1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Aizsardzības ministrija sagatavo un izsludina granta projektu konkursus militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam (turpmāk – atbalsts), izvērtē projektu iesniegumus, pieņem lēmumu par konkursu uzvarētājiem, piešķir atbalstu un kontrolē sniegtā atbalsta izmantošanu atbilstoši tam paredzētajiem mērķiem.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. de minimis atbalsts – komercdarbības atbalsts, ko sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr.  1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013);

2.2. divējāda lietojuma produkti – produkti, kas atbilst Eiropas Padomes 2009. gada 5. maija Regulas (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei, 2. panta 1. punktā lietotajai terminoloģijai;

2.3. inovatīvs produkts – produkts, kas atbilst Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma 1. panta 4. punktā lietotajai terminoloģijai;

2.4. mazie un vidējie uzņēmumi – uzņēmumi, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

2.5. militāra lietojuma produkti – preces (produkti), kas īpaši izstrādātas vai pielāgotas militārām vajadzībām un ir izmantojamas kā ieroči, munīcija vai militārais aprīkojums, tajā skaitā militāra rakstura preces, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienības darbību 346. pantā minētajā sarakstā, kā arī to sastāvdaļas un detaļas;

2.6. pētniecības organizācija – subjekts, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punktā lietotajai terminoloģijai;

2.7. viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

2.8. zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas – valstis un teritorijas, kuras noteiktas normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām;

2.9. tehnoloģiju gatavības līmenis – (angļu val.– technology readiness level, turpmāk – TRL) tehnoloģiju brieduma pakāpes mērījums. Tehnoloģiju brieduma pakāpes iedala šādos līmeņos:

2.9.1. TRL 1 – izzināti dabas likumi: zinātniskā pētījuma rezultāti ļauj uzsākt lietišķās pētniecības un tehnoloģijas attīstības darbus;

2.9.2. TRL 2 – formulēta tehnoloģijas praktiskā lietojuma koncepcija;

2.9.3. TRL 3 – koncepcijas eksperimentālā pārbaude: uzsākta izpēte un izstrāde (analītiskie/laboratorijas pētījumi), lai apstiprinātu prognozes par tehnoloģijas komponentiem;

2.9.4. TRL 4 – tehnoloģijas validācija laboratorijas vidē: veikta galveno tehnoloģisko komponentu integrācija, lai pārbaudītu to kopdarbību laboratorijas vidē;

2.9.5. TRL 5 – tehnoloģijas validācija mākslīgi radītā vidē: tehnoloģiskie komponenti ir integrēti ar samērā reāliem atbalsta elementiem, lai tehnoloģiju varētu pārbaudīt mākslīgi radītā vidē;

2.9.6. TRL 6 – tehnoloģijas demonstrācija mākslīgi radītā vidē: sistēmas modelis vai prototips ir pārbaudīts mākslīgi radītā vidē;

2.9.7. TRL 7 – sistēmas prototipa demonstrācija darbības vidē: sistēmas prototips, kas atbilst vai tikai minimāli atšķiras no plānotās sistēmas, ir pārbaudīts reālā darbības vidē;

2.9.8. TRL 8 – sistēma ir pabeigta un pārbaudīta: ir pierādīts, ka tehnoloģija darbojas tās galīgajā formā un plānotajos apstākļos (pēdējais tehnoloģijas attīstības līmenis);

2.9.9. TRL 9 – sekmīga sistēmas ekspluatācija.

3. Atbalstu piešķir, lai īstenotu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektus, kā arī veicinātu aizsardzības un drošības industrijā ietilpstošo mazo un vidējo uzņēmumu inovācijas. Atbalstu piešķir tādiem pasākumiem kā esošu vai jaunu zinātnisko atziņu, tehnoloģisko un citu attiecīgu zināšanu un prasmju iegūšana, kombinēšana, modelēšana un izmantošana, lai izstrādātu jaunus vai uzlabotu esošus produktus, procesus vai pakalpojumus, kā arī prototipu izgatavošanai, demonstrējumiem, pilotprojektiem, jaunu vai uzlabotu produktu, procesu vai pakalpojumu radīšanai un testēšanai. Atbalsts neietver ierastās vai regulārās izmaiņas, kas skar esošos produktus, ražošanas līnijas, ražošanas procesus, pakalpojumus un citas operācijas darbības procesā, pat ja minētās izmaiņas ir pielīdzināmas uzlabojumiem.

4. Atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

5. Atbalstu nepiešķir nozarēm un darbībām, kuras minētas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā. Ja projekta iesniedzējs, kuram plāno piešķirt atbalstu, darbojas arī nozarēs, kas minētas Komisijas regulas Nr.  1407/2013 1. panta 1. punkta "a", "b" un "c" apakšpunktā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nošķiršanu no tām darbībām, kurām piešķirts de minimis atbalsts.

6. De minimis atbalsta apmērs kopā ar kārtējā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nedrīkst pārsniegt Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru viena vienota uzņēmuma līmenī.

7. Ievērojot Komisijas regulas Nr.  1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, atbalstu, ko sniedz šo noteikumu ietvaros, drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz šo noteikumu 6. punktā noteiktajam maksimālajam de minimis atbalsta apmēram, kā arī to drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

8. Atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par šo noteikumu 6. punktā minētā maksimāli pieļaujamā atbalsta apmēra ievērošanu viena vienota uzņēmuma līmenī.

9. Atbalstu sniedz projektam, kas atbilst tehnoloģiju gatavības ceturtajam līdz astotajam līmenim (TRL 4–TRL 8).

10. Aizsardzības ministrija izveido industrijas atbalsta komisiju (turpmāk – komisija), kas administrē atbalsta piešķiršanu un uzraudzību. Komisijas sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Komisija izstrādā projektu iesniegumu konkursa nolikumu.

11. Atbalstu īsteno projektu iesniegumu konkursa veidā.

12. Projektu iesniegumu konkursu komisija izsludina ne retāk kā vienu reizi kalendāra gada laikā, publicējot attiecīgu paziņojumu Aizsardzības ministrijas tīmekļvietnē.

13. Iesniegumu iesniegšanas termiņš nav īsāks par 30 dienām no projekta iesnieguma konkursa nolikuma publicēšanas.

14. Projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu tikai par šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu.

15. Atbalstāmā projekta maksimālais īstenošanas ilgums nedrīkst pārsniegt trīs gadus.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo un atbilstoši projektu iesniegumu konkursa nolikumā noteiktajai kārtībai komisijai iesniedz:

16.1. projekta iesniegumu (1. pielikums) vai brīvā formā sagatavotu dokumentu, kas ietver šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju;

16.2. atbalstam pieteiktā produkta aprakstu un ar to saistītās biznesa idejas biznesa plānu (2. pielikums) vai brīvā formā sagatavotu dokumentu, kas ietver šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju;

16.3. informāciju, kas apliecina projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu 19.1. un 19.2. apakšpunktā minētajām prasībām;

16.4. uzskaites veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem;

16.5. deklarāciju par atbilstību šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajām prasībām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās un vidējās komercsabiedrības statusam;

16.6. iesniedzējs – fiziska persona, kas nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, – iesniedz dokumentus, kas apliecina projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētajām prasībām.

17. Projekta iesniedzējs var komisijai pieprasīt informāciju par atbalsta programmas nosacījumiem, kā arī lūgt konsultāciju par projekta iesnieguma sagatavošanu.

18. Ja informācija projekta iesniedzēja iesniegtajos dokumentos ir nepilnīga vai neprecīza, komisija rakstiski pieprasa iesniegt papildu informāciju vai precizēt iesniegto. Adresāts piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz komisijai nepieciešamo informāciju.

19. Atbalsta saņemšanai var pieteikties Latvijas Republikā reģistrēti komersanti, kuri atbilst šādām prasībām:

19.1. projekta iesniedzējam ir nepieciešamās zināšanas un prasmes attiecīgā attīstības projekta īstenošanai;

19.2. projekta iesniedzējam ir projekta īstenošanai nepieciešamais līdzfinansējums;

19.3. projekta iesniedzējs ir uzskatāms par mazo vai vidējo uzņēmumu atbilstoši šo noteikumu 2.4. apakšpunktam;

19.4. projekta iesniedzēja dalībnieki, kas ir juridiskas personas, ir reģistrēti Latvijas Republikā, kādā no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās zonas vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm, bet projekta iesniedzēja dalībnieki, kas ir fiziskas personas, ir Latvijas Republikas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi;

19.5. projekta iesniedzēja dalībnieki, kuri ir juridiskas personas, nav reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās;

19.6. nav pasludināts projekta iesniedzēja maksātnespējas process, apturēta tā saimnieciskā darbība un tas netiek likvidēts;

19.7. projekta iesniedzējam vai tā valdes vai padomes locekļiem, pārstāvēttiesīgajām personām vai prokūristiem nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro;

19.8. projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis, pārstāvēttiesīgā persona vai prokūrists ar tiesas spriedumu, kas stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams, nav atzīts par vainīgu jebkurā no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem:

19.8.1. noziedzīgas organizācijas izveidošana, vadīšana, iesaistīšanās tajā vai tās sastāvā ietilpstošā organizētā grupā vai citā noziedzīgā formējumā vai piedalīšanās šādas organizācijas izdarītos noziedzīgos nodarījumos;

19.8.2. kukuļņemšana, kukuļdošana, kukuļa piesavināšanās, starpniecība kukuļošanā, neatļauta piedalīšanās mantiskos darījumos, neatļauta labumu pieņemšana, komerciāla uzpirkšana, prettiesiska labuma pieprasīšana, pieņemšana un došana, tirgošanās ar ietekmi;

19.8.3. krāpšana, piesavināšanās vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana;

19.8.4. terorisms, terorisma finansēšana, aicinājums uz terorismu, terorisma draudi vai personas vervēšana un apmācīšana terora aktu veikšanai;

19.8.5. cilvēku tirdzniecība;

19.8.6. izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

19.9. Militārās izlūkošanas un drošības dienesta rīcībā nav informācijas par projekta iesniedzēja, tā valdes vai padomes locekļu, pārstāvēttiesīgo personu, prokūristu vai dalībnieku darbībām, kas ir vērstas pret Latvijas Republikas drošību, pārkāpj starptautiskajos līgumos ietvertos vai starptautisko organizāciju noteiktos ierobežojumus. Projekta iesniedzēja valdes vai padomes locekļi, pārstāvēttiesīgās personas vai prokūristi, dalībnieki nepieder pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, aizliegtām sabiedriskām organizācijām, partijām vai to apvienībām;

19.10.  projekta iesniedzējs nav sniedzis nepatiesu informāciju par kādu no šā punkta nosacījumiem.

20. Pieteiktais projekts ir ar praktisku izmantojamību aizsardzības vai drošības jomā un ar skaidri identificējamu eksporta potenciālu.

21. Ja komisija valsts informācijas sistēmās vai datubāzēs nevar iegūt informāciju, lai izvērtētu projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu prasībām, tā pēc projekta iesnieguma saņemšanas pieprasa:

21.1. Valsts ieņēmumu dienestam – informāciju, vai nav apturēta komersanta saimnieciskā darbība;

21.2. Uzņēmumu reģistram – ziņas par komersanta dalībniekiem (fiziskām personām un juridiskām personām), kā arī personām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt komersantu;

21.3. Iekšlietu ministrijas Informācijas centram – ziņas par šo noteikumu 19.8. apakšpunktā izvirzītajām prasībām;

21.4. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei – informāciju par šo noteikumu 19.4. apakšpunktā norādīto personu pilsonību.

22. Komisija izvērtē projekta iesniegumu, ievērojot šādus kritērijus:

22.1. produkta lietojamība aizsardzības un drošības nozarē – 20 % no kopējā vērtējuma;

22.2. projekta iesnieguma iesniedzēja vispārējā spēja attīstīt projektu (darbinieku kompetence un pieredze, līdzšinējās darbības jaunu produktu vai tehnoloģiju izstrādē) – 25 % no kopējā vērtējuma;

22.3. produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste – 40 % no kopējā vērtējuma;

22.4. starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz projekta iesnieguma iesniedzēja turpmāko komercdarbību – 15 % no kopējā vērtējuma.

23. Atbalstu katra konkrētā projekta ietvaros TRL paaugstināšanai piešķir ne vairāk kā vienu reizi ar nosacījumu, ka atbalsta piešķiršana būtiski un skaidri izmērāmā veidā veicinās projekta mērķa sasniegšanu.

24. Atbalstu izmaksā granta veidā, pamatojoties uz līdzfinansējuma principu, saskaņā ar nolikumā noteikto kārtību. Atbalsta saņēmējs ir atbildīgs par nepieciešamā līdzfinansējuma nodrošināšanu.

25. Aizsardzības ministrijas atbalsts vienam projektam nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajā gadā šim mērķim plānotajiem Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.

26. Atbalstu piešķir, ņemot vērā iesniegto projektu kopējā vērtējuma atbilstību šo noteikumu 24. punktā norādītajiem vērtēšanas kritērijiem un attiecīgajā gadā šim mērķim pieejamos Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļus. Ja nepieciešams, pamatojoties uz komisijas izvērtējumu par iesniegto projektu ietvaros pieprasīto līdzekļu kopsummas atbilstību attiecīgajā gadā šim mērķim plānotajiem Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem, Aizsardzības ministrijai ir tiesības atbalsta saņēmējiem piedāvāt atbalsta summu, kas ir mazāka par attiecīgā projekta iesniegumā sākotnēji norādīto.

27. Atbalstu nepiešķir projektam, kura vērtējums divos vai vairākos šo noteikumu 22. punktā minētajos vērtēšanas kritērijos ir vienāds vai mazāks par pusi no maksimālā iespējamā vērtējuma.

28. Atbalsta īpatsvars projektā ir 50 % no projekta attiecināmajām izmaksām. Atbalsta maksimālais īpatsvars var tikt palielināts līdz 75 % no projekta attiecināmajām izmaksām, ja projekta īstenošana paredz pētniecības organizāciju iesaisti vai to pētniecības darba rezultātu izmantošanu, nodrošinot tehnoloģiju pārnesi un veicinot to komercializācijas potenciālu.

29. Projekta attiecināmās izmaksas šo noteikumu izpratnē ir:

29.1. personāla izmaksas – projekta iesniedzēja darbinieki, pētnieki, palīgdarbinieki, ciktāl tie nodarbināti projektā;

29.2. instrumentu un aprīkojuma izmaksas, ciktāl tos izmanto projektā;

29.3. ēku un zemes izmaksas, ciktāl un cik ilgi tās izmanto projektā. Attiecībā uz ēkām par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas tikai tās amortizācijas izmaksas, kas atbilst projekta ilgumam un ir aprēķinātas saskaņā ar vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem. Attiecībā uz zemi par attiecināmajām izmaksām ir uzskatāmas komerciālās nodošanas izmaksas vai faktiski veikto kapitālieguldījumu izmaksas;

29.4. materiālu, piederumu un līdzīgu produktu izmaksas, kas radušās tieši projekta īstenošanas gaitā;

29.5. maksa par līgumpētījumiem, zināšanām un patentiem, kas iegādāti vai kuru licences saņemtas no ārējiem avotiem godīgas konkurences apstākļos, kā arī konsultantu un līdzvērtīgu pakalpojumu izmaksas, kuri izmantoti vienīgi projekta mērķiem;

29.6. maksa par kredītiestādes vai finanšu attīstības institūcijas "Altum" garantijas izsniegšanu, ja tā tiek pieprasīta saskaņā ar konkursa nolikumā noteikto kārtību.

30. Komisijai, vērtējot projektu iesniegumus, ir tiesības pieaicināt ekspertus un jomas speciālistus.

31. Pēc tam, kad komisija ir izvērtējusi projekta iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un projekta iesniedzēja atbilstību šo noteikumu III un IV nodaļā izvirzītajām prasībām, komisija sniedz priekšlikumu Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:

31.1. par atbalsta piešķiršanu;

31.2. par atteikumu piešķirt atbalstu.

32. Aizsardzības ministrija, pamatojoties uz komisijas ieteikumu, atbalstītā projekta ietvaros var lemt par aizsardzības nozares speciālistu iesaisti un projekta ietvaros izstrādāta produkta (tā prototipa) testēšanai nepieciešamās NBS infrastruktūras vai materiāltehnisko līdzekļu izmantošanu, lai pārliecinātos par attiecīgā produkta (tā prototipa) praktisku izmantojamību NBS uzdevumu izpildē.

33. Aizsardzības ministrija lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt atbalstu pieņem mēneša laikā no projekta iesnieguma saņemšanas dienas.

34. Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra lēmumu var apstrīdēt mēneša laikā no tā spēkā stāšanās, iesniedzot attiecīgu iesniegumu aizsardzības ministram.

35. Pēc lēmuma par atbalsta piešķiršanu pieņemšanas projekta iesniedzējs un Aizsardzības ministrija noslēdz rakstveida līgumu.

36. Aizsardzības ministrija veic piešķirtā de minimis atbalsta uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

37. Aizsardzības ministrija ne retāk kā reizi atbalsta periodā pārbauda atbalsta saņēmēja atbilstību šo noteikumu 19.4., 19.8. un 19.9. apakšpunktā minētajām prasībām, atbalsta piešķiršanas kritērijiem un piešķirtā atbalsta izmantošanu atbilstoši projektā un līgumā noteiktajiem mērķiem visā atbalsta periodā. Komisija nodrošina attiecīgo pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti.

38. Ja, veicot šo noteikumu 37. punktā minētās pārbaudes, komisija konstatē, ka atbalsta saņēmējs vairs neatbilst noteikumu 19.4., 19.8. vai 19.9. apakšpunktā minētajām prasībām vai atbalsta saņemšanas kritērijiem vai pārkāpj piešķirtā atbalsta izmantošanas nosacījumus, komisija pieprasa atbalsta saņēmēja skaidrojumu. Pēc skaidrojuma izvērtēšanas Aizsardzības ministrija var lemt par atbalsta piešķiršanas atcelšanu un saņemtā finansējuma atmaksu.

39. Atbalsta saņēmējs nodrošina ar de minimis atbalsta saņemšanu saistītās informācijas pieejamību 10 fiskālos gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas. Aizsardzības ministrija datus par de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, skaitot no pēdējās atbalsta piešķiršanas dienas, atbilstoši Komisijas regulas Nr.  1407/2013 6. panta 4. punktam.

40. Noteikumi ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.