1. "Krājaizdevu sabiedrību aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka prasības attiecībā uz aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanu un klasifikāciju atbilstoši noteiktajai kredītriska pakāpei un atspoguļošanai finanšu pārskatos.

2. Noteikumi ir saistoši Latvijas Republikā reģistrētajām krājaizdevu sabiedrībām (tālāk tekstā – sabiedrība).

3. Noteikumu prasības attiecas uz visu veidu finanšu aktīviem, kas ir parāda instrumenti, tostarp kredītiem, kā arī ārpusbilances saistībām, kurām piemīt kredītrisks.

4. Noteikumos lietotie termini:

4.1. kredītrisks – zaudējumu rašanās iespēja gadījumā, ja parādnieks (debitors) nespēs vai atteiksies pildīt līguma nosacījumiem atbilstošās saistības pret sabiedrību;

4.2. kredītspēja – parādnieka spēja un griba pildīt saistības atbilstoši līguma noteikumiem;

4.3. valsts risks – zaudējumu rašanās risks gadījumā, ja sabiedrības parādnieks, kas nav Latvijas Republikas rezidents, nespēs atbilstoši līguma noteikumiem pildīt saistības pret sabiedrību tās valsts politisko, sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ, kuras rezidents viņš ir;

4.4. patiesā vērtība – summa, kāda tiktu saņemta, pārdodot aktīvu, vai tiktu maksāta, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā;

4.5. tīrā iegūstamā vērtība – aplēsts naudas vai tās ekvivalentu daudzums, ko var iegūt, pārdodot kādu aktīvu parastās saimnieciskās darbības gaitā, un kas ir samazināts par izmaksām, kas saistītas ar pārdošanu;

4.6. pašreizējā vērtība – nākotnes izejošās vai ienākošās naudas plūsmas tagadnes vērtība, kas diskontēta, lai atspoguļotu naudas vērtību laikā;

4.7. bilances vērtība – aktīva vērtība pirms uzkrājumiem vērtības samazinājumam;

4.8. parāds – sabiedrības prasību kopsumma (pamatsumma un uzkrātie procenti) pret parādnieku (debitoru);

4.9. no nodrošinājuma atkarīgs kredīts – kredīts, kura atmaksas primārais vai vienīgais avots ir nodrošinājuma pārdošana;

4.10. procentu kapitalizācija – uzkrāto procentu pieskaitīšana kredīta pamatsummai vai to samaksa uz aizņēmējam izsniegta jauna kredīta rēķina;

4.11. kredīta pārstrukturēšana – atvieglojumu piešķiršana aizņēmējam ekonomisku vai juridisku iemeslu, kas saistīti ar aizņēmēja finansiālām grūtībām, dēļ, kurus citā gadījumā sabiedrība nebūtu piešķīrusi un kuri var izpausties kā:

4.11.1. jebkāda kredīta nosacījumu atvieglošana, piemēram, kredīta termiņa pagarināšana, kredīta maksājumu atlikšana, procentu kapitalizācija, sākotnējās procentu likmes samazināšana;

4.11.2. nodrošinājuma (kustamā un nekustamā īpašuma) vai citu aktīvu pārņemšana pilnīgai vai daļējai kredīta samaksai;

4.11.3. sākotnējā aizņēmēja aizstāšana vai papildu parādnieka iesaistīšana;

4.12. finansiālas grūtības (4.11. punkta izpratnē) – tādas aizņēmēja finansiālā stāvokļa izmaiņas, kuru dēļ ir radušās vai tuvā nākotnē radīsies grūtības izpildīt finanšu saistības pilnā apmērā bez nodrošinājuma pārdošanas;

4.13. uzkrājumi – izveidotie uzkrājumi bilances aktīvu posteņu (kredītu, parāda vērtspapīru) vērtības samazinājumam, kā arī ārpusbilances saistību vērtības korekcijas.

5. Sabiedrība izveido aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmu, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti un noteiktu zaudējumu apmēru, ņemot vērā šo noteikumu prasības.

6. Par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild sabiedrības valde. Sabiedrības valde regulāri pārskata un izvērtē aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību.

