Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 408

Rīgā 2018. gada 4. septembrī (prot. Nr. 40 18. §)

Par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" koncepcijas projektu

1. Atbalstīt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada perioda līdzfinansētās programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" koncepcijas projektu (pielikums) (turpmāk - programma).

2. Finanšu ministrijai nodrošināt programmas iesniegšanu Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta komitejā.

3. Noteikt Iekšlietu ministriju par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis


Iekšlietu ministrijas iesniegtajā redakcijā

Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 4. septembra
rīkojumam Nr. 408

PROGRAMMAS KONCEPCIJAS PROJEKTS
EEZ Finanšu instruments 2014 - 2021
 
Dokumenta datums: 12/06/2018  
Versija Nr.: 5 / Atjaunināta:12/06/2018  

PAMATINFORMĀCIJA

Programmas nosaukums: Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana
Programmas jomas: Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana (PJ20)

Vardarbība ģimenē un ar dzimumu saistīta vardarbība (PJ22)

Atbalsta joma (-as): Programmas joma 20

• Nacionālo un ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu sadarbība, piemēram Europol, Interpol un Frontex;

• Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības efektivitāte cīņā pret organizēto noziedzību;

• Sadarbība starp iestādēm, t.sk. nacionālā līmeņa tiesībsargājošajām iestādēm, un ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, nevalstiskām organizācijām (NVO) un sabiedrību, jo īpaši ar neaizsargātām grupām;

• Tieslietu ķēde - sadarbība un tīklu veidošana starp tiesu iestādēm, t.sk. tiesām, prokuratūras dienestiem, policiju un korekcijas dienestiem;

• Starpvalstu noziedzības apkarošana, t.sk. kibernoziegumi, cilvēku tirdzniecība un kontrabanda, organizētās noziedzīgās grupas;

• Naida noziegumu un vardarbības ekstrēmisma apkarošana;

• Vardarbības noziegumu apkarošana;

• Pret darbiniekiem vērstu, ar darba vietu saistītu noziegumu, naudas atmazgāšanas un korupcijas apkarošana;

• Policijas sistēmas efektivitāte un tās darbība;

• Sistēmas, lai aizsargātu un atbalstītu noziegumu upurus;

• Bērniem piemērota tieslietu sistēma.

Programmas joma 22

• Vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršana;

• Vardarbības ģimenē un dzimumu saistītas vardarbības upuru aizsardzība un atbalsts;

• Efektīvas un integrētas reaģēšanas sistēmas, ieskaitot policijā, tieslietās, veselības un pakalpojumu iestādēs.

Īpašas intereses saprašanās memorandā: Programma koncentrējas uz ekonomisko noziegumu apkarošanu un bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanu

Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu ekonomisko noziegumu apkarošanas jomā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) kā projekta partneri

Izstrādājot programmas koncepciju, tiks izskatīta iespēja īstenot iepriekš noteikto projektu bērniem piemērotas tieslietu sistēmas stiprināšanas jomā ar Islandes valdības Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru kā projekta partneri

No programmas kopējiem attiecināmajiem izdevumiem maksimālais pieejamais finansējuma apjoms infrastruktūrai ("stingrie" pasākumi) tiks norādīts programmas koncepcijā.

Programmas piešķīrums: Kopā € 15 000 000
EEZ piešķīrums € 15 000 000
Programmas apsaimniekotājs: Iekšlietu ministrija
Starptautiskā partnerorganizācija: Eiropas Padome

Programmas apraksts un pamatojums

EEZ Finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programmas "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" (turpmāk tekstā - programma) mērķis ir stiprināt vairāku ieinteresēto pušu kapacitāti ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā, kā arī stiprināt multidisciplināro un starpinstitucionālo sadarbību, lai nodrošinātu, ka ar bērniem, kas cietuši no vardarbības vai ir kļuvuši par tās lieciniekiem, Latvijā tiek strādāts bērniem draudzīgā veidā (ieviešot Barnhaus modeli). Programma būs izstrādāta tā, lai tās rezultāti sekmētu EEZ Finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda prioritāšu īstenošanu - sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu un divpusējās sadarbības veicināšanu ar Donorvalstīm.

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas (turpmāk - programmas apsaimniekotājs) pieeja ir balstīta uz izpratni, ka ekonomisko noziedzību un vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības problēmas nevar atrisināt tikai iekšlietu, tieslietu un veselības aprūpes nozares. Programmas apsaimniekotāja pārliecība ir tāda, ka, lai sasniegtu vēlamos programmas mērķus, ir ļoti svarīgi iesaistīt plašu ieinteresēto pušu loku. Tāpēc, lai plānotu ilgtspējīgu uz rezultātiem balstītu programmu, ir notikušas vairākas tikšanās un telekonferences starp programmas apsaimniekotāju un dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjiem, t.sk. starptautisko partnerorganizāciju - Eiropas Padomi (turpmāk - EP), projekta partnera organizāciju - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (turpmāk - OECD), valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību, privāto sektoru, nevalstiskām organizācijām.

2018.gada 13.martā Rīgā notika programmas ieinteresēto pušu konsultācijas, kurās piedalījās pārstāvji no vairāk nekā 20 iestādēm. Tika apspriestas aktuālās problēmas un prioritārās vajadzības ekonomiskās noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī aktuālās problēmas un vajadzības vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Latvijā. 2018.gada 14.martā Rīgā notika programmas stratēģiskā sanāksme, kurā piedaloties pārstāvjiem no EP, OECD, Norvēģijas Karalistes vēstniecības Rīgā, Finanšu instrumenta biroja un LR Finanšu ministrijas (vadošā iestāde), tika apkopoti ieinteresēto pušu konsultāciju rezultāti, un tika panākta vienošanās par problēmām un vajadzībām, kuras tiks risinātas programmā.

Programmas jomā 20, dalījums starp "mīkstajiem" un "stingrajiem" pasākumiem ir plānots 40% apjomā "mīkstie" un maksimums 60% apjomā "stingrie" pasākumi.

Programmas jomā 22, dalījums starp "mīkstajiem" un "stingrajiem" pasākumiem ir plānots 50% apjomā "mīkstie" un maksimums 50% apjomā "stingrie" pasākumi.

Problēmu risināšana ekonomiskās noziedzības jomā

Saskaņā ar programmas stratēģiskajā sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem, programma risinās sekojošas problēmas ekonomiskās noziedzības jomā - plaši izplatīta korupcija, nepietiekama un neefektīva starpinstitucionālā sadarbība, nepietiekami informācijas apmaiņas mehānismi, nepilnības noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā, pārrobežu ekonomiskie noziegumi, noziedzīgu līdzekļu legalizācija un integritātes trūkums finanšu sistēmā, kompetento iestāžu pietiekamu zināšanu un kompetences trūkums. Šīs problēmas būtiski ir ietekmējušas ārvalstu investoru uzticību Latvijai. Programmas apsaimniekotāja mērķis ir veikt mērķtiecīgus pasākumus vairākās jomās un dažādos līmeņos, lai stiprinātu investoru uzticēšanos, koncentrējoties uz to, lai maksimāli palielinātu to tiesībsargājošo un uzraudzības aģentūru darbības efektivitāti, kas iesaistītas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā.

Plānotās aktivitātes atbilst nacionālajām stratēģijām, likumdošanas aktiem, nacionālajai un Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) politikai, t.sk. Deklarācijai par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā LR Ministru kabineta iecerēto darbību, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030.gadam, Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2014.-2020.gadam, ES Iekšējās drošības stratēģijai, Valsts policijas (turpmāk tekstā - VP) attīstības koncepcijai, Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk tekstā - VID) darbības un attīstības stratēģijai 2017.-2019.gadam.

Korupcijas mazināšana

Saskaņā ar 2018.gada Eirobarometra pētījumu, 84% aptaujāto uzskata korupciju Latvijā par izplatītu problēmu (vidēji ES valstīs šis rādītājs ir 68%). Atbildot uz jautājumu, vai korupcija ikdienā iedzīvotājus personiski ietekmē, 16% iedzīvotāju atbildēja apstiprinoši (vidēji ES valstīs - 25%). 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka ir kļuvuši par korupcijas upuri vai liecinieku (vidēji ES valstīs - 5%). Pēc 43% aptaujāto domām primārais korupciju sekmējošais faktors ir pārāk ciešas uzņēmēju un politiķu attiecības, savukārt 39% aptaujāto uzskata, ka korupcijas plašo izplatību visvairāk ietekmē draugu un ģimenes locekļu atbalstīšana valsts pārvaldes iestādēs.1

Viens no iedarbīgākajiem veidiem, kā cīnīties ar korupciju, ir efektīva trauksmes celšanas sistēma. Tā sekmē sabiedrības iesaisti trauksmes celšanā par iespējamiem korupcijas gadījumiem un arī citiem likuma pārkāpumiem valsts un privātajā sektorā. Trauksmes celšanas sistēma Latvijā nav vēl pilnībā izveidota, un tas uzskatāms par būtisku šķērsli cīņā ar korupciju. Īpaši noteikumi ir vajadzīgi, lai likumīgi aizsargātu trauksmes cēlējus. Noteikumi ir izstrādāti, un šobrīd tiek apspriesti Saeimā.

Programma atbalstīs korupcijas novēršanu un apkarošanu, veidojot tiešsaistes trauksmes celšanas platformu un tādējādi veicinot EP Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendāciju ieviešanu, kā arī palielinot sabiedrības informētību par trauksmes celšanas aktivitātēm un apmācot darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar korupcijas novēršanu un apkarošanu.

Mērķa grupa ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB).

Starpinstitucionālās sadarbības veicināšana un informācijas apmaiņas mehānismu uzlabošana

Starpinstitucionālajai sadarbībai noziedzības novēršanā un apkarošanā ir būtiska nozīme. Esošā tiesībsargājošo iestāžu (turpmāk tekstā - TSI) sadarbība Latvijā joprojām ir galvenokārt neformāla, un tiek noteikta katrā gadījumā atsevišķi. Programma atbalstīs efektīvu sadarbības mehānismu izstrādi un ieviešanu Latvijā. Sadarbībā ar OECD tiks īstenotas mērķtiecīgas aktivitātes, lai veicinātu sadarbību starp TSI.

Informācijas un izlūkdatu apmaiņa ir būtisks TSI instruments cīņai pret noziedzību gan valsts, gan starptautiskā līmenī, kuru kā prioritāti ir izvirzījusi arī Eiropas Savienība un Latvijas valdība. Šķēršļu likvidēšana efektīvai informācijas apmaiņai ir rentabls ekonomisko noziegumu apkarošanas veids.

Pašlaik VP ir uzsākusi informācijas apmaiņas tiešsaistes platformas "Nacionālais kriminālizmeklēšanas modelis" (turpmāk tekstā - NKIM) izveidi, izmantojot finansējumu, kas pieejams no Iekšējās drošības fonda 2014.-2020.gadam. VP NKIM nodrošinās informācijas apmaiņu reālā laikā, galvenokārt starp iekšlietu nozares iestādēm.

Programmas mērķis ir izveidot NKIM VID. Tas vēlāk tiks sasaistīts ar VP NKIM, tādējādi, dodot iespēju efektīvāk un kvalitatīvāk identificēt indivīdu un organizāciju modeļus, savienojumus un attiecības. Darbības, kas saistītas ar NKIM izveidi VID, ietvers tiesību aktu pielāgošanu, infrastruktūras uzlabošanu, kā arī darbinieku zināšanu un prasmju uzlabošanu iesaistītajās valsts iestādēs.

Mērķa grupa ir VID un VP.

Ekonomisko noziegumu krimināllietu izskatīšanas efektivitātes palielināšana, paātrinot un uzlabojot ekonomisko noziegumu izmeklēšanas procesa kvalitāti

Ekonomisko noziegumu apkarošana ir sarežģīts process. Svarīgi faktori ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas procesos ir noziegumu laicīga atpazīšana, efektīva pierādījumu izsekošana, arestēšana un konfiscēšana nozieguma vietās, saskaņota, visaptveroša un efektīva kriminālistikas ekspertīžu veikšana, kā arī profesionāli un rūpīgi veikts viss izmeklēšanas process kopumā. Šie faktori galvenokārt ir atkarīgi no izmeklētāju un citu attiecīgo ekspertu kompetences un atbilstošas modernas tehnikas pieejamības. Latvija šobrīd spēj nodrošināt tikai niecīgu daudzumu to īpašību, kas raksturo efektīvu un saskaņotu sistēmu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanas uzsākšanā. Viens no galvenajiem faktoriem esošajā situācijā ir kriminālistikas ekspertīžu kvalitāte.

VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (turpmāk tekstā - ENAP) un VP Kriminālistikas pārvalde (turpmāk tekstā - KP) cieši sadarbojas ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā. Statistika uzrāda, ka tikai vidēji 10% no visām ekonomisko noziegumu krimināllietām Latvijā tiek nodotas kriminālvajāšanai (piemēram, 2017.gadā 52 no 513 ekonomisko noziegumu krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai, savukārt laika periodā no 2013.-2016.gadam tikai 12 no 399 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai). Tajā pašā laikā, pat tās lietas, kas nonāk tiesā, tiesneši bieži kritizē, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, lai panāktu notiesājošu spriedumu. Šie dati skaidri norāda uz to, ka VP ir būtiski jāuzlabo kvalitāte un spējas lietu izskatīšanā un kriminālistikas ekspertīžu nodrošināšanā. Tādēļ programmā tiks stiprināta vienlaicīgi gan VP ENAP, gan VP KP institucionālā kapacitāte. Turklāt, cik vien iespējams, prokurori un tiesu eksperti tiks iekļauti programmas aktivitātēs.

Mērķa grupa ir VP ENAP, VP KP, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves dienests, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka un KNAB.

Ekonomiskie noziegumi uz robežām

Šengenas zona ir lielākā brīvā ceļojumu zona pasaulē, kuras ietvaros vairāk nekā 400 milj. ES dalībvalstu pilsoņiem un tās viesiem ir nodrošināta brīva personu kustība un preču plūsma bez iekšējo robežu kontroles. Teritorijā, kurā netiek veikta iekšējo robežu kontrole, pārrobežu draudi, kas ietekmē šīs valsts sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību, ir kopējas intereses jautājums.

