Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999.gada domstarpību un vienošanās protokols

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.pantu un Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem nr.460 Ministru kabinets (MK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vienojas: 

I. Pašvaldību pamatbudžets

1. Ieņēmumi

1.1. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

Puses vienojas:

Garantējot īpašuma un nekustamā īpašuma nodokļu prognozes izpildi katrai pašvaldībai, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi pašvaldībām, tai nodokļa summai, kura tiek saņemta centralizēti ar Valsts kases starpniecību no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem un pie noteikuma, ka tiek saglabāts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ieņēmumu minimums, pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem 1999.gadā prognozēt 229,4 milj.latu apmērā, tai skaitā:

iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 185,3 milj.latu
nekustamā īpašuma nodoklis - 24,4 milj.latu
īpašuma nodoklis - 19,0 milj.latu
iekšējie nodokļi par
pakalpojumiem un precēm - 0,65 milj.latu
Kopā nodokļu ieņēmumi - 229,4 milj.latu
nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās - 18,6 milj.latu
Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi - 248,0 milj.latu
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem - 26,0 milj.latu
Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi,
ieskaitot maksas pakalpojumus - 274,0 milj.latu

Tām pašvaldībām, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tiek noteikta saskaņā ar šo pašvaldību un Finansu ministrijas vienošanās protokolu (likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 7.panta 4.daļa).

Likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 7.panta 5.daļa nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa prognoze jāsaskaņo ar katru pašvaldību.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Ministru kabinets nav noteicis kārtību, kādā veicama nekustamā īpašuma nodokļa prognozes saskaņošana ar pašvaldībām.

Kopēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir noteikta bez saskaņojuma ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām.

1.2. Dotācijas un mērķdotācijas no valsts budžeta

1.2.1. Dotācija no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt dotāciju no valsts budžeta Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 6,1 milj.latu.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt dotāciju no valsts budžeta Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 8,3 milj.latu apjomā, ko aprēķinājusi Finansu ministrija, pamatojoties uz likumu "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu".

1.2.2. Mērķdotācijas no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 83,74 milj.latu apjomā, tai skaitā:

pamata, vispārējai vidējai izglītībai, arodizglītībai un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 66,34 milj.latu

speciālajai izglītības programmai - 16,11 milj.latu

kristīgās mācības un ētikas programmai - 0,10 milj.latu

Kopā

izglītības pasākumiem - 82,55 milj.latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem - 0,19 milj.latu

teritoriālplānošanai - 1,00 milj.latu

Kopā

- 83,74 milj.latu

Pašvaldību kopējie pamatbudžeta ieņēmumi bez mērķdotācijām investīcijām tiek prognozēti - 363,84 milj.latu apjomā.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Izglītības un zinātnes ministrija vienojās ar Latvijas Pašvaldību savienību paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 110,589 milj.latu apjomā, tai skaitā:

pamata, vispārējās vidējās izglītības, arodizglītības iestāžu un pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 67,8 milj.latu;

ārpusskolas izglītības programmai - 7,2 milj.latu

izglītības pasākumiem speciālajām pirmsskolas iestādēm, internātskolām un sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem - 22,4 milj.latu

pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 12 milj.latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem - 0,189 milj.latu

teritoriālplānošanai - 1,0 milj.latu

Kopā:

- 110,589 milj.latu

1.2.3. Mērķdotācijas investīcijām:

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas pašvaldībām Valsts investīciju programmas ietvaros saskaņā ar Ministru kabineta turpmākajās sēdēs akceptēto apjomu.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Ekonomikas ministrija un LPS vienojās, ka 1999.gadā paredzētie līdzekļi pašvaldību investīciju projektiem VIP ietvaros no valsts pamatbudžeta nevar būt mazāki kā Ekonomikas ministrijas jau atbalstītie 9,161 milj.latu un 23,239 milj.latu no valdības aizdevumiem.

2. Izdevumi

Puses vienojas:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 1999.gadam noteikt pašvaldību izdevumu nepieciešamību 212,1 milj.latu apjomā.

II. Pašvaldību speciālais budžets

Puses vienojas:

Prognozēt pašvaldību speciālo budžetu kopējos ieņēmumus 35,0 milj.latu apmērā, tai skaitā:

privatizācijas fondā - 3,1 milj.latu

ieņēmumus no dabas resursu nodokļa - 2,6 milj.latu

autoceļu fondā - 19,3 milj.latu

pārējie ieņēmumi - 8,0 milj.latu

ieņēmumi no ziedojumiem un dāvinājumiem - 2,0 milj.latu

Kopā:

- 35,0 milj.latu

III. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

Puses vienojas:

Latvijas Pašvaldību savienība garantē bērnu namos un pansionātos sniegtās aprūpes nepasliktināšanos.

Ministru kabineta viedoklis:

Ministru kabineta viedoklis par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" tiks precizēts saskaņā ar Ministru kabineta sēdē turpmāk nolemto.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

LPS uzskata, ka no pašvaldību finansu stabilitātes viedokļa likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" atvēršana nav pieļaujama.

Pašvaldību finansu nepieciešamības aprēķinā izmantoto kritēriju relatīvo vērtību izmaiņas var notikt tikai pēc pašvaldību funkciju sadales izpētes starp centrālo valdību, reģionālo valsts pārvaldi, reģionālo (rajonu) pašvaldību un vietējām pašvaldībām, kā arī izmantoto pašvaldību izdevumus raksturojošo kritēriju un to īpatsvaru pamatotības noteikšanas un analīzes.

IV. Pašvaldību aizņēmumi un garantijas

Puses vienojas:

Lai realizētu valsts investīciju programmu pašvaldībās, dotu pašvaldībām iespējas arī pašām investēt finansu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un garantētu iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālā apmēra pieaugumu 30,0 miljonu latu apmērā, t.sk.4,0 miljonu latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Saglabāt nemainītu šobrīd normatīvajos aktos noteikto pašvaldību aizņēmumu un garantiju sniegšanas kārtību.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldībām jābūt brīvai pieejai nacionālajam un ārvalstu kapitāltirgum.

V. Pašvaldību iespējas nodrošināt minimālās darba algas palielinājumu

Ministru kabineta viedoklis:

Izdevumi minimālās algas palielinājumam ir jāparedz plānoto pašvaldību budžeta ieņēmumu ietvaros.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt valsts budžeta dotāciju 1,7 milj.latu apjomā pašvaldību budžeta iestādēs strādājošo minimālās darba algas palielinājumam līdz 50 latiem.

VI. Nepieciešamais finansējums normatīvo aktu izpildei

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

6.1. Pašvaldību iespējas nodrošināt 1998.gada 18.augusta MK noteikumu Nr.313 "Grozījums Ministru kabineta 1995.gada 14.marta noteikumos nr.51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem"" izpildi.

Pamatojoties uz noteikumiem, 1999.gadam ir nepieciešams 1 milj.latu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku algu palielinājuma nodrošināšanai.

6.2. "Bērnu tiesību aizsardzības likums", "Bibliotēku likums". Likumu izpildes nodrošināšanai paredzēt pilnu finansējumu.

Ministru kabineta viedoklis:

Precizēs savu viedokli, izskatot valsts budžeta projektu 1999.gadam.

VII. Par dotāciju pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Satiksmes ministrija un LPS vienojās, ka 1999.gadā valsts budžetā jāparedz dotācijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu 10 milj.latu apmērā, lai varētu nodrošināt pilnīgu Dzelzceļa likuma izpildi un veikt pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu arī 1999.gadā.

Ministru kabineta viedoklis:

Finansu līdzekļi 10 milj.latu apjomā kā dotācija pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu nav atbalstīta, izskatot valsts budžeta projektu 1999.gadam.

VIII. Vienošanās protokola atklātums

Puses vienojas, ka pēc parakstīšanas Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības ikgadējais vienošanās protokols var tikt publicēts.

Ministru prezidents G.Krasts

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis A.Jaunsleinis

Rīgā 1998.gada 29.septembrī

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 1999.gada domstarpību un vienošanās protokols Izdevējs: Latvijas Pašvaldību savienība Veids: protokols Pieņemts: 29.09.1998.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 282, 30.09.1998.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Citi saistītie dokumenti
299921
2540
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"