Latvijas Republikas VALDĪBAS
UN
Vjetnamas sociālistiskās Republikas VALDĪBAS
līgums
PAR NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS
UN NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU ATTIECĪBĀ UZ
IENĀKUMA NODOKĻIEM
Latvijas Republikas valdība un Vjetnamas Sociālistiskās
Republikas valdība,
Vēloties noslēgt Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un
nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma
nodokļiem,
ir vienojušās par turpmāko.
1.pants
PERSONAS, UZ KURĀM ATTIECAS LĪGUMS
Šis līgums attiecas uz personām, kuras ir vienas vai abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidenti.
2.pants
NODOKĻI, UZ KO ATTIECAS LĪGUMS
1. Šis līgums attiecas uz ienākuma nodokļiem, ko uzliek
Līgumslēdzējas Valsts vai tās pašvaldību labā, neatkarīgi no šo
nodokļu iekasēšanas veida.
2. Par ienākuma nodokļiem uzskatāmi visi nodokļi, ko uzliek
kopējam ienākumam vai ienākuma daļai, tajā skaitā nodokļi, ko
uzliek kapitāla pieaugumam no kustamā vai nekustamā īpašuma
atsavināšanas, kā arī nodokļi, ko uzliek uzņēmumu izmaksātajai
kopējai darba algas vai darba samaksas summai.
3. Esošie nodokļi, uz ko attiecas līgums, konkrēti ir:
a) Latvijā:
(i) uzņēmumu ienākuma nodoklis; un
(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
(turpmāk saukti kā "Latvijas nodokļi");
b) Vjetnamā:
(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis; un
(ii) uzņēmējdarbības nodoklis;
(turpmāk saukti kā "Vjetnamas nodokļi").
4. Līgums attiecas arī uz jebkuriem identiskiem vai pēc
būtības līdzīgiem nodokļiem, kas, papildinot vai aizstājot esošos
nodokļus, tiek ieviesti pēc līguma parakstīšanas datuma.
Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes savstarpēji informē
viena otru par jebkuriem nozīmīgiem grozījumiem, kas veikti šo
valstu attiecīgajos nodokļu normatīvajos aktos.
3.pants
VISPĀRĪGĀS DEFINĪCIJAS
1. Ja no konteksta nav izsecināms citādi, tad šajā līgumā:
a) termins "Latvija" nozīmē Latvijas Republiku, un,
lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē Latvijas Republikas
teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem
ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas
normatīvajiem aktiem un starptautiskajām tiesībām var tikt
īstenotas Latvijas tiesības uz jūras un zemes dzīlēm un tur
esošajiem dabas resursiem;
b) termins "Vjetnama" nozīmē Vjetnamas Sociālistisko
Republiku; lietots ģeogrāfiskā nozīmē, tas apzīmē tās sauszemes
teritoriju, salas, iekšējos ūdeņus, teritoriālo jūru un gaisa
telpu virs tiem, jūras apgabalus aiz teritoriālās jūras, ietverot
jūras un zemes dzīles, pār kurām Vjetnamas Sociālistiskā
Republika īsteno suverenitāti, suverēnās tiesības un jurisdikciju
saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajām
tiesībām.
c) termini "Līgumslēdzēja Valsts" un "otra
Līgumslēdzēja Valsts", atkarībā no konteksta, nozīmē Latviju
vai Vjetnamu;
d) termins "persona" nozīmē fizisko personu,
sabiedrību un jebkuru citu personu apvienību;
e) termins "sabiedrība" nozīmē jebkuru korporatīvu
apvienību vai jebkuru vienību, kas nodokļu uzlikšanas nolūkā tiek
uzskatīta par korporatīvu apvienību;
f) termini "Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" un
"otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums" attiecīgi nozīmē
uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu,
ko vada otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents;
g) termins "starptautiskā satiksme" nozīmē jebkurus
pārvadājumus ar kuģi vai gaisa kuģi, ko veic Līgumslēdzējas
Valsts rezidents, izņemot tos gadījumus, kad kuģis vai gaisa
kuģis tiek ekspluatēts vienīgi otras Līgumslēdzējas Valsts
iekšienē;
h) termins "kompetentā iestāde" nozīmē:
(i) Latvijā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto
pārstāvi;
(ii) Vjetnamā, Finanšu ministriju vai tās pilnvaroto
pārstāvi;
i) termins "valsts piederīgais" attiecībā uz
Līgumslēdzēju valsti nozīmē:
(i) ikvienu fizisku personu, kurai ir Līgumslēdzējas Valsts
piederība; un
(ii) ikvienu juridisku personu, personālsabiedrību vai
apvienību, kuras statuss kā tāds izriet no spēkā esošajiem
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem.
2. Līgumslēdzējām Valstīm jebkurā laikā, piemērojot šo līgumu,
visiem tajā nedefinētajiem terminiem ir tāda nozīme, kāda tiem
tajā laikā ir attiecīgās valsts normatīvajos aktos attiecībā uz
nodokļiem, uz ko attiecas līgums, ja vien no konteksta nav
izsecināms citādi, turklāt šīs valsts attiecīgajos nodokļu
normatīvajos aktos paredzētā nozīme prevalē pār citos šīs valsts
normatīvajos aktos paredzēto nozīmi.
4.pants
REZIDENTS
1. Šajā līgumā termins "Līgumslēdzējas Valsts
rezidents" nozīmē jebkuru personu, kurai saskaņā ar šīs
valsts normatīvajiem aktiem uzliek nodokļus, pamatojoties uz tās
pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, reģistrācijas vietu, vadības
atrašanās vietu, nodibināšanas vietu vai jebkuru citu līdzīgu
kritēriju, un ietver arī attiecīgo valsti un jebkuru tās
pašvaldību. Tomēr šis termins neietver tās personas, kurām šajā
valstī nodokļi tiek uzlikti tikai attiecībā uz to ienākumiem no
šajā valstī esošajiem peļņas avotiem.
2. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem fiziskā persona ir abu
Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tās statuss nosakāms šādi:
a) šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kurā atrodas tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama; ja
tās pastāvīgā dzīvesvieta, kas tai ir pieejama, ir abās valstīs,
šī persona tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, ar kuru
tai ir ciešākas personiskās un ekonomiskās attiecības (vitālo
interešu centrs);
b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir
vitālo interešu centrs, vai arī tai nav pastāvīgas dzīvesvietas,
kas tai ir pieejama, nevienā no abām valstīm, šī persona tiek
uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu, kura ir tās ierastā
mītnes zeme;
c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas valstis vai nav
neviena no tām, tā tiek uzskatīta tikai par tās valsts rezidentu,
kuras valsts piederīgais ir šī persona;
d) ja šī persona ir abu valstu piederīgais vai nav nevienas
šīs valsts piederīgais, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes
izšķir šo jautājumu, savstarpēji vienojoties.
3. Ja saskaņā ar 1.daļas noteikumiem persona, kas nav fiziskā
persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, Līgumslēdzēju
Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas atrisināt šo jautājumu
savstarpējas vienošanās ceļā un noteikt šī līguma piemērošanas
veidu šādai personai.
5.pants
PASTĀVĪGĀ PĀRSTĀVNIECĪBA
1. Šajā līgumā termins "pastāvīgā pārstāvniecība"
nozīmē noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai
daļēji veic uzņēmējdarbību.
2. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" galvenokārt
ietver:
a) vadības atrašanās vietu;
b) filiāli;
c) biroju;
d) fabriku;
e) darbnīcu;
f) noliktavu un
g) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai
jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.
3. Termins "pastāvīgā pārstāvniecība" arī
ietver:
a) būvlaukumu vai celtniecības, instalācijas vai montāžas
projektu, vai ar tiem saistītu uzraudzības darbību, bet tikai
tad, ja šāds būvlaukums, projekts vai pasākums turpinās ilgāk par
sešiem mēnešiem;
b) pakalpojumu, tai skaitā konsultatīvo pakalpojumu,
sniegšanu, ko veic Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, nodarbinot šī
uzņēmuma darbiniekus vai citu personālu, ko uzņēmums šajā nolūkā
piesaistījis, bet tikai tad, ja šādas darbības (tā paša vai
saistītā projekta ietvaros) otrā Līgumslēdzējā Valstī tiek
veiktas laika posmu vai laika posmus, kas kopumā pārsniedz sešus
mēnešus jebkurā divpadsmit mēnešu periodā;
c) Līgumslēdzējas Valsts šelfa zonā veiktās darbības saistībā
ar tur esošo jūras un zemes dzīļu un tur esošo dabas resursu
izpēti vai izmantošanu.
4. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem termins
"pastāvīgā pārstāvniecība" neietver:
a) ēku un iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam
piederošo preču vai izstrādājumu uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
b) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrēšanai vai
piegādēm;
c) uzņēmumam piederošos preču vai izstrādājumu krājumus, kas
paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;
d) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un
vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai uzņēmuma vajadzībām
vai informācijas vākšanai uzņēmuma vajadzībām;
e) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un
vienīgi tam, lai veiktu uzņēmuma vajadzībām jebkuru citu
sagatavošanas vai palīgdarbību; un
f) noteiktu uzņēmējdarbības vietu, kas paredzēta tikai un
vienīgi, lai nodarbotos ar a) līdz e) punktā minētajām darbībām
jebkādā to kombinācijā, ja darbību kombinācijai kopumā ir
sagatavošanas vai palīgdarbības raksturs.
5. Neatkarīgi no 1. un 2.daļas noteikumiem, ja persona, kura
nav 6.daļā minētais neatkarīga statusa aģents, Līgumslēdzējā
Valstī darbojas otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma labā, tad
attiecībā uz visām darbībām, ko šāda persona veic uzņēmuma labā,
tiek uzskatīts, ka uzņēmumam ir pastāvīgā pārstāvniecība pirmajā
minētajā Līgumslēdzējā Valstī, ja šai personai:
a) ir piešķirtas pilnvaras Līgumslēdzējā Valstī noslēgt
līgumus uzņēmuma vārdā, un tā pastāvīgi izmanto šīs pilnvaras,
izņemot, ja šāda persona veic tikai 4.daļā paredzētās darbības,
kuras veicot noteiktā uzņēmējdarbības vietā, saskaņā ar minēto
daļu nepadara šo noteikto darbības vietu par pastāvīgo
pārstāvniecību, vai
b) nav šādu pilnvaru, tomēr tā pirmajā minētajā valstī
pastāvīgi uzglabā preču vai izstrādājumu krājumus, no kuriem tā
uzņēmuma vārdā regulāri piegādā preces vai izstrādājumus.
6. Tiek uzskatīts, ka Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam nav
pastāvīgā pārstāvniecība otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums
veic uzņēmējdarbību šajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot vienīgi
brokeri, tirdzniecības aģentu vai jebkuru citu neatkarīga statusa
aģentu, ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto
uzņēmējdarbību. Tomēr, kad šāda aģenta darbība pilnīgi vai
gandrīz pilnīgi tiek veikta uzņēmuma labā un šī uzņēmuma un
aģenta komerciālās un finanšu attiecības tiek veidotas vai
nodibinātas pēc noteikumiem, kas atšķiras no tādiem noteikumiem,
kuri būtu spēkā starp neatkarīgiem uzņēmumiem, viņš netiek
uzskatīts par neatkarīga statusa aģentu šajā daļā minētajā
nozīmē.
7. Fakts, ka sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, kontrolē sabiedrību, kura ir otras Līgumslēdzējas
Valsts rezidents vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā valstī
(izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā), vai ir
pakļauta šādas sabiedrības kontrolei, pats par sevi nenozīmē, ka
kāda no šīm sabiedrībām ir otras sabiedrības pastāvīgā
pārstāvniecība.
6.pants
IENĀKUMS NO NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA
1. Ienākumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst no
nekustamā īpašuma (tajā skaitā ienākumam no lauksaimniecības vai
mežsaimniecības), kas atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Terminam "nekustamais īpašums" ir tāda nozīme,
kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts normatīvajos aktos, kurā
atrodas attiecīgais īpašums. Jebkurā gadījumā šis termins ietver
īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tajā skaitā
mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā, tiesības, uz kurām attiecas zemes īpašuma tiesību
vispārīgie noteikumi, jebkuras tiesības attiecībā uz nekustamo
īpašumu, nekustamā īpašuma lietojumu un tiesības uz mainīgiem vai
nemainīgiem maksājumiem kā atlīdzību par derīgo izrakteņu iegulu,
dabas atradņu un citu dabas resursu izmantošanu vai tiesībām tos
izmantot. Kuģi un gaisa kuģi netiek uzskatīti par nekustamo
īpašumu.
3. 1.daļas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz ienākumu no
nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai
izmantošanas jebkādā citā veidā.
4. Ja sabiedrības akciju vai citu korporatīvo tiesību
īpašumtiesības dod šo akciju vai korporatīvo tiesību īpašniekam
tiesības uz sabiedrības turējumā esoša nekustamā īpašuma
izmantošanu, tad ienākumam no šo tiesību tiešas izmantošanas,
izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā var uzlikt nodokļus tajā
Līgumslēdzējā Valstī, kurā atrodas nekustamais īpašums.
5. 1., 3. un 4.daļas noteikumi tiek piemēroti arī attiecībā uz
ienākumu no uzņēmuma nekustamā īpašuma, kā arī attiecībā uz
ienākumu no nekustamā īpašuma, ko izmanto neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai.
7.pants
UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA
1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņai tiek uzlikti nodokļi
tikai šajā valstī, izņemot, ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā
Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgo
pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā,
uzņēmuma peļņai var uzlikt nodokļus otrā valstī, bet tikai tai
peļņas daļai, ko var attiecināt uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.
Tomēr peļņa, kas gūta par tādu preču vai izstrādājumu pārdošanu,
kuri ir tādi paši vai līdzīgi precēm vai izstrādājumiem, kas tiek
pārdoti, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, vai peļņa, kas tiek
gūta par cita veida veikto uzņēmējdarbību, kura ir tāda pati vai
ir līdzīga tai, kāda tiek veikta, izmantojot pastāvīgo
pārstāvniecību, var tikt uzskatīta par attiecināmu uz šo
pastāvīgo pārstāvniecību, ja ir noskaidrots, ka minētā pārdošana
vai veiktā uzņēmējdarbība ir tikusi organizēta tādā veidā, lai
izmantotu šajā līgumā noteiktās priekšrocības.
2. Saskaņā ar 3.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī,
izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, katrā
Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību attiecināms
tāds peļņas apmērs, kādu tā varētu gūt, ja tā būtu nodalīts un
atsevišķs uzņēmums, kas veic tādu pašu vai līdzīgu uzņēmējdarbību
tādos pašos vai līdzīgos apstākļos un pilnīgi neatkarīgi veiktu
darījumus ar uzņēmumu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir.
3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiek atļauts
atskaitīt izdevumus, kas radušies pastāvīgās pārstāvniecības
vajadzībām tās atrašanās valstī vai citur, tajā skaitā operatīvos
un vispārējos administratīvos izdevumus. Tomēr, šādi atskaitījumi
netiek atļauti attiecībā uz maksājumiem (citādiem kā faktisko
izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā galvenajam
uzņēmuma birojam vai kādam citam tā birojam kā autoratlīdzību,
atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus par patentu vai
citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu par vadības vai
īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku pakalpojumu
uzņēmuma gadījumus, kā procentu maksājumus par naudas summām,
kuras ir aizdotas pastāvīgajai pārstāvniecībai. Tāpat, nosakot
pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, netiek ņemtas vērā summas
(citādas kā faktisko izdevumu atmaksa), ko pastāvīgā
pārstāvniecība saņem no galvenā uzņēmuma vai kāda cita tā biroja
kā autoratlīdzību, atalgojumu vai cita veida līdzīgus maksājumus
par patentu vai citu tiesību izmantošanu, vai kā komisijas maksu
par vadības vai īpašu pakalpojumu sniegšanu, vai, izņemot banku
pakalpojumu uzņēmuma gadījumus kā procentu maksājumus par naudas
summām, kas ir aizdotas galvenajam uzņēmumam vai kādam citam no
tā birojiem.
4. Ja Līgumslēdzējā Valstī peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo
pārstāvniecību, nosaka, sadalot uzņēmuma kopīgo peļņu
proporcionāli starp tā struktūrvienībām, 2.daļa neaizliedz
Līgumslēdzējai Valstij, kā parasti pēc šī principa, noteikt
peļņas daļu, kurai uzliek nodokļus; izmantotajai sadales metodei
tomēr jābūt tādai, lai rezultāts atbilstu šajā pantā ietvertajiem
principiem.
5. Lai piemērotu iepriekšējo daļu noteikumus, peļņu, ko
attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu nosaka ar vienu
un to pašu metodi, izņemot, ja ir pietiekams iemesls rīkoties
citādi.
6. Ja peļņā ir ietverti citos šī līguma pantos atsevišķi
aplūkotie ienākuma veidi, šī panta noteikumi neietekmē šo citu
pantu noteikumus.
8.pants
KUĢNIECĪBA UN GAISA TRANSPORTS
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta peļņai no kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanas starptautiskajā satiksmē uzliek nodokļus tikai
šajā valstī.
2. Šī panta piemērošanai uzņēmuma peļņa no kuģu vai gaisa kuģu
izmantošanas starptautiskajā satiksmē iekļauj arī:
a) peļņu no kuģu vai gaisa kuģu iznomāšanas, iznomājot tos bez
apkalpes un apgādes; un
b) peļņu no konteineru (tajā skaitā piekabju un līdzīga
konteineru pārvadāšanas aprīkojuma) lietošanas, uzturēšanas vai
iznomāšanas preču vai izstrādājumu pārvadāšanai;
ja šādai iznomāšanai vai šādai lietošanai, uzturēšanai vai
iznomāšanai ir gadījuma raksturs un tā notiek papildus uzņēmuma
kuģu vai gaisa kuģu izmantošanai starptautiskajā satiksmē.
3. 1. un 2. daļas noteikumi attiecas arī uz peļņu no
piedalīšanās pulā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskās
satiksmes transporta aģentūrā.
9.pants
SAISTĪTIE UZŅĒMUMI
1. Ja:
a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās
otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tam
pieder daļa no šī uzņēmuma kapitāla, vai
b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma un otras Līgumslēdzējas Valsts
uzņēmuma vadībā, kontrolē vai arī tām pieder daļa no šo uzņēmumu
kapitāla,
un jebkurā no šiem gadījumiem šo divu uzņēmumu komerciālās vai
finanšu attiecības tiek veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem,
kas atšķiras no tiem noteikumiem, kuri būtu spēkā starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad jebkura peļņa, ko gūtu viens no
uzņēmumiem, bet iepriekšminēto noteikumu ietekmē nav guvis, var
tikt iekļauta šī uzņēmuma peļņā, un tai var atbilstoši uzlikt
nodokļus.
2. Ja Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs valsts uzņēmuma peļņā
un attiecīgi uzliek nodokļus tai peļņai, attiecībā uz kuru otrā
valstī otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumam ir uzlikts nodoklis,
un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu guvis pirmās
Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem
uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas pastāvētu starp diviem
neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otra valsts veic atbilstošas
korekcijas attiecībā uz nodokļa lielumu, kāds tiek uzlikts šai
peļņai otrā valstī. Nosakot šīs korekcijas, ņem vērā citus šī
līguma noteikumus un, ja nepieciešams, rīko Līgumslēdzēju Valstu
kompetento iestāžu konsultācijas.
10.pants
DIVIDENDES
1. Dividendēm, ko sabiedrība - Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šīm dividendēm var uzlikt nodokļus arī atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes, bet, ja šo
dividenžu patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas Valsts
rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) 5 procentus no dividenžu kopapjoma, ja dividenžu patiesais
labuma guvējs ir sabiedrība (kas nav personālsabiedrība), kura
tieši pārvalda vismaz 70 procentus tās sabiedrības kapitāla, kura
izmaksā dividendes;
b) 10 procentus no dividenžu kopapjoma visos pārējos
gadījumos.
Šī daļa neietekmē nodokļu uzlikšanu sabiedrības peļņai, no
kuras izmaksā dividendes.
3. Termins "dividendes" šajā pantā nozīmē ienākumu
no akcijām, no kalnrūpniecības uzņēmuma akcijām, no dibinātāju
akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām
piedalīties sabiedrības peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām
tiesībām, uz ko saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kuras
rezidents ir sabiedrība, kas veic peļņas sadali, attiecas tāds
pats nodokļu uzlikšanas režīms kā uz ienākumu no akcijām.
4. 1. un 2.daļas noteikumus nepiemēro, ja dividenžu patiesais
labuma guvējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir
dividendes izmaksājošā sabiedrība, izmantojot tur esošo pastāvīgo
pārstāvniecību, vai arī sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tajā izvietoto
pastāvīgo bāzi, un ja līdzdalība, par kuru tiek izmaksātas
dividendes, ir faktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību
vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem piemēro
7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst
peļņu vai ienākumu otrā Līgumslēdzējā Valstī, šī otra valsts
nedrīkst nedz uzlikt jebkādus nodokļus šīs sabiedrības
izmaksātajām dividendēm, izņemot, ja dividendes tiek izmaksātas
otras valsts rezidentam vai ja līdzdalība, par kuru tiek
izmaksātas dividendes, ir faktiski saistīta ar pastāvīgo
pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi šajā otrā valstī, nedz arī
uzlikt nesadalītās peļņas nodokli sabiedrības nesadalītajai
peļņai pat tad, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa
pilnīgi vai daļēji sastāv no otrā valstī gūtās peļņas vai
ienākuma.
11.pants
PROCENTI
1. Procentiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek
izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Tomēr šiem procentiem var uzlikt nodokļus atbilstoši
attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kurā tie rodas, bet, ja šo procentu patiesais labuma guvējs ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tad nodoklis nedrīkst
pārsniegt 10 procentus no procentu kopapjoma.
3. Neatkarīgi no 2.daļas noteikumiem, procenti, kas
rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko saņem otras Līgumslēdzējas
Valsts valdība, pašvaldība, centrālā banka vai jebkura finanšu
iestāde, kas pilnībā pieder šai valdībai, vai jebkuram otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentam attiecībā uz parāda prasībām, ko
garantējusi, apdrošinājusi vai netieši finansējusi šīs otras
Līgumslēdzējas Valsts valdība, pašvaldība, centrālā banka vai
jebkura finanšu institūcija, kas pilnībā pieder šai valdībai,
tiek atbrīvoti no nodokļu uzlikšanas pirmajā minētajā valstī.
4. Šajā pantā termins "procenti" nozīmē ienākumu no
jebkāda veida parāda prasībām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai
nav nodrošinātas ar hipotēku un vai tām ir vai nav tiesības
piedalīties parādnieka peļņas sadalē, un it īpaši ienākumu no
valdības vērtspapīriem un ienākumu no obligācijām vai parādzīmēm,
tajā skaitā prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem
vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Termins
"procenti" neietver jebkādu ienākumu, kas saskaņā ar
10.panta noteikumiem tiek uzskatīts par dividendēm. Šī panta
noteikumu piemērošanai soda naudas, kas saņemtas par laikā
neveiktajiem maksājumiem, netiek uzskatītas par procentiem.
5. 1., 2. un 3.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja procentu
patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā šie procenti
rodas, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī
sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī,
izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un parāda prasības, uz
kuru pamata tiek maksāti procenti, ir faktiski saistītas ar šo
pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā
atkarībā no apstākļiem piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
6. Ja procentu maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
tiek uzskatīts, ka procenti rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona,
kura izmaksā procentus, neatkarīgi no tā, vai šī persona ir
Līgumslēdzējas Valsts rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā
Valstī esošo pastāvīgo pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, sakarā ar ko radušās parādu saistības, par kurām tiek
maksāti procenti, un ja šos procentus izmaksā (sedz) pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka šie
procenti rodas tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība
vai pastāvīgā bāze.
7. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp procentu
maksātāju un procentu patieso labuma guvēju vai starp viņiem
abiem un kādu citu personu, procentu summa, kas attiecas uz
parāda prasībām, par kurām tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu,
par kādu būtu varējuši vienoties procentu maksātājs un procentu
patiesais labuma guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo
attiecību, tad šī panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā
uz pēdējo minēto summu. Šādā gadījumā maksājumu daļai, kas
pārsniedz šo summu, nodokļus uzliek atbilstoši katras
Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī līguma
pārējos noteikumus.
12.pants
AUTORATLĪDZĪBA UN ATLĪDZĪBA PAR TEHNISKAJIEM PAKALPOJUMIEM
1. Autoratlīdzībai un atlīdzībai par tehniskajiem
pakalpojumiem, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un ko izmaksā otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var uzlikt nodokļus šajā otrā
valstī.
2. Tomēr šādai autoratlīdzībai un atlīdzībai par tehniskajiem
pakalpojumiem var arī uzlikt nodokļus atbilstoši attiecīgās
valsts normatīvajiem aktiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tās
rodas, bet, ja autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem
pakalpojumiem patiesais labuma guvējs ir otras Līgumslēdzējas
Valsts rezidents, nodoklis nedrīkst pārsniegt:
a) autoratlīdzības gadījumā, 10 procentus no autoratlīdzības
bruto summas;
b) atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem gadījumā, 7,5
procentus no bruto summas.
3. a) Termins "autoratlīdzība" šajā pantā nozīmē
jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkura
literāra, mākslas vai zinātniska darba, jebkura patenta, preču
zīmes, dizaina vai parauga, plāna, slepenas formula vai tiesībām
to izmantot, vai par rūpnieciskās, komerciālās vai zinātniskās
iekārtas izmantošanu vai par tiesībām to izmantot, vai par
informāciju saistībā ar rūpniecisko, komerciālo vai zinātnisko
pieredzi.
b) Termins "atlīdzība par tehniskajiem
pakalpojumiem" šajā pantā nozīmē jebkāda veida maksājumus,
kas nav minēti šī līguma 14. un 15.pantā, ko saņem kā
kompensāciju par vadības vai tehniskajiem vai konsultatīvajiem
pakalpojumiem, tajā skaitā par tehniskā vai cita personāla
sniegtajiem pakalpojumiem.
4. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti, ja
autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem pakalpojumiem
patiesais labuma guvējs, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas
autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem,
izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz
neatkarīgus individuālos pakalpojumus šajā otrā valstī,
izmantojot tajā izvietoto pastāvīgo bāzi, un ja tiesības vai
īpašums, par ko tiek maksāta autoratlīdzība vai atlīdzība par
tehniskajiem pakalpojumiem, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo
pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā, atkarībā no
apstākļiem, piemēro 7. vai 14.panta noteikumus.
5. Ja autoratlīdzības un atlīdzības par tehniskajiem
pakalpojumiem maksātājs ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, tiek
uzskatīts, ka autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem
pakalpojumiem rodas šajā valstī. Tomēr, ja persona, kas izmaksā
autoratlīdzību vai atlīdzību par tehniskajiem pakalpojumiem,
neatkarīgi no tā, vai šī persona ir Līgumslēdzējas Valsts
rezidents vai nav, izmanto Līgumslēdzējā Valstī esošo pastāvīgo
pārstāvniecību vai tur izvietoto pastāvīgo bāzi, sakarā ar ko
radies pienākums izmaksāt autoratlīdzību vai atlīdzību par
tehniskajiem pakalpojumiem, un ja šo autoratlīdzību vai atlīdzību
par tehniskajiem pakalpojumiem izmaksā šī pastāvīgā
pārstāvniecība vai pastāvīgā bāze, tiek uzskatīts, ka
autoratlīdzība vai atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem rodas
tajā valstī, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā
bāze.
6. Ja, pamatojoties uz īpašām attiecībām starp maksātāju un
patieso labuma guvēju vai starp viņiem abiem un kādu citu
personu, autoratlīdzības vai atlīdzības par tehniskajiem
pakalpojumiem summa, par kuru tā tiek maksāta, pārsniedz summu,
par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un patiesais labuma
guvējs, ja starp viņiem nebūtu minēto īpašo attiecību, tad šī
panta noteikumi tiek piemēroti tikai attiecībā uz pēdējo minēto
summu. Šajā gadījumā maksājuma daļai, kas pārsniedz šo summu,
tiek uzlikti nodokļi atbilstoši katras Līgumslēdzējas Valsts
normatīvajiem aktiem, ņemot vērā šī līguma pārējos
noteikumus.
13.pants
IENĀKUMS NO ĪPAŠUMA ATSAVINĀŠANAS
1. Ienākumam vai kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts
rezidents gūst, atsavinot 6.pantā minēto otrā Līgumslēdzējā
Valstī esošo nekustamo īpašumu, var uzlikt nodokļus šajā otrā
valstī.
2. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
gūst atsavinot sabiedrības akcijas vai tām pielīdzināmu
līdzdalību personālsabiedrībā, trastā vai līdzīgā struktūrā, kas
vairāk nekā 50 procentus no to vērtības tieši vai netieši gūst no
otrā Līgumslēdzējā Valstī esoša nekustamā īpašuma, var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
3. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot kustamo īpašumu,
kas ir daļa no Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās
pārstāvniecības uzņēmējdarbības īpašuma otrā Līgumslēdzējā
Valstī, vai, atsavinot kustamo īpašumu, kas ir piederīgs
Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgajai bāzei otrā
Līgumslēdzējā Valstī, kas izveidota neatkarīgu individuālo
pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā kapitāla pieaugumam no šādas
pastāvīgās pārstāvniecības atsavināšanas (atsevišķi vai kopā ar
visu uzņēmumu) vai šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var
uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
4. Kapitāla pieaugumam, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents
gūst, izmantojot kuģus vai gaisa kuģus starptautiskajā satiksmē,
atsavinot starptautiskajā satiksmē izmantotus kuģus vai gaisa
kuģus vai kustamo īpašumu, kas ir piederīgs šādu kuģu vai gaisa
kuģu izmantošanai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā Līgumslēdzējā
Valstī.
5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, atsavinot ne mazāk kā 15
procentus no sabiedrības, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
kopējā tādu akciju skaita, kas nav 2.daļā minētās akcijas, var
uzlikt nodokļus šajā Līgumslēdzējā Valstī.
6. Kapitāla pieaugumam no jebkura tāda īpašuma atsavināšanas,
kas nav 1., 2., 3., 4. un 5.daļā minētais īpašums, tiek uzlikti
nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī
īpašuma atsavinātājs.
14.pants
NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI
1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta - fiziskās personas,
ienākumam, kas gūts, sniedzot profesionālus pakalpojumus vai
veicot cita veida neatkarīgu darbību, var uzlikt nodokļus tikai
šajā valstī, izņemot turpmāk minētos gadījumus, kad šim ienākumam
tiek uzlikti nodokļi arī otrā Līgumslēdzējā Valstī:
a) ja šai personai savas darbības veikšanai ir regulāri
pieejama pastāvīgā bāze otrā Līgumslēdzējā Valstī; šādā gadījumā
otrā Līgumslēdzējā Valstī ienākumam var uzlikt nodokļus, bet
tikai tik lielā mērā, kādā tas ir attiecināms uz šo pastāvīgo
bāzi; vai
b) ja šī persona uzturas otrā Līgumslēdzējā Valstī laika posmu
vai laika posmus, kas kopumā sasniedz vai pārsniedz 183 dienas
jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
taksācijas gadā; šādā gadījumā otrā Līgumslēdzējā Valstī var
uzlikt nodokļus tai ienākumu daļai, kas gūta par šīs personas
šajā otrā Līgumslēdzējā Valstī veiktajām darbībām.
2. Termins "profesionālie pakalpojumi" galvenokārt
ietver neatkarīgu zinātnisko, literāro, māksliniecisko,
izglītojošo vai pedagoģisko darbību, kā arī ārsta, jurista,
inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža neatkarīgu
darbību.
15.pants
Atkarīgie individuālie pakalpojumi
1. Saskaņā ar 16., 18. un 19.panta noteikumiem darba algai,
samaksai un citai līdzīga veida atlīdzībai, ko Līgumslēdzējas
Valsts rezidents saņem par algotu darbu, tiek uzlikti nodokļi
tikai šajā valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts otrā
Līgumslēdzējā Valstī, par to saņemtajai atlīdzībai var uzlikt
nodokļus šajā otrā valstī.
2. Neatkarīgi no 1.daļas noteikumiem, atlīdzībai, ko
Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek
veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzlikti nodokļi tikai
pirmajā minētajā valstī, ja:
a) atlīdzības saņēmējs ir atradies otrā valstī laika posmu vai
laika posmus, kas kopumā nepārsniedz 183 dienas jebkurā
divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas attiecīgajā
taksācijas gadā, un
b) atlīdzību maksā darba devējs, kas nav otras valsts
rezidents, vai cita persona tāda darba devēja vārdā, un
c) atlīdzību neizmaksā pastāvīgā pārstāvniecība vai pastāvīgā
bāze, kas darba devējam ir otrajā valstī.
3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem,
atlīdzībai, ko saņem par algotu darbu, ko Līgumslēdzējas Valsts
rezidents veic uz starptautiskajā satiksmē izmantota kuģa vai
gaisa kuģa, uzliek nodokļus tikai šajā Līgumslēdzējā Valstī.
16.pants
DIREKTORU ATALGOJUMS
Direktoru atalgojumam un citiem līdzīgiem maksājumiem, ko
saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes vai
jebkuras citas līdzīgas institūcijas loceklis sabiedrībā, kas ir
otras Līgumslēdzējas Valsts rezidents, var uzlikt nodokļus šajā
otrā valstī.
17.pants
MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI
1. Neatkarīgi no 14. un 15.panta noteikumiem ienākumam, ko
gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks,
piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas mākslinieks, vai
mūziķis, vai arī kā sportists par savu individuālo darbību otrā
Līgumslēdzējā Valstī, var uzlikt nodokļus šajā otrā valstī.
2. Ja izpildītājmākslinieka vai sportista ienākums par viņa
individuālo darbību savā statusā tiek maksāts nevis pašam
izpildītājmāksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šādam
ienākumam neatkarīgi no 7., 14. un 15.panta noteikumiem var
uzlikt nodokļus tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta
izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.
3. 1. un 2.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, ko
izpildītājmākslinieks vai sportists guvis par Līgumslēdzējā
Valstī veiktu individuālo darbību, ja tā vizīte šajā valstī ir
pilnībā vai daļēji atbalstīta no vienas vai abu Līgumslēdzēju
Valstu vai pašvaldību publiskā finansējuma līdzekļiem kultūras
apmaiņas starp Līgumslēdzējām Valstīm ietvaros. Šajā gadījumā
ienākumam tiek uzlikti nodokļi tikai tajā Līgumslēdzējā Valstī,
kuras rezidents ir izpildītājmākslinieks vai sportists.
18.pants
PENSIJAS
1. Saskaņā ar 19.panta 2.daļas noteikumiem pensijai un citai
līdzīgai atlīdzībai, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par
iepriekš veikto algoto darbu, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā
valstī.
2. Neatkarīgi no šī panta 1.daļas un 19.panta 2.daļas
noteikumiem, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā
saskaņā ar publisku shēmu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts vai
pašvaldības sociālās apdrošināšanas sistēmas daļa, tiek uzlikti
nodokļi tikai šajā valstī.
19.pants
VALSTS DIENESTS
1. a) Darba algai, samaksai un citai līdzīgai atlīdzībai, kas
nav pensija un ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja
Valsts vai pašvaldība par šai valstij vai pašvaldībai sniegtajiem
pakalpojumiem, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
b) Tomēr šādai darba algai, samaksai un citai līdzīgai
atlīdzībai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī,
ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrā valstī, un šī fiziskā persona
ir tāds šīs valsts rezidents, kas:
(i) ir šīs valsts piederīgais; vai
(ii) nav kļuvis par šīs valsts rezidentu tikai un vienīgi, lai
sniegtu šos pakalpojumus.
2. a) Jebkurai pensijai, ko fiziskajai personai izmaksā
Līgumslēdzēja Valsts vai pašvaldība, vai kas tiek izmaksāta no to
izveidotajiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi
šai valstij vai pašvaldībai, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā
valstī.
b) Tomēr šādai pensijai tiek uzlikti nodokļi tikai otrā
Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs valsts
rezidents un valsts piederīgais.
3. 15., 16., 17. un 18.panta noteikumus piemēro darba algai,
samaksai, pensijai un citai līdzīgai atlīdzībai, ko izmaksā par
pakalpojumiem, kas sniegti saistībā ar Līgumslēdzējas Valsts vai
pašvaldības veikto uzņēmējdarbību.
20.pants
STUDENTI
1. Maksājumiem, ko uzturēšanās, studiju vai stažēšanās
vajadzībām saņem students, māceklis vai stažieris, kurš ir vai
tieši pirms ierašanās Līgumslēdzējā Valstī bija otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš pirmajā minētajā valstī
ir ieradies vienīgi studiju vai stažēšanās nolūkā, šajā valstī
netiek uzlikti nodokļi, ja šādi maksājumi ir no avotiem, kas
neatrodas šajā valstī.
2. Attiecībā uz maksājumiem, kas nav norādīti šī panta 1.daļā,
un attiecībā uz atlīdzību par atkarīgiem individuāliem
pakalpojumiem, kas sniegti studiju vai stažēšanās laikā,
studentam, māceklim vai stažierim ir tiesības uz tādiem pašiem
ienākuma nodokļu atbrīvojumiem, atvieglojumiem vai
samazinājumiem, kādi ir pieejami tās Līgumslēdzējas Valsts, kuru
viņš apmeklē, rezidentiem.
21.pants
CITS IENĀKUMS
1. Citiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumiem, kas nav
atrunāti šī Līguma iepriekšējos pantos, neatkarīgi no to rašanās
vietas, tiek uzlikti nodokļi tikai šajā valstī.
2. 1.daļas noteikumi netiek piemēroti ienākumam, kas nav
ienākums no 6.panta 2.daļā definētā nekustamā īpašuma, ja šī
ienākuma saņēmējs, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic
uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo
pastāvīgo pārstāvniecību, vai sniedz neatkarīgus individuālos
pakalpojumus šajā otrā valstī, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo
bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek saņemts šis
ienākums, ir faktiski saistīti ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai
pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā, atkarībā no apstākļiem, piemēro 7.
vai 14.panta noteikumus.
3. Neatkarīgi no 1.un 2.daļas noteikumiem, ja Līgumslēdzējas
Valsts rezidents otrā Līgumslēdzējā Valstī gūst ienākumus
loteriju, krustvārdu mīklu, sacīkšu, ieskaitot zirgu skriešanās
sacīkstes, kāršu spēļu un cita veida spēļu vai azartspēļu vai
dažāda veida derību laimestu veidā, šādiem ienākumiem var uzlikt
nodokļus otrā Līgumslēdzējā Valstī.
22.pants
NODOKĻU DUBULTĀS UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA
1. Latvijā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī
līguma noteikumiem ir uzlikti nodokļi Vjetnamā, Latvija, ņemot
vērā b) un c) punkta noteikumus, atbrīvo šādu ienākumu no nodokļu
uzlikšanas; un
b) ja Latvijas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar
10.panta 2.daļas b) punktu vai 11.panta 2.daļas vai 12.panta
2.daļas noteikumiem var uzlikt nodokļus Vjetnamā, Latvija atļauj
samazināt šī rezidenta ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda
ar Vjetnamā samaksāto ienākuma nodokli.
Šāds samazinājums tomēr nedrīkst pārsniegt ienākuma nodokļa
daļu, kāda ir aprēķināta pirms šī samazinājuma piemērošanas un
kas ir attiecināma uz ienākumu, kam var uzlikt nodokļus
Vjetnamā.
c) 1.daļas a) un b) punktu piemērošanai, tiek uzskatīts, ka
Vjetnamā samaksātie nodokļi iekļauj jebkuru summu, kas būtu
jāmaksā kā Vjetnamas nodoklis par jebkuru gadu, bet attiecībā uz
kuru tiek piešķirts atbrīvojums vai nodokļa samazinājums par
attiecīgo gadu vai jebkuru tā daļu, saskaņā ar jebkuru no šādiem
Vjetnamas normatīvo aktu noteikumiem:
(i) Vjetnamas 2008.gada Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 13.,
14., 15. un 17.panta un no tā izrietošo noteikumu, kā grozīts, un
ciktāl tie bija spēkā un nav tikuši grozīti kopš šī līguma
parakstīšanas datuma vai arī ir tikuši grozīti pēc šī datuma
tikai nebūtiskos aspektos, neietekmējot to vispārīgo raksturu, un
ar nosacījumu, ka Vjetnamas kompetentā iestāde ir apliecinājusi,
ka jebkurš šāds atbrīvojums no Vjetnamas nodokļa vai nodokļa
samazinājums saskaņā ar šiem pantiem tiek piešķirts, lai
veicinātu industriālo, komerciālo, zinātnisko vai izglītības
attīstību Vjetnamā, un Latvijas kompetentā iestāde ir
akceptējusi, ka šāds atbrīvojums vai samazinājums ir piešķirts
šādam mērķim; vai
(ii) jebkuri citi Vjetnamas normatīvo aktu noteikumi, ar ko
piešķir tādu Vjetnamas nodokļa atbrīvojumu vai samazinājumu, ko
var vēlāk ieviest, lai veicinātu ekonomikas attīstību Vjetnamā un
par ko Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes vienojas un kam
pēc būtības ir līdzīgs raksturs kā noteikumiem, kas minēti (i)
apakšpunktā, ja tie nav vēlāk grozīti vai arī grozīti tikai
attiecībā uz nebūtiskiem aspektiem un neietekmē to vispārējo
raksturu un vienmēr tiek apliecināti un akceptēti (i) apakšpunktā
noteiktajā kārtībā.
d) Latvijas nodokļu atvieglojums saskaņā ar c) punktu tiek
piemērots tikai 10 gadu periodā, sākot no datuma, kurā šis līgums
stājas spēkā.
2. Vjetnamā nodokļu dubultā uzlikšana tiek novērsta šādi:
a) Ja Vjetnamas rezidents gūst ienākumu, peļņu vai kapitāla
pieaugumu, kam saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un šo
līgumu var uzlikt nodokļus Latvijā, Vjetnama atļauj samazināt
ienākuma nodokli par summu, kas ir vienāda ar Latvijā samaksāto
ienākuma nodokli. Šī samazinājuma summa tomēr nedrīkst pārsniegt
tādu Vjetnamas ienākuma, peļņas vai kapitāla pieauguma nodokļa
apmēru, kāda, saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem un
noteikumiem, par šo ienākumu ir aprēķināta Vjetnamā.
b) Ja Vjetnamas rezidents gūst ienākumu, kam saskaņā ar šī
līguma jebkuru noteikumu tiek uzlikti nodokļi tikai Latvijā,
Vjetnama, aprēķinot nodokļa summu attiecībā uz šī rezidenta
pārējo ienākumu, var ņemt vērā atbrīvoto ienākumu.
23.pants
DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA
1. Uz Līgumslēdzējas Valsts piederīgajiem otrā Līgumslēdzējā
Valstī netiek attiecināta nodokļu uzlikšana vai ar to saistītas
prasības, kas ir citādākas vai apgrūtinošākas nekā nodokļu
uzlikšana vai ar to saistītās prasības, kas tādos pašos
apstākļos, jo īpaši sakarā ar rezidenci, attiecas vai var tikt
attiecinātas uz šīs otras valsts piederīgajiem.
2. Nodokļu uzlikšana Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma
pastāvīgajai pārstāvniecībai otrā Līgumslēdzējā Valstī nevar būt
nelabvēlīgāka nekā nodokļu uzlikšana šīs otras valsts uzņēmumiem,
kas veic tādu pašu darbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot tā, ka
tas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādu personisku
atvieglojumu, atlaidi un samazinājumu attiecībā uz nodokļu
uzlikšanu, kādus šī valsts piešķir tās rezidentiem, ņemot vērā
viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.
3. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9.panta 1.daļas,
11.panta 7.daļas vai 12.panta 6.daļas noteikumi, procenti,
autoratlīdzība, atlīdzība par tehniskajiem pakalpojumiem un citi
maksājumi, ko Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmaksā otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma ar nodokli
apliekamo peļņu, ir jāatskaita pēc tādiem pašiem noteikumiem kā
tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmās minētās valsts rezidentam.
4. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumus, kuru kapitāls pilnīgi vai
daļēji, tieši vai netieši pieder vienam vai vairākiem otras
Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem vai to pilnīgi vai daļēji,
tieši vai netieši kontrolē minētie rezidenti, pirmajā minētajā
valstī nevar pakļaut jebkādai nodokļu uzlikšanai vai jebkādām ar
to saistītām prasībām, kas atšķiras no nodokļu uzlikšanas un ar
to saistītām prasībām, kādām tiek vai var tikt pakļauti līdzīgi
pirmās minētās valsts uzņēmumi, vai kas ir apgrūtinošākas par
tām.
5. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2.panta noteikumiem
attiecas uz visu veidu un nosaukumu nodokļiem.
24.pants
SAVSTARPĒJĀS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA
1. Ja persona, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents,
uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu kompetentās
iestādes rīcība attiecībā uz šo personu izraisa vai var izraisīt
nodokļu uzlikšanu, kas neatbilst šī līguma noteikumiem, šī
persona var, neatkarīgi no šo valstu nacionālajos normatīvajos
aktos paredzētajiem tiesiskajiem līdzekļiem, iesniegt sūdzību
izskatīšanai tās Līgumslēdzējas Valsts kompetentajai iestādei,
kuras rezidents ir šī persona. Sūdzība jāiesniedz triju gadu
laikā pēc pirmā paziņojuma par rīcību, kas izraisījusi šī līguma
noteikumiem neatbilstošu nodokļu uzlikšanu.
2. Kompetentā iestāde izvērtē, vai sūdzība ir pamatota, un, ja
pati nespēj panākt apmierinošu risinājumu, tā cenšas savstarpēji
vienoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetento iestādi, lai
novērstu šim līgumam neatbilstošu nodokļu uzlikšanu. Jebkura šāda
panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no Līgumslēdzēju
Valstu nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajiem laika
ierobežojumiem.
3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas
savstarpējas vienošanās ceļā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai
šaubas, kas var rasties, interpretējot vai piemērojot šo līgumu.
Tās var arī savstarpēji konsultēties, lai novērstu nodokļu
dubulto uzlikšanu šajā līgumā neparedzētos gadījumos.
4. Lai panāktu vienošanos iepriekšējās daļās minētajos
jautājumos, Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var
sazināties tieši viena ar otru vai arī izmantot apvienotu
komisiju, kas sastāv no tām vai to pārstāvjiem.
25.pants
INFORMĀCIJAS APMAIŅA
1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāveic tādas
informācijas apmaiņa, kas ir paredzami svarīga šī līguma
noteikumu piemērošanai vai nacionālo normatīvo aktu
administrēšanai vai izpildīšanai attiecībā uz visu veidu un
nosaukumu nodokļiem, kas uzlikti Līgumslēdzēju Valstu vai
pašvaldību labā, ciktāl šāda nodokļu uzlikšana nav pretrunā ar šo
līgumu. Līguma 1.un 2.pants neierobežo informācijas apmaiņu.
2. Jebkura informācija, ko, saskaņā ar 1.daļu, saņem
Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par tikpat slepenu kā
informāciju, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs valsts nacionālajiem
normatīvajiem aktiem, un var tikt izpausta tikai tām personām vai
iestādēm (tajā skaitā tiesām un administratīvajām iestādēm), kas
ir iesaistītas 1.daļā minēto nodokļu aprēķināšanā vai iekasēšanā,
piespiedu līdzekļu lietošanā vai lietu iztiesāšanā, apelāciju
izskatīšanā, vai iepriekšminēto procesu uzraudzībā. Šīm personām
vai iestādēm šī informācija jāizmanto vienīgi iepriekšminētajos
nolūkos. Tās drīkst izpaust šo informāciju atklātās tiesas sēdēs
vai tiesas nolēmumos.
3. Nekādā gadījumā 1. un 2.daļas noteikumus nedrīkst
izskaidrot tādējādi, ka tie uzliktu Līgumslēdzējai Valstij
pienākumu:
a) veikt administratīvos pasākumus, kas neatbilst vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem un
administratīvajai praksei;
b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai
otras Līgumslēdzējas Valsts normatīvajiem aktiem vai parasti
piemērojamo administratīvo praksi;
c) sniegt informāciju, kas var atklāt jebkuru tirdzniecības,
uzņēmējdarbības, rūpniecisko, komerciālo vai profesionālo
noslēpumu vai darījuma procesu, vai informāciju, kuras izpaušana
būtu pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).
4. Ja Līgumslēdzēja Valsts saskaņā ar šo pantu pieprasa sniegt
informāciju, otrai Līgumslēdzējai Valstij ir jāizmanto tās
informācijas apkopošanas pasākumi, lai iegūtu pieprasīto
informāciju, pat ja pieprasītā informācija otrai valstij var
nebūt nepieciešama savām nodokļu uzlikšanas vajadzībām. Uz
iepriekšējā teikumā minēto pienākumu attiecas 3.daļas
ierobežojumi, bet nekādā gadījumā šos ierobežojumus nedrīkst
izskaidrot tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļauj
atteikties sniegt informāciju vienīgi tādēļ, ka tai nav
nacionālās intereses attiecībā uz šo informāciju.
5. Nekādā gadījumā 3.daļas noteikumus nedrīkst izskaidrot
tādējādi, ka tie Līgumslēdzējai Valstij atļautu atteikties sniegt
informāciju vienīgi tādēļ, ka informācijas turētāja ir banka,
cita finanšu institūcija, tās pārstāvis vai persona, kura
darbojas uz pilnvarojuma vai uzticības pamata, vai tādēļ, ka tas
saistīts ar īpašumtiesībām otrā personā.
26.pants
DIPLOMĀTISKO MISIJU UN KONSULĀRO PĀRSTĀVNIECĪBU PERSONĀLS
Šī līguma noteikumi neietekmē diplomātisko misiju vai
konsulāro pārstāvniecību personāla fiskālās privilēģijas, kuras
tam piemērojamas saskaņā ar starptautisko tiesību vispārējiem
noteikumiem vai īpašu nolīgumu noteikumiem.
27.pants
STĀŠANĀS SPĒKĀ
Katra Līgumslēdzēja Valsts pa diplomātiskajiem kanāliem
rakstiski informē viena otru par to, ka ir izpildītas to
likumdošanas prasības, lai šis līgums stātos spēkā. Šis līgums
stājas spēkā pēdējā šāda paziņojuma saņemšanas datumā, un tā
noteikumi tiek piemēroti abās Līgumslēdzējās Valstīs:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā
gadā, kas seko gadam, kurā līgums stājās spēkā;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas
maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā
dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā līgums
stājās spēkā.
28.pants
DARBĪBAS IZBEIGŠANA
Šis līgums ir spēkā līdz kāda no Līgumslēdzējām Valstīm
izbeidz tā darbību. Katra Līgumslēdzēja Valsts var izbeigt Līguma
darbību, rakstiski pa diplomātiskajiem kanāliem iesniedzot otrai
Līgumslēdzējai Valstij paziņojumu par izbeigšanu vismaz sešus
mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām, kas seko piecu gadu
periodam pēc līguma spēkā stāšanās datuma. Šajā gadījumā līguma
darbība abās Līgumslēdzējās Valstīs tiek izbeigta:
a) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur ienākuma izmaksas brīdī -
ienākumam, kas gūts janvāra pirmajā dienā vai pēc tās kalendārajā
gadā, kas seko gadam, kurā iesniegts paziņojums;
b) attiecībā uz pārējiem ienākuma nodokļiem - nodokļiem, kas
maksājami par jebkuru taksācijas gadu, kas sākas janvāra pirmajā
dienā vai pēc tās kalendārajā gadā, kas seko gadam, kurā
iesniegts paziņojums.
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo līgumu ir
parakstījuši.
Parakstīts Rīgā divos eksemplāros 2017.gada 19.oktobrī, katrs
latviešu, vjetnamiešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti
ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā
noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre
|
|
Vjetnamas Sociālistiskās
Republikas valdības vārdā
Doan Thi Phuong Dung Ārkārtējais un
Pilnvarotais vēstnieks
|
Protokols
Parakstot Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas
Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās
uzlikšanas novēršanu un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā
uz ienākuma nodokļiem, Līgumslēdzējas Valstis ir vienojušās par
tālāk minētajiem noteikumiem, kas ir Līguma neatņemama
sastāvdaļa.
1. Attiecībā uz 10., 11. un 13. pantu:
10.panta 2.daļas, 11.panta 2.daļas un 13.panta piemērošanai,
pensiju fonds vai pensiju shēma, kas ir izveidota un atzīta
Līgumslēdzējā Valstī, tiek uzskatīta par šīs valsts rezidentu un
saņemtā ienākuma patieso labuma guvēju.
2. Attiecībā uz 13.panta 5.daļu:
Ja pēc šī līguma parakstīšanas datuma, Līgumslēdzēja Valsts
paraksta Līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai
grozījumu šādā līgumā ar citu valsti, kas ir Eiropas Savienības
vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas
dalībvalsts, kas paredz, ka Līgumslēdzēja Valsts uzliek nodokļus
kapitāla pieaugumam no sabiedrības - šīs valsts rezidenta akciju
netiešas atsavināšanas, tad šāds noteikums tiek piemērots saskaņā
ar šo līgumu, sākot ar datumu, ar kuru tiek uzsākta līguma ar
citu valsti vai grozījuma līgumā ar citu valsti piemērošana; un
ar šo datumu 13.panta 5.daļa tiek izteikta šādi:
"5. Kapitāla pieaugumam, kas gūts, tieši vai netieši
atsavinot ne mazāk kā 15 procentus no sabiedrības, kas ir
Līgumslēdzējas Valsts rezidents, kopējā tādu akciju skaita, kas
nav 2.daļā minētās akcijas, var uzlikt nodokļus šajā
Līgumslēdzējā Valstī."
To apliecinot, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Protokolu ir
parakstījuši.
Parakstīts Rīgā, divos eksemplāros 2017.gada 19.oktobrī, katrs
latviešu, vjetnamiešu un angļu valodā, turklāt visi trīs teksti
ir vienlīdz autentiski. Atšķirīgas interpretācijas gadījumā
noteicošais ir teksts angļu valodā.
Latvijas Republikas valdības
vārdā
Dana Reizniece-Ozola Finanšu ministre
|
|
Vjetnamas Sociālistiskās
Republikas valdības vārdā
Doan Thi Phuong Dung Ārkārtējais un
Pilnvarotais vēstnieks
|