Latvija ir atbildīga par garākās ārējās sauszemes ES/Šengenas valstu robežas ar Baltkrieviju un Krieviju apsardzību. Robežšķērsošanas vieta "Terehova" (turpmāk tekstā - RŠV Terehova) ir lielākā robežšķērsošanas vieta2 ar Krievijas Federāciju, kas atrodas uz A12 šosejas virzienā uz Maskavu. Būtiskākie līdzšinējie izaicinājumi uz Latvijas ārējās robežas ekonomiskās noziedzības jomā ir akcīzes preču, kā arī narkotiku kontrabanda un naudas atmazgāšana (t.sk. skaidras naudas kontrabanda).

ES Politikas ciklā 2018.-2021.gadam noteiktie mērķi paredz samazināt sintētisko narkotiku tirdzniecību, ieskaitot ekstazī un LSD. Vienlaikus ES jāierobežo organizētās noziedzības grupējumu aktivitātes, kas ir atbildīgas par kaņepju, heroīna un kokaīna, ieroču kontrabandu, kā arī tās, kuras ir iesaistītas viltotu preču ražošanā un izplatīšanā, tādējādi pārkāpjot veselības, drošības un pārtikas normatīvās prasības.

Galvenie instrumenti, lai cīnītos pret ekonomiskiem noziegumiem un garantētu drošību uz robežām, ir zinoši darbinieki, prasmīgi dienesta suņi, atbilstošas, mūsdienīgas iekārtas un moderna infrastruktūra. Programmas mērķis būs izstrādāt efektīvu un visaptverošu muitas kontroles sistēmu RŠV Terehova. VID Nodokļu un muitas policijas dienesta kapacitāte tiks stiprināta, lai veiktu kriminālās izlūkošanas uzdevumus un muitas kontroles pasākumus akcīzes preču, skaidras naudas un nelegālu preču kontrabandas novēršanā un atklāšanā uz ES ārējās robežas. Muitas pārvaldes kinoloģijas dienesta kapacitāte tiks stiprināta muitas dienesta suņu darba uzlabošanai, lai samazinātu aizliegto un ierobežoto preču kontrabandu, t.sk. narkotiku, cigarešu un naudas kontrabandu. Programmas aktivitātes mērķētas uz nepilnību mazināšanu attiecībā uz pārrobežu skaidras naudas kustību, kur Latvija nav spējusi demonstrēt efektīvu nedeklarētas vai nepatiesi deklarētas valūtas kustības pārrobežu konfiskācijas sistēmu uz robežas.

Mērķa grupa ir VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, VID Muitas pārvaldes kinoloģijas dienests un citas iestādes, kuras apkaro ekonomiskos noziegumus uz robežas.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas mazināšana

Latvija ir finanšu "koridors" starp Rietumeiropas un Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) valstīm. Vienlaikus, Latvija ir reģionālais finanšu centrs, kurā vairums komercbanku piedāvā pakalpojumus ārvalstu klientiem (t.sk. no NVS valstīm), tostarp ieguldījumu pakalpojumu un pārvaldības nodrošināšanu.

Lai gan Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus uzlabojumus finanšu sistēmas stiprināšanā, ārvalstu regulatori joprojām norāda uz augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas līmeni finanšu sektorā. Tas liecina, ka nepieciešamas turpmākas aktivitātes, kas vērstas uz sarežģīto ekonomisko noziegumu formu atpazīšanu.

Šajā kontekstā, programma palīdzēs nodrošināt finanšu nozares integritāti, uzraudzību un atbilstību privātajam sektoram.

Mērķa grupa ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk tekstā - FKTK) un komercbankas Latvijā.

Zināšanu un prasmju uzlabošana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā

Ņemot vērā arvien sarežģītākos ekonomiskos noziegumus, korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmas, noziegumu veiksmīgai vajāšanai un atrisināšanai galvenais ir kvalificēts tiesības sargājošais personāls. Vislabāk šo aktīvu vajadzētu izmantot, nodrošinot mācības un stiprinot kapacitāti, lai nodrošinātu visu programmas aktivitāšu ilgtspēju.

Programmas apsaimniekotājs apzinās, ka šobrīd nav nodrošinātas pietiekošas kopīgās starpinstitūciju mācības. Nepieciešams izstrādāt starpinstitūciju mācību programmas visām ieinteresētajām pusēm, kas iesaistītas peļņu nesošo noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Programmā tiks apzinātas mācību vajadzības, lai ieviestu piemērotus, jaunus mācību modeļus. Programmas finansējuma saņēmēju personāls tiks mācīts, atbilstoši viņu īpašajām vajadzībām, t.sk. ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā, korupcijas novēršanā, NKIM darbībā, ENAP IT rīka pielietošanā praksē, kriminālistikas ekspertīzēs, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanā, ekonomiskās noziedzības apkarošanā uz robežas.

Lai nodrošinātu mācību programmu ilgtspēju, iespēju robežās tiks izstrādātas mācības pasniedzējiem. Tiks arī nodrošināta atsevišķu mācību programmu pielāgošana VP koledžas vajadzībām.

Problēmu risināšana vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā

Saskaņā ar stratēģijas sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem programmas ietvaros vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā tiks risināta sekojoša problēma - bērniem, kuri kļuvuši par upuri vai liecinieku vardarbībai, Latvijā nav nodrošināta bērniem draudzīga tiesiskā vide.

Pašlaik izmeklēšanas nolūkos cietušos bērnus vai vardarbības lieciniekus intervē līdz pat 10 dažādi speciālisti (policisti, ārsti, psihologi un sociālie darbinieki). Diemžēl, sakarā ar to, ka trūkst specifisku zināšanu un psiholoģisko prasmju, šie speciālisti bieži vien izmanto nepiemērotas intervēšanas metodes. Šī daudznozaru pieeja gadījumos, kad iejaukšanās nenotiek bērniem draudzīgā veidā, bieži noved pie bērnu atkārtotas bērnu traumēšanas un atkārtotas bērnu kļūšanas par upuriem. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību konvencijas 3.panta 1.punktā noteikts, ka "visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, neatkarīgi no tā, vai tās veic valsts vai privātās sociālās labklājības iestādes, tiesas, administratīvās iestādes vai likumdevējas iestādes, galvenais apsvērums ir bērna intereses".

Barnahus ("Bērnu māja") tika izstrādāts Islandē. Tā ir bērniem draudzīga vieta, kur dažādi speciālisti strādā "zem viena jumta" lai izmeklētu seksuālā vardarbībā vai citā vardarbībā cietušo bērnu lietas, un tiek sniegts atbilstošs atbalsts cietušajiem bērniem. Saskaņā ar Barnahus pieeju, bērnus izmeklēšanas vajadzībām intervē iejūtīgā veidā - telpas ir pielāgotas Eiropas Barnahus Kvalitātes Standartiem3, bērnus intervē nodalītā telpā īpaši apmācīti speciālisti, iesaistītajiem speciālistiem tiek nodrošināta tiešraide, tiek nodrošināts intervijas videoieraksts. Barnahus pamatkoncepcija ir izvairīties no bērnu pakļaušanas atkārtotām intervijām vairākās institūcijās dažādās to atrašanās vietās. Barnahus ir efektīvs mehānisms, lai reaģētu uz vardarbību, ievērojot no vardarbības cietušo bērnu un bērnu, kas ir vardarbības liecinieki, tiesības, vienlaikus nodrošinot, ka tiek sasniegti kriminālprocesa un rehabilitācijas procesa mērķi.

Lai noskaidrotu, vai Barnahus varētu piemērot Latvijas apstākļiem, Rīgā no 2017.gada aprīļa līdz decembrim nevalstiskās organizācijas Centrs Dardedze telpās tika īstenots izmēģinājuma projekts, kurās ikdienā tiek sniegts psiholoģiskais atbalsts bērniem un viņu ģimenēm, t.sk. vardarbības gadījumos. Islandes valdības bērnu aizsardzības aģentūra un Centrs Dardedze sniedza nenovērtējamu ieguldījumu izmēģinājuma projekta īstenošanā. Pilotprojekta rezultāti pierādīja, ka Barnahus var tikt veiksmīgi ieviests Latvijā.

Programma sniegs būtisku ieguldījumu, lai bērniem, kuri kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai, tiek nodrošināts bērniem draudzīgs atbalsts - bērnus nopratinās apmācīti speciālisti atbilstošās telpās, tiks izmantotas piemērotas intervēšanas metodes, tiks sniegts savlaicīgs medicīniskās un garīgās veselības novērtējums. Aktivitātes ietvers efektīvāku un lietderīgāku izmeklēšanas procesu izveidošanu, zināšanu paaugstināšanu personālam, kas strādā ar bērniem, kas kļuvuši par upuriem vai lieciniekiem vardarbībai, sabiedrības informēšanu par vardarbību pret bērniem, telpu pielāgošanu atbilstoši Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem. Tiek iekļauta skaņas izolācijas nodrošināšana, elektroenerģijas pielāgošana, logu necaurredzamības nodrošināšana, akustikas nodrošināšana, kā arī atsevišķu ieeju nodrošināšana speciālistiem un bērniem, mēbeļu un piederumu iegāde.

Mērķa grupa būs Labklājības ministrija, VP, Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds, kā arī vardarbībā cietušie bērni un viņu ģimenes.

Vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā paredzētās aktivitātes atbildīs nacionālajiem plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem, nacionālajai un ES politikai, t.sk. ANO Konvencijai par bērnu tiesībām, EP Konvencijai par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību, EP Konvencijai par vardarbību pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, EP stratēģijai par bērna tiesībām laika periodam no 2016.-2021.gadam.

Finansējuma sinerģijas un papildināmība

Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai paātrinātu un uzlabotu lietu izskatīšanas kvalitāti, tiks nodrošināta sinerģija ar Iekšējās drošības fonds - Policijas sadarbība 2014.-2021. Saskaņā ar IDF-Policija Latvijas nacionālo programmu, noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā svarīgie mērķi, kas tiek atbalstīti, ir kriminālistikas sektors, kapacitātes stiprināšana cīņā kibernoziegumu apkarošanu, NKIM īstenošana, kā arī kapacitātes stiprināšana institūcijām, kas iesaistītas nopietnu un organizētu noziegumu apkarošanā. Programmas finansējums vēl tiks papildināts arī ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu valsts iestāžu personāla kapacitātes stiprināšanai korupcijas novēršanā un ēnu ekonomikas apkarošanā.

Latvijas Tiesu administrācija ar Eiropas Sociālā fonda finansējuma palīdzību laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam īsteno visaptverošu mācību programmu, kurā kriminālistikas eksperti darbojas kā lektori, lai uzlabotu zināšanas un prasmes kriminālistikā Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas un VP darbiniekiem, t.sk. interpretēt kriminālistikas ekspertīžu rezultātus krimināllietu izskatīšanas procesā.

Programmas finansējumam, kas paredzēts, lai novērstu un apkarotu ekonomiskos noziegumus uz robežas, tiks nodrošināta sinerģija ar finansējumu no Latvijas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam (projekts "Robežu šķērsošanas punkta Terehova - Burački uzlabošana", pirmais posms - RŠV Terehova infrastruktūras uzlabošana). Sinerģija tiks nodrošināta arī ar pieejamo finansējumu no Latvijas valsts budžeta, kur sekojoši projekti ir procesā: 1) jauna padziļinātas pārbaudes angāra būvniecība muitas kontrolei; 2) esošo kontroles paviljonu atjaunošana uz joslām; 3) elektrisko zīmju uzstādīšana uz nojumēm, lai paātrinātu robežu šķērsošanu 4) muitas pamatinfrastruktūras atjaunošana.

Programmas finansējumam vardarbības ģimenē un ar dzimumu saistītas vardarbības jomā, tiks nodrošināta sinerģija ar valsts budžetu, kas piešķirts izmēģinājuma projekta turpināšanai 2018.gadā Rīgas pašvaldībā. Papildus aktivitātes 2018. un 2019.gadam tiek līdzfinansētas ar ES programmām, t.sk. informācijas izplatīšana un mācības, ieteikumu sagatavošana par to, kā nodrošināt bērniem draudzīgas intervijas ārpus kriminālajām procedūrām (kad tiesa vēl nav iesaistīta), apaļā galda sarunas ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Tomēr nav alternatīvu finansēšanas iespēju Barnahus izveidei un ieviešanai, kas aptvertu visu valsti. Būs pieejams finansējums no valsts budžeta Barnahus turpmākajai darbībai, tādējādi nodrošinot projekta rezultātu ilgtspēju (finansējums ietver Barnahus pastāvīgu darbību, kā arī atbilstošā personāla, tostarp tieslietu un veselības jomas speciālistu, apmācības, novērtēšanu un turpmāku praktisku uzlabojumu veikšanu).

Finansējuma sinerģija palielinās EEZ Finanšu Mehānisma 2014.-2021.gadam ietekmi, nodrošinot tā efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu.

Divpusējās sadarbības mērķi

Tiks nostiprināta divpusējā sadarbība, apmainoties ar labāko praksi modernās tehnoloģijās, prasmēs un zināšanās.

Attiecībā uz projektu ekonomiskās noziedzības jomā, divpusējās attiecības tiks stiprinātas, aicinot Donorvalstu TSI piedalīties aktivitātēs, kas saistītas ar informācijas apmaiņu, zināšanu pārņemšanu, it īpaši pieredzes apmaiņu un labo praksi ar Norvēģijas muitu, lai cīnītos pret ekonomisko noziedzību uz robežām.

Attiecībā uz projektu vardarbības ģimenē un dzimumu līdztiesības jomā, tiks izveidota divpusēja partnerība ar Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru, un tiks nodrošināta zināšanu un pieredzes pārņemšana.

Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām

Starptautiska partnerība programmas līmenī ar Eiropas Padomi, OECD un Islandes Bērnu aizsardzības aģentūru nodrošinās augsta līmeņa pieredzi un pievienoto vērtību.

Programma atbalstīs konferenču organizēšanu, seminārus, prakses, mācību vizītes, reģionālās mācības ekonomisko noziegumu un korupcijas izmeklēšanā un kriminālvajāšanai. Tiks atbalstīta un uzlabota sadarbība starp nacionālajām un starptautiskajām TSI, kas nodarbojas ar informācijas apmaiņu un starptautisko līdzekļu izsekošanu korupcijā un citos ekonomiskās noziedzības veidos.

Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

  Plānotais skaits:
atklātais(-ie)
konkurss(-i)/neliela
apjoma grantu
shēma(-as)/iepriekš
noteiktais(-ie)
projekts(-i)/finanšu
instruments(-i)
Plānotā summa (€)
(katram atklātajam
konkursam, katrai
neliela apjoma grantu
shēmai, iepriekš
noteiktajiem
projektiem, finanšu
instrumentam)
Projekta piešķīruma daļa

(%)

Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā Partneri, kam ir tiesības piedalīties programmā
Atklātais (-ie) konkurss(-i): N/A N/A N/A N/A N/A
N/A N/A N/A N/A
Neliela apjoma grantu shēmas: N/A N/A N/A N/A N/A
Iepriekš noteiktie projekti: Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā 2 197 000 100% VID VP
Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova" 2 480 000 100% VID Valsts nekustamie īpašumi, OECD
Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā 650 000 100%

KNAB N/A
Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā 8 264 765 100% VP OECD
Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanāLatvijā 450 000 100% Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests/ Finanšu un kapitāla tirgus komisija OECD
Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā 2 070 000 100% Labklājības ministrija Islandes valdības Bērnu aizsardzības aģentūra, VP, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds (sadarbībā ar Centrs Dardedze)

Programmas mērķi un rādītāji

  Apraksts Rādītāji Bāzes līnija Uzdevums
MĒRĶIS Uzlabota noziedzības novēršana un izmeklēšana      
1. rezultāts Paaugstināta ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas efektivitāte (PA20) Pilnveidoti nacionālie politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5
Kriminālvajāšanai nodoto izmeklēto ekonomisko noziegumu krimināllietu skaits (%) 10% 20%
Kriminālistikas ekspertīzes, kas ilgst vairāk nekā 30 dienas (%) 71% 60%
Ikgadējais skaidras naudas konfiskācijas gadījumu skaits uz robežām 28 31
ENAP izmeklējamo krimināllietu skaits uz vienu izmeklētāju4 22 15
1.1. iznākums Uzlabota starpinstitucionālā sadarbība ekonomisko noziegumu apkarošanā Izveidota vienota IT sistēma ekonomisko noziegumu apkarošanai
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50

1.2. iznākums Uzlaboti pretkorupcijas mehānismi Izveidota tiešsaistes trauksmes cēlēju ziņošanas platforma
Organizētas sabiedrības izpratni un informētību veicinošas kampaņas 0 2
Apmācīti darbinieki, kuri pilda amata pienākumus korupcijas novēršanā un apkarošanā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 30
1.3. iznākums Uzlabota ekonomisko noziegumu izmeklēšana Uzlabota kriminālistikas laboratoriju infrastruktūra
Ieviesta jauna kriminālistikas ekspertīzes metode
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50
1.4. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par ekonomisko noziegumu novēršanu un apkarošanu Apmācīti darbinieki cīņai ar ekonomiskajiem noziegumiem un korupciju (sadalījumā pa dzimumiem) 0 75
Uzstādīts IT rīks ENAP vajadzībām
Paplašināta un uzlabota ENAP infrastruktūra
1.5. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanu Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20
1.6. iznākums Stiprināta to iestāžu kapacitāte, kas atbildīgas par pārrobežu ekonomisko noziegumu apkarošanu Uzlabota RŠV Terehova infrastruktūra
Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 50
Uzlabota VID kinoloģijas dienesta infrastruktūra 0 2
2. rezultāts Uzlabota bērnu aizsardzības sistēma (PA22) Pilnveidoti nacionālās politikas dokumenti un normatīvie akti 0 5
2.1. iznākums Ieviests Barnahus Apmācīti darbinieki (sadalījumā pa dzimumiem) 0 200
Īstenoto informētības veicināšanas kampaņu skaits 0 2
Uzlabotas telpas (saskaņā ar t.s. Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem) 0 4
Attīstīts multidisciplinārais starpinstitucionālais pakalpojumu modelis bērniem, kas cietuši no vardarbības
Divpusējās sadarbības rezultāts Uzlabota policijas, starptautisko organizāciju un pašvaldību sadarbība Uzticības līmenis starp Saņēmējvalsts un Donorvalstu iestādēm (skalā 1-7) Tiks noteikts 4.5
Apmierinātība ar partnerību (skalā 1-7) Tiks noteikts 4.5
Iestādes, kas izmanto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas N/A ≥50%
Divpusējās sadarbības iznākums Atbalstīti divpusējie sadarbības tīkli Organizēti kopīgi Saņēmējvalsts un Donorvalstu iestāžu mācību kursi 0 3
Īstenoti projekti, kas ietver sadarbību ar donora projekta partneri 0 2
Dalībnieku skaits no Saņēmējvalsts, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 20
Dalībnieku skaits no Donorvalstīm, kas iesaistījušies pieredzes apmaiņā (sadalījumā pa dzimumiem) 0 10

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie programmas izdevumi €17 647 059
Programmas piešķīruma daļa 85.00%
Kopējais programmas piešķīrums €15 000 000
Programmas piešķīrums - EEZ piešķīrumi(€) €15 000 000
Programmas piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€) €00,00
  Budžeta pozīcija EEZ piešķīrumi Norvēģijas piešķīrumi Kopējais piešķīrums Programmas piešķīruma daļa Attiecināmie programmas izdevumi
PV Programmas vadība 1 305 000 € 0 € 1 305 000 € 85.00% 1 535 294 €
PJ20 1.rezultāts 11 935 500 € 0 € 11 935 500 € 85.00% 14 041 765 €
PJ22 2.rezultāts 1 759 500 € 0 € 1 759 500 € 85.00% 2 070 000 €
  Kopā 15 000 000 € 0 € 15 000 000 € 0.00% 17 647 059 €

I pielikums

Iepriekš noteiktais projekts Nr.1 - Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā

Projekta nosaukums: Tiesībsargājošo iestāžu sadarbības veicināšana ekonomisko noziegumu novēršanā un apkarošanā Latvijā
Projekta iesniedzējs: VID
Projekta partneris: VP
Donoru projekta partneris: N/A
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 2 197 000
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 2 197 000
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Informācijas apmaiņas un sadarbības mehānismi TSI starpā nav formalizēti un integrēti nedarbojas. Ir nepieciešams uzlabot koordināciju starp TSI politikas un darbības līmeņos.

NKIM vēl nav ieviests, tāpēc nav vienota standarta, ko piemērot informācijas apmaiņai starp TSI. NKIM ieviešana palīdzēs uzlabot informācijas apmaiņu starp TSI, tādējādi paātrinot izmeklēšanas procesus.

II. VAJADZĪBAS

Lai risinātu problēmas, ir nepieciešams: 1) izstrādāt programmatūru 2) izpildīt prasības par ierobežotas informācijas apstrādi 3) izstrādāt datu analīzes risinājumu VID vajadzībām 4) nodrošināt efektīvākas slēptās darbības.

III. MĒRĶA GRUPA

VID un VP darbosies kā mērķa grupas. Šo iestāžu spēju stiprināšana palīdzēs uzlabot sadarbību starp TSI, lai novērstu un apkarotu ekonomiskos noziegumus.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

MĒRĶIS: Efektīvāka ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana
Pasākumi Rezultāts
1. Iestāžu informācijas apmaiņas ar VP juridisko procedūru izstrāde Regulatīvo priekšlikumu projekti, procedūras, starpiestāžu procedūras ceļveži
2. Iestāžu informācijas apmaiņas ar VP programmatūras izstrāde Programmatūra
3. Operatīvās darbībās iesaistīto speciālistu zināšanu un prasmju uzlabošana Mācības vismaz 50 speciālistiem, darba semināri, rokasgrāmatas, lai nodrošinātu zināšanu ilgtspēju

Iepriekš noteiktais projekts Nr.2 - Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova"

Projekta nosaukums: Ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana robežšķērsošanas vietā "Terehova"
Projekta iesniedzējs: VID
Projekta partneris (-i): Valsts nekustamie īpašumi, OECD
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 2 480 000
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 2 480 000
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Pašreizējās galvenās problēmas pie Latvijas ārējām robežām ir akcīzes preču kontrabanda, narkotiku nelikumīga tirdzniecība un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana (tostarp skaidras naudas kontrabanda).

RŠV Terehova infrastruktūra būvēta 1997.gadā, tādēļ tā ir novecojusi un neatbilst esošajām prasībām. Nepieciešamās iekārtas nav iespējams uzlabot esošajās telpās.

Pienācīgu mācību telpu trūkums dienesta suņiem, kuri palīdz muitas darbiniekiem operatīvajā darbā uz robežām, kā arī nepietiekamas kinologu zināšanas un prasmes, būtiski kavē efektīvas un iedarbīgas muitas kontroles nodrošināšanu RŠV Terehova. Dienesta suņiem ir liela nozīme, lai palīdzētu aizsargāt robežas no aizliegto un ierobežoto preču kontrabandas. Viņu stiprā puse ir spēja ātri un efektīvi pārbaudīt lielus cilvēku un preču daudzumus, atklājot dažādas preces, piemēram, narkotikas, cigaretes un naudu. Dienesta suņus izmanto viņu neuzkrītošo un nediskriminējošo plašas noteikšanas spēju dēļ, un viņi ir lielisks palīgmehānisms tehnoloģijām, piemēram, rentgena iekārtām.

II. VAJADZĪBAS

Lai risinātu problēmas, ir nepieciešams: 1) uzlabot robežkontroles un muitas iestāžu atbildīgo personu zināšanas un prasmes, tostarp par tādiem tematiem kā starpinstitucionālā koordinācija, skaidras naudas kontrabandas novēršana un atklāšana, kinologu un dienesta suņu zināšanu uzlabošana 2) stiprināt Latvijas muitas Kinoloģijas nodaļas kapacitāti, ieskaitot esošo telpu un mācību laukuma rekonstrukciju un atjaunošanu 3) uzlabot RŠV Terehova infrastruktūru, t.sk. uzbūvēt rentgena paviljonu rokas bagāžas kontrolei.

III. MĒRĶA GRUPA

VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde, Latvijas muitas Kinoloģijas nodaļa un citas iestādes, kas iesaistītas ekonomisko noziegumu apkarošanā uz robežas, būs mērķa grupas. Minēto iestāžu spēju stiprināšana palīdzēs nodrošināt efektīvāku un iedarbīgāku kontroli RŠV Terehova, kas ir lielākais robežšķērsošanas punkts pie ārējās ES/Šengenas sauszemes robežas ar Baltkrieviju un Krieviju.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

MĒRĶIS: Efektīvāka ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana
Pasākumi Rezultāts
1. Robežšķērsošanas vietas iestāžu sadarbības uzlabošana Semināri 3 kontroles iestādēm, kas pilda uzdevumus attiecībā uz iedarbīgu robežkontroli, lai panāktu sinerģiju cīņā ar ekonomiskajiem noziegumiem
2. Mehānismu un rādītāju uzlabošana, lai atklātu un konfiscētu nelikumīgu skaidras naudas pārvietošanu pāri robežai Starpinstitucionālā procedūra attiecībā uz informācijas apmaiņu starp kontroles iestādēm attiecībā uz personām, kas varētu būt iesaistītas nelikumīgā skaidras naudas pārvietošanā

Iekšējās vadlīnijas par darbībām, kas jāveic VID amatpersonām, lai atklātu nelikumīgu skaidru naudu uz ES ārējās robežas

Mācību braucieni/pieredzes apmaiņa kinologiem un suņiem, kas iesaistīti skaidras naudas atklāšanā, par nelikumīgas pārrobežu skaidras naudas pārvietošanas atklāšanu

3. Uzlabot muitas kontroles pakalpojumu kvalitāti, attīstot esošo infrastruktūru Infrastruktūra galvenajai robežšķērsošanas vietas ēkai un paviljons bagāžas rentgena kontrolei

Iekšējās inženierkomunikācijas

4. Kinoloģijas vajadzībām paredzēto telpu rekonstrukcija, ieskaitot mācību laukumu Telpas suņu praktiskai apmācībai - "suņu mācību laboratorija"
5. Personāla mācības atbilstoši jaunākajām prasībām un dienesta suņu apmācība Semināri

Mācību braucieni muitas iestādēm (muitas suņu vienība)

Atbalsts mācībām un mācīšanai (smaržu imitatori, smaržu karuseļi utt.)

Specializētas mācību sesijas dienesta suņiem, izmantojot iegādāto mācību atbalsta aprīkojumu

6. Pētījumi un analīze par:

- Vielas un sastāvdaļas, ko izmanto cigarešu ražošanā

- Narkotisku vielu smaržu atdarinātāju izmantošanas efektivitāte, apmācot suņus

Pētījumi

Iepriekš noteiktais projekts Nr.3 - Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā

Projekta nosaukums: Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas izveidei Latvijā
Projekta iesniedzējs: KNAB
Projekta partneris(-i): N/A
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 650 000
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 650 000
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Latvijā nav izveidota tiešsaistes trauksmes celšanas platforma, lai trauksmes cēlēji varētu efektīvi ziņot par koruptīvām darbībām un citiem pārkāpumiem, kuru atklāšana, izmeklēšana un novēršana ir KNAB kompetencē. Nepieciešams stiprināt pretkorupcijas mehānismus, celt sabiedrības informētību un mazināt toleranci pret korupciju, kā arī pilnveidot KNAB darbinieku spējas korupcijas novēršanā un apkarošanā.

Cilvēki nav tik dedzīgi, lai ziņotu par korupciju, nekā, piemēram, par noziegumiem, kas saistīti ar fizisku apdraudējumu. Bailes, ka ziņošana var radīt negatīvas sekas attiecībā uz profesionālo karjeru, liedz cilvēkiem ziņot par jebko aizdomīgu.

II. VAJADZĪBAS

Lai risinātu problēmas, ir nepieciešams: 1) izstrādāt un ieviest tiešsaistes trauksmes celšanas platformu 2) īstenot sabiedrības informēšanas kampaņas ar mērķi informēt sabiedrību par korupcijas izpausmēm, trauksmes celšanas iespējām un mazināt toleranci pret korupciju 3) stiprināt KNAB darbinieku kvalifikāciju un spējas korupcijas novēršanā un apkarošanā.