7. Lai savlaicīgi noteiktu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pārmaiņas, sabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi ceturksnī un katru reizi, kad sabiedrības rīcībā nonāk informācija, kas norāda, ka notikusi būtiska kāda aktīva vai kādu ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās, veic aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes novērtēšanu, pamatojoties uz vispusīgu, dokumentētu un konsekventi piemērojamu aktīvu portfeļa analīzi.

8. Sabiedrības revīzijas komisija ne retāk kā divas reizes gadā veic portfeļa kvalitātes izvērtējumu un sniedz savu vērtējumu sabiedrības valdei.

9. Sabiedrība atzīst aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanos, ja sabiedrībai nav pamatotas pārliecības, ka tā varēs atgūt visu parādu saskaņā ar līguma noteikumiem.

10. Sabiedrība aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās rezultātu atzīst finanšu un uzraudzības pārskatos, veidojot uzkrājumus periodā, kad notikusi aktīvu vai ārpusbilances saistību kvalitātes pasliktināšanās.

11. Sabiedrība, novērtējot aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti, izvērtē kredītņēmēja kredītspēju, izmantojot visu tai pieejamo informāciju, tostarp:

11.1. aizņēmēja kredītvēsturi;

11.2. aizņēmēja finansiālo stāvokli;

11.3. aizņēmēja saimnieciskās darbības rezultātus un perspektīvas;

11.4. maksātspējīgo galvotāju esamību;

11.5. aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas pietiekamību parāda samaksai;

11.6. nodrošinājuma vērtību;

11.7. līgumā noteikto parāda samaksas termiņu ievērošanu;

11.8. valsts risku, ja kredīts ir izsniegts nerezidentam;

11.9. valūtas risku, ja kredīts ir izsniegts citā valūtā nekā aizņēmēja ienākumi.

12. No nodrošinājuma atkarīgu kredītu vērtē, pamatojoties uz kredīta nodrošinājuma patieso vērtību.

13. Nodrošinājuma esamība neaizstāj kredītņēmēja kredītspējas novērtēšanu un nepieciešamās informācijas saņemšanu no parādnieka (debitora).

14. Sabiedrība dokumentē kredītņēmēja kredītspējas izvērtējumu pirms kredīta piešķiršanas, pirms nosacījumu maiņas kredīta līgumā (tostarp kredīta pārstrukturēšanas) un kredītiem, kas klasificēti kā zemstandarta vai šaubīgi saskaņā ar šo noteikumu 23. un 24. punktu. Sabiedrība izvērtējumā izmanto tai pieejamos informācijas avotus (piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās izziņas par ienākumiem, konta izrakstus, noslēgtos līgumus, kas apliecina aizņēmēja pašreizējās un prognozējamās naudas plūsmas).

15. Lai atzītu nodrošinājumu par piemērotu, sabiedrība pārliecinās par nodrošinājuma pārņemšanas vai pārdošanas iespējām, apdrošināšanas esamību un citiem nosacījumiem, īpaši, ja nodrošinājums atrodas ārpus Latvijas.

16. Kredīta nodrošinājuma patieso vērtību nosaka, ievērojot piesardzības principu. Ja kredīta nodrošinājums ir likvīds, par šāda nodrošinājuma patieso vērtību pieņem tā tirgus vērtību vai tīro iegūstamo vērtību, ja ar pārdošanu saistītās izmaksas ir būtiskas. Ja nodrošinājumu nevar pārdot likvīdā tirgū, tā patieso vērtību nosaka kā no nodrošinājuma pārdošanas paredzamās naudas plūsmas pašreizējo vērtību.

17. Sabiedrība, vērtējot kredīta procentu samaksas termiņu ievērošanu aizņēmēja kredītvēsturē, ņem vērā, vai ir veikta procentu samaksa vai notikusi procentu kapitalizācija.

18. Procentu kapitalizācija ir ekonomiski pamatota, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

18.1. aizņēmējs spēj samaksāt parādu no saviem regulārajiem ienākumiem;

18.2. procentu kapitalizācija ir paredzēta sākotnējā līgumā un aizņēmēja prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai veiktu parāda samaksu līgumā paredzētajā termiņā;

18.3. procentu kapitalizācija veikta ne vairāk kā divu līgumā paredzēto secīgo procentu maksājumu vietā un kopējais laika periods, par kuru procenti ir kapitalizēti, nepārsniedz sešus mēnešus.

19. Ja procentu kapitalizācija nav ekonomiski pamatota, kapitalizētie procenti ir uzskatāmi par kavētiem procentiem un procentu samaksas kavējums tiek rēķināts, skaitot no termiņa, kas noteikts līgumā pirms procentu kapitalizācijas.

20. Sabiedrība, pamatojoties uz kredītu novērtējumu, klasificē kredītus kā standarta, uzraugāmus, zemstandarta, šaubīgus un zaudētus kredītus.

21. Standarta kredīti ir kredīti, kuriem nav pazīmju, ka tie netiks samaksāti pilnā apmērā. Kā standarta kredītus klasificē:

21.1. kredītus aizņēmējiem, kuriem nav gaidāmas problēmas ar parāda samaksu, jo pašreizējā un prognozējamā naudas plūsma ir pietiekama, lai samaksātu parādu, un kuri parāda samaksu veic saskaņā ar līgumā noteiktajiem termiņiem vai kavē parāda samaksu līdz piecām dienām;

21.2. no nodrošinājuma atkarīgus kredītus, ja izpildīti šādi nosacījumi:

21.2.1. nodrošinājuma vērtība (tostarp piespiedu pārdošanas gadījumā) pārsniedz parāda summu;

21.2.2. nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus;

21.2.3. sabiedrībai nav juridisku šķēršļu nodrošinājuma atsavināšanai.

22. Uzraugāmie kredīti ir kredīti, kuri sabiedrības valdei pastiprināti jākontrolē, jo tiem piemīt potenciāla nedrošība, kas, ja situācija netiek mainīta, nākotnē var ietekmēt parāda samaksu un sabiedrībai radīt zaudējumus. Kā uzraugāmos kredītus klasificē kredītus, kuriem:

22.1. ekonomiskie vai tirgus apstākļi var nelabvēlīgi ietekmēt aizņēmēju vai nozari, kurā aizņēmējs darbojas;

22.2. vērojamas aizņēmēja darbības pasliktināšanās tendences, bet ne tik nozīmīgas, lai apdraudētu parāda samaksu;

22.3. aizņēmējs kavē maksājumus līdz 30 dienām;

22.4. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31–90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs;

22.5. no nodrošinājuma atkarīgo kredītu nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas;

22.6. nav iespējams nodrošināt atbilstošu kredīta uzraudzību līguma kvalitātes dēļ;

22.7. konstatēti darījumi, kas neatbilst sabiedrības kredītriska pārvaldīšanas politikām un procedūrām.

23. Zemstandarta kredīti ir kredīti, kuriem ir skaidri izteikta nedrošības pakāpe, kas liek apšaubīt pilnu parāda samaksu, un kuri sabiedrībai radīs zaudējumus, ja šī nedrošība netiks novērsta. Kā zemstandarta kredītus klasificē kredītus, kuriem:

23.1. aizņēmēja naudas plūsma nav pietiekama, lai veiktu regulārus maksājumus saskaņā ar līguma nosacījumiem;

23.2. sabiedrība saņem neapmierinošu kārtējo informāciju par aizņēmēja finansiālo stāvokli vai neatbilstošu dokumentāciju par kredīta nodrošinājumu un parāda samaksas avotiem;

23.3. aizņēmējs kavē parāda samaksu 31–90 dienas;

23.4. kredīta pamatsummas vai procentu samaksas kavējums pārsniedz 90 dienas, bet sekundārais kredīta samaksas avots ir drošs.

24. Šaubīgie kredīti ir kredīti, kuru dēļ sabiedrībai ir liela varbūtība ciest zaudējumus, novērtēšanas laikā nav iespējams precīzi noteikt zaudējumu apmēru, bet ir pamatotas cerības daļēji atgūt kredītu. Kā šaubīgos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus:

24.1. kuriem ir likviditātes problēmas un faktiskas maksātnespējas pazīmes;

24.2. kuri ir likvidējami un kuru aktīvu vērtība ir nepietiekama, lai pilnā apmērā izpildītu sabiedrības prasības;

24.3. kuri parāda samaksu kavējuši 91–180 dienas un kuriem izsniegto kredītu sekundārais kredīta samaksas avots ir apšaubāms.

25. Zaudētie kredīti ir kredīti, kuriem novērtēšanas laikā nav reālas vērtības, to nav iespējams noteikt, jo sabiedrības rīcībā nav aizņēmēja kredītspēju apliecinošu dokumentu, kredīts izsniegts bez nodrošinājuma vai nav nodrošināta atbilstoša nodrošinājuma kontrole. Kā zaudētos kredītus klasificē to aizņēmēju kredītus, kuri:

25.1. parāda samaksu kavējuši vairāk nekā 180 dienas;

25.2. ir miruši, atrodas bezvēsts prombūtnē vai pārtraukuši savu darbību;

25.3. ar tiesas lēmumu atzīti par maksātnespējīgiem.

26. Kredītus, kuriem nav noteikts parāda samaksas grafiks (piemēram, konta debeta atlikums (overdrafts), kredītlīnija) un kuriem ir grūti nodalīt pamatsummas samaksu un procentu samaksu, līdz ar to ir grūti noteikt procentu maksājumu kavējumus, klasificē ne augstāk kā zemstandarta, ja:

26.1. pēdējo 90 dienu laikā nav veikti maksājumi vai, ja tie ir veikti, samaksātā summa ir mazāka nekā procentu summa, kura uzkrāta attiecīgajā periodā;

26.2. konta debeta atlikums pārsniedz apstiprināto limitu par 10 procentiem vai par jebkādu summu 30 dienas pēc kārtas;

26.3. konta debeta atlikums pieļauts 30 dienas pēc kārtas un kontiem nav apstiprināti konta debeta atlikuma limiti;

26.4. ir beidzies kredīta izmantošanas termiņš, maksājumi kavēti vairāk nekā 30 dienas, nav apstiprināts jauns konta debeta atlikuma limits.

27. Ja vienam aizņēmējam izsniegti vairāki kredīti, sabiedrība piešķir klasifikāciju katram kredītam atsevišķi un zemāko klasifikāciju (ar augstāku riska pakāpi) piemēro visiem šim aizņēmējam izsniegtajiem kredītiem.

28. Ja aizņēmējs ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā un vismaz vienai personai no šīs grupas izsniegtais kredīts ir klasificēts kā šaubīgs vai zaudēts, visus pārējos šā aizņēmēja kredītus nedrīkst klasificēt augstāk kā uzraugāmus.

29. Izņēmuma gadījumā kredītus, kuri ir izsniegti vienam aizņēmējam vai aizņēmējam, kas ietilpst savstarpēji saistītu klientu grupā, var klasificēt citādi, nekā noteikts šo noteikumu 27. un 28. punktā, ja sabiedrība šādu lēmumu var atbilstoši pamatot.

30. Sabiedrība var paaugstināt kredīta klasifikāciju vienīgi tad, ja tās rīcībā ir objektīvi pierādījumi, ka būtiski uzlabojusies aizņēmēja kredītspēja:

30.1. kredīta pamatsumma un procenti, kuru maksāšanas termiņš bija nokavēts, ir samaksāti vai aizņēmējs ir atsācis veikt šos maksājumus līgumā paredzētajā apmērā un termiņā, turklāt veicis vismaz trīs maksājumus pēc kārtas;

30.2. aizņēmēja pašreizējā naudas plūsma un naudas plūsmas prognoze ir pozitīva un stabila.

31. Pārējos finanšu aktīvus un ārpusbilances saistības sabiedrība vērtē pēc tādiem pašiem principiem kā kredītus.

32. Aktīviem un ārpusbilances saistībām, ko sabiedrība klasificē zemāk nekā standarta, tā veido uzkrājumus. Uzkrājumu apmēru nosaka procentos no aktīvu bilances vērtības un ārpusbilances saistību pamatvērtības, un to apmērs nav mazāks par:

32.1. 10 procentiem – uzraugāmajiem kredītiem;

32.2. 30 procentiem – zemstandarta kredītiem;

32.3. 60 procentiem – šaubīgajiem kredītiem;

32.4. 100 procentiem – zaudētajiem kredītiem.

33. Ja sabiedrība plāno pārņemt kredīta nodrošinājumu, uzkrājumu apmēru nosaka kā parāda summas un nodrošinājuma patiesās vērtības starpību, no kuras atskaita ar nodrošinājuma pārņemšanu saistītās izmaksas.

34. Sabiedrība var aprēķināt uzkrājumu apmēru aktīviem un ārpusbilances saistībām arī kā:

34.1. starpību starp parāda summu un parāda samaksai paredzamās nākotnes naudas plūsmas pašreizējo vērtību, ja laika faktors ir būtisks. Paredzamās nākotnes naudas plūsmas diskontēšanai piemēro kredīta procentu likmi saskaņā ar sākotnējā kredītlīguma noteikumiem;

34.2. starpību starp parāda summu un nodrošinājuma patieso vērtību gadījumos, kad kredīts ir no nodrošinājuma atkarīgs kredīts. Ja ar nodrošinājuma pārdošanu saistītās izmaksas ir būtiskas, nodrošinājuma patiesā vērtība ir tā tīrā iegūstamā vērtība.

35. Uzkrājumus uzkrātajiem ieņēmumiem veido saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kas nosaka krājaizdevu sabiedrību ienākumu un izdevumu uzskaiti.

36. Ja nav iespējams nodalīt pamatsummas un procentu maksājumus, uzkrājumus veido pamatsummai un uzkrātajiem procentiem kopā.

37. Individuāli novērtētus kredītus, kas klasificēti kā standarta saskaņā ar šo noteikumu 21. punktu, ietver kredītu grupā ar līdzīgiem kredītriska parametriem un novērtē kopumā, lai noteiktu, vai pastāv vērtības samazināšanās šādai kredītu grupai. Ja sabiedrībai n

38. Kredītus, kurus sabiedrība saskaņā ar tās politiku nevērtē individuāli, jo tie ir nelieli un individuālas vērtēšanas izmaksas ir nesamērīgas, uzkrājumu noteikšanai apvieno grupās. Grupas veido, pamatojoties uz līdzīga rakstura riskiem, piemēram, kredīta veidu (patēriņa kredīts, overdrafts), darbības nozari, informāciju par aizņēmēja ienākumiem un to stabilititāti, kavējumiem, pārstrukturēšanu un citiem faktoriem.

39. Sabiedrība izmanto informāciju par vēsturiskajiem zaudējumiem nākotnes naudas plūsmas noteikšanai un nodrošina, ka informācija par vēsturiskajiem zaudējumiem tiek piemērota aktīvu grupām, kuru kredītriska parametri ir līdzīgi aktīvu grupām, kuru vēsturiskā zaudējumu likme tiek izmantota. Uzkrājumu apmēru viendabīgo kredītu grupai nosaka, pamatojoties uz parāda samaksas termiņu ievērošanu kā galveno kritēriju, ņemot vērā pieredzi, kas uzkrāta, analizējot viendabīgo kredītu grupas iepriekšējo periodu zaudējumus, pašreizējos ekonomiskos apstākļus un citus būtiskus faktorus.

40. Vērtības samazināšanās atzīšana kredītu grupai, pamatojoties uz šādu kredītu kopējo novērtēšanu, ir starpposms vērtības samazināšanās atzīšanai šādiem kredītiem individuāli. Ja sabiedrības rīcībā ir informācija, kas liecina par konkrēta kredīta, kas iekļauts grupā, būtisku kredītriska pieaugumu, kredītu no grupas izslēdz un vērtē individuāli vai iekļauj citā kredītu grupā atbilstoši kredīta riska parametriem.

41. Ja sabiedrība izmanto aktīvu novērtēšanu grupās, tā sabiedrības iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka kritērijus kredītu apvienošanai grupā un izmantoto metodi uzkrājumu likmes noteikšanai.

42. Pārstrukturēta kredīta bilances vērtību samazina līdz aplēstai tās atgūstamajai vērtībai, ņemot vērā visus piešķirtos atvieglojumus. Vērtības samazināšanās zaudējumus iegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā kredīta pārstrukturēšanas periodā.

43. Ja kredītam pirms pārstrukturēšanas ir izveidoti uzkrājumi, tā bilances vērtības samazinājumu kompensē, samazinot uzkrājumus.

44. Pārstrukturētu kredītu vērtē un uzkrājumus veido saskaņā ar šo noteikumu prasībām, ņemot vērā aizņēmēja spēju pildīt savas saistības pret sabiedrību saskaņā ar mainītajiem līguma noteikumiem.

45. Ja pārstrukturēšanas gaitā parāda pilnīgai vai daļējai samaksai pārņemti kādi aktīvi un tie tiks izmantoti sabiedrības darbībā, tos grāmato pēc patiesās vērtības pārņemšanas brīdī, attiecīgi samazinot parāda summu par pārņemto aktīvu patieso vērtību, un turpmāk vērtē un atspoguļo tāpat kā līdzīgus bilances aktīvus saskaņā ar sabiedrības grāmatvedības politiku.

46. Pārstrukturēšanas rezultātā pārņemto kustamo un nekustamo īpašumu, kura pārņemšanas vienīgais mērķis ir tā pārdošana parāda atgūšanai, grāmato pēc tīrās iegūstamās vērtības pārņemšanas brīdī. Ja pārņemtā kustamā un nekustamā īpašuma tīrā iegūstamā vērtība līdz pārdošanas brīdim kļūst mazāka nekā tā bilances vērtība, tīro iegūstamo vērtību koriģē, veidojot papildu uzkrājumus.

47. Ja sabiedrība, lai atgūtu kredītu, izmanto tiesības pārdot nodrošinājumu, neiegūstot īpašuma tiesības uz to, kredītu līdz nodrošinājuma pārdošanai turpina uzrādīt bilancē kā kredītu, kura vērtība nepārsniedz pārdodamā nodrošinājuma tīro iegūstamo vērtību.

48. Sabiedrība veic uzkrājumu uzskaiti šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā kārtībā.

49. Sabiedrība katram izsniegtajam kredītam, viendabīgo kredītu grupai vai darījumam, kas grāmatots ārpusbilances posteņos, izveido atsevišķu kontu uzkrājumu uzskaitei.

50. Parādu (vai tā daļu), kurš ir novērtēts kā zaudēts un atzīts par neatgūstamu, 30 dienu laikā noraksta no bilances, attiecīgi samazinot šim parādam izveidotos uzkrājumus.

51. Ja parāda, kuram izveidoti uzkrājumi, kvalitāte ir uzlabojusies vai aizņēmējs parādu samaksā, izveidotos uzkrājumus attiecīgi samazina.

52. Ja sabiedrības izveidoto uzkrājumu nedrošiem parādiem apmērs ir mazāks par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikto apmēru saskaņā ar šo noteikumu 32. punktu, sabiedrība Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktajā termiņā izpilda tās prasību par uzkrājumu palielināšanu.

53. Sabiedrība sagatavo "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas pārskatu" (2. pielikums) par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai līdz pārskata datumam sekojošā mēneša 15. datumam.

54. Gatavojot šo noteikumu 53. punktā minēto pārskatu, aktīvus un ārpusbilances saistības, kam uzkrājumu apmēru nosaka saskaņā ar šo noteikumu 34. un 38. punktā minētajām prasībām, uzrāda attiecīgajā pārskata ailē atbilstoši klasifikācijas grupai. Klasifikācijas grupu nosaka, aprēķinot attiecību procentos starp izveidoto uzkrājumu apmēru un atbilstošo aktīva bilances vērtību vai ārpusbilances saistību pamatvērtību. Aktīvus un ārpusbilances saistības, kam uzkrājumi ir izveidoti mazāk nekā 10 procentu apmērā, uzrāda kā standarta aktīvus un ārpusbilances saistības.

55. Pārskatu iesniedz saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem noteikumiem, kuros noteikta elektroniski sagatavoto pārskatu iesniegšanas kārtība.

56. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē, ka informācija sagatavota kļūdaini, par to tiek paziņots informācijas iesniedzējam. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija nav norādījusi citu termiņu, laboto informāciju iesniedz nekavējoties.

57. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 21. decembra normatīvie noteikumi Nr. 24/9 "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi".