Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Izdarīt Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (Latvijas Vēstnesis, 2016, 31. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

"2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir nodrošināt mieru, drošību un tiesiskumu atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un nacionālajām interesēm, ieviešot starptautiskās sankcijas, nosakot nacionālās sankcijas vai arī šajā likumā noteiktajos gadījumos piemērojot Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas.

(2) Likums attiecas uz visām fiziskajām un juridiskajām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas."

2. Papildināt 3. panta 3. punktu ar vārdiem "(turpmāk arī - proliferācija)".

3. Aizstāt 5. pantā vārdus "Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem" ar vārdiem "fiziskajām un juridiskajām personām".

4. Papildināt 11. panta trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

"Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi. Pēc rīkojuma parakstīšanas Ārlietu ministrija nekavējoties par to paziņo kompetentajām institūcijām. Rīkojums tiek publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nākamajā darbdienā pēc tā parakstīšanas."

5. Papildināt likumu ar 11.¹ pantu šādā redakcijā:

"11.¹ pants. Sankciju piemērošana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā

(1) Pasūtītājs, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, publiskais partneris vai tā pārstāvis attiecībā uz kandidātu vai tādu pretendentu, kuram saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, pārbauda, vai attiecībā uz šo kandidātu vai pretendentu, tā valdes vai padomes locekli, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt kandidātu vai pretendentu darbībās, kas saistītas ar filiāli, vai personālsabiedrības biedru, ja kandidāts vai pretendents ir personālsabiedrība, ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras ietekmē līguma izpildi. Ja attiecībā uz minēto kandidātu vai pretendentu ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras kavē līguma izpildi, tas ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pārbaudi veic arī attiecībā uz kandidāta vai pretendenta norādīto apakšuzņēmēju, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 procenti no kopējās līguma vērtības, vai personu, uz kuras iespējām kandidāts vai pretendents balstās, lai apliecinātu, ka tā kvalifikācija atbilst paziņojumā par līgumu, iepirkuma procedūras dokumentos, paziņojumā par koncesiju vai koncesijas procedūras dokumentos noteiktajām prasībām. Ja attiecībā uz minēto personu vai apakšuzņēmēju ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras kavē līguma izpildi, attiecīgais kandidāts vai pretendents ir izslēdzams no dalības līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ja šis kandidāts vai pretendents 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma izsniegšanas vai nosūtīšanas dienas nav veicis šādas personas vai apakšuzņēmēja nomaiņu saskaņā ar kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā.

(3) Iepirkuma līgumā, vispārīgās vienošanās dokumentā, partnerības iepirkuma līgumā vai koncesijas līgumā papildus normatīvajos aktos publisko iepirkumu jomā noteiktajam paredz pasūtītāja, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja, publiskā partnera vai tā pārstāvja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes, ja līgumu nav iespējams izpildīt tādēļ, ka līguma izpildes laikā ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas."

6. 13. pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kā kompetentā institūcija:

1) uzrauga starptautiskajās vai nacionālajās sankcijās paredzēto ierobežojumu nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem;

2) ir tiesīga pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ja līdzekļu iesaldēšana nav veikta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām;

3) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un kontroli;

4) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses;

5) nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, ja šie ierobežojumi izriet no tādām Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kuru ievērošana būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses.";

papildināt pantu ar 4.¹, 4.² un 4.³ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir kompetentā institūcija finanšu ierobežojumu izpildē cīņai pret starptautisko terorismu vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanu, glabāšanu, pārvietošanu, lietošanu vai izplatīšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir tiesīgs pieņemt sankciju izpildei nepieciešamos lēmumus, tostarp finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus par pastāvīgu finanšu līdzekļu iesaldēšanu terorisma finansēšanas vai proliferācijas finansēšanas gadījumā.

(4²) Valsts ieņēmumu dienests kā kompetentā institūcija uzrauga starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteikto finanšu un civiltiesisko ierobežojumu izpildi šādām personām:

1) nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem;

2) neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;

4) personām, kuras darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citām juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā (vai ekvivalentu summu ārvalstu valūtā saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā) neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

6) iestādēm, kuras sniedz šādus pakalpojumus:

a) kreditēšanu, tostarp finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,

b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,

c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,

d) inkasāciju.

(4³) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā kompetentā institūcija uzrauga, kā personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, un personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai, izpilda starptautiskajās un nacionālajās sankcijās noteiktos finanšu un civiltiesiskos ierobežojumus."

7. Papildināt likumu ar 13.¹, 13.², 13.³ un 13.⁴ pantu šādā redakcijā:

"13.¹ pants. Pienākums veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošās personas atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē starptautisko un nacionālo sankciju riska novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai vai klientiem piemītošo starptautisko un nacionālo sankciju riskus. Pamatojoties uz šo novērtējumu, uzraudzībā esošās personas izveido starptautisko un nacionālo sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu, tostarp izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz starptautisko un nacionālo sankciju prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošo personu iesaistīšanu starptautisko un nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā vai apiešanā vai izvairīšanos no to izpildes.

13.² pants. Atbildība par pārkāpumiem starptautisko un nacionālo sankciju prasību jomā

(1) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgi piemērot administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

(2) Par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajām personām var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai soda naudu līdz 1 000 000 euro;

3) apturēt vai pārtraukt darbību, tostarp apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā;

4) noteikt par pārkāpumu atbildīgajai personai pagaidu aizliegumu pildīt Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam noteiktos pienākumus;

5) uzlikt par pienākumu veikt noteiktu darbību vai atturēties no tās;

6) uzlikt par pienākumu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(3) Kredītiestādēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzībā esošajām finanšu iestādēm, nepiemērojot šā panta otrās daļas 2. punktā noteikto, par starptautisko un nacionālo sankciju prasības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu var piemērot šādas administratīvās sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un, ja nepieciešams, revidēts saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas noteikts atbilstoši šā punkta pirmajam teikumam, ir mazāk par 5 000 000 euro, kompetentā institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātessabiedrība vai mātessabiedrības meitassabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātessabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekam vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par starptautisko un nacionālo sankciju prasību ievērošanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētos Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā, bet Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumus par administratīvo sankciju piemērošanu - Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvā akta par administratīvo sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(5) Lēmumu par administratīvo sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanu kompetentā institūcija publicē savā tīmekļvietnē nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota administratīvā sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par šo lēmumu.

(6) Kompetentā institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro administratīvās sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama kompetentās institūcijas tīmekļvietnē piecus gadus saskaņā ar fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

13.³ pants. Soda naudas izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem piemērotā soda nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā, un tās izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējam valsts budžeta likumam.

13.⁴ pants. Noilgums

(1) Kompetentā institūcija par šā likuma 13.² panta pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir tiesīga ierosināt administratīvo lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma izbeigšanas dienas. Noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(2) Lēmumu par šā likuma 13.² pantā noteikto sodu piemērošanu kompetentā institūcija var pieņemt divu gadu laikā no administratīvās lietas ierosināšanas dienas.

(3) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, kompetentā institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta otrajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no administratīvās lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(4) Kompetentā institūcija izbeidz lietu, ja šā panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 13.² pantā noteikto sankciju piemērošanu."

8. Aizstāt 14. panta otrajā daļā vārdu "ierosinājuma" ar vārdu "iesnieguma".

9. Papildināt 15. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ministru kabineta rīkojuma pārsūdzēšana neaptur šā rīkojuma darbību."

10. Pārejas noteikumā:

aizstāt vārdus "Pārejas noteikums" ar vārdiem "Pārejas noteikumi";

uzskatīt līdzšinējo pārejas noteikuma tekstu par pārejas noteikumu 1. punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 2., 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"2. Šā likuma 11.¹ panta trešajā daļā minētās tiesības vienpusēji atkāpties no līguma izpildes neattiecina uz tiem iepirkumiem vai iepirkumu procedūrām, kuras uzsāktas vai izsludinātas pirms šīs normas spēkā stāšanās dienas.

3. Šā likuma 13.¹ pants stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

4. Šā likuma 13.², 13.³ un 13.⁴ pants stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Krimināllikuma 84. pantā, kas nosaka kriminālsodus par Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 21. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 28. jūnijā