III. MĒRĶA GRUPA

Mērķa grupa ir KNAB. KNAB kapacitātes stiprināšana veicinās efektīvāku korupcijas novēršanu un apkarošanu Latvijā.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

MĒRĶIS: Efektīvāka ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana
Pasākumi Sagaidāmais rezultāts
1. Tiešsaistes trauksmes celšanas platformas izstrāde un ieviešana Tiešsaistes trauksmes celšanas platforma, procedūras
2. Sabiedrības informētības palielināšana par trauksmes celšanu, trauksmes celšanas sistēmas izmantošanu un trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumiem Sabiedrības izpratni veicinoša kampaņas
3. KNAB darbinieku kvalifikācijas celšana un spēju stiprināšana korupcijas novēršanas un apkarošanas darbā Mācības

Iepriekš noteiktais projekts Nr.4 - Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā

Projekta nosaukums: Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā
Projekta iesniedzējs: VP
Projekta partneris(-i): OECD
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 8 264 765
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 8 264 765
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Būtisks izaicinājums Latvijas krimināltiesību ķēdē ir ekonomisko noziegumu krimināllietu izskatīšanas ievērojamais ilgums un zemā kvalitāte VP ENAP un VP KP, kā rezultātā ir zema procentuālā daļa no krimināllietām, kuras nodod kriminālvajāšanai. Līdz ar to, notiesājošo spriedumu skaits joprojām ir zems.

VP ENAP ir atbildīga par tādu pasākumu plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu un īstenošanu, kuri nepieciešami, lai varētu novērst, identificēt un izmeklēt ekonomiskos noziegumus Latvijā. Galvenā problēma, ar ko šobrīd saskaras VP ENAP, ir izmeklētāju pārslodze, kas ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Šo faktoru vidū ir prasmju un zināšanu trūkums, kā arī biroja telpu trūkums/neadekvātums, kas neļauj paplašināt personāla skaitu, kas ir būtiski, lai veicinātu lietu izskatīšanas efektivitāti. Pašreizējais izskatāmo lietu skaits uz vienu izmeklētāju VP ENAP ir 22, tas būtiski ietekmē VP apstrādāto lietu rezultātu efektivitāti un kvalitāti.

Augstas kvalitātes, savlaicīgas kriminālistikas ekspertīzes ir būtisks faktors, lai efektīvi izmeklētu ekonomiskos noziegumus. VP KP ir galvenais kriminālistikas ekspertīžu sniedzējs Latvijā, kur ekspertīzes veic pēc TSI un citu iestāžu pieprasījuma (t.sk. KNAB un Latvijas Banka). VP KP arī apseko noziegumu vietas, ievācot pierādījumus visā Latvijā. Pastāvīgs rindu pieaugums uz kriminālistikas ekspertīžu veikšanu ir nopietna problēma VP KP. Atkarībā no ekspertīzes veida, rinda uz tās veikšanu var ilgt līdz pat 36 mēnešiem (piemēram, daktiloskopija - līdz 7 mēnešiem, skaņu ieraksti - līdz 24 mēnešiem, IT - līdz 36 mēnešiem), kas noved pie palielināta laika, pirms lietas nodod prokuratūrai, klientu sūdzībām, bioloģisko paraugu degradāciju, un pat pie tā, ka kriminālprocesi nereti beidzas bez notiesājoša sprieduma. Rindu problēmu uzsver arī Valsts kontrole savā ziņojumā par pirmstiesas izmeklēšanu (2017.g.). Tā norāda, ka laika posmā no 2015. līdz 2016.gadam ir samazinājies kriminālistikas ekspertīžu veikšanas ātrums - 71 % no kriminālistikas ekspertīzēm tika veiktas laikā, kas pārsniedza 30 dienas (salīdzinājumā ar laikposmu no 2012. līdz 2013.gadam, kad 59 % no kriminālistikas ekspertīzēm tika veiktas laikā, kas pārsniedza 30 dienas).

II. VAJADZĪBAS

Šī iepriekš noteiktā projekta galvenais mērķis ir rekonstruēt notikumu secību, kas noved pie nozieguma, identificēt aizdomīgosun cietušos, kā arī nodrošināt augstas kvalitātes un savlaicīgu dokumentu nodošanu tiesai, lai varētu notiesāt noziedzniekus. VP ENAP vajadzības saistībā ar ātruma un kvalitātes problēmu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā ietver iespēju un infrastruktūras uzlabošanu, t.sk. mācības, metodoloģijas atjaunošanu, jaunus, mūsdienīgus IT analīzes rīkus, pierādījumu uzglabāšanas un intervēšanas telpu paplašināšana/nodrošināšana un pierādījumu apstrādes iespējas (piemēram, pašlaik ir tikai viena telpa, kas piemērota konfidenciālu dokumentu apstrādei), uzlabojot specializēto telpu skaņas izolāciju un ventilāciju, elektrotīkla pieslēguma jaudas palielināšanu, lai nodrošinātu esošo iekārtu, t.sk. analīzes ierīču, funkcionēšanu. VP ENAP biroja telpu paplašināšana un atjaunošana ļaus pieņemt darbā papildu izmeklētājus, tādējādi samazinot pašreizējo izmeklētāju pārslodzi un ļaujot tiem uzlabot izmeklēšanu kvalitāti. Projektā tiks risinātas arī vajadzības, kas saistītas ar moderna, specifiska izlūkošanas aprīkojuma iegādi operatīvajām vajadzībām, tostarp video un novērošanas iekārtas.

Latvijai ir ļoti svarīgi saņemt atbalstu, lai varētu dalīties un analizēt kriminālos pierādījumus drošā un likumīgā veidā. Tāpēc, ar šo programmu tiks risinātas VP KP vajadzības, ieviešot jaunas modernas ekspertīzes metodes, atjauninot infrastruktūru, tostarp nepieciešamās īpašās iekārtas. Tas cita starpā ietver aparatūru un programmatūru kibernoziegumu un finanšu ekspertīzes jomā, kam nepieciešama būtiska atjaunināšana, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, ko noziedznieki izmanto šajās jomās. VP KP personālam ir īpašas vajadzības pēc mācību programmām, tostarp mācības saistībā ar profesionālu kriminālnoziegumu vietu izmeklēšanu un pierādījumu ievākšanas metodēm, piemēram, noziedzīgo līdzekļu izsekošana, arestēšana un konfiskācija.

III. MĒRĶA GRUPA

VP ENAP, VP KP, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, Ģenerālprokuratūra, Latvijas Banka, KNAB būs mērķa grupas. Šo iestāžu darbības spēju uzlabošana palīdzēs paātrināt un uzlabot izmeklēšanas kvalitāti.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

MĒRĶIS: Efektīvāka ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana
Pasākumi Sagaidāmais rezultāts
1. Starpinstitucionālās sadarbības novērtēšana, t.sk. esošās normatīvās bāzes trūkumu analīze Novērtējums, nepieciešamo darbību plāns
2. VP ENAP, VP KP un Ģenerālprokuratūras darbinieku mācību vajadzību noskaidrošana un atbilstošu mācību nodrošināšana Novērtējums, nepieciešamo mācību plāns, mācības
3. VP ENAP kapacitātes stiprināšana Uzlabota, rekonstruēta un droša infrastruktūra, moderna aprīkojuma iegāde un darbība, aparatūras un programmatūra uzlabošana un darbība, mācības, izpratnes veidošanas materiāli un tīmekļa rīki
4. VP KP kapacitātes stiprināšana Paplašināta infrastruktūra, rekonstruētas, atjauninātas, pielāgotas, jaunas ekspertīzes metodes, laboratorijas aprīkojums, kriminālistikas programmatūra, mācības
5. Darbinieku zināšanu un prasmju uzlabošana pārņemot labāko praksi pierādījumu atgūšanā un līdzekļu konfiskācijā Mācības
6. Aktīvu pārvaldības sistēmu novērtēšana un procesuālo risinājumu izstrāde, lai palielinātu aktīvu pārvaldības efektivitāti Novērtējuma ziņojumi, procesuālie priekšlikumi, vadlīnijas

Iepriekš noteiktais projekts Nr.5 - Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā

Projekta nosaukums: Darbinieku zināšanu pilnveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanā Latvijā
Projekta iesniedzējs: Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests/ FKTK
Projekta partneris (-i): OECD
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 450 000
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 450 000
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Latvija ir reģionālais finanšu centrs, līdz ar to šeit pastāv ievērojami noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, ārzonu kompānijas bieži izmanto Latviju līdzekļu legalizēšanai. Nesen veiktās ārvalstu regulatīvās darbības, kuru mērķis bija Latvijas bankas, liecina, ka uzraudzības iestādes joprojām saskaras ar būtiskām problēmām finanšu sektora finanšu integritātes uzlabošanā, kas nodrošina lielu daļu ārvalstu klientu. Kompetento iestāžu būtiskākā problēma ir pietiekamu zināšanu trūkums, lai atpazītu un apkarotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju finanšu sistēmā.

II. VAJADZĪBAS

Lai risinātu problēmas, galvenā nepieciešamība ir uzlabot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (finanšu izlūkošanas vienības - FIV) un FKTK (darbojas kā galvenais naudas pret-atmazgāšanas (NPA) uzraugs Latvijas finanšu sektorā) darbinieku zināšanas. Speciālistiem ir nepieciešams metodoloģiskais un kapacitātes stiprināšanas atbalsts, lai paaugstinātu viņu spējas atpazīt shēmas, kas saistītas ar naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanu. Finanšu iestādes, jo īpaši bankas, turpmāk ir jāinformē par efektīviem līdzekļiem, lai īstenotu savas NPA saistības, kā arī par nacionālajiem un sektorālajiem riskiem, kas raksturīgi Latvijai.

III. MĒRĶA GRUPA

Mērķa grupa ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, FKTK un ziņošanas iestādes - finanšu sektora dalībnieki Latvijā. Šo iestāžu spēju stiprināšana uzlabos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanu un apkarošanu Latvijas finanšu sistēmā.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

MĒRĶIS: Efektīvāka ekonomisko noziegumu novēršana un apkarošana
Pasākumi Sagaidāmais rezultāts
1. Attiecīgo iestāžu darbinieku zināšanu uzlabošana cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Mācības, mācību braucieni, semināri
2. Zināšanu uzlabošana un izpratnes veicināšana ziņošanas iestādēs (it īpaši finanšu sektorā) saistībā ar efektīvu savu kā NPA saistību izpildi un izpratni par riskiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Mācības un izpratnes veicināšana

Iepriekš noteiktais projekts Nr.6 - Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā

Projekta nosaukums: Atbalsts Barnahus ieviešanai Latvijā
Projekta iesniedzējs: Labklājības ministrija
Projekta partneri(-i): VP, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Latvijas Bērnu fonds (kopā ar Centrs Dardedze)
Donoru projekta partneris (i): Islandes valdības bērnu aizsardzības aģentūra
Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas: € 2 070 000
Projekta piešķīruma daļa: 100%
Projekta piešķīruma summa: € 2 070 000
Plānotais ilgums: 52 mēneši

I. IZAICINĀJUMI

Bērni, kas ir cietuši no vardarbības, un/vai to liecinieki nesaņem pietiekami efektīvu un kvalitatīvu atbalstu un aprūpi Latvijā, kas bieži noved pie atkārtotas bērnu traumēšanas un atkārtotas bērnu kļūšanas par upuriem. Bērniem, kas cietuši no vardarbības, ir jāsniedz atkārtotas intervijas dažādam personālam vairākās institūcijās dažādās to atrašanās vietās kombinācijā ar to, ka tiek pielietotas neatbilstošas intervēšanas metodes. Nepietiekama iestāžu sadarbība bieži vien rada nopietnu negatīvu psiholoģisku ietekmi uz bērniem.

II. VAJADZĪBAS

Lai risinātu problēmas, galvenā nepieciešamība ir ieviest Barnahus modeli Latvijā.

III. MĒRĶA GRUPA

Labklājības ministrija, VP, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca un Latvijas Bērnu fonds kalpos kā mērķa grupas. Šo iestāžu spēju uzlabošana nodrošinās, ka cietušie bērni un/vai liecinieki no vardarbības saņem pietiekami efektīvu un kvalitatīvu atbalstu un aprūpi Latvijā.

IV. MĒRĶIS, AKTIVITĀTES UN REZULTĀTI

Mērķis - uzlabota bērnu aizsardzība
Pasākumi Sagaidāmais rezultāts
1. Esošās situācijas novērtēšana Novērtējums
2. Sabiedrības izglītošana par jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību pret bērniem, tostarp praktisku informatīvo un izglītojošo materiālu izstrāde Sabiedrības izpratni veicinošas kampaņas
3. Uzlabot zināšanas par vardarbību, tiem speciālistiem, kas strādā ar bērniem, kuri cietuši no vardarbības Mācību braucieni, mācību kursi un mācību programmas, vadlīnijas
4. Attīstīts starpdisciplinārais starpinstitucionālais pakalpojumu modelis  
5. Telpu pielāgošana saskaņā ar Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem Telpas saskaņā ar Eiropas Barnahus kvalitātes standartiem

1 http://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/Survey/getSurveyDetail/instruments/SPECIAL/surveyKy/2176

2 2017.gadā Latvijas-Krievijas robežu šķērsoja 871 511 transportlīdzeklis, no kuriem gandrīz 62% šķērsoja RŠV Terehova. Kopējais robežu šķērsojošo personu skaits bija 930 575, no kuriem 62% šķērsoja RŠV Terehova. Kopumā 2017.gadā reģistrēti 551 administratīvie pārkāpuma protokoli, no kuriem 349 reģistrēti RŠV Terehova. 307 administratīvie pārkāpuma protokoli tika sastādīti par akcīzes preču kontrabandu, no kuriem 167 sastādīti RŠV Terehova.

3 http://www.childrenatrisk.eu/promise/wp-content/uploads/sites/4/2018/04/PROMISE-Barnahus-Quality-Standards.pdf

4 Kopējais lietu skaits dalīts ar kopējo izmeklētāju skaitu (Marts, 2018)

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 408Pieņemts: 04.09.2018.Stājas spēkā: 04.09.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 176, 05.09.2018. OP numurs: 2018/176.2
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
301400
04.09.2018
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva