1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

3. pants. Komercnoslēpuma aizsardzības piemērošanas robežas un izņēmumi

(1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem vai mantu.

(2) Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem iekļaujami to fizisko vai juridisko personu pārskatos, kuras veic saimniecisko darbību. Visa pārējā grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīziju veicējiem, nodokļu administrācijai, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesām, kā arī citām institūcijām normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

(3) Šā likuma noteikumus attiecībā uz pasākumiem, procedūrām vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem pret komercnoslēpuma iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu nepiemēro darba koplīguma pusēm, ciktāl tas skar darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamo informāciju.

(4) Citos normatīvajos aktos var būt paredzēti izņēmumi komercnoslēpuma aizsardzības piemērošanai.

4. pants. Komercnoslēpuma likumīga iegūšana

Komercnoslēpuma iegūšana ir likumīga, ja tas iegūts kādā no šādiem veidiem:

1) kā neatkarīgs atklājums vai radīšanas procesa rezultāts;

2) kā tāda produkta vai objekta aplūkošanas, izpētes, sadalīšanas pa sastāvdaļām vai pārbaudīšanas rezultāts, kurš ir sabiedrībai vispārpieejams vai kura iegūšanu komercnoslēpuma turētājs nav ierobežojis;

3) darbinieki vai viņu pārstāvji atbilstoši normatīvajiem aktiem un pastāvošajai praksei izmantojuši tiesības iegūt informāciju un konsultēties;

4) uz līguma vai licences pamata;

5) publiskajā iepirkumā vai citu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu īstenošanas ietvaros;

6) to pieprasa izsniegt fiziskā vai juridiskā persona, pamatojoties uz būtisku sabiedrības interešu aizsardzību, un komercnoslēpuma atklāšana ir samērojama ar iespējamo kaitējumu komercnoslēpuma turētājam;

7) jebkādā citā veidā, kas attiecīgajos apstākļos atbilst godīgai darījumu praksei.

6. pants. Informēšana par komercnoslēpumu un tā aizsardzību

(1) Komercnoslēpuma turētājs, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, norāda, ka informācija ir komercnoslēpums, kā arī informē par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību.

(2) Komercnoslēpums ir ierobežotas pieejamības informācija Informācijas atklātības likuma izpratnē līdz brīdim, kad komercnoslēpuma turētājs rakstveidā informē par komercnoslēpuma statusa izbeigšanu vai kad attiecīgā informācija kļuvusi vispārzināma vai pieejama citām personām uz tiesiska pamata.

7. pants. Noilgums

Prasību pret personu, kura nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu, var celt triju gadu laikā no dienas, kad komercnoslēpuma turētājs uzzināja vai tam vajadzēja uzzināt par komercnoslēpuma nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu.

8. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu veidi

(1) Ja lietā par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu tiek konstatēta komercnoslēpuma nelikumīga iegūšana, izmantošana vai izpaušana, komercnoslēpuma turētājam ir tiesības lūgt, lai tiek piemērots aizliegums veikt noteiktas darbības un kaitējuma atlīdzības piedziņa.

(2) Tikai vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem komercnoslēpuma turētājs var lūgt, lai tiek piemērots viens vai vairāki šādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi:

1) komercnoslēpumu saturošo materiālu iznīcināšana vai nodošana;

2) pārkāpuma preču atsaukšana vai izņemšana no tirdzniecības;

3) pārkāpuma iezīmju novēršana pārkāpuma precēm;

4) pārkāpuma preču iznīcināšana;

5) sprieduma publiskošana.

9. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas vispārīgie noteikumi

Piemērojot tiesiskās aizsardzības līdzekli, tiesa izvērtē šā līdzekļa piemērošanas samērīgumu, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, tostarp kur tas iespējams:

1) komercnoslēpuma vērtību vai citas specifiskas komercnoslēpuma iezīmes;

2) pasākumus, kas veikti, lai komercnoslēpumu aizsargātu;

3) pārkāpēja rīcību komercnoslēpuma iegūšanā, izmantošanā vai izpaušanā;

4) iespējamību, ka pārkāpējs turpmāk nelikumīgi izmantos vai izpaudīs komercnoslēpumu;

5) komercnoslēpuma nelikumīgas izmantošanas vai izpaušanas sekas;

6) pušu, trešo personu un sabiedrības likumīgās intereses;

7) pamattiesību aizsardzību.

10. pants. Aizliegums veikt noteiktas darbības

(1) Piemērojot aizliegumu veikt noteiktas darbības, tiesa nosaka:

1) aizliegumu izmantot vai izpaust komercnoslēpumu;

2) aizliegumu ražot, piedāvāt, laist tirgū vai izmantot pārkāpuma preces vai tās importēt, eksportēt vai glabāt minētajiem nolūkiem.

(2) Ja tiek ierobežots ilgums aizliegumam veikt noteiktas darbības, laikam, kurā aizliegums ir spēkā, jābūt pietiekamam, lai novērstu jebkuru komerciālu vai ekonomisku priekšrocību, ko pārkāpējs būtu varējis iegūt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas rezultātā.

(3) Ja pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās iestājas tādi apstākļi, kurus tieši vai netieši nevar saistīt ar atbildētāju un kuru iestāšanās rezultātā attiecīgā informācija vairs nav atzīstama par komercnoslēpumu, atbildētājs ir tiesīgs vērsties pie komercnoslēpuma turētāja, lai pārliecinātos par komercnoslēpuma statusa zaudēšanu, un puses var rakstveidā vienoties, ka uz atbildētāju vairs nav attiecināms spriedumā noteiktais aizliegums veikt noteiktas darbības. Ja komercnoslēpuma turētājs saprātīgā termiņā rakstveidā neapstiprina komercnoslēpuma statusa zaudēšanu, atbildētājs ir tiesīgs celt tiesā prasību par aizlieguma veikt noteiktas darbības atcelšanu.

11. pants. Kaitējuma atlīdzības piemērošanas nosacījumi

(1) Komercnoslēpuma turētājs ir tiesīgs prasīt komercnoslēpuma nelikumīgas iegūšanas, izmantošanas vai izpaušanas rezultātā nodarītā mantiskā kaitējuma un nemantiskā kaitējuma atlīdzību no personas, kura zināja vai kurai bija jāzina, ka tā izdara tiesību pārkāpumu.

(2) Prasot atlīdzināt mantisko kaitējumu, komercnoslēpuma turētājs par katru pārkāpumu var lūgt vienu no šādiem mantiskās atlīdzības veidiem:

1) zaudējumu atlīdzību;

2) tās summas piedziņu (licences maksu), kuru tas varētu saņemt par komercnoslēpuma izmantošanas tiesību piešķiršanu;

3) tās peļņas piedziņu, kuru pārkāpuma dēļ negodīgi guvusi persona, kura nelikumīgi ieguvusi, izmantojusi vai izpaudusi komercnoslēpumu.

(3) Nemantiskā kaitējuma atlīdzības apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

12. pants. Atsevišķu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas noteikumi

(1) Ja tiek piemērots šā likuma 8. panta otrajā daļā norādītais tiesiskās aizsardzības līdzeklis, komercnoslēpuma turētājs atbilstoši izraudzītajam tiesiskās aizsardzības līdzeklim var lūgt tiesai noteikt:

1) pilnībā vai daļēji iznīcināt tādus dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes, kas ietver komercnoslēpumu vai ir komercnoslēpums, vai piemērotā gadījumā nodot šos dokumentus, objektus, materiālus, vielas vai elektroniskās datnes vai to daļas attiecīgajam komercnoslēpuma turētājam;

2) atsaukt vai izņemt no tirdzniecības pārkāpuma preces ar noteikumu, ka izņemšana neapdraud konkrētā komercnoslēpuma aizsardzību;

3) novērst pārkāpuma precēm pārkāpuma iezīmes;

4) iznīcināt pārkāpuma preces;

5) publiskot informāciju par spriedumu (tostarp pilnībā vai daļēji publicēt tiesas spriedumu plašsaziņas līdzekļos) ar noteikumu, ka tiek nodrošināta komercnoslēpuma konfidencialitāte, komercnoslēpumu saturošos fragmentus izslēdzot vai rediģējot.

(2) Tiesa, lemjot par šā panta pirmās daļas 5. punktā minētā tiesiskās aizsardzības līdzekļa piemērošanu, papildus šā likuma 9. pantā norādītajiem apstākļiem ņem vērā arī to, vai informācija par pārkāpēju ļautu identificēt fizisko personu un, ja ļautu, vai minētās informācijas publiskošana ir pamatota, it īpaši ievērojot iespējamo kaitējumu, ko šāds tiesiskās aizsardzības līdzeklis var radīt pārkāpēja privātumam un reputācijai.

13. pants. Tiesiskās aizsardzības līdzekļu aizstāšana ar naudas kompensāciju

(1) Atbildētājam ir tiesības lūgt šā likuma 10. panta pirmajā daļā un 12. panta pirmajā daļā minēto tiesiskās aizsardzības līdzekļu vietā piedzīt naudas kompensāciju komercnoslēpuma turētāja labā, ja tiek konstatēti visi šādi nosacījumi:

1) komercnoslēpuma izmantošanas vai izpaušanas laikā attiecīgā persona nezināja un tai arī nebija jāzina, ka komercnoslēpums iegūts no citas personas, kura to izmantojusi vai izpaudusi nelikumīgi;

2) attiecīgo tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošana atbildētājam radītu nesamērīgu kaitējumu;

3) naudas kompensācija ir apmierinošs līdzeklis.

(2) Izmaksājamās naudas kompensācijas apmērs par šā likuma 10. panta pirmajā daļā norādītā tiesiskās aizsardzības līdzekļa aizstāšanu nedrīkst pārsniegt atlīdzības summu, kuru varētu saņemt komercnoslēpuma turētājs par komercnoslēpuma izmantošanas tiesību piešķiršanu par laiku, kurā komercnoslēpuma izmantošana būtu aizliegta.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija direktīvas (ES) 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu.