Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā

Izdarīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (Latvijas Vēstnesis, 2017, 156. nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

"6.¹ pants. Nodoklis no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā

(1) Neatkarīgi no šā likuma 4. panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem nodokļu maksātājs ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu), kas ārvalsts sabiedrībā, kurā nodokļu maksātājam kopā ar saistītajām personām pieder būtiska līdzdalība, iegūta no neīstiem darījumiem.

(2) Šā panta pirmā daļa piemērojama arī attiecībā uz nodokļu maksātāja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstī.

(3) Šā panta izpratnē nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām pieder būtiska līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ja ir spēkā viens no šādiem kritērijiem:

1) nodokļu maksātājam pašam vai kopā ar saistītajām personām tieši vai netieši pieder vairāk nekā 50 procentu ārvalsts sabiedrības akciju vai balsstiesību;

2) nodokļu maksātājs pats vai kopā ar saistītajām personām ir tiesīgs saņemt vairāk nekā 50 procentu no ārvalsts sabiedrības peļņas.

(4) Par ārvalsts sabiedrību šā panta izpratnē uzskata:

1) ikvienu ārvalsts juridisku veidojumu, kas attiecīgajā valstī ir patstāvīgs nodokļu maksātājs;

2) jebkuru ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotu ar līgumu saistītu personu grupu;

3) aktīvus, kas ārvalsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņā ar līgumu ir nodoti citas personas pārvaldībā.

(5) Ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) ietver nodokļu maksātāja tā pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā, kurā beidzas ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads. Ja nodokļu maksātājam beidz pastāvēt līdzdalība ārvalsts sabiedrībā, ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) ietver nodokļu maksātāja pēdējā taksācijas perioda deklarācijā attiecībā uz to pārskata gadu, kurā nodokļu maksātājam beidz pastāvēt līdzdalība ārvalsts sabiedrībā vai kurā beidz pastāvēt pastāvīgā pārstāvniecība.

(6) Piemērojot šā panta pirmo daļu, ārvalsts sabiedrības pārskata gada peļņas daļu (aktīvu vērtības pieaugumu) aprēķina proporcionāli nodokļu maksātāja līdzdalībai ārvalsts sabiedrības pamatkapitālā, balsstiesībās vai citās tiesībās, kas nodrošina būtisku līdzdalību vai tiesības piedalīties peļņas (aktīvu vērtības pieauguma) sadalē.

(7) Šā panta izpratnē par neīstu darījumu uzskatāms darījums (arī darījumu kopums), kura veikšanas galvenais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana, proti, darījums (arī darījumu kopums) tādā apmērā, kādā ārvalsts sabiedrība vai pastāvīgā pārstāvniecība neuzņemtos riskus vai neiegādātos aktīvus, ja ārvalsts sabiedrību vai pastāvīgo pārstāvniecību nekontrolētu sabiedrība, kurā attiecībā uz šiem riskiem un aktīviem tiek veiktas būtiskās administratīvās vadības funkcijas minētā ienākuma gūšanai.

(8) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja ārvalsts sabiedrības vai pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada:

1) peļņa nepārsniedz 750 000 euro;

2) ienākumi, kas nav gūti no preču un pakalpojumu realizācijas, nepārsniedz 75 000 euro.

(9) Šā panta astotajā daļā minētais izņēmums nav attiecināms uz ārvalsts sabiedrību, kura izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos minētajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, vai uz tur esošu pastāvīgo pārstāvniecību.

(10) Nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt pārskata gadā ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru tādā apjomā, kādā tas pārskata gadā ir saņēmis dividendes no ārvalsts sabiedrības ienākuma, vai pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu kādā no pirmstaksācijas periodiem tika iekļauts ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē."

Likums stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 13. decembrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 19. decembrī