvijas interesēm. |
Kohēzijas politikas
2021.-2027. gada plānošanas perioda darbības programmas
izstrāde, apstiprināšana MK un saskaņošana ar Eiropas
Komisiju, nodrošinot laicīgu jaunā ES fondu plānošanas
perioda uzsākšanu. |
MK iesniegta
2021.-2027. gada Kohēzijas politikas darbības programma. |
|
FM |
Nozaru ministrijas |
01.01.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
025. |
25.2. |
Balstoties uz
Nacionālajā attīstības plānā (NAP2027) noteiktajiem mērķiem,
izstrādāsim Kohēzijas politikas Eiropas Savienības fondu
plānošanas dokumentus 2021.-2027. gada periodam un
aizstāvēsim tos sarunās ar Eiropas Komisiju atbilstoši
Latvijas interesēm. |
Sadarbībā ar ES
dalībvalstīm, nodrošināt ES fondu Eiropas Teritoriālās
sadarbības programmu 2021.-2027. gada periodam sagatavošanu,
tiesiskā ietvara izstrādi un programmu īstenošanas uzsākšanu
Latvijā. |
Sagatavotas 9
Interreg programmas 2021.-2027. gada periodam un
uzsākta to ieviešana. |
392 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
026. |
26.1. |
Nodrošināsim
Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas efektīvu
pārvaldību, uzraugot tautsaimniecības nozaru attīstības
tendences un laikus novēršot to pārkaršanas riskus. |
Veikt efektīvu ES
fondu risku pārvaldību, lai pilnībā izpildītu galvenos
Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"
noteiktos ikgadējos mērķus (Regulas 1303/2013 136. pantā
noteiktais "n+3" automātiskās ES saistību
atcelšanas princips) un Snieguma ietvara finanšu un iznākuma
rādītāju mērķa vērtības pietiekamā apmērā līdz 2023. gadam ES
fondu finansējuma izmantošanas iespēju saglabāšanai pilnā
apmērā. |
1) MK iesniegti ikmēneša un pusgada progresa ziņojumi ar
priekšlikumiem rīcībai risku un nepieciešamo investīciju
efektivitātes uzlabojumu gadījumā.
2) Izstrādāta, iesniegta MK un publiski pieejama ES
fondu tīmekļvietnē ikgadēji aktualizēta investīciju jomu
naudas plūsma pa gadiem (ar pieļaujamo izpildes novirzi 15
%) efektīvai valsts budžeta plānošanai.
3) MK iesniegts izvērtējums par prognozētām izmaiņām
izmaksās būvniecības nozarē.
|
|
1), 2) FM;
3) EM
|
CFLA, ES fondu vadībā
iesaistītas institūcijas (EM, VK, TM, LM, IZM, SM, VARAM, VM,
ZM, KM) |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
027. |
27.1. |
Nodrošināsim
finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot
kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma
akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma
pieejamību ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija Altum" (turpmāk - sabiedrība Altum)
starpniecību. Izvērtēsim krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu
reģionos. |
Iesniegt MK
informatīvo ziņojumu par Baltijas inovāciju fonda otrās
kārtas ieviešanu Latvijā. |
Nodrošinātas riska
kapitāla investīcijas, lai atbalstītu straujas izaugsmes
komersantus un inovatīvu komersantu izveidi, šim nolūkam
izmantojot finansējumu no atmaksātajiem publiskajiem
līdzekļiem finanšu instrumentu valsts atbalsta
programmās. |
125 |
EM |
Altum |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
027. |
27.2. |
Nodrošināsim
finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot
kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma
akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma
pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim
krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. |
Iesniegt MK
noteikumus par ES fondu atbalsta instrumentu MVU finansējuma
piesaistei kapitāla tirgos. |
Veicinātas mazo un
vidējo uzņēmumu iespējas piesaistīt finansējumu kapitāla
tirgos, emitējot akcijas un obligācijas biržā. |
125 |
EM |
|
15.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
027. |
27.3. |
Nodrošināsim
finansējuma pieejamību tautsaimniecības attīstībai, veicinot
kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprinot mazākuma
akcionāru aizsardzību, kā arī alternatīva finansējuma
pieejamību ar sabiedrības Altum starpniecību. Izvērtēsim
krājaizdevu sabiedrību stiprināšanu reģionos. |
1) Sabiedrībai Altum īstenot valsts atbalsta programmu
riska kapitāla pieejamības paaugstināšanai, veicinot riska
kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem
riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus.
2) Sabiedrībai Altum izstrādāt plānu, kas paredz
papildus ES fondu finanšu resursiem piesaistīt
nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu
institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB, ERAB) vai no
finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas.
3) Sabiedrībai Altum nodrošināt mazo un vidējo
komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu,
piesaistot papildu finansējumu investīciju platformās no
Stratēģisko investīciju fonda.
4) Sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam
Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju
centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti
investīciju projektu īstenošanai no EIB Eiropas Stratēģisko
investīciju fonda (ESIF) ietvaros.
5) Veicināt kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā
stiprināt mazākuma akcionāru aizsardzību.
6) Pilnveidot regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā,
mazinot šķēršļus vērtspapīrošanai.
7) Pilnveidot darbības normatīvo ietvaru otrā līmeņa
krājaizdevu sabiedrību darbībai.
|
1) Līdz 2020. gada beigām nodrošināta kapitāla piesaiste
uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā
piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. euro
apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. euro apmērā.
2) Sabiedrības Altum programmām nepieciešamais apjoms
palielināts par 55,47 milj. euro valsts atbalsta
programmām, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no
starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla
tirgū.
3) Sabiedrības Altum programmu ietvaros veicināta
finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem
komersantiem par 75 milj. euro, piesaistot resursus
(papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu
institūcijām vai kapitāla tirgū.
4) Paaugstināta finanšu pieejamība lieliem investīciju
projektiem, sabiedrībai Altum kā nacionālajam
kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju
konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu
piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB ESIF
ietvaros.
5) Sagatavots izvērtējums par mazākuma akcionāru
aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem.
6) Sagatavots izvērtējums un normatīvais regulējums
nodrošinātajiem vērtspapīriem.
7) MK iesniegts likumprojekts, kas paredz attīstīt
kopīgas sadarbības iespējas krājaizdevu sabiedrībām.
|
|
FM |
1)-4) EM, Altum;
5) TM, FKTK;
6) FKTK
|
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2019.
3) 31.12.2019.
4) 31.12.2019.
5) 31.12.2022.
6) 31.12.2021.
7) 31.12.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Investīcijas tautsaimniecībā un proaktīva, mērķtiecīga
investīciju piesaiste |
028. |
28.1. |
Veiksim
nepieciešamos biznesa vides uzlabojumus, kas piesaistīs
eksportējošos uzņēmumus. |
Iesniegt MK
aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu
plānu, 2021. gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna
izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.). |
1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns
atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām.
2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai
(2019. gadā).
3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides
problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas
rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021.
gadā).
|
155 |
EM |
|
1), 2) 31.03.2019.
1) 31.05.2020.
1), 3) 31.05.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
029. |
29.1. |
Panāksim, ka
energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir
konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta
elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu
piegādes avotu attīstību. |
Parakstīt Baltijas
valstu elektroenerģijas tīklu sinhronizācijas ar Eiropas
tīkliem pievienošanās līgumu un tehnisko nosacījumu
katalogu. |
Nodrošināti visi
priekšnosacījumi, lai efektīvi īstenotu Baltijas valstu
elektrotīklu sinhronizācijas projektu. |
|
EM |
|
31.07.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
029. |
29.2. |
Panāksim, ka
energoresursu izmaksas visās lietotāju grupās ir
konkurētspējīgas Baltijas valstīs un tiek panākta
elektroenerģijas tīklu sinhronizācija ar Eiropas Savienības
dalībvalstīm. Veicināsim Krievijas dabasgāzei alternatīvu
piegādes avotu attīstību. |
Iesniegt Saeimā
priekšlikumus Grozījumiem Enerģētikas likumā (124/Lp13). |
Nodrošināti
priekšnosacījumi reģionālā gāzes tirgus sekmīgai
funkcionēšanai ar 2020. gadu - izveidots regulējums, kas
atbilst balansēšanas un citiem nosacījumiem, kuru īstenošana
mainīsies pēc reģionālā tirgus ieviešanas. |
198 |
EM |
|
31.07.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
030. |
30.1. |
Likvidēsim obligātā
iepirkuma komponenti, ievērojot tiesiskuma principus,
nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem
un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un
finansiāli izdevīgākajā veidā. Izvērtēsim obligātā iepirkuma
komponentes izveidošanas un ieviešanas tiesiskumu. |
Veikt izmaiņas
spēkā esošajos normatīvajos aktos elektroenerģijas obligātā
iepirkuma komponentes atcelšanai tiesiski korektā veidā. |
Īstenoti pasākumi
elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes
atcelšanai. |
|
EM |
TM, VARAM, ZM, FM |
31.05.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
031. |
31.1. |
Panāksim, ka
darbaspēka nodokļi visās algu grupās un pārējās darbaspēka
izmaksas (darbnespējas lapas, virsstundu laiks) ir
konkurētspējīgas Baltijas valstīs. |
Izvērtēt esošo
darbnespējas lapu apmaksas kārtību. |
Veikts izvērtējums
par darbnespējas lapu apmaksas turpmāko attīstību, tai skaitā
apzināta Lietuvas un Igaunijas pieredze un sagatavots
informatīvais ziņojums iesniegšanai MK. |
|
LM |
VM, FM, EM |
31.12.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
032. |
32.1. |
Panāksim, ka
pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un
noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības
brīvība to darīt. |
Izveidot jaunu
uzņēmējdarbības atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz
pašvaldības nomas objektu efektīvu izmantošanu. |
Plānošanas
reģioniem un pašvaldībām dotas plašākas iespējas sekmēt
uzņēmējdarbību, attiecībā uz pašvaldības nomas objektu
efektīvu izmantošanu (MK iesniegti grozījumi Publiskas
personas mantas atsavināšanas likumā). |
390 |
VARAM |
|
31.05.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
032. |
32.2. |
Panāksim, ka
pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un
noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības
brīvība to darīt. |
Attīstīt pašvaldību
garantiju instrumentu, lai nepietiekama nodrošinājuma
gadījumā pašvaldībai būtu iespēja sniegt garantiju
uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību
attiecīgajā pašvaldībā. |
Pašvaldībām dotas
plašākas iespējas sekmēt uzņēmējdarbību, sniedzot garantiju
uzņēmējiem, kuri dibinājuši vai plāno dibināt uzņēmējdarbību
attiecīgajā pašvaldībā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības
attīstību (MK iesniegti grozījumi Publiskas personas mantas
un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā). |
390 |
VARAM |
|
31.05.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
032. |
32.3. |
Panāksim, ka
pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un
noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības
brīvība to darīt. |
Reģionālās
politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros izstrādāt
valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu piekrastes
infrastruktūras attīstībai ieviešanai un priekšlikumus
piekrastes atbalsta programmai pēc 2020. gada. |
Kultūras un dabas
mantojuma Baltijas jūras piekrastē daudzveidīgāka izmantošana
un jaunu pakalpojumu attīstība, investējot publiskās ārtelpas
infrastruktūrā, kā arī dabas un kultūras objektos.
Apmeklētāju skaita pieaugums attīstāmajās vietās un objektos
- vismaz par 5 % gadā. |
393 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
032. |
32.4. |
Panāksim, ka
pašvaldības ir motivētas savai teritorijai piesaistīt un
noturēt privāto biznesu un pašvaldībām ir pietiekama rīcības
brīvība to darīt. |
Piesaistot ES fondu
2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu, nodrošināt
darba vietu izveidi un privāto investīciju piesaisti
reģionos, kā arī turpināt ES fondu investīcijas ES fondu
2021.-2027. gada plānošanas periodā. |
Izveidotas vismaz 4
930 jaunas privātā sektora darba vietas un piesaistītas
privātā sektora nefinanšu investīcijas vismaz 300,74 milj.
euro apmērā. |
127 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
033. |
33.1. |
Panāksim, ka
iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas
valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim
patērētāju intereses. |
Nodrošināt
konkurences neitralitātes principa korektu ievērošanu un
uzraudzību. |
Novērsti
konkurences kropļojumi publisko personu darbā, uzlabojas
komercdarbības vide, ir investīciju pieaugums un pieaugusi
pārkāpumu novēršanas efektivitāte (Konkurences padomes
novērstie ierobežojumi no publisko personu darbības
(īpatsvars % no visiem KP veiktajiem pasākumiem publisko
personu uzraudzībā)). |
144 |
EM |
KP |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
033. |
33.2. |
Panāksim, ka
iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas
valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim
patērētāju intereses. |
1) Stiprināt un efektivizēt Konkurences padomes darbu un
pārskatīt pilnvaras atbilstoši ECN + Direktīvas* prasībām
un OECD rekomendācijām.
2) Vērsties pret smagākajiem konkurences kropļojumiem,
it sevišķi iepirkumu karteļu jomā.
Stiprināt IT rīku izmantošanu Konkurences padomē, lai
būtu iespējams efektīvi atklāt un fiksēt iepirkumu karteļu
pazīmes.
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra
Direktīva Nr. 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot
dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt
konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas
darbības nodrošināšanu.
|
Konkurences padomes
veikto konkurences aizsardzības aktivitāšu rezultātā
(novēršot aizliegtas vienošanās un dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošanu), radīts materiāls ieguvums
sabiedrībai vismaz 20 milj. euro apmērā. |
144 |
EM |
KP |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
033. |
33.3. |
Panāksim, ka
iekšējam tirgum ir raksturīga godīga konkurence un Baltijas
valstīs zemākais korupcijas līmenis, kā arī aizsargāsim
patērētāju intereses. |
Izvērtēt tirgus uzraudzības institūciju darbības kapacitāti
un efektivitāti (tai skaitā iespējamo funkciju
apvienošanu).
Izstrādāt un ieviest tirgus uzraudzības stratēģiju.
|
Uzlabojas
nepārtikas preču drošums un atbilstība prasībām, patērētāji
pasargāti no riskiem veselībai un dzīvībai saistībā ar
nedrošu vai neatbilstošu precu izmantošanu. |
157 |
EM |
Tirgus uzraudzības institūcijas
(nepārtikas) |
30.12.2021. (izvērtējums)
30.10.2022. (ieviešana)
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
034. |
34.1. |
Panāksim, ka visi
Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt.
Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu
risināšanai. |
Izstrādāt darba
tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, kurās identificētas
iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā
un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai, tai
skaitā priekšlikumi imigrācijas politikas veidotājiem. |
MK un sabiedrība informēta par aktuālajām prognozēm
attiecībā uz darbaspēka pietiekamību.
Veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība
tautsaimniecības pieprasījumam.
|
|
EM |
LM, IZM |
30.06.2020.
30.06.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
034. |
34.2. |
Panāksim, ka visi
Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt.
Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu
risināšanai. |
Veicināt darbaspēka
reģionālo mobilitāti, tai skaitā pilnveidojot atbalsta
pasākumus. |
Pilnveidoti
reģionālās mobilitātes pasākumi, ņemot vērā OECD veiktā
zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām
darbavietām" (rezultāti plānoti 2019. aprīlī)
rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot grozījumus MK
noteikumos. |
|
LM |
EM |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
034. |
34.3. |
Panāksim, ka visi
Latvijas darbspējīgie iedzīvotāji ir motivēti strādāt.
Izvērtēsim imigrācijas politiku darbaspēka problēmu
risināšanai. |
Uzlabot
informācijas pieejamību iedzīvotājiem par darba tirgus
situāciju Latvijā un pieejamām vakancēm. |
NVA CV un vakanču
portālā nodrošināta daudzpusīga un aktuāla informācija
Latvijas uzņēmējiem, darba meklētājiem un remigrantiem par
darba tirgus situāciju un darba atrašanas iespējām Latvijā.
Organizēti (vai nodrošināta dalība tajos) 100 publiski
pasākumi gadā (vakanču gadatirgi, semināri, diskusijas,
dalība citos publiskos pasākumos, forumi, karjeras dienas,
informatīvās kampaņas u.tml.). |
246; 341 |
LM |
NVA |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
035. |
35.1. |
Panāksim, ka
pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD
standartiem
tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu jomās. |
Izveidot trauksmes
celšanas kontaktpunktu un nodrošināt tā darbību. |
Iedzīvotājiem ir
nodrošināta iespēja celt trauksmi par sabiedrības interešu
apdraudējumiem. |
|
VK |
VAS, visas ministrijas |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
035. |
35.2. |
Panāksim, ka
pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD
standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu
jomās. |
Nodrošināt
komercdarbībai draudzīgu un stabilu tiesisko vidi, īpašu
uzmanību pievēršot akciju sabiedrību tiesiskā regulējuma
modernizēšanai un moderno komercdarbības formu un
finansēšanas iespēju attīstīšanai. |
1) Ar grozījumiem Komerclikumā un citos nepieciešamajos
likumprojektos nostiprināta droša, skaidra akciju
reģistrācijas un uzskaites kārtība caur akciju turēšanu
kontos.
2) Caurspīdīgas akciju sabiedrības - viegli pieejama,
aktuāla un uzticama informācija par akcionāriem.
|
|
TM |
|
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
035. |
35.3. |
Panāksim, ka
pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD
standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu
jomās. |
Atbilstoši OECD
rekomendācijai izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļaus
tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem pieprasīt zvērinātam
revidentam sniegt informāciju izmantošanai, kad tiek
izmeklēta ārvalstu amatpersonu kukuļošana. |
Atbilstoši OECD
rekomendācijai izstrādāts un MK iesniegts normatīvais
regulējums, kas ļaus tiesai, prokuroriem un izmeklētājiem
pieprasīt zvērinātam revidentam sniegt informāciju
izmantošanai, kad tiek izmeklēta ārvalstu amatpersonu
kukuļošana. |
|
FM |
TM, KNAB, Valsts policija,
ĢP |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
035. |
35.4. |
Panāksim, ka
pasaules sabiedrībai nav šaubu par Latvijas atbilstību OECD
standartiem tiesiskuma nodrošināšanā tieslietu un finanšu
jomās. |
Nodrošināt OECD
Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos
darba grupas veikto Latvijas 3. fāzes novērtējumu un ieviest
novērtējuma ietvaros izteiktās rekomendācijas. |
Pieņemts Latvijas
3. fāzes novērtējuma ziņojums OECD Kukuļošanas apkarošanas
starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas plenārsēdē un
sekmīgi ieviestas rekomendācijas. |
|
TM |
|
31.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
036. |
36.1. |
Panāksim, ka
infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā
mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā
Baltijas valstīs. |
Izstrādāt
platjoslas politikas plānošanas dokumentu. |
Izstrādāts
Nacionālais platjoslas plāns 2021.-2027. gadam. |
414 |
SM |
SPRK |
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
036. |
36.2. |
Panāksim, ka
infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā
mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā
Baltijas valstīs. |
Nodrošināt
Platjoslas kompetenču centra konsultatīvo atbalstu valsts
atbalsta programmām platjoslas projektu īstenošanā, tostarp
sagatavot priekšlikumus platjoslas tīkla kartēšanas
risinājuma izveidei. |
1) Izstrādāti grozījumi SM nolikumā.
2) Sagatavots informatīvais ziņojums par platjoslas
tīkla kartēšanas risinājuma izveidi.
|
414 |
SM |
SPRK |
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
036. |
36.3. |
Panāksim, ka
infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā
mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā
Baltijas valstīs. |
Izvērtēt un
piedāvāt papildu valsts atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu
elektronisko sakaru "pēdējās jūdzes"
pieejamību. |
1) Veikts izvērtējums.
2) Sagatavots informatīvais ziņojums.
|
414 |
SM (LVRTC) |
FM |
1) 29.03.2019.
2) 30.09.2019.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
036. |
36.4. |
Panāksim, ka
infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā
mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā
Baltijas valstīs. |
Izstrādāt 5
paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedi, lai
nodrošinātu ES 5G mērķu sasniegšanu un veicinātu transporta
digitalizāciju. |
Izstrādāts 5
paaudzes mobilo sakaru tīkla (5G) attīstības ceļvedis. |
414 |
SM (LVRTC) |
VARAM (VASES), SPRK, IeM |
28.06.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
036. |
36.5. |
Panāksim, ka
infrastruktūra preču un cilvēku mobilitātei (tai skaitā
mājokļu pieejamībai), kā arī IKT infrastruktūra ir labākā
Baltijas valstīs. |
Īstenot Baltijas
valstu transporta ministru parakstīto saprašanās memorandu
par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju
attīstību Via Baltica koridorā. |
Panākta vienošanās
ar LT un EE par homogēnu sakaru un transporta digitālo
infrastruktūru Via Baltica koridorā. |
414 |
SM (LVRTC) |
|
30.07.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
037. |
37.1. |
Nodrošināsim
ārlietu un ekonomiskās politikas sinerģiju valsts
konkurētspējas un labklājības veicināšanā, izveidojot vienotu
ārējo investīciju portfeli, lai sekmētu un būtiski kāpinātu
investīciju piesaisti un eksporta pieaugumu, tā ceļot
Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. |
Katru gadu
izstrādāt 2 investīciju piedāvājumus ārvalstu investoriem
investēšanai stratēģiski nozīmīgās ekosistēmās. |
Nodrošināta
stratēģisku uzņēmējdarbības ekosistēmu attīstība, lai
veicinātu privātā un akadēmiskā sektora sadarbību, iezīmējot
konkrētas investīciju vajadzības un piedāvājumu attiecīgajās
ekosistēmās un piesaistot tām ārvalstu investorus. |
111; 114 |
EM |
ĀM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
038. |
38.1. |
Uzlabosim publisko
iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un
samazinot korupcijas riskus. |
Vadlīniju un veidņu
iepirkumu nolikumu sagatavošanai izstrāde; sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu, kuru līgumcena nesasniedz
likuma piemērošanas robežas, atklātuma veicināšana. |
Attīstītas
prognozējamas un vienveidīgas prasības publisko iepirkumu
dokumentācijā, samazinot korupcijas un favorītisma riskus,
nodrošināta informācijas pieejamība par sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumiem, kam netiek piemērotas
likumā noteiktās procedūras, nodrošinot iespēju identificēt
iespējamu iepirkumu sadalīšanu vai neracionālu resursu
izlietojumu. |
|
FM (IUB) |
|
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
038. |
38.2. |
Uzlabosim publisko
iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un
samazinot korupcijas riskus. |
Veikt grozījumus Publisko iepirkumu likumā un Sabiedrisko
pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, paredzot, ka:
1) pirms iepirkuma izsludināšanas ir veikta tirgus
izpēte un noskaidrotas piegādātāju iespējas konkurences
apstākļos nodrošināt pasūtītāju vajadzības;
2) iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi
noteikta paredzamā līgumcena un aktuālas, normatīvajiem
aktiem atbilstošas tehniskās specifikācijas;
3) paaugstināta iepirkumu veicēju atbildība par
iepirkumu norisi;
4) ierobežota iespēja noslēgt iepirkuma līgumus
iepirkuma procedūru rezultātā, kurās nav nodrošināta
konkurence un iesniegts tikai viens pieteikums vai
piedāvājums;
5) pakāpeniska atteikšanās no zemākās cenas kā vienīgā
kritērija izvērtēšanas, paredzot, ka noteiktās būvdarbu,
preču un pakalpojumu grupās obligāti jāvērtē arī citi
saimnieciskā izdevīguma kritēriji;
6) nodrošināt, ka vienviet ir pieejama detalizēta un
aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un
tajos veiktajiem grozījumiem.
|
MK iesniegti
sagatavotie likumprojekti grozījumiem Publisko iepirkumu
likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu
likumā. |
|
FM |
IUB |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA. Mājokļu politika un būvniecība |
038. |
38.3. |
Uzlabosim publisko
iepirkumu procedūras, paaugstinot to efektivitāti un
samazinot korupcijas riskus. |
Ieteikumu
sagatavošana tirgus apzināšanai pirms iepirkumu veikšanas;
sadarbība ar nozaru asociācijām, sagatavojot ieteikumus un
organizējot seminārus pasūtītājiem saimnieciski visizdevīgākā
piedāvājuma vērtēšanas kritēriju noteikšanai. |
Sagatavotas un
publicētas vadlīnijas par tirgus izpētes veikšanu un ekspertu
piesaisti; Sagatavoti un publicēti metodiskie materiāli
saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriju
noteikšanai nozaru iepirkumos. |
|
FM (IUB) |
|
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
039. |
39.1. |
Panāksim oglekļa
ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim
energoefektivitāti. |
Īstenot
aktivitātes, tai skaitā nepieciešamās izmaiņas normatīvajos
aktos, 2020. gada Latvijai juridiski saistošo
energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas, tai skaitā
transporta jomā, mērķu sasniegšanas nodrošināšanai. |
1) Sasniegti 2020. gada juridiski saistošie mērķi:
a) 2014.-2020. gadā kumulatīvs enerģijas ietaupījums
enerģijas galapatēriņā 9917 GWh apmērā;
b) 2014.-2020. gadā katru gadu renovēti 3 % no tiešās
pārvaldes ēku platības;
c) 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas
galapatēriņā;
d) 10 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas
galapatēriņā transportā.
2) Minēto mērķu sasniegšanai apgūts energoefektivitātes
paaugstināšanas atbalsta pasākumiem pieejamais ES fondu
līdzfinansējums 377 milj. euro apmērā:
a) paaugstināta energoefektivitāte vismaz 650
daudzdzīvokļu ēkās un 100 publiskajās ēkās;
b) rekonstruēti vismaz 70 km siltumtīklu, ietaupot
siltumenerģiju vismaz 49 GWh/gadā;
c) modernizēti siltumavoti vismaz 70 MW apjomā;
d) veicināta pāreja uz AER siltumavotos vismaz 28 MW
apjomā;
e) atbalstīta vismaz 40 apstrādes rūpniecības komersantu
ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšana, ietaupot
vismaz 4,4 GWh/gadā patērētās enerģijas.
3) Palielināta pašvaldību ēku energoefektivitāte,
samazinot primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās
ēkās - vismaz 20,5 milj. kWh/gadā; siltumnīcefekta gāzu
samazinājums gadā - vismaz 5 180 tonnas CO2
ekvivalenta.
|
126; 196; 197; 201; 202; 203;
204; 205; 206; 207 |
1) EM;
2) EM; 3)VARAM |
1), 2), 3) visas
ministrijas |
1) 30.12.2020.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Labākā biznesa vide Baltijas valstīs |
039. |
39.2. |
Panāksim oglekļa
ietilpības samazināšanu tautsaimniecībā un celsim
energoefektivitāti. |
Izstrādāt
ietvardokumentu tautsaimniecības nozaru politikām - Latvijas
oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam, lai
izpildītu Parīzes nolīguma prasības un ņemtu vērā Eiropas
Komisijas paziņojumu "Tīru planētu visiem!". |
Noteikts
stratēģiskais ietvars ilgtspējīgai ekonomiskai, vides un
sociālai attīstībai, attīstības principi un Latvijas
siltumnīcefekta gāzu ierobežošanas mērķi 2050. gadam (MK
iesniegts dokumenta projekts). |
120 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
040. |
40.1. |
Panāksim, ka ir
izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma.
Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas
institucionālo modeli. |
Izveidot vienu
spēcīgu vienotu zinātnes administrējošo institūciju,
apvienojot esošos institucionālos resursus. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par zinātniskās
ekspertīzes un zinātnes administrējošo resursu apvienošanu
vienā rīcībpolitikas ieviešanas iestādē, tādējādi samazinot
administratīvo slogu. |
|
IZM |
EM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
040. |
40.2. |
Panāksim, ka ir
izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma.
Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas
institucionālo modeli. |
Saskaņā ar Saeimas
21.06.2018. paziņojumu izveidot no valsts budžeta līdzekļiem
finansētu Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fondu
inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu biznesa projektu
atbalstīšanai, tehnoloģiju pārneses procesu veicināšanai un
inovācijas atbalsta institucionālā ietvara
konsolidēšanai. |
1) Sniegts ziņojums Saeimai par Latvijas inovāciju un
tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi.
2) MK iesniegts ziņojums par Latvijas inovāciju un
tehnoloģiju atbalsta fonda izveides modeli.
3) Izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta
fonds.
|
172; 173; 179; 180; 185;
186 |
EM |
FM, IZM, VARAM |
1) 01.06.2019.
2) 30.12.2020.
3) 01.01.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
040. |
40.3. |
Panāksim, ka ir
izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma.
Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas
institucionālo modeli. |
Veicināt virzību uz
ES līmeņa ekselenci P&A jomā. |
Izveidotas 3
ekosistēmas, kas apvieno uzņēmējus, pētniecības un izglītības
institūcijas. |
186 |
EM |
VARAM |
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
040. |
40.5. |
Panāksim, ka
nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās
vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir
cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. |
Iesniegt MK
plānošanas dokumentu nacionālajai industriālajai politikai,
tajā ietverot arī nepieciešamo rīcību industrijas 4.0.
ieviešanai Latvijā. |
Noteikti politikas
pamatprincipi, mērķi, rezultāti, rādītāji, rīcības virzieni,
uzdevumi nacionālās industriālās politikas attīstībai, kas
vienlaikus kalpo par pamatu ES struktūrfondu nākamā
plānošanas perioda līdzekļu apguves plānošanai. |
127 |
EM |
VARAM |
01.10.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
040. |
40.4. |
Panāksim, ka ir
izveidota efektīva un iesaistoša inovāciju sistēma.
Konsolidēsim zinātnes un inovāciju finansēšanas sistēmas
institucionālo modeli. |
Iedzīvināt
inovācijas kultūru valsts pārvaldē, stiprinot darbinieku
inovācijas kompetences un nodrošinot ekosistēmu inovāciju
īstenošanai. |
Izveidotas
inovācijas laboratorijas, darbojas projektu komandas valdības
prioritāro reformu īstenošanai, nodrošinātas mācības par
publisko pakalpojumu dizainu, procesu efektivizēšanu
u.c. |
|
VK (VAS) |
Visas iestādes |
31.08.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
041. |
41.1. |
Panāksim, ka
nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās
vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir
cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. |
Efektīvi ieguldīt
ES fondu atbalstu inovācijām un mazo un vidējo komersantu
konkurētspējai tautsaimniecības transformācijā uz augstāku
produktivitāti un augstākas pievienotās vērtības produktu
ražošanu. |
Līdz 30.10.2022.
atbalsts 425,7 milj. euro apmērā piešķirts 4 117
komersantiem. |
100; 110; 115; 125; 130;
131 |
EM |
VARAM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
041. |
41.2. |
Panāksim, ka
nozares un reģioni specializējas uz augstākas pievienotās
vērtības produktiem. Panāksim, ka reģionālā specializācija ir
cieši saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. |
Izveidot
Produktivitātes padomi. |
Nodrošināta 2016.
gada 20. septembrī ES Vispārējo lietu padomē apstiprinātās ES
Padomes rekomendācijas (Eirozonas valstīm veidot Nacionālās
produktivitātes padomes izpilde), kas ļaus Latvijai
piedalīties Eiropas produktivitātes padomju tīklā; rosinās
diskusijas par esošo situāciju produktivitātes jomā Latvijā
un veicamajiem pasākumiem strukturālo reformu atbalstam
augstākam produktivitātes līmenim tautsaimniecībā. |
|
EM |
|
30.06.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
042. |
42.1. |
Panāksim, ka
publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju,
pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu
optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. |
Iesniegt MK
konceptuālu ziņojumu par Eksporta kredītu aģentūras izveidi
un finansēšanas modeli. |
Izveidota Eksporta kredītu aģentūra, atdalot minētās
funkcijas no sabiedrības Altum.
Atbalstīti komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu
kooperatīvās sabiedrības, nodrošinot iespēju saņemt
garantijas vidēja termiņa (līdz 5 gadiem) un ilgtermiņa
(līdz 10 gadiem) eksporta darījumiem.
|
125 |
EM |
|
30.12.2019. (ziņojums)
30.09.2021. (aģentūras izveide)
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
042. |
42.2. |
Panāksim, ka
publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju,
pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu
optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. |
Latvijas
tautsaimniecības un publiskās pārvaldes digitālās
transformācijas ietvara izstrāde. |
Veikts izvērtējums
par Latvijas digitālo transformāciju (OECD projekta
"Going Digital" ietvaros) un noteikta informācijas
sabiedrības un digitālās transformācijas attīstības
stratēģija un prioritātes, tai skaitā ievērojot valsts un
pašvaldību institūciju prioritātes (MK iesniegts dokumenta
projekts). |
415 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
042. |
42.3. |
Panāksim, ka
publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju,
pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu
optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. |
Panāksim, ka
publiskā atbalsta instrumenti ir vērsti uz automatizāciju,
pētniecību un attīstību, digitalizāciju, procesu
optimizāciju, energoefektivitāti un eksportu. |
Noteiktas Latvijas
mākslīgā intelekta attīstības prioritātes un stratēģija (MK
iesniegts dokumenta projekts). |
415 |
VARAM |
|
31.07.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
043. |
43.1. |
Panāksim, ka
Latvijā pieaug informācijas un komunikācijas tehnoloģiju
studentu skaits. |
Izveidot Baltijas
jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju jomā. |
1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku
piesaistei un attīstībai.
2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer
Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019.
gadā - 40, 2020. gadā - 80, 2021. gadā - 100.
|
175; 184 |
EM |
IZM |
30.11.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Produktivitātes kāpināšana |
044. |
44.1. |
Atbalstīsim
jaunuzņēmumus, kas piedāvā tirgus produktus Eiropas
Savienības vai globālā līmenī. |
Veicināt
jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību un pilnveidot esošos
atbalsta instrumentus. |
Izstrādāts un
īstenots speciāls rīcības plāns jaunuzņēmumu ekosistēmas
attīstībai (EM līmenī), tai skaitā diskusijas ar
jaunuzņēmumus pārstāvošām organizācijām, kritēriju
paplašināšana jaunuzņēmumu atbalstam (grozījumi Jaunuzņēmumu
darbības atbalsta likumā), sadarbības veicināšana ar
augstākās izglītības iestādēm, atvieglota regulējuma izstrāde
inovatīviem jaunuzņēmumiem, mārketinga aktivitātes u.c. |
179; 180 |
EM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
045. |
45.1. |
Panāksim, ka ir
vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem
uzņēmumiem. |
Izveidot vienotu Latvijas valsts tēlu:
1) definēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu
(value proposition);
2) pamatojoties uz vienotā tēla vērtības piedāvājumu,
sagatavot mārketinga piedāvājumu;
3) apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt
ieviešanas plānu.
|
Pilnveidots
Latvijas tēla lietojums ārējās ekonomiskās darbības
komunikācijā. |
161 |
EM (LIAA) |
VK, ĀM, KM, IZM, SM, FM, ZM,
VARAM, Latvijas Institūts |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
045. |
45.2. |
Panāksim, ka ir
vienots un pozitīvs tēls par Latviju kā vietu eksportējošiem
uzņēmumiem. |
Nodrošināt
koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta
pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū, Latvijas iekļaušanos
mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu
VIA LATVIA. |
Nodrošināta
pastāvīga dalība starptautiskos sadarbības pasākumos
ārvalstīs un Latvijā. |
|
SM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
046. |
46.1. |
Konsekventi
samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un
pakalpojumu eksportam. |
Iesniegt MK
aktualizētu Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu
plānu, 2021. gadā izvērtējot iespēju kardināli mainīt plāna
izstrādes un ieviešanas procesu (sistēma 2.0.) |
1) Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns
atbilst aktuālajai situācijai un vajadzībām.
2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai
(2019. gadā).
3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides
problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas
rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021.
gadā).
|
155 |
EM |
|
1), 2) 31.03.2019.
1) 31.05.2020.
1), 3) 31.05.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
046. |
46.2. |
Konsekventi
samazināsim administratīvos šķēršļus Latvijas preču un
pakalpojumu eksportam. |
Nodrošināt
pastāvīgu situācijas monitoringu Latvijas ostu, tranzīta un
loģistikas nozarēs, administratīvo šķēršļu identificēšanu
ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām un
attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas
loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu
konkurētspējas paaugstināšanā. |
Nodrošināta
nepārtraukta sadarbība ar nevalstisko sektoru, informācijas
aprite, priekšlikumu izstrāde loģistikas, ostu un tranzīta
konkurētspējas paaugstināšanai un to tālāka virzība
īstenošanai. |
|
SM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
047. |
47.1. |
Stiprināsim Eiropas
Savienības vienotā tirgus (tai skaitā arī digitālā) turpmāku
pilnveidošanu, tādējādi atbalstot Latvijas uzņēmēju preču un
pakalpojumu eksportu. |
1) Nodrošināt informācijas pieejamību par valsts un
pašvaldību pakalpojumiem uzņēmējiem pārrobežu darbībām
saskaņā ar Pakalpojumu direktīvas prasībām.
2) Samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un
iedzīvotājiem.
|
Par 5 % gadā
pieaudzis vietnes latvija.lv uzņēmējdarbības e-pakalpojumu
lietotāju skaits. |
|
EM |
VARAM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
048. |
48.1. |
Panāksim, ka
finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs,
sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta
zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji
veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības
ķēdēs. |
Virzīt jaunu
politikas iniciatīvu par izmaiņām eksporta atbalsta
finansēšanas kārtībā. |
Panākts, ka
eksporta atbalsta pasākumi pilnībā tiek finansēti no valsts
budžeta līdzekļiem. |
125 |
EM |
|
31.05.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
048. |
48.2. |
Panāksim, ka
finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs,
sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta
zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji
veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības
ķēdēs. |
Iesniegt MK
grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem
un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot
programmas darbību 2020.-2022. gadā. |
Novirzīts papildu
finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu
eksporta aktivitātes pēc 2019. gada. |
125 |
EM |
|
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Eksporta atbalsts |
048. |
48.3. |
Panāksim, ka
finanšu atbalsts eksportam ir pietiekams un efektīvs,
sekmējot uzņēmēju kooperēšanos eksportam un Latvijas eksporta
zīmolu izveidi un nostiprināšanu, lai Latvijas uzņēmēji
veiksmīgāk darbotos globālajās pievienotās vērtības
ķēdēs. |
Izvērtēt iespēju
sniegt atbalstu lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem
eksporta veicināšanai LIAA atbalstītajās programmās, tai
skaitā lielajiem pārtikas uzņēmumiem. |
Sniegts eksporta
veicināšanas atbalsts lielajiem eksportspējīgajiem uzņēmumiem
LIAA atbalstītajās programmās, tai skaitā lielajiem pārtikas
eksporta spējīgiem uzņēmumiem. |
|
EM |
ZM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
049. |
49.1. |
Ieviesīsim jaunu
īres tiesisko regulējumu, lai veicinātu mājokļu īres tirgus
attīstību. |
Ja nepieciešams,
iesniegt Saeimā priekšlikumus Dzīvojamo telpu īres likuma
projektam (144/Lp13). |
1) Ātrāka strīdu izšķiršana par norēķiniem un īres termiņu.
2)veicināts privāto investīciju pieaugums nekustamā
īpašuma attīstīšanā.
3) mazināta ēnu ekonomika īres tirgū.
|
|
EM |
FM (VID) |
30.06.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
050. |
50.1. |
Pilnveidosim un
attīstīsim mājokļu valsts garantiju programmas mājokļa
iegādei dažādām iedzīvotāju grupām. |
Iesniegt MK
grozījumus MK 20.02.2018. noteikumos Nr. 95 "Noteikumi
par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai
būvniecībai". |
1) Palielināts garantijas apmērs ģimenēm ar četriem un
vairāk bērniem.
2) Dota iespēja saņemt palīdzību atkārtoti, ja pēc
iepriekšējas garantijas saņemšanas ir pieaudzis apgādībā
esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies
grūtniecība.
3) Lai sekmētu atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties
Latvijā un saņemt valsts palīdzību mājokļa iegādei vai
būvniecībai, vairs nebūs jānorāda deklarētā vai reģistrētā
dzīves vieta Latvijā.
4) Citi pasākumi mājokļu pieejamības veicināšanai.
|
230 |
EM |
DLC |
31.07.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
051. |
51.1. |
Ieviesīsim valsts
atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai
veicinātu jaunu īres dzīvokļu būvniecību attīstības
centros. |
Iesniegt MK
"Noteikumus par aizdevumiem dzīvojamo īres māju
būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu,
atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju
iegādei". |
Nodrošināta finanšu
pieejamība īres māju būvniecībai. |
|
EM |
DLC |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
052. |
52.1. |
Nodrošināsim
mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu
apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot
finanšu resursu pieejamību. |
Iesniegt MK jaunu
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un jaunu Dzīvokļa īpašuma
likumu. |
1) Uzlabota lēmumu pieņemšanas procedūra daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājās.
2) nodrošināta parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas
pakalpojumiem, kā arī komunālajiem pakalpojumiem piedziņas
iespējamība.
3) precizēts dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto
pakalpojumu apjoms.
|
|
EM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
052. |
52.2. |
Nodrošināsim
mājokļu kvalitātes celšanu, uzlabojot lēmumu pieņemšanu
apsaimniekošanas jomā, stimulējot ēku atjaunošanu un veicinot
finanšu resursu pieejamību. |
Turpināt valsts
nekustamo īpašumu optimizāciju (tai skaitā sakārtošanu) un to
vērtības saglabāšanu ilgtermiņā. |
1) Pārskatīts publiskas personas zemes nomas maksas apmērs
piespiedu nomas gadījumos, ņemot vērā regulējuma izmaiņas
kadastrālās vērtības noteikšanā un nekustamā īpašuma
nodoklī, novēršot atšķirīgu pieeju gadījumā, kad zemes
īpašnieks ir privātpersona un gadījumā kad zemes īpašnieks
ir publiska persona, sekmējot tiesisko noteiktību,
vienlīdzīgu attieksmi un vienotas tiesu prakses veidošanos
lietās par piespiedu nomas attiecībām.
2) Veikta Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi
degradējošo objektu skaita samazināšana atbilstoši
pieejamam finansējumam (aptuveni 20 objekti gadā).
|
|
FM (VNĪ) |
|
1) 31.12.2021.
2) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
053. |
53.1. |
Veicināsim
efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka
būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās
Baltijas valstīs. |
Iesniegt MK
noteikumus par tipveida nosacījumiem publisko būvdarbu
līgumos. |
Ieviesti skaidri
nosacījumi būvdarbu līgumiem. |
155 |
EM |
|
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
053. |
53.2. |
Veicināsim
efektīvus un drošus būvniecības procesus, panāksim, ka
būvniecības ieceru procedūras īstenojamas ātrāk nekā citās
Baltijas valstīs. |
Iesniegt MK
grozījumus MK noteikumos par Latvijas būvnormatīviem. |
Būvnormatīvos vairs
nav novecojušu un aktuālajai situācijai neatbilstošu tehnisko
prasību, tie pilnveidoti atbilstoši jaunākajām būvniecības
tehnoloģijām. |
155 |
EM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
054. |
54.1. |
Ieviesīsim digitālu
dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības
informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM
(Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai
projektēšanas un būvniecības procesos. |
Turpināt attīstīt
Būvniecības informācijas sistēmu. |
1) Izstrādāta Būvniecības informācijas sistēmas
funkcionalitāte būvdarbu uzraudzības un būvju pieņemšanas
ekspluatācijā elektroniskajam procesam.
2) Izstrādāts Būvniecības informācijas sistēmas
attīstības 2. kārtas projekts, lai varētu ieviest
elektronisko procesu būvju ekspluatācijas uzraudzībai.
|
155 |
EM |
|
1), 2) 30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
054. |
54.2. |
Ieviesīsim digitālu
dokumentu apriti būvniecībā, pilnveidojot Būvniecības
informācijas sistēmu, un radīsim normatīvo ietvaru BIM
(Būvniecības informācijas modelēšana) ieviešanai
projektēšanas un būvniecības procesos. |
Izstrādāt
būvniecības informācijas modelēšanas ieviešanas "ceļa
karti". |
Būvniecības
informācijas modelēšanas ieviešana nodrošinās augstāku
būvniecības kvalitāti, būvdarbu termiņu ievērošanu un mazinās
riskus papildu darbiem. |
|
EM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Mājokļu politika un būvniecība |
055. |
55.1. |
Noteiksim skaidru
būvniecības procesu dalībnieku atbildības sadalījumu. |
Iesniegt MK
grozījumus Būvniecības likumā. |
1) Skaidri noteikta katra būvniecības procesa dalībnieka
atbildība par konkrētu procesa posmu (atbildības apjoms,
par katru jautājumu viens atbildīgais).
2) Noteikti gadījumi, kādos būvniecības procesa
dokumentācijas kārtošanā tiek piemērots
"klusēšanas-piekrišanas" princips.
3) Pilnveidota būvniecības apdrošināšanas sistēma.
|
155 |
EM |
|
1), 2) 01.09.2019.
3) 01.09.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
056. |
56.1. |
Nodrošināsim
Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto
budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un
zinātnē. |
Nodrošināt zinātnes
bāzes finansējuma pakāpenisku pieaugumu, veicinot finansējuma
nepārtrauktību un stabilitāti (tai skaitā par
atalgojumu). |
Sagatavots
prioritārais pasākums budžeta veidošanas procesā, paredzot
zinātnes bāzes finansējuma pieaugumu, kas veicina ilgtspējīgu
valsts tautsaimniecības attīstību. Šī mērķa izpildei
nepieciešams ieguldīt būtisku daļu no Zinātniskās darbības
likumā paredzētā ikgadējā 0,15 % IKP pieauguma pētniecībai un
attīstībai, kas 2020. gadā veido vismaz 20 milj. euro,
2021. gadā vismaz 40 milj. euro, 2022. gadā vismaz 60
milj. euro, kurus investē, izpildot jaunos kvalitātes
kritērijus. |
176; 182 |
IZM |
|
31.05.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
056. |
56.2. |
Nodrošināsim
Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto
budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un
zinātnē. |
Nodrošināt ikgadēju
finansējuma pieaugumu Valsts pētījumu programmu
nodrošināšanai nozaru ministrijās. |
Nodrošināts valsts
pētījumu programmām nepieciešamais papildu finansējums, sākot
ar 2020. gadu, vismaz 10 milj. euro apmērā gadā. |
|
IZM |
Visas ministrijas (izņemot
AizM) |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
056. |
56.3. |
Nodrošināsim
Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto
budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un
zinātnē. |
Nodrošināt
pakāpenisku finansējuma pieaugumu Fundamentālo un lietišķo
pētījumu programmas projektu finansēšanai. |
2020. gadā
palielināts finansējums par 10 milj. euro, salīdzinot
ar 2019. gadu, un 2021. gadā palielināts par 5 milj.
euro, salīdzinot ar 2020. gadu, nodrošinot, ka vismaz
25 % virs kvalitātes sliekšņa novērtēto Fundamentālo un
lietišķo pētījumu programmas projekti ikgadēji tiek
finansēti. |
183 |
IZM |
LZP |
31.12.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
056. |
56.4. |
Nodrošināsim
Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto
budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un
zinātnē. |
Nodrošināt ikgadēju
finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās ne mazāk
kā par 0,25 % no IKP gadā, līdz valsts piešķirtais
finansējums studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz
vismaz 2 % no IKP. |
Augstākās
izglītības bāzes finansējuma pakāpenisks pieaugums valsts
dibinātajās augstskolās: 2020. gadā vismaz 20 807 311
euro, 2021. gadā vismaz 48 602 744 euro, 2022.
gadā vismaz 78 594 930 euro apmērā. |
|
IZM |
VM, ZM, LM, AizM, KM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
056. |
56.5. |
Nodrošināsim
Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā noteikto
budžeta pakāpenisku palielinājumu augstākajā izglītībā un
zinātnē. |
Īstenot ilgtspējīgu
zinātnes attīstību, definējot un ieviešot jaunus zinātnes
kvalitātes kritērijus izcilībai, internacionalizācijai
(tostarp Latvijas un ārvalstu zinātniskā personāla
mobilitātei) un sadarbībai ar industriju. |
Sagatavoti un
iesniegti MK 12.11.2013. grozījumi noteikumos Nr. 1316
"Kārtība, kādā aprēķina un piešķir bāzes finansējumu
zinātniskajām institūcijām". |
182; 187; 190 |
IZM |
EM |
31.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
057. |
57.1. |
Turpināsim
pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti
un starptautisko konkurētspēju. |
Balstoties uz
2019./2020. gada zinātnisko institūciju starptautiskā
izvērtējuma rezultātiem un rekomendācijām un pildot
Zinātniskās darbības likuma 33. pantā noteikto uzdevumu,
mērķtiecīgi palielināt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā,
tādējādi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju
izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi, augstākās
izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbību, kā arī
pētniecības un inovācijas pārnesi uzņēmējdarbībā, un panākt
tādu zinātnes finansējuma sistēmu, kas vērsta uz kvalitāti,
starptautisko konkurētspēju un zinātnes aktīvu sadarbību ar
privāto sektoru. |
1) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, sākot no 2020.
gada, atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 33. pantam
tiek palielināti par 0,15 % no IKP katru gadu, līdz kopējie
valsts ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniedz 1,5 %
no iekšzemes kopprodukta (atbilstoši Zinātnes, tehnoloģijas
attīstības un inovācijas pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam,
MK 28.12.2013. rīkojums Nr. 685), paredzot papildu
finansiālos ieguldījumus, lai sekmīgi īstenotu kopīgas
stratēģiskas pieejas un darbības starptautiskai sadarbībai
zinātnes, tehnoloģiju un inovācijas jomā.
2) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas
dokuments par Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu, uz
kura pamata ir pilnveidota zinātnes bāzes finansējuma
piešķiršanas kārtība, nodrošinot konkurētspējīgu
cilvēkresursu piesaisti, sekmējot kvalitāti, sadarbību ar
privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī
pētniecības infrastruktūras ilgtermiņa attīstību.
3) Nodrošināta Latvijas pāreja no esošās ES Ietvara
programmas "Apvārsnis 2020" uz nākamo ES Ietvara
programmu "Apvārsnis Eiropa", sekmīgi iesaistot
Latvijas zinātniskās institūcijas un nodrošinot visus
priekšnoteikumus "Apvārsnis Eiropa" projektu
īstenošanai Latvijā, tai skaitā sadarbībā ar
komercsektoru.
4) Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par
Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa
aģentūras (ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (ESS)
asociēto vai dalībvalsti.
|
179; 182; 183; 186; 187;
190 |
IZM |
EM, VARAM, VM, ZM, KM |
1) katru gadu līdz 31. decembrim
2) 31.05.2020.
3) 31.12.2020.
4) 31.12.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
057. |
57.2. |
Turpināsim
pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti
un starptautisko konkurētspēju. |
Nodrošināt
zinātnisko institūciju (tostarp augstskolu) starptautisko
izvērtējumu. |
Veikts zinātnisko
institūciju starptautiskais novērtējums, sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par publiskā
finansējuma piešķiršanas noteikumiem zinātniskajām
institūcijām. |
|
IZM |
|
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
057. |
57.3. |
Turpināsim
pilnveidot zinātnes finansējuma sistēmu, nodrošinot kvalitāti
un starptautisko konkurētspēju. |
Izveidot ar
zinātnisko institūciju attīstības stratēģijām saistītu
publiskā finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas
monitoringu. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par publiskā
finansējuma sasaiti ar zinātnisko institūciju
stratēģijām. |
|
IZM |
KM, ZM, VM, EM |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
058. |
58.1. |
Īstenojot viedās
specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko
institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu
komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un
stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. |
Izvērtēt iespējas
piesaistīt papildu investīcijas ES struktūrfondu programmu
ietvaros zinātnisko institūciju un komercsektora sadarbības
stimulēšanai praktiskās pētniecības programmas īstenošanai
(1.1.1.1. pasākums "Praktiskas ievirzes pētījumi"),
īpaši veicinot komersantu īstenotajos projektos universitāšu
kā zinātnisko institūciju iesaisti un valsts budžeta
finansējumu - zinātnisko institūciju īstenoto un ES
struktūrfondu pārfinansēto Apvārsnis2020. pētniecības
projektu finansēšanai tam periodam, kas pārsniedz ES
struktūrfondu investīciju attiecināmības periodu. |
1) Balstoties uz ES struktūrfondu vidusposma izvērtējumu,
1.1.1.1. pasākumam papildus piesaistīti 20 milj.
euro, lai papildus nodrošinātu aptuveni 50 praktisko
pētījumu īstenošanu, kas vērsti uz tautsaimniecības
attīstībai svarīgu produktu vai pakalpojumu attīstību
Latvijas viedās specializācijas jomās.
2) Nodrošināta iespēja atbalstīt kvalitatīvi novērtētus,
bet finansējumu nesaņēmušus Apvārsnis2020. projektus, ja to
īstenošanas termiņš pārsniedz ES struktūrfondu izmaksu
attiecināmības termiņu (ja projekts ir ilgāks par ES
struktūrfondu attiecināmības periodu 1.1.1.5. pasākuma
"Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem
pētniecībā un inovācijās" 3. kārtas ietvaros).
|
|
IZM |
FM, EM, VIAA |
1) 31.12.2021.
2) 31.12.2021.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
058. |
58.2. |
Īstenojot viedās
specializācijas stratēģiju, veicināsim uzņēmēju un zinātnisko
institūciju sadarbību, sekmēsim zinātnes darba rezultātu
komercializāciju un sasaisti ar tautsaimniecības attīstību un
stiprināsim universitāšu lomu šajā procesā. |
1) Atbalstīt pētniecības un uzņēmēju sadarbības projektus
ES fondu programmā "Atbalsts jaunu produktu un
tehnoloģiju izstrādei kompetences centru ietvaros"
(1.2.1.1.).
2) Atbalstīt pētniecības organizāciju rīcībā esošo
pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī atbalstīt
MVU jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un augstas
kvalifikācijas darbinieku piesaisti un jaunuzņēmumu vizītes
pie investoriem ES fondu programmā "Atbalsts
tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai"
(1.2.1.2.).
|
1) Atbalstīto pētniecības projektu skaits - 135.
2) Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas
projektu skaits - 100; atbalstīto komersantu skaits, kas
saņem grantu atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus -
320.
|
172; 173; 179; 180; 185;
186 |
EM |
LIAA |
1), 2) 30.06.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
059. |
59.1. |
Nodrošināsim
pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts
pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un
efektīvai resursu izmantošanai. |
Uzsākt un īstenot
jaunas Valsts pētījumu programmas, pakāpeniski aptverot visas
18 valstī noteiktās politikas jomas un valstij prioritārās
nozares. |
Nozaru ministrijām
papildu nepieciešamā finansējuma piešķiršanas gadījumā
sagatavoti un apstiprināšanai MK iesniegti rīkojumi par
jaunām valsts pētījumu programmām, kā arī uzsākta to
īstenošana, lai nodrošinātu attiecīgo jomu efektīvu un
ilgtspējīgu attīstību, tai skaitā nepieciešamā cilvēkkapitāla
attīstību, un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu un
rīcībpolitikas īstenošanu. |
|
IZM |
Visas ministrijas (izņemot
AizM), LZP, SZA |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
059. |
59.2. |
Nodrošināsim
pilnvērtīgu valsts pasūtījumu zinātnē, ieviešot jaunas valsts
pētījumu programmas visās nozarēs ilgtermiņa izaugsmei un
efektīvai resursu izmantošanai. |
Nodrošināt valsts
pētījumu programmas īstenošanu zinātnes virzienā
"Sabiedrības veselība" (ja tam tiks piešķirts
finansējums kā jaunai politikas prioritātei). |
Valsts pētījumu programma zinātnes virzienā
"sabiedrības veselība" īstenota četros
prioritārajos virzienos:
1) pētījumi par neinfekciju slimībām;
2) veselības ekonomikas un sabiedrības veselības jomu
attīstība;
3) antimikrobās rezistences pētījumi;
4) translācijas medicīnas attīstība.
|
183; 186 |
VM |
IZM, LZP, SZA |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
060. |
60.1. |
Lai paaugstinātu
augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un
starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020
un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim
nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko
institūciju darbībā. |
Nodrošināt
nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un
uzturēšanu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas
prioritārajās jomās un atbilstoši Eiropas Stratēģiskā foruma
pētniecības infrastruktūrai Latvijas ceļakartei (Latvijas
ESFRI ceļakarte). |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstību un
finansēšanas principiem un aktualizēta un apstiprināta
Latvijas ESFRI ceļakarte.
2) Izstrādāti priekšnosacījumi ES struktūrfondu
ieguldījumiem un valsts budžeta investīcijām nacionālas
nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstībai Viedās
specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un
atbilstoši Latvijas ESFRI ceļakartei.
|
|
IZM |
KM, VM, ZM, LZP |
1) 31.08.2020.
2) 31.12.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
060. |
60.2. |
Lai paaugstinātu
augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un
starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020
un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim
nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko
institūciju darbībā. |
Fokusēt ES
struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda
investīcijas augstākajā izglītībā uz augstskolu pārvaldības
stiprināšanu un augstākās izglītības, zinātnes un
komercsektora ciešāku sadarbību. |
Izstrādāti un
iesniegti MK noteikumu projekti, lai sekmētu mērķtiecīgas
investīcijas augstākās izglītības attīstībā un konkurētspējā,
tai skaitā nodrošinot atbalstu dalībai starptautiskos
izcilības forumos, augstskolu vadības prasmju pilnveidei
starptautiskās dimensijas stiprināšanai, akadēmiskā godīguma
nostiprināšanai augstskolās, kā arī e-koplietošanas
risinājumu ieviešanai. |
190 |
IZM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
060. |
60.3. |
Lai paaugstinātu
augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un
starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020
un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim
nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko
institūciju darbībā. |
Izveidot ar
augstskolu attīstības stratēģijām saistītu publiskā
finansējuma piešķiršanas sistēmu un tās ieviešanas
monitoringu. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par kritēriju
zinātniskā un akadēmiskā personāla integrācijai noteikšanu,
augstskolu attīstības stratēģijās noteikto mērķu, uzdevumu,
izpildes rādītāju sasaisti ar publiskā finansējuma
piešķiršanu, tautsaimniecības attīstības tendencēm un
sabiedrības izaicinājumiem, lai efektīvāk plānotu katrai
augstskolai nepieciešamos specifiskos ieguldījumus tās
attīstības un ilgtspējas nodrošināšanai. |
|
IZM |
KM, VM, ZM, LM, IeM |
31.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
060. |
60.4. |
Lai paaugstinātu
augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un
starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020
un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim
nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko
institūciju darbībā. |
Sagatavot
augstskolu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu,
sākot ar 2024. gadu. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par augstskolu
cikliskās institucionālās akreditācijas ieviešanu un
priekšlikumi normatīvajam regulējumam. |
|
IZM |
KM, VM, ZM, LM, IeM, AizM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Zinātne un pētniecība |
060. |
60.5. |
Lai paaugstinātu
augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitāti un
starptautisko konkurētspēju, kā arī programmu Apvārsnis 2020
un Apvārsnis Eiropa finansējuma piesaisti, veiksim
nepieciešamo konsolidāciju augstskolu un zinātnisko
institūciju darbībā. |
Izstrādāt un
ieviest starptautiskiem standartiem (Zalcburgas principiem)
atbilstošu doktorantūras modeli. |
Izstrādāti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi jaunam regulējumam,
kas paredz promocijas procesa organizēšanas kārtību jaunam
doktorantūras finansēšanas modelim, pilnveidotam regulējumam
doktora studiju, tai skaitā doktorantūras skolu izveidošanai
un prasībām studiju kvalitātei un augstskolu un citu
zinātnisko institūciju sadarbības apjomam, lai nodrošinātu
kvalitatīvas doktorantūras studijas. |
|
IZM |
KM, VM, ZM |
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
061. |
61.1. |
Stiprināsim Valsts
vides dienestu, lai mazinātu pārkāpumus vides jomā. |
Uz risku
novērtēšanu balstītu kontroles pasākumu efektivizēšana
(plašāka izmantošana), tai skaitā izmantojot IT
risinājumus. |
Dabas kapitāla
izmantošanas kontroles darba efektivizēšana un vides
kvalitātes uzlabošana. |
415 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
062. |
62.1. |
Izstrādāsim
Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot
racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG
emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu
klimata izmaiņu mazināšanai. |
Izpildot ES
dalībvalsts saistības, izplānot ilgtspējīgas un Latvijas
sabiedrības interesēm atbilstošas enerģētikas un klimata
politikas līdz 2030. gadam. |
Nacionālais
enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam iesniegts
Eiropas Komisijā. |
196; 197; 198; 199 |
EM, VARAM |
FM, SM, ZM, IZM |
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
062. |
62.2. |
Izstrādāsim
Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot
racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG
emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu
klimata izmaiņu mazināšanai. |
Īstenot pasākumus
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam
mērķu sasniegšanai, jo īpaši attiecībā uz atjaunojamo
enerģiju un energoefektivitāti, kā arī pētniecības, inovāciju
un konkurētspējas veicināšanu. |
Līdz 2022. gada beigām nodrošināts nepieciešamais
ieguldījums Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā
noteikto 2030. gada mērķu sasniegšanai, tai skaitā:
1) atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas
galapatēriņā 41,3-42,5 % robežās;
2) moderno biodegvielu īpatsvars enerģijas galapatēriņā
transportā 0,2 % apmērā;
3) kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas
galapatēriņā 717,6 GWh apmērā (indikatīvi);
4) SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektorā 2030. gadā
8857,56 kt CO2 apmērā (indikatīvi);
5) ZIZIMM uzskaites kategorijās radītā uzskaitāmā
piesaiste 2030. gadā sasniedz 3,1 milj. t
CO2.
|
196; 197; 198; 199 |
1)-3) EM;
4)-5) VARAM
|
1)-3) VARAM, FM, SM, ZM, IZM;
4)-5) EM, FM, SM, ZM, IZM
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
062. |
62.3. |
Izstrādāsim
Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot
racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG
emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu
klimata izmaiņu mazināšanai. |
Plūdu riska
mazināšana pilsētās un blīvi apdzīvotās vietās, piesaistot ES
fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu. |
Iedzīvotāju skaits,
kuri gūst labumu no pretplūdu pasākumiem - 119 740. |
438; 440 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
062. |
62.4. |
Izstrādāsim
Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2030, nodrošinot
racionālu un efektīvu klimata mērķu izpildi un turpinot SEG
emisiju samazināšanu. Atbalstīsim dabas risinājumu lietošanu
klimata izmaiņu mazināšanai. |
Sekmēt zemes
izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības
sektora klimata mērķu izpildi. |
Izveidota mitrzemju
apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2
piesaistes uzskaites sistēma. |
438 |
VARAM |
ZM |
31.12.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
063. |
63.1. |
Iedzīvināsim
modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu
atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu
pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu.
Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai
veicinātu to plašāku lietojumu. |
Izstrādāt normatīvo
regulējumu depozīta sistēmas ieviešanai Latvijā, lai no 2023.
gada ieviestu depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam. |
Saeimas komisijā
iesniegti priekšlikumi grozījumiem Iepakojuma likumā,
saskaņojot tos ar iesaistītajām pusēm. Pieņemti depozīta
sistēmas ieviešanas nodrošināšanai nepieciešami normatīvie
akti. |
442; 426 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
063. |
63.2. |
Iedzīvināsim
modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu
atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu
pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu.
Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai
veicinātu to plašāku lietojumu. |
Izstrādāt pasākumu
plānu aprites ekonomikas attīstībai Latvijā, lai veicinātu
tautsaimniecības attīstību konkurētspējīgā, iekļaujošā un
ilgtspējīgā veidā, maksimāli efektīvi izmantojot resursus,
tai skaitā dabas resursus. |
MK iesniegts
Pasākumu plāns aprites ekonomikas attīstībai Latvijā. |
442; 426 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
063. |
63.3. |
Iedzīvināsim
modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu
atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu
pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu.
Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai
veicinātu to plašāku lietojumu. |
Izstrādāt Atkritumu
apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam atbilstoši MK
12.07.2011. noteikumu Nr. 564 "Noteikumi par atkritumu
apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem un atkritumu
rašanās novēršanas valsts programmu" prasībām. |
MK iesniegts
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.
gadam. |
442; 426 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
063. |
63.4. |
Iedzīvināsim
modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu
atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu
pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu.
Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai
veicinātu to plašāku lietojumu. |
Zaļā publiskā
iepirkuma plašāka lietojuma veicināšana, tai skaitā
pārstrādātu riepu galaproduktu izmantošana. Normatīvā
regulējuma zaļā publiskā iepirkuma jomā pilnveide, tai skaitā
papildinot ar jaunu iepirkuma kritēriju izstrādi bērnu rotaļu
laukumiem un sporta laukumiem. |
Zaļā publiskā
iepirkuma īpatsvars finansiālā izteiksmē 2019. gadā sasniedz
19 % un dinamika turpina pieaugt par 1 % gadā. |
439 |
VARAM |
ZM |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
063. |
63.5. |
Iedzīvināsim
modernu aprites ekonomiku, tai skaitā pieņemsim jaunu
atkritumu apsaimniekošanas plānu, lai veicinātu atkritumu
pārstrādi un reģenerāciju, ieviesīsim depozīta sistēmu.
Pilnveidosim zaļo publisko iepirkumu regulējumu, lai
veicinātu to plašāku lietojumu. |
Palielināt
atkritumu pārstrādes un reģenerācijas jaudas, piesaistot ES
fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu. |
Atkritumu
pārstrādes jaudas pieaugums atbalstītajos projektos - 161 710
t/gadā. Latvijas iedzīvotājiem pieejama bioloģisko atkritumu
dalītā vākšana visā valsts teritorijā. |
442 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
064. |
64.1. |
Samazināsim gaisa
piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības
saglabāšanu. |
Noteikt vides
politiku pēc 2020. gada - jauna Vides politikas plānošanas
dokumenta 2021.-2027. gadam izstrāde, tai skaitā aktualizējot
vides monitoringa pamatnostādnes un monitoringa programmu
2021.-2026. gadam. |
Noteiktas
prioritātes rīcībām vides aizsardzības jomā un optimizēts
vides datu vākšanas tīkls, parametri, regularitāte un
izmantojamās metodes. MK iesniegts vides politikas plānošanas
dokuments un vides monitoringa programma. |
122 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
064. |
64.2. |
Samazināsim gaisa
piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības
saglabāšanu. |
Samazināt gaisa
piesārņojuma radītās negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību
un vidi, kā arī sasniegt Latvijai noteikto emisiju
samazināšanas mērķus. Izstrādāt gaisa piesārņojuma
samazināšanas rīcības plānu 2019.-2030. gadam. |
MK iesniegts Gaisa
piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.-2030.
gadam. |
120 |
VARAM |
|
31.08.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
064. |
64.3. |
Samazināsim gaisa
piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības
saglabāšanu. |
Mazināt Latvijas
cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas
ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt
klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Izstrādāt
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laikposmam līdz
2030. gadam. |
MK iesniegts
Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laikposmam līdz
2030. gadam. Nodrošināta Latvijas gatavība klimata pārmaiņām,
minimizējot potenciālos zaudējumus un maksimizējot potenciālo
iespēju izmantošanu. |
|
VARAM |
|
30.06.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
064. |
64.4. |
Samazināsim gaisa
piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības
saglabāšanu. |
Turpināt
"dabas skaitīšanu", kā arī nodrošināt racionālu un
pamatotu "dabas skaitīšanas" rezultātu
pielietojumu. |
Sagatavoti
priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos
biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa
nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu
veikšanai, aizsargājamo teritoriju tīkla pilnveidošanai. |
438 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
064. |
64.5. |
Samazināsim gaisa
piesārņojumu. Atbalstīsim dabas daudzveidības
saglabāšanu. |
Novērst
piesārņojuma izplatīšanos dabas vidē, nodrošināt dabas un
vides aizsardzību, tai skaitā biotopu kartēšanu un
atjaunošanu, vides informācijas centru izveidi, vides
monitoringu, vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju un
ūdenssaimniecības attīstību. |
Dzīvotņu platība, kura saņem atbalstu, lai panāktu labāku
aizsardzības pakāpi - vismaz 9 318 ha.
Izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas
veicināšanas infrastruktūra trijos nacionālas nozīmes vides
izglītības un informācijas centros.
Vismaz līdz 1200 palielināts vides monitoringa vietu
skaits, kurās vides monitorings tiek veikts atbilstoši
normatīvajiem aktiem.
Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto
iedzīvotāju skaita pieaugums par 29 420.
|
438 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
065. |
65.1. |
Īstenosim tādu
zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to
ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā
kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu
izmantošanu. |
Efektīva zemes
dzīļu valsts pārvaldība un zemes dzīļu aizsardzības
nodrošināšana, stiprinot institucionālo kapacitāti. |
MK iesniegts
likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes
dzīlēm"". Ar likumprojektu pilnveidots normatīvais
ietvars zemes dzīļu izpētei un jaunas, mūsdienīgas
informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanai, kā
arī investīcijām labvēlīgas vides izveidošanai. Optimizētas
un nodalītas funkcijas zemes dzīļu resursu apzināšanai un
izvērtēšanai, zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības
kontrolei. |
438 |
VARAM |
|
31.08.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Vide un dabas kapitāls |
065. |
65.2. |
Īstenosim tādu
zemes dzīļu un derīgo izrakteņu politiku, kas stimulē to
ekonomiski pamatotu un ilgtspējīgu izmantošanu, tai skaitā
kūdras, sapropeļa un citu zemes dzīļu resursu
izmantošanu. |
Kūdras resursu
ilgtspējīgas apsaimniekošanas un izmantošanas nodrošināšana,
ņemot vērā sabiedrības intereses un tautsaimniecības
ilgtermiņa attīstības prioritātes. |
MK iesniegts
politikas plānošanas dokuments kūdras ilgtspējīgai
izmantošanai. |
438 |
VARAM |
|
30.09.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
066. |
66.1. |
Sadarbībā ar
lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas
Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai
veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu,
novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu
lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku
konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot
Latvijas NVO sektora rīcībspēju. |
Nodrošināt Latvijas
interešu pārstāvēšanu lauksaimniecībā Kopējās
lauksaimniecības politikas (KLP) nākotnes reformas procesā un
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) atbalsta
izstrādē, nosakot mērķus un gatavojot īstenošanas pasākumu
priekšlikumus, lai pēc 2020. gada nodrošinātu taisnīgu
finansējuma apjomu lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kāpinot
to konkurētspēju ES. |
1) Latvijas lauksaimniekiem no ES fondiem saņemamā
finansējuma apjoms tiek tuvināts ES vidējam finansējuma
apjomam.
2) Aizstāvētas Latvijas intereses KLP nākotnes politikas
un EJZF atbalsta izstrādē.
|
125; 384; 438; 441 |
ZM |
|
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
066. |
66.2. |
Sadarbībā ar
lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas
Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai
veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu,
novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu
lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku
konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot
Latvijas NVO sektora rīcībspēju. |
Izstrādāt KLP
Stratēģisko plānu 2021.-2027. gadam un EJZF rīcības programmu
2021.-2027. gadam. |
1) Izstrādāts, saskaņots un apstiprināšanai EK iesniegts
KLP Stratēģiskais plāns Latvijai 2021.-2027. gadam.
2) Izstrādāta, saskaņota un apstiprināšanai EK iesniegta
EJZF rīcības programma 2021.-2027. gadam.
|
125; 384; 438; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
066. |
66.3. |
Sadarbībā ar
lauksaimnieku organizācijām izstrādāsim priekšlikumus Eiropas
Savienības lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, lai
veicinātu pāreju uz taisnīgu atbalsta maksājumu sistēmu,
novēršot diskrimināciju pret jauno dalībvalstu
lauksaimniekiem, kā arī kāpinot Latvijas lauksaimnieku
konkurētspēju Eiropas Savienībā, tai skaitā palielinot
Latvijas NVO sektora rīcībspēju. |
NVO sektora
līdzdalība nākotnes KLP un EJZF regulējuma izstrādē. |
Nodrošināta NVO
sektora pārstāvju dalība atbilstošajās Latvijas un ES
institūciju darba grupās. |
338 |
ZM |
|
30.06.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
067. |
67.1. |
Izstrādāsim
priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenosim
izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa
izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai,
nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamu zemju apjoma
samazināšanu. Sakārtosim servitūta ceļu un meliorācijas
sistēmu aizsargjoslu regulējumu. |
Norvēģijas Finanšu
instrumenta programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana,
pielāgošanās tām un vide" ietvaros uzsākta projekta
"Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana
lauksaimniecībā" īstenošana. |
Pilnveidota vēsturiskā augšņu datubāze, izstrādāta
nacionālā augsnes klasifikācijas sistēma un augsnes
kartēšanas metodika, kartēta kūdras augsnes izplatība,
izveidota nacionālā augsnes oglekļa monitoringa sistēma,
uzlabota SEG emisiju aprēķināšanas sistēma:
1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte
atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;
2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir
atjaunināta un saskaņota ar starptautisko PAK
klasifikāciju;
3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija (10 cilvēki
ir apmācīti veikt augšņu aprakstu un kartēšanu saskaņā ar
nacionālo un starptautisko PAK augšņu klasifikāciju);
4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības
zemē: izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību
lauksaimniecības zemē;
5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas
lauksaimniecības zemē;
6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām
organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.
|
441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
067. |
67.2. |
Izstrādāsim
priekšlikumus normatīvajam regulējumam, kā arī īstenosim
izglītojošus pasākumus, lai nodrošinātu zemes kā resursa
izmantošanu lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai,
nepieļaujot lauksaimniecībā izmantojamu zemju apjoma
samazināšanu. Sakārtosim servitūta ceļu un meliorācijas
sistēmu aizsargjoslu regulējumu. |
Nodrošināt zināšanu
pārneses un konsultāciju pakalpojumu pieejamību
lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām. |
1) Apmācītas un konsultētas 14 000 lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā iesaistītas personas.
2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam
paredzētas atbalsta shēmas zināšanu pārnesei un
konsultāciju pakalpojumu pieejamībai lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā iesaistītām personām.
|
438; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
068. |
68.1. |
Nodrošināsim
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas
Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu
lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā
strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku,
palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un
izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju
griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. |
Pilnveidot atbalstu
produkcijas ražošanai lauksaimniecības nozarēs. |
1) Īstenotas 13 saistītā atbalsta shēmas līdz 2020. gadam
(pilnveidoti 2015. gada 10. marta MK noteikumi Nr. 126
"Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība
lauksaimniekiem").
2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam
noteiktas saistītā atbalsta shēmas.
|
125; 384 |
ZM |
|
1) 30.10.2020.
2) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
068. |
68.2. |
Nodrošināsim
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas
Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu
lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā
strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku,
palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un
izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju
griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. |
Izstrādājot KLP
Stratēģisko plānu Latvijai 2021.-2027. gadam, izvērtēt
pārdalošā maksājuma par saimniecības pirmajiem hektāriem un
tiešmaksājumu griestu nepieciešamību saskaņā ar regulā par
KLP Stratēģisko plānu noteikto juridisko satvaru un noteikt
investīciju griestus vienai saimniecībai. |
KLP Stratēģiskajā
plānā Latvijai 2021.-2027. gadam pasākumiem noteikti
investīciju atbalsta griesti, paredzēts pārdalošais maksājums
un tiešā maksājuma atbalsta griesti, ja tos noteiks regula
par KLP Stratēģisko plānu. |
125; 387 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
068. |
68.3. |
Nodrošināsim
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas
Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu
lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā
strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku,
palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un
izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju
griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. |
Nodrošināt atbalsta
iespējas lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai un
infrastruktūras (tai skaitā meliorācijai) uzlabošanai. |
Atbalstīti
ieguldījumi 5000 lauku saimniecībās, lai uzlabotu to
ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju. |
125; 384 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
068. |
68.4. |
Nodrošināsim
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas
Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu
lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā
strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku,
palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un
izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju
griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. |
Pilnveidot valsts
atbalstu lauksaimniekiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgākus
konkurences apstākļus ar citām ES dalībvalstīm. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par lauksaimniecībai nepieciešamā
valsts atbalsta 28,7 milj. euro apmērā
nodrošināšanu. |
125; 384 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
068. |
68.5. |
Nodrošināsim
lauksaimniecības produkcijas ražotājiem paredzēto Eiropas
Savienības un valsts atbalsta maksājumu novirzīšanu
lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tai skaitā
strukturējot Eiropas Savienības atbalsta politiku,
palielināsim tiešmaksājumus par pirmajiem hektāriem un
izvērtēsim nepieciešamību tiešmaksājumu un investīciju
griestu noteikšanai uz vienu saimniecību. |
Pilnveidot atbalstu
lauksaimniekiem, zivsaimniekiem un zvejniekiem akcīzes
nodokļa atvieglojumu marķētas dīzeļdegvielas veidā, lai
veicinātu produkcijas ražošanu. |
Nodrošināts akcīzes nodokļa atvieglojums marķētai
dīzeļdegvielai lauksaimniecības, zivsaimniecības un
zvejniecības nozarēs, veicot grozījumus likumā "Par
akcīzes nodokli".
Akcīzes nodokļa atvieglojuma saņēmēju skaits - 17
000.
|
125; 384 |
ZM |
|
31.05.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
069. |
69.1. |
Veicināsim
konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību -
īstenosim pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un
konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu (tai skaitā importu
aizstājošu) ražošanu un patēriņu ne tikai vietējos un
reģionālajos, bet arī starptautiskajos tirgos. |
Īstenot eksporta
atbalsta pasākumus un pārtikas produktu veicināšanas atbalsta
jomas pasākumus. |
Līdz 2022. gada beigām nodrošināta:
1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalība
ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 3
izstādes katru gadu;
2) ražotāju iesaiste pārtikas kvalitātes shēmās;
3) ES atbalsta pieejamība Latvijas lauksaimniecības un
pārtikas preču tirgus veicināšanas pasākumu - ES finansiāli
atbalstīto lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas
programmu - īstenošanai - iesniegta vismaz viena
programma.
|
123; 386 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
069. |
69.2. |
Veicināsim
konkurētspējīgas un ilgtspējīgas pārtikas nozares attīstību -
īstenosim pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un
konkurētspējīgu vietējo pārtikas produktu (tai skaitā importu
aizstājošu) ražošanu un patēriņu ne tikai vietējos un
reģionālajos, bet arī starptautiskajos tirgos. |
Pilnveidot atbalstu lauksaimniecības produkcijas
pārstrādātājiem, tai skaitā mājražotājiem, atbalstu primāri
novirzot pārstrādes uzņēmumiem, kas pārstrādā vietējas
izcelsmes lauksaimniecības produkciju.
Pilnveidot prasības mājražotājiem ES fondu apguvei.
KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam
paredzēts atbalsts lauksaimniecības produkcijas
pārstrādātājiem.
|
Atbalstīti 250
uzņēmumi lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitātes
paaugstināšanai un produktu pievienotās vērtības
radīšanai |
125; 386 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
070. |
70.1. |
Izvērtēsim iespējas
samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena
produktiem. |
Izvērtēt iespējas
ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm,
olām un piena produktiem. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par PVN samazinātās
likmes 5 % apmērā ieviešanas svaigiem augļiem, ogām un
dārzeņiem efektivitāti par laikposmu no 2018. gada 1.
janvāra līdz 2020. gada 30. jūnijam.
2) Pamatojoties uz rezultātiem, izvērtētas iespējas
ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm,
olām un piena produktiem, sagatavoti priekšlikumi un MK
iesniegts informatīvais ziņojums.
|
384 |
ZM |
FM, VID |
31.07.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
071. |
71.1. |
Īstenosim iekšējā
tirgus aizsardzības pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas
ražotājus, kā arī pilnveidosim normatīvo regulējumu, ieviešot
zaļā publiskā iepirkuma principu īstenošanu valsts un
pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas
produkcijas konkurētspēju. |
Izstrādāt
priekšlikumus normatīvā regulējuma pilnveidei efektīvākai un
sekmīgākai zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) principu
pielietošanai. |
Izstrādāti
priekšlikumi normatīvā regulējuma pilnveidei pārtikas
piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās, lai veicinātu
Latvijas izcelsmes produktu lielāku pārstāvību zaļajos
publiskajos iepirkumos (ZPI). |
439 |
ZM |
VARAM |
30.06.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
071. |
71.2. |
Īstenosim iekšējā
tirgus aizsardzības pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas
ražotājus, kā arī pilnveidosim normatīvo regulējumu, ieviešot
zaļā publiskā iepirkuma principu īstenošanu valsts un
pašvaldības iestāžu iepirkumos, veicinot Latvijā ražotas
produkcijas konkurētspēju. |
Īstenot
informatīvos pasākumus par Latvijas izcelsmes
lauksaimniecības un pārtikas produktiem ZPI
veicināšanai. |
Sadarbībā ar LLKC īstenoti pasākumi ZPI veicināšanai:
- izveidots vienots elektronisks katalogs, kurā apkopoti
Latvijas vietējās produkcijas ražotāji un
pārstrādātāji;
- izglītoti vietējās produkcijas ražotāji un
pārstrādātāji par kvalitātes shēmām un to prasībām;
- nodrošināta vietējo ražotāju pārstāvība dažādos
produkcijas noieta pasākumos, tādējādi veicinot vietējo
ražotāju popularizēšanu.
|
439 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
072. |
72.1. |
Veiksim pasākumus,
lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu
vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts
un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri
piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu
ražotājiem. |
Izvērtēt NĪN
papildlikmes palielināšanas nepieciešamību neizmantotajai LIZ
un risinājumus, lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamo
zemju apsaimniekošanu. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par risinājumiem neizmantotās LIZ
apsaimniekošanā. |
384 |
ZM |
FM, TM |
02.07.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
072. |
72.2. |
Veiksim pasākumus,
lai veicinātu Latvijas lauksaimniecības zemju saglabāšanu
vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju rokās, valsts
un pašvaldību valdījumā esošas lauksaimniecības zemes primāri
piedāvājot nomā vietējiem lauksaimniecības produktu
ražotājiem. |
Pilnveidot zemes
iegādes kreditēšanas programmas īstenošanu, tai skaitā lai
veicinātu lauksaimniecības zemju saglabāšanu vietējo
lauksaimniecības (it īpaši mazo) produkcijas ražotāju
rokās. |
Iesniegti grozījumi
MK 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 295 "Valsts
atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās
zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai"
par kopējās aizdevumu summas palielināšanu līdz 100 milj.
euro. |
384 |
ZM |
|
01.07.2021. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
073. |
73.1. |
Lai nodrošinātu
ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmēsim SEG emisiju
samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā, nesamazinot
ražošanas apjomus. |
Izstrādājot KLP
Stratēģisko plānu Latvijai 2021.-2027. gadam, paredzēt SEG
emisijas samazinošus pasākumus. |
KLP Stratēģiskajā
plānā Latvijai 2021.-2027. gadam paredzēti pasākumi SEG
emisiju samazināšanai. |
438; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
073. |
73.2. |
Lai nodrošinātu
ilgtspējīgu lauksaimniecības politiku, sekmēsim SEG emisiju
samazināšanos lauksaimnieciskajā darbībā, nesamazinot
ražošanas apjomus. |
Veicināsim izmaksu
efektīvu SEG emisiju samazinošu pasākumu ieviešanu
lauksaimniecībā (piemēram, precīzo tehnoloģiju pielietošana
u.c. darbības), tai skaitā sadarbībā ar Latvijas
Lauksaimniecības universitāti uzlabosim pasākumu ietekmes
novērtēšanas metodiku. |
KLP Stratēģiskajā
plānā Latvijai 2021.-2027. gadam paredzēti pasākumi SEG
emisiju samazināšanai. |
438; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
074. |
74.1. |
Nodrošināsim
bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas
efektivitāti un apjomu, īstenojot zaļo publisko iepirkumu,
palielinot bioloģiskās pārtikas pieejamību skolās un
pirmsskolas izglītības iestādēs. |
Pilnveidosim atbalsta iespējas bioloģiskās lauksaimniecības
produkcijas ražotājiem un bioloģiskās lauksaimniecības
produkcijas pārstrādātājiem.
Veicināsim ražotāju iesaistīšanos ES un nacionālajās
pārtikas kvalitātes shēmās.
|
Atbalstīto bioloģisko lauksaimnieku skaits - 4 000.
Dalībnieku skaits bioloģiskās lauksaimniecības
kvalitātes shēmās - 460.
|
386 |
ZM |
|
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
075. |
75.1. |
Pilnveidosim
normatīvo regulējumu, lai sekmētu lauksaimnieku,
mežsaimnieku, zivsaimnieku un ražotāju kooperatīvu izveidi un
to attīstību, kā arī stiprināsim otrā līmeņa kooperatīvo
sabiedrību apvienošanos. |
Pilnveidosim atbalsta mehānismu kooperācijas jomai un,
izstrādājot KLP Stratēģisko plānu Latvijai 2021.-2027.
gadam, izvērtēsim iespēju piešķirt atbalstu ražotāju
organizāciju izveidei un attīstībai.
Paredzēsim atbalstu kooperācijas veicināšanai, tai
skaitā stiprinot otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību
veidošanos.
|
Sagatavoti grozījumi MK 2015. gada 3. februāra noteikumos
Nr. 60 "Ražotāju grupu un organizāciju izveide",
paredzot atbalstu 2. līmeņa kooperatīviem.
Atbalstītajos kooperatīvos iesaistīto biedru skaits -
4500.
|
385 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
076. |
76.1. |
Sadarbībā ar meža
nozares organizācijām izstrādāsim ar mežsaimniecības jomu
saistīto normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu Latvijas
konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža
ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim
saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību
samazināšanos. |
Izvērtēt meža
apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un
ietekmi uz mežsaimniecības dzīvotspēju, meža kapitālvērtības
pieaugumu, iespējamos risinājumus, tai skaitā izmainot
nosacījumus par galvenās cirtes caurmēru un meža atjaunošanu
ar saimnieciski vērtīgāku meža reproduktīvo materiālu un
efektivitātes pilnveidošanu pamatojot ar zinātniskiem
pētījumiem. |
Sagatavoti
normatīvo aktu projekti par koku ciršanu mežā un meža
atjaunošanu un ieaudzēšanu, tādējādi radot iespēju palielināt
meža kapitālvērtību par 440 milj. euro un iespēju
palielināt ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciālu par 12
milj. euro. |
384; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
077. |
77.1. |
Pilnveidosim
normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības
strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu
daudzveidīgai lauksaimniecībai (tai skaitā augļkopībai,
dārzeņkopībai, dārzkopībai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai
primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra
lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra, kā arī izvērtēsim
iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši
veicinot lauksaimniecības produktu dažādību. |
Pilnveidot Latvijas
lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam atbalsta
īstenošanu un uzraudzību lauksaimniecības un lauku attīstības
jomā, tai skaitā mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem,
saistīto atbalstu un ES skolu atbalsta programmu (Skolas
piens un Skolas auglis). |
1) Atbalstīto mazo saimniecību skaits - 12 000.
2) Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits - 3500.
3) Īstenots saistītais atbalsts un ES skolu atbalsta
programmas (skolas piens un skolas auglis), pilnveidojot MK
2015. gada 10. marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo
maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" un MK
2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 485 "Valsts un
Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas
un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei
izglītības iestādēm".
4) Pilnveidoti normatīvie akti, nodrošinot Eiropas
lauksaimniecības fonda lauku attīstībai efektīvu
ieviešanu.
|
384 |
ZM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
077. |
77.2. |
Pilnveidosim
normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības
strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu
daudzveidīgai lauksaimniecībai (tai skaitā augļkopībai,
dārzeņkopībai, dārzkopībai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai
primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra
lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra, kā arī izvērtēsim
iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši
veicinot lauksaimniecības produktu dažādību. |
Pilnveidot
aizdevumu pieejamību dažādām saimniecību grupām, īpaši
mazajām saimniecībām, atbilstoši pieprasījumam un vajadzībām
un kombinēt aizdevumus ar grantiem KLP Stratēģiskajā plānā
Latvijai 2021.-2027. gadam. |
Īstenotas 4
aizdevumu programmas lauksaimniekiem un kooperatīvām
sabiedrībām. |
384 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
077. |
77.3. |
Pilnveidosim
normatīvo regulējumu lauksaimniecības un zivsaimniecības
strukturālo fondu programmām, īstenojot sistemātisku atbalstu
daudzveidīgai lauksaimniecībai (tai skaitā augļkopībai,
dārzeņkopībai, dārzkopībai un jaunajiem lauksaimniekiem), lai
primāri veicinātu lielāku ienākumu gūšanu no katra
lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra, kā arī izvērtēsim
iespējas palielināt atbalstu mazajām saimniecībām, īpaši
veicinot lauksaimniecības produktu dažādību. |
Pilnveidot
normatīvo regulējumu Rīcības programmas zivsaimniecības
attīstībai 2014.-2020. gadam ieviešanai. |
Lai nodrošinātu
efektīvu Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai
2014.-2020. gadam īstenošanu, grozījumi saskaņoti Uzraudzības
komitejā un iesniegti Eiropas Komisijā. |
384; 440 |
ZM |
|
31.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
078. |
78.1. |
Atbalstīsim
līdzekļu piešķiršanu no valsts pamatbudžeta meža statistiskās
inventarizācijas veikšanai, ņemot vērā tās nozīmi
tautsaimniecībā visas valsts mērogā. |
Iegūt statistisko
informāciju par meža resursu un meža veselības stāvokli, kā
arī meža un vides (biotisko, abiotisko, antropogēno) faktoru
mijiedarbību, nodrošinot nepieciešamos datus meža gan meža
nozares (mežsaimniecība un kokrūpniecība), gan ar meža nozari
saistīto nozaru (lauksaimniecība, enerģētika, būvniecība
u.c.) attīstībai, gan visai Latvijas ekonomiku kopumā, kā arī
klimata politikas plānošanai, sniedzot iespēju Latvijai
nodrošināt Eiropas Savienības saistību izpildi. |
Katru gadu veikta
meža statistiskā inventarizācija, apsekojot 4374
parauglaukumus un uzmērot 3078 parauglaukumus. |
441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
079. |
79.1. |
Atbalstīsim Eiropas
Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu
līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža
ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes
mazināšanai. |
Nodrošināsim valsts
kapitālsabiedrības "Latvijas valsts meži" finanšu
līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras attīstībai. |
Attīstīta meža
infrastruktūra atbilstoši uzņēmuma darbības stratēģijai. |
384; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
079. |
79.2. |
Atbalstīsim Eiropas
Savienības, valsts un valsts mežu apsaimniekotāju finanšu
līdzekļu izmantošanu meža infrastruktūras uzlabošanai, meža
ekonomiskās vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes
mazināšanai. |
Nodrošināt atbalsta
iespējas mežu meliorācijas uzlabošanai, meža ekonomiskās
vērtības celšanai un klimata izmaiņu ietekmes mazināšanai.
KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam rosināsim
iekļaut pasākumus, kas veicina papildu CO2
piesaisti ilgtermiņā. |
Apmežotā platība (ha) - 4 000.
Izkoptā meža platība (ha) - 60 000.
Nodrošināta iespēja meža īpašniekiem saņemt atbalstu
meliorācijas sistēmu uzlabošanai un pasākumiem
CO2 piesaistes palielināšanai.
|
441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
080. |
80.1. |
Izstrādāsim jaunu
un pilnveidosim esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības
un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā,
būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot
bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību
pieejamiem resursiem. |
Nodrošināt atbalsta
iespējas sadarbības attīstībai starp lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un pētniekiem,
izstrādājot jaunus, kā arī inovatīvus produktus, metodes un
tehnoloģijas, nodrošinot augstāku pievienoto vērtību
pieejamiem resursiem. |
Atbalstīti 65
sadarbības projekti lauksaimniecības un mežsaimniecības
nozarē. |
384; 438; 441 |
ZM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
080. |
80.2. |
Izstrādāsim jaunu
un pilnveidosim esošo normatīvo regulējumu lauksaimniecības
un mežsaimniecības nozaru produkcijas izmantošanai farmācijā,
būvniecībā, enerģētikā un citās nozarēs, attīstot
bioekonomiku un nodrošinot augstāku pievienoto vērtību
pieejamiem resursiem. |
Veicināt
informatīvajā ziņojumā "Latvijas Bioekonomikas
stratēģija 2030" iezīmēto darbības virzienu un pasākumu
īstenošanu, lai integrētā un pārdomātā veidā veicinātu
bioekonomikas attīstību Latvijā. |
Pārskatot un
izstrādājot jaunus politikas plānošanas dokumentus, Eiropas
Savienības un citu fondu atbalsta instrumentus un valsts
pētījumu programmas, ņemti vērā informatīvajā ziņojumā
"Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030" iezīmētie
darbības virzieni un pasākumi. |
384; 438; 441 |
ZM |
EM, VARAM, FM, LM, IZM |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Lauksaimniecības politika |
081. |
81.1. |
Atbalstīsim vietējo
energoresursu izmantošanu, lai nodrošinātu enerģētisko
neatkarību un drošību, radītu papildu darba vietas un
ekonomiskos ieguvumus reģionos. |
Novērst
administratīvos un cita veida šķēršļus no atjaunojamiem
energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanas attīstībai
Latvijā, jo īpaši attiecībā uz ne-emisiju tehnoloģijām,
ilgtspējīgā, izmaksu efektīvā un sabiedrības interesēm
atbilstošā veidā. |
Radīti apstākļi no
atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas ilgtspējīgai,
izmaksu efektīvai un sabiedrības interesēm atbilstošai
attīstībai Latvijā, lai nodrošinātu 2020. gada atjaunojamās
enerģijas mērķa sasniegšanu (40 %) enerģijas galapatēriņā, kā
arī dotu ieguldījumu Latvijas 2030. gada atjaunojamās
enerģijas mērķa sasniegšanai (45-50 % robežās) enerģijas
galapatēriņā. |
196 |
EM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
082. |
82.1. |
Lielo ostu darbībā
piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības
principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un
nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un
reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro
risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts
kapitālsabiedrībām. |
Izvērtēt iespējas
palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs un
iespējas mainīt ostu pārvaldības modeli, tai skaitā
pārveidojot tās par valsts kapitālsabiedrībām. |
1) Sagatavots informatīvais ziņojums ar izvērtējumu un
priekšlikumiem attiecībā uz valsts ietekmes palielināšanu
lēmumu pieņemšanā ostu pārvaldēs, ostu pārvaldības modeli
un iespējamām izmaiņām, tai skaitā pārveidošanu par
kapitālsabiedrību.
2) Attiecīgu normatīvo aktu izstrāde atbilstoši MK
atbalstītajiem priekšlikumiem.
|
162 |
SM |
|
1) 30.12.2019.
2) 29.05.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
082. |
82.2. |
Lielo ostu darbībā
piemērosim OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības
principus, palielināsim valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un
nodrošināsim efektīvāku resursu izmantošanu. Izvērtēsim un
reformēsim lielo ostu pārvaldības modeli, kā prioritāro
risinājumu paredzot to pārveidošanu par valsts
kapitālsabiedrībām. |
Sagatavot
priekšlikumus OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības
principu piemērošanai ostu pārvalžu darbībā un izstrādāt
nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos. |
Izstrādāti
grozījumi MK noteikumos par ostu pārvalžu paraugnolikumu un
Rīgas, Ventspils brīvostu pārvalžu un Liepājas SEZ pārvaldes
nolikumos. |
162 |
SM |
|
30.08.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
083. |
83.1. |
Izvērtēsim valsts
akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" biznesa
modeli un investīciju programmu, ja nepieciešams, veicot tās
restrukturizāciju, samazinot izmaksas un izstrādājot
ilgtermiņa darbības plānu, kā arī veicinot dzelzceļa tranzīta
koridora starptautisko konkurētspēju. |
Izvērtēt VAS
"Latvijas Dzelzceļš" darbību atbilstoši Publiskas
personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības
likuma 7. panta noteikumiem. |
1) VAS "Latvijas Dzelzceļš" Padomes vērtējums par
VAS "Latvijas dzelzceļš" biznesa modeli un
neatkarīgs Auditoru vērtējums.
2) Izstrādāts ilgtermiņa darbības plāns, lai veicinātu
dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko
konkurētspēju.
|
|
SM |
2) LDZ, lielās ostas |
1) 30.09.2019.
2) 30.09.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
084. |
84.1. |
Izvērtēsim
dzelzceļa elektrifikācijas projekta pamatotību un iespēju to
īstenot ierobežotā apjomā Rīgas-Daugavpils virzienā. Veiksim
pārrunas ar Eiropas Komisiju par iespējām ietaupītos
līdzekļus pārdalīt citām videi draudzīgām infrastruktūras un
mobilitātes veicināšanas programmām. |
Izvērtēt dzelzceļa
elektrifikācijas projekta ietekmi uz valsts budžetu īstermiņā
un ilgtermiņā, definēt pieļaujamo VAS "Latvijas
dzelzceļš" iepirkuma sadārdzinājuma finansēšanas riska
apetīti, izvērtēt projekta īstenošanas iespējas ierobežotā
apjomā. |
Pieņemts MK lēmums
par projekta apjomu un turpmāko virzību. Kohēzijas fonda
līdzekļu ietaupījuma gadījumā veikti nepieciešamie grozījumi
tiesību aktos ietaupīto līdzekļu pārdalei. |
164 |
SM |
|
30.04.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
085. |
85.1. |
Īstenosim Rail
Baltica projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm
laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā
ar Rail Baltica īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu
finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai
ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma
intensitāti. Atbalstīsim Rail Baltica kopuzņēmuma
"RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu
pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai
lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi
dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un
nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos
aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm
pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti
nozīmīgāko Rail Baltica publiskās infrastruktūras
objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to
potenciālu. |
ES daudzgadu
budžeta sarunās (visos līmeņos un formātos) turpināt lobēt ES
institūcijās Rail Baltica projektu, lai nākamajā
periodā būtu pieejami iespējami augstākā līdzfinansējuma
likme un Eiropas Savienošanas instrumentā iespējami
augstākais finansējums. |
Izstrādāts nākamā
ES daudzgadu budžeta lēmums un Eiropas Savienošanas
instrumenta regulas gala versija. |
163 |
SM |
FM, ĀM (MFF kontekstā) |
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
085. |
85.2. |
Īstenosim Rail
Baltica projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm
laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā
ar Rail Baltica īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu
finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai
ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma
intensitāti. Atbalstīsim Rail Baltica kopuzņēmuma
"RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu
pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai
lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi
dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un
nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos
aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm
pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti
nozīmīgāko Rail Baltica publiskās infrastruktūras
objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to
potenciālu. |
Rail Baltica
projekta Latvijas aktivitāšu ietvaros parakstīt Deleģēšanas
līgumu ar AS "RB Rail" (koordinators), tādējādi
koordinatoram deleģējot atsevišķu CEF aktivitāšu
īstenošanu. |
1) Parakstīts deleģēšanas līgums.
2) Ne retāk kā reizi gadā informēta valdība par projekta
īstenošanas gaitu.
|
163 |
SM |
RBR, EDZL |
1) 30.04.2019.
2) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
085. |
85.3. |
Īstenosim Rail
Baltica projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm
laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā
ar Rail Baltica īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu
finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai
ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma
intensitāti. Atbalstīsim Rail Baltica kopuzņēmuma
"RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu
pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai
lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi
dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un
nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos
aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm
pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti
nozīmīgāko Rail Baltica publiskās infrastruktūras
objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to
potenciālu. |
Stiprināt OECD
pārvaldības principu (tai skaitā informācijas atklātības,
sadarbības) ievērošanu kopuzņēmumā "RB Rail". |
1) Sagatavoti priekšlikumi par OECD pārvaldības principu
stiprināšanu kopuzņēmumā "RB Rail" (tai skaitā
informācija par iepirkumiem un iepirkumu konkursu rezultāti
tiek publicēti EDZL un Rail Baltica AS mājaslapās,
aktivizēta sadarbība ar pašvaldībām, kuru teritoriju skars
Rail Baltica dzelzceļa līnija).
2) Aktivizēts sadarbības partneru koordinējošās padomes
darbs, lai veicinātu Rail Baltica projekta mērķu
sasniegšanu (tai skaitā atsākts Ilgtspējīgas attīstības
konsultatīvās koordinācijas padomes darbs, izveidota Rīgas
Centrālā dzelzceļa mezgla attīstības darba grupa).
|
|
SM |
1) NVO, pašvaldības;
2) RD
|
1) 30.12.2019.
2) 30.10.2022.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
086. |
86.1. |
Atbalstīsim Eiropas
Savienības līdzekļu izmantošanu multimodālu transporta mezglu
un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā
transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa
stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu
satuvināšanai. |
1) Piedāvāsim ES fondu vidusposma izvērtējuma rezultātā
papildu pieejamā finansējuma investīciju iespējas
multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu
veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un
velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā
transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.
2) Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un ES
daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, izvērtēsim iespēju
iekļaut tajos pasākumus multimodālu transporta mezglu un
pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā
transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa
stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu
satuvināšanai.
|
1) ES fondu vidusposma izvērtējuma ietvaros:
a) sagatavoti un FM iesniegti priekšlikumi papildu
finansējuma novirzīšanai multimodālu transporta mezglu un
pārsēšanās punktu veidošanai;
b) Izstrādāti grozījumi tiesību aktos ietaupīto līdzekļu
pārdalei multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu
veidošanai.
2) Transporta politikas plānošanas dokumentos periodam
no 2021. gada un ES budžeta iniciatīvās iekļauti pasākumi
multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu
veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un
velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā
transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.
|
|
SM |
FM, ĀM (MFF), PV, LDZ,
pašvaldības |
1.a) 30.12.2019.
1.b) 30.06.2020.
2) 30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
087. |
87.1. |
Veiksim sabiedriskā
transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu
transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un
savienotajiem reisiem. Atbalstīsim ekspresvilcienu
izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. 2019.
gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu, lai
samazinātu dotāciju kopapjomu un iegūtu ar kaimiņvalstīm
samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri. |
Veikt izvērtējumu
un iesniegt izskatīšanai MK informatīvo ziņojumu par
veiktajiem pasākumiem, lai samazinātu dotāciju apjomu un
nodrošinātu no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju
sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, kā arī par
gatavošanos konkursam par sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniegšanu maršrutu tīklā. |
1) Informatīvais ziņojums izskatīts MK un doti uzdevumi
turpmākai rīcībai.
2) Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniegšanu 2021.-2030. gadā.
3) Izveidots ar pieejamo valsts budžeta dotācijas apjomu
samērojams sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un
izsludināts tam atbilstošs iepirkumu konkurss pakalpojumu
sniegšanai pēc 2021. gada.
|
413 |
SM (ATD) |
Plānošanas reģioni,
pašvaldības |
1) 15.05.2019.
2) 30.05.2019.
3) 30.12.2020.
|
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
087. |
87.2. |
Veiksim sabiedriskā
transporta maršrutu tīkla pārplānošanu, veidojot integrētu
transporta sistēmu un nosakot prioritāti dzelzceļam un
savienotajiem reisiem. Atbalstīsim ekspresvilcienu
izmantošanu, savienojot lielākos attīstības centrus. 2019.
gadā izsludināsim konkursu uz visu jauno maršrutu tīklu, lai
samazinātu dotāciju kopapjomu un iegūtu ar kaimiņvalstīm
samērojamu dotāciju uz vienu pārvadāto pasažieri. |
Autotransporta
direkcijai, AS "Pasažieru vilciens" un Sabiedriskā
transporta padomei izvērtēt papildu ekspresvilcienu reisu
izveides ekonomisko lietderību vilcienu maršrutos, kas
savieno lielākos attīstības centrus. |
Izveidoti
ekspresvilcienu maršruti lielāko attīstības centru
savienošanai. |
413 |
SM (ATD, PV) |
Plānošanas reģioni,
pašvaldības |
31.08.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
088. |
88.1. |
Turpināsim
sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar
kustību traucējumiem. Turpināsim ieviest autobusa maršrutus
"pēc pieprasījuma". Veicināsim viedas iespējas
norēķiniem sabiedriskajā transportā. |
Vienotajā maršrutu
tīklā integrēt arvien vairāk maršrutu, kas tiks izpildīti pēc
pieprasījuma. Visā maršrutu tīklā ieviest bezskaidras naudas
norēķinu iespējas, pamatojoties uz saimniecisko izdevīgumu,
vai arī iespējas iegādāties biļetes ar mobilo lietotņu
palīdzību. |
1) Visā maršrutu tīklā izveidoti maršruti, kurus veic pēc
pieprasījuma ar mazākas ietilpības transportlīdzekļiem.
2) Pamatojoties uz saimnieciskā izdevīguma izvērtējumu,
sabiedriskajos transportlīdzekļos iespējams veikt
bezskaidras naudas norēķinus vai iegādāties biļetes ar
mobilo lietotņu palīdzību.
|
413 |
SM (ATD, PV) |
Plānošanas reģioni,
pašvaldības |
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
088. |
88.2. |
Turpināsim
sabiedriskā transporta sistēmas pielāgošanu cilvēkiem ar
kustību traucējumiem. Turpināsim ieviest autobusa maršrutus
"pēc pieprasījuma". Veicināsim viedas iespējas
norēķiniem sabiedriskajā transportā. |
Pielāgot
infrastruktūru un transportlīdzekļus, lai personām ar
invaliditāti (kustību traucējumiem) nodrošinātu pieeju
sabiedriskā transporta pakalpojumiem. |
Atbilstoši
Labklājības ministrijas 2019. gadā veiktam pētījumam par
pakalpojumu (tai skaitā transporta pakalpojumu) pieejamību,
veiktas ar pieejamo valsts budžeta apjomu samērojamas
darbības infrastruktūras pielāgošanā personām ar invaliditāti
(kustību traucējumiem). |
|
SM (ATD, PV, LDZ) |
Plānošanas reģioni,
pašvaldības |
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
089. |
89.1. |
Turpināsim
mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību
pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz
novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei.
Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk
izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. |
Turpināt īstenot
Valsts autoceļu sakārtošanas programmu 2014.-2023.
gadam. |
1) Veikti valsts galveno autoceļu remontdarbi - 191 km.
2) Veikti valsts reģionālo autoceļu remontdarbi - 553
km.
|
412 |
SM |
LVC |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
089. |
89.2. |
Turpināsim
mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību
pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz
novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei.
Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk
izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. |
Turpināt publiskās
un privātās partnerības projekta "E67/A7 Ķekavas
apvedceļš" īstenošanu. |
Publiskās un
privātās partnerības projektā "E67/A7 Ķekavas
apvedceļš" īstenota projektēšanas stadija un uzsākta
būvniecības stadija. |
412; 399 |
SM |
LVC |
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
089. |
89.3. |
Turpināsim
mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību
pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz
novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei.
Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk
izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. |
Noteikt algoritmu,
ka autoceļu finansējums tiek piesaistīts valsts ekonomiskajai
attīstībai. |
Pieņemts
informatīvais ziņojums par iespējamību piesaistīt papildu
finansējumu ceļu uzturēšanai, pārbūvei un atjaunošanai
papildus valsts budžetā paredzētajam finansējumam. |
|
SM |
FM |
31.03.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
089. |
89.4. |
Turpināsim
mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību
pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz
novadu centriem. Rūpīgi sekosim veikto darbu kvalitātei.
Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk
izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām. |
Izvērtēt iespējamo
valsts vietējo autoceļu posmu pārvaldīšanas formas maiņu un
mazāk izmantotos valsts vietējos ceļus nodot
pašvaldībām. |
Pieņemts
informatīvais ziņojums par esošo ceļu tīkla izvērtējumu un
izstrādāti normatīvo aktu projekti par attiecīgo ceļu
nodošanu pašvaldībām. |
|
SM |
|
30.12.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
090. |
90.1. |
Izvērtēsim valsts
akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs"
darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem
pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas
standartu vasaras un ziemas sezonai. |
Izvērtēt iespēju no
2021. gada atvērt tirgu visiem potenciālajiem valsts autoceļu
uzturēšanas pakalpojuma sniedzējiem. |
Pieņemts
informatīvais ziņojums par iespēju no 2021. gada atvērt tirgu
visiem potenciālajiem valsts autoceļu uzturēšanas pakalpojuma
sniedzējiem. |
|
SM |
|
30.01.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
090. |
90.2. |
Izvērtēsim valsts
akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs"
darba kvalitāti un iespēju no 2021. gada atvērt tirgu citiem
pakalpojuma sniedzējiem, nosakot autoceļu uzturēšanas
standartu vasaras un ziemas sezonai. |
Izvērtēt autoceļu
uzturēšanai izmantoto resursu efektivitāti un kvalitāti. |
Pieņemts
informatīvais ziņojums par iespējamo efektīvāko valsts
autoceļu ikdienas uzturēšanas modeli, sākot ar 2021.
gadu. |
|
SM |
|
31.07.2019. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
091. |
91.1. |
Aizstāvēsim
Latvijas kravu autopārvadātāju intereses Eiropas Savienībā,
lai nodrošinātu līdzīgus kravu pārvadāšanas noteikumus visās
Eiropas Savienības dalībvalstīs. |
Nodrošināt Latvijas
interešu aizstāvēšanu formālajos un neformālajos formātos,
tai skaitā ar līdzīgi domājošām valstīm, Eiropas Parlamentu,
Eiropas Komisiju dažādos līmeņos. |
Sadarbībā ar nozari
aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses formālajos un
neformālajos formātos. |
|
SM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
092. |
92.1. |
Turpinot attīstīt
Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim
Air Baltic biznesa plāna Destination 2025
sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras
attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo
konkurētspēju. |
Izstrādāt politikas
plānošanas dokumentu aviācijas jomā, lai radītu
priekšnosacījumus aviācijas sektora tālākai attīstībai un
sinerģijai ar citām tautsaimniecības nozarēm. |
Pieņemts politikas
plānošanas dokuments aviācijas jomā. |
|
SM |
|
30.12.2020. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
092. |
92.2. |
Turpinot attīstīt
Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu, veicināsim
Air Baltic biznesa plāna Destination 2025
sekmīgu īstenošanu un turpmāku lidostas infrastruktūras
attīstību, kā arī celsim aviācijas nozarē strādājošo
konkurētspēju. |
Saskaņot un
apstiprināt AS "Air Baltic Corporation" vidēja
termiņa darbības stratēģiju. |
Apstiprināti
sabiedrības darbības ikgadējie rādītāji, uzraudzīta to
izpildes dinamika. |
|
SM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
093. |
93.1. |
Atbalstīsim
ekonomiski pamatotus risinājumus videi draudzīga transporta
ieviešanā. Veicināsim iedzīvotāju kopbraukšanas iespēju
plašāku izmantošanu. |
Veikt alternatīvo
degvielu ieviešanas scenāriju izvērtējumu un veikt
atbilstošas izmaiņas politikas plānošanas dokumentos, tai
skaitā ņemot vērā topošās direktīvas prasības par tīrajiem
transportlīdzekļiem publiskajos iepirkumos. |
Veikts scenārijs
izvērtējums par atbalsta pasākumiem iedzīvotājiem, ja
nepieciešams, sagatavoti attiecīgi tiesību aktu
projekti. |
|
SM |
|
30.10.2022. |
NĀKOTNES
TAUTSAIMNIECĪBA.
Gudra transporta politika |
094. |
94.1. |
Nodrošināsim pasta
pakalpojumu pieejamību un preses piegādi visā valsts
teritorijā. Veicināsim Latvijas iekļaušanos globālajās
e-komercijas sūtījumu piegāžu ķēdēs. |
Izstrādāt
likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā", pagarinot
esošo abonēto preses izdevumu piegādes regulējumu uz vienu
gadu. |
Pieņemts
likumprojekts "Grozījumi Pasta likumā". |
|
SM |
|
30.09.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
095. |
95.1. |
Veidosim Latviju
par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību,
tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko
lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts
atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. |
Nodrošināt
uzturlīdzekļus no valsts līdzekļiem minimālajā apmērā tiem
bērniem, kuru vecāki, vai viens no vecākiem nepilda
uzturēšanas pienākumu, vienlaikus veicot pasākumus, lai
palielinātu regresa kārtībā atgūto izmaksāto līdzekļu apmēru,
kā arī veicinātu vecāku pienākumu izpildi. |
1) Pieaug lēmumu skaits par uzturlīdzekļu izmaksas
izbeigšanu saistībā ar to, ka parādnieks bija apņēmies
turpmāk pats nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam.
2) Veikti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā
un citos nepieciešamajos likumos, ieviešot jaunus
ierobežojumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem,
lai veicinātu regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēra
pieaugumu.
|
|
TM |
UGFA |
31.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
095. |
95.2. |
Veidosim Latviju
par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību,
tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko
lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts
atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. |
Turpināt sadarbību
ar citu valstu iesaistītajām institūcijām, veidojot izpratni
par bērnu tiesību aizsardzību Latvijā, kā arī turpināt
attīstīt ministrijas komunikāciju ar sabiedrību, veicinot
ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo informētību par bērnu
tiesību aizsardzības jautājumiem. |
1) Sekmēta sadarbība ar citu valstu iesaistīto institūciju
pārstāvjiem (Īrija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija,
Vācija), dodoties vizītēs, rīkojot konferenci, lai
iepazīstinātu ar Latvijas bērnu tiesību aizsardzības
sistēmu, informētu par labās prakses piemēriem un vienotos
par ciešāku sadarbību.
2) Veicināta ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo
informētība par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.
|
|
TM |
|
30.09.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
095. |
95.3. |
Veidosim Latviju
par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību,
tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko
lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts
atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. |
Noteikt ģimeņu
atbalsta politikas virzienus un atbalsta prioritātes vidējam
termiņam. |
1) Izstrādāts politikas plānošanas dokuments iesniegšanai
MK, tai skaitā izvērtējot iespējas pārskatīt bērna kopšanas
pabalsta apmēru un vecāku pabalsta izmaksas nosacījumus
(arī strādājošiem vecākiem).
2) Pakāpeniski un mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas
vērsti uz ģimeņu situācijas uzlabošanu, aptverot gan ģimeņu
atbalsta politikas, gan bērnu tiesību aizsardzības
jomas.
|
269; 271 |
LM |
DLC, citas ministrijas |
1) 30.09.2020.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
095. |
95.4. |
Veidosim Latviju
par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību,
tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko
lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts
atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. |
Sadarbībā ar
nevalstisko sektoru un ekspertiem vērtēsim esošos ģimeņu
atbalsta instrumentus un piedāvāsim jaunus, lai pilnveidotu
un ieviestu efektīvākos no tiem. |
Izstrādāti
priekšlikumi (programmu kopums) atbalsta instrumentiem
ģimenēm ar bērniem. |
269; 271 |
DLC |
LM, VM, IZM, TM, VARAM, EM |
01.01.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
095. |
95.5. |
Veidosim Latviju
par ģimenēm ar bērniem draudzīgāko valsti un sabiedrību,
tostarp īstenojot sadarbības platformas "Demogrāfisko
lietu centrs" izstrādāto visaptverošo ilgtermiņa valsts
atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. |
Pasludināt 2020.
gadu par "Bērnības gadu", veidojot atbalstošu
sabiedrības attieksmi pret ģimenēm, un organizēt pasākumus
ģimenisko vērtību popularizēšanai. |
Izstrādāti
priekšlikumi "Bērnības gada" norisei un
starptautiska demogrāfijas foruma organizēšanai. |
269; 271 |
DLC |
Visas ministrijas |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
096. |
96.1. |
Sekmēsim ģimeņu
sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot
motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju -
jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā
arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu
labākajai praksei. |
Iesniegt MK
plānošanas dokumentu mājokļu pieejamības politikai. |
Atbilstoši Eiropas
valstu labākajai praksei noteikti jauni mājokļu pieejamības
attīstības virzieni, tai skaitā jaunu mājokļu būvei, mājokļu
paplašināšanai un atjaunošanai, īpaši ģimeņu ar bērniem
atbalstam dzīves telpas uzlabošanā. |
|
EM |
DLC |
30.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
096. |
96.2. |
Sekmēsim ģimeņu
sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot
motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju -
jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā
arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu
labākajai praksei. |
Pilnveidot Mājokļu
garantiju programmu, meklējot risinājumus tās paplašināšanai
un pieejamībai visām ģimenēm ar bērniem, jo īpaši reģionos un
daudzbērnu ģimenēm. |
Sabiedrības Altum
īstenotās programmas pilnīgošana un pakalpojumu klāsta
paplašināšana. |
|
EM |
DLC, Altum |
30.06.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
096. |
96.3. |
Sekmēsim ģimeņu
sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot
motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju -
jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā
arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu
labākajai praksei. |
Izstrādāt sistēmu
un ekonomisko pamatojumu ģimeņu ar bērniem atbalstam mājokļa
iegādei ar valsts subsīdiju. |
1) Ģimenēm ar bērniem radīta iespēja saņemt būtisku valsts
finansiālu atbalstu mājokļa iegādei un paplašināšanai.
2) Paplašināts mājsaimniecību skaits, kam nodrošināta
mājokļu pieejamība.
3) Veicināta remigrācija un tautsaimniecības
konkurētspēja.
|
269; 271 |
EM |
DLC |
31.03.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
096. |
96.4. |
Sekmēsim ģimeņu
sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot
motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju -
jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā
arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu
labākajai praksei. |
Izveidot normatīvo
bāzi un finanšu platformu pašvaldībām un citiem resoriem, kas
nodrošinātu finanšu instrumentus īpaši labvēlīgai īres
mājokļu būvniecības un dzīvojamā fonda rekonstrukcijas
finansēšanai. |
Ģimenēm ar bērniem
uzlabojas mājokļu nodrošinājums un pieejamība. |
269; 271 |
EM |
DLC, FM, VARAM, LPS, Altum |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
096. |
96.5. |
Sekmēsim ģimeņu
sadzīves apstākļu uzlabošanos, izstrādājot un ieviešot
motivējošu un plašu ilgtermiņa valsts mājokļa stratēģiju -
jaunu mājvietu būvi, mājokļu paplašināšanu un renovāciju, kā
arī mājokļa pieejamību ģimenēm atbilstoši Eiropas valstu
labākajai praksei. |
Izstrādāt
priekšlikumus normatīvās bāzes un finanšu platformas
pašvaldībām un citiem resoriem izveidošanai, lai attīstītu un
jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem piedāvātu
iespēju iegādāties mājokli uz nomaksu; atvieglota
celtniecības projektu saskaņošana un īstenošana. |
Izstrādāti
priekšlikumi aktīvākai pašvaldību iesaistei, atbalstot ģimeņu
mājokļu būvniecību, nodrošinot ar apbūves gabaliem,
infrastruktūru, kā arī atvieglojot projektu saskaņošanu un
īstenošanu. Izstrādāti noteikumi standartizētu būvniecības
projektu apkopošanai un izmantošanai, atvieglota to
īstenošana. |
269; 271 |
DLC |
EM, FM, VARAM, LPS, Altum |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
097. |
97.1. |
Nodrošināsim, lai
jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas
pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un
saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz
labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības
iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu
vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai
izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes
situācijās |
Paplašināt
pirmsskolas izglītības pieejamību un pirmsskolas bērnu
pieskatīšanas iespējas. |
1) Nodrošināta Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju
reģistra pieejamība un informācijas publiskošana, lai
paplašinātu informācijas pieejamību par pirmsskolas vecuma
bērnu pieskatīšanas iespējām.
2) Sagatavoti priekšlikumi prioritārajam pasākumam un
normatīvā regulējuma izmaiņām, lai pakāpeniski ieviestu
atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas
pedagogiem.
|
269 |
IZM |
LM, VARAM, IKVD |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
097. |
97.2. |
Nodrošināsim, lai
jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas
pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un
saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz
labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības
iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu
vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai
izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes
situācijās. |
Izstrādāt un uzsākt
PII reformu, nodrošinot pirmsskolas izglītības
pieejamību. |
Nodrošināta
pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu
pieejamība, vidējā termiņā 7000 bērniem nodrošinot
pirmsskolas izglītības iespējas. |
269; 273 |
VARAM |
DLC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
097. |
97.3. |
Nodrošināsim, lai
jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas
pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un
saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz
labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības
iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu
vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai
izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes
situācijās. |
Izstrādāt
priekšlikumus pirmsskolas izglītības un bērnu pieskatīšanas
pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, tai skaitā piedāvājot
vecākiem izvēlēties bērnam piemērotāko pakalpojumu. |
Izstrādāti
priekšlikumi sistēmiskai pieejai pirmsskolas izglītības un
bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pilnveidē, lai nodrošinātu
ģimenei nepieciešamos pakalpojumus. |
269; 273 |
DLC |
VARAM, IZM, LM, LPS |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
097. |
97.4. |
Nodrošināsim, lai
jaunajām ģimenēm veidojas pozitīva pirmā bērna audzināšanas
pieredze, sākot ar pieejamu kvalitatīvu veselības aprūpi un
saskarsmi ar valsts institūciju darbu, kas pilnībā vērsts uz
labvēlīgu pretimnākšanu, turpinot ar pirmsskolas izglītības
iestādes pieejamību dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot brīvu
vecāku izvēli pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanai vai
izglītošanai, kā arī pilnvērtīgu atbalstu krīzes
situācijās. |
Vērtēt iespēju
mainīt iestāžu un institūciju pakalpojumu sniegšanas veidu no
reaktīva uz proaktīvu, t.i., piedāvāt pakalpojumu, nevis
gaidīt pieprasījumu. |
Sagatavoti
priekšlikumi valsts pārvaldes sniegto pakalpojumu kvalitātes
uzlabošanai, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot
labākus un ērtākus pakalpojumus. |
269; 273 |
DLC |
VK, visas iestādes, LPS,
pašvaldības |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
098. |
98.1. |
Īstenojot
atbilstošu politiku, nodrošināsim pienācīgu dzīves kvalitātes
līmeni mazāk aizsargātām grupām - kuplām ģimenēm un viena
vecāka ģimenēm. |
Sagatavot
priekšlikumus kuplo ģimeņu un viena vecāka ģimeņu atbalstam,
piemēram, prioritāte uzņemšanai PII un apmaksāta ēdināšana
pirmsskolā, interešu izglītības un organizēto bērnu vasaras
nometņu izdevumu segšana. |
Izstrādāti
priekšlikumi, atvieglojot ģimenēm ar bērniem praktisko
ikdienas dzīvi un mazinot izdevumus. |
269; 271 |
DLC |
LM, VARAM, IZM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
099. |
99.1. |
Sekmēsim kuplu
ģimeņu veidošanos. Turpināsim Trešā bērna politiku,
paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu. |
Īstenot programmu
Latvijas Goda ģimenes apliecība "3+ Ģimenes
karte". |
Daudzbērnu ģimeņu kartes - 3+ Goda ģimenes kartes
īstenošana:
- izsniegtas vismaz 30 000 kartes gadā;
- piesaistīti vismaz 50 programmas dalībnieki gadā.
|
269; 259 |
SIF |
DLC, LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
099. |
99.2. |
Sekmēsim kuplu
ģimeņu veidošanos. Turpināsim Trešā bērna politiku,
paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu. |
Pilnīgot Latvijas
Goda ģimenes apliecības "3+ Ģimenes karte"
programmu, veicinot tās starptautisko atpazīstamību un
lietojamību, rosinot uzņēmējus iesaistīties programmā. |
Izstrādāti
priekšlikumi un uzsākta to ieviešana 3+ Ģimenes kartes
pilnveidei (kartes starptautiskā atpazīstamība, piedaloties
ELFAC programmā, gradācijas un jaunu kategoriju ieviešana
u.c.). |
269; 271 |
DLC |
SIF, LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
099. |
99.3. |
Sekmēsim kuplu
ģimeņu veidošanos. Turpināsim Trešā bērna politiku,
paplašināsim Latvijas Goda ģimenes programmu. |
Novērst nabadzības
un iespēju nevienlīdzības riskus daudzbērnu ģimenēm, kas
rodas, pieaugot bērnu skaitam, un atbalstīt bērnu studijas
augstskolās. |
Izstrādāts piedāvājums daudzbērnu ģimenēm mobilitātes
uzlabošanai un izdevumu un klimata kaitējuma mazināšanai
iegādāties subsidētu elektromobili vai hibrīdauto.
Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimeņu bērniem iegūt valsts
finansētu augstāko izglītību.
Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimenēm samazināt
transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli līdz 25 %.
|
269; 245 |
DLC |
SM, VARAM, FM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
100. |
100.1. |
Atbalstīsim
ģimenes, īstenojot mērķtiecīgus valsts atbalsta pasākumus, kā
arī sniedzot daudzpusīgus ģimeņu ikdienu atvieglojošus
pašvaldību pakalpojumus. Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta
sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš
pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no aprūpējamo bērnu skaita,
būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem
bērniem ģimenē. |
Izvērtēt ģimenes
valsts pabalsta piešķiršanas kritērijus. |
Izstrādāti
priekšlikumi mērķtiecīgākam valsts finansiālajam atbalstam
ģimenēm ar bērniem un ieviests optimālākais risinājums. |
271 |
LM |
DLC, FM |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
100. |
100.2. |
Atbalstīsim
ģimenes, īstenojot mērķtiecīgus valsts atbalsta pasākumus, kā
arī sniedzot daudzpusīgus ģimeņu ikdienu atvieglojošus
pašvaldību pakalpojumus. Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta
sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš
pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no aprūpējamo bērnu skaita,
būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem
bērniem ģimenē. |
Izstrādāt
piedāvājumu Latvijas ģimeņu daudzveidības apzināšanai,
definējot principus faktiskās bērna apgādības noteikšanai un
rosinot izveidot Latvijas ģimeņu reģistru. |
Izstrādāti
priekšlikumi un definēti kritēriji ģimeņu reģistra izveidei,
iegūstot aktuālu un dinamisku informāciju par Latvijas
ģimenēm. |
|
DLC |
LM, IeM |
01.01.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
100. |
100.3. |
Atbalstīsim
ģimenes, īstenojot mērķtiecīgus valsts atbalsta pasākumus, kā
arī sniedzot daudzpusīgus ģimeņu ikdienu atvieglojošus
pašvaldību pakalpojumus. Pārskatīsim ģimenes valsts pabalsta
sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš
pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no aprūpējamo bērnu skaita,
būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem
bērniem ģimenē. |
Izvērtēsim iespējas paplašināt nodokļu atvieglojumus
ģimenēm ar bērniem, tai skaitā:
1) attiecināt atvieglojumu par apgādājamo uz vispārējā
nodokļu režīmā gūtajiem ienākumiem arī uz tiem, kuru otrā
darba vieta ir MUN maksātājs;
2) bērna vecākiem dalīt pieejamo atvieglojumu par
apgādājamo;
3) atbrīvot darba devēja maksāto bērna dzimšanas
pabalstu no aplikšanas ar IIN;
4) iekļaut daudzbērnu ģimeņu hipotekāro kredītu
procentus attaisnotajos izdevumos;
5) iekļaut vecāku līdzmaksājumu par pirmsskolas
izglītību attaisnotajos izdevumos.
|
Izstrādātas un
iesniegtas MK vidēja termiņa valsts nodokļu politikas
pamatnostādnes. |
269; 270; 245 |
FM |
DLC |
31.05.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
101. |
101.1. |
Nodrošināsim
platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai
sacensībai par iespējami labāko atbalstu ģimenēm. |
Attīstīt un
paplašināt programmu "Ģimenei draudzīga
pašvaldība". |
Organizēts
ikgadējais pašvaldību konkurss "Ģimenei draudzīga
pašvaldība", informēti iedzīvotāji par pieejamo atbalstu
un pakalpojumu klāstu ikkatrā novadā, sekmēts starptautiskais
tūrisms, nodrošināta pakalpojumu digitalizācija caur vietni
www.latvija.lv. Uzsākta programmas attīstība starptautiskajā
līmenī. |
269 |
VARAM |
DLC, pašvaldības |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
101. |
101.2. |
Nodrošināsim
platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai
sacensībai par iespējami labāko atbalstu ģimenēm. |
Atjaunināta un
pilnīgota vietne www.laiksberniem.lv kā jumta platforma
pieejai jau esošajām IT platformām (paps.lv, vietagimenei.lv,
darbsungimene.lv, godagimene.lv), nodrošinot programmu
sinerģiju. |
Vietnē
www.laiksberniem.lv sniegta informācija par ģimenei
draudzīgākajiem darba devējiem, pašvaldībām un remigrācijas
atbalsta pasākumiem. |
|
VARAM |
DLC, LM |
01.01.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
101. |
101.3. |
Nodrošināsim
platformu pašvaldību un privāto uzņēmumu labdabīgai
sacensībai par iespējami labāko atbalstu ģimenēm. |
Uzsākt programmas
"Ģimenei draudzīga darba vieta" koncepcijas
izstrādi. |
Izstrādāta labajā
praksē balstīta koncepcija "Ģimenei draudzīga darba
vieta", ietverot esošo programmu "Ģimenei draudzīgs
komersants", un sniegti priekšlikumi tās
ieviešanai. |
247 |
DLC |
LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
102. |
102.1. |
Veicināsim ģimenes
un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus
līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu
audzināšanā. |
Pilnveidojot
tiesisko regulējumu darba un privātās dzīves līdzsvara
nodrošināšanai, radīti priekšnoteikumi abu vecāku
līdzvērtīgai iesaistei, rūpējoties par bērniem un citiem
ģimenes locekļiem. |
1) Pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par
darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un
aprūpētājiem, veiktas izmaiņas normatīvajos aktos,
nodrošinot bērna kopšanas atvaļinājuma obligāto nenododamo
daļu vecākam un ieviešot aprūpētāja atvaļinājumu.
2) Atbalstam darba un ģimenes dzīves līdzsvara
saskaņošanai pieejams interaktīvs tiešsaistes
(on-line) rīks-platforma darbsungimene.lv.
|
269; 270 |
LM |
Sociālie partneri, DLC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
102. |
102.2. |
Veicināsim ģimenes
un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus
līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu
audzināšanā. |
Īstenot pasākumus,
kas vērsti uz sieviešu un vīriešu ekonomisko neatkarību un
vienlīdzīgām iespējām darba tirgū un izglītībā, proti,
veicinot vīriešu iesaisti bērnu aprūpes un ģimenes pienākumu
veikšanā, apzinot būtiskākos sieviešu un vīriešu darba
samaksas atšķirības cēloņus atsevišķās nozarēs un izstrādājot
priekšlikumus to novēršanai, mazinot stereotipus par
noteiktām profesijām, veicinot nulles toleranci pret
vardarbību pret sievietēm, kā arī citus pasākumus. |
1) Īstenots Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un
iespēju veicināšanas plāns 2018.-2020. gadam.
2) Izstrādāts un ieviests plāns turpmākajam periodam,
radīti papildu priekšnosacījumi, kas nodrošina sieviešu un
vīriešu vienlīdzīgas iespējas izglītībā (piemēram,
izvēlēties izglītību, balstoties uz prasmēm, zināšanām un
talantiem, nevis stereotipiem) un darba tirgū, tādējādi
mazinot diskriminācijas riskus.
Mazinot toleranci pret vardarbību ģimenē, nākotnē
samazināsies vardarbības ģimenē skaits, un cilvēki, kuri
cietuši no vardarbības, varēs saņemt kompetentu un
mērķtiecīgu atbalstu.
|
269 |
LM |
EM, PKC, IZM |
1) 31.12.2020.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
102. |
102.3. |
Veicināsim ģimenes
un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus
līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu
audzināšanā. |
Pārskatīt slimības
pabalsta saņemšanas nosacījumus slima bērna kopšanai. |
1) Pagarināts slimības pabalsta saņemšanas laiks slima
bērna kopšanas gadījumā, ja bērnam atbilstoši
starptautiskajam klasifikatoram noteikta īpaši smaga
diagnoze.
2) Pārskatīts vecāku pabalsta apmērs strādājošiem
vecākiem.
|
|
LM |
VM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
102. |
102.4. |
Veicināsim ģimenes
un darba dzīves saskaņošanu, iedrošinot abus vecākus
līdzvērtīgi iesaistīties ģimenes dzīvē un bērnu
audzināšanā. |
Uzsākt profesionāļu
diskusiju par pierādījumos balstītām variācijām maternitātes
atvaļinājumā, lai sekmētu aktīvāku abu vecāku iesaisti bērna
aprūpē un audzināšanā. |
Izstrādāti
priekšlikumi, kas sekmē līdzvērtīgāku abu vecāku iesaisti
bērna dzīvē. |
273 |
DLC |
VM, LM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
103. |
103.1. |
Mazinot ienākumu
nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna
kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju
kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka
jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī,
kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto
pensiju. |
Pārskatīt sociālās
apdrošināšanas iemaksu kārtību bērna kopšanas laikā. |
Izstrādāti grozījumi likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu".
Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai
veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta
apmēra, tā palielinot pensijas kapitālu personām bērna
kopšanas laikā.
|
269; 271 |
LM |
DLC |
30.06.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
103. |
103.2. |
Mazinot ienākumu
nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna
kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju
kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka
jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī,
kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto
pensiju. |
Izvērtēt iespēju
veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā
apmērā no iemaksu algas pabalsta aprēķina kvalifikācijas
periodā. |
Izvērtēta iespēja
un izstrādāti priekšlikumi, lai veiktu sociālās
apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā no personas iemaksu
algas, samazinot ienākumu nevienlīdzību vecumdienās. |
271 |
DLC |
LM |
30.06.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
103. |
103.3. |
Mazinot ienākumu
nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna
kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju
kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka
jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī,
kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto
pensiju. |
Vērtēt iespēju
nodrošināt daudzbērnu ģimeņu vecākiem iespēju pensionēties
priekšlaicīgi, pensijas aprēķina metodikā izmantojot
standarta paredzamo dzīvildzi. |
Izstrādāti
priekšlikumi pensijas kapitāla pieaugumam, pamatojoties uz
izaudzināto bērnu skaitu, kā arī pensijas apmēra
saglabāšanai, pensionējoties priekšlaicīgi. |
271 |
DLC |
LM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
103. |
103.4. |
Mazinot ienākumu
nevienlīdzību vecumdienās, noteiksim, ka apmaksātajā bērna
kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju
kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, panākot, ka
jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī,
kā iepriekš strādājot, kā arī līdzsvarosim vecāku nopelnīto
pensiju. |
Vērtēt iespēju
stimulēt daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātību, palielinot
pensiju gadījumos, ja persona priekšlaicīgas pensionēšanās
vietā turpina strādāt. |
Izstrādāti
priekšlikumi daudzbērnu ģimeņu vecāku nodarbinātības
stimulēšanai, kompensējot tiem par neizmantoto priekšlaicīgās
pensionēšanās iespēju. |
271 |
DLC |
LM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.1. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Īstenot pasākumus
seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšanai un
profilaksei. |
Ar ESF atbalstu
izstrādāti informatīvie materiāli, organizētas sabiedrības
informēšanas kampaņas un jauniešu apmācības, kā arī veselības
aprūpē nodarbinātie izglītoti par seksuālās un reproduktīvās
veselības jautājumiem, tai skaitā par zīdīšanas veicināšanas
jautājumiem un atbalsta sniegšanu zīdošām mātēm. |
311 |
VM |
IZM, DLC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.2. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Piedāvāt vecākiem
izglītoties par bērna vecumposma īpatnībām. |
Sadarbībā ar NVO
izstrādāts informatīvais materiāls un nodrošināta tā regulāra
nodošana vecākiem, konkrētajā bērna vecumposmā. |
269 |
DLC |
LM, IZM, LPS |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.3. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Vērtēt iespēju
nodrošināt valsts finansētus mediācijas pakalpojumus ģimeņu
stabilitātes stiprināšanai, kā arī pirmslaulību apmācības
labākas izpratnes veidošanai. |
Izstrādāti
priekšlikumi mediācijas pakalpojuma nodrošināšanai ģimenes
domstarpību gadījumā un pirmslaulību programmas
īstenošanai. |
269; 273 |
DLC |
TM, LM, FM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.4. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Stiprināt un
popularizēt tēva lomu ģimenē. |
Tēva dienas
atzīmēšana, aktīvākas tēvu lomas un iesaistīšanās
popularizēšana sabiedrībā. |
269 |
DLC |
KM, LM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.5. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Izvērtēt iespēju
mācību programmā iekļaut skolēnu vecumam atbilstošus ģimenes
un veselības mācības moduļus. |
Izvērtēta iespēja
un izstrādāti priekšlikumi ģimenes un veselības mācības
moduļu iekļaušanai mācību saturā. |
269 |
DLC |
IZM |
30.08.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
104. |
104.6. |
Godināsim
sabiedrībā ģimenes vērtības un veicināsim izpratni par
atbildīgumu savstarpējās attiecībās, kā arī seksuālo un
reproduktīvo veselību. |
Paplašināt valsts
finansētās neauglības ārstēšanas programmas tvērumu. |
Izvērtēta iespēja
un izstrādāti priekšlikumi valsts apmaksātās neauglības
ārstēšanas programmas paplašināšanai, pārskatot programmas
kritērijus un nepieciešamo finansējumu. |
269, 273 |
DLC |
VM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
105. |
105.1. |
Nodrošināsim
atbalsta kopumu gados jaunajiem vecākiem. |
Vērtēt iespējas
mērķēta atbalsta sniegšanai gados jaunajiem vecākiem, tai
skaitā studentiem, kas izšķiras par bērna radīšanu studiju
laikā. |
Izstrādāti
priekšlikumi gados jauno vecāku atbalstam, tai skaitā studiju
vajadzībām ņemto kredītu pakāpeniska dzēšana, apmaksātas
studijas nepilna laika un neklātienes programmās,
"bērnistaba" augstskolā u.c. mērķēti atbalsta
pasākumi. |
273 |
DLC |
LM, LPS, IZM, FM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
106. |
106.1. |
Palīdzēsim
atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot īstenot remigrācijas
programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvīgu
programmu. |
Reģionālo
remigrācijas koordinatoru tīkla un nacionālā kontaktpunkta
izveide remigrācijas atbalstam, lai veicinātu diasporas
pārstāvju un viņu ģimenes locekļu atgriešanos vai pārcelšanos
no mītnes valsts uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. |
Pilnveidots
remigrācijas atbalsta pasākums saimnieciskās darbības
uzsākšanai vai attīstībai Latvijā. Iesniegti un apstiprināti
MK normatīvā akta grozījumi par remigrācijas atbalsta
pasākumu. Katru gadu Latvijā atgriežas vismaz 400
iedzīvotāji; remigrācijas projektā iesaistīto personu skaits
- 1500. |
332 |
VARAM |
ĀM; DLC |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
106. |
106.2. |
Palīdzēsim
atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot īstenot remigrācijas
programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvīgu
programmu. |
Turpināt 2018. gadā
izveidoto reģionālo koordinatoru tīkla darbību, sniedzot
personalizētas konsultācijas potenciālajiem remigrantiem un
remigrantiem ar atgriešanos saistītos jautājumos. |
Uz dzīvi Latvijā
atgriezušās 1600 personas. |
332 |
VARAM |
DLC, ĀM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
106. |
106.3. |
Palīdzēsim
atgriezties tautiešiem Latvijā, turpinot īstenot remigrācijas
programmu (www.paps.lv) un ieviešot to kā pastāvīgu
programmu. |
Īstenosim
reģionālās attīstības atbalsta pasākumus, piešķirot
finansējumu (grantu) uzņēmējdarbības uzsākšanai vai
attīstībai Latvijā, atbalstot ģimenes, kuras ir atgriezušās
no prombūtnes ārvalstīs. |
Piešķirti granti
200 000 euro apmērā. |
332 |
VARAM |
DLC, ĀM |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
107. |
107.1. |
Veselīgas tautas
ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozaru sadarbības
instrumentu bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai
(skat. sadaļu "Veselības aprūpe"). |
Izstrādāt
risinājumu starpnozaru sadarbībai un atbalsta sistēmas
pilnveidei bērnu attīstības, uzvedības un psihisko traucējumu
veidošanas risku mazināšanai. |
1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums par starpnozaru
sadarbību un atbalsta sistēmas pilnveidi bērnu attīstības,
uzvedības un psihisko traucējumu veidošanas risku
mazināšanai.
2) Izstrādāta normatīvā bāze Pedagoģiski psiholoģiskā
atbalsta dienesta darbības uzsākšanai.
|
249; 250; 251 |
PKC |
LM, VM, IZM, TM, IeM,
VARAM |
1) 30.06.2019.
2) 31.12.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
107. |
107.2. |
Veselīgas tautas
ataudzes nodrošināšanai veidosim starpnozaru sadarbības
instrumentu bērnu garīgās veselības jautājumu risināšanai
(skat. sadaļu "Veselības aprūpe"). |
Izveidot
Pedagoģiski psiholoģisko atbalsta dienestu ar reģionālo
pārklājumu bērnu garīgās veselības veicināšanai. |
Uzlabotas
profilakses un diagnostikas iespējas un pakalpojumu
pieejamība bērniem garīgās veselības veicināšanai visos
reģionos. |
249; 250; 251 |
PKC |
TM, LM, IZM, VK |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
108. |
108.1. |
Izstrādāsim un
uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju,
iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva
dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu. |
Aktualizēt aktīvas
novecošanās situāciju Latvijā un identificēt un īstenot
turpmākos prioritāros darbības virzienus un jomas. |
1) Sagatavots informatīvais ziņojums par konceptuālajā
ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un
labākam darba mūžam Latvijā" iekļauto risinājumu
progresu 2016.-2018. gadā.
2) Īstenoti konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās
novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam
Latvijā" atbalstītie risinājumi, tai skaitā veicināta
darba vides pielāgošana un vides pieejamība, sekmēta
iesaistīšanās mūžizglītībā, atbalstīta geriatrijas centru
un speciālistu darbība senioru veselības aprūpē.
|
249; 250; 251 |
LM |
DLC, visas ministrijas (izņemot
AizM), LPS |
1) 30.04.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
108. |
108.2. |
Izstrādāsim un
uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju,
iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva
dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu. |
Īstenot sabiedrības
veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus. |
1) Ar ESF atbalstu izstrādāti informatīvie materiāli,
organizētas sabiedrības informēšanas kampaņas par aktīvu un
veselīgu novecošanos.
2) Ņemot vērā darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa (SAM)
"Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību
profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās
atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem"
9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības
veselības veicināšanai un slimību profilaksei"
projektu 1. kārtas ieviešanas izvērtējumu, izstrādāta un
īstenota projektu 2. kārta.
|
311 |
VM |
LM, DLC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Demogrāfija |
108. |
108.3. |
Izstrādāsim un
uzsāksim ieviest aktīvas un veselīgas novecošanas stratēģiju,
iekļaujot veselīga dzīvesveida veicināšanu, kvalitatīva
dzīves un darba mūža ilgumu, sabiedrības izglītošanu. |
Sniegt atbalstu
darbiniekiem un darba devējiem ilgākas un kvalitatīvākas
darba dzīves veicināšanai. |
Nodrošināts atbalsts ilgākas un kvalitatīvākas darba dzīves
veicināšanai, ietverot darba vides, darba vietu un
cilvēkresursu potenciāla izvērtējumu un mērķētu atbalstu
darbspēju saglabāšanai, sabiedrības informēšanai un
stereotipu mazināšanai ESF projekta "Atbalsts ilgākam
darba mūžam" ietvaros.
Atbalstu saņēmuši vismaz 3000 nodarbinātie.
|
249 |
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
109. |
109.1. |
Sekmēsim tādu
ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās
ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm
draudzīgu vidi. Atbalstīsim aktīvo novecošanos. Sniegsim visu
veidu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi
funkcionāli traucējumi, mazinot bērna risku nonākt aprūpes
iestādē vai krīzes centrā. Ārpusģimenes aprūpē turpināsim
palielināt visu veidu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un
adoptētājiem. |
Pārskatīt
normatīvajos aktos noteikto valsts sociālo pabalstu apmēru,
palielinot atbalstu bērniem ar invaliditāti, kā arī ieviešot
jaunu atbalsta veidu bez vecāku gādības esošajiem bērniem,
veicinot viņu uzaugšanu ģimenē. |
Veicinātas iespējas
bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, augt ģimenē,
uzlabojot ģimeņu materiālo labklājību un šo bērnu dzīves
kvalitāti. Uzlabota nabadzības un sociālās atstumtības riskam
biežāk pakļauto iedzīvotāju grupu (personas ar invaliditāti,
tai skaitā bērni) situācija, preventīvi mazināts risks, ka
bērni var tikt nodoti aprūpei institūcijās. No 2019. gada 1.
jūlija aptuveni 2000 bērniem ar smagu invaliditāti īpašas
kopšanas pabalsts palielināts par 100 euro (no 213
euro līdz 313 euro). |
269 |
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
109. |
109.2. |
Sekmēsim tādu
ģimenes politiku, kas veicinās dzimstību un mazinās
ekonomisko migrāciju, mudinot pašvaldības veidot ģimenēm
draudzīgu vidi. Atbalstīsim aktīvo novecošanos. Sniegsim visu
veidu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kuriem ir smagi
funkcionāli traucējumi, mazinot bērna risku nonākt aprūpes
iestādē vai krīzes centrā. Ārpusģimenes aprūpē turpināsim
palielināt visu veidu atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un
adoptētājiem. |
Izvērtēt esošo
specializēto audžuģimeņu un ārpusģimenes aprūpes atbalsta
centru darbības praksi un sniegt priekšlikumus
nepieciešamajiem uzlabojumiem, tai skaitā par audžuģimeņu
specializāciju pārskatīšanu, uzņemošo ģimeņu sniegtā
pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu u.c. pasākumiem. |
Veicinātas iespējas
ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem uzaugt ģimeniskā
vidē. |
272 |
LM |
|
30.06.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
110. |
110.1. |
Senioru dzīves
kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju
mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās
pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību,
pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim
priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves
fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju
un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. |
Pārskatīt minimālās
pensijas apmēru un noteikšanas kārtību. |
Paaugstināts
minimālās pensijas apmērs. |
269 |
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
110. |
110.2. |
Senioru dzīves
kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju
mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās
pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību,
pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim
priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves
fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju
un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. |
Izstrādāt valsts
fondēto pensiju shēmā uzkrātā kapitāla mantošanas
kārtību. |
Noteikta kārtība,
kādā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieks izdara izvēli
attiecībā uz fondētās pensijas kapitāla izmantošanu, kā arī
kārtība, kādā mantinieki varēs saņemt valsts fondēto pensiju
shēmā uzkrāto kapitālu. |
|
LM |
|
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
110. |
110.3. |
Senioru dzīves
kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju
mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās
pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību,
pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim
priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves
fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju
un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. |
Sniegt
priekšlikumus par pensijas sistēmas attīstību, tai skaitā
izvērtēt pašreizējo valsts fondētās pensijas kapitāla
izmaksas (izmantošanas) tiesisko regulējumu un praksi
attiecībā uz personām, kurām nav tiesības uz vecuma
pensiju. |
Noteikti pensiju
sistēmas attīstības virzieni vidējam termiņam; rasts
risinājums valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātā pensijas
kapitāla izmantošanai, ja nav tiesības uz valsts vecuma
pensiju. |
|
LM |
|
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
110. |
110.4. |
Senioru dzīves
kvalitātes uzlabošanai izvērtēsim jautājumu par pensiju
mantošanas sistēmas pilnveidošanu. Kāpināsim minimālās
pensijas apmēru un pilnveidosim tās noteikšanas kārtību,
pārskatīsim piemaksas par darba stāžu. Izstrādāsim
priekšlikumus par savlaicīgu finanšu uzkrājuma jeb rezerves
fonda izveidošanu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju
un pildītu saistības pret nākotnes pensionāriem. |
Izstrādāt
priekšnosacījumus valsts sociālās apdrošināšanas finanšu
resursu rezerves fonda izveidošanai. |
Veikta savlaicīga
valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu uzkrāšana, tā
kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju
demogrāfiskajā noslodzē ar pensionāriem un nodrošinot
sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. |
|
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
111. |
111.1. |
Pakāpeniski
pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot
minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti,
veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju
indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas
personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto
minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās
personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un
izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu
saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām
pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu
iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu
cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba
tirgū. |
Pilnveidot ienākumu
atbalstu iedzīvotāju grupām, kuras visbiežāk pakļautas
nabadzības riskam. |
Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek
paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts
pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā
izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas
personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma
līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem
tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots
maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai
saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas
rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un
aprēķina metodiku:
1) izstrādāts un politikas plāns;
2) īstenots politikas plāns.
|
249 |
LM |
LPS |
1) 01.07.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
111. |
111.2. |
Pakāpeniski
pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot
minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti,
veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju
indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas
personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto
minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās
personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un
izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu
saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām
pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu
iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu
cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba
tirgū. |
Izstrādāt
priekšlikumus izmaiņām invaliditātes noteikšanas kārtībā un
personām ar invaliditāti paredzēto atbalsta pasākumu
sistēmā. |
Personām ar invaliditāti pieejamie pakalpojumi ir vairāk
atbalstoši un mērķtiecīgāki:
1) izstrādāts konceptuālais ziņojums.
2) ja nepieciešams, izstrādāti grozījumi normatīvajos
aktos.
|
269 |
LM |
VM, NVO |
1) 31.12.2021.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
111. |
111.3. |
Pakāpeniski
pilnveidosim minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, paaugstinot
minimālo valsts pensiju līmeni, palielinot valsts sociālā
nodrošinājuma pabalstu, tai skaitā personām ar invaliditāti,
veicot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta ikgadēju
indeksāciju ar patēriņa cenu indeksu, pārskatot trūcīgas
personas statusam atbilstošu ienākumu līmeni un garantēto
minimālā ienākuma līmeni, nosakot vienotu maznodrošinātās
personas ienākuma līmeni valsts sniegtajam atbalstam un
izstrādājot rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu
saturu un aprēķina metodiku. Sadarbībā ar pašvaldībām
pārskatīsim sociālās palīdzības sistēmu, lai nodrošinātu
iedzīvotājiem adekvātu atbalstu un vienlaikus motivētu
cilvēkus uzlabot savu situāciju un iesaistīties darba
tirgū. |
Uzlabot sadarbību
starp NVA un pašvaldību sociālajiem dienestiem un pilnveidot
darba metodes sociālās atstumtības riskam pakļauto
bezdarbnieku aktivizācijai un atgriešanai darba tirgū. |
Bezdarbniekiem,
īpaši ilgstošajiem bezdarbniekiem, sniegts savlaicīgāks
atbalsts, pilnveidojot NVA un pašvaldību sociālo dienestu
sadarbību, veicot aktivitātes ESF projektā ilgstošo
bezdarbnieku aktivizācijai un ņemot arī vērā OECD veiktā
zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām
darbavietām" rekomendācijas Latvijai. |
249 |
LM |
LPS |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
112. |
112.1. |
Turpināsim
atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām. Pārskatīsim un
uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un
funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes
noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo
rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar
invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū.
Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu, kā arī
izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju
nepietiekamību vai neesību. Turpināsim tiekties uz jauno
pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar
invaliditāti, aprobējot un ieviešot individuālo budžeta
modeli, kas balstīsies uz bērna individuālajām
vajadzībām. |
Veicināt
sabiedrības izpratni par personu ar invaliditāti vajadzībām
un spējām un pilnveidot pasākumus personu ar invaliditāti
integrācijai darba tirgū. |
Lai veicinātu personu ar smagāku invaliditāti plašāku
līdzdalību darba tirgū, izvērtēta iespēja diferencēt
sniegto nodarbinātības atbalstu (piemēram, subsīdiju
apmērs) atkarībā no invaliditātes smaguma un veida, kā arī
nodrošināti sabiedrības informēšanas pasākumi stereotipu
laušanai ESF projekta "Iekļaujoša darba tirgus un
nabadzības risku pētījumi un monitorings" ietvaros.
Pasākumi piedāvāti, ņemot vērā OECD zinātniskā pētījuma
"Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām"
(rezultāti plānoti 2019. gada aprīlī) rekomendācijas
Latvijai, kā arī izstrādājot nepieciešamos grozījumus MK
noteikumos.
|
249; 314 |
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
112. |
112.2. |
Turpināsim
atbalstīt personas ar īpašām vajadzībām. Pārskatīsim un
uzlabosim esošo atbalsta sistēmu personām ar invaliditāti un
funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā invaliditātes
noteikšanas kārtību, agrīno diagnostiku un sociālo
rehabilitāciju. Pilnveidosim pasākumus personu ar
invaliditāti un īpašām vajadzībām iekļaušanai darba tirgū.
Pilnveidosim personu materiālā atbalsta sistēmu, kā arī
izvērtēsim nepieciešamo aizsardzību pret apgādnieka darbspēju
nepietiekamību vai neesību. Turpināsim tiekties uz jauno
pieeju sociālo pakalpojumu nodrošināšanā bērniem ar
invaliditāti, aprobējot un ieviešot individuālo budžeta
modeli, kas balstīsies uz bērna individuālajām
vajadzībām. |
Palielināt atbalstu
bērniem ar invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana,
un personām ar I invaliditātes grupu, kurām invaliditātes
cēlonis ir slimība no bērnības, vienlaikus izvērtējot
iespējas regulārai finansiālā atbalsta pārskatīšanai. |
Palielināts īpašas
kopšanas pabalsts bērniem ar invaliditāti un personām ar I
invaliditātes grupu, kurām invaliditātes cēlonis ir slimība
no bērnības, un izvērtētas iespējas noteikt regulāru
finansiālā atbalsta pārskatīšanu. |
269 |
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
113. |
113.1. |
Sadarbojoties
Veselības un Labklājības ministrijām, nodrošināsim, ka
cilvēkiem ar ilgstošām un hroniskām saslimšanām, arodslimību
risku, negaidītiem veselības traucējumiem, prognozējamu
invaliditāti ir savlaicīgi pieejami medicīniskās
diagnostikas, medicīniskās un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumi, moderni un individuālām vajadzībām pielāgoti
tehniskie palīglīdzekļi, kā arī tiek sniegti saskaņoti
starpnozaru pakalpojumi. |
Izveidot
starptautiskām vadlīnijām atbilstošu starpnozaru sistēmu, kas
nodrošinās savlaicīgu cilvēka individuālajām vajadzībām
piemērotu tehnisko palīglīdzekļu pieejamību un citu
rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanu. |
1) Personām ar invaliditāti vai funkcionālajiem
traucējumiem savlaicīgi pieejami individuālajām vajadzībām
atbilstoši tehniskie palīglīdzekļi, nodrošinot viņu
funkcionēšanas iespējas, dzīves kvalitātes saglabāšanu, kā
arī veicinot personu iespējas iekļauties sabiedrībā, darba
tirgū, izglītības sistēmā.
2) Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, kas
nodrošinās uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu par
funkcionāli sarežģītu tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamību
personai, kā arī novērtēs palīglīdzekļu lietošanas
efektivitāti.
3) Personām pieejami sociālās rehabilitācijas
pakalpojumi, kas cēloņsakarīgi saistīti ar medicīniskās
rehabilitācijas pakalpojumiem.
|
250 |
LM |
VM, VSIA NRC
"Vaivari", Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas
Neredzīgo biedrība, SIVA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
114. |
114.1. |
Sadarbībā ar
pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā
pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti,
lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti
sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri
ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem
traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO
koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem
traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides
pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un
pakalpojumiem. |
Izveidot atbalsta
sistēmu personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem
un viņu ģimenes locekļiem, kuri nodrošina aprūpi mājās. |
Uzlabots atbalsts
personām ar ļoti smagu invaliditāti un viņu ģimenes
locekļiem, tai skaitā izveidojot un nodrošinot nepieciešamos
sociālos pakalpojumus. Pamatojoties uz Sabiedrībā balstītu
sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz
sociālās atstumtības mazināšanu izvērtējuma rezultātiem,
izstrādāts un īstenots politikas plānošanas dokuments. |
250 |
LM |
Pašvaldības, NVO |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
114. |
114.2. |
Sadarbībā ar
pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā
pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti,
lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti
sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri
ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem
traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO
koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem
traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides
pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un
pakalpojumiem. |
Pilnveidot
asistenta pakalpojumu pašvaldībā, lai ieviestu vienotu
personas vajadzības pēc asistenta pakalpojuma novērtēšanas
anketu (instrumentu) un atteiktos no pārliekas personas
darbību kontroles, samazinot arī atskaitīšanās slogu. |
Asistenta
pakalpojuma piešķiršana un organizēšana būs vienkāršāka, kas
kopumā personām ar invaliditāti atvieglos tā
izmantošanu. |
250 |
LM |
Pašvaldības, NVO |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
114. |
114.3. |
Sadarbībā ar
pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā
pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti,
lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti
sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri
ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem
traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO
koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem
traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides
pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un
pakalpojumiem. |
Attīstīt
profesionālu sociālo darbu pašvaldībās, vienlaikus kopumā
ceļot sociālā darba prestižu. |
Īstenojot ESF
projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība
pašvaldībās", iedzīvotājiem pieejams savlaicīgs,
kvalitatīvs un konkrētajai situācijai visatbilstošākais
atbalsts. |
273 |
LM |
Pašvaldības, LPS |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
114. |
114.4. |
Sadarbībā ar
pašvaldībām uzlabosim sociālos pakalpojumus, tai skaitā
pilnveidojot asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti,
lai pilnvērtīgi iesaistītu personas ar invaliditāti
sabiedrības dzīvē. Sniegsim mērķtiecīgu atbalstu tiem, kuri
ikdienā nodrošina cilvēku ar smagiem funkcionāliem
traucējumiem aprūpi mājās. Sadarbībā ar ministrijām un NVO
koordinēti risināsim ar invaliditāti un funkcionāliem
traucējumiem saistītus jautājumus. Kopā uzlabosim vides
pieejamību publiskā sektora infrastruktūrai un
pakalpojumiem. |
Īstenot pasākumus
pieejamas vides veidošanai (Plāns pieejamas vides veidošanai
Latvijā 2019.-2021. gadam). |
Apzināta situācija
vides pieejamības jomā un veicināta sabiedrībai paredzēto
elektronisko pakalpojumu un tādu publisko ēku un teritoriju
skaita palielināšanās, kas veidotas atbilstoši universālā
dizaina principiem un ir pieejamas visām sabiedrības grupām,
tostarp personām ar invaliditāti. |
|
LM |
FM, TM, EM, ĀM, VM, VK, SM,
VARAM, IZM, IEM, ZM, KM, PKC, LPS, NEPLP, LPPA, LLPA,
VNĪ |
30.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
115. |
115.1. |
Nostiprināsim
deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai
videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu
pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus
bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma
tuvināšanu ģimeniskai videi. |
1) Uzlabot deinstitucionalizācijas procesā iesaistītā
ārstniecības un sociālajā jomā strādājošā personāla
kvalifikāciju, nodrošinot personāla apmācības četrās
tematiskajās grupās:
a) "Mans klients/mans pacients - izaicinājumi darbā
ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas
attīstības traucējumiem";
b) "Komunikācijas prasmju pilnveide darbā ar
personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas
attīstības traucējumiem";
c) "Sadarbības process un sadarbības prasmju
stiprināšana starp dažādu jomu speciālistiem, kas ikdienā
strādā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu
sistēmas attīstības traucējumiem";
d) "Bērna un pilngadīgas personas ar psihiskiem,
uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem ģimenes
locekļu psihoemocionālais raksturojums - aizliegtās
skumjas".
2) Izvērtēt māsas palīga un sociālā aprūpētāja
izglītības programmu apvienošanas iespējas, lai veicinātu
darbinieku/personāla fleksibilitāti darba tirgū.
|
1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta
personāla kvalifikācijas uzlabošana" Nr.
9.2.6.0/17/I/001 apmācīts deinstitucionalizācijas procesā
iesaistītais ārstniecības un sociālās aprūpes personāls
(168 personas katru gadu).
2) MK iesniegts informatīvais ziņojums - izvērtējums par
māsas palīga un sociālā aprūpētāja izglītības programmu
apvienošanas iespējām, lai veicinātu darbinieku/personāla
fleksibilitāti darba tirgū.
|
313 |
VM |
LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
115. |
115.2. |
Nostiprināsim
deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai
videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu
pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus
bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma
tuvināšanu ģimeniskai videi. |
Sabiedrībā balstītu
sociālo pakalpojumu attīstība un sniegšana un nepieciešamās
infrastruktūras izveide deinstitucionalizācijas
īstenošanai. |
Palielinājusies
sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo
pakalpojumu pieejamība personām ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī
ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. |
250 |
LM |
Plānošanas reģioni,
pašvaldības, NVO |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
115. |
115.3. |
Nostiprināsim
deinstitucionalizācijas procesus, lai palielinātu ģimeniskai
videi pietuvinātu un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu
pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura
traucējumiem un bērniem. Izstrādāsim reorganizācijas plānus
bērnu aprūpes institūcijām, nosakot darbības pakalpojuma
tuvināšanu ģimeniskai videi. |
Veicināt
brīvprātīgā darba kustību sociālo pakalpojumu jomā. |
Izstrādāti
brīvprātīgā darba veicēju atlases kritēriji, līguma par
brīvprātīgā darba veikšanu paraugs un brīvprātīgā darba
veicēju darba uzskaites veidlapas, kā rezultātā sabiedrībai
nodrošinātas plašākas iesaistes iespējas, veicināta aprūpes
institūcijās dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanās,
vienlaikus veicinot deinstitucionalizācijas procesu
kopumā. |
250 |
LM |
|
30.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.1. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Pilnveidot
normatīvo regulējumu un sagatavot grozījumus Bērnu tiesību
aizsardzības likumā, īstenojot bērnu tiesību aizsardzības un
prevencijas sistēmas reformu un paredzot centralizētu sistēmu
bērnu tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai. |
1) Ieviests koordinēts starpinstitūciju sadarbības ietvars
darbam ar bērniem ar uzvedības traucējumiem.
2) Centralizēta sociālās korekcijas programmu
izstrāde.
3) Nodrošināti vienoti pakalpojumi un rīcības virzieni
visā valsts teritorijā agrīnai psihisko traucējumu
profilaksei, soda aizstāšanai ar sociālās korekcijas
programmām; nodrošināts atbalsts vecākiem.
4) Pilnveidoti cietušo un apdraudēto personu
aizsardzības mehānisma risinājumi, lai cīnītos ar
vardarbības cēloņiem ģimenē.
|
|
TM |
IZM, VM, LM, IeM, PKC, VISC,
VBTAC, pašvaldības |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.2. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Pašvaldību sociālo
dienestu un citu pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu
sniedzēju sociālā darba speciālistu profesionālās kompetences
pilnveide (apmācības un supervīzijas), atbalsta instrumentu
izstrāde un metodiskais atbalsts, tai skaitā
bāriņtiesām. |
Nodrošināts
profesionālāks sociālo pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību
sociālo dienestu sociālā darba speciālistu atbalsts ģimeņu
dažādo situāciju vadīšanai, savukārt sociālā darba un
bāriņtiesu speciālistiem pieejams darbam nepieciešamais
atbalsts. Katru gadu nodrošināta profesionālās kompetences
pilnveide 1400 personām. |
273 |
LM |
Pašvaldības, VBTAI |
30.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.3. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Nodrošināt
vienlīdzīgu pieeju valsts sociālās aprūpes centru darbinieku
atalgojuma noteikšanā, kā arī izveidot regulāru atalgojuma
pārskatīšanas mehānismu. |
Paaugstināts valsts sociālās aprūpes centru sociālās
aprūpes un sociālās rehabilitācijas procesā iesaistīto un
pārējo darbinieku atalgojums, nodrošinot konkurētspējīgu
atalgojumu.
No 2019. gada 1. aprīļa nodrošināts atalgojuma
palielinājums vidēji par 30 %.
|
|
LM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.4. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Izvērtēt pašvaldību
sadarbības grupu bērnu tiesību aizsardzībai darbības
praksi. |
Stiprāka un
efektīvāka valsts un pašvaldību institūciju sadarbība,
īstenojot bērnu tiesību aizsardzību. |
|
LM |
LPS |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.5. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Lai vardarbībā
cietušai personai sniegtu savlaicīgu atbalstu, turpināt
attīstīt profesionālu starpinstitūciju sadarbību un darbību
komandā gan vardarbības ģimenē prevencijai, gan risinot
augsta riska vardarbības ģimenē gadījumus, sniedzot
nepieciešamo atbalstu (tiesību aizstāvība, juridiskās
konsultācijas, sociālie pakalpojumi) personām, kuras cietušas
no vardarbības, kā arī nodrošinot nepieciešamos pakalpojumus
vardarbību veikušai persona. |
Cilvēki, kuri
cietuši no vardarbības, saņems saskaņotu dažādu jomu
speciālistu palīdzību. |
273 |
LM |
Pašvaldības |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.6. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Ģimenes asistenta
(personas dzīvesvietā) pakalpojuma aprobēšana
pašvaldībās. |
Īstenojot ESF
projektu "Profesionāla sociālā darba attīstība
pašvaldībās", sociālā riska ģimenēm pieejams ģimenes
asistents, lai mazinātu gadījumus, kad bērns tiek izņemts no
ģimenes nepietiekama atbalsta dēļ, un veicinātu vecāku
izpratni sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un
audzināšanā un mājsaimniecības vadīšanā. |
273 |
LM |
Pašvaldības |
30.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
116. |
116.7. |
Budžeta procesā
vērtēsim iespējas palielināt atalgojumu valsts sociālās
aprūpes centru darbiniekiem, primāri palielinot atalgojumu
aprūpētājiem. Nodrošināsim cilvēkresursu attīstību
pašvaldībās, tai skaitā uzlabosim sociālo darbinieku un
bāriņtiesu darbinieku prasmes un iemaņas ģimeņu dažādo
sociālo situāciju vadīšanai, lai preventīvi novērstu galēju
situāciju - bērna šķiršanu no ģimenes -, tai skaitā
stiprināsim arī institūciju komandu darbu pašvaldībās, kā arī
veicināsim koordinētu starpprofesionālu sadarbību vardarbības
riska mazināšanai. |
Ieviest
starpdisciplināru un starpinstitucionālu pakalpojumu modeli
(vienas pieturas aģentūra jeb Bērna mājas modelis) no
vardarbības cietušo bērnu atbalstam un aizsardzībai. |
Veicināta
koordinēta institūciju sadarbība darbā ar vardarbībā
cietušajiem bērniem, jo īpaši seksuālas vardarbības upuriem,
šo gadījumu savlaicīgā atklāšanā, izmeklēšanā un sociālās
rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā cietušajam un viņa
ģimenei, atbilstoši cietušā bērna labākajām interesēm. |
273 |
LM |
VM, TM, IeM (VP) |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
117. |
117.1. |
Pilnveidosim
bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta
pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem
partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba
vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai,
panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai
skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem
ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar
lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes
gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu
atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un
citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei. |
Izvērtēt iespējas
piešķirt papildu finansējumu 3 milj. euro apmērā, lai
īstenotu vēl vienu mācību kārtu ES struktūrfondu 8.4.1. SAM
"Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo
kompetenci" ietvaros. |
Nodrošinātas
kompetenču pilnveides iespējas papildus līdz 10 000
nodarbinātajiem vecumā no 25 gadiem, tai skaitā personām ar
darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni, lai mazinātu
bezdarba risku šim personām vai lai tās iegūtu augstāku
kvalifikāciju un labāk apmaksātu darbu. |
249; 297 |
IZM |
CFLA, EM, LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
117. |
117.2. |
Pilnveidosim
bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta
pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem
partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba
vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai,
panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai
skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem
ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar
lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes
gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu
atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un
citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei. |
Turpināt sniegt
atbalstu jauniešiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne
izglītībā, ne mācībās, attīstot viņu prasmes un veicinot viņu
iesaisti izglītībā, mācībās un nodarbinātībā. |
1) 2 450 NEET jaunieši sekmīgi izpildījuši individuālo
pasākumu programmu Eiropas Sociālā fonda (8.3.3. SAM)
atbalsta ietvaros un atgriezušies izglītībā, tai skaitā
izmantojot Jauniešu garantijas pasākumus, uzsākuši
nodarbinātību, iesaistījušies Nodarbinātības valsts
aģentūras īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai
preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos vai
iesaistījušies nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru
darbībā.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
8.3.3. SAM projekta turpināšanai un atbalsta sistēmas
darbības nodrošināšanai pēc 8.3.3. SAM projekta
pabeigšanas.
|
248 |
IZM |
JSPA, CFLA |
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
117. |
117.3. |
Pilnveidosim
bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta
pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem
partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba
vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai,
panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai
skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem
ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar
lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes
gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu
atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un
citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei. |
Pilnveidot aktīvās
darba tirgus politikas pasākumus ātrākai un efektīvākai
bezdarbnieku atgriešanai darba tirgū. |
Pilnveidoti
prasmju, nodarbinātības un atbalsta pasākumi sarežģītāko
mērķa grupu efektīvākai aktivizācijai un iekļaušanai darba
tirgū. Veiktas izmaiņas, pamatojoties uz OECD zinātniskajā
pētījumā "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām"
sniegtajām rekomendācijām Latvijai. |
249 |
LM |
|
30.06.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
117. |
117.4. |
Pilnveidosim
bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta
pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem
partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba
vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai,
panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai
skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem
ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar
lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes
gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu
atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un
citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei. |
Sadarbībā ar
sociālajiem partneriem pilnveidot mācību pakalpojumu
sniedzēju atbilstības kvalitātes kritērijus, veicinot
pieaugušo izglītības pakalpojumu tirgus konsolidēšanu un
efektivitāti. |
Pilnveidoti
pakalpojumu sniedzēju atbilstības kritēriji, tādējādi
nodrošinot, ka iedzīvotājiem pieejami kvalitatīvi mācību
pakalpojumi. |
|
LM |
IZM, sadarbības partneri |
30.06.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Labklājība |
117. |
117.5. |
Pilnveidosim
bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atbalsta
pasākumus iekļaušanai darba tirgū un sadarbībā ar sociālajiem
partneriem virzīsimies uz kvalitatīvāku un drošāku darba
vietu nodrošināšanu. Sadarbojoties Labklājības ministrijai,
Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai,
panāksim, ka pieaugušo izglītība rada iespējas cilvēkiem, tai
skaitā bezdarbniekiem, ekonomiski neaktīvajiem un cilvēkiem
ar bezdarba risku vai zemu atalgojumu, strādāt darbos ar
lielāku produktivitāti un saņemt lielākus ienākumus.
Sadarbībā ar sociālajiem partneriem mazināsim nelaimes
gadījumus darbā un arodsaslimšanas, sekmēsim adekvātu
atalgojumu, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas un
citus darba apstākļus labākai dzīves kvalitātei. |
Veicināt drošu un
veselībai nekaitīgu darba vidi, kvalitatīvu darba vietu
veidošanu un nodarbināto darba mūža pagarināšanos (Darba
aizsardzības jomas attīstības plāns 2019.-2020. gadam). |
1) Darba devēji, nodarbinātie, izglītības iestāžu audzēkņi
un sabiedrība kopumā informēta par darba, veselības
aizsardzības un veselības veicināšanas jautājumiem.
2) Nodrošināts atbalsts uzņēmumiem darba aizsardzības
jautājumu ieviešanā.
3) Apmācīti darba aizsardzības speciālisti un citas
darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītās personas,
apmācīti arodslimību ārsti un citi veselības aprūpes
speciālisti jautājumos par agrīnu arodslimību
diagnostiku.
|
247 |
LM |
VDI, VM, sociālie partneri,
DDVVI |
30.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
118. |
118.1. |
Turpināsim
izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību
saturā (Skola2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un
mācību procesa pilnveidi. |
Izstrādāt un
ieviest jaunu vispārējās izglītības saturu visās vispārējās
izglītības pakāpēs un profesionālajā izglītībā, pilnveidot
valsts pārbaudījumu organizēšanas procesu. |
1) Izstrādāts un MK iesniegts noteikumu projekts par valsts
vispārējās vidējās izglītības standartu un izglītības
programmu paraugiem.
2) Izstrādāti un publiskoti pamatizglītības un
vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu
paraugi.
3) Izstrādāts valsts pārbaudījumu saturs.
4) Pakāpeniski ieviests jaunais mācību saturs visās
vispārējās izglītības pakāpēs un profesionālajā
izglītībā.
5) Izstrādāti mācību līdzekļi kompetenču pieejas mācību
saturā ieviešanai.
6) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti
priekšnosacījumi papildu finansējuma piešķiršanai
vidusskolu specializācijas atbalstam.
7) Īstenots Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas
pilnveidošanas projekts, pārejot uz elektroniskiem
risinājumiem diagnosticējošo darbu kārtošanā (atbilstoši
mācību saturam, kas izveidots projekta
"Skola2030" ietvaros), un uzsākta pakāpeniska
pāreja uz izvēles eksāmenu kārtošanu tiešsaistē.
|
|
IZM |
VISC |
1) 30.06.2019.
2) 31.08.2020.
3) 31.12.2021.
4) 31.08.2022.
5) 31.08.2022.
6) 31.12.2019.
7) 31.08.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
118. |
118.2. |
Turpināsim
izglītības satura reformu, ieviešot kompetenču pieeju mācību
saturā (Skola2030), stiprināsim pedagogu atbalsta sistēmu un
mācību procesa pilnveidi. |
Pašvaldībās
izveidot zināšanu inovāciju centrus, lai stimulētu bērnu un
skolēnu interesi par STEM priekšmetiem. |
Norvēģijas finanšu
instrumenta projektu ietvaros Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un
Ventspilī paplašināti un modernizēti ZINOO tipa centri,
izglītoti moderatori darbam ar bērniem un skolēniem ar
mobilajām eksperimentālajām ierīcēm un moduļiem, īstenota
sadarbība centru starpā, organizējot starpreģionālas
nodarbības, palielinot bērnu un jauniešu skaitu, kas
apmeklējuši un piedalījušies ārpusklases pasākumos STEM
priekšmetu izzināšanā. |
|
IZM |
VIAA, Cēsu pašvaldība,
Daugavpils pašvaldība, Liepājas pašvaldība un Ventspils
pašvaldība |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
119. |
119.1. |
Mazināsim
birokrātisko slogu pedagogiem. |
Pilnveidot pārskatu
sniegšanu Valsts izglītības informācijas sistēmā. |
Sagatavoti un MK
iesniegti normatīvo aktu grozījumi un īstenots Valsts
izglītības informācijas sistēmas pilnveides projekts, lai
pārietu uz pārskatu un dokumentu sagatavošanu digitālā
formātā un paplašinātu informācijas pieejamību un skolu
sadarbību. |
|
IZM |
|
31.08.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
120. |
120.1. |
Konsekventi
nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā.
Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas
noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus
uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. |
Veicināt
kvalitatīvas izglītības pieejamību un vispārējās izglītības
iestāžu tīkla attīstību, pilnveidojot normatīvo
regulējumu. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai
skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus vispārējā vidējā
izglītībā.
2) Izstrādāti un MK iesniegti grozījumi normatīvajos
aktos, nosakot kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības
pakāpē.
3) Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
kvalitātes kritēriju noteikšanai pamatizglītībā.
4) Sagatavots un MK iesniegts jauns noteikumu projekts
par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu un anulēšanu.
5) Veikts izvērtējums par iespējamām izmaiņām vispārējās
vidējās izglītības iestāžu padotības modelī, tai skaitā
kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo
reformu.
|
|
IZM |
VISC, IKVD |
1) 30.09.2019.
2) 31.08.2020.
3) 31.12.2021.
4) 31.12.2019.
5) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
120. |
120.2. |
Konsekventi
nodrošināsim kvalitātes kritēriju izpildi vidusskolā.
Izstrādāsim un pieņemsim grozījumus normatīvajos aktos, kas
noteiktu kvalitātes kritērijus pamatizglītībā un kritērijus
uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē. |
Pilnveidot
izglītības kvalitātes ārējo un iekšējo novērtēšanu
akreditācijas procesā, iekļaujot to vienotā izglītības
kvalitātes monitoringa sistēmā. |
Sagatavots un MK
iesniegts jauns MK noteikumu projekts par izglītības iestāžu
un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu
vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību, lai
nodrošinātu izglītības kvalitātes kritēriju izpildi,
pilnveidotu un efektivizētu izglītības kvalitātes
novērtēšanas procesu. |
31; 32; 293 |
IZM |
IKVD |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
121. |
121.1. |
Skolu sistēmas
optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un
valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim
Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot
izglītības kvalitātes kritēriju izpildi. |
Nodrošināt
kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla un
izglītojamo telpiskās mobilitātes kompleksus
risinājumus. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
izglītības iestāžu atvēršanas un darbības principiem, lai
nodrošinātu kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību
un attīstību, ņemot vērā izglītības satura reformu
(Skola2030), administratīvi teritoriālo reformu u.c.
faktorus.
2) Sagatavoti un MK iesniegti grozījumi normatīvajos
aktos par sistēmiska finansiāla atbalsta nodrošināšanu
izglītības iestādēm, kas atrodas ES ārējās robežas
tuvumā.
3) Veicināta novadmācības (tai skaitā latgaliešu rakstu
valodas, ja attiecināms) un valsts aizsardzības mācības
ātrāka ieviešana izglītības iestādēs, kas atrodas ES ārējās
robežas tuvumā.
4) Uzturēts vispārējās izglītības iestāžu tīkla
modelēšanas rīks, veicot datu aktualizāciju ģeotelpiskās
plānošanas platformā "Skolu karte".
5) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
normatīvās bāzes pilnveidei par higiēnas normām izglītības
iestādēs.
|
|
IZM |
VM, AizM, VISC |
1) 31.08.2020.
2) 31.08.2020.
3) 31.12.2019.
4) 31.08.2022.
5) 31.12.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
121. |
121.2. |
Skolu sistēmas
optimizācijas procesā, risinot izglītības pieejamības un
valsts drošības jautājumus, īpašu uzmanību pievērsīsim
Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai, nodrošinot
izglītības kvalitātes kritēriju izpildi. |
Palielināt
izglītojamo skaitu, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta
vispārējās izglītības mācību vide. |
ES fondu
2014.-2020. gada plānošanas perioda 8.1.2. SAM "Uzlabot
vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" ietvaros
izstrādāti kritēriji atbalsta piešķiršanai Eiropas Savienības
pierobežas pašvaldībām un nodrošināta projektu
īstenošana. |
290 |
IZM |
CFLA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
122. |
122.1. |
Nodrošināsim
mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības
īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību
bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli
mazaizsargātām ģimenēm. |
Nodrošināt
iekļaujošās izglītības principa īstenošanu; veikt speciālās
izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus, tai skaitā
stiprinot iestāžu kapacitāti. |
1) Sadarbībā ar pašvaldībām izvērtēts speciālās izglītības
iestāžu tīkls un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
normatīvās bāzes pilnveidi ilgtspējīga speciālās izglītības
iestāžu tīkla veidošanai atbilstoši izglītojamo speciālajām
vajadzībām.
2) Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju
sistēma pārveidota par vienotu valsts atbalsta dienestu
bērniem, tai skaitā bērniem ar speciālām vajadzībām.
3) Nodrošināti risinājumi, lai kontekstā ar plānoto ATR
speciālās izglītības iestāžu - attīstības centru īstenota
metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkcija atbilstoši
normatīvajam regulējumam un finansējumam ir pieejama visos
Latvijas reģionos.
4) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas
mācību priekšmetu programmu paraugos ietverti iekļaujošu
izglītību sportā veicinoši pasākumi.
|
292 |
IZM |
LM, TM, VARAM, VM, PKC, VISC,
LPS |
1) 30.06.2020.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
4) 31.08.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
122. |
122.2. |
Nodrošināsim
mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības
īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību
bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli
mazaizsargātām ģimenēm. |
Samazināt bērnu un
jauniešu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot
preventīvus un intervences pasākumus, tai skaitā veidojot
atbalstošu mācību vidi Latvijas vispārējās un profesionālajās
izglītības iestādēs. |
1) Īstenojot ESF projektu Nr. 8.3.4.0/16/I/001
"Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas
samazināšanai", izveidota un darbojas priekšlaicīgas
mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas
sistēma, samazinājies priekšlaicīgi mācības pārtraukušo
īpatsvars par 2 % no projekta sākumā identificētā
īpatsvara.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas
un novēršanas sistēmas un atbalsta pasākumu integrēšanai
skolas darbā pēc ES struktūrfondu projekta noslēgšanās.
|
282; 292 |
IZM |
IKVD, LM |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
122. |
122.3. |
Nodrošināsim
mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības
īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību
bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli
mazaizsargātām ģimenēm. |
Izstrādāt mācību
līdzekļus un attīstīt diagnostikas instrumentus izglītojamiem
iekļaujošās izglītības īstenošanai, tai skaitā izglītojamiem
ar dzirdes traucējumiem. |
1) ES fondu projekta "Skola2030" ietvaros
izstrādāti 15 mācību līdzekļi vieglajā valodā (digitāli) un
15 pielāgoti mācību līdzekļi Braila rakstā; nodrošināta
DIBELS 4.-6. klasei izstrāde; izstrādāti 10 mācību līdzekļi
izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem
(digitāli), 5 mācību līdzekļi izglītojamiem ar smagiem
garīgās attīstības traucējumiem un dažādiem attīstības
traucējumiem (digitāli).
2) Papildus projektā "Skola2030" jau plānotiem
mācību līdzekļiem iekļaujošās izglītības attīstībai
sagatavoti arī mācību līdzekļi izglītojamiem ar dzirdes
traucējumiem, tai skaitā zīmju valodas vārdnīca.
3) Nodrošināta digitālo mācību līdzekļu uzturēšana un
pieejamība digitālās mācību resursu krātuves ietvaros.
|
292 |
IZM |
CFLA, VISC |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
122. |
122.4. |
Nodrošināsim
mērķtiecīgus un efektīvus ieguldījumus iekļaujošas izglītības
īstenošanai un atbalstīsim kvalitatīvas izglītības pieejamību
bērniem ar īpašām vajadzībām, bāreņiem un bērniem no sociāli
mazaizsargātām ģimenēm. |
Sniegt atbalstu
vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo individuālo
kompetenču attīstībai, tai skaitā izglītojamiem ar mācīšanās
traucējumiem un mācību grūtībām. |
1) Eiropas Savienības fondu 8.3.2.2. pasākuma īstenošanas
rezultātā 272 vispārējās izglītības iestādes ieviesušas
individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai, tai
skaitā pieejams atbalsta personāls un diagnostikas
instrumenti agrīnai speciālo vajadzību noteikšanai (DIBELS
1.-3. klasei, LMST, WISC-IV);
2) Sagatavoti un publiskoti metodiskie ieteikumi šo
pasākumu integrēšanai skolas darbā pēc ES struktūrfondu
projekta noslēgšanās.
|
291; 292 |
IZM |
CFLA, VISC |
1) 31.08.2021.
2) 31.05.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
123. |
123.1. |
Veidosim efektīvu
pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un
pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības
iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī
profesionālās izglītības prestiža celšanai. |
Pārskatīt
profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību. |
Izstrādāts un MK
iesniegts noteikumu projekts par profesionālās izglītības
programmu finansēšanu, lai aktualizētu profesionālās
izglītības programmu izmaksas atbilstoši profesionālās
izglītības attīstības tendencēm (modernizēta profesionālās
izglītības infrastruktūra, darba vidē balstītu mācību
paplašināšanās, digitalizācija, modulārās profesionālās
izglītības programmas). |
|
IZM |
VIAA, IKVD, KM |
31.08.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
123. |
123.2. |
Veidosim efektīvu
pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un
pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības
iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī
profesionālās izglītības prestiža celšanai. |
Pāriet uz
profesionālās izglītības modulāro programmu izmantošanu
izglītības procesā un prasmju novērtēšanā, it īpaši pieaugušo
izglītībā. |
1) Sagatavoti un MK iesniegti normatīvo aktu grozījumi, kas
paredz modulārās pieejas īstenošanu profesionālajā
izglītībā un izmantošanu pieaugušo izglītībā, lai sekmētu
profesionālās izglītības programmu atbilstību vidējā
termiņā darba tirgus attīstības prognozēm un profesionālās
izglītības iestāžu iesaisti pieaugušo izglītības
pakalpojuma sniegšanā.
2) Aktivizēts PIKC metodiskais darbs, nodrošinot
modulāro izglītības programmu aprobāciju, ieviešanu un
programmu paraugu izstrādi visās profesionālās izglītības
iestādēs.
3) Vienkāršota programmu licencēšanas un akreditācijas
kārtība, vienlaikus nodrošinot kvalitātes monitoringu.
|
33; 284; 288; 296; 298 |
IZM |
VISC, IKVD, LNKC |
1) 31.08.2021.
2) 31.08.2021.
3) 31.08.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
123. |
123.3. |
Veidosim efektīvu
pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un
pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības
iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī
profesionālās izglītības prestiža celšanai. |
Veidot izcilību
profesionālajā izglītībā, sekmējot profesionālās izglītības
prestiža celšanu. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
kritērijiem metodisko/izcilības centru izveidei
profesionālajā izglītībā, izveidota metodiskā darba sistēma
pastāvīgai programmu kvalitātes pilnveidei un
aktualizēšanai atbilstoši darba tirgus prasībām un nozaru
attīstības vajadzībām.
2) Ieviesti ECVET un EQAVET kritēriji profesionālās
izglītības sistēmā.
3) Nodrošināta 4 ikgadējo SkillsLatvia konkursu
organizēšana un dalība 2 Euroskills un 2
Worldskills konkursos.
|
|
IZM |
IKVD, VISC, VIAA, LNKC |
1) 31.08.2021.
2) 31.08.2021.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
123. |
123.4. |
Veidosim efektīvu
pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un
pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības
iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī
profesionālās izglītības prestiža celšanai. |
Sniegt atbalstu
profesionālās izglītības iestādēm un profesionālās vidējās
kultūrizglītības iestādēm metodiskā centra funkciju
stiprināšanai. |
Eiropas Savienības
fondu 8.1.3. SAM "Palielināt modernizēto profesionālās
izglītības iestāžu skaitu" ietvaros palielinājies
audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta
profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši
tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pilnībā modernizētu
profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 70-80
% (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023. gadam).
Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās
izglītības infrastruktūrā - 10 800 personas (plānotā vērtība,
kas sasniedzama līdz 2023. gadam), virzoties uz 50/50
izglītojamo proporcijas sasniegšanu profesionālajā un
vispārējā izglītībā. |
|
IZM |
VIAA,CFLA, KM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
123. |
123.5. |
Veidosim efektīvu
pārvaldības modeli konkurētspējīgas profesionālās un
pieaugušo izglītības attīstībai, profesionālās izglītības
iestāžu kā nozares izcilības centru stiprināšanai, kā arī
profesionālās izglītības prestiža celšanai. |
Nodrošināt
profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un
iesaistītā personāla vispārējo prasmju un profesionālo
kompetenču pilnveidi. |
1) Eiropas Savienības fondu 8.5.3. SAM "Nodrošināt
profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un
iesaistītā personāla profesionālās kompetences
pilnveidi" ietvaros nodrošināta pedagogu,
administratoru, prakses vadītāju, amata meistaru, nozaru
pārstāvju vispārējo prasmju un profesionālās kompetences
pilnveide - kopumā atbalstot vismaz 5 775 dalībniekus,
sekmējot kvalificēta pedagoģiskā personāla piesaisti
profesionālajai izglītībai un profesionālās izglītības
prestiža celšanu.
2) Eiropas Savienības programmas "Erasmus+ ietvaros
nodrošināta Latvijas profesionālās izglītības iestāžu
personāla profesionālā pilnveide ārvalstīs un audzēkņu
ārvalstu prakšu iespējas, sekmējot profesionālās izglītības
iestāžu internacionalizāciju.
|
295 |
IZM |
VISC,CFLA, LNKC |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
124. |
124.1. |
Turpināsim
profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu
prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba
tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību
veidā. |
Izveidot stabilu
sadarbības mehānismu ar nozaru pārstāvniecību, kas
nodrošinātu Nozaru ekspertu padomju deleģētu pārstāvju
iesaisti visos profesionālās izglītības satura izstrādes un
aktualizācijas posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses un
darba vidē balstītu (DVB) mācību nodrošināšanā. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi normatīvajam
regulējumam, lai nodrošinātu pilnvērtīgu visu Nozaru ekspertu
padomju darbību un to deleģēto pārstāvju iesaisti visos
profesionālās izglītības satura izstrādes un aktualizācijas
posmos, kā arī uzņēmumu iesaisti prakses nodrošināšanā un
darba vidē. |
|
IZM |
VISC, LNKC, ZM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
124. |
124.2. |
Turpināsim
profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu
prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba
tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību
veidā. |
Izveidota DVB
mācību un prakšu vadības metodiskā atbalsta sistēma visām
iesaistītajām pusēm. |
1) Sagatavoti un iesniegti MK priekšlikumi DVB pieejas
pilnveidei.
2) Nodrošināts DVB metodiskais atbalsts uzņēmumiem un
prakses vadītājiem, īstenoti DVB un prakses kvalitātes
pilnveides pasākumi.
|
296; 297 |
IZM |
IKVD, VISC, CFLA, LDDK,
LNKC |
1) 31.08.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
124. |
124.3. |
Turpināsim
profesionālās izglītības satura reformu, nodrošinot pastāvīgu
prasmju ieguves un pilnveides iespējas atbilstoši darba
tirgus vajadzībām, tai skaitā darba vidē balstītu mācību
veidā. |
Izstrādāt
mainīgajām darba tirgus prasībām atbilstošu profesionālās
izglītības saturu, tai skaitā izstrādāt modulārās
profesionālās izglītības programmas, nodrošināt nepieciešamos
mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai un
iegādāties simulācijas iekārtas. |
Eiropas Savienības
fondu 8.5.3. SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības
atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai"
ietvaros atbilstoši saskaņotajām Nozaru kvalifikācijas
struktūrām pabeigt 198 profesionālās kvalifikācijas eksāmenu
(PKE) satura un 154 modulāro izglītības programmu (MIP)
izstrādi. Izstrādāt 30 digitālus mācību līdzekļus, piegādāt
skolām 48 simulācijas iekārtas, kā arī sagatavot pedagogus
darbam ar MIP, digitālajiem mācību līdzekļiem un simulācijas
iekārtām. Kopumā 2550 skolu vadības pārstāvjiem, pedagogiem
un DVB īstenotājiem organizēti profesionālo prasmju
attīstības kursi un stažēšanās pasākumi. Visos satura
izstrādes, tā aktualizācijas un programmu īstenošanas posmos
iesaistīti ap 600 Nozaru ekspertu padomju deleģēti
pārstāvji. |
296; 297 |
IZM |
CFLA, LNKC |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
125. |
125.1. |
Pilnveidosim
izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos,
tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu
mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas
procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. |
Izveidot izglītības
kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmu visos izglītības
līmeņos. |
1) Sagatavots izglītības sistēmas kvalitātes novērtēšanas
procesu kartējums un priekšlikumi izglītības kvalitātes
rādītājiem visos izglītības līmeņos.
2) Izveidots augstākās un profesionālās vidējās
izglītības absolventu turpmāko gaitu monitorings.
3) Izstrādāti izglītības kvalitātes monitoringa rīku
apraksti un prototipi tālākai integrēšanai Valsts
izglītības informācijas sistēmā.
4) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
par augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas
ieviešanas uzsākšanu un aprobēšanu.
5) Īstenota pētījumu programma izglītībā.
6) Sagatavots un MK iesniegts vidēja termiņa politikas
plānošanas dokuments izglītības attīstības jomā 2021.-2027.
gadam.
|
293 |
IZM |
1), 2), 3) LNKC;
4) KM, ZM, VM, IeM, AizM, LM;
6) KM, ZM, VM, IeM, AizM, LM
|
1) 31.12.2019.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2020.
4) 31.12.2019.
5) 30.10.2022.
6) 30.10.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
125. |
125.2. |
Pilnveidosim
izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos,
tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu
mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas
procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. |
Nodrošināt dalība
starptautiskajos salīdzinošajos izglītības pētījumos. |
1) Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas
perioda 8.3.6. SAM "Ieviest izglītības kvalitātes
monitoringa sistēmu" pasākuma ietvaros turpināsim
dalību starptautisko pētījumu programmās (OECD PISA, TALIS,
SCDH, INES, PIAAC; IEA PIRLS, TIMSS).
2) Sagatavoti priekšnoteikumi dalības turpināšanai
starptautiskajos izglītības pētījumos 2021.-2027. gada
periodā, lai nodrošinātu pierādījumos un starptautiski
salīdzināmos rezultātos balstītas izglītības politikas
veidošanu.
|
|
IZM |
CFLA, CSP |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
125. |
125.3. |
Pilnveidosim
izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos,
tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu
mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas
procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. |
Pakāpeniski
palielināt nepieciešamo valsts budžeta bāzes finansējumu
stipendijām ārzemniekiem. |
Palielināta
ārzemnieku iesaiste pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu
organizētajās vasaras skolās, veicinot augstākās izglītības
un pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto
stipendiju skaits ārzemniekiem studijām, pētniecībai un
dalībai vasaras skolās Latvijā 2019. gadā - 150; 2020. gadā -
150, 2021. gadā - 150, 2022. gadā - 170. Sadarbībā ar
augstskolām īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto
mērķa reģionu valstīs. |
189 |
IZM |
VIAA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
125. |
125.4. |
Pilnveidosim
izglītības kvalitātes kritērijus visos izglītības līmeņos,
tai skaitā augstākajā izglītībā izveidosim grantus ārvalstu
mācībspēku piesaistei un sekmēsim internacionalizācijas
procesu Eiropas Savienības oficiālo valodu telpā. |
Nodrošināt atbalstu
jaunu, konkurētspējīgu studiju programmu izstrādei ES
valodās, tai skaitā piesaistot ārvalstu mācībspēkus un
motivētus doktorantūras studentus darbam Latvijas augstākās
izglītības iestādēs, un sekmēt kvalitāti augstskolu
internacionalizācijā. |
1) Izstrādāts un MK iesniegts noteikumu projekts, lai
sekmētu ārvalstu mācībspēku piesaisti Latvijas augstskolām,
palielinātu doktorantūras studentu motivāciju pievērsties
akadēmiskajam darbam un sekmētu to ciešāku integrāciju
Latvijas augstākās izglītības institūcijās.
2) Izstrādāti priekšnoteikumi un kritēriji augstskolu
lomas paplašināšanai potenciālo studentu no ārvalstīm
iepriekšējās izglītības atzīšanā un Akadēmiskās
informācijas centra kapacitātes celšanai.
3) Sagatavoti priekšlikumi un risinājumi izcilu ārvalstu
mācībspēku piesaistei Latvijas augstskolām.
|
|
IZM |
|
1) 31.12.2019.
2) 31.12.2020.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
126. |
126.1. |
Celsim pedagoga
profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju,
turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības
stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības
attīstībai. |
Īstenot pedagogu
sagatavošanas izglītības programmu restartu. |
1) Licencētas un akreditētas atjaunotās pedagogu izglītības
studiju programmas visās augstskolās, kas sagatavo
pedagogus.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti aktualizēti
normatīvie akti, kas paredz, ka viengadīgajā pedagoga
kvalifikācijas programmā (pēc augstākās izglītības citā
jomā) studentu atlase notiek centralizēti, studiju
programma tiek īstenota kā darba vidē balstītas
mācības.
3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu atbilstoši
reālajām studiju programmas īstenošanas izmaksām un
paaugstinātu mērķstipendiju studējošajiem
nodrošināšanu.
4) Izstrādāts rīcības plāns STEM jomas pedagogu
piesaistei.
|
293 |
IZM |
KM |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2020.
4) 31.12.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
126. |
126.2. |
Celsim pedagoga
profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju,
turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības
stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības
attīstībai. |
Izveidot valsts un
reģionālu profesionālās pilnveides un metodiskā darba sistēmu
pedagogiem un sekmēt sabiedrības izpratni par pedagoga
profesiju. |
1) Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti pedagogu
profesionālās pilnveides sistēmas pamatprincipi.
2) Nodrošināta platformas SUPERSKOLOTĀJS darbība.
3) Izstrādāts un publiskots piedāvājums skolas,
skolotāju un vecāku sadarbības modeļiem, lai stiprinātu
vecāku lomu un iesaisti izglītības procesā.
|
297 |
IZM |
1) LNKC, VISC, LU;
2), 3) VISC, LU
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.06.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
126. |
126.3. |
Celsim pedagoga
profesijas prestižu, stiprinot skolotāju mentoru institūciju,
turpināsim īstenot pedagogu profesionālās attīstības
stratēģiju un sniegt atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības
attīstībai. |
Nodrošināt Latvijas
skolu (vispārējā izglītība, tai skaitā pirmsskolas, arī
interešu izglītības iestādes) pedagoģiskā personāla
profesionālo pilnveidi Eiropas Savienības programmas
"Erasmus+" programmas ietvaros, tai skaitā
aktivitātes eTwinning īstenošanu. |
1) Palielinājies Latvijas vispārējās izglītības iestāžu
skaits, kas var saņemt atbalstu pedagogu profesionālās
pilnveides un starptautiskās pieredzes apgūšanai Eiropas
Savienības programmas "Erasmus+" ietvaros.
2) Paaugstināts pedagogu IKT, svešvalodu un prasmju
līmenis eTwinning starptautiskās sadarbības
kontekstā. Skolu prestiža paaugstināšanai līdz 31.12.2020.
attīstīta "eTwinning skolu programma" ar
vismaz 24 dalībskolām.
|
|
IZM |
JSPA, VIAA |
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
127. |
127.1. |
Turpināsim
palielināt pedagoģiskā un akadēmiskā personāla atalgojumu un
pilnveidosim atalgojuma modeli, tai skaitā pirmsskolas
pedagogiem. |
Pilnveidot
normatīvo regulējumu par valsts budžeta mērķdotāciju
pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba
samaksai sadali. Veikt pedagogu darba samaksas finansēšanas
modeļa monitoringu. |
1) Izvērtēts esošais pedagogu atalgojuma sistēmas
finansēšanas modelis un MK iesniegti grozījumi noteikumos
saistībā ar pedagogu darba samaksu, lai virzītos uz
optimālu pedagoģisko likmju skaitu.
2) Sagatavots piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz
pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts
budžeta ATR virzības ietvaros.
3) Nodrošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas
likmes palielināšanas grafika izpilde, sākot ar 2019. gada
septembri.
4) Izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa
sistēmas ietvaros izveidots pedagogu darba samaksas
finansēšanas modeļa monitorings.
|
|
IZM |
|
1) 31.05.2020.
2) 30.10.2022.
3) 31.08.2019.
4) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
128. |
128.1. |
Turpināsim
pakāpeniski palielināt studiju vietas bāzes finansējumu. |
Pārskatīt studiju
vietas bāzes un sociālā nodrošinājuma izmaksas un palielināt
studiju finansējumu atbilstoši aktuālajām izmaksām. |
Izstrādāti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par jaunu studiju
vietas bāzes un sociālā nodrošinājuma izmaksu aprēķināšanas
metodiku, nodrošinot šim mērķim nepieciešamo
finansējumu. |
|
IZM |
VM, KM, ZM, LM |
30.04.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
129. |
129.1. |
Atbalstīsim
studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā
izglītībā. |
Izstrādāt un
ieviest jaunu studiju un studējošo kreditēšanas modeli. |
Izstrādāti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par jaunu regulējumu,
kas paredz vienkāršotas kredīta pieteikšanas, saņemšanas un
atmaksas kārtību augstākajā izglītībā un pilnvērtīga
finansējuma nodrošināšanu, lai palielinātu kredītu
pieejamību. |
|
IZM |
KM, ZM, VM, LM, Valsts kase,
Altum, DLC |
31.12.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
129. |
129.2. |
Atbalstīsim
studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā
izglītībā. |
Pilnveidot
stipendiju sistēmu, tai skaitā paredzot atbalstu atsevišķām
sociālā riska grupām. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
nosacījumiem stipendiju piešķiršanai sociālās atstumtības
riska grupām.
2) Sagatavoti un iesniegti MK grozījumi normatīvajā
regulējumā, kas paredz stipendiju fonda palielinājumu.
|
|
IZM |
KM, ZM, VM, EM, LM, DLC |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
129. |
129.3. |
Atbalstīsim
studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā
izglītībā. |
Nostiprināt
studentcentrētu pieeju studiju rezultātu sasniegšanai. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
normatīvās bāzes pilnveidošanai, lai nodrošinātu atbalstu
industrijai aktuālam pieaugušo izglītības piedāvājumam
augstākajā izglītībā un pārkvalifikācijai.
2) Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK normatīvais
regulējums darba vidē balstītām mācībām augstākajā
izglītībā.
3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
par mācīšanās atbalsta sistēmu augstākajā izglītībā, kas
balstās uz mācību procesa datu un atbiruma risku
analīzi.
|
|
IZM |
|
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
129. |
129.4. |
Atbalstīsim
studējošos, stiprinot sociālo dimensiju augstākajā
izglītībā. |
Nostiprināt
iekļaujošās izglītības risinājumus visos izglītības posmos,
tai skaitā augstākajā izglītībā. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi asistentu pakalpojuma
nodrošināšanai visos izglītības posmos, tai skaitā augstākajā
izglītībā. |
|
IZM |
LM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
130. |
130.1. |
Nodrošināsim valsts
budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai
darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai
augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā
izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju,
panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules
labāko universitāšu skaitā. |
Nodrošināt
Augstskolu likuma 78. panta septītajā daļā paredzēto ikgadējo
finansējuma pieaugumu valsts dibinātajās augstskolās, ne
mazāk kā 0,25 % no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums
studijām valsts dibinātajās augstskolās sasniedz vismaz 2 %
no IKP. |
Atbilstoši finansējuma pieaugumam tiek ieviesti jauni
pirmā, otrā un trešā pīlāra nosacījumi (papildu rādītāji un
stimuli) finansējuma piešķiršanai:
1) nodrošināta augstskolu attīstības stratēģiju
īstenošanas sasaiste ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības)
pīlāra finansējumu, ieviešot jaunus rādītājus un stimulus,
kas saistīti ar augstskolu stratēģiju ieviešanu;
2) ieviesti papildu rādītāji un stimuli, lai nodrošinātu
studiju programmu kvalitātes monitoringa rezultātu sasaisti
ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības) pīlāra finansējumu,
paredzot pilnvērtīgu finansējumu attīstības
investīcijām;
3) ieviesti papildu rādītāji un stimuli atbalstam
koplietošanas un konsolidācijas risinājumiem, sasaistot ar
trešā pīlāra finansējumu, nodrošinot pilnvērtīgas valsts
budžeta investīcijas augstākās izglītības attīstībai;
4) nodrošināts valsts budžeta finansējums studējošo
stipendiju fonda izveidei studējošiem vecākiem, novēršot
to, ka studiju dēļ tiek atlikta bērnu laišana pasaulē (3.
pīlārs);
5) nodrošināts finansējums grantu programmai izcila
ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei augstskolām (3.
pīlārs);
6) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums grantiem
augstākās izglītības kvalitātes monitoringa pētījumu
rezultātos balstītu sistēmisku risinājumu ieviešanai (3.
pīlārs);
7) jaunajam akadēmiskā personāla karjeras modelim ir
izstrādāti atbilstoši akadēmiskā personāla atalgojuma
principi un nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums (1.
pīlārs);
8) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums, lai stipendiju
apjomu palielinātu līdz minimālā atalgojuma līmenim visās
studiju jomās, atbilstoši akadēmiskajiem sasniegumiem to
saņem 25 % studējošo (1. pīlārs);
9) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums mērķstipendijām
(ar paaugstinātu koeficientu) prioritāro jomu studentiem
(skolotāji, informācijas tehnoloģiju speciālisti, sociālie
darbinieki) (3. pīlārs);
10) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums doktorantu
stipendijām (1. pīlārs);
11) budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais
pasākums studiju bāzes finansējuma palielināšanai
atbilstošai jaunajai studiju vietas bāzes izmaksu
metodikai;
12) budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais
pasākums finansējumam sociālās atstumtības riska grupu
stipendijām;
13) izvērtējot augstskolu attīstības stratēģijas un
identificējot perspektīvākās augstskolas, tiek izstrādāti
nosacījumi papildu instrumentiem šo augstskolu virzībai uz
iekļūšanu starptautiskajos reitingos starp top 500
labākajām augstskolām pasaulē, šim mērķim paredzot papildu
finansējumu.
|
|
IZM |
FM, VM, KM, ZM, LM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
130. |
130.2. |
Nodrošināsim valsts
budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai
darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai
augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā
izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju,
panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules
labāko universitāšu skaitā. |
Nodrošināt
sistēmiskus atbalsta pasākumus augstākās izglītības
digitalizācijai. |
Īstenots pētījums
par augstskolu digitalizācijas līmeni un izstrādāti pasākumi
tālākas digitalizācijas veicināšanai, tai skaitā paredzot
pilnvērtīgu finansējumu, lai nodrošinātu atbalstu
digitālajiem risinājumiem universitātēm, kuras piedalās
Eiropas universitāšu iniciatīvā, saņem Erasmus Mundus
finansējumu kopīgo studiju programmu īstenošanai,
koplietošanas risinājumiem, digitālo kompetenču attīstīšanai
visu jomu studiju programmās. |
|
IZM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
130. |
130.3. |
Nodrošināsim valsts
budžeta finansējuma pieaugumu trīs pīlāru modeļa efektīvai
darbībai, starptautiski konkurētspējīgai, uz izcilību vērstai
augstākai izglītībai, veicinot digitalizāciju augstākajā
izglītībā, kāpinot starptautisko sadarbību un konkurētspēju,
panākot, ka vismaz viena universitāte iekļūst 500 pasaules
labāko universitāšu skaitā. |
Radīt
priekšnoteikumus valsts atbalstam Latvijas augstskolu dalībai
Eiropas Universitāšu iniciatīvās. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par nepieciešamajiem
valsts atbalsta instrumentiem Latvijas augstskolu dalībai
Eiropas Universitāšu iniciatīvās. |
|
IZM |
LUA, VM, ZM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
131. |
131.1. |
Turpināsim studiju
fragmentācijas mazināšanu un nodrošināsim augstskolas
stratēģiskai specializācijai atbilstošu spēcīgu un pētniecībā
balstītu studiju programmu attīstību un eksportspēju.
Panāksim lielāku sadarbību, cilvēkresursu un infrastruktūras
konsolidēšanu augstskolās, vienlaikus attīstot augstākās
izglītības iestādes reģionos. |
Fokusēt ES
struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda
investīcijas augstākajā izglītībā uz koplietošanas un
digitālo risinājumu attīstību augstākās izglītības
institūcijās, kā arī uz starptautiski konkurētspējīgu studiju
programmu attīstību ES valodās, tai skaitā piesaistot
ārvalstu akadēmisko personālu darbam Latvijas augstākās
izglītības institūcijās. |
1) Izstrādāti un MK iesniegti noteikumu projekti par
8.2.1., 8.2.2. un 8.2.3. SAM turpmākajām projektu atlases
kārtām.
2) Izvērtēta studiju programmu fragmentācijas
samazināšana, tai skaitā izvērtējot programmu dalījums
akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās, lai
uzlabotu augstākās izglītības atbilstību darba tirgus
vajadzībām.
|
|
IZM |
|
1) 31.12.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
132. |
132.1. |
Spēcināsim
augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras
attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla,
tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā
personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu. |
Izstrādāts jauns
akadēmiskā personāla karjeras modelis un uzsākta tā
ieviešana. |
1) Izstrādāts un izskatīšanai MK iesniegts normatīvais
regulējums jauna akadēmiskā personāla karjeras modeļa
ieviešanai, tai skaitā definējot darba slodzes veidošanās
principus.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
par papildu rādītājiem un stimuliem, lai sniegtu atbalstu
uz izcilību studiju procesā orientētas motivācijas sistēmas
nostiprināšanai augstskolās, sasaistot ar otrā pīlāra
(snieguma) finansējumu.
3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
par pilnvērtīga finansējuma jaunā akadēmiskā personāla
karjeras modeļa ieviešanai paredzot atbalstu akadēmiskā
personāla profesionālo kompetenču pilnveidei, prioritāri
stiprinot digitālās kompetences un kompetences
studentcentrēta, iekļaujoša studiju procesa nodrošināšanai;
kā arī stiprinot akadēmiskā personāla un industrijas
sadarbību inovācijspējas attīstīšanai.
|
|
IZM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
132. |
132.2. |
Spēcināsim
augstskolu kapacitāti, mainot akadēmiskā personāla karjeras
attīstības sistēmu, sekmējot labākā akadēmiskā personāla,
tostarp ārvalstu mācībspēku, piesaisti un akadēmiskā
personāla profesionālo kompetenču stiprināšanu. |
Nodrošināt atbalstu
Latvijas augstākās izglītības iestāžu mācībspēku un personāla
profesionālajai pilnveidei, augstākās izglītības iestāžu
iesaistei inovatīvu, sadarbības un kapacitātes stiprināšanas
projektu īstenošanā ES programmas izglītības, apmācības,
jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" programmas
ietvaros. |
1) Līdz 2020. gadam Erasmus+ ietvaros ikgadēji nodrošināts
atbalsts vidēji 1088 augstākās izglītības iestāžu
mācībspēku un personāla profesionālajai pilnveidei,
veicinot iestāžu dalību inovatīvu, sadarbības un
kapacitātes stiprināšanas projektu īstenošanā un ārvalstu
mācībspēku piesaistē.
2) Sagatavoti priekšlikumi valsts līdzfinansējuma
piešķiršanas principiem 2021.-2027. gada Erasmus+
programmai.
|
|
IZM |
VIAA |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
133. |
133.1. |
Sekmēsim
stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai
attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un
veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo"
ekonomiku. |
Īstenot ESF
līdzfinansēto projektu "Darba tirgus prognozēšanas
sistēmas pilnveide", izveidojot "Darba tirgus
apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu". |
Nodrošināta
savlaicīgāka un saskaņotāka valsts institūciju un NVO
savstarpējā sadarbība darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un
nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā. |
|
EM |
LM, IZM |
01.11.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
133. |
133.2. |
Sekmēsim
stratēģisku pieeju pieaugušo izglītības sistēmas koordinētai
attīstībai, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un
veicinot nozaru izaugsmi, ilgtspēju un "zaļo"
ekonomiku. |
Pilnveidot
normatīvo regulējumu un īstenošanas praksi pieaugušo
izglītības ilgtspējībai. |
1) Sagatavots un MK iesniegts likumprojekts "Grozījumi
Profesionālās izglītības likumā", kas paredz modulāro
profesionālās izglītības programmu izmantošanu pieaugušo
izglītībā un nosaka izglītības dokumentus, ko izsniedz par
programmas moduļa apguvi.
2) Sagatavoti un MK iesniegti noteikumu projekti par
atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un
pieaugušo izglītības finansēšanas kārtību.
3) Izstrādāts un publiskots metodisks
materiāls/pieaugušo prasmju ceļvedis.
4) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
pieaugušo izglītības sistēmas turpmākai nostiprināšanai pēc
ES struktūrfondu projekta "Nodarbināto personu
profesionālās kompetences pilnveide" pabeigšanas.
|
286 |
IZM |
VIAA, LM, EM |
1) 31.08.2019.
2) 30.10.2021.
3) 30.10.2022.
4) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
134. |
134.1. |
Atbalstīsim
jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti
skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī
palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas
finansējuma apmēru. |
Īstenot
Mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības
programmu. |
Katru gadu:
- īstenoti vismaz 5 projekti;
- projektu aktivitātēs iesaistīti vismaz 400
bērnu/jauniešu.
|
341; 333 |
SIF |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
134. |
134.2. |
Atbalstīsim
jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti
skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī
palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas
finansējuma apmēru. |
Pilnveidot un
attīstīt Jaunatnes politikas valsts programmu, paplašinot un
attīstot ilgtermiņa un plānveida darba ar jaunatni sistēmu
Latvijā. |
1) Nodrošināts pakāpenisks finansējuma pieaugums valsts
pamatbudžetā 2020., 2021. un 2022. gadā ikgadējā
"Jaunatnes politikas valsts programmā" līdz 4
euro uz vienu jaunieti gadā 2022. gadā, tostarp
nodrošināts finansējuma pieaugums jaunatnes organizācijām
(tai skaitā darbības atbalstam saskaņā ar Jaunatnes likuma
12. pantu) un atbalsts pašvaldībām, lai visās pašvaldībās
tiktu veikts darbs ar jaunatni un nodrošinātas iespējas
jauniešiem iesaistīties aktuālu izaicinājumu risināšanā.
2) Sagatavoti priekšlikumi administratīvā sloga
mazināšanai Jaunatnes politikas valsts programmas projektu
īstenotājiem.
3) Sagatavots un izskatīšanai MK iesniegts vidēja
termiņa jaunatnes politikas plānošanas dokumenta projekts
2021.-2027. gadam.
|
294 |
IZM |
JSPA |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
3) 30.11.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
134. |
134.3. |
Atbalstīsim
jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti
skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī
palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas
finansējuma apmēru. |
Nodrošināt Eiropas
Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne darbībā"
(2014.-2020.) un programmas "Eiropas Solidaritātes
korpuss"(2018.-2020.) īstenošanu un sagatavošanās
pasākumus 2021.-2027. gada ES programmām jaunatnes jomā. |
1) Īstenota kvalitatīvu projektu atlase un finansēšana
Eiropas Savienības programmas "Erasmus+: Jaunatne
darbībā" (2014.-2020.) un programmas "Eiropas
Solidaritātes korpuss" (2018.-2020.) ietvaros.
2) Izpildīti 2021.-2027. gada ES programmu jaunatnes
jomā uzsākšanas
ex-ante nosacījumi, sagatavoti un izskatīšanai MK
iesniegti priekšlikumi par programmu vadības nodrošināšanai
nepieciešamo finansējumu.
|
294 |
IZM |
JSPA |
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
134. |
134.4. |
Atbalstīsim
jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti
skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī
palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas
finansējuma apmēru. |
Izstrādāt vienotu
modeli jauniešu neformālās izglītības attīstīšanai un
atzīšanai valsts mērogā. |
1) Sagatavoti un MK iesniegti normatīvo aktu grozījumi,
nosakot jauniešu neformālās izglītības ceļā iegūto
kompetenču atzīšanas mehānismu.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
jauniešu neformālās izglītības atzīšanas modeļa
finansēšanai.
|
275; 276; 278; 294 |
IZM |
Visas ministrijas, JSPA,
VISC |
1) 30.11.2019.
2) 30.06.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Izglītība |
134. |
134.5. |
Atbalstīsim
jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti
skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī
palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas
finansējuma apmēru. |
Nodrošināt
informatīvo un metodisko resursu attīstību karjeras atbalsta
vajadzībām, organizēt atbalsta pasākumus karjeras pakalpojumu
sniedzējiem to profesionālās kompetences pilnveidei. |
1) ES fondu 8.3.5. SAM "Uzlabot pieeju karjeras
atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās
izglītības iestādēs" ietvaros paaugstināta jauniešu
motivācija un informētība, veidojot savu izglītības un
profesionālo karjeru, izstrādāti un izplatīti daudzveidīgi
informatīvie un metodiskie resursi informācijas meklētājiem
un karjeras atbalsta pakalpojumu sniedzējiem.
2) Sagatavoti priekšlikumi karjeras izglītības funkcijas
nodrošināšanai Latvijas skolās pēc ES struktūrfondu
projekta noslēguma.
|
|
IZM |
VIAA, VISC |
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
135. |
135.1. |
Izveidosim
ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz
obligātu visu Latvijas rezidentu iekļaušanu. |
Izvērtēt iespēju:
1) palielināt no valsts veselības budžeta apdrošināto
personu grupu skaitu;
2) noteikt brīvprātīgo maksājumu par apdrošināšanu
atsevišķām grupām, kas netiek apdrošinātas no valsts
budžeta, tādējādi valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinot
visiem rezidentiem.
|
Palielināts no valsts veselības budžeta apdrošināto personu
grupu skaits.
MK iesniegti likumprojekti:
- "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas
likumā";
- "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo
apdrošināšanu"";
- "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa
likumā";
- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma
nodokli"".
|
312; 313 |
VM |
|
01.07.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
136. |
136.1. |
Nodrošināsim
Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto normu izpildi,
palielinot publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei un
paaugstinot veselības aprūpē strādājošo darba samaksu. |
1) Palielināt valsts budžeta finansējumu veselības aprūpei,
tai skaitā kompensējamām zālēm.
2) Palielināt darba samaksu veselības nozarē
strādājošajiem.
|
1) Sākot ar 2020. gadu, veselības aprūpes vispārējās
valdības sektora [Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
21. maija regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo
un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (Dokuments
attiecas uz EEZ) A pielikuma 2.113. punkta izpratnē]
finansējums veido vismaz 4 % no iekšzemes kopprodukta.
2) Katru gadu darba samaksa ārstniecības personām un
pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek
palielināta par 20 %, 2021. gadā ārstu vidējai darba
samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto
darba algu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības
personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības
starp nozarē strādājošiem.
|
312 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
137. |
137.1. |
Noteiksim
pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts
apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu
maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto
veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski
atsakoties no kvotām. |
Uzlabot valsts
apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, veicinot
cilvēkresursu piesaisti veselības aprūpes pakalpojuma
sniegšanai reģionos ārpus Rīgas. |
1) ESF projekta "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta
personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas" (Nr.
9.2.5.0/17/I/001) ietvaros darbam ārstniecības iestādēs
ārpus Rīgas piesaistītas ārstniecības personas.
2) Izstrādāts konceptuālais risinājums optimāla
ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu
skaita nodrošināšanai, kā arī teritoriālās pieejamības
uzlabošanai.
|
312; 416 |
VM |
|
30.12.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
137. |
137.2. |
Noteiksim
pacientiem un ārstniecības personālam saprotamu valsts
apmaksāto veselības pakalpojumu apjomu un definēsim saprātīgu
maksimāli pieļaujamo gaidīšanas laiku valsts apmaksāto
veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, pakāpeniski
atsakoties no kvotām. |
Uzlabot valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību:
1) nodefinējot veselības aprūpes pakalpojumu maksimālo
gaidīšanas laiku;
2) izstrādājot un ieviešot māsu izglītības un
profesionālās darbības reformu, lai vienkāršotu
profesionālās darbības nosacījumus praktizējošām māsām un
veicinātu māsas uzsākt profesionālo darbību veselību
nozarē;
3) uzlabojot NMPD darbinieku piekļuvi veselības aprūpes
pakalpojumiem.
|
1) Definēts veselības aprūpes pakalpojumu maksimālais
gaidīšanas laiks un izstrādāta vienota metodika rindas uz
veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu veidošanai. MK
iesniegti grozījumi MK 2018. gada 28. augusta noteikumos
Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas
un samaksas kārtība".
2) Reformas ietvaros nodrošināta māsu izglītības
programmas "vispārējās aprūpes māsa"
īstenošana.
3) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības
aprūpes pakalpojumu saņemšana NMPD darbiniekiem. MK
iesniegti grozījumi MK 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr.
563 "Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās
palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības
aprūpi.
|
312; 416 |
VM |
|
1) 30.12.2020.
2) 30.10.2022.
3) 01.01.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
138. |
138.1. |
Noteiksim
pierādījumos balstītu vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu
grozu, kas tiek nodrošināts visiem Latvijas rezidentiem. |
Identificēt tās
grupas, kuras netiek apdrošinātas no valsts budžeta, lai
valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinātu visiem
rezidentiem, vienlaikus saglabājot iespēju veikt brīvprātīgās
veselības apdrošināšanas iemaksas. |
Veiktas izmaiņas
Veselības aprūpes finansēšanas likumā, paredzot vienu valsts
apmaksāto pakalpojumu grozu apdrošinātajiem. |
312 |
VM |
|
01.07.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
139. |
139.1. |
Nodrošināsim
brīvāku un godīgāku konkurenci medikamentu tirgū, izveidojot
nacionālo farmācijas politiku, lai uzlabotu zāļu pieejamību
un samazinātu to cenas. Izvērtēsim lietderību nodrošināt
bezrecepšu medikamentu pieejamību ārpus aptiekām. |
1) Samazināt izdevumus par zāļu iegādi pacientiem un
veicināt ģenērisko zāļu lietošanu.
2) Veidot lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu
un efektīvāk izvērtēt tirgus dalībnieku un patērētāju
sūdzības par zāļu nepieejamību.
3) Uzlabot zāļu pieejamību un farmaceitisko aprūpi mazāk
apdzīvotās vietās.
4) Sekmēt racionālu zāļu izrakstīšanu, izsniegšanu un
lietošanu.
|
1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši
pieejamam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai
ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču
kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma
apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005. gada 25.
oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu
veidošanas principiem".
2) Samazināts zāļu īstermiņa nepieejamības gadījumu
skaits. MK iesniegti grozījumi MK 2007. gada 26. jūnija
noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes
kontroles kārtība".
3) Uzlabota zāļu pieejamība un farmaceitiskā aprūpe
novadu pagastos. MK iesniegti grozījumi MK 2010. gada 23.
marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības
noteikumi".
4) Īstenoti informatīvi pasākumi racionālas zāļu
izrakstīšanas, izsniegšanas un lietošanas veicināšanai.
|
312 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
140. |
140.1. |
Stiprināsim ģimenes
ārstu komandas darbu, paplašinot primārās veselības aprūpes
lomu un uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, kā
arī sekmējot komandas iesaisti veselības veicināšanas un
profilakses pasākumu īstenošanā. |
1) Uzlabot primārās aprūpes speciālistu zināšanas par
veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem
dažādām sabiedrības mērķgrupām.
2) Attīstīt ģimenes ārstu prakšu sadarbības modeļus un
sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī
izstrādāt un pārbaudīt primārās aprūpes centra modeli.
3) Definēt optimālo pie ģimenes ārsta reģistrēto
pacientu skaitu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu
primāro veselības aprūpi.
4) Izvērtēt iespēju paplašināt ģimenes ārsta komandu,
nodrošinot, ka katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi
vai divas vispārējās aprūpes māsas.
5) Pārskatīt un uzlabot esošo primārās aprūpes
finansēšanas modeli, motivēt pacientus un ģimenes ārsta
komandu kopējai sadarbībai veselības veicināšanā,
savlaicīgā diagnostikā, ārstēšanā, sasniedzot iespējami
labāko rezultātu.
|
1) ESF projektā "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta
personāla kvalifikācijas uzlabošana" (Nr.
9.2.6.0/17/I/001) nodrošinātas tālākizglītības programmas
primārās aprūpes speciālistiem.
2) Īstenota Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 9.3.2. SAM "Uzlabot kvalitatīvu
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši
sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam
pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes
infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases 4.
kārta.
3) Definēts optimālais pie ģimenes ārsta reģistrēto
pacientu skaits. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018.
noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu
organizēšanas un samaksas kārtība".
4) Paplašināta ģimenes ārsta komanda, nodrošinot, ka
katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai vispārējās
aprūpes māsas. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018.
noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu
organizēšanas un samaksas kārtība".
5) Pārskatīts un uzlabots esošais primārās aprūpes
finansēšanas modelis.
|
312 |
VM |
|
1)-4) 30.10.2022.
5) 30.10.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
141. |
141.1. |
Lai sekmētu
kvalitātes paaugstināšanu un pakalpojumu pieejamību,
izvērtēsim iespēju Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts
budžeta daļēji finansētu veselības aprūpes pakalpojumu
klāstu. |
Izvērtēt iespēju
Latvijas rezidentiem paplašināt no valsts budžeta daļēji
finansētu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums. |
312 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
142. |
142.1. |
Pilnveidosim valsts
un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un
pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. |
Uzlabot
kapitālsabiedrību, kurās Veselības ministrija ir valsts
kapitāla daļu turētāja, uzraudzību. |
1) Izveidotas valsts kapitālsabiedrību padomes lielajās
slimnīcās.
2) Uzlabota valsts kapitālsabiedrību izdevumu
caurskatāmība un efektivitāte, ieviešot kapitālsabiedrībās
pakalpojumu izdevumu uzskaiti uz pacientu, kā arī veidojot
vienotu un salīdzināmu pārraudzības sistēmu.
|
313 |
VM |
VARAM |
1) 31.03.2020.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
142. |
142.2. |
Pilnveidosim valsts
un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un
pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. |
Izvērtēt esošo
psihiatrisko slimnīcu tīklu un sagatavot priekšlikumus
turpmākai attīstībai. |
Izvērtēts esošo
psihiatrisko slimnīcu tīkls un sagatavoti priekšlikumi
turpmākai attīstībai. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018.
noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu
organizēšanas un samaksas kārtība". |
313 |
VM |
|
30.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
142. |
142.3. |
Pilnveidosim valsts
un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un
pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. |
Sekmēt stacionāro
veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju efektivitāti un
veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot slimnīcu
sadarbību un veicinot pakalpojumu sniegšanu stacionāros
atbilstoši definētajam slimnīcu sadalījumam aprūpes
līmeņos. |
1) Regulāri ne retāk kā reizi gadā pārskatīta slimnīcu
atbilstība noteiktajam līmenim un nepieciešamības gadījumā
veikti grozījumi normatīvajos aktos.
2) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta
programmas projekta "Slimnīcu sadarbības
teritorijas" ietvaros izstrādāts slimnīcu sadarbības
modelis un plāns slimnīcu sadarbības modeļa ieviešanai.
3) Nodrošināta slimnīcu sadarbības līgumu izvērtēšana un
uzraudzība atbilstoši darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 9.3.2. SAM "Uzlabot kvalitatīvu
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši
sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam
pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes
infrastruktūru" 3. kārtas īstenošanas
nosacījumiem.
|
313 |
VM |
|
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2019.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
142. |
142.4. |
Pilnveidosim valsts
un pašvaldības veselības aprūpes uzņēmumu pārvaldību un
pārraudzību. Turpināsim slimnīcu tīkla optimizāciju. |
Īstenot ēnu
ekonomikas ierobežošanas pasākumus veselības nozarē. |
1) Izvērtēta iespēja noteikt ēnu ekonomikas pazīmes un, ja
tās tiek noteiktas, NVD neslēdz līgumus ar pakalpojumu
sniedzējiem, kuriem ir ēnu ekonomikas pazīmes.
2) Sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot
prasības ieviest iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un
interešu konflikta novēršanai privātajās ambulatorajās
ārstniecības iestādēs, kuras piedalās Nacionālā veselības
dienesta izsludinātos iepirkumos.
3) Starpresoru vienošanās (Veselības inspekcija, Valsts
ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas
birojs) par sadarbību korupcijas un nodokļu nemaksāšanas
risku mazināšanā, riska informācijas apritē un kontroles
pasākumu veikšanā saskaņā ar 2018. gada 14. novembrī
noslēgto Starpresoru sadarbības memorandu ēnu ekonomikas
mazināšanai veselības nozarē.
|
|
VM |
1)-2) KNAB, FM;
3) FM, KNAB
|
1) 30.10.2022.
2) 30.09.2019.
3) 30.06.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
143. |
143.1. |
Medicīnas
tehnoloģiju izvēlē stingri vadīsimies pēc zinātniski
pamatotām un starptautiski atzītām vadlīnijām. |
Pilnveidot
medicīnisko tehnoloģiju novērtēšanu. |
Pilnveidota
medicīnisko tehnoloģiju novērtēšana, tādējādi nodrošinot
vispusīgu informāciju, kas nepieciešama valsts apmaksāto
veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo zāļu
plānošanai, tai skaitā lai nodrošinātu racionālu pakalpojumu
izvietošanu un uzlabotu veselības aprūpes efektivitāti. |
313 |
VM |
|
30.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
144. |
144.1. |
Ieviesīsim efektīvu
valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes
novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu
reālajām izmaksām. |
Pārrēķināt
veselības aprūpes tarifus prioritārā secībā un aktualizētās
tarifu vērtības padarīt publiski pieejamas. |
1) Katru gadu noteiktas veselības aprūpes pakalpojumu jomas
pārrēķināmajiem tarifiem, pieejamā finansējuma robežās
apstiprināti pārrēķinātie tarifi.
2) Pārrēķinātie tarifi un kritēriji, pēc kādiem tiek
izvēlēti prioritāri pārrēķināmie tarifi, ir pieejami
Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.
3) Reizi gadā izskatīšanai MK iesniegts informatīvais
ziņojums.
|
313 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
144. |
144.2. |
Ieviesīsim efektīvu
valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes
novērtējuma sistēmu un pakalpojumu tarifu pielāgošanu
reālajām izmaksām. |
Ieviest un uzturēt
veselības sistēmas snieguma novērtēšanas sistēmu. |
1) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta
programmas projektā "Veselības sistēmas snieguma
novērtēšanas sistēmas izveide Slovēnijā un Latvijā"
izstrādāta veselības aprūpes rezultatīvo rādītāju un
indikatoru sistēma un tās ieviešanas plāns.
2) Veikta ikgadēja veselības aprūpes novērtēšana
noteiktās jomās.
3) Ieviesta pacientu pieredzes monitoringa sistēma
(Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas
projekts).
|
313 |
VM |
|
1) 30.06.2019.
2) 30.10.2022.
3) 01.05.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
145. |
145.1. |
Nodrošināsim
vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas
sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim
piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu. |
Veicināt izstrādāto
E-veselības sistēmas funkcionalitāšu lietošanu. |
1) Veikti uzlabojumi E-veselības sistēmā, lai novērstu
konstatētās nepilnības un nodrošinātu maksimāli ērtu un
ātru tās lietošanu. Nodrošināta e-nosūtījuma, e-rezultāta
dokumentu un e-vakcinācijas funkcionalitātes plaša
lietošana ārstniecības personu vidū.
2) NVD mājaslapā publicēts E-veselības sistēmā veicamo
uzlabojumu saraksts un termiņi, kādos tiks veikti
prioritārie uzlabojumi.
3) Izveidota E-veselības lietotāju padome un nodrošināta
tās iesaiste lēmumu pieņemšanā par E-veselības sistēmas
uzlabojumiem un tās attīstību.
4) Salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis iedzīvotāju
īpatsvars, kuri pozitīvi novērtējuši E-veselības sistēmu
(2018. gadā "teicami" un "labi" 54 %)
(pētījums: Latvijas iedzīvotāju uzskati par veselības
aprūpi - 2019. gada oktobris, 2020. gada rudens, 2021. gada
rudens).
|
415 |
VM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.06.2019.
3) 30.04.2019.
4) 30.12.2019., 30.12.2020., 30.12.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
145. |
145.2. |
Nodrošināsim
vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas
sistēmas attīstību un lietojamību, kā arī palielināsim
piedāvāto e-veselības pakalpojumu klāstu. |
Nodrošināt E-veselības sistēmas III kārtas ERAF projektu
ieviešanu:
1) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas
sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas
identifikāciju;
2) Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri)
modernizācija, attīstība un integrācija ar E-veselības
sistēmu.
|
Projektu ietvaros izstrādātas jaunas
E-veselības sistēmas funkcionalitātes, lai uzlabotu
pacientu aprūpes kvalitāti un mazinātu administratīvo slogu
ārstniecības iestādēs:
- elektroniska saziņa un automatizēti uzaicinājumi uz
izmeklējumiem saistībā ar valsts organizētā vēža skrīningu
un pēcskrīninga izmeklējumiem;
- medicīnas māsas darbavieta E-veselības sistēmā;
- iedzīvotājiem elektroniski pieejamas izziņas par
personas veselības stāvokli;
- ērtāks un ātrāks naudas atgūšanas process
iedzīvotājiem par attaisnotajiem izdevumiem, izmantojot
E-veselības sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta
informācijas sistēmu saskarni;
- medicīnisko dokumentu un līgumu parakstīšanu ar drošu
elektronisko parakstu;
- veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu informācijas
sistēmas modernizācija;
- elektronisku veselības nozares datu analītisko
pārskatu un statistisko pārskatu sagatavošana;
- arodslimību ārstam iespēju elektroniski reģistrēt
obligātās veselības pārbaudes laikā noskaidroto medicīnisko
informāciju un pārliecināties par iepriekšējo pārbaužu
rezultātiem;
- unificēta laboratorijas izmeklējumu datu saglabāšana
un apstrāde E-veselības sistēmā;
- vienota valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindu
un pacientu reģistrācija;
- recepšu izrakstīšanā informāciju par mijiedarbību,
kontrindikācijām un citām pacientam izrakstītajām
zālēm;
- elektronizētu ziņošanas procesu par infekcijas
slimībām, tai skaitā HIV/AIDS;
- elektronizēta medicīniskā nāves cēloņa reģistrācija,
farmakovigilances ziņojuma aprite un apziņošanas mehānismu
starp ārstniecības personām, dažādām organizācijām un
pacientiem.
|
415 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
146. |
146.1. |
Palielināsim
sabiedrības iesaisti un izpratni par veselības veicināšanas
un profilakses programmām. Veselības veicināšanas un
profilakses programmas veidosim, balstoties uzvedības
ekonomikas pieejā, izstrādājot dažādu sabiedrības grupu
uzvedības modeļiem atbilstošas programmas. |
Nodrošināt uz
dažādām sabiedrības grupām vērstu veselības veicināšanas un
profilakses pasākumu īstenošanu. |
Ar ESF atbalstu īstenoti:
1) veselības veicināšanas un profilakses pasākumi (tai
skaitā nepilngadīgajiem) par šādām tēmām: fiziskās
aktivitātes, atkarību izraisošās vielas, veselīgas uzturs,
seksuālā un reproduktīvā veselība, psihiskā veselība;
2) programmas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem
Latvijā par mutes un zobu veselības veicināšanu (saistībā
ar uztura paradumiem) īstenošanu;
3) semināri šādiem speciālistiem: pašvaldību deleģētajām
kontaktpersonām veselības veicināšanas un sabiedrības
veselības jautājumos, izglītības iestāžu pedagogiem par
veselības izglītības jautājumiem, izglītības un sociālās
aprūpes iestāžu ēdināšanas uzņēmumos strādājošiem pavāriem,
pārtikas tehnologiem u.c. speciālistiem par veselīga uztura
jautājumiem;
4) sabiedrības veselības pētījumi par šādām tēmām:
psihiskā veselība, atkarības, seksuālā un reproduktīvā
veselība, kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību
riska faktori;
5) pasākumi pacientu līdzestības uzlabošanai
ārstēšanā.
|
274; 311; 315; 340 |
VM |
DLC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
147. |
147.1. |
Ieviesīsim
personalizētu veselības aprūpi, kas, balstoties uz risku
izvērtējumu, nodrošina savlaicīgu un efektīvu profilaksi un
ārstniecību ikvienam. |
Attīstīt
personalizētas veselības aprūpes pakalpojumus. |
1) Izveidots Valsts patoloģijas centrs SIA "Rīgas
Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas" sastāvā.
2) Valsts patoloģijas centrā ieviestas diagnostikas
metodes personalizētas veselības aprūpes uzsākšanai.
|
312; 313 |
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
148. |
148.1. |
Īstenosim atkarību
kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību,
īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā,
nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses,
ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim
iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības
samazināšanos. |
Uzsākt īstenot pierādījumos balstītu mūsdienīgu pieeju
bērnu un pusaudžu atkarības novēršanā un seku mazināšanā.
Pārskatīt stacionārās sociālās rehabilitācijas bērniem
programmu, nodrošinot individualizētas pieejas un atbalsta
sniegšanu, izveidojot ambulatorās rehabilitācijas
pakalpojumu, tai skaitā Latvijas reģionos.
|
Bērniem un
pusaudžiem pieejama viņu vajadzībām atbilstoša sociālā
rehabilitācija gan stacionārā, gan ambulatorā formā,
rehabilitācijas procesā iesaistot arī bērnu vecākus,
izstrādājot grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likumā un MK noteikumos par sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar atkarībām. |
315 |
LM |
VM, PKC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
148. |
148.2. |
Īstenosim atkarību
kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību,
īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā,
nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses,
ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim
iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības
samazināšanos. |
Nodrošināt izpēti
par procesu atkarību izplatību un to ietekmējošiem riska
faktoriem, par alkohola un citu atkarību izraisošo vielu
lietošanu grūtniecības laikā un par alkohola lietošanu, sekām
un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī. |
ESF projektā "Kompleksi veselības veicināšanas slimību
profilakses pasākumi" (9.2.4.1/16/I/001) īstenoti:
1) izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) smēķēšanas
atmešanai;
2) sabiedrības informēšanas kampaņa par atkarību
izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšanu;
3) sabiedrības veselības pētījumi par procesu
(azartspēles, datoratkarības, jaunās tehnoloģijas u.c.) un
citu atkarību izplatību Latvijā un to ietekmējošiem riska
faktoriem, radītajām sekām un atkarību profilakses
ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.
|
|
VM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
148. |
148.3. |
Īstenosim atkarību
kaitējuma samazināšanas programmu. Lai mazinātu atkarību,
īpaši vielu un azartspēļu atkarību izplatību Latvijā,
nodrošināsim atbilstošu finansējumu atkarību profilakses,
ārstēšanas un rehabilitācijas programmām, kā arī atbalstīsim
iniciatīvas, kas sekmē patēriņa un pieejamības
samazināšanos. |
Īstenot kompleksus
veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumus
smēķēšanas atmešanai, atkarību izraisošo vielu un procesu
atkarības izplatības mazināšanai, tai skaitā nepilngadīgo
vidē. |
1) Izstrādāts Alkohola atkarības ierobežošanas plāns
turpmākajam periodam un nodrošināta tā īstenošana.
2) Uzlabota ārstēšanas un rehabilitācijas pieejamība
narkoloģijā (tai skaitā personām ar tabakas atkarību) -
narkoloģisko pacientu atbrīvošana no pacientu
līdzmaksājumiem un ambulatoro atbalsta grupu izveide.
|
315 |
VM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
149. |
149.1. |
Pakāpeniski
palielināsim zāļu kompensācijas apmēru bērniem līdz
astoņpadsmit gadu vecumam. Nodrošināsim mobilos veselības
aprūpes pakalpojumus, uzlabojot pakalpojumu pieejamību
bērniem attālos reģionos. |
1) Pakāpeniski pārskatīt zāļu kompensācijas apmēru, ņemot
vērā pieejamo finansējumu.
2) Attīstīt attālināto pieejamību veselības aprūpes
pakalpojumiem, lai palielinātu pakalpojumu kvalitāti un
pieejamību.
3) Izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar
hroniskām slimībām.
4) Nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu
(tai skaitā multidisciplināro) pieejamību bērniem BKUS un
citās rehabilitācijas iestādēs, tai skaitā reģionos.
5) Pilnveidot medicīniskās rehabilitācijas dinamiskās
novērošanas kārtību bērniem ar funkcionēšanas
traucējumiem.
|
1) Aktualizēts zāļu cenu veidošanas princips, atbilstoši
pieejamam finansējumam veiktas izmaiņas ambulatorajai
ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču
kompensācijas kārtībā, lai samazinātu zāļu līdzmaksājuma
apmēru pacientiem. MK iesniegti grozījumi MK 2005. gada 25.
oktobra noteikumos Nr. 803 "Noteikumi par zāļu cenu
veidošanas principiem".
2) Definēts telemedicīnas tiesiskais ietvars un
noteiktas prioritāri attīstāmās jomas.
3) Noteikts plānveida ambulatoro apmeklējumu pie
speciālista periodiskums un nepieciešamie izmeklējumi -
Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē publicētas
rekomendācijas ārstniecības iestādēm.
4), 5) Izstrādāta funkcionēšanas traucējumu atpazīšanas,
novērtēšanas, individuālā rehabilitācijas plāna
izveidošanas un rehabilitācijas uzsākšanas kārtība.
Izstrādāti kritēriji bērnu ar funkcionēšanas traucējumiem
iekļaušanai medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā
novērošanā (īstenots medicīniskās rehabilitācijas
stratēģiskais iepirkums).
|
312 |
VM |
|
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2021.
3), 4), 5) 30.12.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Veselība |
150. |
150.1. |
Turpināsim
pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu sirds un asinsvadu,
onkoloģisko slimību un perinatālās aprūpes jomās. Uzsāksim
aktīvu rīcību profilakses, diagnostikas un ārstniecības
kvalitātes un pieejamības uzlabošanai garīgās veselības
jomā. |
1) Īstenot vienotu pieeju pacientiem, ārstniecības procesā
izmantojot klīniskos algoritmus un klīniskos pacientu
ceļus.
2) Pilnveidot veselības aprūpē strādājošā personāla
zināšanas pacientu drošības un kvalitātes vadības
jautājumos.
3) Attīstīt pacientu drošības gadījumu analīzi, tādējādi
izvairoties no šādu gadījumu atkārtošanās.
4) Izstrādāt un ieviest Psihiskās veselības aprūpes
uzlabošanas plānu, nodrošinot starpdisciplināro pieeju,
multidisciplinārās komandas iesaisti.
|
1) Izstrādāti klīniskie algoritmi, klīniskie pacientu ceļi
un kvalitātes indikatori 4 prioritārajās jomās (onkoloģija,
sirds-asinsvadu, psihiatrija, perinatālais un neonatālais
periods), kā arī nodrošināta klīnisko algoritmu, klīnisko
pacientu ceļu un kvalitātes indikatoru uzturēšana un
pilnveidošana. 2019. gadā izstrādāti 109 dažādu saslimšanu
diagnostikas un ārstēšanas algoritmi un 86 pacientu ceļi.
2020. gadā izstrādāti 6 algoritmi, 6 pacientu ceļi.
2) Nodrošinātas mācības ārstniecības personām ESF
projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un
ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas
uzlabošana" ietvaros par pacientu drošības un
kvalitātes vadības jautājumiem.
3) Uzsākta pacientu drošības gadījumu analīzes sistēmas
ieviešana.
4) Apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības
uzlabošanas plāns 2019.-2020. gadam un nodrošināta tā
ieviešana.
|
312; 313 |
VM |
|
1) 30.12.2021.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
4) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
151. |
151.1. |
Turpināsim
paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo
atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo
atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā
darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo
pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes
atbalstam. |
Sagatavot un
iesniegt MK informatīvo ziņojumu par vidējā atalgojuma valsts
kultūras iestādēs pieauguma grafiku. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par vidējā atalgojuma valsts kultūras
iestādēs pieauguma grafiku. |
239 |
KM |
|
31.05.2019. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
151. |
151.2 |
Turpināsim
paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo
atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo
atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā
darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo
pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes
atbalstam. |
Apzināt atalgojuma
paaugstināšanas iespējas nevalstiskajā sektorā
nodarbinātajiem un pašnodarbinātajiem kultūras darbiniekiem
no valsts budžeta finansētajos projektos. |
Veikts pētījums par
nevalstiskajā sektorā nodarbināto un pašnodarbināto kultūras
darbinieku atalgojuma situāciju un iespējām to
paaugstināt. |
337 |
KM |
VKKF, LRSP |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
151. |
151.3. |
Turpināsim
paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo
atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo
atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā
darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo
pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes
atbalstam. |
Pilnveidot valsts
mērķdotācijas māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba
samaksai piešķiršanas kārtību un mērķdotācijas izlietojuma
uzraudzības un kontroles mehānismus. |
MK iesniegti
grozījumi 2015. gada 17. novembra MK noteikumos Nr. 649
"Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts
budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba
samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām" un 2017. gada 7. februāra MK noteikumos Nr. 57
"Par valsts budžeta mērķdotācijas sadalījumu 2017. gadam
to māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kuru dibinātāji
nav pašvaldība". |
433 |
KM |
LNKC |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
151. |
151.4. |
Turpināsim
paaugstināt atalgojumu kultūras nozarē, nodrošinot vidējo
atalgojumu valsts kultūras iestādēs, ne mazāku par vidējo
atalgojumu sabiedriskajā sektorā. Nostiprināsim metodiskā
darba funkciju galvenajos valsts reģionālajos centros vietējo
pašvaldību kultūras darbinieku profesionālās izaugsmes
atbalstam. |
Stiprināt
pašvaldību kultūras darbinieku kapacitāti - nodrošināt
pašvaldību kultūras darbinieku profesionālo izaugsmi un
apzināt pašvaldību kultūras darbinieku atalgojuma situāciju
un iespējas to salāgot ar atalgojuma pieaugumu valsts
sektorā. |
1) Vismaz 100 pašvaldību kultūras darbinieku piedalījušies
profesionālās izaugsmes atbalsta pasākumos.
2) Veikts pētījums par pašvaldību kultūras darbinieku
atalgojumu.
|
239 |
KM |
LNKC |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
152. |
152.1. |
Attīstīsim
kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā
pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek
pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares
prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus
profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu
uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras
modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas,
nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības
ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares
studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. |
Saskaņot
kultūrizglītības profesionālās ievirzes nacionālo pasūtījumu
ar valsts administratīvi teritoriālo reformu un kultūras
darba tirgus un kvalitātes prasībām, pilnveidojot
kultūrizglītības sistēmu un izveidojot jaunu tās finansēšanas
kārtību. |
1) MK iesniegts grozījumu projekts noteikumiem par kārtību,
kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas
un dejas izglītības programmas, pārskatot finansēšanas
principus un kritērijus profesionālās ievirzes
kultūrizglītības finansēšanas kārtībai saskaņā ar valsts
administratīvi teritoriālo reformu un kultūras darba tirgus
vajadzībām.
2) Aktualizētas izglītības programmas, to prasības
profesionālās ievirzes izglītības programmu izstrādei un
īstenošanai.
3) Aktualizēti profesionālās vidējās izglītības mācību
plāni, ievērojot jauno izglītības standartu.
4) Izstrādātas profesionālās ievirzes izglītības
programmu noslēguma prasības, nodrošinot kultūrizglītības
pēctecību.
|
248; 295; 189; 190 |
KM (LNKC) |
|
1) 31.12.2021.
2) 30.10.2022.
3) 31.08.2022.
4) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
152. |
152.2. |
Attīstīsim
kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā
pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek
pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares
prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus
profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu
uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras
modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas,
nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības
ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares
studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. |
Izveidots un
īstenots pasākumu kopums, kas stimulē bērnu un jauniešu
piesaisti Latvijas kultūrai un darba tirgum aktuālajām
kultūrizglītības programmām. |
1) Katru gadu katrā KM skolā īstenots vismaz 1 karjeras
izglītības pasākums (gadā kopā vismaz 10).
2) Vismaz 2 reizes gadā organizēts koncertu
ģenerālmēģinājumu apmeklējums kultūrizglītībā
iesaistītajiem audzēkņiem.
3) Katru gadu īstenotas vismaz 5 aktivitātes, iesaistot
vismaz 50 % no profesionālās ievirzes izglītības
iestādēm.
|
248; 295; 189; 190 |
KM (LNKC) |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
152. |
152.3. |
Attīstīsim
kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā
pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek
pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares
prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus
profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu
uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras
modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas,
nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības
ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares
studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. |
Nodrošināta
izglītības kvalitātes pārraudzība izcilību identificēšanai,
regulāri organizējot valsts mēroga pasākumus, tai skaitā
valsts konkursu profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās
izglītības pakāpē. |
1) Katru gadu nodrošināti vismaz 2 valsts konkursi
kultūrizglītības jomās.
2) Katru gadu pasniegti Kultūras ministrijas apbalvojumi
par jauniešu sasniegumiem starptautiskajos konkursos,
izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.
3) Kultūrizglītības programmu īstenošanas kvalitātes
izvērtēšana, veicot katru gadu vismaz 5 izglītības iestāžu
vizitāciju
|
248; 295; 189; 190 |
KM (LNKC) |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
152. |
152.4. |
Attīstīsim
kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā
pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek
pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares
prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus
profesionālās izglītības kompetenču centrus, veltot īpašu
uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras
modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas,
nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības
ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares
studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. |
Stiprināt Nacionālo
Mākslu vidusskolu, kā arī citus profesionālās izglītības
kompetences centrus kultūrizglītības nozarē, uzlabojot to
materiāltehnisko bāzi un infrastruktūru, piesaistot ES fondu
līdzekļus. |
1) Stiprināt Nacionālo Mākslu vidusskolu kā starptautiski
atzītu profesionālās izglītības kompetenču centru mūzikā,
dejā, mākslā, pilnveidojot un attīstot skolas
infrastruktūru.
2) Uzlabot 4 profesionālās kultūrizglītības kompetences
centru infrastruktūru, nodrošinot iespēju attīstīt
izcilības mūzikā, dejā, mākslā un dizainā.
|
248 |
KM |
VNĪ, LNKC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
152. |
152.5. |
Attīstīsim
kvalitatīvu, uz izcilību orientētu un mērķtiecīgā nacionālajā
pasūtījumā balstītu kultūrizglītības sistēmu, kas tiek
pilnveidota atbilstoši aktuālajām kultūras nozares
prioritātēm un darba tirgus vajadzībām. Veidosim spēcīgus
profesionālās izglītības kompetences centrus, veltot īpašu
uzmanību Nacionālās Mākslu vidusskolas infrastruktūras
modernizācijai. Attīstīsim Latvijas kultūras augstskolas,
nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības
ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares
studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā. |
Īstenota kultūras
un mākslas augstskolu sadarbība kopīgu, konkurētspējīgu,
starpdisciplināru, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju
orientētu studiju programmu piedāvājuma izveidē atbilstoši
kultūrizglītības, kultūras nozares un radošo industriju
attīstības un darba tirgus vajadzībām. |
Kultūras un mākslas
augstskolās (LKA, LMA, JVLMA) pilnveidota esošo studiju
programmu kvalitāte un pilnveidots studiju programmu
piedāvājums, tajā iekļaujot kopīgas, starpdisciplināras, uz
ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studijas
programmas, tostarp nodrošināta profesionālās doktora studiju
programmas mākslās pieejamība (kopīgās studiju programmas -
4, uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētu programmu
skaits - 16). |
248; 295; 189; 190 |
KM (LKA, LMA, JVLMA) |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
153. |
153.1. |
Stiprināsim Valsts
kultūrkapitāla fondu, pakāpeniski palielinot tā
finansējumu. |
No 2022. gada
ieviest grozījumus Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, kas
paredz fonda finansēšanu no likumā noteiktiem nodokļiem. |
Īstenota VKKF
finansēšanas modeļa maiņa. |
337; 433 |
KM |
VKKF |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
154. |
154.1. |
Nostiprināsim
nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim
nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu
mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim
pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas
veidošanu. |
Izstrādāt un
īstenot kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanas programmu
"Mantojums 2030". |
MK iesniegta programma "Mantojums 2030", kurā
iekļauta šādu infrastruktūras objektu izveide vai
atjaunošana:
1) nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un
Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide;
2) nodrošināta Jaunā Rīgas teātra pārbūve un
restaurācija;
3) nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas
pilī) restaurācija, laikus plānojot kvalitatīva satura
nodrošinājumu;
4) īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā
8, Rīgā, būvniecība;
5) izstrādāta Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras
attīstības stratēģija un uzsākta tās īstenošana;
6) nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa
(Rīgā, Miera ielā 58A un A. Briāna ielā 13) attīstība, tai
skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Fotogrāfijas
muzeja, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas
pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz
valsts īpašumu, kā arī izveidojot dizaina prototipēšanas
darbnīcu (Latvijas Mākslas akadēmija un PIKC "Rīgas
dizaina un mākslas vidusskola");
7) izveidots Latvijas Nacionālās operas un baleta
skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu
komplekss Lubānas ielā 80;
8) īstenoti 4.2.1.2. SAM otrās kārtas projekti (Dailes
teātris, Valmieras teātris, Leļļu teātris, Rīgas
cirks);
9) pabeigta ēkas pārbūve un restaurācija Rīgā, Mārstaļu
ielā 6, Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām;
10) izstāžu zāles "Arsenāls" ēkas pārbūve un
restaurācija, kas ietver būvprojekta izstrādi un
būvniecību.
11) MK iesniegts informatīvais ziņojums par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstības
scenārijiem.
|
389; 418 |
1)-10) KM;
11) KM, privātais investors
|
VNĪ |
1) 30.11.2020.
2) 31.05.2021.
3) 30.10.2022.
4) 30.09.2019.
5) 30.10.2022.
6)-11) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
154. |
154.2. |
Nostiprināsim
nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim
nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu
mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim
pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas
veidošanu. |
Uzsākt nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par konkrētiem
projekta īstenošanas scenārijiem.
2) MK iesniegts Nacionālās koncertzāles būvniecības
likumprojekts.
|
248 |
KM |
|
1) 30.05.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
154. |
154.3. |
Nostiprināsim
nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim
nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu
mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim
pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas
veidošanu. |
Veikt mērķtiecīgas
investīcijas valsts dibināto teātru un koncertorganizāciju
aprīkojuma atjaunošanā. |
Reizi gadā
atbalstīti ne mazāk kā 10 projekti valsts dibināto teātru un
koncertorganizāciju materiāltehniskās bāzes atjaunošanai,
nodrošinot mūsdienīga, daudzveidīga un kvalitatīva satura
pieejamību sabiedrībai. |
337; 132 |
KM |
Valsts dibinātās
koncertorganizācijas un teātri |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
154. |
154.4. |
Nostiprināsim
nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim
nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu
mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim
pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas
veidošanu. |
Sistemātiski
attīstīt Latvijas laikmetīgās mākslas kolekciju. |
1) Reizi gadā veikti vismaz 20 laikmetīgās mākslas darbu
iepirkumi, ar kuriem mērķtiecīgi tiek papildināta Latvijas
laikmetīgās mākslas kolekcija aktuālā mākslas procesa
artefaktu saglabāšanai nākamajām paaudzēm.
2) Stiprināta atjaunotas LNMM Izstāžu zāles
"Arsenāls" loma kā platformai laikmetīgās mākslas
darbu izstādīšanai un pieejamības nodrošināšanai
sabiedrībai.
|
337; 389 |
KM |
LNMM, VNĪ, NVO |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
154. |
154.5. |
Nostiprināsim
nacionālās kultūras institūcijas. Plānveidīgi atjaunosim
nacionālo kultūras institūciju ēkas un nodrošināsim atbalstu
mūsdienīga satura veidošanai. Uzsāksim nacionālās
koncertzāles projekta īstenošanu. Vienosimies par Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja veidošanas modeli un nodrošināsim
pastāvīgu Latvijas laikmetīgās mākslas kolekcijas
veidošanu. |
Stiprināt Latvijas
Nacionālās bibliotēkas kā bibliotēku nozares vadošās
institūcijas funkcijas un darbību. |
1) MK iesniegti grozījumi likumā par Nacionālo bibliotēku
un Obligāto eksemplāru likumā.
2) LNB tās kompetences ietvaros sniedz kultūras nozares
institūcijām pakalpojumus fiziskā un digitālā kultūras un
zinātnes mantojuma saglabāšanai un pieejamībai.
|
337; 342 |
KM (LNB) |
|
1) 30.12.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.1. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Īstenot Latvijas
simtgades Publiskās diplomātijas programmu. |
Publiskās
diplomātijas programmas pasākumi ārvalstīs, ar konkrētu
mērķauditoriju un vēstījumiem. |
338; 342 |
ĀM |
KM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.2. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Organizēt valsts
nozīmes tīklošanās iespēju platformu zinātnē - Pasaules
latviešu zinātnieku kongresu (reizi 5 gados Vispārējo
latviešu Dziesmu un Deju svētku gadā). |
Nodrošināti
sagatavošanās darbi V Pasaules latviešu zinātnieku kongresam
2023. gadā un sekmēta cilvēkresursu ar augstu starptautiska
līmeņa zinātnes kvalitāti piesaiste un sadarbība kopīgiem
pētniecības projektiem, Latvijas un diasporas zinātnieku
tīkla un resursu attīstīšana un ilgtspēja, kā arī zinātnes
diasporas saiknes saglabāšana ar Latviju. |
341; 182 |
IZM |
ĀM, LZP, LJZA, LUA, LIAA
(diasporas organizācijas) |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.3. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Nodrošināt, ka
Latvijas valsts simtgadē uzsāktā iniciatīva - programma
"Latvijas skolas soma" - kļūst par pastāvīgu
izglītības procesa sastāvdaļu, kas visiem izglītojamiem
klātienē dod iespēju pieredzēt, izzināt un iepazīt
Latviju. |
Programmas ietvaros
visiem izglītojamiem, kuri apgūst vispārējās un speciālās
pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās
pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības
programmas valsts noteiktā mācību satura un procesa ietvaros,
tiek nodrošināta iespēja apmeklēt programmas saturiskajām
jomām atbilstošu pasākumu vismaz vienu reizi mācību semestra
laikā. Programmas ietvaros tiek nodrošināts bāzes finansējums
gadskārtējā budžeta likumā, tai skaitā pēc 2021. gada
(Latvijas valsts simtgades programmas finansējums). |
290; 322; 337 |
KM |
IZM, izglītības iestāžu
dibinātāji |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.4. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Novērtējot lielo
iedzīvotāju atzinību Latvijas simtgadei veltītajām filmām,
turpināt atbalstu filmu projektiem, kas stiprina valstiskumu
un piederību Latvijai, tai skaitā aktualizē un izglīto par
Latvijas vēsturi un latviešu literāro mantojumu un
jaunradi. |
Konkursa kārtībā no
valsts budžeta līdzekļiem atbalstītas dažādu veidu un žanru
filmas - spēlfilmas, dokumentālās un animācijas filmas, kas
paredzētas dažādām auditorijas grupām. |
337; 432 |
KM (NKC) |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.5. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Turpināt Latvijas
valsts simtgades programmas īstenošanu saskaņā ar MK
apstiprināto pasākumu plānu, aptverot un atzīmējot galvenos
ar Latvijas valsts izveidi un nostiprināšanos saistītos
notikumus, tai skaitā akcentēsim Neatkarības kara simtgadi
(2019.-2020.), nacionālas nozīmes institūciju dibināšanas
simtgades (2019.-2021.), Baltijas ceļa 30 gadus (2019.),
Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadi (2020.), Latvijas
Republikas starptautisko atzīšanu (2021.); turpināsim
Latvijas valsts simtgades starptautisko programmu. |
1) Nodrošināta programmas virskomunikācija un koordinācija
pasākumiem, kas saistīti ar galvenajiem ar Latvijas valsts
izveidi un nostiprināšanos saistītajiem notikumiem.
2) Stiprināta jaunu produktu un pakalpojumu rašanās un
uzņēmēju iesaiste, tai skaitā turpināta Latvijas valsts
simtgades starptautiskās programmas īstenošana un Latvijas
pozicionēšana starptautiskajā apritē.
3) Programmas noslēgumā 2021. gadā MK iesniegts
informatīvais ziņojums par programmas īstenošanu,
programmas kultūras ietekmi, rezultātiem, to ilgtspējas
izvērtējumu.
4) Programmas īstenošanas rezultātā stiprināta Latvijas
sabiedrības valstsgriba, piederības sajūta valstij un
mīlestība pret zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un
sadarbību.
5) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas
dokuments kultūrpolitikas jomā.
6) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas
dokuments nacionālās identitātes un sabiedrības
saliedētības jomā, tai skaitā noteiktas prioritātes
sabiedrības integrācijas jomā, nodrošināta monitoringa datu
vākšanas regularitāte un izmantojamās metodes, nodrošināts
regulārs (reizi 2-3 gados) pilsoniskās sabiedrības
attīstības monitorings, nodrošināts pārskats (reizi 2-3
gados) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādām norisēm, kas
saistītas ar sabiedrības integrāciju, uzlabota nacionālās
identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās
līdzdalības politikas pārvaldība.
|
|
KM |
|
1)-4) 30.10.2022.
5), 6) 30.10.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.6. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Turpināt Nacionālās
enciklopēdijas veidošanu, lai digitālā formātā nodrošinātu
visiem brīvi pieejamu, uzticamu un izsmeļošu informāciju par
Latviju un pasauli latviešu valodā. |
Tiek veidota un
saturiski un tehnoloģiski pilnveidota mūsdienīga,
augstvērtīga un uzticama vietne enciklopedija.lv, kas ir
brīvi pieejama un tiek plaši lietota, tai skaitā izglītības
iestādēs. Šķirkļu skaita pieaugums par 500 šķirkļiem 2019.
gadā ar kāpjošu intensitāti (šķirkļu skaitu) turpmākajos
gados. Ilustrāciju skaita pieaugums par 2000 visu veidu
ilustrācijām gadā. Pakāpenisks vietnes skatījumu pieauguma
skaits. |
290; 337 |
KM |
LNB |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.7. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Nodrošināt Latvijas
valsts simtgades programmas ietvaros stiprinātās Baltijas
valstu sadarbības turpināšanu kopīgos kultūras un pilsonisko
iniciatīvu projektos, tai skaitā lai veicinātu Baltijas
valstu atpazīstamību pasaulē. Stiprināt sadarbību Baltijas
Kultūras fonda ietvaros, izceļot kopīgās vērtības un
mantojumu, un gatavoties Eiropas kultūras galvaspilsētas
notikumam. |
1) Turpinātas starptautiskas sadarbības aktivitātes un
pasākumi ar Lietuvu un Igauniju - divpusēji un trīspusēji,
īstenojot sadarbības projektus vides, kopienu un reģionu
sadarbības, izglītības, plaša spektra tūrisma, zinātnes,
vēstures izpētes, kultūras, mākslas, radošo industriju,
informācijas apmaiņas, komunikācijas u.c. jomās.
2) Nodrošināta Baltijas Kultūras fonda darbība.
|
436 |
KM |
LIAA, VKKF, ĀM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
155. |
155.8. |
Nodrošināsim
Latvijas valsts simtgades mērķu un nozīmīgāko iniciatīvu
pēctecību. |
Īstenot Latvijas
armijas simtgades svinību pasākumu un aktivitāšu plānu. |
Nodrošināta
Latvijas armijas simtgades pasākumu programmas
īstenošana. |
|
AizM |
KM |
31.08.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
156. |
156.1. |
Turpināsim
ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta
mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto
vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo
kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu
Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un
attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku.
Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas
programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības
pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. |
1) Nodrošināt digitālā satura saglabāšanas pakalpojumus
visām kultūras nozares institūcijām, attīstot loģiski
vienotu IT infrastruktūru.
2) Pilnveidot kultūras nozares IT sistēmu
funkcionalitāti, tai skaitā nodrošinot to sadarbspēju un
atvērtu piekļuvi datiem.
3) Izveidot kultūras mantojuma digitalizācijas
kompetenču tīklu un nodrošināt tā darbību.
4) Nodrošināt sabiedrībai plašu viegli lietojamu
digitālā kultūras mantojuma pakalpojumu klāstu.
|
1) Kultūras nozares institūcijas izmanto loģiski vienotu IT
infrastruktūru digitālā kultūras mantojuma saglabāšanai.
2) Kultūras nozares IT pamatsistēmas apmainās ar datiem,
nodrošinot to publicēšanu vienotajā digitālā kultūras
mantojuma pārvaldības sistēmā un publicēšanu atvērto datu
veidā.
3) Kultūras mantojuma digitalizēšana, saglabāšana un
izplatīšana norit koordinēti un iestādēm sadarbojoties,
nodrošinot vismaz 1 milj. objektu pieejamību vienotajā
digitālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmā.
4) Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kalpo kā
vienota piekļuves vieta digitālā kultūras mantojuma
pakalpojumiem; attīstīta vietne kgb.arhivi.lv un
nodrošināta VDK dokumentu un to digitālo kopiju pieejamība
Latvijas Nacionālā arhīva lasītavā.
|
337; 415; 437 |
KM |
LNB, LNA, KISC, LNKC, NKMP |
1) 30.09.2021.
2) 30.09.2021.
3) 30.09.2021.
4) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
156. |
156.2. |
Turpināsim
ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta
mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto
vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo
kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu
Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un
attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku.
Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas
programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības
pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. |
Pilnveidot atbalsta
mehānismus Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto
vērtību pārmantojamībai. |
1) Sagatavoti priekšlikumi nemateriālā kultūras mantojuma
(NKM) meistara statusa noteikšanai, tai skaitā atbalsta
mehānisma izveidei un īstenošanai prasmju tālāknodošanai,
un izstrādāta kārtība par NKM meistara statusa piešķiršanu.
2) Pilnveidots mehānisms NKM labo prakšu
popularizēšanai, īpaši akcentējot pārmantojamību kā būtisku
attīstības resursu, izdodot metodiskos materiālus (vismaz 1
katru gadu), un īstenoti semināri/meistarklases (gadā
vismaz 2) par NKM saturu, par kopienu, NVO un pašvaldību
pieredzi NKM saglabāšanā un attīstībā ar formālās un
neformālās izglītības palīdzību, tai skaitā iekļaujoties
"Skolas somas" aktivitātēs.
3) Izvērtēta un precizēta terminoloģija nozarēs, kuru
darbība saistīta ar NKM jomu, izveidots glosārijs.
4) Sniegts metodiskais atbalsts pašvaldībām un kopienām
jautājumos par NKM saglabāšanu un attīstību, jo īpaši
attiecībā uz nacionāla un starptautiska (UNESCO) līmeņa
vērtību sarakstos iekļautajiem elementiem (katru gadu
nacionālajā sarakstā iekļautas vismaz 5 vērtības,
starptautiskajā - UNESCO - sarakstā līdz 2022. gadam
iekļauta vismaz 1 vērtība).
5) Īstenoti pasākumi, kas nodrošina plašu
sabiedrības/kopienu/kultūrtelpu dalību NKM kā vērtības
nostiprināšanā un popularizēšanā (ikgadējs pasākums
"Satiec savu meistaru!", "Katram savu tautas
tērpu", starptautiskais folkloras festivāls
"Baltica 2021" u.c.).
6) Nodrošināta Latvijas pārstāvniecība UNESCO u.c.
starptautiskajās institūcijās jautājumos par NKM
saglabāšanu un attīstību (ikgadēji).
|
337 |
KM |
LNKC, LNB, NKM padome,
pašvaldības, NVO |
1) 30.11.2021.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
4) 30.10.2022.
5) 30.10.2022.
6) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
156. |
156.3. |
Turpināsim
ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta
mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto
vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo
kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu
Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un
attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku.
Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas
programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības
pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. |
Nodrošināt
pastāvīgu finansējumu Sakrālā mantojuma programmai. |
Sakrālā mantojuma
programmas ietvaros katru gadu restaurēti/konservēti vismaz
10 objekti. |
337 |
KM |
NKMP |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
156. |
156.4. |
Turpināsim
ieguldījumus kultūras mantojumā. Pilnveidosim atbalsta
mehānismu Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauto
vērtību pārmantojamībai, tostarp rūpējoties par vietējo
kultūrtelpu savdabības saglabāšanu. Veidosim ilgtspējīgu
Latvijas digitālo kultūras mantojuma infrastruktūru un
attīstīsim Latvijas Nacionālo digitālo bibliotēku.
Nodrošināsim atbalstu Sakrālā mantojuma saglabāšanas
programmai. Pilnveidosim Latvijas kā nacionālas valsts
pastāvēšanai nozīmīgāko kultūras vērtību, tai skaitā Brīvības
pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu, apsaimniekošanu. |
Pilnveidot un
pārkārtot valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu valdījuma
un apsaimniekošanas sistēmu, tai skaitā pilnveidojot
likumprojektu "Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu
likums" |
Sagatavots un MK
iesniegts tiesību akts, lai pilnveidotu, sabiedrībai pieejamu
un ērti lietojamu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu
sarakstu jaunā vērtību sistēmā |
337 |
KM |
NKMP |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
157. |
157.1. |
Laikus gatavosimies
Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām. |
Sagatavot un
īstenot XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju
svētkus - Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu
svinības. |
1) Sagatavoti un MK iesniegti XXVII Vispārējo latviešu
dziesmu un XVII Deju svētku sagatavošanai un īstenošanai
nepieciešamie normatīvo aktu projekti.
2) Izstrādāta svētku koncepcija, svētku programma un tās
īstenošanas plāns, īstenotas plānā iekļautās aktivitātes,
tai skaitā izveidota Dziesmu un deju svētku ekspozīcija
Mežaparka Lielajā estrādē; svētkiem gatavojas ~ 50 % tautas
mākslas kustībā iesaistīto Latvijas kolektīvu, svētkos
piedalās ~ 43 000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm
(diasporas).
3) Koordinētas svētku sagatavošanā un īstenošanā
iesaistītās puses: svētku kopiena Latvijā un ārvalstīs,
sabiedriskais un privātais sektors, pašvaldības un valsts
institūcijas.
|
337; 432; 433 |
KM |
LNKC, IeM, IZM, VM |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
157. |
157.2. |
Laikus gatavosimies
Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām. |
Nodrošināt Dziesmu
un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, sekmējot tradīcijai
kā Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma
meistardarbam būtisko izpausmju praktizēšanu un
nostiprināšanu kopienā. |
1) Pasūtināti jaundarbi, papildinot tradīcijā iesaistīto
māksliniecisko kolektīvu koprepertuāru (repertuāru) koru,
pūtēju orķestru, deju, kokļu mūzikas nozarēs, tai skaitā
gatavojoties 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem.
2) Nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā
iesaistītajiem Latvijā un ārpus tās (diaspora), tai skaitā
koprepertuāra apguvei (semināri, metodiskais materiāls,
profesionālās pilnveides kursi u.c.).
3) Sadarbībā ar pašvaldībām un NVO īstenoti starpsvētku
laika pasākumi, ievērojot reģionālo līdzsvarotību, sekmējot
tradīcijas dzīvotspēju un tālāknodošanu.
4) Veikts regulārs monitorings saistībā ar tradīcijas
ilgtspējas faktoriem, tai skaitā diasporas iesaisti.
|
337; 432; 433 |
KM |
IeM, IZM, VM, LNKC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
157. |
157.3. |
Laikus gatavosimies
Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150 gadu svinībām. |
Nodrošināt Latvijas
skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un tradīcijas
saglabāšanu, uzsākt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un
deju svētku sagatavošanu un īstenot to norisi 2020.
gadā. |
1) Sagatavots un MK iesniegts noteikumu projekts par svētku
norises vietām.
2) Svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 80 % bērnu
un jauniešu, svētkos piedalās ~ 35 000 dalībnieki no
Latvijas un diasporas.
3) Organizēti starpsvētku pasākumi (repertuāra apguves
skates, konkursi, salidojumi, festivāli, radošie
pasākumi).
4) Pasūtināti jaundarbi, papildinot repertuāru koru,
deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas nozarēs.
5) Nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā
iesaistītajiem pedagogiem Latvijā un diasporā (semināri,
profesionālās kompetences kursi, metodiskie ieteikumi).
6) Izveidota svētku mākslinieciskā programma un
organizatoriskā struktūra.
|
|
IZM |
VISC |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
158. |
158.1. |
Veidosim labvēlīgus
apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts
attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un
eksportam. |
Turpināt veidot
radošo industriju atbalsta centru Rīgas pilsētas Brasas
apkaimē, radot fizisku un virtuālu platformu sadarbībai
nacionālā un starptautiskā līmenī. |
Izveidots
starpdisciplinārs izglītības, kultūras un radošo industriju
atbalsta centrs TAB FAB un prototipēšanas darbnīca "Riga
Makerspace" Rīgā, Brasas apkaimē. |
133; 134 |
KM |
EM, LIAA, VNĪ, CFLA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
158. |
158.2. |
Veidosim labvēlīgus
apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts
attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un
eksportam. |
Nodrošināt
pastāvīgu valsts atbalsta sistēmu Latvijas radošo industriju
un literatūras eksportam. |
Potenciālajiem un
esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejami Radošo
industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumi un atbalsta
programmas, tai skaitā īstenota Latvijas dalības sagatavošana
un nodrošināšana ikgadēji 3-4 starptautiskos grāmatu tirgos
ārvalstīs un 60 Latvijas literatūras autordarbu tulkojumu
(gadā vidēji 20) izdošanas tiesību pārdošana ārvalstu
apgādiem. |
133; 134 |
KM |
EM, LIAA, Starptautiskā
rakstnieku un tulkotāju māja |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
158. |
158.3. |
Veidosim labvēlīgus
apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts
attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un
eksportam. |
Rīgā un reģionos
organizēt pasākumus dažādām mērķgrupām kultūras un radošā
kapitāla pārnesei izglītībā un citās saistītajās
nozarēs. |
Gan Rīgā, gan
reģionos notiek Radošās darbības nedēļa "radi!" un
radošo partnerību programma RAPAPRO, kas sniedz iespēju
inovatīvu, starpdisciplināru mācību un domāšanas metožu
izmantošanai izglītībā un procesu virzībā dažādu vecumu
auditorijās. |
133; 134; 290 |
KM |
IZM, LNKC, NVO |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
158. |
158.4. |
Veidosim labvēlīgus
apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts
attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un
eksportam. |
Nodrošināt Latvijas
Dizaina centra darbību. |
Latvijas Dizaina
centrs izglīto sabiedrību, uzņēmumus un valsts iestādes par
dizaina nozīmi visdažādākajās jomās, pārstāv un popularizē
Latvijas dizainu lokāli un citviet pasaulē, apkopo
informāciju dizaina jomā, veido komunikāciju ar sabiedrību,
koordinē sadarbību starp dizaina ekosistēmas dalībniekiem,
iniciējot un kopīgi īstenojot pasākumus. |
133; 134 |
KM |
LIAA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
158. |
158.5. |
Veidosim labvēlīgus
apstākļus kultūras kapitāla pārnesei uz citām valsts
attīstības jomām jaunu uzņēmumu un produktu radīšanai un
eksportam. |
Izveidot ar EEZ FI
un NFI atbalstu Labklājības inovāciju programmu radošo
industriju un tehnoloģiju uzņēmumu atbalstam. |
Ar EEZ FI un NFI
atbalstu sadarbībā ar LIAA izstrādāta Labklājības inovāciju
programma, kuras ietvaros gan radošo industriju, gan
tehnoloģiju uzņēmumi, saņemot grantu, attīsta jaunus
produktus un pakalpojumus. |
133; 134 |
KM |
LIAA |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
159. |
159.1. |
Nostiprināsim un
attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības
instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un
zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un
sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās
sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās
jomās. |
Īstenot Latviešu
valodas apguves programmas pieaugušajiem. |
Katru gadu:
- latviešu valodu apguvušas vismaz 1000 personas;
- īstenoti vismaz - 10 projekti;
- 600 personas kārtojušas valodas prasmes pārbaudes
eksāmenu VISC un paaugstinājušas valsts valodas prasmes
līmeni par vienu pakāpi.
|
340; 335 |
SIF |
KM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
159. |
159.2. |
Nostiprināsim un
attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības
instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un
zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un
sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās
sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās
jomās. |
Īstenot Latviešu
valodas apguves programmas remigrantiem un viņu ģimenes
locekļiem. |
Katru gadu:
- latviešu valodu apguvušas vismaz 200 personas;
- īstenoti vismaz 4 projekti.
|
341; 332 |
SIF |
ĀM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
159. |
159.3. |
Nostiprināsim un
attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības
instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un
zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un
sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās
sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās
jomās. |
Paplašināt latviešu
valodas apguves un pilnveides iespējas digitālā vidē. |
1) Izstrādāts un publiskots elektroniskais pašmācības rīks
latviešu valodas apguvei A un B līmenī (e-Laipa) jauniešiem
un pieaugušajiem.
2) Izveidota mobilā lietotne e-Laipa jauniešiem un
pieaugušajiem A un B līmenim.
3) Sagatavots izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) par
digitālu mācīšanās rīku izveidi latviešu valodas apguvei
profesionālām vajadzībām (C1 līmenī, pedagogiem).
4) Izstrādāta lietotne latviešu valodas apguvei
tālmācībā 5-12 gadus veciem bērniem A līmenim.
5) Izstrādāta elektroniskās vārdnīcas e-Pupa mobilā
versija.
|
|
IZM |
LVA |
1) 31.12.2019.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2021.
4) 31.12.2021.
5) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
159. |
159.4. |
Nostiprināsim un
attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības
instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un
zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un
sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās
sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās
jomās. |
Attīstīt un
paplašināt latviešu valodas pētniecību. |
Izstrādāti
nosacījumi un uzsākta valsts pētījumu programmas
"Latviešu valoda" 2021.-2023. gadam īstenošana, tai
skaitā paredzot valodas situācijas monitoringa
pasākumus. |
|
IZM |
LZP, SZA |
30.06.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
159. |
159.5. |
Nostiprināsim un
attīstīsim latviešu valodu kā sabiedrības saliedētības
instrumentu, paplašināsim latviešu valodas apguves un
zināšanu līmeņa paaugstināšanas iespējas, instrumentus un
sekmēsim latviešu valodas lietotprasmi un kvalitāti dažādās
sabiedrības grupās un lietojumu sabiedriski nozīmīgās
jomās. |
Sekmēt sabiedrības
iesaisti latviešu valodas lietojuma paplašināšanā un
kvalitātes paaugstināšanā. |
1) Izstrādāts un izskatīšanai MK iesniegts vidēja termiņa
politikas plānošanas dokuments valsts valodas politikas
jomā 2021.-2027. gadam.
2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
ikgadēja projektu konkursa latviešu valodas lietojuma
paplašināšanai un nostiprināšanai, tai skaitā sociālajos
medijos.
|
340; 341; 343 |
IZM |
LVA |
1) 31.10.2020.
2) 31.12.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
160. |
160.1. |
Nodrošināsim secīgu
pāreju uz mācībām valsts valodā un stiprināsim patriotismu
visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības
posmā. |
Nodrošināt mācību
līdzekļu un metodisko materiālu sagatavošanu, vispusīgu
atbalstu pedagogiem latviešu valodas prasmes pilnveidē
profesionālajām vajadzībām un pedagogu profesionālās
kompetences pilnveidei darbam lingvistiski neviendabīgā vidē;
kā arī nodrošināt pedagogus un skolēnus ar metodiskajiem un
mācību materiāliem, īstenojot mācības latviešu valodā. |
Īstenojot projektu Nr. 8.3.1.1/16/I/002 "Kompetenču
pieeja mācību saturā":
1) nodrošināta pirmsskolas un mazākumtautību skolu
pedagogu valsts valodas prasmju nostiprināšana C1 līmenī un
šo prasmju paaugstināšana līdz C2 līmenim (izglītoti 3500
pedagogu);
2) nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences
pilnveides kursi, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē,
izglītoti 1910 pedagogu;
3) nodrošināti atbalsta pasākumi pedagogiem, īstenojot
mācības latviešu valodā, organizēti 156 pasākumi,
iesaistīti 2602 pedagogi;
4) izstrādāti 10 dažādu veidu mācību un metodiskie
materiāli, tai skaitā pirmsskolai;
5) sagatavoti mācību līdzekļi un metodiskie materiāli,
tai skaitā pirmsskolai.
|
340; 343 |
IZM |
VISC, LVA |
31.08.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
160. |
160.2. |
Nodrošināsim secīgu
pāreju uz mācībām valsts valodā un stiprināsim patriotismu
visos izglītības līmeņos, jo īpaši pirmsskolas izglītības
posmā. |
Nodrošināt latviešu
valodas kā vispārējās vidējās izglītības ieguves valodas
ieviešanu, īstenojot atbalstu izglītības iestādēm un procesa
uzraudzību. |
Nodrošinātas
mācības vidējā izglītības pakāpē visās klašu grupās latviešu
mācību valodā 2022./2023. m.g. |
343 |
IZM |
VISC, IKVD |
31.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
161. |
161.1. |
Sekmēsim un
pakāpeniski ieviesīsim latgaliešu rakstu valodas apguvi
Latgales reģionā. |
Pamatizglītības un
vidējās vispārējās izglītības standarta valodu jomā noteikt
sasniedzamos rezultātus latgaliešu rakstu valodai. |
Izstrādāti un
publiskoti mācību priekšmetu programmu paraugi
pamatizglītības pirmajam un otrajam posmam un vispārējās
vidējās izglītības pakāpei (katrā vismaz 36 mācību stundas)
latgaliešu rakstu valodas apguvei. |
343 |
IZM |
VISC |
30.06.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
161. |
161.2. |
Sekmēsim un
pakāpeniski ieviesīsim latgaliešu rakstu valodas apguvi
Latgales reģionā. |
Nodrošināt atbalstu
skolotāju profesionālajai pilnveidei. |
Atbalstīta pedagogu
profesionālās kompetences pilnveide latgaliešu rakstu valodas
mācīšanai un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par
mācību līdzekļu izstrādes latgaliešu rakstu valodas apguvei
sagatavošanu. |
|
IZM |
LVA |
Katru gadu līdz 31.
decembrim |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
162. |
162.1. |
Stiprināsim
novadmācību vispārējās izglītības iestādēs. |
Pamatizglītības un
vidējās vispārējās izglītības standarta sociālās un
pilsoniskās jomas un kultūras izpratnes un pašizpausmes
mākslā mācību jomās noteikt sasniedzamos rezultātus
novadmācības apguvei. |
1) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības sociālās un pilsoniskās mācību jomas un kultūras
un pašizpausmes mācību jomas mācību priekšmetu programmu
paraugos iekļauti sasniedzamie rezultāti novadmācības
apguvei.
2) Sagatavot mācību un metodiskie līdzekļi jaunā mācību
satura ieviešanai.
3) Atbalstīt pedagogu sagatavošana vispārējās un
profesionālās izglītības iestādēs.
|
|
IZM |
VISC |
1) 30.06.2020.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
163. |
163.1. |
Turpināsim
konsekventu valsts aizsardzības mācības ieviešanu izglītības
sistēmā. |
Līdz 2024. gadam
ieviest valsts aizsardzības mācības priekšmetu kā obligātu
mācību priekšmetu visās Latvijas vidusskolās. |
1) Pakāpeniski (ar 10 skolām katru gadu katrā reģionā)
veikta to skolu tīkla paplašināšana, kurās tiek ieviesta
valsts aizsardzības mācība, tādējādi nodrošinot, ka 2024.
gadā valsts aizsardzības mācība tiek ieviesta kā obligāts
mācību priekšmets.
2) Nodrošināta valsts aizsardzības mācības nometnēm
nepieciešamā infrastruktūra, instruktori un metodiskais
atbalsts.
|
|
AizM |
IZM |
31.08.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
164. |
164.1. |
Paplašināsim valsts
atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši
valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības
politikai. |
Stiprināt dialogu
starp nevalstiskām organizācijām un valsts pārvaldi. |
1) Stiprināts NVO un MK sadarbības memoranda īstenošanas
mehānisms un uzlabota tā darbība.
2) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība un
līdzdalība politikas plānošanas un attīstības dokumentu
izstrādē un to īstenošanas uzraudzīšanā.
3) Stiprināts sabiedrības līdzdalības mehānisms
reģionālā un vietējā līmenī. 4)veicināt NVO platformu un
sadarbības tīklu lomu pilsoniskās sabiedrības
pārstāvniecībā un līdzdalībā.
|
338; 339 |
VK |
Nozaru ministrijas, NVO un MK
sadarbības memoranda īstenošanas padome |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
164. |
164.2. |
Paplašināsim valsts
atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši
valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības
politikai. |
Nodrošināt
pastāvīgu atbalstu pilsoniskās līdzdalības attīstībai, tai
skaitā: programma "Latvijas NVO fonds", atbalsts
NVO reģionos, atbalsts NVO projektu līdzfinansējumam,
mazākumtautību līdzdalības atbalsts, atbalsts diasporas
biedrībām. |
1) Nodrošināts atbalsts pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm
- iedzīvotāju iesaistīšanās veicināšanai dažādās
sabiedrības līdzdalības aktivitātēs, tai skaitā nodrošinot
informatīvu un finansiālu atbalstu biedrībām reģionos un
diasporas biedrībām un veicinot iedzīvotāju savstarpējo
sadarbību un uzticēšanos.
2) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO
projektiem, kā arī ES projektu konkursos atbalstītajiem NVO
projektiem, atbalstot vidēji 70 projektus gadā.
3) Katru gadu 10 valstīs īstenoti vismaz 15 projekti
diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā.
|
338; 339 |
KM |
SIF |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
164. |
164.3. |
Paplašināsim valsts
atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši
valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības
politikai. |
Apzināt sabiedrības
viedokļus par nepieciešamajām rīcībām sabiedrības
saliedētības jautājumos, lai nodrošinātu jaunu sabiedrības
līdzdalības un saliedētības pasākumu un formu attīstību. |
Nodrošināts
pārskats par iedzīvotāju attieksmēm pret dažādām norisēm, kas
saistītas ar sabiedrības integrāciju. Uzlabota nacionālās
identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās
līdzdalības politikas pārvaldība. |
338; 339 |
KM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
164. |
164.4. |
Paplašināsim valsts
atbalstu NVO fondam, nosakot atbalsta prioritātes atbilstoši
valsts sabiedrības līdzdalības un saliedētības
politikai. |
Nodrošināt regulāru
pilsoniskās sabiedrības attīstības monitoringu. |
Veikts pētījums par
NVO sektoru un pilsoniskās sabiedrības attīstību. |
323; 324; 328 |
SIF |
KM |
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.1. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām nodrošināt
vienotas diasporas politikas izstrādi un koordinētu
īstenošanu četros Diasporas likumā noteiktajos rīcības
virzienos:
1) latviskās identitātes un piederības sajūtas
stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana;
2) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, valsts
pārvaldē un zinātnes attīstībā;
3) diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības
veicināšana;
4) atbalsts remigrācijai.
|
1) ĀM vadībā izveidota Diasporas konsultatīvā padome ar
valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas
organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģēto pārstāvju
dalību, organizētas aptuveni četras Diasporas konsultatīvās
padomes sēdes gadā.
2) Saskaņā ar Diasporas likumā noteikto sadarbībā ar
līdzatbildīgajām iestādēm izstrādāts diasporas politikas
plānošanas dokuments.
3) Pierādījumos balstītas rīcībpolitikas izstrādei
atbalstīti diasporas politikai veltīti pētījumi.
4) Sadarbības ar diasporu stiprināšanai atbalstīti
aptuveni 100 projekti gadā.
|
339; 341 |
ĀM |
EM, IeM, IZM, KM, LM, TM,
VARAM, VK, VM, SIF, NEPLP, u.c. |
1) 30.10.2022.
2) 01.09.2019.
3) 01.01.2020.
4) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.2. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Nodrošināt
diasporas kultūras mantojuma saglabāšanu, izpēti un
pieejamību. |
Katru gadu tiek
īstenots vismaz viens projekts diasporas kultūras mantojuma
apzināšanai, izpētei un saglabāšanai nākamajām paaudzēm. |
337; 340; 341 |
KM |
LNB, LNA, muzeji |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.3. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Nodrošināt
ikgadēju, no valsts budžeta bāzes nepieciešamajā apmērā
finansētu atbalstu latviskajai dzīvesziņai diasporā,
īstenojot tradīciju pēctecības un paaudžu sadarbības
programmas, kurās iesaistīti Latvijā un ārvalstīs dzīvojošie
tautieši. |
1) Nodrošinātas zināšanas par latvisko kultūru un
tradīcijām, veicināta paaudžu sadarbība un zināšanu
pēctecība diasporā, tai skaitā kustību 3x3 un 2x2 atbalsts.
2) Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas teritorijas.
3) Nodrošināta profesionālās mākslas pieejamība
ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem.
4) Īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas
"Bērnu un jauniešu žūrija" aktivitātes.
5) Nodrošināts atbalsts diasporas un Latvijas bērnu
kopējām nometnēm.
|
337; 339; 343 |
KM |
LNKC, LNB, SIF, ĀM |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
4) 30.10.2022.
5) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.4. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Nodrošināt
pastāvīgu un sistēmisku atbalstu latviskajai izglītībai
diasporā, remigrācijas veicināšanai un latviešu valodas un
kultūras apguvei ārvalstu augstskolās. |
1) Nodrošināt latviešu valodas apguve katru gadu vismaz 45
diasporas nedēļas nogales skolās.
2) Apmācīti skolotāji nodarbību diasporas bērniem
vadīšanai lva.classflow.lv vidē un organizētas atbilstošas
mācību grupas.
3) Atbalstītas pedagoģiskās vietas Austrumu diasporā
Skype un klātienē.
4) Atbalstītas diasporas vasaras/brīvdienu skolas un
nometnes (skaits) diasporas jauniešiem Eiropā/Latvijā
latviešu valodas un kultūras apguvei.
5) Atbalstīta latviešu valodas apguve vasaras
vidusskolās ASV (Garezera vasaras vidusskola un
Rietumkrasta vasaras vidusskola "Kursa") un
Austrālijā (Annas Ziedares Vasaras vidusskola), nosūtot
Latvijas pedagogus.
6) Atbalstīti izglītojošie pasākumi diasporā latviešu
valodas apguvei un lietojuma veicināšanai diasporā.
7) Izveidots izmēģinājumprojekts (pilotprojekts)
apmaiņas programmai diasporas bērniem un jauniešiem,
diasporas skolotājiem un skolu sadarbībai.
8) Sagatavota profesionālās pilnveides programma
diasporas pedagogiem Latvijas augstskolā un uzsākta tās
īstenošana.
9) Nodrošināta metodikas kursu/semināru/forumu Latvijā
un mītnes zemēs organizēšana diasporas skolotājiem, tai
skaitā par remigrācijas jautājumiem.
10) Atbalstīti ārvalstu augstskolu latviešu valodas
lektorāti, tai skaitā izstrādāti mācību materiāli ārvalstu
augstskolām latviešu valodas apguvei.
|
341; 343 |
IZM |
LVA, VISC |
1)-10) 30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.5. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Izstrādāt un
īstenot diasporas izglītības vadlīnijas, metodiskos mācību
līdzekļus un nodrošināt to pieejamību; nodrošināt valsts
valodas prasmes pārbaudes un to pieejamību diasporai tās
locekļu pastāvīgajās dzīvesvietās ārvalstīs, izsniedzot
atbilstošu valsts valodas prasmes apliecību. |
1) Izstrādātas un publiskotas diasporas izglītības
vadlīnijas un diasporai izstrādātas 3 programmas izglītības
satura īstenošanai.
2) Izveidoti informatīvie un mācību materiāli: katru
gadu 10 vienības (mācību līdzekļu komplekti latviešu
valodas apguvei bērniem un pusaudžiem dažādiem valodas
prasmes līmeņiem, mācību materiāli latviešu valodas,
Latvijas vēstures un ģeogrāfijas apguvei, izmantojot
CLIL pieeju, latviešu literatūras un kultūras
materiāli vasaras vidusskolām, diasporas skolotāju veidotie
materiāli, informatīvi materiāli vecākiem).
|
341 |
IZM |
VISC, LVA |
1) 31.12.2019.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Kultūras un nacionālā identitāte |
165. |
165.6. |
Īstenosim Diasporas
likumā noteiktos rīcības virzienus un atbalsta pasākumus
diasporas politikai, nodrošinot pastāvīgu valsts ilgtermiņa
finansējumu, lai stiprinātu diasporas saikni ar Latviju un
saglabātu latviešu valodu un kultūru nākamajām paaudzēm. |
Īstenot mērķtiecīgu
sadarbību ar zinātnes diasporu ārvalstīs kopīgu pētniecības
un attīstības pasākumu īstenošanai un sadarbības iespēju
paplašināšanai. |
1) Izveidoti sadarbības tīkli ar diasporu kopīgu
pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai un
sadarbības iespēju paplašināšanai, tostarp veikta Latvijas
zinātnieku diasporas kopienas apzināšana un analīze.
2) Organizēti diasporas tīklošanās pasākumi valstīs, kur
koncentrēts vislielākais skaits Latvijas izcelsmes pētnieku
(Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Zviedrijā, ASV).
|
182; 341 |
IZM |
ĀM, VIAA |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
166. |
166.1. |
Stiprināsim
nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu
daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu
valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no
reklāmas tirgus. |
Nodrošināt
medijpratības iekļaušanu formālās izglītības saturā. |
Medijpratības
jautājumi iekļauti izglītības standartos, tādējādi veicinot
uzticamas un kvalitatīvas žurnālistikas satura
lietošanu. |
342 |
IZM |
KM |
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
166. |
166.2. |
Stiprināsim
nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu
daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu
valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no
reklāmas tirgus. |
Pilnveidot atbalstu
sabiedrības medijpratības stiprināšanai. |
1) Koordinēta valsts institūciju un pilsoniskās sabiedrības
darbība medijpratības veicināšanai (sanāksme reizi gadā,
piedalās ~ 50 dalībnieki).
2) Nodrošināts atbalsts nevalstiskajām organizācijām un
medijiem pasākumu ieviešanai Latvijas iedzīvotāju
medijpratības veicināšanai, aptverot dažādas sabiedrības
grupas un mērķauditorijas (atbalsts 15 NVO projektiem un 10
mediju projektiem).
|
342 |
KM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
166. |
166.3. |
Stiprināsim
nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu
daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu
valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no
reklāmas tirgus. |
Īstenot sabiedrisko
mediju pārvaldības reformu, nodrošinot sabiedrisko mediju
iziešanu no reklāmas tirgus un ieviešot ilgtspējīgu
finansēšanas modeli. |
Izstrādāts un ieviests ilgtspējīgs sabiedrisko mediju
finansēšanas modelis, tādējādi palielinot medijiem tirgū
pieejamo finanšu apjomu un stiprinot Latvijas mediju vides
ekosistēmu un paaugstinot mediju vides drošumspēju, tai
skaitā palielinātas sabiedrisko un komerciālo mediju
iespējas veidot kvalitatīvu oriģinālsaturu un uzlabota
mediju uzņēmējdarbības vides pievilcība:
1) nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas
tirgus, atbilstoši paaugstinot valsts dotācijas apjomu;
2) ieviests neatkarīgs un ilgtspējīgs sabiedrisko mediju
finansēšanas modelis.
|
342 |
KM |
NEPLP |
1) 31.12.2020.
2) 31.12.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
166. |
166.4. |
Stiprināsim
nacionālo mediju telpu un nodrošināsim valsts atbalstu
daudzveidīga, kvalitatīva mediju satura veidošanai latviešu
valodā. Īstenosim sabiedrisko mediju pakāpenisku iziešanu no
reklāmas tirgus. |
Pilnveidot privāto
mediju atbalsta sistēmu, nodrošinot valsts dotāciju
programmas abonētās preses piegādei ilgtspēju un paplašinot
Mediju atbalsta fonda programmas sabiedriski nozīmīga satura
veidošanai. |
Turpināta valsts dotāciju programma abonētās preses
piegādei un paplašinātas Mediju atbalsta fonda programmas,
tādējādi nodrošinot drukāto mediju kā nacionālās kultūras
daļas ilgtspēju, nacionālās mediju ekosistēmas
funkcionēšanu, mediju vides daudzveidību, sabiedriski
nozīmīga satura veidošanu un sabiedrības iespējas saņemt
augstvērtīgu žurnālistikas saturu latviešu valodā, īpaši
reģionos:
1) paplašināta Mediju atbalsta fonda programmu darbība
(atbalsts 30 mediju projektiem, no tiem 20 reģionālajos un
vietējos medijos);
2) izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas
dokuments par valsts dotācijas programmu drukāto mediju
atbalstam.
|
342 |
KM |
2) SM, LP |
1) 30.10.2022.
2) 30.06.2019.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
167. |
167.1. |
Nodrošināsim
Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus.
Izveidosim vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un
kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, cīņai ar
dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu. |
Pārraudzīt un
koordinēt Latvijas informācijas telpas noturības pasākumus,
iesaistot valsts pārvaldi, nevalstisko sektoru, akadēmisko
vidi un starptautiskos partnerus. |
1) Vienotas valsts pārvaldes stratēģiskās komunikācijas
kapacitātes un informācijas telpas drošības monitoringa
centralizētās struktūras koncepcijas izstrāde, kas balstīta
informācijas telpas risku un apdraudējumu analīzē.
2) Izveidots centralizēts valsts stratēģiskās
komunikācijas un informācijas telpas drošības koordinācijas
mehānisms, efektīva starpinstitūciju sadarbība, apmainoties
ar aktuālu un kvalitatīvu informāciju, analizējot draudu
mijiedarbību un potenciālo ietekmi, tādā veidā laikus
identificējot un novēršot draudus valsts un sabiedrības
drošībai, pielāgojot institūciju darbību, sadarbības
mehānismus, normatīvo regulējumu u.tml. mainīgajai draudu
videi, ilgtermiņā veicinot valsts un sabiedrības drošību un
noturību, nodrošinot koordinētu krīzes komunikāciju,
koordinētu informācijas telpas monitoringu; plānošanu,
apmācību, koordināciju.
|
|
VK |
Visas ministrijas |
1) 31.12.2019.
2) 01.07.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
167. |
167.2. |
Nodrošināsim
Latvijas informācijas telpas aizsardzības pasākumus.
Izveidosim vienotu un efektīvu mediju monitoringa sistēmu un
kopregulācijas mehānismu, tostarp medijpratību, cīņai ar
dezinformāciju, propagandu un nelegālu saturu. |
Transponēt
Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (2018/1808). |
Izstrādāti un MK
iesniegti likumprojekti direktīvas normu transponēšanai. |
342 |
KM |
AizM, ĀM, EM, IeM, LM, SM, TM,
VARAM, NKC, NEPLP, nozares profesionālās asociācijas un
biedrības |
28.02.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
168. |
168.1. |
Uzlabosim Latvijas
sabiedrisko mediju "Latvijas Televīzija" un
"Latvijas Radio" virszemes apraides pieejamību
Latvijas pierobežas zonā, veicot apraides torņu izbūvi
signāla pastiprināšanai. |
Nodrošināt Ministru
kabineta 2018. gada 7. augusta sēdes protokollēmuma (prot.
Nr. 37 91.§) 3. punktā (dienesta vajadzībām) dotā uzdevuma
izpildi. |
Uzbūvēti apraides
torņi Krāslavā un Viļakā. |
|
SM (LVRTC) |
|
30.06.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
169. |
169.1. |
Panāksim nelegālo
TV izplatītāju būtisku samazinājumu. Izstrādājot grozījumus
Aizsargāta pakalpojuma likumā, radikāli samazināsim nelegālo
Krievijas satelītu izplatību Latvijā. |
1) Izveidot pastāvīgu ekspertu sadarbības mehānismu
informācijas par iespējamiem audiovizuālā satura
izplatīšanas pārkāpumiem apzināšanai.
2) Celt NEPLP monitoringa kapacitāti, lai stiprinātu
kontroles mehānismu nelegālu pakalpojumu sniegšanas
gadījumu identificēšanai, pārkāpumu novēršanai un
sodīšanai.
|
1) Nodrošināta informācija apmaiņa starp institūcijām
iespējamo pārkāpumu identificēšanai.
2) Nodrošināta NEPLP nepieciešamā kapacitāte
audiovizuālā satura izplatīšanas pārkāpumu identifikācijai
un sodīšanai, panākot pārkāpumu skaita samazinājumu.
|
|
SM |
NEPLP, KM, IEM, VARAM |
1) 30.06.2019.
2) 01.01.2020.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Mediji un informācijas telpa |
170. |
170.1. |
Attīstīsim valsts
stratēģiskās komunikācijas programmu. |
Sniegt atbalstu
Baltijas Mediju izcilības centra (BMIC) darbībai. |
Veicināti kontakti
starp Baltijas Mediju izcilības centru (BMIC), donorvalstīm
un partneriem. |
|
ĀM |
|
30.10.2022. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
171. |
171.1. |
Pārskatīsim sporta
nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa
finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri
atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai
skaitā paralimpiskajā kustībā. |
Izstrādāt
priekšlikumus sporta nozares finansēšanas modeļa pilnveidei,
paplašinot sporta nozares finansēšanas avotus (tai skaitā
izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī ieviešot
sporta loteriju). |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par paplašinātām
iespējām sporta nozarei piesaistīt papildu finansēšanas
avotus (no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem
no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas
izstrādājumiem, ieņēmumiem no izložu nodokļa un azartspēļu
nodokļa, kā arī no ieņēmumiem no sporta loterijas), veicinot
sporta politikas mērķu sasniegšanu. |
|
IZM |
|
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
171. |
171.2. |
Pārskatīsim sporta
nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa
finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri
atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai
skaitā paralimpiskajā kustībā. |
Izstrādāt jaunu
kārtību un kritērijus, kādā valsts piešķir finansējumu augstu
sasniegumu sporta attīstībai (tai skaitā paralimpiskajā
kustībā). |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par kārtību un
kritērijiem, kādā valsts piešķir finansējumu augstu
sasniegumu sporta finansēšanai, paredzot principus prioritāri
atbalstāmo sporta veidu noteikšanai un augstu sasniegumu
sportam paredzēto līdzekļu izlietojuma efektivitātes
paaugstināšanu. |
|
IZM |
|
31.12.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
171. |
171.3. |
Pārskatīsim sporta
nozares finansēšanu, nodrošinot stabilu ilgtermiņa
finansēšanas modeli un diskutējot par prioritāri
atbalstāmajiem sporta veidiem augstu sniegumu sportā, tai
skaitā paralimpiskajā kustībā. |
Pakāpeniski
palielināt tiešo valsts atbalstu sporta nozares programmu un
pasākumu īstenošanai, vienlaikus pilnveidojot finansējuma
administrēšanas procedūru un finansējuma sadales
kritērijus. |
Atbilstoši MK
apstiprinātam sporta nozares finansēšanas modelim ieviests
pilnveidots sporta finansējuma administrēšanas process un
palielināts valsts budžeta programmas 09.00.00
"Sports" finansējums, nodrošinot sporta nozarei
būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, kā arī veicinot
sporta politikas mērķu sasniegšanu. |
|
IZM |
|
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
172. |
172.1. |
Pilnveidosim sporta
pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO
deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā,
lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā
sporta un augstu sniegumu sporta attīstību. |
Izstrādāt un
iesniegt izskatīšanai MK vidēja termiņa politikas plānošanas
dokumentu sporta nozarē. |
Noteikti sporta
politikas vidēja termiņa mērķi, pamatprincipi, virzieni,
mērķgrupas un prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi
sporta politikas mērķu sasniegšanai un problēmu risināšanai.
Noteikta sporta infrastruktūras attīstības stratēģija.
Pilnveidota sporta speciālistu sagatavošanas un
kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma, tai skaitā izveidojot
Murjāņu sporta ģimnāzijas un Latvijas Sporta pedagoģijas
akadēmijas sadarbības modeli, kā arī plānojot minēto
izglītības iestāžu attīstību. Izstrādāts pasākumu plāns
sporta attīstībai augstskolās. |
|
IZM |
VM, LM, IeM, AizM, VARAM, EM,
TM |
30.11.2020. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
172. |
172.2. |
Pilnveidosim sporta
pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO
deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā,
lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā
sporta un augstu sniegumu sporta attīstību. |
Noteikt jaunus
sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos
pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību
institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, kā
arī izstrādāt sporta nozares pārvaldības modeli. |
Noteikti jauni
sporta organizēšanas un attīstības vispārīgie un tiesiskie
pamati, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju
kompetence un pamatuzdevumi sporta attīstībā, izstrādāts
sporta nozares pārvaldības modelis. |
|
IZM |
VM, LM, IeM, AizM, VARAM,
TM |
31.12.2021. |
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
172. |
172.3. |
Pilnveidosim sporta
pārvaldības un infrastruktūras sistēmu, izvērtējot NVO
deleģētās funkcijas un atbildību sporta nozares attīstībā,
lai veicinātu jaunatnes sporta, tautas sporta, pielāgotā
sporta un augstu sniegumu sporta attīstību. |
Izstrādāt un
iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus valsts sporta bāzu
pārvaldības modeļa pilnveidei un to turpmākai
attīstībai. |
1) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi
Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda""
rekonstrukcijas projekta izstrādei nepieciešamā finansējuma
piešķiršanai jau 2020. gadā.
2) Atbilstoši MK apstiprinātam modelim paaugstināta
valsts sporta bāzu (Bobsleja un kamaniņu trases
"Sigulda", Sporta centra "Mežaparks",
Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions" un
Tenisa centra "Lielupe") pārvaldības
efektivitāte.
3) Apstiprinātas sporta bāzu attīstības stratēģijas
(katrai atsevišķi), tai skaitā plānojot nepieciešamās
investīcijas.
|
|
IZM |
|
1) 30.10.2019.
2) 30.10.2019.
3) 31.12.2021.
|
LATVIJAS
CILVĒKI.
Sports |
173. |
173.1. |
Veicināsim veselīgu
dzīvesveidu un stiprināsim tautas sporta attīstību, sākot ar
sporta nodarbībām skolā. |
Izstrādāt programmu
atzīto sporta federāciju īstenoto tautas sporta un jaunatnes
sporta aktivitāšu atbalstam. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par pakāpenisku valsts
finansiālā atbalsta palielināšanu tautas sporta un jaunatnes
sporta pasākumiem, tādējādi palielinot konkursa kārtībā
atbalstīto pasākumu skaitu un paplašinot veselīga un aktīva
dzīvesveida aktivitātēs iesaistīto iedzīvotāju (it īpaši
bērnu un jauniešu) skaitu. |
|
IZM |
VM |
31.12.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
174. |
174.1. |
Sekmēsim
sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz
tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža
paaugstināšanu. |
Veikt tieslietu
sistēmas efektivitātes izvērtējumu. |
Izstrādāti
priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai,
tostarp novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, kā arī tiesu varas attīrīšanu no
negodprātīgām personām. |
|
TM |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
174. |
174.2. |
Sekmēsim
sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz
tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža
paaugstināšanu. |
Apzināt un izstrādāt nepieciešamos normatīvo aktu
projektus, lai stiprinātu Satversmes tiesas neatkarību
jautājumos:
1) par Satversmes tiesas tiesneša statusam
nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām;
2) par Satversmes tiesas administratīvo pārvaldību un
Satversmes tiesas budžeta garantijām.
|
Nepieciešamie
tiesību aktu projekti izstrādāti, apstiprināti MK un
iesniegti Saeimā. |
|
1) TM;
2) TM
|
1) VK, FM;
2) VK, FM
|
01.10.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
174. |
174.3. |
Sekmēsim
sabiedrības uzticēšanos tiesu varai, kas balstīta uz
tiesiskuma nostiprināšanu un tiesu sistēmas prestiža
paaugstināšanu. |
Attīstīt tiesu
komunikāciju ar sabiedrību, lai stiprinātu sabiedrības
uzticēšanos tiesu varai, tai skaitā ieviešot regulāru tiesu
apmeklētāju anketēšanu. |
35 % respondentu ir
pilnībā vai drīzāk apmierināti ar tiesu darbu. |
|
TM |
TA |
31.08.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.1. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Virzīties uz
vienotu īpašumu (zemes un ēkas vienotības princips), turpinot
uz piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu
īstenošanu. |
1) Pieņemts piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas
regulējums, pirmkārt, dodot iespēju personām daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājās vienkāršotā kārtībā iziet no dalītā
īpašuma attiecībām (31.12.2020.).
2) Novērsta regulējuma sadrumstalotība un neskaidrības
piespiedu nomas attiecībās, ar vienotu regulējumu dodot
pamatu nostiprināt vienotu praksi personu savstarpējās
attiecībās un izšķirot strīdus tiesā (01.07.2020.).
|
143 |
TM |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.2. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Virzīt izskatīšanai
MK grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas
paredz izmaiņas attiecībā uz nepilngadīgo kriminālatbildību,
kā arī ir vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu. |
Samazinās jauniešu
likumpārkāpēju skaits, jauniešu veiksmīgāka integrācija darba
tirgū (ņemot vērā, ka personai nav sodāmība), tiek uzlabotas
jauniešu nodarbinātības iespējas. |
|
TM |
|
30.04.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.3. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Stiprināt personu
tiesiskās aizsardzības iespējas strīdu izšķiršanā
civillietās, ieviešot visaptverošu pagaidu aizsardzības
regulējumu Civilprocesa likumā. |
Izstrādāti
grozījumi Civilprocesa likumā, kas attiecīgi nodrošina
plašākas personu aizsardzības iespējas tiesvedības laikā līdz
strīda izšķiršanai ar galīgu spriedumu. |
|
TM |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.4. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Paaugstināt soda
izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta)
personāla kapacitāti, turpinot darbinieku apmācību sistēmas
un atlases kritēriju reformēšanu, un notiesāto
resocializācijas sistēmas pilnveidošanu, tai skaitā
izmantojot Eiropas Sociālā fonda sniegtās iespējas, kā arī
izstrādājot normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu
atalgojumu Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma
vietās. |
1) ESF projekta ietvaros līdz 2023. gada 31. decembrim
apmācīti 1650 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu,
kuri strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem,
no tiem 1400 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 250 Valsts
probācijas dienesta darbinieki.
2) Normatīvi noteikta jauna IeVP darbinieku atlases un
apmācību sistēma.
3) Normatīvi pilnveidota esošā notiesāto
resocializācijas sistēma, paredzot nepieciešamo sasaisti ar
visiem sabiedrības sektoriem (brīvprātīgie, līdzgaitnieki,
NVO).
4) Valsts probācijas dienesta darbinieki un ieslodzījuma
vietu darbinieki ir atbilstoši atalgoti un motivēti
turpināt darbu sodu izpildes iestādēs, tiem ir darba
riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.
|
249; 251 |
TM |
|
30.10.2022.
(šīs valdības darbības laiks)
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.5. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Turpināt okupācijas
radīto zaudējumu aprēķināšanu, kas balstītos uz vienotu
Baltijas valstu metodoloģiju, un izvērtēt iespējamo juridisko
pamatojumu starptautiskas prasības celšanai saskaņā ar 2005.
gada 11. maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā īstenotā
Padomju sociālistisko republiku savienības totalitārā
komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru
kabinetam dotajiem uzdevumiem. |
1) Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas
režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai,
informācijas par represijām un masveida deportācijām
apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem
nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" katru gadu sagatavo
ziņojumu par tās darba rezultātiem konkrētajā laikposmā.
2) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās
argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības
celšanai.
|
|
TM |
Komisija "PSRS totalitārā
komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu
vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida
deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās
iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.6. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Izvērtēt esošo
praksi attiecībā uz publiskā sektora iesniegtajām pārsūdzībām
par pirmās instances tiesu spriedumiem. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par administratīvā pārkāpuma procesa
ietvaros iesniegtajām publiskā sektora pārsūdzībām. |
|
TM |
|
31.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
175. |
175.7. |
Nostiprināsim
cilvēka pamattiesību ievērošanu un nodrošināšanu atbilstoši
Latvijas Republikas Satversmei un no Satversmes izrietošiem
tiesību principiem, balstoties uz Latvijas valstiskuma
pamatiem un konstitucionālām vērtībām. |
Stiprināt Datu
valsts inspekcijas kapacitāti, lai nodrošinātu no Vispārējās
datu aizsardzības regulas un Policijas direktīvas izrietošo
prasību pilnvērtīgu nodrošināšanu. |
Nodrošināta cilvēku
pamattiesību un pamatbrīvību datu aizsardzības jomā efektīva
aizsardzība un būtiski pilnveidots uzraudzības process, kā
arī tiks nodrošināta konsekventa Vispārējās datu aizsardzības
regulas un Policijas direktīvas piemērošana ES
dalībvalstīs. |
|
TM |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
176. |
176.1. |
Veicināsim personu
tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu
sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu
tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. |
Veikt pasākumus
lietu izskatīšanas termiņu uzraudzības pilnveidei tiesās
(stiprināt lietu izskatīšanas termiņu standarta uzraudzību)
un nodrošināt publiski pieejamu informāciju par lietu
izskatīšanas ilgumu tiesās dažādās lietu kategorijās. |
1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40
%.
2) Lietu izskatīšanas ilgums rajona (pilsētu)
tiesās2020. gadā (mēneši) - administratīvajās lietās (6,1),
administratīvo pārkāpumu lietās (1), civillietās (7,5),
krimināllietās (4,9).
|
|
TM |
TA |
30.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
176. |
176.2. |
Veicināsim personu
tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu
sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu
tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. |
Stiprināt tiesneša
palīga institūtu, nosakot amatam atbilstošu statusu un
prasības. |
1) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40
%.
2) Metodisko pasākumu (kursi, semināri) skaits tiesu
darbiniekiem - 100 pasākumi gadā.
3) Personāla mainības īpatsvars tiesu darbinieku vidū
nepārsniedz 17 %.
|
|
TM |
|
30.09.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
176. |
176.3. |
Veicināsim personu
tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu
sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu
tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. |
Pastāvīgajā darba
grupā Kriminālprocesa likuma grozījumu izstrādei izdiskutēt
IeM, VP un ĢP iesniegto izvērtējumu par to, kā praksē
darbojas Kriminālprocesa likuma normas, kas paredz vienkāršot
kriminālprocesu un kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī,
un sagatavot informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem
risinājumiem. |
Izvērtēts, vai ir
sasniegts Kriminālprocesa likuma grozījumu kriminālprocesa
vienkāršošanai mērķis nodrošināt atteikšanos no formālām,
dublējošām procesuālajām darbībām, dokumentiem, radīt
priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību
fiksēšanai, ātrākai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz
prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu
lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma
gadījumā. |
|
TM |
IeM, VP, ĢP, IeVP, KNAB |
30.06.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
176. |
176.4. |
Veicināsim personu
tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu
sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu
tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. |
Pārskatīt tiesas
spriedumu anonimizācijas prasības, paredzot atteikšanos no
spriedumu anonimizācijas vismaz atsevišķu kategoriju
lietās. |
Sabiedrības
uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40 %. |
|
TM |
|
30.09.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
176. |
176.5. |
Veicināsim personu
tiesību un interešu visaptverošu un stabilu aizsardzību tiesu
sistēmā, novēršot lietas dalībnieku procesuālo tiesību
negodprātīgu izmantošanu, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu
tiesās un uzkrāto neizskatīto lietu skaitu. |
Izstrādāt un virzīt
iespējamos normatīvo aktu grozījumus, kas atslogotu
tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras darbu un tieslietu
sistēmu kopumā. |
1) Izvērtēta citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze,
lai izmeklēšanas slogs netiktu pārnests tikai uz
administratīvajiem pārkāpumiem, neveicot analīzi par šādas
rīcības efektivitāti.
2) Palielinās noziedzīgu nodarījumu (īpaši - ar
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma
finansēšanu saistītu nodarījumu) atklāšana.
|
|
TM |
IeM, ĢP |
30.11.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.1. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Izstrādāt E-lietas
sistēmu un ieviest to tiesās, lai izveidotu vienotu un
efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot
tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un
atklātību. |
1) Izveidots vienots un efektīvs tiesvedības elektroniskais
process: Efektīva informācijas apmaiņa starp tiesām, lietas
dalībniekiem un citām ar tiesvedību saistītajām
informācijas sistēmām. Racionāla TIS pilnveide, radot
jaunus un izmantojot, kā arī attīstot esošos koplietošanas
risinājumus.
2) IeM dalība E-lietas projektā, lai nodrošinātu
kriminālprocesa digitalizēšanu.
|
415 |
TM |
1) TA, LRP, IeVP, VPD;
2) IeM
|
1) 15.03.2021.
(E-lietas programmas 1. posms)
2) 31.12.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.2. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Modernizēt Uzņēmumu
reģistra publisko reģistru, lai nodrošinātu mūsdienīgu un
ērtu datu ievadi, pārbaudi, uzglabāšanu, kā arī komersantiem
un privātpersonām atvieglotu un pretimnākošu vidi. |
1) Komercreģistra, Uzņēmumu reģistra žurnāla u.c. publisko
reģistru pārbūve, kas būtiski ietekmē visas ar to vešanu
saistītās sistēmas funkcionalitātes, tai skaitā
nodrošinājuma līdzekļu reģistrāciju un ierakstu izdarīšanu
par tiesību subjektu darbības ierobežojumiem;
2) Uzņēmumu reģistra klientiem tiks nodrošināts ērts
komersantu reģistrācijas pašapkalpošanās portāls, kas cita
starpā paredz iesniedzamo standarta dokumentu saģenerēšanu
no vienreiz ievadītas informācijas.
3) Ikvienam interesentam tiks nodrošināta iespēja
Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus
komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus.
4) Sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama
tūlītēji, bez maksas.
|
155; 143 |
TM |
|
30.06.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.3. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Modernizēt kadastra
informācijas sistēmu un attīstīt datu pakalpojumus, lai
izveidotu efektīvu kadastra datu ieguves sistēmu, izveidot
klientu apkalpošanas procedūru atbilstoši "vienas
pieturas" aģentūras principiem, attīstīt e-pakalpojumus,
pilnveidot un paplašināt datu apmaiņas risinājumus ar citām
valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. |
1) Jaunas Kadastra informācijas sistēmas un datu
izplatīšanas sistēmas izstrāde, kas paredz pārkārtot
nekustamā īpašuma reģistrācijas procesus, izveidot
"vienas pieturas" aģentūras principiem
atbilstošas klientu apkalpošanas procedūras un nodrošināt
nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu integrāciju starp
Kadastra informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto
zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu, izstrādāt
7 jaunus e-pakalpojumus, izveidot 2 pilnībā automatizētus
kadastra datu ieguves biznesa procesus, izslēdzot īpašnieku
iesaisti un aizstājot manuālu datu ieguvi un ievadi.
2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa
integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu
(izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar
kādiem izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences
datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras
iestādes informācijas sistēmā).
|
155; 143; 415 |
TM |
|
30.06.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.4. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Ieviest virtuālos
asistentus Tiesu administrācijas tīmekļvietnēs, lai
nodrošinātu efektīvu komunikāciju un ātru klientu
apkalpošanu. |
1) Trijās Tiesu administrācijas uzturētajās tīmekļvietnēs
pieejami virtuālie asistenti.
2) Saziņa ar klientu padarīta pieejamāka un draudzīgāka,
nodrošinot informācijas par pakalpojumiem tūlītēju
sniegšanu jebkurā diennakts laikā. Efektivizējot
komunikācijas procesu, turpmāk būs iespēja novirzīt
darbiniekus komplicētāku jautājumu risināšanā.
|
|
TM |
TA |
30.09.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.5. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Organizēt nekustamo
īpašumu tiesību nostiprināšanas procesu pēc vienas pieturas
aģentūras principa, paplašinot elektronisku dokumentu
nodošanas kanālu no notāra uz zemesgrāmatu izmantošanas
iespējas, lai nodrošinātu augstu tiesiskās drošības
vidi. |
Izstrādāti
grozījumi Zemesgrāmatu likumā un Notariāta likumā,
paaugstinot darījumos ar nekustamo īpašumu tiesiskās drošības
pakāpi un notāra pieejamību reģionos. |
|
TM |
|
30.06.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.6. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Izveidot personas
datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanas sistēmu, nodrošinot
īpaši augstu sistēmas drošības līmeni. |
1) Palielināta uzraudzības iestādes darba efektivitāte,
pilnveidots uzraudzības process.
2) Izstrādāti jauni MK noteikumu projekti par sistēmas
darbību, savietojamību ar citām kompetentajām iestādēm,
komersantiem, mazinot administratīvo slogu, kā arī
uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus nodrošinot
precīzu uzskaiti, datu integritāti, konfidencialitāti un
informācijas pieejamību.
|
|
TM |
|
31.12.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
177. |
177.7. |
Attīstīsim modernus
tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā,
veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu,
uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares
pakalpojumu nodrošināšanu. |
Pabeigt risinājuma
izstrādi par efektīvāko ieslodzīto konvojēšanas funkcijas
nodrošināšanu Valsts policijā un Ieslodzījuma vietu pārvaldē
un nodrošināt tā īstenošanu. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par ieslodzīto
konvojēšanas funkcijas nodrošinājumu Valsts policijā un
Ieslodzījuma vietu pārvaldē un priekšlikumiem ieslodzīto
konvojēšanas funkcijas pārskatīšanai un uzsākta ziņojumā
iekļauto risinājumu īstenošana.
2) Izstrādāti grozījumi nepieciešamajos tiesību aktos,
samazinot ieslodzīto konvojēšanas apjomu.
|
|
TM |
IeM (VP) |
1) 31.05.2019.
2) 31.10.2019.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
178. |
178.1. |
Stiprināsim tiesu
priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās
personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot
kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas
funkcionēšanu. |
Īstenot tiesu varas
neatkarību veicinošu atlīdzības politiku un stiprināt
sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. |
1) MK pieņemti grozījumi likumā "Par tiesu varu"
un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, lai stiprinātu
atbildības un neatkarības mehānismus.
2) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par
40 %.
|
|
TM |
|
31.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
178. |
178.2. |
Stiprināsim tiesu
priekšsēdētāju, virsprokuroru un izmeklēšanu uzraugošās
personas institūta nozīmi un atbildību, nodrošinot
kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu sistēmas
funkcionēšanu. |
Veikt pasākumus,
lai nodrošinātu kvalitatīvu pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu
sistēmas funkcionēšanu. |
1) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu
(174. p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu
sistēmas efektivitātes uzlabošanai.
2) Nodrošināts TM ieguldījums Valsts kontroles
lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas
efektivitāte Valsts policijā" konstatēto problēmu
novēršanā un Valsts kontroles sniegto ieteikumu
īstenošanā.
|
|
TM |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
179. |
179.1. |
Nodrošināsim
stingrākus tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos
grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesus.
Stiprināsim advokatūras atbildību un ētiku. Turpināsim
stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās
efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu
īstenošanu. |
Pārskatīt un
ieviest Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs
2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānā ietvertos
pasākumus, tai skaitā Starptautiskā Valūtas fonda izvērtējumā
norādīto. Pilnveidot izveidotās uzraudzības sistēmas
efektivitāti, kā arī, balstoties uz apkopoto datu analīzi,
pārskatīt labticības kritērijus fizisko personu
maksātnespējas procesā un TAP regulējumu. |
1) Izstrādāts informatīvais ziņojums - starpposma
novērtējums par Maksātnespējas politikas attīstības
pamatnostādnēm 2016.-2020. gadam un to īstenošanas plānu.
2) Pārskatīts un pilnveidots tiesiskās aizsardzības
process un fiziskās personas maksātnespējas process.
3) Pārskatīta izveidotās uzraudzības sistēmas
efektivitāte, paplašinot Elektroniskās maksātnespējas
uzskaites sistēmā apkopoto datu apjomu un pilnveidojot to
analīzi.
|
143; 144 |
TM |
|
1) 31.12.2019.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2020.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
179. |
179.2. |
Nodrošināsim
stingrākus tiesu sistēmas un administrēšanas procesuālos
grozījumus, novēršot iespējas novilcināt tiesas procesus.
Stiprināsim advokatūras atbildību un ētiku. Turpināsim
stiprināt maksātnespējas uzraudzības sistēmu, pārskatot tās
efektivitāti un izskaužot negodprātīgu principu
īstenošanu. |
Izstrādāt un
iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā grozījumus
Advokatūras likumā un, ja nepieciešams, citos normatīvajos
aktos, lai pilnveidotu advokatūras institūta uzraudzību un
darbības kvalitāti. |
Ieviesta
rīcībpolitika, lai sekmētu advokatūras darba kvalitāti, un
stiprināta advokātu institūta uzraudzība. |
|
TM |
|
31.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
180. |
180.1. |
Nostiprināsim
tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši
nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti,
atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas riskiem. |
Koordinēt Pasākumu
plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas novēršanai laikaposmam līdz 2019. gada 31.
decembrim 7. un 8. rīcības virziena izpildi, lai nodrošinātu
efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu
un personu saukšanu pie atbildības, kā arī noziedzīgi iegūtu
līdzekļu konfiskāciju. |
1) Pasākumu plāna 7. un 8. rīcības virziena pasākumi
ieviesti noteiktajos termiņos.
2) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu
(174.1. p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi
tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tostarp
attiecībā uz tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu
sadarbību.
|
|
TM |
|
1) 31.12.2019.
2) 31.12.2020.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
180. |
180.2. |
Nostiprināsim
tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši
nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti,
atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas riskiem. |
Stiprināt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kapacitāti gan
cilvēkresursu, gan materiālo resursu ziņā, uzlabojot un
efektivizējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja
analītiskās, operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un
apkarojot koruptīvus noziedzīgus nodarījumus. |
Palielinot
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējumu un
štata vietu skaitu par 23 %, tiks uzlabotas un efektivizētas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja analītiskās,
operatīvās un izmeklēšanas spējas, novēršot un apkarojot
koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, tādējādi palielinot
novērsto un atklāto koruptīvo noziedzīgo nodarījumu
skaitu. |
|
KNAB |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
180. |
180.3. |
Nostiprināsim
tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši
nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti,
atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas riskiem. |
Vērsties pret
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas saistīta ar
valsts amatpersonu korupciju, un nodrošināt efektīvu paralēlo
finanšu izmeklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja izmeklētajos kriminālprocesos. |
Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētajos
kriminālprocesos tiks kompleksi izmeklēta noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācija un veikta paralēlā finanšu izmeklēšana,
kā rezultātā tiks efektīvāk risināti mantiskie jautājumi
kriminālprocesā un mazināta personu motivācija iesaistīties
koruptīvās darbībās. |
|
KNAB |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
180. |
180.4. |
Nostiprināsim
tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību, īpaši
nodrošinot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas efektivitāti,
atbilstoši identificētajiem korupcijas un noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas riskiem. |
Ieviest Nacionālo
kriminālizlūkošanas modeli (NKIM) un nodrošināt darbību, lai
integrētos ES politikas ciklā. |
Izstrādāta
informācijas sistēma operatīvās darbības informācijas apritei
un nodrošināts aizsargātas informācijas aprites tīkls.
Izstrādāts analītiskais rīks. |
|
IeM |
VP, VRS, IeM IC |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
181. |
181.1. |
Nodrošināsim
tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās
ētikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās
lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām. |
Īstenot
profesionālās kvalifikācijas un pilnveides pasākumus projekta
"Justīcija attīstībai" ietvaros, lai īstenotu
cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi
nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu
komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. |
Sniegts ilgtspējīgs ieguldījums sistēmas kapacitātes
stiprināšanā, tādējādi paaugstinot kompetenci, nodrošinot
sistēmas darbības efektivitāti, kvalitāti un uzticību
sistēmai.
Labas profesionālās zināšanas tiesu varas un
tiesībaizsardzības iestādēs nodrošinās izaugsmi, ekonomikas
attīstību un veicinās komercdarbības vides uzlabošanu
Latvijā.
|
158; 142 |
TM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
181. |
181.2. |
Nodrošināsim
tiesnešu kvalifikācijas, specializācijas un profesionālās
ētikas paaugstināšanu. Nostiprināsim Tieslietu padomi un tās
lomu tiesu varas attīrīšanā no negodprātīgām personām. |
Izstrādāt
grozījumus likumā "Par tiesu varu", lai stiprinātu
Tieslietu padomes lomu lietu izskatīšanas termiņu
pārvaldībā. |
Stiprināta
uzraudzība par lietas izskatīšanas termiņiem tiesās. |
|
TM |
|
30.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
182. |
182.1. |
Nodrošināsim
ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un
mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās
tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas
tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un
finanšu noziegumu jomā. |
Izvērtēt tiesas vai
tiesnešu specializācijas izveidi attiecībā uz komercstrīdiem,
finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kā arī korupcijas
jomā, nodrošinot nolēmumu kvalitāti arī specifiskos tiesību
jautājumos. |
1) Apkopoti dati par iespējami specializējamo lietu skaitu
valstī kopumā un atsevišķi pa tiesām.
2) Tiesas specializācijas gadījumā sagatavoti
nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi.
3) Tiesnešu specializācijas gadījumā apzinātas mācību
vajadzības un sagatavots mācību piedāvājums.
|
142 |
TM |
|
31.12.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
182. |
182.2. |
Nodrošināsim
ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un
mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās
tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas
tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un
finanšu noziegumu jomā. |
Izstrādāt un
iesniegt apstiprināšanai MK grozījumus Mediācijas likumā, lai
paredzētu valsts atbalstu mediācijas izmantošanas
veicināšanai. |
Ieviests tiesiskais
regulējums, lai sekmētu mediācijas popularizēšanu un turpmāko
attīstību. |
|
TM |
|
31.07.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
182. |
182.3. |
Nodrošināsim
ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un
mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās
tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas
tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un
finanšu noziegumu jomā. |
Veikt izvērtējumu
par Šķīrējtiesu likuma darbības efektivitāti, tai skaitā
novērtējot šķīrējtiesām izvirzītu prasību izpildi. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums.
2) Tiesās iesniegto pieteikumu par pastāvīgo šķīrējtiesu
spriedumu piespiedu izpildi skaits samazinās.
3) Noraidīto pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas
sprieduma piespiedu izpildi īpatsvars no iesniegto
pieteikumu skaita nepārsniedz 5 %.
|
159 |
TM |
|
31.07.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
182. |
182.4. |
Nodrošināsim
ārpustiesas strīdu izskatīšanas veidu (šķīrējtiesas un
mediācijas) plašāku izmantošanu, kā arī pārskatīsim īstenotās
tiesu reformas efektivitāti, izvērtējot jaunas specializētas
tiesas izveidošanu komercstrīdu, korupcijas, ekonomisko un
finanšu noziegumu jomā. |
Izvērtēt zvērinātu
tiesu izpildītāju funkciju paplašināšanu, piešķirot tiesības
veikt ārpustiesas parādu piedziņu. |
Veiks izvērtējums
un nepieciešamības gadījumā izstrādāti normatīvo aktu
projekti, lai veicinātu parādsaistību labprātīgu samaksu
pusēm ātrākā un ekonomiskākā procesā un mazinātu tiesu
sistēmas noslodzi. |
143 |
TM |
|
30.09.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
183. |
183.1. |
Nodrošināsim
interešu pārstāvības atklātību un publiskā sektora
informācijas atklātību. |
Īstenot pasākumus
izpratnes un izglītotības veicināšanai par sabiedrības
līdzdalības procesos izmantojamām iespējām un ieguvumiem no
sabiedrības līdzdalības. |
Izstrādātas
vadlīnijas sabiedrības līdzdalības veicināšanai valsts
institūciju darbā, tai skaitā e-vidē un izmantojot NVO kā
resursu informācijas izplatīšanai. |
|
VK |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
184. |
184.1. |
Ieviesīsim vienotu
augstākās izglītības standartu tiesībaizsardzības
institūcijās strādājošām amatpersonām, papildus pilnveidojot
vienotu apmācības sistēmu jau strādājošiem izmeklētājiem,
operatīviem darbiniekiem, prokuroriem un tiesnešiem, tādējādi
nodrošinot to darbam nepieciešamo specifisko prasmju un
zināšanu attīstīšanu. |
Projekta
"Justīcija attīstībai" ietvaros izstrādātas
profesionālo kompetenču attīstīšanas programmas, kuru
ietvaros definēti konkrēti kursi. |
Izstrādātas
profesionālo kompetenču attīstības programmas vismaz 8
jomās. |
158 |
TM |
TA |
30.01.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
185. |
185.1. |
Samazināsim
politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem,
palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas
valstu vidējam līmenim. |
Pilnveidot
politisko organizāciju (partiju) finansēšanas un
priekšvēlēšanu aģitācijas likumības uzraudzības ietvaru,
mazinot finanšu līdzekļu lomu politikā. |
Izstrādāti un
iesniegti MK nepieciešamie grozījumi Politisko organizāciju
(partiju) finansēšanas likumā un Priekšvēlēšanu aģitācijas
likumā, lai pilnveidotu politisko organizāciju (partiju)
finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumības
uzraudzības ietvaru un mazinātu slēptas priekšvēlēšanu
aģitācijas riskus. |
|
KNAB |
|
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
185. |
185.2. |
Samazināsim
politisko partiju atkarību no privātiem ziedojumiem,
palielinot tām valsts budžeta finansējumu līdz Baltijas
valstu vidējam līmenim. |
Izstrādāt
grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā atbilstoši Saeimas atbalstītajam valsts finansējuma
partijām piešķiršanas modelim. |
Izstrādāti
grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas
likumā. |
|
TM |
KNAB |
31.03.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
186. |
186.1. |
Attīstīsim Valsts
valodas centra spējas novērst valsts valodas pārkāpumus. |
Turpināt attīstīt
sabiedrisko palīgu institūtu Valsts valodas centrā,
nodrošinot, ka sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijas
teritorijā, preventīvi novēršot valsts valodas normu
pārkāpumus un uzlabojot valsts valodas lietojumu publiskajā
telpā. |
1) Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu sniegtais
atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem pareizam latviešu
valodas lietojumam pieejams visos reģionos, kur konstatēts
visaugstākais pārkāpumu īpatsvars.
2) Apmācīti kopumā 100 sabiedriskie palīgi.
|
|
TM |
VVC |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
187. |
187.1. |
Attīstīsim
ieslodzījuma vietu infrastruktūru un īstenosim Liepājas
cietuma būvniecību. |
Organizēt jaunā
cietuma Liepājā būvniecības procesu (jaunā cietuma
būvniecības pabeigšana plānota 2023. gada 31. martā). |
2020. gadā uzsākti
jaunā Liepājas cietuma būvdarbi, radot nodrošinātus
priekšnoteikumus sabiedrības drošības draudu mazināšanai,
resocializācijas pasākumu maksimālā efekta sasniegšanai
piemērotas vides radīšanai un atkārtotu noziegumu izdarīšanas
samazināšanai. |
251 |
TM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
187. |
187.2. |
Attīstīsim
ieslodzījuma vietu infrastruktūru un īstenosim Liepājas
cietuma būvniecību. |
Izveidot Olaines
cietuma teritorijā mūsdienīgu korekcijas dienestu personāla
mācību centra un atklātā režīma cietuma infrastruktūru, kurā
tiktu nodrošināts mūsdienu prasībām atbilstošs mācību saturs
un prakses iespējas korekcijas dienestu darbiniekiem. |
1) Izveidota korekcijas dienestu personāla Mācību centra un
divu atklāta režīmā cietuma korpusu infrastruktūra.
2) Aprobētas mācību programmas.
3) Organizētas korekcijas dienestu darbinieku
apmācības.
4) Izstrādāts nepieciešamais normatīvais regulējums.
5) Nodrošināta sinerģija ar ESF projektos sagatavoto
mācību saturu.
|
|
TM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
187. |
187.3. |
Attīstīsim
ieslodzījuma vietu infrastruktūru un īstenosim Liepājas
cietuma būvniecību. |
Pabeigt
kriminālsodu izpildes reformu, izstrādājot Eiropas
standartiem atbilstošu Kriminālsodu izpildes likumu. |
Nodrošināta
kriminālsodu izpilde atbilstoši jaunam un Eiropas standartiem
atbilstošam regulējumam, tai skaitā nodrošinot efektīvu un
modernu brīvības atņemšanas soda izpildi, samazinot
ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un tiesvedības pret
soda izpildes iestāžu personālu dažādu līmeņu tiesās. |
251 |
TM |
|
31.05.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
188. |
188.1. |
Izvērtēsim tiesu
izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbības
finansējuma modeļus. |
Izstrādāt
grozījumus Maksātnespējas likumā, pastiprinot mehānismus
maksātnespējas procesa izmaksu kontrolei, tādējādi tās
samazinot un veicinot maksātnespējas procesa
caurspīdīgumu. |
Pilnveidota
kontrole pār maksātnespējas procesa izmaksām, lai nodrošinātu
maksātnespējas procesa izmaksu pakāpenisku
samazināšanos. |
|
TM |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
188. |
188.2. |
Izvērtēsim tiesu
izpildītāju un maksātnespējas administratoru darbības
finansējuma modeļus. |
Grozījumiem
Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 451
"Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata
atlīdzības taksēm", kas stājušies spēkā 2018. gada 2.
novembrī, veikt ietekmes novērtējumu uz institūta
darbību. |
Pieņemts pamatots
lēmums par iespēju virzīt tādus zvērinātu tiesu izpildītāju
darbību regulējošo normatīvo aktu grozījumus, kas tieši vai
netieši skar atlīdzības par paveikto darbu saņemšanu. |
|
TM |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
189. |
189.1. |
Nostiprināsim
oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis" kā valsts,
pilsoniskās un tiesiskās informācijas platformu. |
Nodrošināt
ilgtermiņā stabilu valsts budžeta finansējumu oficiālajam
izdevējam tam deleģēto valsts pārvaldes funkciju efektīvai
veikšanai un stratēģiskai attīstībai. |
Stiprināts
tiesiskums, nacionālā drošība un pilsoniskā sabiedrība, kā
arī veicināta komercdarbības vides attīstība un investīcijas
Latvijā. |
|
TM |
VSIA "Latvijas
Vēstnesis", PKC |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Bezkompromisu tiesiskums un likuma vara |
190. |
190.1. |
Turpināsim ar PSRS
Valsts drošības komiteju saistīto dokumentu izpēti. |
Pabeigt
Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK
dokumentu un to digitālo kopiju nodošanu Latvijas
Nacionālajam arhīvam. |
Digitalizētie VDK
dokumenti nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam to publiskas
pieejamības, publicēšanas un izmantošanas
nodrošināšanai. |
|
TM (SAB) |
KM (LNA) |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.1. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Stiprināt
tiesībaizsardzības iestādes, kuras ir iesaistītas finanšu un
ekonomisko noziegumu apkarošanā. |
Sagatavoti
priekšlikumi izmaiņām Tieslietu ministrijas pamatbudžeta
programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas
fonds" finansēšanas un līdzekļu sadales kārtībā, lai
palielinātu tiesībaizsardzības iestādēm pieejamos finanšu
līdzekļus finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanas
pasākumiem. |
|
IeM |
TM |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.2. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Veicināt sadarbību
starp iekšlietu sistēmas iestādēm un pašvaldībām. |
Sagatavoti
priekšlikumi izmaiņām tiesību aktos, lai iesaistītu
pašvaldības atbalsta sniegšanas pasākumu īstenošanā, kas ir
saistīti ar tiesībaizsardzības iestāžu infrastruktūras
sakārtošanu. |
|
IeM |
VP, VRS, VUGD, NVA |
31.12.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.3. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Ieviest
tiesībaizsardzības iestāžu darbā principu - uz sabiedrību
vērsts policijas darbs. |
Īstenoti apmācības
pasākumi (mācības dienesta vidē e-vidē, semināri un
konferences), lai palielinātu sabiedrības uzticību
tiesībaizsardzības iestādēm, veicināt sabiedrības partnerību
un stiprināt valsts iekšējo drošību. |
|
IeM |
VP |
31.12.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.4. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Turpināt darbu, lai
izveidotu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību
poligonu, nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu personāla
apmācību procesa īstenošanu, taktisko iemaņu pilnveidošanu,
jaunās tehnikas un aprīkojuma apgūšanu. |
Paaugstināts Valsts
ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sagatavotības
līmenis un tā darbības efektivitāte, nodrošinot augstāku
sniedzamo pakalpojumu kvalitāti dažādu apdraudējumu
gadījumos. |
417 |
IeM |
NVA, VUGD |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.5. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Attīstīt un
stiprināt Valsts policijas spējas noziegumu izmeklēšanā, tai
skaitā attīstot specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu
aprites izsekošanā un atgūšanā kriminālprocesu ietvaros. |
Specializētas
struktūrvienības darbības stiprināšana attīstot
specializāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites izsekošanā
un atgūšanā. Organizētās noziedzības būtiskāko resursu un
noziedzīgas peļņas gūšanas iespēju mazināšana, mazinot
noziedzības ietekmi uz sabiedrisko drošību kopumā. |
|
IeM |
VP |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.6. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem |
Pārskatīt drošības
prasības publisko pasākumu rīkošanai. |
Pilnveidots
tiesiskais regulējums, paredzot efektīvāku nepieciešamo
drošības pasākumu nodrošinājumu, kā arī savlaicīgu reaģēšanu
dažādos apdraudējumos publisko pasākumu norises laikā. |
|
IeM |
VDD |
31.05.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.7. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības un
pārraudzības iestāžu resursus, tai skaitā cīņai pret
terorismu un ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. |
Veicināt
amatpersonu un sabiedrības izpratni par NILL, izveidot
vadlīnijas un vienotu praksi NILL izmeklēšanā. |
Izveidota regulāri
funkcionējoša sadarbības koordinācijas platforma,
palielinātas spējas un prasmes par NILL lietām, izstrādātas
vadlīnijas un tipoloģijas. |
|
IeM (KD) |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.8. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Vienota 112
kontaktu centra pakalpojumu pilnveide, uzlabojot operatīvo
dienestu reaģēšanu uz izsaukumiem, kā arī tiesiskā regulējuma
pilnveidošana datu apstrādei. |
1) Ieviests vienots 112 kontaktu centrs, paaugstināta
reaģēšanas efektivitāte ārkārtas situācijās, vienkāršojot
pieeju operatīvajiem dienestiem (VUGD, VP, VRS, NMPD) un
nodrošinot vienlīdzīgas iespējas ikvienai Latvijas
teritorijā esošai personai saņemt ārkārtas palīdzības
pakalpojumus jebkurā diennakts laikā neatkarīgi no tās
ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
2) Pilnveidots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu
iespēju pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģisko iekārto
sniegtās iespējas personas ģeogrāfiskās atrašanās vietas
noteikšanai.
|
|
IeM |
IeM (IC, VP, VUGD, VRS), VM
(NMPD) |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2019.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
191. |
191.9. |
Attīstīsim un
stiprināsim Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu
resursus, tai skaitā cīņai pret terorismu un ekonomiskajiem
noziegumiem. |
Izstrādāt vienotu
iekšlietu nozares jaunu ēku būvniecības, esošo atjaunošanas
vai pārbūves ieceru plānu, nosakot prioritārās ieceres,
būvniecībai nepieciešamā finansējuma apjomu, iespējamos
finansējuma avotus un īstenošanas modeli, termiņus un par
pasākumu izpildi atbildīgās amatpersonas. |
Izstrādāts
iekšlietu nozares būvdarbu plāns vidējam termiņam, uzsākta
plāna īstenošana. |
202 |
IeM |
NVA |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
192. |
192.1. |
Izvērtēsim
iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un
materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu
cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot
tehnoloģiju inovācijām. |
Stiprināt valsts
robežas drošību, izmantojot mūsdienu prasībām atbilstošas un
modernas tehnoloģijas. |
1) Izveidota un attīstīta EUROSUR sistēma.
2) Ieviesta Eiropas Savienības Ieceļošanas/izceļošanas
sistēma.
3) Ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju
sistēmu (ETIAS).
4) Īstenots projekts "Radioreleju tīkla
modernizācija" un nodrošināta atbilstoša datu kanālu
kapacitātes pieejamība iekšlietu dienestiem.
5) Stiprināta valsts drošības, sabiedriskās kārtības un
drošības apdraudējumu novēršana.
6) Ieviestas modernas tehnoloģijas valsts robežas
drošības nodrošināšanai.
|
|
IeM |
ĀM, AizM, VID, VVD, NBS,
NMPD |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
192. |
192.2. |
Izvērtēsim
iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un
materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu
cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot
tehnoloģiju inovācijām. |
Izveidot efektīvu
personāla plānošanas un atlases sistēmu, pilnveidot
atalgojuma sistēmu, materiāltehnisko nodrošinājumu un uzlabot
darba apstākļus un darba vidi. |
1) Pilnveidota amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
amatu klasifikācijas sistēmu, amatu katalogu un amatu
saimei nepieciešamās izglītības tematiskās jomas. Ieviesta
uz profesionālajām vērtībām balstīta karjeras attīstība.
2) Pilnveidota darba samaksas sistēma Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu
pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm,
vienlaikus pārskatot kadetiem noteiktās atlīdzības
apmēru.
3) Pilnveidota personāla kvalifikācijas paaugstināšanas
sistēma, ieviesta e-mācību platforma, kas personālam ļauj
profesionālo pilnveidi veikt attālināti, tai skaitā darba
vietā, pilnveidots tiesiskais regulējums, kā arī atbilstoši
dienestu specifiskajām vajadzībām modernizēts izglītības
programmu saturs.
4) Attīstīts pēctecīgs un ilgtspējīgs sadarbības modelis
policijas vecāko virsnieku sagatavošanā, veicinot
struktūrvienību izveidi valsts akreditētā augstākās
izglītības mācības iestādē.
|
|
IeM |
VP, VUGD, VRS, IDB, IC |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
192. |
192.3. |
Izvērtēsim
iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un
materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu
cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot
tehnoloģiju inovācijām. |
Noziedzīgu
nodarījumu prevencijas un novēršanas nolūkā meklēsim
risinājumus inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai, kas ļaus
novērst administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus
nodarījumus. |
Attīstīti jauni
risinājumi ceļu satiksmes dalībnieku uzraudzībai, braukšanas
ātruma un luksoforu aizliedzošā signāla ievērošanas un
autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolei, kā arī tādu
noziedzīgu nodarījumu novēršanai, kuros izmantoti
transportlīdzekļi ar neatbilstošām valsts numurzīmēm. |
|
IeM |
VP, CSDD |
30.10.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
192. |
192.4. |
Izvērtēsim
iekšlietu nozarei piešķirto valsts budžeta un
materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu, nodrošinot efektīvu
cilvēkresursu politiku, kā arī īpašu uzmanību veltot
tehnoloģiju inovācijām. |
Veiksim drošības
auditu Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārvaldīto
informācijas sistēmu infrastruktūrā. |
Izvērtēti Iekšlietu
ministrijas Informācijas centra pārvaldītās informācijas
sistēmu infrastruktūras drošības riski. |
|
IeM |
IC |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
193. |
193.1. |
Uzlabosim
pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā
prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. |
Īstenot EEZ finanšu
instrumenta programmas "Starptautiskā policijas
sadarbība un noziedzības apkarošana" projektu
"Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana
ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā
Latvijā". |
Ieviesta Nacionālā
kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēma VID, izveidota
datu apmaiņa starp VID un Iekšlietu ministrijas resora
pakļautības iestādēm. |
|
FM (VID) |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
193. |
193.2. |
Uzlabosim
pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā
prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. |
Izvērtēt iespējas
paātrināt noziedzīgo nodarījumu, kas saistīti ar narkotisko,
psihotropo vielu un jauno psihoaktīvo vielu nelegālo apriti
un lietošanu, izmeklēšanu. |
1) Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem tiesību aktos, lai
paātrinātu un efektivizētu tādu noziedzīgo nodarījumu
izmeklēšanu, kas saistīti ar narkotisko, psihotropo un
jaunu vielu nelegālo apriti un neatļautu lietošanu (primāri
paredzēts izvērtēt iespējas atcelt vielas procentuālā
īpatsvara noteikšanu vai pārskatīt procentuālā īpatsvara
noteikšanas metodoloģiju, kā arī paaugstināt apmērus, līdz
kuriem vielu daudzumi atzīstami par nelieliem).
2) Stiprināta Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes
kapacitāte un spēja (aprīkojums un standartvielas) ātrāk
veikt ar narkotisko un psihotropo vielu, un jauno
psihoaktīvo vielu nelegālo apriti saistīto noziegumu
izmeklēšanu.
|
|
IeM |
FM (VID), TM, ĢP |
31.12.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
193. |
193.3. |
Uzlabosim
pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā
prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. |
Veikt Valsts
policijas, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta
funkcionālo izvērtējumu un noteiksim darbības rādītājus
efektivitātes izvērtēšanai. |
Eiropas Komisijas
Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros, piesaistot
ārvalstu ekspertus, īstenots izvērtējums un sagatavoti
priekšlikumi darbības efektivitātes paaugstināšanai. |
|
IeM |
VP, VUGD |
31.09.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
193. |
193.4. |
Uzlabosim
pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti. Palielināsim uzraugošā
prokurora lomu un atbildību pirmstiesas izmeklēšanā. |
Izstrādāt
standartizētus noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas metodiskos
materiālus. |
Pilnveidotas izmeklētāju profesionālās zināšanas, radīta
vienota izpratne kriminālprocesa vienkāršošanai, ātrākai,
kvalitatīvākai un ekonomiskākai virzībai. Samazināts
krimināllietu uzkrājums. Noteikti vispusīgi izmeklēšanas
efektivitātes novērtēšanas rādītāji.
Pārskatītas prokuroram Kriminālprocesa likumā noteiktās
pilnvaras, nosakot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanas
procesa organizēšanā un vadīšanā.
|
|
IeM (VP) |
TM, ĢP |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
194. |
194.1. |
Stiprināsim un
attīstīsim Iekšējās drošības biroju, lai efektīvāk atklātu,
novērstu un izmeklētu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu
amatpersonu un darbinieku izdarītos noziedzīgos nodarījumus
un tādējādi vairotu sabiedrības uzticību valsts
pārvaldei. |
Nodrošināt efektīvu
paralēlo finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanu veikšanu
operatīvās darbības, resorisko pārbaužu un kriminālprocesu
izmeklēšanas ietvaros un informatīvi tehnoloģiskā
nodrošinājuma attīstību. |
Atklāto un
izmeklēto noziedzīgo nodarījumu skaits, kuru izmeklēšana ir
Iekšējās drošības biroja kompetencē (tai skaitā tādu
nodarījumu skaits, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas u.c., un citu
finanšu un ekonomiska rakstura noziegumu skaits). |
|
IeM |
IDB |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
195. |
195.1. |
Uzlabosim valsts
tiesu ekspertu darbības efektivitāti, paredzot papildu
finansējumu ekspertu apmācību programmu izstrādei, kā arī
materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. |
Izstrādāt un
ieviest mūsdienīgām prasībām atbilstošu, kvalitatīvu un drošu
Ekspertīžu laboratorijas informācijas sistēmu. |
Uzlabots ekspertu
atzinumu sagatavošanas process, paaugstinot informācijas
izsekojamības kvalitāti, uzlabota lietas materiālu, rezultātu
un personas datu drošība. |
|
IeM |
VP, VTEB |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
195. |
195.2. |
Uzlabosim valsts
tiesu ekspertu darbības efektivitāti, paredzot papildu
finansējumu ekspertu apmācību programmu izstrādei, kā arī
materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. |
Sagatavot
tiesībaizsardzības institūcijām sniegto tiesu ekspertīžu
pakalpojumu nodrošināšanas finansiāli un administratīvi
efektīvāko risinājumu, tai skaitā izvērtējot vienotas tiesu
ekspertīžu iestādes izveidi valstī, uzlabojot
materiāltehnisko bāzi valsts tiesu ekspertīžu darbībai un
samazinot valsts tiesu ekspertīžu termiņus. |
1) Izstrādāts pasākumu plāns ekspertīzes iestāžu
reorganizācijai, kur noteikti pasākumi, lai tiesu
ekspertīžu pakalpojumus nodrošinātu finansiāli un
administratīvi efektīvākajā veidā.
2) Īstenots Valsts pārvaldes reformu plāna rīcības
virziens attiecībā uz radniecisko funkciju apvienošanas
iespējām (236.1. p.).
|
|
TM |
IeM |
30.11.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
196. |
196.1. |
Uzlabosim civilās
aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklēsim
risinājumus un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Turpināsim
stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, uzlabojot to
finansiālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. |
Turpināt attīstīt
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību
tīklu (ugunsdzēsības depo), kā arī nodrošināt speciālā
autotransporta, nepieciešamā ekipējuma, ugunsdzēsēja glābēja
individuālo aizsardzības līdzekļu bāzes uzturēšanu un
atjaunošanu atbilstoši normatīvu prasībām, lai nodrošinātu
maksimāli efektīvu un lietderīgu resursu izmantošanu un
paaugstinātu iestādes darbības efektivitāti. |
Pamatojoties uz
riska analīzi, pārskatīts VUGD resursu izvietojums, līdz ar
to samazināts ierašanās laiks notikuma vietā un nodrošināta
savlaicīga un kvalificēta palīdzība ārkārtas situācijā
ikvienai Latvijas teritorijā esošai personai. |
417 |
IeM |
VUGD, NVA |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
196. |
196.2. |
Uzlabosim civilās
aizsardzības sistēmas darbību valstī, aktīvi meklēsim
risinājumus un finansējumu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta materiāltehniskajam nodrošinājumam. Turpināsim
stiprināt brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, uzlabojot to
finansiālo un materiāltehnisko nodrošinājumu. |
Īstenot
konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku
ugunsdrošības jomā" noteikto pasākumu kopumu, kas vērsti
uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī. |
Radīti optimāli
priekšnosacījumi ugunsdrošības uzlabošanai valstī,
pilnveidojot ugunsdrošības uzraudzību, ugunsdrošības
pakalpojumu sniegšanas tiesisko regulējumu, īstenojot vienotu
koordināciju ugunsdrošības prevencijas pasākumu veikšanā, kā
arī attīstot pašvaldību ugunsdzēsības dienestus un
brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijas. |
|
IeM |
VUGD, pašvaldības |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
197. |
197.1. |
Turpināsim Austrumu
robežjoslas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot infrastruktūras
izveidi un modernizēšanu. |
Turpināt Latvijas
Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas -
Baltkrievijas Republikas valsts robežas izbūvi, valsts
robežas joslas infrastruktūras izveidi un iekārtošanu un
nodrošināt nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas
un Krievijas Federācijas, Latvijas Republikas un
Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas
ierīkošanai. |
Uzturēta un
attīstīta ārējās robežas kontrole un aizsardzība atbilstoši
Eiropas Savienības ārējām robežām izvirzītajām prasībām.
Nodrošināta savlaicīga reaģēšana uz identificētiem draudiem
(tai skaitā trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana
(nelegālā imigrācija)). Atsavināti un ierakstīti zemesgrāmatā
uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 26 nekustamie
īpašumi Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts
robežas joslas ierīkošanai; atsavināti un ierakstīti
zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā 65
nekustamie īpašumi Latvijas Republikas un Baltkrievijas
Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai. |
|
IeM |
VRS |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
198. |
198.1. |
Izveidosim Latvijas
interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku
ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju
interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. |
Nodrošināt Latvijas
Republikas valsts robežas integrētu pārvaldību. |
Izveidots ietvars
drošai un efektīvai personu un preču ārējās robežas
šķērsošanas un migrācijas plūsmas pārvaldībai, izstrādāts
Latvijas Republikas valsts robežas integrētās pārvaldības
plāns 2019.-2020. gadam un nodrošināta tā īstenošana. |
|
IeM |
AizM, ZM, SM, VID, VNĪ, PVD,
VVD, NBS |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
198. |
198.2. |
Izveidosim Latvijas
interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku
ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju
interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. |
Nodrošināt
nepieciešamās izmaiņas ar ārzemnieku ieceļošanu un
uzturēšanos Latvijā saistītajos normatīvajos aktos. |
Izveidota
līdzsvarota un Latvijas interesēm atbilstoša ārzemnieku
ieceļošanas sistēma, kas vērsta uz tiesībām uz ģimenes
apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem, ekonomiskās migrācijas
nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes
vajadzībām (tai skaitā uz ārvalstu investoru piesaisti),
administratīvo procedūru vienkāršošanu, kā arī imigrācijas
noteikumu efektivizēšanas un konkurētspējīgu noteikumu
ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles
iespējas, lai novērstu pārkāpumus, kā arī nodrošināt valsts
drošības un sabiedriskās kārtības intereses. |
155 |
IeM |
EM, LM, PMLP |
30.06.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
198. |
198.3. |
Izveidosim Latvijas
interesēm atbilstošu, līdzsvarotu un kontrolējamu ārzemnieku
ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz Latvijas pamatiedzīvotāju
interešu ievērošanu un ekonomisko izaugsmi. |
Nodrošināt vienotu
ārzemnieku reģistrāciju Latvijā. |
1) Pilnveidots normatīvais regulējums un īstenoti ES fonda
projekti, lai nodrošinātu, ka vienas un tās pašas ziņas par
ārvalstnieku netiek vairākkārtīgi iekļautas un manuāli
aktualizētas dažādās valsts informācijas sistēmās.
2) Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiek
centralizēti.
3) Samazināts administratīvais slogs personām un personu
apkalpošanas laiks iestādēs, veicinot valsts pārvaldes
efektivitāti un uzlabojot pakalpojumu pieejamību.
|
415 |
IeM |
FM (VID), PMLP |
31.03.2021. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
199. |
199.1. |
Nepieciešamajā
apjomā finansēsim MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi,
lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. MONEYVAL
ziņojumā ietverto prasību izpilde, finansējuma nodrošināšana
ir sadarbības partneru solidāra atbildība atbilstoši
deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma noteikumiem. |
Ieviest sistēmu,
lai kontrolētu darījumus ar kultūras mantojumu. |
Nodrošināta
kontrole un preventīvie pasākumi, lai novērstu riskus, kas
saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un
terorisma finansēšanu darījumos ar kultūras mantojumu. |
|
KM (NKMP) |
|
31.12.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
199. |
199.2. |
Nepieciešamajā
apjomā finansēsim MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi,
lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. MONEYVAL
ziņojumā ietverto prasību izpilde un finansējuma
nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība
atbilstoši deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma
noteikumiem. |
Īstenot VID
prioritāro pasākumu "Skaidras naudas pārvietošanas
kontroles pastiprināšana". |
Ierobežojot
skaidras naudas pārvietošanu, tiks ierobežota vai pārtraukta
skaidras naudas (tai skaitā noziedzīgi iegūtas skaidras
naudas) aprite, un tas veicinās godīgu konkurenci
uzņēmējdarbībā un ēnu ekonomikas samazināšanos. |
157 |
FM |
VID |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
199. |
199.3. |
Nepieciešamajā
apjomā finansēsim MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi,
lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. MONEYVAL
ziņojumā ietverto prasību izpilde un finansējuma
nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība
atbilstoši deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma
noteikumiem. |
Īstenot VID
prioritāro pasākumu "Uzraudzības funkcijas stiprināšana
un efektivizēšana nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas
novēršanas jomā". |
Izvērtēti VID
iekšējie resursi un palielināts uz riska balstītu klātienes
pārbaužu skaits. Stiprinot uzraudzības funkcijas, nosegts
plašs subjektu loks, lai novērstu NILLTF riskus un tādējādi
sekmējot ēnu ekonomikas mazināšanās un sabiedrības
aizsardzību, jo tiek ierobežota terorisma finansēšanas
iespējamība. |
|
FM |
VID |
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
199. |
199.4. |
Nepieciešamajā
apjomā finansēsim MONEYVAL ziņojumā ietverto prasību izpildi,
lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. MONEYVAL
ziņojumā ietverto prasību izpilde un finansējuma
nodrošināšana ir sadarbības partneru solidāra atbildība
atbilstoši deklarācijai pievienotā Sadarbības līguma
noteikumiem. |
Īstenot pasākumus,
tai skaitā nodrošināt personāla kvalifikācijas paaugstināšanu
un amata vietu skaita palielināšanu Valsts policijā, lai
stiprinātu institūciju spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un samazinātu
vispārējos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un
terorisma finansēšanas riskus. |
1) Veiktas izmeklētāju un prokuroru apmācības par
kriptovalūtām un ar tām saistītiem riskiem. Veiktas
izmeklētāju un analītiķu apmācības finanšu analīzes jomā un
finanšu izmeklēšanas organizēšanā.
2) Veiktas apmācības specifiski terorisma finansēšanas
noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.
3) Izstrādāta un īstenota apmācību programma
"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija,
izsekošana, arests, konfiskācija pirmstiesas izmeklēšanas
laikā)".
|
|
IeM |
VP, ĢP, TM, KD |
1) 30.06.2019.
2) 30.12.2019.
3) 15.12.2019.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Iekšējā drošība |
200. |
200.1. |
Lai nodrošinātu
godīgu konkurenci apsardzes nozarē, pilnveidosim tās
normatīvo regulējumu. |
Pilnveidot
apsardzes nozares tiesisko regulējumu un izveidot Apsardzes
darbības reģistru. |
Mazināts ēnu
ekonomikas īpatsvars un veicināta godīga konkurence apsardzes
nozarē. Izveidota informācijas sistēma, uzlabojot
kontrolējošo institūciju iespējas uzraudzīt apsardzes
uzņēmumus, konstatēt un novērst pārkāpumus. |
|
IeM |
FM, LM, VID, VDI |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
201. |
201.1. |
Nodrošināsim
aizsardzības budžetu vismaz 2 % apmērā no IKP, lai
sabalansēti attīstītu bruņotos spēkus un mūsdienīgas
aizsardzības spējas saskaņā ar NATO standartiem. |
Saglabāt vismaz 2 %
no IKP budžetu aizsardzības tēriņiem. |
1) Aizsardzības tēriņiem atvēlētais budžets ir vismaz 2 %
no IKP.
2) Atbilstoši NATO noteiktajām vadlīnijām ne mazāk kā 20
% no aizsardzības budžeta ir atvēlēti galvenā ekipējuma
iegādēm un ne vairāk kā 50 % veltīti ar personālu
saistītiem izdevumiem.
|
|
AizM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
202. |
202.1. |
Veidosim
visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam
izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu
valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās
aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai
krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs
sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie
visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim
sabiedrības psiholoģisko noturību. |
Līdz 2022. gadam
izstrādāt un noteikt katras nozares ministrijas lomu valsts
aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu Nacionālajiem
Bruņotajiem Spēkiem valsts militārās aizsardzības īstenošanā,
kā arī sabiedrības funkcionēšanai krīzes un kara laikā. |
1) Izstrādāta jauna Valsts aizsardzības koncepcija un tās
ieviešanai nepieciešamie pakārtotie dokumenti.
2) Izveidota militārā-civilā sektora mijiedarbības
sistēma kara laikā, tai skaitā noteikta iedzīvotāju rīcība
kara laikā.
3) Jaunās sistēmas darbība ir pārbaudīta mācībās
"Namejs 2022".
|
|
AizM |
Visas ministrijas |
1) 30.10.2020.
2) 30.09.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
202. |
202.2. |
Veidosim
visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu. Līdz 2022. gadam
izstrādāsim un noteiksim katras nozares ministrijas lomu
valsts aizsardzības sistēmā, nodrošinot atbalstu
Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts militārās
aizsardzības īstenošanā, kā arī sabiedrības funkcionēšanai
krīzes un kara laikā. Aizsardzības ministrija koordinēs
sadarbību starp visām ministrijām, lai nodrošinātu darbu pie
visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas. Stiprināsim
sabiedrības psiholoģisko noturību. |
Pilnveidot
nosacījumus pārtikas piegāžu jomā, lai nodrošinātu pārtikas
produktu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma
gadījumā. |
Veikti grozījumi MK
2007. gada 28. augusta noteikumos Nr. 585 "Noteikumi par
iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma
gadījumā". |
|
ZM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
203. |
203.1. |
Turpināsim
līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās
mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un
drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu
ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim
stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni
Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba
izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās
misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. |
Nodrošināt NATO
sabiedroto pastāvīgu klātbūtni reģionā. |
Saglabāta un
turpināta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas
vienības pilnveide. |
|
AizM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
203. |
203.2. |
Turpināsim
līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās
mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un
drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu
ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim
stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni
Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba
izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās
misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. |
Turpināt stiprināt
pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni Latvijā,
tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba izveidi
Latvijā, kā arī turpināt dalību starptautiskajās misijās un
operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. |
1) Noslēgts starpvalstu Saprašanās Memorands par
daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi"
izveidošanu.
2) Nodrošināta daudznacionālā divīzijas štāba
"Ziemeļi" sākotnējā un pilnā kaujas gatavības
sasniegšana.
|
|
AizM |
|
30.09.2019.
(sākotnējā operacionālā gatavība)
30.09.2021.
(pilna operacionālā gatavība)
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
203. |
203.3. |
Turpināsim
līdzdarboties NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā un tās
mērķu ieviešanā, kā arī aktīvi piedalīsimies ES ārējās un
drošības politikas iniciatīvās, tādējādi nodrošinot adekvātu
ieguldījumu Latvijas drošības garanta attīstībā. Turpināsim
stiprināt pastāvīgu NATO sabiedroto ilgtermiņa klātbūtni
Latvijā, tostarp attīstot daudznacionālas divīzijas štāba
izveidi Latvijā, kā arī turpināsim dalību starptautiskajās
misijās un operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos. |
Nodrošināt Latvijas
karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās,
NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un
Apvienotajos reaģēšanas spēkos. |
1) Nodrošināta Latvijas karavīru dalība operācijās
Resolute Support, EUTM Mali, SOPHIA, MINUSMA,
Inherent Resolve.
2) Uzturēta ne mazāk kā 50 karavīru dalība
starptautiskajās operācijās.
3) Uzturēts pastāvīgs NBS vienību rotāciju cikls
apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF un EUBG).
|
|
AizM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
204. |
204.1. |
Valsts
pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa
ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā - spēju attīstības,
personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma
jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo
un militāro nodalījumu miera laikā. |
Valsts
pašaizsardzības spējas balstīsim uz motivētu un apmācītu
personālsastāvu: profesionālo militāro dienestu, Zemessardzi,
rezerves karavīriem, kā arī rezervistiem. Turpināsim
palielināt NBS profesionālā dienesta un rezerves karavīru
skaitu, atbilstoši noteiktajām spēju prioritātēm. |
Izstrādāta NBS personāla nodrošinājuma koncepcija un plāns
2019.-2022. gadam.
Koncepcija būs iekšējs aizsardzības nozares vidēja
termiņa personāla plānošanas dokuments, kurā tiks noteikti
principi, kā jaunās un esošās rekrutēšanas iniciatīvas
palielinās NBS personāla daudzumu, balstoties uz Valsts
aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā noteikto
skaitu.
|
|
AizM |
|
31.08.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
204. |
204.2. |
Valsts
pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa
ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā - spēju attīstības,
personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma
jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo
un militāro nodalījumu miera laikā. |
Turpināt
ilgtspējīgu NBS spēju attīstību mobilizācijas un ugunsjaudas
veicināšanai - Sauszemes spēku mehanizāciju, multifunkcionālu
helikopteru iegādi, uzturēšanas infrastruktūru un bruņojumu
netiešās ugunsvadības spējas attīstībai. Uzlabot NBS
komandvadības un pretgaisa aizsardzības spējas ar
materiāltehnisko līdzekļu iegādēm un spēju trenēšanu
mācībās. |
1) Aktualizēts NBS attīstības plāns.
2) Uzsākta brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas
attīstība.
3) Turpināta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku
brigādes attīstība, mehanizējot divus bataljonus un
attīstot trešo bataljonu kā no zemessargiem un rezerves
karavīriem komplektētu vienību.
4) Uzsākts UH-60M helikopteru ieviešanas process, lai
2022. gadā ieviestu bruņojumā pirmo helikopteru.
5) Turpināta pretgaisa aizsardzības un komandvadības
spēju attīstība.
|
|
AizM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
204. |
204.3. |
Valsts
pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa
ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā - spēju attīstības,
personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma
jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo
un militāro nodalījumu miera laikā. |
Turpināt NBS
nodrošinājuma jomas reformu. |
1) Veikta noliktavu sistēmas pilnveide. Nodota atbildība
VAMOIC pār karavīru, zemessargu un jaunsargu nodrošinājumu
ar individuālās lietošanas materiāltehniskajiem līdzekļiem
(ekipējumu un formas tērpiem), ieviešot vienotu pārapgādes
funkcijas administrēšanu pilnā apjomā (no plānošanas līdz
utilizācijai).
2) VAMOIC reformēts par centrālo iestādi
materiāltehniskās iegādes (iepirkums, līguma vadība un
centrālās piegādes punkts) funkcijas administrēšanai miera
laikā, kā arī pārorientētas NBS Nodrošinājuma pavēlniecības
funkcijas uz pārapgādes spēju un organizāciju mobilizācijas
vai krīzes gadījumam.
|
|
AizM |
|
1) 30.09.2020.
2) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
204. |
204.4. |
Valsts
pašaizsardzības spēju nostiprināšanai veiksim ilgtermiņa
ieguldījumus NBS kaujasspēju attīstībā - spēju attīstības,
personālsastāva un moderna materiāltehniskā nodrošinājuma
jomā. Nodrošināsim materiāltehniskās iegādes funkciju civilo
un militāro nodalījumu miera laikā. |
Nodrošināsim
regulāru militāro mācību cikla "Namejs"
organizēšanu, lai pārbaudītu un pilnveidotu NBS gatavību
valsts aizsardzības uzdevumu izpildei. Pakāpeniski attīstīsim
militāro mācību cikla "Namejs" vērienu, lai 2022.
gadā tajās piedalītos 15 000 dalībnieku. Vismaz reizi gadā
organizēsim Ministru kabineta stratēģiskā līmeņa mācības
"Kristaps", lai pilnveidotu visaptverošu
stratēģiskā līmeņa sadarbību valsts apdraudējuma
gadījumā. |
1) Nodrošināta regulāra militāro mācību cikla
"Namejs" organizēšana. Pakāpeniski attīstīts
militāro mācību cikla "Namejs" vēriens, 2022.
gadā nodrošinot 15 000 dalībnieku līdzdalību.
2) Vismaz reizi gadā ir organizētas MK stratēģiskā
līmeņa mācības "Kristaps".
|
|
AizM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
205. |
205.1. |
Veiksim
investīcijas Zemessardzes nodrošinājumā un savietojamībā ar
citiem spēku veidiem, uzlabosim Zemessardzes brigāžu kaujas
gatavību. Turpināsim palielināt NBS profesionālā dienesta
karavīru, rezerves karavīru un zemessargu skaitu atbilstoši
noteiktajām spēju prioritātēm. |
Nodrošināt
Zemessardzes kaujas spēju attīstību. |
1) Turpināta zemessargu nodrošināšana ar individuālo
ekipējumu.
2) Līdz 2022. gadam palielināts Zemessardzes
skaitliskais sastāvs līdz 9 500 cilvēku.
3) Palielināta zemessargu iesaiste mācībās "Namejs
2022" attiecībā pret mācībām "Namejs
2018".
4) Turpināta Zemessardzes infrastruktūras pilnveidošana
un reģionālo poligonu attīstība ("Lāčusils",
"Meža Mackeviči", "Mežaine").
|
|
AizM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
206. |
206.1. |
Ieguldīsim resursus
jaunatnes valstiskajā audzināšanā, attīstot piederības sajūtu
Latvijai, kritisko domāšanu un pilsonisko apziņu gan
Jaunsardzes interešu izglītības organizatoriskajā ietvarā,
gan pakāpeniski paplašinot valsts aizsardzības mācības
priekšmeta pasniegšanu skolās. |
Pilnveidot
Jaunsardzē īstenoto interešu izglītības programmu, lai 2022.
gadā mācības notiktu atbilstoši jaunai programmai,
pastiprinātu uzmanību pievēršot jaunsargu līderības prasmju
attīstībai. |
Pielāgota
Jaunsardzes apmācību programma (fokusējoties uz līderību)
atbilstoši valsts aizsardzības mācībai. |
|
AizM |
|
30.09.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
207. |
207.1. |
Sekmēsim nacionālās
aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā
industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās
pamatvajadzības. Aizsardzības jomas iepirkumos un
investīcijās nodrošināsim piegāžu drošības principa
ievērošanu un atbalstīsim nacionālās industrijas un
pētniecības iestāžu dalību. |
Sekmēt nacionālās
aizsardzības industrijas attīstību un kapacitāti, lai vietējā
industrija spētu nodrošināt NBS operacionālās
pamatvajadzības. |
1) Īstenots grantu projektu konkurss par militārā vai
divējādā lietojuma produktu attīstību.
2) Turpināta sadarbība ar Latvijas Drošības un
aizsardzības industriju federāciju aizsardzības jomas
iepirkumos un investīcijās nodrošināta piegāžu drošības
principa ievērošana un nacionālās industrijas un
pētniecības iestāžu dalība.
|
|
AizM |
|
1) 31.08.2020.
2) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Valsts aizsardzība |
208. |
208.1. |
Stiprināsim valsts
kiberdrošību un nacionālās kiberaizsardzības spējas, lai
pilnveidotu noturību pret kiberuzbrukumiem un mazinātu
digitālās drošības riskus. Lai apturētu ekspertu aizplūšanu
un padarītu informācijas tehnoloģiju drošības incidentu
novēršanas institūcijas konkurētspējīgas, veicināsim
atalgojuma celšanu. |
Apstiprināt
kiberdrošības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts pārvaldes un
kritiskās infrastruktūras atbilstību minimālajām
kiberdrošības prasībām, kā arī noturību pret mainīgo
kiberapdraudējumu. |
1) Apstiprināšanai MK iesniegts Latvijas kiberdrošības
stratēģija un rīcības plāns.
2) Koordinēta sistēmas izveide drošo tehnoloģiju un
programmatūras iegādei un izstrādei valsts pārvaldē.
|
|
AizM |
|
1) 31.08.2019.
2) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
209. |
209.1. |
Iestājoties par
pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību
atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināsim Latvijas
aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO
un OECD, un saglabāsim stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko
orientāciju. |
1) Aktīvi sadarboties ar ES, NATO, OECD, ANO dalībvalstīm,
identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos
jautājumos, rīkot konsultācijas, lai veiksmīgāk aizstāvētu
kopīgās intereses starptautiskajās organizācijās.
2) Pārstāvēt Latvijas intereses Pasaules Tirdzniecības
organizācijā (PTO) ES kopējās tirdzniecības politikas
ietvaros, kā arī jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO
sarunās.
3) Iesniegt atbalstu nozaru lēmumu pieņēmējiem un
ekspertiem, veicinot OECD labākās prakses un ekspertīzes
izmantošanu tautsaimniecības konkurētspējas attīstībai un
valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai.
4) Mērķtiecīgi gatavoties ANO DP vēlēšanām 2025. gadā,
paaugstinot ārlietu dienesta kapacitāti un profesionālās
spējas, gan centrālajā aparātā, gan diplomātiskajās
pārstāvniecībās; iestāties par ANO DP un tās darba metožu
reformēšanu.
5) Sekmīgi novadīt Latvijas prezidentūru Kodolmateriālu
piegādātāju grupā, Ieroču tirdzniecības nolīgumā un
Vasenāras vienošanās Tehnisko ekspertu grupā.
|
1) Regulāri sagatavotas un organizētas dažādu līmeņu
vizītes un konsultācijas ar ES, NATO, OECD, ANO
dalībvalstīm.
2) ES (tai skaitā Latvijas) intereses ņemtas vērā PTO
modernizācijas diskusijā, daudzpusējās un vairākpusējās
sarunās, kā arī iekļautas jaunu dalībvalstu pievienošanās
PTO iestāšanās nosacījumos.
3) Latvija aktīvi iesaistās divpusējos projektos ar
OECD, saņemot specializētas rekomendācijas un padomus
valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai. Regulāra Latvijas
un OECD augsta līmeņa pārstāvju vizīšu apmaiņa. Latvija
sniedz atbalstu OECD Eirāzijas reģionālās programmas darbam
un Ukrainas - OECD Saprašanās memoranda un Rīcības plāna
ieviešanai.
4) Iesniegta informācija MK lēmuma pieņemšanai par
nepieciešamajiem resursiem uzdevuma izpildei, nodrošināts
kandidēšanai nepieciešamais process; pausta Latvijas
nostāja par ANO DP un darba metožu reformēšanu.
5) Latvija tiek parādīta kā uzticams, līdzvērtīgs,
kompetents starptautiskās drošības sistēmas partneris.
|
|
ĀM |
1) AizM, VARAM;
2) ZM;
3) CSP, EM, FM, IZM, LM, TM, VM, VARAM, VK, ZM
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
209. |
209.2. |
Iestājoties par
pašreizējās starptautiskās sistēmas saglabāšanu un attīstību
atbilstoši mūsdienu izaicinājumiem, nodrošināsim Latvijas
aktīvu dalību starptautiskajās organizācijās, īpaši ES, NATO
un OECD, un saglabāsim stingru Latvijas Rietumu ģeopolitisko
orientāciju. |
1) Latvijas dalība ES Padomes un Eiropas Komisijas darba
grupu sēdēs attiecībā uz tiešo un netiešo nodokļu,
grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem,
aizstāvot savas intereses un vienojoties par kopīgām
interesēm ES līmenī.
2) Nodrošināt Latvijas dalību OECD Fiskālo lietu
komitejas darba grupu sanāksmēs, tādējādi, apzinot un
izvērtējot starptautisko nodokļu jautājumu risinājumu
jaunākās tendences, nodrošinot Latvijas normatīvo aktu
atbilstību OECD standartiem fiskālo (nodokļu) jautājumu
politikas jomā.
3) Nodrošināt Latvijas dalību citu OECD komiteju darba
grupu sanāksmēs, kurās tiek izskatīti komercsabiedrību
revīzijas jomas jautājumi, tādējādi, apzinot un izvērtējot
attiecīgās jomas jautājumu risinājumu jaunākās tendences,
nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD
vadlīnijām, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās
revīzijas veikšanai.
|
1) Nodrošināta Latvijas normatīvo aktu atbilstība ES
normatīvo aktu prasībām un nepieciešamības gadījumā veikti
grozījumi tiešo un netiešo nodokļu jomu, grāmatvedības un
komercsabiedrību revīzijas jomas regulējošajos normatīvajos
aktos.
2) Nodrošināta Latvijas nodokļu jomu regulējošo
normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja
nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijām. Sniegti ziņojumi
un pārskati par Latvijas normatīvo aktu normām.
3) Nodrošināta Latvijas komercsabiedrību revīzijas jomu
regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja
nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijām, kas reglamentē
nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai.
|
|
FM |
|
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
3) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
210. |
210.1. |
Veidosim Eiropas
Savienību kā spēcīgu nacionālu valstu savienību un veicināsim
ciešāku sadarbību atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības
interesēm. |
Paust atbalstu un
veicināt ES globālo ietekmi un konkurētspēju. |
1) Veicināta sadarbība ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.
2) Pausts Latvijas viedoklis par procesiem, lai
stiprinātu ES globālo ietekmi un konkurētspēju.
3) Latvija devusi konkrētu ieguldījumu ES globālās
ietekmes nostiprināšanā.
|
|
ĀM |
Visas ministrijas |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
211. |
211.1. |
Veicināsim vienotu
Eiropas Savienības ārējo un drošības politiku, kas balstīta
Eiropas Savienības līgumos un stiprina Eiropas Savienību
kopumā. |
Aizstāvēt Latvijas
intereses un veicināt Eiropas Savienības vienotību ES
Globālās ārpolitikas un drošības stratēģijas ieviešanā. |
1) Sagatavota Latvijas nostāja; aizstāvētas Latvijas
intereses ES ārlietu padomes sanāksmēs (tai skaitā
aizsardzības, ārējās tirdzniecības, attīstības sadarbības
formātos).
2) Veicināta ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas
operatīvās grupas darbība.
|
|
ĀM |
1) AizM, IeM, VARAM |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
212. |
212.1. |
Sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu
2021.-2027. gadam atbalstīsim finansējuma piešķiršanu
jaunajām prioritātēm, vienlaikus turpinot ievērot Latvijas
galvenās intereses daudzgadu budžetā:
1) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes
samazinājumu; 2) kopējās lauksaimniecības politikas jomā -
finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī lauku attīstībai, kā
arī taisnīgu tiešmaksājumu politiku; 3) finansējumu
zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās
neatkarības nodrošināšanai.
|
Visos ES līmeņos un
formātos, kā arī divpusējās un daudzpusējās konsultācijās,
Latvijas interešu aizstāvēšana par ES daudzgadu budžetu
2021.-2027. gadam. |
1) Aktīvi pausta Latvijas nostāja un aizstāvētas Latvijas
intereses, lai nepieļautu būtisku samazinājumu nacionālās
aploksnēs Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikā
visās ES institūcijās un formātos.
2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta
jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās.
3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan
divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica
projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras
savienošanas instrumenta (CEF).
4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai
nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES
centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā
Eiropa, Eiropas Aizsardzības fonds u.c.).
5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas
pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.
|
|
ĀM |
PKC, VK, visas nozaru
ministrijas |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
213. |
213.1. |
Attiecībās ar
Austrumu partnerības valstīm, kuras atbilstoši Lisabonas
līguma 49. pantam vēlas pievienoties Eiropas Savienībai
(Ukraina, Gruzija un Moldova), paudīsim viedokli par
nepieciešamību skaidri definēt Eiropas Savienības
nostāju. |
1) Turpināt un attīstīt Latvijas politisko dialogu un
sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm.
2) Veicināt partnervalstu dziļāku sadarbību ar ES, tai
skaitā noslēgto Asociācijas un Padziļinātas un
visaptverošas brīvas tirdzniecības zonas (AA/DCFTA) līgumu
ietvaros.
|
1) Augsta līmeņa vizītes un politiskās konsultācijas.
2) Dalība konferencēs u.c. pasākumos, tai skaitā līdzīgi
domājošo valstu sanāksmēs, paužot Latvijas nostāju.
3) Praktiski pasākumi Austrumu partnerības valstu
tuvināšanās ES.
|
|
ĀM |
Visas nozaru ministrijas |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
214. |
214.1. |
Stiprināsim
transatlantiskās attiecības, kuru pamats ir NATO, nodrošinot
būtisku un ilglaicīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā un
Baltijas reģionā. |
1) Uzturēt regulāru politisko dialogu ar NATO dalībvalstīm.
2) Identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai
svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas, lai veiksmīgāk
aizstāvētu kopīgās intereses NATO:
a) uzturēt aktīvu politisko dialogu un daudzpusīgu
praktisko sadarbību ar ASV un Kanādu;
b) stiprināt sadarbību ar ASV inovatīvās ekonomikas un
moderno tehnoloģiju jomā.
3) Sadarboties ar sabiedriskās domas veidotājiem NATO
dalībvalstīs.
4) Palielināt Ārlietu ministrijas kopējās informācijas
un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas noturību pret krīzes
situācijām, nodrošinot nepieciešamās informācijas
tehnoloģiju iekārtas un programmatūras uzturēšanu.
5) Īstenot Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022.
gadam iekļautos pasākumus.
|
1) Lai saglabātu NATO spēku nozīmīgu klātbūtni Latvijā,
aizvadītas regulāras konsultācijas ar lielākajiem NATO
sabiedrotajiem un mūsu reģiona NATO dalībvalstīm,
nodrošināta NATO vienotības saglabāšana attiecībā uz
izaicinājumiem no Austrumiem kā alianses prioritāti.
2) Sagatavotas un organizētas augsta līmeņa vizītes.
3) Mērķtiecīga sadarbība ar sabiedriskās domas
veidotājiem NATO dalībvalstīs.
4) Saglabāti informācijas sistēmu drošības atjauninājumu
licenču maksājumi, kā arī ieviesti papildu drošības
risinājumi, pievienojot informācijas sistēmām papildus
funkcionalitāti un mazinot sistēmu novecošanas radītus
drošības riskus.
5) Īstenoti Latvijas kiberdrošības stratēģijā
2019.-2022. gadam iekļautie pasākumi ārlietu dienesta
stiprināšanai.
|
|
ĀM |
1), 2), 3) AizM |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
215. |
215.1. |
Stiprināsim NATO kā
Eiropas drošības garanta pozīcijas, veicinot un atbalstot
tādus sadarbības formātus, kas papildina NATO mērķus un
darbību, tādējādi nostiprinot alianses lomu Eiropā. |
Atbalstīt un
veicināt ES un NATO praktisko sadarbību jomās, kas veicina
NATO spējas pildīt Eiropas drošības garanta lomu. |
1) Īstenoti pasākumi, kuri veicina izpratni Eiropas valstīs
par Latvijas un Baltijas valstu draudu redzējumu un NATO
unikālo lomu Eiropā, kā arī par Eiropas kontinentā
notiekošo pasākumos ASV transatlantiskās saites
nostiprināšanai.
2) Pārrunāti NATO sadarbības jautājumi divpusējās un
daudzpusējās konsultācijās ar Somiju un Zviedriju.
3) Īstenoti publiskās diplomātijas pasākumi NATO lomas
Eiropas drošībā nostiprināšanai.
|
|
ĀM |
AizM |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
216. |
216.1. |
Aktīvi atbalstīsim
mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas
vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un
investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības
brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. |
Iesniegt MK
grozījumus normatīvajos aktos par atbalsta programmu maziem
un vidējiem uzņēmumiem eksporta veicināšanai, nodrošinot
programmas darbību 2020.-2022. gadā. |
Novirzīts papildu
finansējums grantu piešķiršanai uzņēmējiem, lai īstenotu
eksporta aktivitātes pēc 2019. gada. |
99; 115; 118 |
EM |
|
31.12.2019. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
216. |
216.2. |
Aktīvi atbalstīsim
mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas
vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un
investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības
brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. |
Nodrošināt 20 ārējo
ekonomisko pārstāvniecību tīkla darbību arī pēc ES
struktūrfondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda beigām,
atrodot to darbībai finansējumu valsts budžetā. |
Atbalstīta un
veicināta Latvijas uzņēmumu piekļuve svarīgākajiem ārvalstu
tirgiem un ārvalstu uzņēmējiem attiecīgi - Latvijai. |
129 |
EM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
216. |
216.3. |
Aktīvi atbalstīsim
mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas
vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un
investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības
brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. |
Organizēt 3-7
starpvaldību komisijas/apvienotās komitejas gadā. |
1. Veicināta ekonomiskā sadarbība Latvijas tautsaimniecībai
nozīmīgās sadarbības jomās (tai skaitā IKT, inovācijas un
jaunuzņēmumi, tūrisms, transports un loģistika, dzīvības
zinātnes, tīrās tehnoloģijas, izglītība un zinātne) un
aizstāvētas uzņēmēju ekonomiskās intereses.
2. Nodrošināts preču un pakalpojumu tirdzniecības
apgrozījuma pieaugums ar prioritārajām sadarbības valstīm -
3 % vidēji katru gadu.
|
99; 115; 179 |
EM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
216. |
216.4. |
Aktīvi atbalstīsim
mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas
vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un
investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības
brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. |
1) Sekmēt Latvijas eksportējošo uzņēmumu intereses ārvalstu
tirgos, sniedzot atbalstu biznesa kontaktu veidošanā,
ekonomiska rakstura vizīšu un pasākumu organizēšanā un
problēmjautājumu risināšanā.
2) Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ES kopējās
tirdzniecības politikas veidošanā un īstenošanā, jo īpaši
ES tirdzniecības nolīgumu un ieguldījumu aizsardzības
nolīgumu sarunās, kā arī citos starptautiskās tirdzniecības
nosacījumu uzlabošanas jautājumos.
3) Sagatavot priekšnoteikumus jaunu vēstniecību
Austrālijā, Latīņamerikas reģionā, kā arī konsulāta ASV
Rietumkrastā atvēršanai, kas līdztekus atbalstam uzņēmējiem
stiprinātu saiknes arī ar latviešu diasporu, stiprināt
esošās pārstāvniecības.
|
1) Saskaņā ar uzņēmēju interesēm ar Latvijas Ārējo
ekonomisko pārstāvniecību (LIAA) un diplomātisko
pārstāvniecību tīkla atbalstu sarīkoti pasākumi (vizītes,
semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai, kā arī
sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo
(ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK) darba plānu.
2) Aktīvi piedaloties diskusijās par ES ārējās
tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumiem
dažādos ES formātos (Tirdzniecības ministru padomē,
Tirdzniecības politikas komitejā u.c. ES Padomes un Eiropas
Komisijas darba grupās), ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās
intereses, jo īpaši būtiskākajos eksporta tirgos. Noslēgti
un ratificēti Latvijas interesēm atbilstoši tirdzniecības
un ieguldījumu aizsardzības nolīgumi.
3) Vēstniecību Austrālijā un Latīņamerikas reģionā,
konsulāta ASV Rietumkrastā atvēršana, personāla
nodrošināšana esošajās un jaunajās diplomātiskās un
konsulārās pārstāvniecībās, ieskaitot kvalificētu un
pietiekošu administratīvi tehnisko personālu, it īpaši
Latvijas politisko un ekonomisko interešu ziņā nozīmīgās
valstīs.
|
129 |
ĀM |
1) EM, LIAA, LTRK, LDDK;
2) ZM, TM, SM;
3) FM
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
216. |
216.5. |
Aktīvi atbalstīsim
mūsu uzņēmējus jaunu, augošu tirgu apgūšanā, atverot jaunas
vēstniecības, sniedzot atbalstu eksporta veicināšanā un
investīciju piesaistīšanā un atbalstot Eiropas Savienības
brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšanu. |
1) Nodokļu konvenciju slēgšana ilgtermiņā, tādējādi radot
pievilcīgu un stabilu investīciju vidi, kā arī nodrošinot
likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai
sadarbībai.
2) Atbilstības OECD BEPS ietvaros izvirzītajiem
minimālajiem standartiem tiešo nodokļu jomā nodrošināšana,
ieviešot OECD izstrādāto daudzpusējo konvenciju nodokļu
bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas
pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām.
|
1) Vienojoties ar otru līguma slēdzēju pusi, uzsāktas
sarunas par jaunas nodokļu konvencijas noslēgšanu vai arī
esošo nodokļu konvenciju grozīšanu, apstiprināšanai MK
iesniegtas parafētās nodokļu konvencijas.
2) Nodrošināta atbilstība OECD BEPS ietvaros
izvirzītajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz nodokļu
konvencijām:
a) iesniedzot Saeimā apstiprināšanai likumprojektu, ar
kuru tiek apstiprināta daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes
samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu
ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām;
b) uzsākot daudzpusējās konvencijas nodokļu bāzes
samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu
ieviešanu attiecībā uz nodokļu konvencijām piemērošanu.
|
|
FM |
VID |
1) 30.10.2022.
2) 30.10.2022.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
217. |
217.1. |
Stiprināsim
Latvijas piederību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam.
Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un
Ziemeļvalstu (NB) sadarbības formātus un pastiprināt Eiropas
Savienības sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs
politiskais redzējums. Veicināsim aktīvu Baltijas un
Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa,
Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu
sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tai skaitā lai
attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un e-pakalpojumu
jomā. |
Īstenot Baltijas un Ziemeļvalstu integrācijas pasākumu
plānu Ekonomikas ministrijas kompetences jomās.
Piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes
programmā "Valsts administrācija".
|
Veicināta ciešāka
Baltijas un Ziemeļeiropas valstu integrācija izmantojot
dažādus esošos un jaunus sadarbības formātus. |
|
EM |
|
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
217. |
217.2. |
Stiprināsim
Latvijas piederību Baltijas un Ziemeļvalstu reģionam.
Latvijas interesēs ir izmantot Baltijas valstu un Baltijas un
Ziemeļvalstu (NB8) sadarbības formātus un pastiprināt Eiropas
Savienības sadarbību jomās, kurās ir kopīgs un tuvs
politiskais redzējums. Veicināsim aktīvu Baltijas un
Ziemeļvalstu reģiona sadarbību ar Lielbritāniju, Beniluksa,
Višegradas valstīm un Īriju, padziļinot Baltijas valstu
sadarbību gan valdības, gan parlamenta līmenī, tai skaitā lai
attīstītu iespējas digitālās ekonomikas un
e-pakalpojumu jomā. |
1) Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem
reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko
dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan
daudzpusējā līmenī.
2) Koordinēt Baltijas Ministru Padomes darbu 2019. un
2022. gadā.
3) Veicināt sadarbību kiberdrošības jomā.
|
1) Pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, kā arī citu
sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un
aizstāvot kopīgās intereses starptautiski.
2) Pilnvērtīgi īstenota Latvijas prezidentūra BMP,
stiprinot drošību reģionā stiprināšana, veicinot reģionālās
savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību
ES.
3) Noorganizēts kiberdrošībai veltīts seminārs NB8+ASV
formātā.
|
|
ĀM |
Visas ministrijas |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
218. |
218.1. |
Stiprināsim
reģionālās partnerības ne tikai esošajos formātos, bet
iesaistoties jaunās sadarbības iniciatīvās un formās Eiropā
un citur pasaulē. |
1) Aktīvi iesaistīties reģionālos formātos, kas veicina
stabilitāti un sadarbību, tostarp starptautiskajā
kontaktgrupā Afganistānai, starptautiskajā koalīcijā pret
ISIL, kā arī Trīs jūru iniciatīvā, 16+1 sadarbībā ar Ķīnu.
2) Latvija turpinās atbalstīt starptautiskos centienus
drošības stiprināšanai un stabilitātes veicināšanai,
piedaloties ANO, ES, EDSO un NATO misijās un
operācijās.
3) Dzimumu līdztiesības veicināšana nacionālā un
starptautiskā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu
līdzdalības vadošās pozīcijās (lēmumu pieņemšanā)
veicināšanai bruņotos spēkos, valsts iestādēs, politikā, kā
arī visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības
izskaušanai.
4) Koordinēt Latvijas prezidentūras darbu BJVP (no
01.07.2018. līdz 30.06.2019.).
|
1) Dalība konferencēs un starptautiskos forumos Latvijas
interešu īstenošanai.
2) Dalībai starptautiskajās misijās katru gadu nosūtīti
līdz 30 civilo ekspertu.
3) Nacionālā rīcības plāna sagatavošana ANO DP
rezolūcijas par Sievietēm, Mieru un Drošību izpildei.
4) Īstenotas aktivitātes Latvijas prezidentūras BJVP
prioritārajos virzienos - sabiedrības drošība, ilgtspējīga
attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas,
kultūras mantojums.
|
|
ĀM |
1) AizM, EM, FM, SM;
2) IeM, AizM;
3) AizM, IeM, LM;
4) IeM, IZM, KM, LM, SM, VARAM
|
1), 2) 30.10.2022.
3) 31.12.2020.
4) 30.08.2019.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
219. |
219.1. |
Stiprinot Latvijas
drošību un labklājību un veicinot tai un Eiropas Savienībai
ģeogrāfiski tuvu un nozīmīgu reģionu stabilitāti, drošību un
prognozējamību, spēcināsim attīstības sadarbības politikas
instrumentus un palielināsim tiem pieejamo finansējumu. |
1) Pakāpeniski palielināt finansējumu Latvijas divpusējās
attīstības sadarbības instrumentiem, tai skaitā humānajai
palīdzībai, tiecoties sasniegt Latvijas kā ES dalībvalsts
noteikto oficiālās attīstības palīdzības finansējuma mērķi
- 0,33 % no NKI 2030. gadā.
2) Nodrošināt priekšnoteikumus, tai skaitā nepieciešamo
institucionālo ietvaru, lai sekmētu Latvijas iesaisti ES
ārējo (attīstības sadarbības) finanšu instrumentu
īstenošanā.
3) Izstrādāt un apstiprināt jaunu Latvijas attīstības
sadarbības politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentu
"Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes
2021.-2025. gadam".
|
1) Palielinot finansējumu Latvijas divpusējās attīstības
sadarbības instrumentiem:
a) nodrošinātas iespējas sniegt ilgtspējīgu un praktisku
ieguldījumu drošības, labas pārvaldības un labklājības
veicināšanā Latvijas attīstības sadarbībai prioritārajos
reģionos; izvērtētas turpmākas iespējas sniegt atbalstu arī
citos Eiropai Savienībai tuvajos reģionos;
b) nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi izmantot Latvijas
reformu pieredzes un zināšanu nodošanu partnervalstīm, tai
skaitā Latvijas īstenotājiem, iesaistoties citu donoru
finansētajos projektos;
c) veicināta Latvijas redzamība partnervalstīs, tādējādi
sekmējot Latvijas divpusējās un ekonomiskās attiecības;
d) sniegts atbalsts valstīm, kas cietušas humanitārās
krīzēs, piemēram, nodrošināta valsts atbalsta programma
Ukrainas konfliktā cietušo karavīru fiziskajai un
psiholoģiskajai rehabilitācijai.
2) Nodrošinātas plašākas Latvijas attīstības sadarbības
projektu īstenotāju, tai skaitā privātā sektora, iespējas,
iesaistīties ES projektu īstenošanā attīstības valstīs.
3) Noteikta Latvijas stratēģija attīstības sadarbības
politikas jomā ar prioritārajām partnervalstīm, iesaistes
jomām un iesaistes metodēm, tādējādi veicinot efektīvas un
caurspīdīgas politikas īstenošanu.
|
|
ĀM |
1.d) VM, LM, AizM |
1) 30.10.2022.
2) 31.12.2020.
3) 31.12.2020.
|
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS. Ārpolitika |
220. |
220.1. |
Uzturēsim sankciju
politiku pret Krievijas Federāciju tik ilgi, līdz tā ievēro
starptautisko tiesību principus. |
1) Divpusējās sarunās, kā arī starptautisko un reģionālo
organizāciju darba kārtībā uzturēt pozīciju par Ukrainas
suverenitāti un teritoriālo integritāti.
2) Īstenot ES pieņemto divu ceļu pieeju un ES Ārlietu
padomē apstiprinātos piecus pamatprincipus attiecībās ar
Krieviju.
3) Turpināt Latvijas-Krievijas praktisko un ekspertu
līmeņa sadarbību jomās, kuras neskar ES sankcijas.
4) Turpināt un attīstīt dialogu ar Krievijas pilsonisko
sabiedrību.
|
1) Latvijas puse sarunās ar ārvalstu partneriem pauž
Ukrainu atbalstošu pozīciju.
2) Atbilstoši divu ceļu pieejai Latvija īsteno ES
sankciju politiku un dialogu.
3) Turpinot Latvijas-Krievijas sadarbību:
a) Sarīkotas LV-KF Starpvaldību komisijas sēdes (SVK),
SVK darba grupu sanāksmes;
b) regulāri noturētas konsulārās konsultācijas.
4) Īstenoti dialoga pasākumi ar Krievijas pilsonisko
sabiedrību.
|
|
ĀM |
Visas nozaru ministrijas |
30.10.2022. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
221. |
221.1. |
Aizstāvēsim
Latvijas un tās pilsoņu intereses un tiesības Brexit
kontekstā. Latvijas interesēs ir, lai arī pēc Lielbritānijas
izstāšanās no Eiropas Savienības Lielbritānijas un Eiropas
Savienības attiecības saglabājas ciešas un konstruktīvas gan
ekonomikas, gan drošības un aizsardzības jomās. |
1) Koordinēti sagatavoties Brexit izraisītajiem
procesiem visās nozarēs.
2) Pārstāvēt Latvijas pozīciju sarunās par Apvienotās
Karalistes (AK) izstāšanos no ES.
3) Sagatavot mandātu sarunām par ES-AK nākotnes
attiecībām pēc Brexit (tai skaitā atbalstīt modernu
un visaptverošu tirdzniecības režīmu starp abām pusēm un
sadarbības līguma drošības un aizsardzības jomā
noslēgšanu).
4) Nodrošināt Latvijas ekonomisko interešu iekļaušanu
ES-Lielbritānijas sarunās par nākotnes tirdzniecības
attiecībām.
|
1) Veiktas nepieciešamās izmaiņas Latvijas tiesību aktos,
pielāgota infrastruktūra, piesaistīti nepieciešamie
cilvēkresursi, IT sistēmas un reģistri, iedzīvotāji un
uzņēmēji informēti par pārmaiņām saistībā ar Brexit.
2) Noslēgtas ES-AK izstāšanās sarunas, lai sāktu sarunas
par nākotnes attiecībām.
3) Sagatavoti ES sarunu mandāti Latviju interesējošās
jomās, lai veidotu pēc iespējas ciešu sadarbību, īpaši
iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārpolitikas,
ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos.
4) Ja AK pilnībā izstājas no ES Vienotā tirgus un Muitas
savienības, noslēgts Latvijas interesēm atbilstošs ES un AK
brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī sadarbības nolīgums
drošības un aizsardzības jomā, kā arī iedzīvotāju tiesību
aizsardzības jomā.
|
208 |
ĀM |
AizM, EM, FM, IeM, IZM, KM, LB,
LM, SM, TM, VM, VARAM, ZM |
31.12.2020. |
VALSTS DROŠĪBA UN
ĀRLIETAS.
Ārpolitika |
222. |
222.1. |
Uzlabosim Latvijas
valsts institūciju mērķtiecīgu darbību valsts pozitīvas
starptautiskas atpazīstamības nodrošināšanā. |
1) Publiskās diplomātijas projektos attīstīt Latvijas
simtgades Publiskās diplomātijas programmas īstenošanā
veiksmīgi uzsākto valsts institūciju sadarbību.
2) Sagatavot priekšlikumus par Latvijas institūta
pārveidošanu.
3) Goda konsulu tīkla uzturēšana un attīstīšana.
4) Veicināt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību
kapacitāti un iesaisti Latvijas tēla popularizēšanā.
|
1) Sagatavoti un īstenoti publiskās diplomātijas programmas
pasākumi ārvalstīs sadarbībā ar citām Latvijas valsts
institūcijām.
2) Sagatavoti priekšlikumi Latvijas institūta
pārveidošanai.
3) Latvijas atpazīstamības celšana, veicinot sadarbību
kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības u.c. jomās.
4) Uzlabota Latvijas diplomātisko pārstāvniecību
kapacitāte un iesaiste Latvijas tēla popularizēšanā.
|
8; 338; 342 |
ĀM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
223. |
223.1. |
Līdz 2021. gadam
īstenosim vietējo pašvaldību reformu, apvienojot pašvaldības
ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, kas spēj
nodrošināt likumā minēto pašvaldību autonomo funkciju izpildi
salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā. |
Administratīvi
teritoriālās reformas īstenošana. |
Izveidotas ilgtspējīgākas un ekonomiski spēcīgākas vietējās
pašvaldības, kas spēj nodrošināt likumā minēto pašvaldību
autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un
pieejamībā:
1) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanai;
2) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību
administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai;
3) izstrādāti saistītie likumprojekti, kas regulē
pašvaldību darbību.
|
391 |
VARAM |
|
30.06.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
224. |
224.1. |
Pierīgas pašvaldību
turpmākās attīstības plānu modelēsim un risinājumus meklēsim
atsevišķi, ņemot vērā Rīgas aglomerācijas attīstības
tendences. |
Izstrādāt
priekšlikumus turpmākai Pierīgas pašvaldību sadarbības
attīstībai pašvaldību sadarbībai un plānošanai Rīgas
metropoles teritorijas ietvaros. |
Reģionālās
politikas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ietvaros izstrādāti
un īstenoti priekšlikumi pašvaldību sadarbībai un plānošanai
Rīgas metropoles teritorijā, tai skaitā transporta
infrastruktūras optimizēšanai. |
389 |
VARAM |
|
31.10.2019. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
225. |
225.1. |
Izvērtēsim otrā
līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību un, saņemot
pozitīvu vērtējumu, īstenosim izmēģinājumprojektu
(pilotprojektu). |
Veikt izvērtējumu
par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. |
MK iesniegts
vērtējums (konceptuālais ziņojums) par otrā līmeņa pašvaldību
ieviešanas nepieciešamību, ņemot vērā konkurētspēju un lomu
reģionālās attīstības atšķirību mazināšanā, iespējamiem
pārvaldes modeļiem, piedāvāti varianti turpmākai
rīcībai. |
391 |
VARAM |
|
31.10.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
226. |
226.1. |
Īstenosim vietējo
pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku
demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot
varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru
līdzdalību. |
Izstrādāt
priekšlikumus vietējo pašvaldību pārvaldības reformai. |
Sagatavots
tiesiskais regulējums par aizliegumu deputātiem savienot
amatus ar amatiem pašvaldību kapitālsabiedrībās un iestādēs.
Vietējās pašvaldībās lēmējvara nodalīta no izpildvaras. |
391 |
VARAM |
|
31.05.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
226. |
226.2. |
Īstenosim vietējo
pašvaldību pārvaldības reformu, stimulējot tālāku
demokratizāciju, nodalot lēmējvaru no izpildvaras, samazinot
varas koncentrāciju un vairojot vietējās sabiedrības regulāru
līdzdalību. |
Pilnveidot
teritorijas plānošanas normatīvos aktus, lai nodrošinātu
jaunizveidoto novadu pilnvērtīgu darbību un plānošanas
procesa nepārtrauktību. |
Nodrošināta
jaunizveidoto novadu pilnvērtīga darbība un plānošanas
procesu nepārtrauktība, sagatavojot nepieciešamo normatīvo
aktu grozījumus. |
154; 155 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
227. |
227.1. |
Ar valsts
finansējuma atbalstu ieviesīsim izmēģinājumprojektu
(pilotprojektu) - "līdzdalības budžets", ļaujot
atsevišķu pašvaldību iedzīvotājiem nepastarpināti izlemt par
pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm. |
Eiropas Savienības
strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas
teritoriālā sadarbība" 2014.-2020. gadam" ietvaros
esošās programmas "Centrālā Baltijas jūras reģiona
INTERREG VA pārrobežu sadarbības programma 2014.-2020.
gadam" Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēto
projekta "Coast4us - Piekraste mums"
īstenošana. |
Īstenots
izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) un uz tā bāzes sagatavoti
priekšlikumi "līdzdalības budžeta" ieviešanai
Latvijā, ņemot vērā ārvalstu pieredzi un pašvaldību
līdzšinējās darbības, iedzīvotājiem dodot iespēju
iesaistīties pašvaldības finansējuma sadalē. |
154 |
VARAM |
|
31.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
228. |
228.1. |
Izstrādāsim jaunu
Vietējo pašvaldību likumu. |
Jauna Vietējo
pašvaldību likuma izstrāde, tai skaitā nosakot pašvaldību
funkcijas uzņēmējdarbības veicināšanas, demogrāfijas un
attīstības plānošanas jomā. |
Izstrādāts un MK
iesniegts Vietējo pašvaldību likumprojekts, nodrošinot
laikmetīgu pārvaldību pēc administratīvi teritoriālās
reformas, veicinot demokratizāciju, skaidrāk nodalot
lēmējvaru no izpildvaras, nosakot skaidru kompetenču un
funkciju sadali. |
391 |
VARAM |
|
31.05.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
229. |
229.1. |
Paaugstināsim
pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides
un reģionālās attīstības ministrijas darbību metodiskā un
juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to
kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai. |
Pašvaldību
kompetences kāpināšana, lai nodrošinātu efektīvāku pašvaldību
darbību. |
1) Organizēta regulāra pašvaldību apmācība par aktuāliem
problēmjautājumiem - vismaz 5 semināri gadā.
2) Apmācīti 2021. gada vēlēšanās ievēlētie pašvaldību
deputāti - 20 semināri.
3) Izstrādātas vismaz 12 vadlīnijas/metodikas saistošo
noteikumu izstrādei.
|
379 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
229. |
229.2. |
Paaugstināsim
pašvaldību pārvaldes kvalitāti, nodrošinot intensīvāku Vides
un reģionālās attīstības ministrijas darbību metodiskā un
juridiskā atbalsta sniegšanā vietējām pašvaldībām dažādu to
kompetencē esošo jautājumu labākai pārvaldībai. |
Teritorijas
attīstības plānošanas dokumentu izstrādes atvieglošana
reformētajos novados, sagatavots metodisks materiāls par
Teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādi |
Nodrošināta vienota
izpratne pašvaldībās par Teritorijas attīstības plānošanas
dokumentu izstrādi, izstrādājot metodisku materiālu un
nodrošinot pašvaldību konsultācijas. |
154; 155 |
VARAM |
|
01.01.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
230. |
230.1. |
Paplašināsim
pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos
resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu
kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valsts līmenī,
vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās,
tai skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību
līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību
pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām. |
Turpināt virzību uz
nepieciešamo pasākumu izstrādi un ieviešanu, lai pārorientētu
valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanu un valsts
amatpersonām noteikto ierobežojumu un aizliegumu kontroli no
ārējās kontroles un institūcijas iekšējo kontroli. |
Izstrādāti un
iesniegti MK nepieciešamie grozījumi likumā "Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu
darbībā", lai nodrošinātu "maznozīmīgo"
pārkāpumu izskatīšanu publiskas personas institūcijā
disciplinārā kārtībā. |
|
KNAB |
|
31.12.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
230. |
230.2. |
Paplašināsim
pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos
resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu
kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valsts līmenī,
vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās,
tai skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību
līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību
pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām. |
Labās OECD prakses
pārņemšana pašvaldību darbā. |
Pašvaldībām
pieejamas 5 rekomendācijas pašvaldību amatpersonu atbildības
paaugstināšanai. Organizēti 8 reģionālie semināri par labās
prakses pārņemšanu pašvaldību darbā. |
379 |
VARAM |
|
01.07.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Vietējo pašvaldību pārvalde |
230. |
230.3. |
Paplašināsim
pašvaldību darbu uzraugošo institūciju pilnvaras un pieejamos
resursus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu pašvaldības lēmumu
kontroli un pašvaldību darbības uzlabošanu valsts līmenī,
vienlaikus stiprinot labas pārvaldības principus pašvaldībās,
tai skaitā vēlēto amatpersonu atbildību par pašvaldību
līdzekļu izlietojumu un pašvaldību kapitālsabiedrību
pārvaldības sakārtošanu atbilstoši OECD rekomendācijām. |
Pašvaldību
pārraudzības un lēmumu kontroles pastiprināšana, turpinot
izglītojošo darbu, lai nodrošinātu pašvaldību darbības
uzlabošanos. |
Izstrādāti priekšlikumi vietējo pašvaldību likumā, lai
uzlabotu pašvaldību pārraudzību, sniegts metodiskais un
izglītojošais atbalsts, lai uzlabotu pašvaldību darba
rezultātus.
Organizēti 8 reģionālie semināri, skaidrojot likuma
grozījumus un to piemērošanu.
|
372 |
VARAM |
|
31.05.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība |
231. |
231.1. |
Izvērtēsim Latvijas
teritorijas iedalījumu iespējamo maiņu statistiski
teritoriālo vienību klasifikācijā, lai radītu
priekšnoteikumus vienmērīgākai Latvijas reģionu
attīstībai. |
Priekšlikumu
izstrāde Kopējo statistiski teritoriālo vienību
klasifikācijas (NUTS klasifikācija) Latvijā aktualizācijai
(Eiropas Savienības (ES) Statistikas biroja (Eurostat)
iniciatīvas ietvaros izvērtēsim iespēju aktualizēt NUTS
klasifikāciju Latvijā, analizējot izmaiņas teritorijās, uz kā
pamata veidoti statistikas reģioni). |
Pieņemts lēmums par
NUTS klasifikāciju Latvijas teritorijā. |
|
VARAM |
|
31.12.2019. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība |
232. |
232.1. |
Četru gadu laikā
panāksim tiešās pārvaldes administratīvi teritoriālā
iedalījuma vienādošanu, īstenojot valsts tiešās pārvaldes
administratīvā iedalījuma reformu |
Tiešās pārvaldes
administratīvi teritoriālā iedalījuma vienādošana, atbilstoši
administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas rezultātiem
un priekšlikumiem par otrā līmeņa pašvaldību izveidi. |
Īstenota valsts
tiešās pārvaldes administratīvā iedalījuma reforma,
reģionālās valsts tiešās pārvaldes institūcijas darbojas
vienotās teritorijās. |
391; 131; 145; 154 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība |
233. |
233.1. |
Stimulēsim valsts
tiešās pārvaldes iestāžu apvienoto apkalpojošo funkciju
pārcelšanu uz apdzīvotām vietām ārpus Rīgas
aglomerācijas. |
Veikt novērtējumu
par iespējām pārcelt valsts tiešās pārvaldes iestāžu
apvienotās atbalsta funkcijas ārpus Rīgas aglomerācijas. |
Veikta iesaistīto
pušu viedokļu izpēte un piedāvāti risinājumi valsts tiešās
pārvaldes iestāžu apvienoto atbalsta funkciju pārcelšanai
ārpus Rīgas aglomerācijas. |
|
VK |
VARAM, LPS, LLPA |
31.12.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība |
234. |
234.1. |
Sadarbojoties ar
pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo
reformu, veidosim demogrāfiskajai situācijai un citiem
faktoriem atbilstošu racionālu skolu tīklu, ievērojot
principu - sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo
dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek
nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs
mācību programmu piedāvājums. |
Nodrošināt
kvalitatīvu un uz vienlīdzīgām iespējām veidotu vispārējās
izglītības iestāžu tīklu. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par izglītības iestāžu
atvēršanas un darbības principiem, lai nodrošinātu
kvalitatīvas vispārējās izglītības pieejamību un attīstību,
ņemot vērā izglītības satura reformu (Skola2030),
administratīvi teritoriālo reformu u.c. faktorus. |
|
IZM |
VARAM, LPS |
30.08.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Ilgtspējīgāka un mērķtiecīgāka reģionālā attīstība |
235. |
235.1. |
Turpināsim Latgales
rīcības programmas īstenošanu un atbalstīsim Latgales
speciālās ekonomiskās zonas attīstību. |
Atbalsta pasākumu
sagatavošana Latgales reģiona attīstībai pēc 2020. gada.
Latgales speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) atbalsta pasākumu
pilnveide, paredzot nodokļu atbalstu par paredzamajām algu
izmaksām jaunās darba vietās, kas ir saistītas ar sākotnējiem
ieguldījumiem. |
Atbalsta noteikšana
Latgales reģionam kā Austrumu pierobežai jaunajā reģionālajā
politikā un Nacionālajā attīstības plānā pēc 2020. gada, tai
skaitā paplašinot atbalsta iespējas LSEZ uzņēmējiem un
potenciālajiem interesentiem (jaunradīto darba vietu skaits -
160). |
378 |
VARAM |
PKC |
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
236. |
236.1. |
Turpināsim Valsts
pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot
valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas
mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā
Baltijas valstīs. |
Izstrādāt valsts un
pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienoto platformu. |
1) Publiski radītā informācija ir pieejamāka un saprotamāka
sabiedrībai.
2) Radītas aptuveni 60 mūsdienīgas, uz lietotāju
orientētas un piekļūstamības prasībām atbilstošas
tīmekļvietnes (saskaņā ar Direktīvas 2016/2102 uzliktajiem
nosacījumiem).
3) Radīta vienota platforma, kas pēc projekta
izmantojama visām valsts pārvaldes iestādēm resursu
efektīvākai izmantošanai un IT atbalsta funkciju
(tīmekļvietnes uzturēšana, izmitināšana)
centralizēšanai.
|
338 |
VK |
Atbilstoši projekta tvērumam -
dažādas nozaru ministrijas, padotības iestādes un dažas
pašvaldības |
31.01.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
236. |
236.2. |
Turpināsim Valsts
pārvaldes reformu plāna īstenošanu, īpašu uzmanību veltot
valsts pārvaldes funkciju centralizācijai un birokrātijas
mazināšanai. Nodrošināsim, ka publiskā pārvalde ir efektīvākā
Baltijas valstīs. |
Īstenot Valsts
pārvaldes reformu plānu, tai skaitā sākt valsts pārvaldes
funkciju centralizāciju un mazināt administratīvo slogu. |
1) Pieaugusi publiskās pārvaldes efektivitāte un
izpildvaras kapacitāte, tai skaitā sabiedrības
apmierinātība ar valsts pārvaldi un tās sniegtajiem
pakalpojumiem.
2) Samazinājies administratīvais slogs uzņēmējiem un
iedzīvotājiem.
|
154; 145 |
VK |
Visas ministrijas |
31.08.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
237. |
237.1. |
Stiprināsim
principa "Konsultē vispirms" ievērošanu. |
Komunikācijā ar VID
klientiem nodrošināt atbilstošu un saprotamu saziņu nodokļu
un muitas saistību izpildes sekmēšanai un tiesību
ievērošanai. |
Principa
"Konsultē vispirms" dalībiestāžu novērtējuma
indekss klientu vērtējumā 2020. gadā paaugstinājies par 5 %
punktiem, salīdzinot ar vērtējumu 2018. gadā (71,73 %). |
143; 155 |
FM (VID) |
|
30.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
237. |
237.2. |
Stiprināsim
principa "Konsultē vispirms" ievērošanu. |
1) Veikt ikgadēju principa "Konsultē vispirms"
ieviešanas novērtējumu 22 uzraudzības iestādēs.
2) Organizēt "labāko prakšu" apmaiņu starp
uzraudzības iestādēm.
3) Veikt principa ieviešanas kopējo novērtējumu.
|
Mainīta inspicējošo un kontrolējošo institūciju uzvedības
kultūra no primāri represīvas uz atbalstošu.
Mazināts administratīvais slogs uzņēmējiem un valsts
pārvaldei.
Uzņēmēju novērtējums par principa "Konsultē
vispirms" iniciatīvā iesaistīto iestāžu sadarbību ar
uzņēmējiem sasniedz vismaz 85 indeksa punktus no
iespējamiem 100 punktiem.
|
|
EM |
|
1) 30.12.2019.
30.12.2020.
2) 30.12.2019.
30.12.2020.
3) 01.03.2021.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
238. |
238.1. |
Turpināsim OECD
vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu
ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēsim
valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprinot valsti
kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru
valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības
politiku. |
1) Izstrādāt skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību
pārvaldības politiku, nosakot valsts kapitālsabiedrību
iedalījumu, ņemot vērā to stratēģisko nozīmi, darbību
konkurences apstākļos, valsts deleģēto uzdevumu īpatsvaru.
2) Izstrādāt kapitālsabiedrību iedalījumam atbilstošu
tiesisko regulējumu attiecībā uz finanšu un nefinanšu mērķu
noteikšanu, rezultātu ziņošanu, dividenžu politiku un
informācijas atklāšanu.
3) Individuāli izvērtēt iespējas un nepieciešamību
valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei, emitējot
obligācijas un kotējot akcijas biržā.
|
1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.
2) Izstrādāti MK noteikumi vai vadlīnijas, balstoties uz
apstiprināto kapitālsabiedrību iedalījumu, nosakot
atšķirīgu dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas
kārtību, atšķirīgu darbības rezultātu vērtēšanas kārtību un
atšķirīgus publiskojamās informācijas apjomus.
3) Sagatavoti informatīvie ziņojumi par iespējamiem
risinājumiem valsts kapitālsabiedrību kapitāla piesaistei,
emitējot obligācijas un kotējot akcijas biržā.
|
|
PKC |
Visas ministrijas (izņemot
AizM, ĀM) |
1) 31.12.2019.
2) 01.10.2020.
3) 01.07.2021.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
239. |
239.1. |
Nodrošināsim
virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts
kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku
centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā
nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju
pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu
turētājam. |
1) Sagatavot priekšlikumus viena profesionāla kapitāla daļu
turētāja noteikšanai, kura turējumā tiktu nodotas
kapitālsabiedrības, kuras darbojas konkurences apstākļos,
kā arī tās kapitālsabiedrības, kuras neīsteno valsts
politiku attiecīgajā nozarē.
2) Atbildīgo ministriju kā kapitāla daļu turētāju
sagatavoti priekšlikumi kapitālsabiedrību nodošanai
centralizētam kapitāla daļu turētājam, ņemot vērā darbības
specifiku un kapitāla struktūru.
|
1) MK iesniegts konceptuālais ziņojums.
2) Sagatavoti informatīvie ziņojumi un normatīvie akti
par kapitālsabiedrību nodošanu turējumā centralizētam
kapitāla daļu turētājam.
|
|
PKC |
Visas ministrijas (izņemot
AizM, ĀM) |
1) 31.12.2019.
2) 01.07.2021.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
240. |
240.1. |
Visaptverošas
valsts aizsardzības kontekstā uzlabosim publisko pakalpojumu
pieejamību Eiropas Savienības pierobežā. |
Izvērtēt pierobežas
teritorijā pieejamo valsts publiskos pakalpojumu piegādes
kanālus un sagatavot priekšlikumus to uzlabošanai. |
MK iesniegti
priekšlikumi par valsts publiskos pakalpojumu piegādes kanālu
pieejamības uzlabošanu valsts pierobežas teritorijā. |
|
VARAM |
SM |
31.05.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
241. |
241.1. |
Izvērtēsim iespēju
noteikt Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju
pilnvaru termiņa ierobežojumus. |
Veikt izvērtējumu
par Saeimas un Ministru kabineta iecelto iestāžu vadītāju
pilnvaru termiņa ierobežojumu noteikšanu. |
Veikts izvērtējums
un, ja nepieciešams, sagatavoti grozījumi tiesību aktos. |
|
VK |
Saeima |
31.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
Valsts pārvalde un valsts aktīvu pārvaldība |
242. |
242.1. |
Noteiksim liegumu
augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt
valstiski nozīmīgus amatus. |
Izvērtēt iespējamos
tiesiskos risinājumus lieguma noteikšanai augstākā līmeņa
PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt valstiski nozīmīgus
amatus. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par risinājumiem lieguma noteikšanai
augstākā līmeņa PSRS nomenklatūras darbiniekiem ieņemt
valstiski nozīmīgus amatus. |
|
TM |
|
31.12.2019. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
243. |
243.1. |
Popularizēsim
esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo
lietojumu. |
Sabiedrības un
publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju un zināšanu
attīstīšana. |
Palielinās iedzīvotāju skaits, kuri izmanto valsts
pārvaldes pakalpojumus digitāli - vismaz 65 % no
iedzīvotāju kopskaita sazinās ar valsts iestādēm
elektroniski.
Sagatavoti 4000 digitālie aģenti - valsts un pašvaldību
institūciju darbinieki, kas konsultēs iedzīvotājus par
e-vides iespējām.
Īstenoti vismaz 20 digitālo prasmju komunikācijas
pasākumi.
|
415 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
243. |
243.2. |
Popularizēsim
esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo
lietojumu. |
Oficiālās
elektroniskās adreses risinājumu attīstība un lietotāju loka
paplašināšana. |
Paplašināts
obligāto elektroniskās adreses lietotāju loks vismaz par trīs
grupām un pielietojuma sfēra, iekļaujot e-rēķinus. |
415 |
VARAM |
|
31.05.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
243. |
243.3. |
Popularizēsim
esošos e-pakalpojumus, radikāli paplašinot to kopējo
lietojumu. |
Personas
elektroniskās identitātes nodrošināšana, nosakot eiD karti
(personas apliecību) kā prioritāru personu apliecinošu
dokumentu |
eID karte noteikta
kā prioritārs personu apliecinošs dokuments, kurš izmantojams
arī Saeimas vēlēšanās. |
415 |
VARAM |
|
31.03.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.1. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. |
1) Izstrādāt IT risinājumu, lai veicinātu dokumentu
centralizētu elektronisku apriti.
2) Paplašināt VM resora IKT procesu un resursu
centralizāciju, iekļaujot jaunas funkcionalitātes un
kapitālsabiedrības.
|
1) Projekta "Veselības ministrijas un padotības
iestāžu IKT centralizācijas atbalsts" ietvaros
izveidota vienota, centralizēta dokumentu vadības sistēma
ar "e-lietas" risinājumu, kas, izmantojot
e-paraksta un e-adreses priekšrocības, nodrošinās efektīvu
dokumentu elektronisko apriti.
2) Apzināta centralizēto IKT procesu un resursu
izmantošanas iespējamība VM resorā, attīstības iespējas,
definēta VM resora IKT centralizācijas projekta 2. kārta,
ja tāda tiek ieviesta.
|
418 |
VM |
|
30.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.2. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu. |
Izveidot jaunu
e-pakalpojumu, lai pārliecinātos par valsts valodas prasmes
pārbaudes apliecības esību. |
Izveidots
e-pakalpojums, kurā var pārliecināties par Latvijas
iedzīvotāja valsts valodas prasmes pārbaudes dokumenta esību,
lai uzlabotu informācijas apstrādi normatīvajos aktos
noteiktajos gadījumos un paātrinātu lēmumu pieņemšanu. |
|
IZM |
VISC, VVC |
31.12.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.3. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. |
Uz inovācijām un
klientcentrētu pieeju vērstas publisko pakalpojumu digitālās
transformācijas virzības nodrošināšana. |
Iedzīvotājiem pieejami valsts un pašvaldību publiskie
pakalpojumi, kas efektīvi izmanto digitālās vides iespējas:
1) noteikti Publisko pakalpojumu vides pilnveides
pasākumi pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības pilnveidei
(MK iesniegts Publisko pakalpojumu vides pilnveides
plāns);
2) atbilstoši Pakalpojumu vides pilnveides plānam
identificēti vismaz 5 pakalpojumi, kuriem nodrošināms
lietotāju dzīves situācijās balstīts, integrēts un
iespējami proaktīvs sniegšanas process. Identificēts tikai
elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes pakalpojumu
grozs;
3) valsts un pašvaldību iestāžu digitālā brieduma
līmenis (e-indekss) vidēji pieaug par 1 % gadā.
|
415 |
VARAM |
|
1) 30.11.2019.
2) 30.11.2020.
3) 30.10.2022.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.4. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti |
Valsts pārvaldes
pakalpojumu sniegšanas procesu pilnveidošana. |
Izstrādāta 1
metodoloģija, 1 rokasgrāmata un vadlīnijas. Pārveidoti 5
pakalpojumi. |
415 |
VARAM |
|
31.08.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.5. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. |
Iedzīvotāju valsts
un pašvaldību piešķirto atvieglojumu saņemšanas pieejamības
uzlabošana. |
Optimizēta
iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība, nodrošinot
efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu - darbībā ieviesta
Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), kura
nodrošina atvieglojumu pieejamību to saņemšanas vietā,
mazinot administratīvo slogu un lieki netērējot personīgos
resursus. |
415 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.6. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. |
Valsts un
pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT)
resursu pārvaldības pilnveidošana, tai skaitā ieviešot
vienotu pieeju IKT resursu plānošanā, attīstībā un IKT
resursu un pakalpojumu uzskaitē, uzlabojot informācijas
resursu savietošanas un apmaiņas risinājumus. |
1) Noteikts tiesiskais ietvars valsts IKT pārvaldības jomā,
kas ļaus racionāli un efektīvi izmantot valsts informācijas
un komunikācijas tehnoloģijas (MK iesniegts Valsts
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības
likumprojekts).
2) Ieviesta "Valsts informācijas resursu, sistēmu
un sadarbspējas informācijas sistēma (VIRSIS)", kurā
vienoti uzskaitīti vismaz 20 valsts un pašvaldību iestāžu
IKT resursi un IKT pakalpojumi
|
415 |
VARAM |
|
1) 24.12.2019.
2) 30.10.2022.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
244. |
244.7. |
Digitalizēsim un
modernizēsim valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, tai
skaitā virzot vienotu valsts digitālo pakalpojumu atbalsta
centra modeli, kas cels pakalpojumu kvalitāti. |
Izstrādāt vienoto
tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (TAP)
un valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas
sistēmu (CIVIS). |
1) Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa
caurspīdīgums un paplašinātas sabiedrības līdzdalības
iespējas.
2) Samazināts slogs tiesību aktu projektu izstrādātājiem
un pilnveidots tiesiskā regulējuma kvalitātes
nodrošināšanas mehānisms.
3) Balstoties uz labāku analīzi, efektīvāk izmantoti
valsts pārvaldes cilvēkresursi un kvalitatīvāk sagatavoti
lēmumi.
4) Uzlabots Latvijas reitings Globālajā konkurētspējas
indeksā tādās pozīcijās kā pārredzamība valdības politikas
veidošanā, tiesiskā regulējuma radītais slogs un neefektīvu
izdevumu samazināšana.
|
154; 145 |
VK |
Visas ministrijas |
31.01.2021. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.1. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Izstrādāt vienotu
veselības nozares datu analīzes un publicēšanas rīku datu
atvērtības un caurspīdīguma veicināšanai. |
Projekta
"Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT
centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidots vienots
datu analīzes un publicēšanas rīks, kas sabiedrībai un
uzņēmējdarbības nozarēm ļauts iegūt un brīvi analizēt
veselības nozares informāciju. Rīks nodrošinās atbalstu
kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai nozarē un šo lēmumu
pieņemšanas pamatojuma caurspīdīgumu (analīzei izmantotie
dati no risinājuma tiks publicēti VARAM atvērto datu portālā
data.gov.lv). |
418 |
VM |
|
30.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.2. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Izvērtēt VID Datu
noliktavas sistēmas (DNS) izmantošanu valsts pārvaldes
iestādēs kā koplietošanas resursu. |
MK iesniegts
informatīvais ziņojums par VID DNS izmantošanu valsts
pārvaldē. |
|
FM (VID) |
|
30.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.3. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Ieviest IKT
risinājumus atvērto datu publicitātes nodrošināšanai. |
Līdz 2022. gadam
Latvijas atvērto datu portālā publicētas 14 VID datu kopas:
2019. gadā - 3; 2020. gadā - 6; 2021. gadā - 3; 2022. gadā -
2. |
|
FM (VID) |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.4. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Ieviest atvērtās
zinātnes principus attiecībā uz pētījumu rezultātu un tos
pamatojošo datu pieejamību (attiecībā uz pētījumiem, kuri
finansēti caur publisko finansējumu) un attiecībā uz
zinātniskās infrastruktūras pieejamību un pilnveidot
Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas darbību
attiecībā uz zinātniskās darbības projektu pieteikumu
iesniegšanu. |
Nacionālajā
zinātniskās darbības informācijas sistēmā pieejama
informācija par pieteiktajiem un finansētajiem zinātniskās
darbības projektiem, zinātniskās publikācijas, kas publicētas
atvērtajā piekļuvē, kā arī publisko finansējumu saņēmušo
pētījumu rezultāti un tos pamatojošie dati. |
|
IZM |
LZP |
30.06.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.5. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Nodrošināt
nepieciešamo valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai
EuroHPC konsorcijā. |
Sagatavoti un
izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par nepieciešamo
valsts līdzfinansējumu sekmīgai Latvijas dalībai EuroHPC
konsorcijā, attīstot nepieciešamās kompetences augstas
skaitļošanas jaudas datu analīzes kompetences
nodrošināšanā. |
|
IZM |
LZP |
31.12.2019. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.6. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Principa
"Atvērts pēc noklusējuma" noteikšana. |
1) Noteiktas prioritātes, stratēģija un veicamie uzdevumi
datu atvērtības principa ieviešanai (MK iesniegts
informatīvais ziņojums "Latvijas atvērto datu
stratēģija").
2) Pilnveidots atvērto datu portāls www.data.gov.lv.
3) Atvērtas vismaz 500 datu kopas.
|
415 |
VARAM |
|
1) 30.06.2019.
2) 31.08.2019.
3) 30.10.2022.
|
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
245. |
245.7. |
Ieviesīsim datu
atvērtības principu - atvērts ir viss, izņēmumi ir jāpamato.
Datu atvērtība atļaus privātajam sektoram, konkurējot
savstarpēji un ar valsti, veidot ērtākus publiskos
pakalpojumus. |
Atkalizmantošanai
pieejamo publiskā sektora datu palielināšana, tai skaitā
uzlabojot uz datiem balstīto pārrobežu inovāciju. |
Latvijas uzņēmējiem
pieejami jauni dati produktu vai pakalpojumu radīšanai un
attīstībai, ES līmenī harmonizēts augstvērtīgo datu kopu
saraksts (PSI direktīva). |
415 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
246. |
246.1. |
Turpināsim attīstīt
vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē,
gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. |
Nodrošināt
centralizētu IKT procesu un resursu pārvaldību, pieteikumu
reģistrāciju, statusu atsekošanu un sniegto pakalpojumu
līmeņu uzraudzību. |
Projekta
"Veselības ministrijas un padotības iestāžu IKT
centralizācijas atbalsts" ietvaros izveidota atvērta
iekšējo lietotāju atbalsta platforma/informācijas sistēma,
kas nodrošinās centralizētu IKT atbalsta pieprasījumu no
Veselības ministrijas un padotības iestāžu darbiniekiem
pārvaldību (saņemšanu un risināšanu), tādējādi sekmējot
efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. |
418 |
VM |
|
30.12.2020. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
246. |
246.2. |
Turpināsim attīstīt
vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē,
gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. |
Nodrošināt publisko
pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem klātienē, atbilstoši
vienas pieturas aģentūras principam Valsts un pašvaldību
vienoto klientu apkalpošanas centru tīklā (VPVKAC). |
Iedzīvotājiem
nodrošināta publisko pakalpojumu pieejamība VPVKAC tīklā
vismaz 85 % no Latvijas platības (2019. gadā - 76 %).
Iedzīvotājiem, kuriem nav pieejami personas elektroniskās
identifikācijas līdzekļi, VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviests
pilnvarotā
e-pakalpojuma pieteikšanas risinājums. |
418 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
246. |
246.3. |
Turpināsim attīstīt
vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē,
gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. |
Nodrošināt publisko
pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē, uzturot un attīstot
portālu www.latvija.lv, tai skaitā nodrošinot pārrobežu
publisko pakalpojumu pieejamību un Regulas par vienoto
digitālo vārteju ieviešanu. |
Modernizēts valsts pārvaldes pakalpojumu portāls
www.latvija.lv, portālu izmantojušo unikālo lietotāju
skaits sasniedz vienu miljonu.
Ārvalstniekiem pieejami valsts pakalpojumi - vismaz 20
valsts pakalpojuma pārrobežu pieejamība (Regula par vienoto
digitālo vārteju).
|
418 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
246. |
246.4. |
Turpināsim attīstīt
vienas pieturas aģentūras pakalpojumu saņemšanu gan klātienē,
gan digitāli, sekmēsim iestāžu sadarbību tiešsaistē. |
Publiskās pārvaldes
IKT centralizētu platformu izveide un ieviešana, kā arī
procesu pilnveidošana, tai skaitā piesaistot ES fondu
2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējumu. |
Ieviestas 18
koplietošanas platformas un pilnveidoti 205 procesi. |
415 |
VARAM |
|
30.10.2022. |
MODERNA
PĀRVALDĪBA.
IKT, e-pārvalde un publiskie pakalpojumi |
247. |
247.1. |
Veidosim programmu,
lai nodrošinātu IT jomas speciālistu skaita pieaugumu. |
Izveidot Baltijas
jūras reģionā izcilāko izglītības programmu informācijas un
komunikācijas tehnoloģiju jomā. |
1) Nodrošināta publiskā finansējuma piešķiršana mācībspēku
piesaistei un attīstībai.
2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer
Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019.
gadā - 40, 2020. gadā - 80, 2021. gadā - 100.
|
175; 184 |
EM |
IZM |
30.11.2021. |