- Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam;

- Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023. gadam;

- Latvijas Stabilitātes programmu 2021.-2024. gadam;

- Latvijas Stabilitātes programmu 2022.-2025. gadam.

Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot 2019. gada budžetu:

- vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance 2019. gadā ir -0,55 % no IKP, 2020. gadā -0,20 % no IKP un 2021. gadā -0,50 % no IKP;

- vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā ir 0,7 % no IKP, 2020. gadā 0,3 % no IKP un 2021. gadā 0,3 % no IKP.

Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

15.04.2019.

15.04.2020.

15.04.2021.

15.04.2022.

- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam";

- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam";

- likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam".

2) Tiek pilnveidoti budžeta un finanšu vadības procesi valsts un pašvaldību budžetu plānošanas, sagatavošanas un izpildes uzskaitē.

3) Sabiedrībai interaktīvā un uzskatāmā veidā tiek sniegta informācija par valsts budžetu kā politikas īstenošanas instrumentu.

15.10.2019.

15.10.2020.

15.10.2021.

2) Iedzīvotājiem, kuriem ir viszemākais ienākumu līmenis, tiek paaugstināts ienākumu atbalsts, palielinot minimālo valsts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (tai skaitā izskatot tā indeksēšanas iespējas), paaugstinot trūcīgas personas ienākumu līmeni un garantētā minimālā ienākuma līmeni. Lai nodrošinātu, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināts līdzvērtīgs atbalsts, noteikts vienots maznodrošinātai personai atbilstošs ienākuma līmenis, lai saņemtu valsts atbalsta pasākumus, kā arī ir vienotas rekomendācijas par dzīvokļa pabalsta vienotu saturu un aprēķina metodiku:

a) MK iesniegts attīstības plānošanas dokuments;

b) īstenots attīstības plānošanas dokuments.

2.a) 01.07.2019.

2.b) 30.10.2022.

2) MK iesniegti grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli".

2) 31.12.2020.

- radītas iespējas automatizētai datu apmaiņai ar nodokļu maksātāja informācijas sistēmu tiešsaistes režīmā (API);

- radīta interaktīva saskarne VID uzkrāto nodokļu maksātāja datu izgūšanai pārskatu veidā.

Samazinātas nodokļu plaisas:

- 2019. gadā PVN plaisa 10,8 %;
VSAOI plaisa 14,0 %; IIN plaisa 13,8 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 21,94 milj. euro, VSAOI 23,19 milj. euro, IIN 13,18 milj. euro.

- 2020. gadā PVN plaisa 10,3 %;
VSAOI plaisa 13,5 %; IIN plaisa 13,3 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 13,15 milj. euro, VSAOI 17,53 milj. euro, IIN 10,22 milj. euro.

- 2021. gadā PVN plaisa 10,0 %;
VSAOI plaisa 13,0 %; IIN plaisa 12,7 %. Papildu ieņēmumi (nodokļu plaisu samazināšanās): PVN 8,47 milj. euro, VSAOI 18,28 milj. euro, IIN 13,12 milj. euro.

2) Automatizēts nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas uzsākšanas process.

2) 01.01.2021.

Samazināts pakalpojuma saņemšanas laiks nodokļu maksātājiem vidēji ne mazāk kā par 12 % jeb 5 dienām (2018. gadā vidēji 43 dienas).

2) 30.10.2022.

2) Palielināt informācijas sniegšanu sabiedrībai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sankcijas un izveidotas iekšējās kontroles sistēmas, kas spētu noteikt potenciālo terorisma finansēšanas un proliferācijas riskus.

2) Nodrošināta 2018. gada 30. maija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai ieviešana pirms direktīvā noteiktā ieviešanas termiņa.

3) Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2021.-2023. gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un konkurētspējai, balstoties uz iepriekšējā plāna uzdevumu izpildes rezultātiem.

a) pilnveidots kredītiestāžu likvidācijas regulējums. Izstrādāts, paredzot tiesisko ietvaru kredītiestādes darbības izbeigšanai, ja tās darbības izbeigšanas iemesls ir tiešā vai netiešā cēloņsakarībā ar iespējamiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pārkāpumiem;

b) FKTK pārvaldības pilnveide. Ņemot vērā FKTK centrālo uzraudzības lomu kredītiestāžu darbībā, pilnveidots FKTK darbības mērķis, nostiprinot FKTK uzraudzības lomu un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jautājumos, tai skaitā stiprinot FKTK kapacitāti.

2) Nodrošināta starptautiskajiem standartiem un labākajai praksei atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldības sistēmas ieviešana publiskā un privātā sektora struktūrās, izstrādājot un izskatīšanai MK iesniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/843 ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu projektus.

3) MK iesniegts finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam:

a) izstrādāts un MK iesniegts izslēdzošā ieskaita regulējums;

b) ieviests segto obligāciju regulējums, veicinot Baltijas valstu segto obligāciju tirgus attīstību.

1.b) 01.07.2019.

2) 01.07.2019.

3.a) 31.12.2020.

3.b) 01.07.2020.

2) Vienotais tirgus (EM kompetence).

2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās.

3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF).

4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas drošības fonds u.c.).

5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.

2) FINESTLAT (Somija-Igaunija-Latvija) reģionālā gāzes tirgus darbība pilnveidota ar kopīgas balansēšanas zonas izveidi.

2) 01.01.2022.

Stiprināta valsts institūciju, uzņēmēju un to apvienību izpratne par ES Vienotā tirgus pamatprincipu un sniegto iespēju izmantošanu, jo īpaši pakalpojumu sektora jomā.

2) Vienots regulējums un uzraudzība Eiropas Savienībā cīņā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

2) Izstrādāta nostāja par kopīgu vienotu regulējumu un tā uzraudzību Eiropas Savienības līmenī par cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

2) 31.12.2020.

Izstrādātas Latvijas nacionālās pozīcijas, lai paustu un aizstāvētu Latvijas nostāju.

2) Iesniegt MK noteikumus programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanai.

3) Uzsākt programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un MVU" ieviešanu.

4) Izveidot Tehnoloģiju biznesa centru Rīgā.

2) 31.12.2019.

3) 01.09.2020.

4) 01.01.2021.

1) starptautiskā līmenī uzlabots Baltijas pētniecības organizāciju sniegums, veikta pētniecības zināšanu apmaiņa;

2) uzlabotas studentu un personāla prasmes un kompetences augstākās izglītības un pētniecības jomā; veicināta mācību mobilitāte augstākās izglītības jomā (studenti un personāls) starp saņēmējvalsti un donorvalstīm;

3) veicināta zināšanu attīstība STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) jomā Baltijas reģionā. Inovāciju centros īstenotas izglītības un mācību programmas, paaugstinājusies skolēnu un jauniešu interese par STEM jomu.

2) Izstrādāta, iesniegta MK un publiski pieejama ES fondu tīmekļvietnē ikgadēji aktualizēta investīciju jomu naudas plūsma pa gadiem (ar pieļaujamo izpildes novirzi 15 %) efektīvai valsts budžeta plānošanai.

3) MK iesniegts izvērtējums par prognozētām izmaiņām izmaksās būvniecības nozarē.

3) EM

2) Sabiedrībai Altum izstrādāt plānu, kas paredz papildus ES fondu finanšu resursiem piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB, ERAB) vai no finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas.

3) Sabiedrībai Altum nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildu finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda.

4) Sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ietvaros.

5) Veicināt kapitāla tirgus attīstību, tai skaitā stiprināt mazākuma akcionāru aizsardzību.

6) Pilnveidot regulējumu nodrošināto vērtspapīru jomā, mazinot šķēršļus vērtspapīrošanai.

7) Pilnveidot darbības normatīvo ietvaru otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību darbībai.

2) Sabiedrības Altum programmām nepieciešamais apjoms palielināts par 55,47 milj. euro valsts atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.

3) Sabiedrības Altum programmu ietvaros veicināta finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 milj. euro, piesaistot resursus (papildus ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.

4) Paaugstināta finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem, sabiedrībai Altum kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti investīciju projektu īstenošanai no EIB ESIF ietvaros.

5) Sagatavots izvērtējums par mazākuma akcionāru aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem.

6) Sagatavots izvērtējums un normatīvais regulējums nodrošinātajiem vērtspapīriem.

7) MK iesniegts likumprojekts, kas paredz attīstīt kopīgas sadarbības iespējas krājaizdevu sabiedrībām.

5) TM, FKTK;

6) FKTK

2) 31.12.2019.

3) 31.12.2019.

4) 31.12.2019.

5) 31.12.2022.

6) 31.12.2021.

7) 31.12.2020.

2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019. gadā).

3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021. gadā).

1) 31.05.2020.

1), 3) 31.05.2021.

2) Vērsties pret smagākajiem konkurences kropļojumiem, it sevišķi iepirkumu karteļu jomā.

Stiprināt IT rīku izmantošanu Konkurences padomē, lai būtu iespējams efektīvi atklāt un fiksēt iepirkumu karteļu pazīmes.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīva Nr. 2019/1 par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu.

Izstrādāt un ieviest tirgus uzraudzības stratēģiju.

30.10.2022. (ieviešana)

Veicināta darbaspēka piedāvājuma atbilstība tautsaimniecības pieprasījumam.

30.06.2022.

2) Caurspīdīgas akciju sabiedrības - viegli pieejama, aktuāla un uzticama informācija par akcionāriem.

2) Sagatavots informatīvais ziņojums par platjoslas tīkla kartēšanas risinājuma izveidi.

2) Sagatavots informatīvais ziņojums.

2) 30.09.2019.

1) pirms iepirkuma izsludināšanas ir veikta tirgus izpēte un noskaidrotas piegādātāju iespējas konkurences apstākļos nodrošināt pasūtītāju vajadzības;

2) iepirkuma izsludināšanas brīdī ir maksimāli precīzi noteikta paredzamā līgumcena un aktuālas, normatīvajiem aktiem atbilstošas tehniskās specifikācijas;

3) paaugstināta iepirkumu veicēju atbildība par iepirkumu norisi;

4) ierobežota iespēja noslēgt iepirkuma līgumus iepirkuma procedūru rezultātā, kurās nav nodrošināta konkurence un iesniegts tikai viens pieteikums vai piedāvājums;

5) pakāpeniska atteikšanās no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izvērtēšanas, paredzot, ka noteiktās būvdarbu, preču un pakalpojumu grupās obligāti jāvērtē arī citi saimnieciskā izdevīguma kritēriji;

6) nodrošināt, ka vienviet ir pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem un tajos veiktajiem grozījumiem.

a) 2014.-2020. gadā kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 9917 GWh apmērā;

b) 2014.-2020. gadā katru gadu renovēti 3 % no tiešās pārvaldes ēku platības;

c) 40 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā;

d) 10 % atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā.

2) Minēto mērķu sasniegšanai apgūts energoefektivitātes paaugstināšanas atbalsta pasākumiem pieejamais ES fondu līdzfinansējums 377 milj. euro apmērā:

a) paaugstināta energoefektivitāte vismaz 650 daudzdzīvokļu ēkās un 100 publiskajās ēkās;

b) rekonstruēti vismaz 70 km siltumtīklu, ietaupot siltumenerģiju vismaz 49 GWh/gadā;

c) modernizēti siltumavoti vismaz 70 MW apjomā;

d) veicināta pāreja uz AER siltumavotos vismaz 28 MW apjomā;

e) atbalstīta vismaz 40 apstrādes rūpniecības komersantu ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšana, ietaupot vismaz 4,4 GWh/gadā patērētās enerģijas.

3) Palielināta pašvaldību ēku energoefektivitāte, samazinot primārās enerģijas gada patēriņu sabiedriskajās ēkās - vismaz 20,5 milj. kWh/gadā; siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā - vismaz 5 180 tonnas CO₂ ekvivalenta.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

2) MK iesniegts ziņojums par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides modeli.

3) Izveidots Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonds.

2) 30.12.2020.

3) 01.01.2022.

Atbalstīti komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, nodrošinot iespēju saņemt garantijas vidēja termiņa (līdz 5 gadiem) un ilgtermiņa (līdz 10 gadiem) eksporta darījumiem.

30.09.2021. (aģentūras izveide)

2) Uzņemti studenti bakalaura programmā "Computer Science and Organizational Technology" Latvijā: 2019. gadā - 40, 2020. gadā - 80, 2021. gadā - 100.

1) definēt Latvijas vienotā tēla vērtības piedāvājumu (value proposition);

2) pamatojoties uz vienotā tēla vērtības piedāvājumu, sagatavot mārketinga piedāvājumu;

3) apstiprināt mārketinga piedāvājumu un izstrādāt ieviešanas plānu.

2) Plānā iekļauta arī sadaļa inovāciju veicināšanai (2019. gadā).

3) Uzņēmēji ciešāk iesaistīti uzņēmējdarbības vides problēmu identificēšanā un novēršanā. Plāna īstenošanas rezultāti ir uzskatāmāki un vieglāk izsekojami (2021. gadā).

1) 31.05.2020.

1), 3) 31.05.2021.

2) Samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

2)veicināts privāto investīciju pieaugums nekustamā īpašuma attīstīšanā.

3) mazināta ēnu ekonomika īres tirgū.

2) Dota iespēja saņemt palīdzību atkārtoti, ja pēc iepriekšējas garantijas saņemšanas ir pieaudzis apgādībā esošu un kopā dzīvojošu bērnu skaits vai ir iestājusies grūtniecība.

3) Lai sekmētu atbalstu ģimenēm, kuras vēlas atgriezties Latvijā un saņemt valsts palīdzību mājokļa iegādei vai būvniecībai, vairs nebūs jānorāda deklarētā vai reģistrētā dzīves vieta Latvijā.

4) Citi pasākumi mājokļu pieejamības veicināšanai.

2) nodrošināta parādu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem, kā arī komunālajiem pakalpojumiem piedziņas iespējamība.

3) precizēts dzīvojamo māju pārvaldnieku sniegto pakalpojumu apjoms.

2) Veikta Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo objektu skaita samazināšana atbilstoši pieejamam finansējumam (aptuveni 20 objekti gadā).

2) 30.10.2022.

2) Izstrādāts Būvniecības informācijas sistēmas attīstības 2. kārtas projekts, lai varētu ieviest elektronisko procesu būvju ekspluatācijas uzraudzībai.

2) Noteikti gadījumi, kādos būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā tiek piemērots "klusēšanas-piekrišanas" princips.

3) Pilnveidota būvniecības apdrošināšanas sistēma.

3) 01.09.2020.

2) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments par Latvijas zinātnes finansēšanas sistēmu, uz kura pamata ir pilnveidota zinātnes bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība, nodrošinot konkurētspējīgu cilvēkresursu piesaisti, sekmējot kvalitāti, sadarbību ar privāto sektoru un starptautisko konkurētspēju, kā arī pētniecības infrastruktūras ilgtermiņa attīstību.

3) Nodrošināta Latvijas pāreja no esošās ES Ietvara programmas "Apvārsnis 2020" uz nākamo ES Ietvara programmu "Apvārsnis Eiropa", sekmīgi iesaistot Latvijas zinātniskās institūcijas un nodrošinot visus priekšnoteikumus "Apvārsnis Eiropa" projektu īstenošanai Latvijā, tai skaitā sadarbībā ar komercsektoru.

4) Sagatavoti priekšnoteikumi, lai Latvija kļūtu par Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) un Eiropas Atomskaldīšanas centra (ESS) asociēto vai dalībvalsti.

2) 31.05.2020.

3) 31.12.2020.

4) 31.12.2021.

2) Nodrošināta iespēja atbalstīt kvalitatīvi novērtētus, bet finansējumu nesaņēmušus Apvārsnis2020. projektus, ja to īstenošanas termiņš pārsniedz ES struktūrfondu izmaksu attiecināmības termiņu (ja projekts ir ilgāks par ES struktūrfondu attiecināmības periodu 1.1.1.5. pasākuma "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās" 3. kārtas ietvaros).

2) 31.12.2021.

2) Atbalstīt pētniecības organizāciju rīcībā esošo pētniecības rezultātu komercializāciju, kā arī atbalstīt MVU jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un augstas kvalifikācijas darbinieku piesaisti un jaunuzņēmumu vizītes pie investoriem ES fondu programmā "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (1.2.1.2.).

2) Atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits - 100; atbalstīto komersantu skaits, kas saņem grantu atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus - 320.

1) pētījumi par neinfekciju slimībām;

2) veselības ekonomikas un sabiedrības veselības jomu attīstība;

3) antimikrobās rezistences pētījumi;

4) translācijas medicīnas attīstība.

2) Izstrādāti priekšnosacījumi ES struktūrfondu ieguldījumiem un valsts budžeta investīcijām nacionālas nozīmes zinātniskās infrastruktūras attīstībai Viedās specializācijas stratēģijas prioritārajās jomās un atbilstoši Latvijas ESFRI ceļakartei.

2) 31.12.2020.

1) atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā 41,3-42,5 % robežās;

2) moderno biodegvielu īpatsvars enerģijas galapatēriņā transportā 0,2 % apmērā;

3) kumulatīvs enerģijas ietaupījums enerģijas galapatēriņā 717,6 GWh apmērā (indikatīvi);

4) SEG emisiju samazinājums ne-ETS sektorā 2030. gadā 8857,56 kt CO₂ apmērā (indikatīvi);

5) ZIZIMM uzskaites kategorijās radītā uzskaitāmā piesaiste 2030. gadā sasniedz 3,1 milj. t CO₂.

4)-5) VARAM

4)-5) EM, FM, SM, ZM, IZM

Izveidota un attīstīta sabiedrības vides apziņas veicināšanas infrastruktūra trijos nacionālas nozīmes vides izglītības un informācijas centros.

Vismaz līdz 1200 palielināts vides monitoringa vietu skaits, kurās vides monitorings tiek veikts atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Uzlaboto notekūdeņu attīrīšanas sistēmu apkalpoto iedzīvotāju skaita pieaugums par 29 420.

2) Aizstāvētas Latvijas intereses KLP nākotnes politikas un EJZF atbalsta izstrādē.

2) Izstrādāta, saskaņota un apstiprināšanai EK iesniegta EJZF rīcības programma 2021.-2027. gadam.

1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;

2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir atjaunināta un saskaņota ar starptautisko PAK klasifikāciju;

3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija (10 cilvēki ir apmācīti veikt augšņu aprakstu un kartēšanu saskaņā ar nacionālo un starptautisko PAK augšņu klasifikāciju);

4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības zemē: izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību lauksaimniecības zemē;

5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas lauksaimniecības zemē;

6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs.

2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam paredzētas atbalsta shēmas zināšanu pārnesei un konsultāciju pakalpojumu pieejamībai lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iesaistītām personām.

2) KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam noteiktas saistītā atbalsta shēmas.

2) 30.10.2022.

Akcīzes nodokļa atvieglojuma saņēmēju skaits - 17 000.

1) Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 3 izstādes katru gadu;

2) ražotāju iesaiste pārtikas kvalitātes shēmās;

3) ES atbalsta pieejamība Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču tirgus veicināšanas pasākumu - ES finansiāli atbalstīto lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas programmu - īstenošanai - iesniegta vismaz viena programma.

Pilnveidot prasības mājražotājiem ES fondu apguvei.

KLP Stratēģiskajā plānā Latvijai 2021.-2027. gadam paredzēts atbalsts lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem.

2) Pamatojoties uz rezultātiem, izvērtētas iespējas ieviest samazināto PVN likmi svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem, sagatavoti priekšlikumi un MK iesniegts informatīvais ziņojums.

- izveidots vienots elektronisks katalogs, kurā apkopoti Latvijas vietējās produkcijas ražotāji un pārstrādātāji;

- izglītoti vietējās produkcijas ražotāji un pārstrādātāji par kvalitātes shēmām un to prasībām;

- nodrošināta vietējo ražotāju pārstāvība dažādos produkcijas noieta pasākumos, tādējādi veicinot vietējo ražotāju popularizēšanu.

Veicināsim ražotāju iesaistīšanos ES un nacionālajās pārtikas kvalitātes shēmās.

Dalībnieku skaits bioloģiskās lauksaimniecības kvalitātes shēmās - 460.

Paredzēsim atbalstu kooperācijas veicināšanai, tai skaitā stiprinot otrā līmeņa kooperatīvo sabiedrību veidošanos.

Atbalstītajos kooperatīvos iesaistīto biedru skaits - 4500.

2) Atbalstīto jauno lauksaimnieku skaits - 3500.

3) Īstenots saistītais atbalsts un ES skolu atbalsta programmas (skolas piens un skolas auglis), pilnveidojot MK 2015. gada 10. marta noteikumus Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" un MK 2017. gada 16. augusta noteikumus Nr. 485 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība augļu, dārzeņu un piena piegādei izglītības iestādēm".

4) Pilnveidoti normatīvie akti, nodrošinot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai efektīvu ieviešanu.

Izkoptā meža platība (ha) - 60 000.

Nodrošināta iespēja meža īpašniekiem saņemt atbalstu meliorācijas sistēmu uzlabošanai un pasākumiem CO₂ piesaistes palielināšanai.

2) Attiecīgu normatīvo aktu izstrāde atbilstoši MK atbalstītajiem priekšlikumiem.

2) 29.05.2020.

2) Izstrādāts ilgtermiņa darbības plāns, lai veicinātu dzelzceļa tranzīta koridora starptautisko konkurētspēju.

2) 30.09.2020.

2) Ne retāk kā reizi gadā informēta valdība par projekta īstenošanas gaitu.

2) 30.10.2022.

2) Aktivizēts sadarbības partneru koordinējošās padomes darbs, lai veicinātu Rail Baltica projekta mērķu sasniegšanu (tai skaitā atsākts Ilgtspējīgas attīstības konsultatīvās koordinācijas padomes darbs, izveidota Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla attīstības darba grupa).

2) RD

2) 30.10.2022.

2) Izstrādājot politikas plānošanas dokumentus un ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, izvērtēsim iespēju iekļaut tajos pasākumus multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

a) sagatavoti un FM iesniegti priekšlikumi papildu finansējuma novirzīšanai multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai;

b) Izstrādāti grozījumi tiesību aktos ietaupīto līdzekļu pārdalei multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai.

2) Transporta politikas plānošanas dokumentos periodam no 2021. gada un ES budžeta iniciatīvās iekļauti pasākumi multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.

2) Izsludināts konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu 2021.-2030. gadā.

3) Izveidots ar pieejamo valsts budžeta dotācijas apjomu samērojams sabiedriskā transporta maršrutu tīkls un izsludināts tam atbilstošs iepirkumu konkurss pakalpojumu sniegšanai pēc 2021. gada.

2) 30.05.2019.

3) 30.12.2020.

2) Pamatojoties uz saimnieciskā izdevīguma izvērtējumu, sabiedriskajos transportlīdzekļos iespējams veikt bezskaidras naudas norēķinus vai iegādāties biļetes ar mobilo lietotņu palīdzību.

2) Veikti valsts reģionālo autoceļu remontdarbi - 553 km.

2) Veikti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā un citos nepieciešamajos likumos, ieviešot jaunus ierobežojumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda parādniekiem, lai veicinātu regresa kārtībā atgūto līdzekļu apmēra pieaugumu.

2) Veicināta ārvalstīs dzīvojošo valstspiederīgo informētība par bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem.

2) Pakāpeniski un mērķtiecīgi ieviesti pasākumi, kas vērsti uz ģimeņu situācijas uzlabošanu, aptverot gan ģimeņu atbalsta politikas, gan bērnu tiesību aizsardzības jomas.

2) 30.10.2022.

2) Paplašināts mājsaimniecību skaits, kam nodrošināta mājokļu pieejamība.

3) Veicināta remigrācija un tautsaimniecības konkurētspēja.

2) Sagatavoti priekšlikumi prioritārajam pasākumam un normatīvā regulējuma izmaiņām, lai pakāpeniski ieviestu atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem.

2) 30.10.2022.

- izsniegtas vismaz 30 000 kartes gadā;

- piesaistīti vismaz 50 programmas dalībnieki gadā.

Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimeņu bērniem iegūt valsts finansētu augstāko izglītību.

Izvērtēta iespēja daudzbērnu ģimenēm samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli līdz 25 %.

1) attiecināt atvieglojumu par apgādājamo uz vispārējā nodokļu režīmā gūtajiem ienākumiem arī uz tiem, kuru otrā darba vieta ir MUN maksātājs;

2) bērna vecākiem dalīt pieejamo atvieglojumu par apgādājamo;

3) atbrīvot darba devēja maksāto bērna dzimšanas pabalstu no aplikšanas ar IIN;

4) iekļaut daudzbērnu ģimeņu hipotekāro kredītu procentus attaisnotajos izdevumos;

5) iekļaut vecāku līdzmaksājumu par pirmsskolas izglītību attaisnotajos izdevumos.

2) Atbalstam darba un ģimenes dzīves līdzsvara saskaņošanai pieejams interaktīvs tiešsaistes (on-line) rīks-platforma darbsungimene.lv.

2) Izstrādāts un ieviests plāns turpmākajam periodam, radīti papildu priekšnosacījumi, kas nodrošina sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas izglītībā (piemēram, izvēlēties izglītību, balstoties uz prasmēm, zināšanām un talantiem, nevis stereotipiem) un darba tirgū, tādējādi mazinot diskriminācijas riskus.

Mazinot toleranci pret vardarbību ģimenē, nākotnē samazināsies vardarbības ģimenē skaits, un cilvēki, kuri cietuši no vardarbības, varēs saņemt kompetentu un mērķtiecīgu atbalstu.

2) 30.10.2022.

2) Pārskatīts vecāku pabalsta apmērs strādājošiem vecākiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēra, tā palielinot pensijas kapitālu personām bērna kopšanas laikā.

2) Izstrādāta normatīvā bāze Pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienesta darbības uzsākšanai.

2) 31.12.2019.

2) Īstenoti konceptuālajā ziņojumā "Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" atbalstītie risinājumi, tai skaitā veicināta darba vides pielāgošana un vides pieejamība, sekmēta iesaistīšanās mūžizglītībā, atbalstīta geriatrijas centru un speciālistu darbība senioru veselības aprūpē.

2) 30.10.2022.

2) Ņemot vērā darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.4. specifiskā atbalsta mērķa (SAM) "Uzlabot pieejamību veselības veicināšanas un slimību profilakses pakalpojumiem, jo īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem" 9.2.4.2. pasākuma "Pasākumi vietējās sabiedrības veselības veicināšanai un slimību profilaksei" projektu 1. kārtas ieviešanas izvērtējumu, izstrādāta un īstenota projektu 2. kārta.

Atbalstu saņēmuši vismaz 3000 nodarbinātie.

1) izstrādāts un politikas plāns;

2) īstenots politikas plāns.

2) 30.10.2022.

1) izstrādāts konceptuālais ziņojums.

2) ja nepieciešams, izstrādāti grozījumi normatīvajos aktos.

2) 30.10.2022.

Pasākumi piedāvāti, ņemot vērā OECD zinātniskā pētījuma "Cilvēku sasaiste ar labākām darbavietām" (rezultāti plānoti 2019. gada aprīlī) rekomendācijas Latvijai, kā arī izstrādājot nepieciešamos grozījumus MK noteikumos.

2) Izveidota funkcionēšanas novērtēšanas sistēma, kas nodrošinās uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu par funkcionāli sarežģītu tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamību personai, kā arī novērtēs palīglīdzekļu lietošanas efektivitāti.

3) Personām pieejami sociālās rehabilitācijas pakalpojumi, kas cēloņsakarīgi saistīti ar medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem.

a) "Mans klients/mans pacients - izaicinājumi darbā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";

b) "Komunikācijas prasmju pilnveide darbā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";

c) "Sadarbības process un sadarbības prasmju stiprināšana starp dažādu jomu speciālistiem, kas ikdienā strādā ar personām ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem";

d) "Bērna un pilngadīgas personas ar psihiskiem, uzvedības un nervu sistēmas attīstības traucējumiem ģimenes locekļu psihoemocionālais raksturojums - aizliegtās skumjas".

2) Izvērtēt māsas palīga un sociālā aprūpētāja izglītības programmu apvienošanas iespējas, lai veicinātu darbinieku/personāla fleksibilitāti darba tirgū.

2) MK iesniegts informatīvais ziņojums - izvērtējums par māsas palīga un sociālā aprūpētāja izglītības programmu apvienošanas iespējām, lai veicinātu darbinieku/personāla fleksibilitāti darba tirgū.

2) Centralizēta sociālās korekcijas programmu izstrāde.

3) Nodrošināti vienoti pakalpojumi un rīcības virzieni visā valsts teritorijā agrīnai psihisko traucējumu profilaksei, soda aizstāšanai ar sociālās korekcijas programmām; nodrošināts atbalsts vecākiem.

4) Pilnveidoti cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumi, lai cīnītos ar vardarbības cēloņiem ģimenē.

No 2019. gada 1. aprīļa nodrošināts atalgojuma palielinājums vidēji par 30 %.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi 8.3.3. SAM projekta turpināšanai un atbalsta sistēmas darbības nodrošināšanai pēc 8.3.3. SAM projekta pabeigšanas.

2) 31.12.2019.

2) Nodrošināts atbalsts uzņēmumiem darba aizsardzības jautājumu ieviešanā.

3) Apmācīti darba aizsardzības speciālisti un citas darba aizsardzības prasību ievērošanā iesaistītās personas, apmācīti arodslimību ārsti un citi veselības aprūpes speciālisti jautājumos par agrīnu arodslimību diagnostiku.

2) Izstrādāti un publiskoti pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu programmu paraugi.

3) Izstrādāts valsts pārbaudījumu saturs.

4) Pakāpeniski ieviests jaunais mācību saturs visās vispārējās izglītības pakāpēs un profesionālajā izglītībā.

5) Izstrādāti mācību līdzekļi kompetenču pieejas mācību saturā ieviešanai.

6) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšnosacījumi papildu finansējuma piešķiršanai vidusskolu specializācijas atbalstam.

7) Īstenots Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas pilnveidošanas projekts, pārejot uz elektroniskiem risinājumiem diagnosticējošo darbu kārtošanā (atbilstoši mācību saturam, kas izveidots projekta "Skola2030" ietvaros), un uzsākta pakāpeniska pāreja uz izvēles eksāmenu kārtošanu tiešsaistē.

2) 31.08.2020.

3) 31.12.2021.

4) 31.08.2022.

5) 31.08.2022.

6) 31.12.2019.

7) 31.08.2022.

2) Izstrādāti un MK iesniegti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot kritērijus uzņemšanai vidējās izglītības pakāpē.

3) Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi kvalitātes kritēriju noteikšanai pamatizglītībā.

4) Sagatavots un MK iesniegts jauns noteikumu projekts par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu un anulēšanu.

5) Veikts izvērtējums par iespējamām izmaiņām vispārējās vidējās izglītības iestāžu padotības modelī, tai skaitā kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu.

2) 31.08.2020.

3) 31.12.2021.

4) 31.12.2019.

5) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un MK iesniegti grozījumi normatīvajos aktos par sistēmiska finansiāla atbalsta nodrošināšanu izglītības iestādēm, kas atrodas ES ārējās robežas tuvumā.

3) Veicināta novadmācības (tai skaitā latgaliešu rakstu valodas, ja attiecināms) un valsts aizsardzības mācības ātrāka ieviešana izglītības iestādēs, kas atrodas ES ārējās robežas tuvumā.

4) Uzturēts vispārējās izglītības iestāžu tīkla modelēšanas rīks, veicot datu aktualizāciju ģeotelpiskās plānošanas platformā "Skolu karte".

5) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi normatīvās bāzes pilnveidei par higiēnas normām izglītības iestādēs.

2) 31.08.2020.

3) 31.12.2019.

4) 31.08.2022.

5) 31.12.2019.

2) Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju sistēma pārveidota par vienotu valsts atbalsta dienestu bērniem, tai skaitā bērniem ar speciālām vajadzībām.

3) Nodrošināti risinājumi, lai kontekstā ar plānoto ATR speciālās izglītības iestāžu - attīstības centru īstenota metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkcija atbilstoši normatīvajam regulējumam un finansējumam ir pieejama visos Latvijas reģionos.

4) Vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomas mācību priekšmetu programmu paraugos ietverti iekļaujošu izglītību sportā veicinoši pasākumi.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

4) 31.08.2020.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku identificēšanas un novēršanas sistēmas un atbalsta pasākumu integrēšanai skolas darbā pēc ES struktūrfondu projekta noslēgšanās.

2) 31.12.2021.

2) Papildus projektā "Skola2030" jau plānotiem mācību līdzekļiem iekļaujošās izglītības attīstībai sagatavoti arī mācību līdzekļi izglītojamiem ar dzirdes traucējumiem, tai skaitā zīmju valodas vārdnīca.

3) Nodrošināta digitālo mācību līdzekļu uzturēšana un pieejamība digitālās mācību resursu krātuves ietvaros.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un publiskoti metodiskie ieteikumi šo pasākumu integrēšanai skolas darbā pēc ES struktūrfondu projekta noslēgšanās.

2) 31.05.2021.

2) Aktivizēts PIKC metodiskais darbs, nodrošinot modulāro izglītības programmu aprobāciju, ieviešanu un programmu paraugu izstrādi visās profesionālās izglītības iestādēs.

3) Vienkāršota programmu licencēšanas un akreditācijas kārtība, vienlaikus nodrošinot kvalitātes monitoringu.

2) 31.08.2021.

3) 31.08.2020.

2) Ieviesti ECVET un EQAVET kritēriji profesionālās izglītības sistēmā.

3) Nodrošināta 4 ikgadējo SkillsLatvia konkursu organizēšana un dalība 2 Euroskills un 2 Worldskills konkursos.

2) 31.08.2021.

3) 30.10.2022.

2) Eiropas Savienības programmas "Erasmus+ ietvaros nodrošināta Latvijas profesionālās izglītības iestāžu personāla profesionālā pilnveide ārvalstīs un audzēkņu ārvalstu prakšu iespējas, sekmējot profesionālās izglītības iestāžu internacionalizāciju.

2) 31.12.2020.

2) Nodrošināts DVB metodiskais atbalsts uzņēmumiem un prakses vadītājiem, īstenoti DVB un prakses kvalitātes pilnveides pasākumi.

2) 30.10.2022.

2) Izveidots augstākās un profesionālās vidējās izglītības absolventu turpmāko gaitu monitorings.

3) Izstrādāti izglītības kvalitātes monitoringa rīku apraksti un prototipi tālākai integrēšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā.

4) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas ieviešanas uzsākšanu un aprobēšanu.

5) Īstenota pētījumu programma izglītībā.

6) Sagatavots un MK iesniegts vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments izglītības attīstības jomā 2021.-2027. gadam.

4) KM, ZM, VM, IeM, AizM, LM;

6) KM, ZM, VM, IeM, AizM, LM

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2020.

4) 31.12.2019.

5) 30.10.2022.

6) 30.10.2020.

2) Sagatavoti priekšnoteikumi dalības turpināšanai starptautiskajos izglītības pētījumos 2021.-2027. gada periodā, lai nodrošinātu pierādījumos un starptautiski salīdzināmos rezultātos balstītas izglītības politikas veidošanu.

2) 31.12.2020.

2) Izstrādāti priekšnoteikumi un kritēriji augstskolu lomas paplašināšanai potenciālo studentu no ārvalstīm iepriekšējās izglītības atzīšanā un Akadēmiskās informācijas centra kapacitātes celšanai.

3) Sagatavoti priekšlikumi un risinājumi izcilu ārvalstu mācībspēku piesaistei Latvijas augstskolām.

2) 31.12.2020.

3) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti aktualizēti normatīvie akti, kas paredz, ka viengadīgajā pedagoga kvalifikācijas programmā (pēc augstākās izglītības citā jomā) studentu atlase notiek centralizēti, studiju programma tiek īstenota kā darba vidē balstītas mācības.

3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu atbilstoši reālajām studiju programmas īstenošanas izmaksām un paaugstinātu mērķstipendiju studējošajiem nodrošināšanu.

4) Izstrādāts rīcības plāns STEM jomas pedagogu piesaistei.

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2020.

4) 31.12.2019.

2) Nodrošināta platformas SUPERSKOLOTĀJS darbība.

3) Izstrādāts un publiskots piedāvājums skolas, skolotāju un vecāku sadarbības modeļiem, lai stiprinātu vecāku lomu un iesaisti izglītības procesā.

2), 3) VISC, LU

2) 30.10.2022.

3) 30.06.2020.

2) Paaugstināts pedagogu IKT, svešvalodu un prasmju līmenis eTwinning starptautiskās sadarbības kontekstā. Skolu prestiža paaugstināšanai līdz 31.12.2020. attīstīta "eTwinning skolu programma" ar vismaz 24 dalībskolām.

2) 31.12.2020.

2) Sagatavots piedāvājums pakāpeniskai pārejai uz pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu no valsts budžeta ATR virzības ietvaros.

3) Nodrošināta pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanas grafika izpilde, sākot ar 2019. gada septembri.

4) Izglītības kvalitātes novērtēšanas monitoringa sistēmas ietvaros izveidots pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa monitorings.

2) 30.10.2022.

3) 31.08.2019.

4) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un iesniegti MK grozījumi normatīvajā regulējumā, kas paredz stipendiju fonda palielinājumu.

2) 30.10.2022.

2) Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK normatīvais regulējums darba vidē balstītām mācībām augstākajā izglītībā.

3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par mācīšanās atbalsta sistēmu augstākajā izglītībā, kas balstās uz mācību procesa datu un atbiruma risku analīzi.

2) 31.12.2020.

3) 30.10.2022.

1) nodrošināta augstskolu attīstības stratēģiju īstenošanas sasaiste ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības) pīlāra finansējumu, ieviešot jaunus rādītājus un stimulus, kas saistīti ar augstskolu stratēģiju ieviešanu;

2) ieviesti papildu rādītāji un stimuli, lai nodrošinātu studiju programmu kvalitātes monitoringa rezultātu sasaisti ar pirmā (bāzes) un trešā (attīstības) pīlāra finansējumu, paredzot pilnvērtīgu finansējumu attīstības investīcijām;

3) ieviesti papildu rādītāji un stimuli atbalstam koplietošanas un konsolidācijas risinājumiem, sasaistot ar trešā pīlāra finansējumu, nodrošinot pilnvērtīgas valsts budžeta investīcijas augstākās izglītības attīstībai;

4) nodrošināts valsts budžeta finansējums studējošo stipendiju fonda izveidei studējošiem vecākiem, novēršot to, ka studiju dēļ tiek atlikta bērnu laišana pasaulē (3. pīlārs);

5) nodrošināts finansējums grantu programmai izcila ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei augstskolām (3. pīlārs);

6) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums grantiem augstākās izglītības kvalitātes monitoringa pētījumu rezultātos balstītu sistēmisku risinājumu ieviešanai (3. pīlārs);

7) jaunajam akadēmiskā personāla karjeras modelim ir izstrādāti atbilstoši akadēmiskā personāla atalgojuma principi un nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums (1. pīlārs);

8) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums, lai stipendiju apjomu palielinātu līdz minimālā atalgojuma līmenim visās studiju jomās, atbilstoši akadēmiskajiem sasniegumiem to saņem 25 % studējošo (1. pīlārs);

9) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums mērķstipendijām (ar paaugstinātu koeficientu) prioritāro jomu studentiem (skolotāji, informācijas tehnoloģiju speciālisti, sociālie darbinieki) (3. pīlārs);

10) nodrošināts pilnvērtīgs finansējums doktorantu stipendijām (1. pīlārs);

11) budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais pasākums studiju bāzes finansējuma palielināšanai atbilstošai jaunajai studiju vietas bāzes izmaksu metodikai;

12) budžeta izstrādes procesā sagatavots prioritārais pasākums finansējumam sociālās atstumtības riska grupu stipendijām;

13) izvērtējot augstskolu attīstības stratēģijas un identificējot perspektīvākās augstskolas, tiek izstrādāti nosacījumi papildu instrumentiem šo augstskolu virzībai uz iekļūšanu starptautiskajos reitingos starp top 500 labākajām augstskolām pasaulē, šim mērķim paredzot papildu finansējumu.

2) Izvērtēta studiju programmu fragmentācijas samazināšana, tai skaitā izvērtējot programmu dalījums akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās, lai uzlabotu augstākās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām.

2) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par papildu rādītājiem un stimuliem, lai sniegtu atbalstu uz izcilību studiju procesā orientētas motivācijas sistēmas nostiprināšanai augstskolās, sasaistot ar otrā pīlāra (snieguma) finansējumu.

3) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par pilnvērtīga finansējuma jaunā akadēmiskā personāla karjeras modeļa ieviešanai paredzot atbalstu akadēmiskā personāla profesionālo kompetenču pilnveidei, prioritāri stiprinot digitālās kompetences un kompetences studentcentrēta, iekļaujoša studiju procesa nodrošināšanai; kā arī stiprinot akadēmiskā personāla un industrijas sadarbību inovācijspējas attīstīšanai.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

2) Sagatavoti priekšlikumi valsts līdzfinansējuma piešķiršanas principiem 2021.-2027. gada Erasmus+ programmai.

2) 31.12.2020.

2) Sagatavoti un MK iesniegti noteikumu projekti par atbalstu darba devējiem darbinieku papildu izglītošanai un pieaugušo izglītības finansēšanas kārtību.

3) Izstrādāts un publiskots metodisks materiāls/pieaugušo prasmju ceļvedis.

4) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi pieaugušo izglītības sistēmas turpmākai nostiprināšanai pēc ES struktūrfondu projekta "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" pabeigšanas.

2) 30.10.2021.

3) 30.10.2022.

4) 30.10.2022.

- īstenoti vismaz 5 projekti;

- projektu aktivitātēs iesaistīti vismaz 400 bērnu/jauniešu.

2) Sagatavoti priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai Jaunatnes politikas valsts programmas projektu īstenotājiem.

3) Sagatavots un izskatīšanai MK iesniegts vidēja termiņa jaunatnes politikas plānošanas dokumenta projekts 2021.-2027. gadam.

2) 31.12.2020.

3) 30.11.2020.

2) Izpildīti 2021.-2027. gada ES programmu jaunatnes jomā uzsākšanas
ex-ante nosacījumi, sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi par programmu vadības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu.

2) 31.12.2020.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi jauniešu neformālās izglītības atzīšanas modeļa finansēšanai.

2) 30.06.2020.

2) Sagatavoti priekšlikumi karjeras izglītības funkcijas nodrošināšanai Latvijas skolās pēc ES struktūrfondu projekta noslēguma.

2) 31.12.2020.

1) palielināt no valsts veselības budžeta apdrošināto personu grupu skaitu;

2) noteikt brīvprātīgo maksājumu par apdrošināšanu atsevišķām grupām, kas netiek apdrošinātas no valsts budžeta, tādējādi valsts apmaksātos pakalpojumus nodrošinot visiem rezidentiem.

MK iesniegti likumprojekti:

- "Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā";

- "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"";

- "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā";

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

2) Palielināt darba samaksu veselības nozarē strādājošajiem.

2) Katru gadu darba samaksa ārstniecības personām un pārējam personālam veselības aprūpes tarifos tiek palielināta par 20 %, 2021. gadā ārstu vidējai darba samaksai sasniedzot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto darba algu, vienlaikus palielinot arī pārējo ārstniecības personu darba samaksu un mazinot darba samaksas atšķirības starp nozarē strādājošiem.

2) Izstrādāts konceptuālais risinājums optimāla ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu skaita nodrošināšanai, kā arī teritoriālās pieejamības uzlabošanai.

1) nodefinējot veselības aprūpes pakalpojumu maksimālo gaidīšanas laiku;

2) izstrādājot un ieviešot māsu izglītības un profesionālās darbības reformu, lai vienkāršotu profesionālās darbības nosacījumus praktizējošām māsām un veicinātu māsas uzsākt profesionālo darbību veselību nozarē;

3) uzlabojot NMPD darbinieku piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

2) Reformas ietvaros nodrošināta māsu izglītības programmas "vispārējās aprūpes māsa" īstenošana.

3) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana NMPD darbiniekiem. MK iesniegti grozījumi MK 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 563 "Kārtība, kādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieki saņem apmaksātu veselības aprūpi.

2) 30.10.2022.

3) 01.01.2020.

2) Veidot lieltirgotavu zāļu krājumu kontroles sistēmu un efektīvāk izvērtēt tirgus dalībnieku un patērētāju sūdzības par zāļu nepieejamību.

3) Uzlabot zāļu pieejamību un farmaceitisko aprūpi mazāk apdzīvotās vietās.

4) Sekmēt racionālu zāļu izrakstīšanu, izsniegšanu un lietošanu.

2) Samazināts zāļu īstermiņa nepieejamības gadījumu skaits. MK iesniegti grozījumi MK 2007. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība".

3) Uzlabota zāļu pieejamība un farmaceitiskā aprūpe novadu pagastos. MK iesniegti grozījumi MK 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi".

4) Īstenoti informatīvi pasākumi racionālas zāļu izrakstīšanas, izsniegšanas un lietošanas veicināšanai.

2) Attīstīt ģimenes ārstu prakšu sadarbības modeļus un sadarbību ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kā arī izstrādāt un pārbaudīt primārās aprūpes centra modeli.

3) Definēt optimālo pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaitu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu primāro veselības aprūpi.

4) Izvērtēt iespēju paplašināt ģimenes ārsta komandu, nodrošinot, ka katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai divas vispārējās aprūpes māsas.

5) Pārskatīt un uzlabot esošo primārās aprūpes finansēšanas modeli, motivēt pacientus un ģimenes ārsta komandu kopējai sadarbībai veselības veicināšanā, savlaicīgā diagnostikā, ārstēšanā, sasniedzot iespējami labāko rezultātu.

2) Īstenota Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. SAM "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" projektu iesniegumu atlases 4. kārta.

3) Definēts optimālais pie ģimenes ārsta reģistrēto pacientu skaits. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

4) Paplašināta ģimenes ārsta komanda, nodrošinot, ka katram ģimenes ārstam ir divi ārsta palīgi vai vispārējās aprūpes māsas. MK iesniegti grozījumi MK 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

5) Pārskatīts un uzlabots esošais primārās aprūpes finansēšanas modelis.

5) 30.10.2020.

2) Uzlabota valsts kapitālsabiedrību izdevumu caurskatāmība un efektivitāte, ieviešot kapitālsabiedrībās pakalpojumu izdevumu uzskaiti uz pacientu, kā arī veidojot vienotu un salīdzināmu pārraudzības sistēmu.

2) 30.10.2022.

2) Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta "Slimnīcu sadarbības teritorijas" ietvaros izstrādāts slimnīcu sadarbības modelis un plāns slimnīcu sadarbības modeļa ieviešanai.

3) Nodrošināta slimnīcu sadarbības līgumu izvērtēšana un uzraudzība atbilstoši darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.3.2. SAM "Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru" 3. kārtas īstenošanas nosacījumiem.

2) 31.12.2019.

3) 30.10.2022.

2) Sagatavoti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot prasības ieviest iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta novēršanai privātajās ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kuras piedalās Nacionālā veselības dienesta izsludinātos iepirkumos.

3) Starpresoru vienošanās (Veselības inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) par sadarbību korupcijas un nodokļu nemaksāšanas risku mazināšanā, riska informācijas apritē un kontroles pasākumu veikšanā saskaņā ar 2018. gada 14. novembrī noslēgto Starpresoru sadarbības memorandu ēnu ekonomikas mazināšanai veselības nozarē.

3) FM, KNAB

2) 30.09.2019.

3) 30.06.2019.

2) Pārrēķinātie tarifi un kritēriji, pēc kādiem tiek izvēlēti prioritāri pārrēķināmie tarifi, ir pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

3) Reizi gadā izskatīšanai MK iesniegts informatīvais ziņojums.

2) Veikta ikgadēja veselības aprūpes novērtēšana noteiktās jomās.

3) Ieviesta pacientu pieredzes monitoringa sistēma (Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekts).

2) 30.10.2022.

3) 01.05.2021.

2) NVD mājaslapā publicēts E-veselības sistēmā veicamo uzlabojumu saraksts un termiņi, kādos tiks veikti prioritārie uzlabojumi.

3) Izveidota E-veselības lietotāju padome un nodrošināta tās iesaiste lēmumu pieņemšanā par E-veselības sistēmas uzlabojumiem un tās attīstību.

4) Salīdzinot ar 2018. gadu, pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars, kuri pozitīvi novērtējuši E-veselības sistēmu (2018. gadā "teicami" un "labi" 54 %) (pētījums: Latvijas iedzīvotāju uzskati par veselības aprūpi - 2019. gada oktobris, 2020. gada rudens, 2021. gada rudens).

2) 30.06.2019.

3) 30.04.2019.

4) 30.12.2019., 30.12.2020., 30.12.2021.

1) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas tālāka pilnveidošana, sasaistot to ar personas identifikāciju;

2) Veselības nozares informācijas sistēmu (reģistri) modernizācija, attīstība un integrācija ar E-veselības sistēmu.

- elektroniska saziņa un automatizēti uzaicinājumi uz izmeklējumiem saistībā ar valsts organizētā vēža skrīningu un pēcskrīninga izmeklējumiem;

- medicīnas māsas darbavieta E-veselības sistēmā;

- iedzīvotājiem elektroniski pieejamas izziņas par personas veselības stāvokli;

- ērtāks un ātrāks naudas atgūšanas process iedzīvotājiem par attaisnotajiem izdevumiem, izmantojot E-veselības sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu saskarni;

- medicīnisko dokumentu un līgumu parakstīšanu ar drošu elektronisko parakstu;

- veselības aprūpes pakalpojumu norēķinu informācijas sistēmas modernizācija;

- elektronisku veselības nozares datu analītisko pārskatu un statistisko pārskatu sagatavošana;

- arodslimību ārstam iespēju elektroniski reģistrēt obligātās veselības pārbaudes laikā noskaidroto medicīnisko informāciju un pārliecināties par iepriekšējo pārbaužu rezultātiem;

- unificēta laboratorijas izmeklējumu datu saglabāšana un apstrāde E-veselības sistēmā;

- vienota valsts apmaksāto veselības pakalpojumu rindu un pacientu reģistrācija;

- recepšu izrakstīšanā informāciju par mijiedarbību, kontrindikācijām un citām pacientam izrakstītajām zālēm;

- elektronizētu ziņošanas procesu par infekcijas slimībām, tai skaitā HIV/AIDS;

- elektronizēta medicīniskā nāves cēloņa reģistrācija, farmakovigilances ziņojuma aprite un apziņošanas mehānismu starp ārstniecības personām, dažādām organizācijām un pacientiem.

1) veselības veicināšanas un profilakses pasākumi (tai skaitā nepilngadīgajiem) par šādām tēmām: fiziskās aktivitātes, atkarību izraisošās vielas, veselīgas uzturs, seksuālā un reproduktīvā veselība, psihiskā veselība;

2) programmas pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem Latvijā par mutes un zobu veselības veicināšanu (saistībā ar uztura paradumiem) īstenošanu;

3) semināri šādiem speciālistiem: pašvaldību deleģētajām kontaktpersonām veselības veicināšanas un sabiedrības veselības jautājumos, izglītības iestāžu pedagogiem par veselības izglītības jautājumiem, izglītības un sociālās aprūpes iestāžu ēdināšanas uzņēmumos strādājošiem pavāriem, pārtikas tehnologiem u.c. speciālistiem par veselīga uztura jautājumiem;

4) sabiedrības veselības pētījumi par šādām tēmām: psihiskā veselība, atkarības, seksuālā un reproduktīvā veselība, kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktori;

5) pasākumi pacientu līdzestības uzlabošanai ārstēšanā.

2) Valsts patoloģijas centrā ieviestas diagnostikas metodes personalizētas veselības aprūpes uzsākšanai.

Pārskatīt stacionārās sociālās rehabilitācijas bērniem programmu, nodrošinot individualizētas pieejas un atbalsta sniegšanu, izveidojot ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu, tai skaitā Latvijas reģionos.

1) izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) smēķēšanas atmešanai;

2) sabiedrības informēšanas kampaņa par atkarību izraisošo vielu un procesu izplatības mazināšanu;

3) sabiedrības veselības pētījumi par procesu (azartspēles, datoratkarības, jaunās tehnoloģijas u.c.) un citu atkarību izplatību Latvijā un to ietekmējošiem riska faktoriem, radītajām sekām un atkarību profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī.

2) Uzlabota ārstēšanas un rehabilitācijas pieejamība narkoloģijā (tai skaitā personām ar tabakas atkarību) - narkoloģisko pacientu atbrīvošana no pacientu līdzmaksājumiem un ambulatoro atbalsta grupu izveide.

2) Attīstīt attālināto pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, lai palielinātu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

3) Izstrādāt dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar hroniskām slimībām.

4) Nodrošināt medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu (tai skaitā multidisciplināro) pieejamību bērniem BKUS un citās rehabilitācijas iestādēs, tai skaitā reģionos.

5) Pilnveidot medicīniskās rehabilitācijas dinamiskās novērošanas kārtību bērniem ar funkcionēšanas traucējumiem.

2) Definēts telemedicīnas tiesiskais ietvars un noteiktas prioritāri attīstāmās jomas.

3) Noteikts plānveida ambulatoro apmeklējumu pie speciālista periodiskums un nepieciešamie izmeklējumi - Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē publicētas rekomendācijas ārstniecības iestādēm.

4), 5) Izstrādāta funkcionēšanas traucējumu atpazīšanas, novērtēšanas, individuālā rehabilitācijas plāna izveidošanas un rehabilitācijas uzsākšanas kārtība. Izstrādāti kritēriji bērnu ar funkcionēšanas traucējumiem iekļaušanai medicīniskās rehabilitācijas dinamiskajā novērošanā (īstenots medicīniskās rehabilitācijas stratēģiskais iepirkums).

2) 31.12.2021.

3), 4), 5) 30.12.2019.

2) Pilnveidot veselības aprūpē strādājošā personāla zināšanas pacientu drošības un kvalitātes vadības jautājumos.

3) Attīstīt pacientu drošības gadījumu analīzi, tādējādi izvairoties no šādu gadījumu atkārtošanās.

4) Izstrādāt un ieviest Psihiskās veselības aprūpes uzlabošanas plānu, nodrošinot starpdisciplināro pieeju, multidisciplinārās komandas iesaisti.

2) Nodrošinātas mācības ārstniecības personām ESF projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana" ietvaros par pacientu drošības un kvalitātes vadības jautājumiem.

3) Uzsākta pacientu drošības gadījumu analīzes sistēmas ieviešana.

4) Apstiprināts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.-2020. gadam un nodrošināta tā ieviešana.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

4) 31.12.2020.

2) Veikts pētījums par pašvaldību kultūras darbinieku atalgojumu.

2) 31.12.2020.

2) Aktualizētas izglītības programmas, to prasības profesionālās ievirzes izglītības programmu izstrādei un īstenošanai.

3) Aktualizēti profesionālās vidējās izglītības mācību plāni, ievērojot jauno izglītības standartu.

4) Izstrādātas profesionālās ievirzes izglītības programmu noslēguma prasības, nodrošinot kultūrizglītības pēctecību.

2) 30.10.2022.

3) 31.08.2022.

4) 30.10.2022.

2) Vismaz 2 reizes gadā organizēts koncertu ģenerālmēģinājumu apmeklējums kultūrizglītībā iesaistītajiem audzēkņiem.

3) Katru gadu īstenotas vismaz 5 aktivitātes, iesaistot vismaz 50 % no profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

2) Katru gadu pasniegti Kultūras ministrijas apbalvojumi par jauniešu sasniegumiem starptautiskajos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs.

3) Kultūrizglītības programmu īstenošanas kvalitātes izvērtēšana, veicot katru gadu vismaz 5 izglītības iestāžu vizitāciju

2) Uzlabot 4 profesionālās kultūrizglītības kompetences centru infrastruktūru, nodrošinot iespēju attīstīt izcilības mūzikā, dejā, mākslā un dizainā.

1) nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja pārbūve un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla izveide;

2) nodrošināta Jaunā Rīgas teātra pārbūve un restaurācija;

3) nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) restaurācija, laikus plānojot kvalitatīva satura nodrošinājumu;

4) īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība;

5) izstrādāta Latvijas Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības stratēģija un uzsākta tās īstenošana;

6) nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa (Rīgā, Miera ielā 58A un A. Briāna ielā 13) attīstība, tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, kā arī izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu (Latvijas Mākslas akadēmija un PIKC "Rīgas dizaina un mākslas vidusskola");

7) izveidots Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu komplekss Lubānas ielā 80;

8) īstenoti 4.2.1.2. SAM otrās kārtas projekti (Dailes teātris, Valmieras teātris, Leļļu teātris, Rīgas cirks);

9) pabeigta ēkas pārbūve un restaurācija Rīgā, Mārstaļu ielā 6, Rakstniecības un mūzikas muzeja vajadzībām;

10) izstāžu zāles "Arsenāls" ēkas pārbūve un restaurācija, kas ietver būvprojekta izstrādi un būvniecību.

11) MK iesniegts informatīvais ziņojums par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta attīstības scenārijiem.

11) KM, privātais investors

2) 31.05.2021.

3) 30.10.2022.

4) 30.09.2019.

5) 30.10.2022.

6)-11) 30.10.2022.

2) MK iesniegts Nacionālās koncertzāles būvniecības likumprojekts.

2) 30.10.2022.

2) Stiprināta atjaunotas LNMM Izstāžu zāles "Arsenāls" loma kā platformai laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanai un pieejamības nodrošināšanai sabiedrībai.

2) LNB tās kompetences ietvaros sniedz kultūras nozares institūcijām pakalpojumus fiziskā un digitālā kultūras un zinātnes mantojuma saglabāšanai un pieejamībai.

2) 30.10.2022.

2) Stiprināta jaunu produktu un pakalpojumu rašanās un uzņēmēju iesaiste, tai skaitā turpināta Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas īstenošana un Latvijas pozicionēšana starptautiskajā apritē.

3) Programmas noslēgumā 2021. gadā MK iesniegts informatīvais ziņojums par programmas īstenošanu, programmas kultūras ietekmi, rezultātiem, to ilgtspējas izvērtējumu.

4) Programmas īstenošanas rezultātā stiprināta Latvijas sabiedrības valstsgriba, piederības sajūta valstij un mīlestība pret zemi, rosinot pašorganizējošus procesus un sadarbību.

5) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments kultūrpolitikas jomā.

6) Izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības jomā, tai skaitā noteiktas prioritātes sabiedrības integrācijas jomā, nodrošināta monitoringa datu vākšanas regularitāte un izmantojamās metodes, nodrošināts regulārs (reizi 2-3 gados) pilsoniskās sabiedrības attīstības monitorings, nodrošināts pārskats (reizi 2-3 gados) par iedzīvotāju attieksmi pret dažādām norisēm, kas saistītas ar sabiedrības integrāciju, uzlabota nacionālās identitātes, sabiedrības saliedētības un pilsoniskās līdzdalības politikas pārvaldība.

5), 6) 30.10.2020.

2) Nodrošināta Baltijas Kultūras fonda darbība.

2) Pilnveidot kultūras nozares IT sistēmu funkcionalitāti, tai skaitā nodrošinot to sadarbspēju un atvērtu piekļuvi datiem.

3) Izveidot kultūras mantojuma digitalizācijas kompetenču tīklu un nodrošināt tā darbību.

4) Nodrošināt sabiedrībai plašu viegli lietojamu digitālā kultūras mantojuma pakalpojumu klāstu.

2) Kultūras nozares IT pamatsistēmas apmainās ar datiem, nodrošinot to publicēšanu vienotajā digitālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmā un publicēšanu atvērto datu veidā.

3) Kultūras mantojuma digitalizēšana, saglabāšana un izplatīšana norit koordinēti un iestādēm sadarbojoties, nodrošinot vismaz 1 milj. objektu pieejamību vienotajā digitālā kultūras mantojuma pārvaldības sistēmā.

4) Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka kalpo kā vienota piekļuves vieta digitālā kultūras mantojuma pakalpojumiem; attīstīta vietne kgb.arhivi.lv un nodrošināta VDK dokumentu un to digitālo kopiju pieejamība Latvijas Nacionālā arhīva lasītavā.

2) 30.09.2021.

3) 30.09.2021.

4) 30.10.2022.

2) Pilnveidots mehānisms NKM labo prakšu popularizēšanai, īpaši akcentējot pārmantojamību kā būtisku attīstības resursu, izdodot metodiskos materiālus (vismaz 1 katru gadu), un īstenoti semināri/meistarklases (gadā vismaz 2) par NKM saturu, par kopienu, NVO un pašvaldību pieredzi NKM saglabāšanā un attīstībā ar formālās un neformālās izglītības palīdzību, tai skaitā iekļaujoties "Skolas somas" aktivitātēs.

3) Izvērtēta un precizēta terminoloģija nozarēs, kuru darbība saistīta ar NKM jomu, izveidots glosārijs.

4) Sniegts metodiskais atbalsts pašvaldībām un kopienām jautājumos par NKM saglabāšanu un attīstību, jo īpaši attiecībā uz nacionāla un starptautiska (UNESCO) līmeņa vērtību sarakstos iekļautajiem elementiem (katru gadu nacionālajā sarakstā iekļautas vismaz 5 vērtības, starptautiskajā - UNESCO - sarakstā līdz 2022. gadam iekļauta vismaz 1 vērtība).

5) Īstenoti pasākumi, kas nodrošina plašu sabiedrības/kopienu/kultūrtelpu dalību NKM kā vērtības nostiprināšanā un popularizēšanā (ikgadējs pasākums "Satiec savu meistaru!", "Katram savu tautas tērpu", starptautiskais folkloras festivāls "Baltica 2021" u.c.).

6) Nodrošināta Latvijas pārstāvniecība UNESCO u.c. starptautiskajās institūcijās jautājumos par NKM saglabāšanu un attīstību (ikgadēji).

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

4) 30.10.2022.

5) 30.10.2022.

6) 30.10.2022.

2) Izstrādāta svētku koncepcija, svētku programma un tās īstenošanas plāns, īstenotas plānā iekļautās aktivitātes, tai skaitā izveidota Dziesmu un deju svētku ekspozīcija Mežaparka Lielajā estrādē; svētkiem gatavojas ~ 50 % tautas mākslas kustībā iesaistīto Latvijas kolektīvu, svētkos piedalās ~ 43 000 dalībnieku no Latvijas un ārvalstīm (diasporas).

3) Koordinētas svētku sagatavošanā un īstenošanā iesaistītās puses: svētku kopiena Latvijā un ārvalstīs, sabiedriskais un privātais sektors, pašvaldības un valsts institūcijas.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

2) Nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā iesaistītajiem Latvijā un ārpus tās (diaspora), tai skaitā koprepertuāra apguvei (semināri, metodiskais materiāls, profesionālās pilnveides kursi u.c.).

3) Sadarbībā ar pašvaldībām un NVO īstenoti starpsvētku laika pasākumi, ievērojot reģionālo līdzsvarotību, sekmējot tradīcijas dzīvotspēju un tālāknodošanu.

4) Veikts regulārs monitorings saistībā ar tradīcijas ilgtspējas faktoriem, tai skaitā diasporas iesaisti.

2) Svētku sagatavošanas procesā iesaistīti ap 80 % bērnu un jauniešu, svētkos piedalās ~ 35 000 dalībnieki no Latvijas un diasporas.

3) Organizēti starpsvētku pasākumi (repertuāra apguves skates, konkursi, salidojumi, festivāli, radošie pasākumi).

4) Pasūtināti jaundarbi, papildinot repertuāru koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas nozarēs.

5) Nodrošināts metodiskais atbalsts tradīcijā iesaistītajiem pedagogiem Latvijā un diasporā (semināri, profesionālās kompetences kursi, metodiskie ieteikumi).

6) Izveidota svētku mākslinieciskā programma un organizatoriskā struktūra.

- latviešu valodu apguvušas vismaz 1000 personas;

- īstenoti vismaz - 10 projekti;

- 600 personas kārtojušas valodas prasmes pārbaudes eksāmenu VISC un paaugstinājušas valsts valodas prasmes līmeni par vienu pakāpi.

- latviešu valodu apguvušas vismaz 200 personas;

- īstenoti vismaz 4 projekti.

2) Izveidota mobilā lietotne e-Laipa jauniešiem un pieaugušajiem A un B līmenim.

3) Sagatavots izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) par digitālu mācīšanās rīku izveidi latviešu valodas apguvei profesionālām vajadzībām (C1 līmenī, pedagogiem).

4) Izstrādāta lietotne latviešu valodas apguvei tālmācībā 5-12 gadus veciem bērniem A līmenim.

5) Izstrādāta elektroniskās vārdnīcas e-Pupa mobilā versija.

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2021.

4) 31.12.2021.

5) 30.10.2022.

2) Sagatavoti un izskatīšanai MK iesniegti priekšlikumi ikgadēja projektu konkursa latviešu valodas lietojuma paplašināšanai un nostiprināšanai, tai skaitā sociālajos medijos.

2) 31.12.2020.

1) nodrošināta pirmsskolas un mazākumtautību skolu pedagogu valsts valodas prasmju nostiprināšana C1 līmenī un šo prasmju paaugstināšana līdz C2 līmenim (izglītoti 3500 pedagogu);

2) nodrošināti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi, strādājot lingvistiski neviendabīgā vidē, izglītoti 1910 pedagogu;

3) nodrošināti atbalsta pasākumi pedagogiem, īstenojot mācības latviešu valodā, organizēti 156 pasākumi, iesaistīti 2602 pedagogi;

4) izstrādāti 10 dažādu veidu mācību un metodiskie materiāli, tai skaitā pirmsskolai;

5) sagatavoti mācību līdzekļi un metodiskie materiāli, tai skaitā pirmsskolai.

2) Sagatavot mācību un metodiskie līdzekļi jaunā mācību satura ieviešanai.

3) Atbalstīt pedagogu sagatavošana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2021.

2) Nodrošināta valsts aizsardzības mācības nometnēm nepieciešamā infrastruktūra, instruktori un metodiskais atbalsts.

2) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecība un līdzdalība politikas plānošanas un attīstības dokumentu izstrādē un to īstenošanas uzraudzīšanā.

3) Stiprināts sabiedrības līdzdalības mehānisms reģionālā un vietējā līmenī. 4)veicināt NVO platformu un sadarbības tīklu lomu pilsoniskās sabiedrības pārstāvniecībā un līdzdalībā.

2) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ES projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem, atbalstot vidēji 70 projektus gadā.

3) Katru gadu 10 valstīs īstenoti vismaz 15 projekti diasporas pilsoniskās līdzdalības jomā.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

1) latviskās identitātes un piederības sajūtas stiprināšana, latviešu valodas un kultūras saglabāšana;

2) diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, valsts pārvaldē un zinātnes attīstībā;

3) diasporas politiskās un pilsoniskās līdzdalības veicināšana;

4) atbalsts remigrācijai.

2) Saskaņā ar Diasporas likumā noteikto sadarbībā ar līdzatbildīgajām iestādēm izstrādāts diasporas politikas plānošanas dokuments.

3) Pierādījumos balstītas rīcībpolitikas izstrādei atbalstīti diasporas politikai veltīti pētījumi.

4) Sadarbības ar diasporu stiprināšanai atbalstīti aptuveni 100 projekti gadā.

2) 01.09.2019.

3) 01.01.2020.

4) 30.10.2022.

2) Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšana un attīstība ārpus Latvijas teritorijas.

3) Nodrošināta profesionālās mākslas pieejamība ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem.

4) Īstenotas lasīšanas veicināšanas programmas "Bērnu un jauniešu žūrija" aktivitātes.

5) Nodrošināts atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

4) 30.10.2022.

5) 30.10.2022.

2) Apmācīti skolotāji nodarbību diasporas bērniem vadīšanai lva.classflow.lv vidē un organizētas atbilstošas mācību grupas.

3) Atbalstītas pedagoģiskās vietas Austrumu diasporā Skype un klātienē.

4) Atbalstītas diasporas vasaras/brīvdienu skolas un nometnes (skaits) diasporas jauniešiem Eiropā/Latvijā latviešu valodas un kultūras apguvei.

5) Atbalstīta latviešu valodas apguve vasaras vidusskolās ASV (Garezera vasaras vidusskola un Rietumkrasta vasaras vidusskola "Kursa") un Austrālijā (Annas Ziedares Vasaras vidusskola), nosūtot Latvijas pedagogus.

6) Atbalstīti izglītojošie pasākumi diasporā latviešu valodas apguvei un lietojuma veicināšanai diasporā.

7) Izveidots izmēģinājumprojekts (pilotprojekts) apmaiņas programmai diasporas bērniem un jauniešiem, diasporas skolotājiem un skolu sadarbībai.

8) Sagatavota profesionālās pilnveides programma diasporas pedagogiem Latvijas augstskolā un uzsākta tās īstenošana.

9) Nodrošināta metodikas kursu/semināru/forumu Latvijā un mītnes zemēs organizēšana diasporas skolotājiem, tai skaitā par remigrācijas jautājumiem.

10) Atbalstīti ārvalstu augstskolu latviešu valodas lektorāti, tai skaitā izstrādāti mācību materiāli ārvalstu augstskolām latviešu valodas apguvei.

2) Izveidoti informatīvie un mācību materiāli: katru gadu 10 vienības (mācību līdzekļu komplekti latviešu valodas apguvei bērniem un pusaudžiem dažādiem valodas prasmes līmeņiem, mācību materiāli latviešu valodas, Latvijas vēstures un ģeogrāfijas apguvei, izmantojot CLIL pieeju, latviešu literatūras un kultūras materiāli vasaras vidusskolām, diasporas skolotāju veidotie materiāli, informatīvi materiāli vecākiem).

2) 30.10.2022.

2) Organizēti diasporas tīklošanās pasākumi valstīs, kur koncentrēts vislielākais skaits Latvijas izcelsmes pētnieku (Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Zviedrijā, ASV).

2) 30.10.2022.

2) Nodrošināts atbalsts nevalstiskajām organizācijām un medijiem pasākumu ieviešanai Latvijas iedzīvotāju medijpratības veicināšanai, aptverot dažādas sabiedrības grupas un mērķauditorijas (atbalsts 15 NVO projektiem un 10 mediju projektiem).

2) 30.10.2022.

1) nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, atbilstoši paaugstinot valsts dotācijas apjomu;

2) ieviests neatkarīgs un ilgtspējīgs sabiedrisko mediju finansēšanas modelis.

2) 31.12.2021.

1) paplašināta Mediju atbalsta fonda programmu darbība (atbalsts 30 mediju projektiem, no tiem 20 reģionālajos un vietējos medijos);

2) izstrādāts un MK iesniegts politikas plānošanas dokuments par valsts dotācijas programmu drukāto mediju atbalstam.

2) 30.06.2019.

2) Izveidots centralizēts valsts stratēģiskās komunikācijas un informācijas telpas drošības koordinācijas mehānisms, efektīva starpinstitūciju sadarbība, apmainoties ar aktuālu un kvalitatīvu informāciju, analizējot draudu mijiedarbību un potenciālo ietekmi, tādā veidā laikus identificējot un novēršot draudus valsts un sabiedrības drošībai, pielāgojot institūciju darbību, sadarbības mehānismus, normatīvo regulējumu u.tml. mainīgajai draudu videi, ilgtermiņā veicinot valsts un sabiedrības drošību un noturību, nodrošinot koordinētu krīzes komunikāciju, koordinētu informācijas telpas monitoringu; plānošanu, apmācību, koordināciju.

2) 01.07.2020.

2) Celt NEPLP monitoringa kapacitāti, lai stiprinātu kontroles mehānismu nelegālu pakalpojumu sniegšanas gadījumu identificēšanai, pārkāpumu novēršanai un sodīšanai.

2) Nodrošināta NEPLP nepieciešamā kapacitāte audiovizuālā satura izplatīšanas pārkāpumu identifikācijai un sodīšanai, panākot pārkāpumu skaita samazinājumu.

2) 01.01.2020.

2) Atbilstoši MK apstiprinātam modelim paaugstināta valsts sporta bāzu (Bobsleja un kamaniņu trases "Sigulda", Sporta centra "Mežaparks", Kultūras un sporta centra "Daugavas stadions" un Tenisa centra "Lielupe") pārvaldības efektivitāte.

3) Apstiprinātas sporta bāzu attīstības stratēģijas (katrai atsevišķi), tai skaitā plānojot nepieciešamās investīcijas.

2) 30.10.2019.

3) 31.12.2021.

1) par Satversmes tiesas tiesneša statusam nepieciešamajām garantijām pēc amata termiņa beigām;

2) par Satversmes tiesas administratīvo pārvaldību un Satversmes tiesas budžeta garantijām.

2) TM

2) VK, FM

2) Novērsta regulējuma sadrumstalotība un neskaidrības piespiedu nomas attiecībās, ar vienotu regulējumu dodot pamatu nostiprināt vienotu praksi personu savstarpējās attiecībās un izšķirot strīdus tiesā (01.07.2020.).

2) Normatīvi noteikta jauna IeVP darbinieku atlases un apmācību sistēma.

3) Normatīvi pilnveidota esošā notiesāto resocializācijas sistēma, paredzot nepieciešamo sasaisti ar visiem sabiedrības sektoriem (brīvprātīgie, līdzgaitnieki, NVO).

4) Valsts probācijas dienesta darbinieki un ieslodzījuma vietu darbinieki ir atbilstoši atalgoti un motivēti turpināt darbu sodu izpildes iestādēs, tiem ir darba riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.

(šīs valdības darbības laiks)

2) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības celšanai.

2) Lietu izskatīšanas ilgums rajona (pilsētu) tiesās2020. gadā (mēneši) - administratīvajās lietās (6,1), administratīvo pārkāpumu lietās (1), civillietās (7,5), krimināllietās (4,9).

2) Metodisko pasākumu (kursi, semināri) skaits tiesu darbiniekiem - 100 pasākumi gadā.

3) Personāla mainības īpatsvars tiesu darbinieku vidū nepārsniedz 17 %.

2) Palielinās noziedzīgu nodarījumu (īpaši - ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītu nodarījumu) atklāšana.

2) IeM dalība E-lietas projektā, lai nodrošinātu kriminālprocesa digitalizēšanu.

2) IeM

2) 31.12.2022.

2) Uzņēmumu reģistra klientiem tiks nodrošināts ērts komersantu reģistrācijas pašapkalpošanās portāls, kas cita starpā paredz iesniedzamo standarta dokumentu saģenerēšanu no vienreiz ievadītas informācijas.

3) Ikvienam interesentam tiks nodrošināta iespēja Uzņēmumu reģistra mājaslapā iegūt publiski ticamus komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus.

4) Sabiedrībai aktuālā informācija būs pieejama tūlītēji, bez maksas.

2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu (izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar kādiem izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras iestādes informācijas sistēmā).

2) Saziņa ar klientu padarīta pieejamāka un draudzīgāka, nodrošinot informācijas par pakalpojumiem tūlītēju sniegšanu jebkurā diennakts laikā. Efektivizējot komunikācijas procesu, turpmāk būs iespēja novirzīt darbiniekus komplicētāku jautājumu risināšanā.

2) Izstrādāti jauni MK noteikumu projekti par sistēmas darbību, savietojamību ar citām kompetentajām iestādēm, komersantiem, mazinot administratīvo slogu, kā arī uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus nodrošinot precīzu uzskaiti, datu integritāti, konfidencialitāti un informācijas pieejamību.

2) Izstrādāti grozījumi nepieciešamajos tiesību aktos, samazinot ieslodzīto konvojēšanas apjomu.

2) 31.10.2019.

2) Sabiedrības uzticēšanās tiesām līmenis nav zemāks par 40 %.

2) Nodrošināts TM ieguldījums Valsts kontroles lietderības revīzijas "Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā" konstatēto problēmu novēršanā un Valsts kontroles sniegto ieteikumu īstenošanā.

2) Pārskatīts un pilnveidots tiesiskās aizsardzības process un fiziskās personas maksātnespējas process.

3) Pārskatīta izveidotās uzraudzības sistēmas efektivitāte, paplašinot Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmā apkopoto datu apjomu un pilnveidojot to analīzi.

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2020.

2) Veicot tieslietu sistēmas efektivitātes izvērtējumu (174.1. p.), tiks izstrādāti konkrēti priekšlikumi tieslietu sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tostarp attiecībā uz tiesas, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu sadarbību.

2) 31.12.2020.

Labas profesionālās zināšanas tiesu varas un tiesībaizsardzības iestādēs nodrošinās izaugsmi, ekonomikas attīstību un veicinās komercdarbības vides uzlabošanu Latvijā.

2) Tiesas specializācijas gadījumā sagatavoti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi.

3) Tiesnešu specializācijas gadījumā apzinātas mācību vajadzības un sagatavots mācību piedāvājums.

2) Tiesās iesniegto pieteikumu par pastāvīgo šķīrējtiesu spriedumu piespiedu izpildi skaits samazinās.

3) Noraidīto pieteikumu par pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildi īpatsvars no iesniegto pieteikumu skaita nepārsniedz 5 %.

2) Apmācīti kopumā 100 sabiedriskie palīgi.

2) Aprobētas mācību programmas.

3) Organizētas korekcijas dienestu darbinieku apmācības.

4) Izstrādāts nepieciešamais normatīvais regulējums.

5) Nodrošināta sinerģija ar ESF projektos sagatavoto mācību saturu.

2) Pilnveidots tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi izmantot mūsdienu tehnoloģisko iekārto sniegtās iespējas personas ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanai.

2) 31.12.2019.

2) Ieviesta Eiropas Savienības Ieceļošanas/izceļošanas sistēma.

3) Ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS).

4) Īstenots projekts "Radioreleju tīkla modernizācija" un nodrošināta atbilstoša datu kanālu kapacitātes pieejamība iekšlietu dienestiem.

5) Stiprināta valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršana.

6) Ieviestas modernas tehnoloģijas valsts robežas drošības nodrošināšanai.

2) Pilnveidota darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, vienlaikus pārskatot kadetiem noteiktās atlīdzības apmēru.

3) Pilnveidota personāla kvalifikācijas paaugstināšanas sistēma, ieviesta e-mācību platforma, kas personālam ļauj profesionālo pilnveidi veikt attālināti, tai skaitā darba vietā, pilnveidots tiesiskais regulējums, kā arī atbilstoši dienestu specifiskajām vajadzībām modernizēts izglītības programmu saturs.

4) Attīstīts pēctecīgs un ilgtspējīgs sadarbības modelis policijas vecāko virsnieku sagatavošanā, veicinot struktūrvienību izveidi valsts akreditētā augstākās izglītības mācības iestādē.

2) Stiprināta Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes kapacitāte un spēja (aprīkojums un standartvielas) ātrāk veikt ar narkotisko un psihotropo vielu, un jauno psihoaktīvo vielu nelegālo apriti saistīto noziegumu izmeklēšanu.

Pārskatītas prokuroram Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras, nosakot prokurora lomu pirmstiesas izmeklēšanas procesa organizēšanā un vadīšanā.

2) Īstenots Valsts pārvaldes reformu plāna rīcības virziens attiecībā uz radniecisko funkciju apvienošanas iespējām (236.1. p.).

2) Ārvalstnieku datu aktualizēšana notiek centralizēti.

3) Samazināts administratīvais slogs personām un personu apkalpošanas laiks iestādēs, veicinot valsts pārvaldes efektivitāti un uzlabojot pakalpojumu pieejamību.

2) Veiktas apmācības specifiski terorisma finansēšanas noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai.

3) Izstrādāta un īstenota apmācību programma "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguve (identifikācija, izsekošana, arests, konfiskācija pirmstiesas izmeklēšanas laikā)".

2) 30.12.2019.

3) 15.12.2019.

2) Atbilstoši NATO noteiktajām vadlīnijām ne mazāk kā 20 % no aizsardzības budžeta ir atvēlēti galvenā ekipējuma iegādēm un ne vairāk kā 50 % veltīti ar personālu saistītiem izdevumiem.

2) Izveidota militārā-civilā sektora mijiedarbības sistēma kara laikā, tai skaitā noteikta iedzīvotāju rīcība kara laikā.

3) Jaunās sistēmas darbība ir pārbaudīta mācībās "Namejs 2022".

2) 30.09.2022.

2) Nodrošināta daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" sākotnējā un pilnā kaujas gatavības sasniegšana.

30.09.2021.
(pilna operacionālā gatavība)

2) Uzturēta ne mazāk kā 50 karavīru dalība starptautiskajās operācijās.

3) Uzturēts pastāvīgs NBS vienību rotāciju cikls apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF, NRF un EUBG).

Koncepcija būs iekšējs aizsardzības nozares vidēja termiņa personāla plānošanas dokuments, kurā tiks noteikti principi, kā jaunās un esošās rekrutēšanas iniciatīvas palielinās NBS personāla daudzumu, balstoties uz Valsts aizsardzības koncepcijā un NBS attīstības plānā noteikto skaitu.

2) Uzsākta brigādes līmeņa nodrošinājuma spējas attīstība.

3) Turpināta Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, mehanizējot divus bataljonus un attīstot trešo bataljonu kā no zemessargiem un rezerves karavīriem komplektētu vienību.

4) Uzsākts UH-60M helikopteru ieviešanas process, lai 2022. gadā ieviestu bruņojumā pirmo helikopteru.

5) Turpināta pretgaisa aizsardzības un komandvadības spēju attīstība.

2) VAMOIC reformēts par centrālo iestādi materiāltehniskās iegādes (iepirkums, līguma vadība un centrālās piegādes punkts) funkcijas administrēšanai miera laikā, kā arī pārorientētas NBS Nodrošinājuma pavēlniecības funkcijas uz pārapgādes spēju un organizāciju mobilizācijas vai krīzes gadījumam.

2) 30.10.2022.

2) Vismaz reizi gadā ir organizētas MK stratēģiskā līmeņa mācības "Kristaps".

2) 30.10.2022.

2) Līdz 2022. gadam palielināts Zemessardzes skaitliskais sastāvs līdz 9 500 cilvēku.

3) Palielināta zemessargu iesaiste mācībās "Namejs 2022" attiecībā pret mācībām "Namejs 2018".

4) Turpināta Zemessardzes infrastruktūras pilnveidošana un reģionālo poligonu attīstība ("Lāčusils", "Meža Mackeviči", "Mežaine").

2) Turpināta sadarbība ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju aizsardzības jomas iepirkumos un investīcijās nodrošināta piegāžu drošības principa ievērošana un nacionālās industrijas un pētniecības iestāžu dalība.

2) 30.10.2022.

2) Koordinēta sistēmas izveide drošo tehnoloģiju un programmatūras iegādei un izstrādei valsts pārvaldē.

2) 30.10.2022.

2) Pārstāvēt Latvijas intereses Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, kā arī jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO sarunās.

3) Iesniegt atbalstu nozaru lēmumu pieņēmējiem un ekspertiem, veicinot OECD labākās prakses un ekspertīzes izmantošanu tautsaimniecības konkurētspējas attīstībai un valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai.

4) Mērķtiecīgi gatavoties ANO DP vēlēšanām 2025. gadā, paaugstinot ārlietu dienesta kapacitāti un profesionālās spējas, gan centrālajā aparātā, gan diplomātiskajās pārstāvniecībās; iestāties par ANO DP un tās darba metožu reformēšanu.

5) Sekmīgi novadīt Latvijas prezidentūru Kodolmateriālu piegādātāju grupā, Ieroču tirdzniecības nolīgumā un Vasenāras vienošanās Tehnisko ekspertu grupā.

2) ES (tai skaitā Latvijas) intereses ņemtas vērā PTO modernizācijas diskusijā, daudzpusējās un vairākpusējās sarunās, kā arī iekļautas jaunu dalībvalstu pievienošanās PTO iestāšanās nosacījumos.

3) Latvija aktīvi iesaistās divpusējos projektos ar OECD, saņemot specializētas rekomendācijas un padomus valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai. Regulāra Latvijas un OECD augsta līmeņa pārstāvju vizīšu apmaiņa. Latvija sniedz atbalstu OECD Eirāzijas reģionālās programmas darbam un Ukrainas - OECD Saprašanās memoranda un Rīcības plāna ieviešanai.

4) Iesniegta informācija MK lēmuma pieņemšanai par nepieciešamajiem resursiem uzdevuma izpildei, nodrošināts kandidēšanai nepieciešamais process; pausta Latvijas nostāja par ANO DP un darba metožu reformēšanu.

5) Latvija tiek parādīta kā uzticams, līdzvērtīgs, kompetents starptautiskās drošības sistēmas partneris.

2) ZM;

3) CSP, EM, FM, IZM, LM, TM, VM, VARAM, VK, ZM

2) Nodrošināt Latvijas dalību OECD Fiskālo lietu komitejas darba grupu sanāksmēs, tādējādi, apzinot un izvērtējot starptautisko nodokļu jautājumu risinājumu jaunākās tendences, nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD standartiem fiskālo (nodokļu) jautājumu politikas jomā.

3) Nodrošināt Latvijas dalību citu OECD komiteju darba grupu sanāksmēs, kurās tiek izskatīti komercsabiedrību revīzijas jomas jautājumi, tādējādi, apzinot un izvērtējot attiecīgās jomas jautājumu risinājumu jaunākās tendences, nodrošinot Latvijas normatīvo aktu atbilstību OECD vadlīnijām, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai.

