Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 617

Rīgā 2018. gada 2. oktobrī (prot. Nr. 45 11. §)
Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās
Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 63.4 panta otro daļu
un Izglītības likuma 14. panta 19. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. profesionālās augstākās izglītības valsts standartu profesionālā doktora grāda mākslās iegūšanai, kā arī standartā ietvertās profesionālās doktora studiju programmas mākslās galvenos mērķus un uzdevumus, studiju programmas pamatsaturu un studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipus;

1.2. kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās (turpmāk – doktora grāds).

2. Profesionālo doktora studiju programmu mākslās (turpmāk – studiju programma) īsteno augstskola.

II. Studiju programmas stratēģiskais mērķis un uzdevumi

3. Studiju programmas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt kultūras, sabiedrības un sociālajām vajadzībām atbilstošas, mākslinieciskajā jaunradē un zinātnē balstītas, kā arī mākslinieciskajā praksē piemērojamas profesionālās studijas, kurās tiek iegūtas zinātniskajā pētniecībā balstītu mākslinieciski augstvērtīgu darbu veidošanas prasmes un attīstītas praktiskas iemaņas unikālu māksliniecisku ideju īstenošanā.

4. Studiju programmas galvenie uzdevumi ir:

4.1. izglītot studējošos, nodrošinot doktora grāda ieguvi;

4.2. sekmēt studējošo izcilību un konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos Latvijas un starptautiskajā darba tirgū;

4.3. nodrošināt studiju rezultātu (zināšanu, prasmju un kompetenču) sasniegšanu atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajam Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūras (turpmāk – ietvarstruktūra) astotajam līmenim;

4.4. nodrošināt un attīstīt studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades darba vienotību, sekmēt izcilību un kvalitāti, konkurētspēju un eksportspēju studējošā izvēlētajā mākslinieciskās darbības jomā.

5. Studiju programmas specifiskos mērķus un uzdevumus nosaka atbilstoši augstskolas stratēģiskajai specializācijai, stratēģiskajiem mērķiem un galvenajiem uzdevumiem sadarbībā ar attiecīgās mākslas jomas speciālistiem un darba devējiem.

III. Studiju programmas obligātais pamatsaturs

6. Izglītības saturu, kritērijus studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, valsts pārbaudījuma formu un kārtību, tostarp prasības, kas jāizpilda, lai studējošais varētu kārtot valsts pārbaudījumu, atbilstoši studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipiem un augstskolas mākslinieciskās darbības jomas specifikai reglamentē īpašs dokuments – studiju programmas studiju satura un īstenošanas apraksts.

7. Studiju programmas apjoms ir vismaz 132 kredītpunkti.

8. Studiju programmas saturs nodrošina zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi, kas nepieciešamas profesionālas mākslinieciskās darbības veikšanai atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijā noteiktajām ietvarstruktūras astotā līmeņa zināšanām, prasmēm un kompetencei.

9. No studiju programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts mākslinieciskajai praksei, doktora grāda iegūšanai nepieciešamā teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 25 procentus veido kontaktstundas.

10. Studiju programmas obligāto saturu veido:

10.1. studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu padziļinātu apguvi mākslinieciskās darbības jomas teorijā un praksē vismaz 12 kredītpunktu apjomā;

10.2. mākslinieciskā, jaunrades un projektēšanas darba studiju kursi vismaz 20 kredītpunktu apjomā;

10.3. pētnieciskā darba studiju kursi vismaz 15 kredītpunktu apjomā;

10.4. mākslinieciskā prakse vismaz 20 kredītpunktu apjomā;

10.5. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādāšana un aizstāvēšana mākslinieciskās darbības jomā vismaz 40 kredītpunktu apjomā;

10.6. brīvās izvēles studiju kursi vismaz piecu kredītpunktu apjomā.

11. Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajam studiju programmas obligātajā pamatsaturā var ietvert arī studiju kursus, kuri nodrošina profesionālās kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrāde un vadīšana, finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā), ja tie nav apgūti zemāka līmeņa studiju programmā.

12. Studiju programmas apguve noslēdzas ar valsts pārbaudījumu.

IV. Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi

13. Vērtējot studiju programmas apguves rezultātus, ievēro šādus pamatprincipus:

13.1. vērtēšanas atklātības princips – atbilstoši izvirzītajiem studiju programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums studiju rezultātu sasniegšanas vērtēšanai;

13.2. vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt sekmīgu vērtējumu par visu studiju programmas satura apguvi;

13.3. vērtējuma pārskatīšanas iespēju princips – augstskola nosaka kārtību iegūtā vērtējuma pārskatīšanai;

13.4. vērtēšanā izmantoto pārbaudes veidu dažādības princips – studiju programmas apguves vērtēšanā izmanto dažādus pārbaudes veidus.

14. Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi vērtē 10 ballu skalā vai ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts". Studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi studiju programmas studiju kursa gala pārbaudījuma ietvaros ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt, ja studiju kursa apjoms nav vairāk kā divi kredītpunkti. Ar vērtējumu "ieskaitīts/neieskaitīts" var vērtēt arī studiju rezultātu sasniegšanas pakāpi tādu studiju kursā noteikto pārbaudījumu ietvaros, kuri nav studiju kursa gala pārbaudījumi.

15. Studiju rezultātu vērtējumi 10 ballu skalā ir šādi:

15.1. izcili (10) – zināšanas, prasmes un kompetences pārsniedz studiju programmas un studiju kursa apguves prasības, kā arī liecina par spēju īstenot patstāvīgus, mākslinieciskajā izpētē balstītus mākslinieciskās prakses projektus un par dziļu problēmu izpratni;

15.2. teicami (9) – zināšanas, prasmes un kompetences pilnībā atbilst studiju programmas un studiju kursa apguves prasībām, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas;

15.3. ļoti labi (8) – pilnīgi izpildītas studiju programmas un studiju kursa apguves prasības, tomēr atsevišķos jautājumos nav pietiekami dziļas izpratnes, lai zināšanas patstāvīgi lietotu sarežģītāku problēmu risināšanā;

15.4. labi (7) – kopumā izpildītas studiju programmas un studiju kursa apguves prasības, tomēr dažkārt konstatējama neprasme iegūtās zināšanas izmantot patstāvīgi;

15.5. gandrīz labi (6) – izpildītas studiju programmas un studiju kursa apguves prasības, tomēr vienlaikus konstatējama nepietiekami dziļa problēmas izpratne un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

15.6. viduvēji (5) – kopumā apgūta studiju programma un studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu problēmu pārzināšana un neprasme izmantot iegūtās zināšanas;

15.7. gandrīz viduvēji (4) – kopumā apgūta studiju programma un studiju kurss, tomēr konstatējama nepietiekama dažu pamatkoncepciju izpratne, ir ievērojamas grūtības iegūto zināšanu praktiskā izmantošanā;

15.8. vāji (3) – zināšanas ir virspusējas un nepilnīgas, studējošais nespēj tās lietot konkrētās situācijās;

15.9. ļoti vāji (2) – ir virspusējas zināšanas tikai par atsevišķām problēmām, lielākā daļa studiju programmas, studiju moduļa vai studiju kursa nav apgūta;

15.10. ļoti, ļoti vāji (1) – nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku, nav gandrīz nekādu zināšanu studiju kursā, studiju modulī vai studiju programmā.

16. Novērtējot studiju rezultātus studiju programmā vai studiju kursā 10 ballu skalā, augstskola var paredzēt arī papildu kritērijus konkrēta vērtējuma noteikšanai 10 ballu skalā.

17. Ar vērtējumu "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" pārbaudījumā uzrādītās zināšanas, prasmes un kompetences novērtē atkarībā no tā, vai tās atbilst zināšanu, prasmju un kompetences līmenim, ko augstskola noteikusi attiecīgajā pārbaudījumā.

18. Par sekmīgiem uzskata vērtējumus no "izcili" (10) līdz "gandrīz viduvēji" (4) un vērtējumu "ieskaitīts".

V. Doktora grāda piešķiršanas kārtība

19. Augstskola veido valsts pārbaudījumu komisiju, kura vērtē valsts pārbaudījumus un piešķir doktora grādu mākslās. Katrā mākslinieciskās darbības jomā veido atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju.

20. Valsts pārbaudījumu komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un vismaz četri komisijas locekļi.

21. Valsts pārbaudījumu komisiju vada priekšsēdētājs, kuram ir doktora grāds mākslās. Komisijas sastāvu veido komisijas locekļi ar doktora grādu mākslās, kā arī profesionālo institūciju pārstāvji, kuri veic mūsdienu līmenim atbilstošu mākslinieciskās jaunrades darbu. Valsts pārbaudījumu komisijā iekļauj vismaz vienu personu, kas ir ieguvusi profesionālo doktora grādu mākslās ārvalstīs vai vismaz vienu ārvalsts profesionālās organizācijas pārstāvi, kurš veic mūsdienu līmenim atbilstošu mākslinieciskās jaunrades darbu.

22. Valsts pārbaudījumu komisijā papildus var piesaistīt ārvalstīs atzītu augstskolu atbilstošās studiju programmas profesorus, kā arī Latvijas un ārvalstu ekspertus atbilstoši doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba jomai.

23. Valsts pārbaudījumu komisija visus lēmumus, tostarp lēmumu par doktora grāda piešķiršanu, pieņem ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

24. Valsts pārbaudījumu komisijas darbu nodrošina augstskola. Valsts pārbaudījumu procesa īstenošanas izmaksas sedz studiju programmas īstenotāja augstskola no studiju programmas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem.

25. Valsts pārbaudījumu komisijas darbības organizēšanas un norises kārtību, kā arī citus ar valsts pārbaudījumu komisijas darbību saistītus jautājumus nosaka augstskolas izstrādātā un ar augstskolas dibinātāju saskaņotā nolikumā.

26. Ja studiju programmu kopīgi īsteno vairākas augstskolas, tās var izveidot atsevišķu valsts pārbaudījumu komisiju katrā mākslinieciskās darbības jomā.

27. Diplomu par doktora grāda piešķiršanu augstskola izsniedz sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts valsts pārbaudījumu komisijas lēmums par doktora grāda piešķiršanu, ja lēmums nav apstrīdēts.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 617Pieņemts: 02.10.2018.Stājas spēkā: 05.10.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 196, 04.10.2018. OP numurs: 2018/196.13
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
301992
05.10.2018
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva