Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ekonomikas ministrijas rīkojums Nr.129

Rīgā 1997.gada 9.jūlijā

Par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumiem nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" un 1997.gada 10.jūnija Ministru kabineta noteikumiem nr.209 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 15 augusta noteikumos nr.253 "Noteikumi par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem"":

1.Apstiprināt pievienotos Ekonomikas ministrijas noteikumus "Par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu un uzraudzību";

2.Izveidot komisiju speciālo atļauju (licenču) izsniegšanai starpniecības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darījumiem ar privatizācijas sertifikātiem Latvijas Republikā (tālāk tekstā - "komisija"):

Komisijas priekšsēdētājs:

J.Janovs - Latvijas Hipotēku un zemes bankas padomes padomnieks

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks:

A.Bernāns - Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors

Komisijas locekļi:

T.Laizāns - Vērtspapīru tirgus komisijas viceprezidents

E.Līvmanis - NCH Advisors Inc. jurists

U.Paukšens - Latvijas Bankas Tirgus operāciju daļas vadītājs

I.Razumovskis - VAS "Privatizācijas aģentūra" finansu direktors

J.Valters - A/S "Latvijas Universālā birža" prezidents

E.Lazdiņš - Latvijas Hipotēku un zemes bankas valdes konsultants

Komisijas atbildīgā sekretāre:

I.Kovaļevska - Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta vecākā referente

Komisijas atbildīgās sekretāres vietnieks:

A.Mazūrs - Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta vecākais referents

3. Komisijai izskatīt saņemtos pieteikumus un izsniegt licences starpniecības darījumiem ar privatizācijas sertifikātiem Latvijas Republikā.

Komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam parakstīt speciālo atļauju (licenci).

4. Noteikt, ka nepieciešamības gadījumā komisija pieaicina ekspertus no jebkuras iestādes vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības). Līgumus par ekspertu darba apmaksu slēdz Ekonomikas ministrija.

5. Par šā rīkojuma izpildi atbild Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors A.Bernāns.

6. Atcelt Ekonomikas ministrijas:

1994.gada 25.novembra rīkojumu nr.323 "Par atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanu";

1995.gada 10.februāra rīkojumu nr.21 "Par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanas izmaiņām";

1995.gada 15.februāra rīkojuma nr.26 "Par darījumu un licenču apturēšanu viltotu privatizācijas sertifikātu pārveduma uzdevumu atklāšanas gadījumāī 2. un 3.punktu;

1995.gada 3.novembra rīkojumu nr.193 "Par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu".

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs A.Berners

 


 

APSTIPRINĀTI ar Latvijas Republikas
Ekonomikas ministrijas 1997. gada 9. jūlija
rīkojumu nr.129

Noteikumi par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu un uzraudzību

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Speciālo atļauju (licenci) starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības veikšanai privatizācijas sertifikātu (turpmāk tekstā - "sertifikāti") tirgū izsniedz Ekonomikas ministrijas licencēšanas komisija (turpmāk tekstā - komisija) saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumiem Nr.253 "Par starpniecības uzņēmumu darbību ar privatizācijas sertifikātiem", Ministru kabineta 1997.gada 10.jūnija noteikumiem Nr.209 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumos Nr.253 "Par starpniecības uzņēmumu darbību ar privatizācijas sertifikātiemīī un šiem noteikumiem.

1.2. Licenci kopīgo ieguldījumu sabiedrību (turpmāk tekstā - KIS) uzņēmējdarbības veikšanai izsniedz vienlaicīgi ar atļauju pirmā kopīgo ieguldījumu fonda (turpmāk tekstā - KIF) dibināšanai.

Katra jauna KIF dibināšanai ir jāsaņem speciāla atļauja.

1.3. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem licences (speciālās atļaujas) saņēmēju saimnieciskās darbības pārskatiem, grāmatvedības uzskaites dokumentiem, auditoru vai zvērināto revidentu slēdzieniem.

1.4. Komisija piešķir, anulē, aptur un atjauno licences darbību ar savu lēmumu. Komisijas darbību nodrošina Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departaments.

1.5. Ja starpniecības uzņēmums licenci nozaudē, tā ir jāsaņem no jauna šajos noteikumos paredzētajā kārtībā, samaksājot valsts nodevu, tāpat kā par licences pagarināšanu.

1.6. Komisija apstiprina Privatizācijas un sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centra (turpmāk tekstā - Informācijas centrs) priekšlikumus par informācijas sniegšanu.

1.7. Komisijas darbības pārraudzību un kontroli veic ekonomikas ministrs, Valsts kontrole un citas kompetentas valsts institūcijas.