2) Nodrošināta Latvijas nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijām. Sniegti ziņojumi un pārskati par Latvijas normatīvo aktu normām.

3) Nodrošināta Latvijas komercsabiedrību revīzijas jomu regulējošo normatīvo aktu izvērtēšana un aktualizēšana, ja nepieciešams, atbilstoši OECD vadlīnijām, kas reglamentē nosacījumus neatkarīgas ārējās revīzijas veikšanai.

2) 30.10.2022.

3) 30.10.2022.

2) Pausts Latvijas viedoklis par procesiem, lai stiprinātu ES globālo ietekmi un konkurētspēju.

3) Latvija devusi konkrētu ieguldījumu ES globālās ietekmes nostiprināšanā.

2) Veicināta ES Austrumu stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas darbība.

1) nepieļaut būtisku nacionālās kohēzijas aploksnes samazinājumu; 2) kopējās lauksaimniecības politikas jomā - finansējuma saglabāšanu esošajā līmenī lauku attīstībai, kā arī taisnīgu tiešmaksājumu politiku; 3) finansējumu zinātnei un pētniecībai un reģionālās enerģētiskās neatkarības nodrošināšanai.

2) Aizstāvētas Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta jomā gan divpusējās, gan daudzpusējās konsultācijās.

3) Aktīvi aizstāvētas intereses gan ES līmenī, gan divpusēji, lai nodrošinātu finansējumu Rail Baltica projekta pabeigšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF).

4) Aktīvi aizstāvētas Latvijas intereses, lai nodrošinātu labvēlīgus atlases kritērijus ES centralizētajās programmās (Apvārsnis Eiropa, Digitālā Eiropa, Eiropas Aizsardzības fonds u.c.).

5) Izstrādātas, saskaņotas un koordinētas Latvijas pozīcijas par ES daudzgadu budžetu nacionālajā līmenī.

2) Veicināt partnervalstu dziļāku sadarbību ar ES, tai skaitā noslēgto Asociācijas un Padziļinātas un visaptverošas brīvas tirdzniecības zonas (AA/DCFTA) līgumu ietvaros.

2) Dalība konferencēs u.c. pasākumos, tai skaitā līdzīgi domājošo valstu sanāksmēs, paužot Latvijas nostāju.

3) Praktiski pasākumi Austrumu partnerības valstu tuvināšanās ES.

2) Identificēt līdzīgi domājošās valstis Latvijai svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas, lai veiksmīgāk aizstāvētu kopīgās intereses NATO:

a) uzturēt aktīvu politisko dialogu un daudzpusīgu praktisko sadarbību ar ASV un Kanādu;

b) stiprināt sadarbību ar ASV inovatīvās ekonomikas un moderno tehnoloģiju jomā.

3) Sadarboties ar sabiedriskās domas veidotājiem NATO dalībvalstīs.

4) Palielināt Ārlietu ministrijas kopējās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas noturību pret krīzes situācijām, nodrošinot nepieciešamās informācijas tehnoloģiju iekārtas un programmatūras uzturēšanu.

5) Īstenot Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam iekļautos pasākumus.

2) Sagatavotas un organizētas augsta līmeņa vizītes.

3) Mērķtiecīga sadarbība ar sabiedriskās domas veidotājiem NATO dalībvalstīs.

4) Saglabāti informācijas sistēmu drošības atjauninājumu licenču maksājumi, kā arī ieviesti papildu drošības risinājumi, pievienojot informācijas sistēmām papildus funkcionalitāti un mazinot sistēmu novecošanas radītus drošības riskus.

5) Īstenoti Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam iekļautie pasākumi ārlietu dienesta stiprināšanai.

2) Pārrunāti NATO sadarbības jautājumi divpusējās un daudzpusējās konsultācijās ar Somiju un Zviedriju.

3) Īstenoti publiskās diplomātijas pasākumi NATO lomas Eiropas drošībā nostiprināšanai.

2. Nodrošināts preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ar prioritārajām sadarbības valstīm - 3 % vidēji katru gadu.

2) Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ES kopējās tirdzniecības politikas veidošanā un īstenošanā, jo īpaši ES tirdzniecības nolīgumu un ieguldījumu aizsardzības nolīgumu sarunās, kā arī citos starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanas jautājumos.

3) Sagatavot priekšnoteikumus jaunu vēstniecību Austrālijā, Latīņamerikas reģionā, kā arī konsulāta ASV Rietumkrastā atvēršanai, kas līdztekus atbalstam uzņēmējiem stiprinātu saiknes arī ar latviešu diasporu, stiprināt esošās pārstāvniecības.

2) Aktīvi piedaloties diskusijās par ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumiem dažādos ES formātos (Tirdzniecības ministru padomē, Tirdzniecības politikas komitejā u.c. ES Padomes un Eiropas Komisijas darba grupās), ņemtas vērā Latvijas ekonomiskās intereses, jo īpaši būtiskākajos eksporta tirgos. Noslēgti un ratificēti Latvijas interesēm atbilstoši tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības nolīgumi.

3) Vēstniecību Austrālijā un Latīņamerikas reģionā, konsulāta ASV Rietumkrastā atvēršana, personāla nodrošināšana esošajās un jaunajās diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, ieskaitot kvalificētu un pietiekošu administratīvi tehnisko personālu, it īpaši Latvijas politisko un ekonomisko interešu ziņā nozīmīgās valstīs.

2) ZM, TM, SM;

3) FM

2) Atbilstības OECD BEPS ietvaros izvirzītajiem minimālajiem standartiem tiešo nodokļu jomā nodrošināšana, ieviešot OECD izstrādāto daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām.

2) Nodrošināta atbilstība OECD BEPS ietvaros izvirzītajiem minimālajiem standartiem attiecībā uz nodokļu konvencijām:

a) iesniedzot Saeimā apstiprināšanai likumprojektu, ar kuru tiek apstiprināta daudzpusējā konvencija nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām;

b) uzsākot daudzpusējās konvencijas nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanu attiecībā uz nodokļu konvencijām piemērošanu.

2) 30.10.2022.

Piedalīties Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmā "Valsts administrācija".

2) Koordinēt Baltijas Ministru Padomes darbu 2019. un 2022. gadā.

3) Veicināt sadarbību kiberdrošības jomā.

2) Pilnvērtīgi īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā stiprināšana, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību ES.

3) Noorganizēts kiberdrošībai veltīts seminārs NB8+ASV formātā.

2) Latvija turpinās atbalstīt starptautiskos centienus drošības stiprināšanai un stabilitātes veicināšanai, piedaloties ANO, ES, EDSO un NATO misijās un operācijās.

3) Dzimumu līdztiesības veicināšana nacionālā un starptautiskā līmenī, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības vadošās pozīcijās (lēmumu pieņemšanā) veicināšanai bruņotos spēkos, valsts iestādēs, politikā, kā arī visa veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanai.

4) Koordinēt Latvijas prezidentūras darbu BJVP (no 01.07.2018. līdz 30.06.2019.).

2) Dalībai starptautiskajās misijās katru gadu nosūtīti līdz 30 civilo ekspertu.

3) Nacionālā rīcības plāna sagatavošana ANO DP rezolūcijas par Sievietēm, Mieru un Drošību izpildei.

4) Īstenotas aktivitātes Latvijas prezidentūras BJVP prioritārajos virzienos - sabiedrības drošība, ilgtspējīga attīstība, teritoriālā attīstība, klimata pārmaiņas, kultūras mantojums.

2) IeM, AizM;

3) AizM, IeM, LM;

4) IeM, IZM, KM, LM, SM, VARAM

3) 31.12.2020.

4) 30.08.2019.

2) Nodrošināt priekšnoteikumus, tai skaitā nepieciešamo institucionālo ietvaru, lai sekmētu Latvijas iesaisti ES ārējo (attīstības sadarbības) finanšu instrumentu īstenošanā.

3) Izstrādāt un apstiprināt jaunu Latvijas attīstības sadarbības politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentu "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.-2025. gadam".

a) nodrošinātas iespējas sniegt ilgtspējīgu un praktisku ieguldījumu drošības, labas pārvaldības un labklājības veicināšanā Latvijas attīstības sadarbībai prioritārajos reģionos; izvērtētas turpmākas iespējas sniegt atbalstu arī citos Eiropai Savienībai tuvajos reģionos;

b) nodrošinātas iespējas pilnvērtīgi izmantot Latvijas reformu pieredzes un zināšanu nodošanu partnervalstīm, tai skaitā Latvijas īstenotājiem, iesaistoties citu donoru finansētajos projektos;

c) veicināta Latvijas redzamība partnervalstīs, tādējādi sekmējot Latvijas divpusējās un ekonomiskās attiecības;

d) sniegts atbalsts valstīm, kas cietušas humanitārās krīzēs, piemēram, nodrošināta valsts atbalsta programma Ukrainas konfliktā cietušo karavīru fiziskajai un psiholoģiskajai rehabilitācijai.

2) Nodrošinātas plašākas Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotāju, tai skaitā privātā sektora, iespējas, iesaistīties ES projektu īstenošanā attīstības valstīs.

3) Noteikta Latvijas stratēģija attīstības sadarbības politikas jomā ar prioritārajām partnervalstīm, iesaistes jomām un iesaistes metodēm, tādējādi veicinot efektīvas un caurspīdīgas politikas īstenošanu.

2) 31.12.2020.

3) 31.12.2020.

2) Īstenot ES pieņemto divu ceļu pieeju un ES Ārlietu padomē apstiprinātos piecus pamatprincipus attiecībās ar Krieviju.

3) Turpināt Latvijas-Krievijas praktisko un ekspertu līmeņa sadarbību jomās, kuras neskar ES sankcijas.

4) Turpināt un attīstīt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību.

2) Atbilstoši divu ceļu pieejai Latvija īsteno ES sankciju politiku un dialogu.

3) Turpinot Latvijas-Krievijas sadarbību:

a) Sarīkotas LV-KF Starpvaldību komisijas sēdes (SVK), SVK darba grupu sanāksmes;

b) regulāri noturētas konsulārās konsultācijas.

4) Īstenoti dialoga pasākumi ar Krievijas pilsonisko sabiedrību.

2) Pārstāvēt Latvijas pozīciju sarunās par Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanos no ES.

3) Sagatavot mandātu sarunām par ES-AK nākotnes attiecībām pēc Brexit (tai skaitā atbalstīt modernu un visaptverošu tirdzniecības režīmu starp abām pusēm un sadarbības līguma drošības un aizsardzības jomā noslēgšanu).

4) Nodrošināt Latvijas ekonomisko interešu iekļaušanu ES-Lielbritānijas sarunās par nākotnes tirdzniecības attiecībām.

2) Noslēgtas ES-AK izstāšanās sarunas, lai sāktu sarunas par nākotnes attiecībām.

3) Sagatavoti ES sarunu mandāti Latviju interesējošās jomās, lai veidotu pēc iespējas ciešu sadarbību, īpaši iedzīvotāju tiesību, drošības, aizsardzības, ārpolitikas, ekonomikas, mobilitātes un izglītības jautājumos.

4) Ja AK pilnībā izstājas no ES Vienotā tirgus un Muitas savienības, noslēgts Latvijas interesēm atbilstošs ES un AK brīvās tirdzniecības nolīgums, kā arī sadarbības nolīgums drošības un aizsardzības jomā, kā arī iedzīvotāju tiesību aizsardzības jomā.

2) Sagatavot priekšlikumus par Latvijas institūta pārveidošanu.

3) Goda konsulu tīkla uzturēšana un attīstīšana.

4) Veicināt Latvijas diplomātisko pārstāvniecību kapacitāti un iesaisti Latvijas tēla popularizēšanā.

2) Sagatavoti priekšlikumi Latvijas institūta pārveidošanai.

3) Latvijas atpazīstamības celšana, veicinot sadarbību kultūras, izglītības, uzņēmējdarbības u.c. jomās.

4) Uzlabota Latvijas diplomātisko pārstāvniecību kapacitāte un iesaiste Latvijas tēla popularizēšanā.

1) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas uzsākšanai;

2) izstrādāts tiesiskais regulējums vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai;

3) izstrādāti saistītie likumprojekti, kas regulē pašvaldību darbību.

2) Apmācīti 2021. gada vēlēšanās ievēlētie pašvaldību deputāti - 20 semināri.

3) Izstrādātas vismaz 12 vadlīnijas/metodikas saistošo noteikumu izstrādei.