1.8. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus par šo noteikumu atsevišķu punktu piemērošanas kārtību.

2. Licencēšanas komisijas izveidošanas pamatprincipi

2.1. Komisiju vada priekšsēdētājs.

2.2. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā vai viņa uzdevumā komisiju vada priekšsēdētāja vietnieks.

2.3. Komisijas sastāvā ietilpst fiziskas personas, kuras ir kompetentas privatizācijas sertifikātu un citu vērtspapīru tirgus jautājumis, kā arī likumdošanas jomā.

2.4. Komisijā var tikt pārstāvētas:

1) Vērtspapīru tirgus komisija;

2) Latvijas komercbanku asociācija;

3) Latvijas Banka;

4) biržas;

5) Nekustamā īpašuma tirgus dalībnieku asociācija;

6) Pašvaldību savienība;

7) Monopoldarbības uzraudzības komiteja;

8) valsts pārvaldes institūcijas;

9) vērtspapīru tirgus eksperti.

2.5. Priekšlikumus par komisijas locekļu kandidātu izvirzīšanu 2.4. punktā minētās institūcijas iesniedz ekonomikas ministram. Priekšlikumam jābūt noformētam rakstveidā ar attiecīgās institūcijas vadītāja parakstu un zīmogu.

2.6. Šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētās institūcijas var izvirzīt 2.5. apakšpunktā minētajā kārtībā pārstāvjus darbam komisijā ar novērotāja tiesībām. Šiem pārstāvjiem ir tiesības izteikt savu viedokli komisijas sēdēs, bet nav tiesību piedalīties balsošanā.

2.7. Par komisijas locekļiem nevar būt personas, kuras ir sodītas par saimnieciskiem noziegumiem, ja par to ir paredzēta kriminālatbildība komisijas locekļa pienākumu pildīšanas uzsākšanas brīdī un nav dzēsta sodāmība vai saņemta reabilitācija.

2.8. Ja komisijas loceklis ir pārkāpis savas noteiktās pilnvaras vai rīkojies pretlikumīgi, ekonomikas ministrs to atbrīvo no komisijas locekļa pienākumu pildīšanas.

2.9. Komisijas priekšsēdētājam ir pienākums informēt ekonomikas ministru un institūciju, kuru pārstāv komisijas loceklis, par šī locekļa pārkāpumiem vai regulāru neierašanos uz komisijas sēdēm.

3. Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi licences saņemšanai Kopīgo ieguldījumu sabiedrību (tālāk tekstā - KIS) uzņēmējdarbības veikšanai sertifikātu tirgū un kopīgo ieguldījumu fondu (turpmāk tekstā - KIF) dibināšanai, kā arī citi ziņojumi.

3.1. Licences saņemšanai KIS jāiesniedz komisijā šādi dokumenti:

1) Ekonomikas ministrijai adresēti pieteikumi licences saņemšanai un atļaujai KIF dibināšanai (Pielikums Nr.1). Pieteikumā jānorāda visu iesniegto dokumentu saraksts un tas jāparaksta Sabiedrības valdes vai padomes locekļiem;

2) uzņēmuma reģistrācijas apliecības noraksts;

3) uzņēmuma statūtu noraksts, kurā jāparedz darījumi ar vērtspapīriem un/vai privatizācijas sertifikātiem;

4) uzņēmuma telpu nomas līguma noraksts un iznomātāja īpašuma tiesības apliecinošs dokuments vai uzņēmuma īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti atbilstoši uzņēmuma juridiskajai adresei vai biroja adresei;

5) ziņas par KIS amatpersonām:

a) amatpersonu saraksts;

b) valdes locekļiem, izpilddirektoriem un to vietniekiem, galvenajam grāmatvedim, revīzijas komisijas locekļiem jāiesniedz izziņa (pielikums nr.2) un pases kopija (2. un 3. lpp. un lpp. ar atzīmi par pierakstu);

c) vismaz divām amatpersonām jāiesniedz licences noraksts profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū, dokuments par valsts valodas prasmi (saskaņā ar Latvijas Republikas Valodu likumu un LR MP 1992. gada 25. maija lēmumu nr.189), izziņa (pielikums Nr.2) un pases kopija (2. un 3. lpp. un lpp. ar atzīmi par pierakstu);

d) to amatpersonu saraksts, kurām ir paraksta tiesības sabiedrībā ar valdes lēmuma numuru un datumu;

6) citu saņemto uzņēmējdarbības speciālo atļauju (licenču) kopijas un attiecīgo licencēšanas komisiju izziņa par pēdējā darbības gadā konstatētajiem pārkāpumiem un pieņemtajām sankcijām;

7) Valsts ieņēmumu dienesta izziņa (oriģināls) par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un/vai pilnīgu norēķināšanos ar budžetu. VID izziņa nedrīkst būt izsniegta agrāk kā pirms mēneša un tai ir jābūt adresētai Ekonomikas ministrijas licencēšanas komisijai;

8) pēdējā darbības gada un kārtējā ceturkšņa vai pusgada pārskati, kas apstiprināti Valsts ieņēmumu dienestā;

9) akcionāru saraksts, kurā norādītas visas juridiskās personas un amatpersonas, kā arī fiziskās personas, kurām pieder desmit vai vairāk procenti no pamatkapitāla vai balsstiesīgā kapitāla, norādot personas kodu (Uzņēmumu reģistra reģistrācijas numuru) un kapitāla daļu;

10) šī punkta otrajā, trešajā, piektajā un devītajā daļā minētās ziņas par turētājbanku un Latvijas Bankas uzziņa par atļauju tai darboties vērtspapīru tirgū;

11) vērtspapīru uzskaites datu bāzes aizsardzības apraksts atbilstoši Ministru kabineta 1994. gada 24. maija noteikumiem Nr.107 "Par valsts nozīmes automatizētajām informācijas sistēmām". Aprakstā jānorāda drošības pasākumi saskaņā ar pievienoto shēmu (pielikums Nr.3);

12) līgums ar turētājbanku, kas stājas spēkā pēc KIS licences saņemšanas;

13) ieguldījuma līgums;

14) fonda prospekts;

15) saistīto uzņēmumu saraksts, ar kuriem sabiedrība nedrīkst slēgt līgumus par fonda mantu. (skat. Likums "Par uzņēmumu ienākuma nodokli");

16) to vietu saraksts, kur tiks veiktas operācijas ar vērtspapīriem, uzrādot adresi.

3.2. Lai saņemtu speciālu atļauju nākošā KIF dibināšanai, KIS ir jāiesniedz licencēšanas komisijā sekojoši dokumenti:

1) iesniegums;

2) informācija par izmaiņām 3.1. punktā minētajās ziņās;

3) ieguldījumu apliecību emisijas pārskati par nodibinātajiem fondiem (pielikums nr. 4);

4) nodibināto fondu ieguldījumu apliecību emisijas apliecības kopija;

5) fonda prospekts;

6) ieguldījuma līgums;

7) līgums ar turētājbanku, vai papildinājumi (izmaiņas) iepriekš noslēgtajā līgumā;

8) Latvijas Centrālā depozitārija izziņa par nodibināto fondu emisijas kontu atvēršanu;

9) izziņa no VID par nodokļu nomaksu.

Komisija var veikt KIF pārvaldīšanas pārbaudes, ja tas nepieciešams, lai varētu piešķirt atļauju jauna KIF dibināšanai.

3.3. Speciālas atļaujas KIS un KIF dibināšanai nepiešķir, ja iesniegtie dokumenti neatbilst likuma "Par vērtspapīriem" un noteikumu "Par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem" prasībām. KIF dibināšanas atļauju komisija var nedot, ja KIS darbībā ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi.

3.4. KIS nekavējoties jāiesniedz ziņas komisijai par visām izmaiņām un papildinājumiem 3.1. punktā minētajās ziņās.

3.5. KIS jāiesniedz pārskats (Pielikums Nr.4) par ieguldījumu apliecību emisijas gaitu un rezultātiem vienreiz ceturksnī, kā arī beidzot emisiju par privatizācijas sertifikātiem un sākot darījumus ar fondu, pārtraucot emisiju vai uzsākot fonda likvidāciju vai reorganizāciju.

3.6. KIS jāiesniedz ziņojums komisijai, ja tiek uzsākta vai palielināta ieguldījumu apliecību emisija par naudu.

Komisija izsniedz atļauju emisijas apjoma palielināšanai (par Ls), ja ir iesniegts gada (pusgada, ceturkšņa) vai ārkārtas pārskats (ar ziņojumu par fonda mantu).

3.7. Zvērinātam revidentam ir jāparaksta finansu pārskati un fonda prospekts. Fonda projektu un ieguldījuma līgumu paraksta sabiedrības pilnvarotas pārvaldes institūcijas locekļi un personas, kas sagatavojušas fonda prospektu un ieguldījumu līgumu.

4. Kārtība, kādā iesniedzami pieteikumi licences saņemšanai tirdzniecības starpnieka uzņēmējdarbības veikšanai

4.1. Tirdzniecības starpnieka licences saņemšanai jāiesniedz komisijā šādi dokumenti:

1) Ekonomikas ministrijai adresēts pieteikums licences saņemšanai (pielikums nr.1). Pieteikumā jānorāda visu iesniegto dokumentu saraksts.;

2) uzņēmuma reģistrācijas apliecības noraksts;

3) uzņēmuma statūtu noraksts, kuros jāparedz darījumi ar vērtspapīriem un/vai privatizācijas sertifikātiem;

4) uzņēmuma telpu nomas līgums un iznomātāja īpašuma tiesības apliecinošs dokuments vai uzņēmuma īpašuma tiesības apliecinošs dokuments atbilstoši uzņēmuma juridiskajai adresei vai biroja adresei. Telpu platība nedrīkst būt mazāka par 12 m2;

5) ziņas par sabiedrības amatpersonām:

a) sabiedrības amatpersonu saraksts, kurām ir paraksta tiesības;

b) sabiedrības valdes locekļiem, izpilddirektoriem, un viņu vietniekiem un sabiedrības pilnvarotajām personām jāiesniedz izziņa (pielikums Nr.2) un pases kopija (2. un 3. lpp. kā arī atzīme par pierakstu);

c) vismaz divām pilnvarotajām personām, kuras būtu tiesīgas slēgt līgumu sabiedrības vārdā, jāuzrāda licence profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū (jāiesniedz licences noraksts);

d) sabiedrības pilnvarotajām personām ir jāiesniedz apliecības kopija par valsts valodas prasmi (3. kategorija, saskaņā ar Latvijas Republikas Valodu likumu un LR MK 1992. gada 26. maija lēmumu Nr.189);

e) ar pilnvarotām personām noslēgto darba līgumu kopijas, kuru termiņš nedrīkst beigties ātrāk kā 6 mēnešus pēc dokumentu iesniegšanas. Ja par licencēto personu iesniegtajā izziņā ir norādīts, ka tā ir attiecīgās uzņēmējsabiedrības amatpersona un norādīti darba līguma termiņi, tad darba līgumu var neiesniegt;

6) Valsts ieņēmumu dienesta izziņa (oriģināls) par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un/vai pilnīgu norēķināšanos ar budžetu.

VID izziņa nedrīkst būt izsniegta agrāk kā pirms mēneša un tai ir jābūt adresētai Ekonomikas ministrijas licencēšanas komisijai;

7) pēdējā darbības gada un kārtējā pusgada vai ceturkšņa pārskati, kas apstiprināti Valsts ieņēmumu dienestā;

8) tirdzniecības starpnieka darbību reglamentējošie iekšējie noteikumi, kuros ir atspoguļota darījumu veikšanas un uzskaites kārtība, atbildīgās personas par darījumu veikšanu un informācijas sniegšanu, pienākumu sadalījums, amatpersonu un licencēto personu pienākumi. Ja sabiedrība ir iesniegusi brokeru sabiedrības licenci, tad jāiesniedz tikai ar sertifikātiem veikto darījumu veikšanas un uzskaites kārtība, atbildīgās personas par darījumu veikšanu un informācijas sniegšanu, pienākumu sadalījums, amatpersonu un licencēto personu pienākumi;

9) citu saņemto uzņēmējdarbības speciālo atļauju (licenču) kopijas un attiecīgo licencēšanas komisiju izziņa par pēdējā darbības gadā konstatētajiem pārkāpumiem un pieņemtajām sankcijām;

10) līguma ar naudas kontu turētāju (banku) kopija (izņemot bankas);

11) izziņa par sabiedrības dalībniekiem (akcionāriem), kam pieder vairāk nekā 10% balsstiesīgā kapitāla;

12) informācija par tirdzniecības starpniekam piederošajām daļām citās uzņēmējsabiedrībās, ja šīs daļas pārsniedz 10% no to pamatkapitāla;

13) to vietu saraksts, kur tiks veiktas operācijas ar sertifikātiem, uzrādot adresi ;

14) ja tirdzniecības starpnieka grāmatvedības dokumenti glabājas datoros, jāiesniedz vērtspapīru uzskaites datu bāzes aizsardzības apraksts atbilstoši Ministru kabineta 1994. gada 24. maija noteikumiem Nr.107 "Par valsts nozīmes automatizētajām informācijas sistēmām". Aprakstā jānorāda drošības pasākumi saskaņā ar pievienoto shēmu (pielikums Nr.3) un jāiesniedz ekspertu slēdziens par datu bāzes aizsardzības atbilstību aprakstam.

4.2. Bankām un sabiedrībām, kuras ir saņēmušas Finansu ministrijā brokeru sabiedrības licenci, nav jāiesniedz 4.1.8.punktā minētā informācija.

4.3. Tirdzniecības starpniekam nekavējoši jāiesniedz ziņas komisijai par visām izmaiņām un papildinājumiem 4.1. punktā minētajās ziņās.

4.4. Ja tirdzniecības starpnieka vārdā līgumus slēdz personas, kurām nav Finansu ministrijas licences profesionālai darbībai vērtspapīru tirgū, tirdzniecības starpniekam ir jāiesniedz komisijā apstiprināšanai privatizācijas sertifikātu pirkšanas - pārdošanas tipveida līgums.

4.5. Ja šajā punktā minētie dokumenti ir iesniegti, saņemot komisijas izsniegto citā veida starpniecības uzņēmuma licenci, tad jāiesniedz trūkstošie dokumenti un ziņas par izmaiņām iepriekš iesniegtajos dokumentos.

5. Kārtība, kādā iesniedzams pieteikums licences saņemšanai ieguldījumu konsultantu uzņēmuma uzņēmējdarbības veikšanai

5.1. Ieguldījumu konsultantu licences saņemšanai komisijā jāiesniedz šo noteikumu 4.1. punkta 1.-6. un 13. apakšpunktā minētie dokumenti.

5.2. Ieguldījumu konsultantu uzņēmumam nekavējoši jāsniedz ziņas par amatpersonu un pilnvarnieku sastāva maiņu, kā arī par katras jaunas darbības vietas (biroja) atklāšanu.

5.3. Ieguldījumu konsultantu uzņēmuma licenci var iegūt, ja ir pagājuši ne mazāk kā 6 mēneši, kopš firmā strādājošais speciālists ar vismaz 6 mēnešu darba pieredzi finansu vai vērtspapīru tirgū ir saņēmis FM vērtspapīru tirgus speciālista licenci.

5.4. Ja vajadzīgie dokumenti ir iesniegti, saņemot cita starpniecības uzņēmuma licenci, tad tie atkārtoti nav jāiesniedz, bet jāiesniedz izmaiņas iepriekš iesniegtajos. Papildus jāiesniedz jauna Valsts ieņēmuma dienesta izziņa par pilnīgu norēķināšanos ar budžetu.

6. Licencēšanas komisijas darbība

6.1. Pieteikumi komisijā jāiesniedz Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamentā, un tos reģistrē komisijas atbildīgais sekretārs vai viņa vietnieks šim nolūkam sagatavotā grāmatā pieteikumu secībā.

6.2. Starpniecības uzņēmumu pieteikumus (dokumentus) pieņem licencēšanas komisijas noteiktajos laikos, ne retāk kā divas reizes nedēļā - kopumā ne mazāk kā astoņas stundas.

6.3. Dokumentu komplekts jāiesniedz cauršūts un apzīmogots. Kopīgo ieguldījumu sabiedrībām jāiesniedz vēl divi cauršūti dokumentu komplekti atbilstoši likuma "Par vērtspapīriemī prasībām par ieguldījumu apliecību emisiju, kā arī necauršūti fonda prospekta, ieguldījuma līguma, kā arī turētājbankas līguma necauršūti eksemplāri. Pēc starpniecības uzņēmuma pieprasījuma komisijas sekretārs vai viņa vietnieks izsniedz pieteikuma (pielikums nr.1) kopiju ar atzīmi par dokumentu iesniegšanas datumu.

Ja tiek iesniegti grozījumi (izņemot visa dokumenta jaunu redakciju) iepriekš iesniegtajos dokumentos (fonda prospekts, tipveida līgums, utml.), tad jāiesniedz arī uzziņa par grozījumiem, kurā ir salīdzinošā tabula ar veco tekstu un jauno tekstu.

6.4. Iesniegto dokumentu atbilstību noteikumu prasībām atzīmē dokumentu kontroles lapā komisijas sekretārs vai viņa vietnieks. Kā dokumentu iesniegšanas datums tiek reģistrēts tas datums, kurā uzņēmējsabiedrība iesniegusi pēdējo dokumentu.

6.5. Iesniedzot dokumentus, jāuzrāda to oriģināli vai arī jāiesniedz notariāli apstiprinātas kopijas. Komisijas sekretārs pats apliecina tos dokumentus, kuru apjoms ir ne vairāk kā uz 2 lpp A4 formātā.

6.6. Pēc 3.1. un 4.1. punktā minēto dokumentu saņemšanas Privatizācijas departaments nekavējoties pieprasa attiecīgajā Iekšlietu ministrijas (IeM) struktūrvienībā ziņas par 3.1.5. un 4.1.5. punktā minēto personu sodāmību. Komisija lēmumu par licences piešķiršanu var pieņemt pirms IeM ziņu saņemšanas. Ja iesniegtās ziņas par sodāmību nesaskan ar IeM ziņām, izsniegtā licence ar komisijas lēmumu tiek apturēta un anulēta, ja attiecīgas personas ne vēlāk kā mēneša laikā nav nomainītas.

6.7. Iesniegums par licences vai fonda dibināšanas atļaujas izsniegšanu izskatāms ne ilgāk kā 30 dienu laikā no visu minēto dokumentu saņemšanas un to reģistrēšanas dienas Ekonomikas ministrijā. Šo termiņu var pagarināt vēl par 30 dienām, ja ir nepieciešama iesniegto dokumentu pārbaude.

6.8. Ja iesniegtajos dokumentos nav pietiekamu ziņu jautājuma objektīvai izlemšanai vai arī pilnībā nav nokārtotas saistības ar budžetu, komisija nedēļas laikā nosūta pieteicējam attiecīgu paziņojumu, kurā pieprasa vajadzīgās ziņas un dokumentus.

6.9. Ja 15 dienu laikā pēc minētā paziņojuma izsūtīšanas pieteicējs nav iesniedzis vajadzīgās ziņas vai dokumentus, tad pieteikums netiek izskatīts un iesniegtā dokumentu pakete tiek atdota atpakaļ pieteicējam.

6.10. Ar materiāliem, kas iesniegti sakarā ar licences pieprasījumu, apturēšanu un citiem materiāliem, komisiju pirms sēdes iepazīstina komisijas sekretārs vai viņa vietnieks, izsniedzot katram komisijas loceklim aktu, kurā norādīta katra dokumenta satura atbilstība normatīvajiem aktiem un dokumenta izskatīšanā piedalījušies eksperti.

6.11. Komisijas sēdes tiek sasauktas nepieciešamības gadījumos, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.

6.12. Komisijas sēdes sasauc komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieki.

6.13. Komisijas un tās izveidoto darba grupu sēdes tiek protokolētas.

Protokolu paraksta komisijas locekļi, kas piedalījušies sēdē, sekretārs un tā vietnieks. Materiāli par komisijas darbu glabājas Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamentā. Komisijas sekretāram un tā vietniekam ir visas komisijas locekļu tiesības.

6.14. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās ne mazāk kā puse no komisijas locekļiem. Lēmumus komisija pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis dalās līdzīgi, tad noteicošā ir priekšsēdētāja balss.

Ja komisijas sēdē tiek izskatīts jautājums, par kuru ir saņemts komisijas izveidotas darba grupas sēdes protokols un komisijas lēmuma projekts sakrīt ar darba grupas akceptēto lēmuma projektu, tad balsojumā tiek ieskaitīta arī to komisijas locekļu balsis, kuri nepiedalās komisijas sēdē, bet ir balsojuši darba grupas sēdē.

6.15. Komisijas locekļi, kuri ir attiecīgās sabiedrības amatpersonas, padomes locekļi, kapitāla daļu īpašnieki (4.1.12. punktā minētajā apmērā) vai darbinieki, paziņo komisijai par ieinteresētību attiecīgā uzņēmuma darbībā un nav tiesīgi piedalīties jautājumu izskatīšanā un balsošanā par licences piešķiršanu, apturēšanu vai anulēšanu attiecīgajam starpniecības uzņēmumam .

6.16. Komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus:

6.16.1. par licences vai atļaujas izsniegšanu;

6.16.2. par atteikumu izsniegt licenci vai atļauju;

6.16.3. par ieguldījuma apliecību izlaišanas apturēšanu;

6.16.4. par izsniegtās licences vai atļaujas apturēšanu vai anulēšanu;

6.16.5. par izsniegtās licences derīguma termiņa pagarināšanu;

6.16.6. par atteikumu pagarināt izsniegtās licences derīguma termiņu;

6.16.7. par prasību mainīt turētājbanku;

6.16.8. par KIF pārvaldījuma tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

6.16.9.par ieguldījumu līguma grozījumu apstiprināšanu;

6.16.10. par atļauju KIF apvienošanai;

6.16.11. citos gadījumos, kuri paredzēti normatīvajos aktos.

6.17. Uz komisijas sēdi, kurā tiek izskatīts jautājums par attiecīgās licences piešķiršanu, komisija var uzaicināt šīs licences vai atļaujas pieprasītāja pilnvaroto pārstāvi. Viņa neierašanās gadījumā jautājumu par licences piešķiršanu var atlikt un paziņot iesniedzējam jaunu izskatīšanas datumu.

6.18. Pēc pozitīva lēmuma pieņemšanas licence vai protokola izraksts tiek izsniegts 5 darba dienu laikā, ja pieteikuma iesniedzēji ir iesnieguši komisijā kvīti par valsts nodevas samaksu:

1) KIS un pirmā KIF dibināšanai - Ls 1000;

2) katra nākošā KIF dibināšanai - Ls 100;

3) tirdzniecības starpniekam - Ls 800;

4) ieguldījumu konsultantu uzņēmumam - Ls 100.

6.19. Pēc KIF dibināšanas atļaujas izsniegšanas komisijas sekretārs vai viņa vietnieks izdara attiecīgu atzīmi uz KIS iesniegtā dokumentu komplekta, kurš jāiesniedz Finansu ministrijā, un 5 darba dienu laikā nosūta Finansu ministrijai attiecīgo protokola izrakstu.

6.20. Izsniegtās licences, apstiprinātos izsoļu noteikumus un tipveida līgumus reģistrē cauršūtos, numurētos un apzīmogotos reģistrācijas žurnālos.

6.21. Licences tiek numurētas un licences numurā pirmā zīme ir sekojoša:

1) Tirdzniecības starpnieki - S;

2) Kopīgo ieguldījumu sabiedrība - K;

3) Kopīgo ieguldījumu fondu dibināšanas atļaujas -FP.

Tālāk seko licences kārtas numurs un (aiz svītras) numurs, kas norāda licences darbības gadu.

6.22. Uzņēmējsabiedrībām, kurām līdz 1997.gada 1.jūlijam ir bijusi tirdzniecības uzņēmuma licence un tiek piešķirta tirdzniecības starpnieka licence, licences kārtas numurs saglabājas, bet tiek nomainīts sākuma burts un numurs aiz svītras. Izskatot jautājumu par licences piešķiršanu šiem uzņēmumiem, komisija ņem vērā tirdzniecības uzņēmuma licences darbības laikā notikušos normatīvo aktu pārkāpumus un pieņemtos komisijas lēmumus par šo uzņēmumu.

7. Licenču izsniegšana, pagarināšana, apturēšana, atjaunošana un anulēšana

7.1. Licenci izsniedz un tā jāsaņem ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc lēmuma par licences piešķiršanu vai pagarināšanu spēkā stāšanās EM Privatizācijas departamentā pēc attiecīgas valsts nodevas samaksas, izdarot atzīmi uz licences par nodevas samaksu. Pēc trīs mēnešu termiņa beigšanās neizņemtā licence tiek anulēta bez atsevišķa komisijas lēmuma.

7.2. Saņemot KIS un tirdzniecības starpnieka licenci, jāiesniedz normatīvajiem aktiem atbilstošs līgums ar banku par naudas noguldījumu vai trasta līgumi, ja tie nav iesniegti līdz tam. Naudas summai ir jābūt vismaz 10% no apmaksātā pamatkapitāla un noguldītai uz termiņu, kas nav mazāks par 1 gadu. Šo summu sabiedrība nedrīkst izmantot bez licencēšanas komisijas atļaujas

7.3. Licenci izsniedz uzņēmējsabiedrības pārstāvim, kurš parakstās par tās saņemšanu licenču reģistrācijas žurnālā.

7.4. Licence tiek izsniegta uz gadu un pagarināta, ja starpniecības uzņēmuma darbība atbilst normatīvajiem aktiem.

7.5. Komisija var pagarināt izsniegtās licences derīguma termiņu, pamatojoties uz starpniecības uzņēmuma iesniegumu. Iesniegums jāiesniedz komisijā mēnesi pirms derīguma termiņa beigšanās.

7.6 Lai varētu pieņemt lēmumu par izsniegtās licences derīguma termiņa pagarināšanu, komisija ir tiesīga pieprasīt no jauna iesniegt 3. un 4. punktā minētos dokumentus vai izmaiņas tajos, kā arī no tirdzniecības starpniekiem pieprasīt Informācijas centrā iesniegto pārskatu par pēdējo dienu, kurā veikti darījumi privatizācijas sertifikātu tirgū un bankas izziņu par pēdējo tirdzniecības kontos ieskaitīto sertifikātu pārveduma uzdevuma nodošanas datumu, ja normatīvajos aktos paredzētie pārskati ir iesniegti vairāk kā mēnesi pirms iesnieguma saņemšanas dienas.

7.7. Licenci var pagarināt ar komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un komisijas atbildīgā sekretāra vai viņa vietnieka kopīgu lēmumu, ja visi iesniegtie dokumenti atbilst normatīvo aktu prasībām. Šo lēmumu apstiprina nākošajā komisijas sēdē.

7.8. Licences anulēšana vai apturēšana var notikt gadījumos, kad starpniecības uzņēmums ir pārkāpis Latvijas Republikas normatīvos aktus.

7.9. Licence var tikt apturēta ar komisijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un divu komisijas locekļu lēmumu uz termiņu līdz 7 dienām vai uz ilgāku laika periodu ar komisijas lēmumu, kas stājas spēkā nākošajā dienā pēc lēmuma publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesisī, ja lēmumā nav noteikts citādi.

7.10. Licence var tikt apturēta uz noteiktu laiku vai līdz pārkāpumu novēršanai. Ja licence nav savlaicīgi pagarināta, tā tiek apturēta automātiski ar licences derīguma beigu datumu un var tikt pagarināta vispārējā licenču pagarināšanas kārtībā (7.4.-7.7.punkts) 6 mēnešu laikā.

7.11. Ja licence ir tikusi apturēta ar komisijas lēmumu uz noteiktu laiku, tās darbība atjaunojas pēc apturēšanas laika beigām, bez atsevišķa komisijas lēmuma.

7.12. Ja licence tika apturēta līdz pārkāpumu novēršanai, tā var tikt atjaunota ar komisijas lēmumu pēc dokumentu iesniegšanas par apturēšanas iemeslu novēršanu un pārbaudes akta sastādīšanas.

7.13. Ja licence tiek apturēta vai anulēta ar nosacījumu, ka šis lēmums stājas spēkā komisijas norādītajos gadījumos, tad komisijas lēmumā norādīto licences apturēšanas vai anulēšanas nosacījumu izpilde (apstākļu iestāšanās) ir jāapliecina ar aktu, kuru paraksta trīs komisijas norādītās personas.

7.14. Ja licence tiek piešķirta vai atjaunota ar nosacījumu, ka šis lēmums stājas spēkā komisijas norādītajos gadījumos, tad komisijas sekretārs vai viņa vietnieks apliecina dokumentu iesniegšanas faktu un trīs komisijas norādītās personas ar aktu apliecina citu nosacījumu izpildi.

7.15. KIS licences apturēšanas gadījumā uz licences apturēšanas laiku KIS jānodod turētājbankai tiesības rīkoties ar KIF.

7.16. KIS licences anulēšanas gadījumā komisija pieņem lēmumu par KIF pārvaldīšanas vai likvidācijas kārtību.

7.17. Komisijai ir pienākums sniegt informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesisī par licenču piešķiršanu, apturēšanu, atjaunošanu un anulēšanu.

8. Kopīgo ieguldījumu sabiedrību un kopīgo ieguldījumu fondu likvidācija

8.1. KIS un KIF likvidācijas gadījumā komisija lemj par likvidācijas procedūru pēc visu nepieciešamo KIS un KIF dokumentu izskatīšanas.

8.2. Nepieciešamības gadījumā komisija rīko konkursu jauna KIS izraudzīšanai, kuram nodod KIF pārvaldīšanu.

8.3. KIF likvidācijas gadījumā komisija var pagarināt atlīdzības izmaksas termiņus KIS, turētājbankai, ieguldījuma apliecību īpašniekiem.

9. Starpniecības uzņēmumu pārbaudes

9.1. Starpniecības uzņēmumu pārbaudes var veikt licencēšanas komisijas locekļi, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta darbinieki un Informācijas centra darbinieki, kurus pilnvarojusi komisija.

9.2. Katra pārbaude jāveic vismaz diviem cilvēkiem, no kuriem vismaz vienam ir jāpārstāv komisija, nepieciešamības gadījumā pieaicinot Latvijas Bankas, vai Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts iestāžu pārstāvjus.

9.3. Starpniecības uzņēmumu pārbaudes rezultāti tiek fiksēti aktā, kuru paraksta pārbaudītāji un starpniecības uzņēmuma pilnvarots pārstāvis.

9.4. Pārbaudes rezultāti tiek izskatīti nākošajā komisijas sēdē. Attiecīgi pārbaudes akti un komisijas lēmumi tiek reģistrēti šim nolūkam sagatavotā grāmatā.I

1.pielikums

2.pielikums

3.pielikums

4.pielikums

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par starpniecības uzņēmumu uzņēmējdarbības privatizācijas sertifikātu tirgū licencēšanu Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ekonomikas ministrija Veids: rīkojums Numurs: 129Pieņemts: 09.07.1997.Stājas spēkā: 09.07.1997.Zaudē spēku: 21.06.1999.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 182, 16.07.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
30035
09.07.1997
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"