|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 1998. gada 10. februāra noteikumus Nr. 48 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā". Ministru kabineta noteikumi Nr.41 Rīgā 1997.gada 21.janvārī (prot. Nr.5 8.§) Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadāIzdoti saskaņā ar likuma "Par valsts statistiku" 4.pantu 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts statistikas komiteja iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju par valsts sociālo un ekonomisko stāvokli 1997.gadā. 2. Valsts statistikas komiteja iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju, ievērojot šo noteikumu 1.pielikumā norādīto apjomu un metodes. 3. Izdevumi, kas saistīti ar šo noteikumu 1.pielikumā minētās informācijas iegūšanu, apkopošanu un publicēšanu, tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem, izdevumi, kas paredzēti šo noteikumu 2.pielikumā paredzētajiem mērķiem, tiek segti no PHARE programmas līdzekļiem. 4. Uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un iestādes statistisko informāciju par savu darbību iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu Valsts statistikas komitejai vai citai valsts institūcijai, kas savas kompetences ietvaros nodarbojas ar statistiskās informācijas apkopošanu. 5. Ministrijas, citas valsts pārvaldes institūcijas un valsts nozīmes reģistri iesniedz Valsts statistikas komitejai statistisko informāciju saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu un nodrošina tai iespēju brīvi un bez maksas izmantot attiecīgās datu bāzes nepieciešamo pētījumu veikšanai. 6. Uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai valsts institūcijas vadītājs ir atbildīgs par sniegtās informācijas pareizību. 7. Valsts statistikas komiteja ir atbildīga par iegūtās statistiskās informācijas apkopošanas un izmantošanas pareizību. Ministru prezidents A.Šķēle Ekonomikas ministrs G.Krasts
1.pielikums Valsts statistikas komitejas statistiskās informācijas valsts programma 1997.gadam1. Ievads Valsts statistikas komitejas statistiskās informācijas valsts programma (turpmāk tekstā - "valsts programma") izstrādāta, ievērojot likuma "Par valsts statistiku" 4.panta prasības. Valsts programma satur visu veidu svarīgāko statistisko informāciju, ko Valsts statistikas komiteja iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros savāc, apkopo un publicē, kā arī saņem kopsavilkumu veidā no citām valsts iestādēm un publicē savos statistiskajos izdevumos. Bez tam valsts programmā iekļauti arī atsevišķi darbi, kuru realizācijas izdevumi vai nu daļēji, vai pilnā apjomā tiek segti no PHARE nacionālās programmas fondiem. Šiem darbiem tabulās pievienota speciāla atzīme -*). Visu šo darbu veikšana ir vitāli svarīga Latvijas integrācijas procesā Eiropas savienībā, apsekojumu programmas ir sagatavotas, piedaloties Eiropas attīstīto valstu un starptautisko statistikas iestāžu ekspertiem. PHARE līdzekļi tiek izmantoti tāpēc, ka sakarā ar intervētāju dienesta iesaistīšanu šie apsekojumi ir finansiāli ietilpīgi un Valsts statistikas komitejai iedalītie budžeta līdzekļi nenodrošina šo darbu realizāciju. Iepazīstoties un strādājot ar valsts programmu, jāievēro atsevišķas dokumenta uzbūves īpatnības. Valsts programma sastāv no 28 tematiskām daļām. Pirms katras tematiskās daļas dokumentā ievietots īss metodoloģisks apraksts, ar kura palīdzību var iegūt priekšstatu par sekojošajā tabulā minēto rādītāju saturu, starptautisko salīdzināmību, informācijas iegūšanas metodi un 1997.gadā paredzamajām novitātēm, kā arī uzziņas veidā - tematiskajā daļā sniegto statistisko rādītāju atbilstības Eiropas savienības standartiem un metodoloģijām izvērtējums. Dažas tematiskās daļas satur tikai informāciju, ko Valsts statistikas komiteja saņem no citām ministrijām un valsts iestādēm. Šajos gadījumos tabulu 2.ailē kā informācijas iegūšanas avots ir uzrādīta attiecīgā ministrija vai valsts iestāde, nenorādot konkrēti, ar kāda instrumentārija palīdzību informācija tiek iegūta. Ja informāciju no respondentiem iegūst tieši Valsts statistikas komiteja, tad 2.ailē ir ieraksti "statistikas veidlapas", "apsekojuma anketa". Ja informācija ar vienu un to pašu nosaukumu tiek sagatavota ar dažādu periodiskumu un tās iegūšanas nosacījumi (instrumentārijs, novērošanas metode, novērojamo uzņēmumu loks), kā arī statistiskie izdevumi, kuros apkopotā informācija tiek ievietota, dažādajos periodos nemainās, valsts programmā šī informācija tiek sniegta ar vienu ierakstu, pretējā gadījumā par katru periodu ir atsevišķs ieraksts. Tabulu 5.ailē "Novērošanas metode" ieraksts "pilns apsekojums" nozīmē, ka attiecīgo pārskatu sniedz visi uzņēmumi, kam piemīt konkrētā apsekojamā darbība vai īpašības. Ar ierakstu "izlases apsekojums" jāsaprot, ka uzņēmumu ģenerālais kopums tiek sadalīts stratās pēc konkrētas apsekojamās darbības vai konkrētām apsekojamām īpašībām, un no šīm stratām ar vienkāršās gadījuma izlases metodi tiek atlasīti uzņēmumi, no kuriem katrs pārstāv noteiktu skaitu citu uzņēmumu ar tādām pašām pazīmēm. Atlasīto uzņēmumu apsekošanas rezultātā iegūtā informācija ar matemātisko metožu palīdzību tiek vispārināta un attiecināta uz ģenerālo kopumu. Izlases metožu lietošana ļauj samazināt informācijas iegūšanas izmaksas un nodrošina pietiekamu informācijas precizitāti. Izlases metodi statistiskās informācijas iegūšanā lieto visas attīstītās pasaules valstis. Tabulas 6.ailē "Izstrādes kopums" ieraksts "pa pilsētām un rajoniem" paredz informācijas izstrādi pa visām Latvijas pilsētām un rajoniem, ieraksts "pa republikas pilsētām un rajoniem" - tikai pa 7 lielākajām pilsētām (Rīga, Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Ventspils) un rajoniem. Aizpildot aili "Izdevums, kurā informācija tiek publicēta", ievērota sekojoša kārtība: operatīvā (steidzamā) informācija tiek ievietota statistiskajos biļetenos, kas tiek sagatavoti tūlīt pēc pārskata perioda, piem., informācija par janvāri-decembri nākošā gada janvārī iznākošajā biļetenā. Tāda paša nosaukuma informācija par gadu (neatkarīgi no tā, vai šīs informācijas iegūšanai ir vai nav lietots cits pārskats) tiek ievietota statistiskajos izdevumos par gadu, kuros tā var tikt precizēta un tādējādi atšķirties no iepriekš publicētās. 2. Nacionālo kontu sistēma Latvijas Republikai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā apritē, ļoti svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm. Viena no visapkopojošākajām statistikas izstrādēm ir nacionālo kontu sistēma, kas ataino gan preču, gan finansu līdzekļu apriti tautsaimniecībā, kā arī gada laikā notikušās izmaiņas. Sākot ar 1992.gadu, tiek veidoti visi nacionālo kontu sistēmas konti, ieskaitot sākuma un beigu bilances. Bez tam autonomi aprēķina iekšzemes kopproduktu. Tā noteikšanai var būt trīs dažādas pieejas: ražošanas, pieprasījuma (izlietojuma) un ieņēmumu pieeja. Iekšzemes kopprodukta aprēķinā, izmantojot datus par ražošanu, vispirms nosaka preču un pakalpojumu (īsāk produkcijas) izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus (produkcijas vērtību) par visām saimnieciskajām vienībām: preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, iedzīvotāju personiskajām palīgsaimniecībām, individuāli nodarbinātajām personām. Preču un pakalpojumu izlaidi parasti uztver bāzes cenās, tas ir, nepieskaitot produktu nodokļu neto vērtību (kopējā nodokļu summa mīnus subsīdijas). Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas kā ražošanas izmaksas pārskata periodā izlietotas produkcijas ražošanai. Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās starppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopproduktu bāzes cenās. Savukārt, pieskaitot tai produktu nodokļu neto vērtību, gūstam iekšzemes kopproduktu tirgus cenās. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par pieprasījumu, veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopkapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Gala patēriņa izdevumus uztver pēc izmaksu principa, tas ir, pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskā gala patēriņa izdevumos savukārt ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai arī saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par ieņēmumu, nosaka, saskaitot atlīdzību nodarbinātajiem, ražošanas un importa nodokļu neto vērtību, korporatīvo uzņēmumu darbības rezultātu un jaukto kopieņēmumu. Atlīdzība nodarbinātajiem ietver aprēķināto darba algu, kā arī uzņēmēju sociālos maksājumus. Korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums ir ieņēmumu veidošanas konta balansējamais postenis. Tos iegūst, no iekšzemes kopprodukta atskaitot atlīdzību nodarbinātajiem un ražošanas un importa nodokļu neto vērtību. Jauktais kopieņēmums veidojas vienpersonu (nekorporatīvos) uzņēmumos. Atšķirībā no korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāta jauktais kopieņēmums daļēji ietver arī darba samaksas elementus, ko veido paša īpašnieka un tā ģimenes locekļu naudā nenovērtētais darbs, jo to praktiski nav iespējams atdalīt no uzņēmējdarbības ieņēmuma. Preču un pakalpojumu izlaide, starppatēriņš un iekšzemes kopprodukts tiek aprēķināts faktiskajās un salīdzināmās cenās. Par salīdzināmām cenām pašlaik pieņemtas 1993.gada vidējās cenas. Atsevišķu nozaru ražošanas apjomus pārrēķina 1993.gada cenās, izmantojot datus par svarīgāko produkcijas veidu izmaiņām naturālā izteiksmē. Ja nav iespējams noteikt citu kvantitatīvo apjoma rādītāju, fiziskā apjoma temps pieņemts atbilstoši darbaspēka patēriņa izmaiņām. Ja iekšzemes kopprodukta tempus nosaka, izmantojot datus par pieprasījumu, tad personīgā patēriņa izdevumus pārrēķina 1993.gada cenās, lietojot patēriņa cenu indeksus. Preču eksporta un importa apjomus nosaka, izmantojot muitas kravas deklarāciju kopsavilkumus pa 22 preču grupām par izvestās un ievestās produkcijas vērtību un apjomiem tonnās. Nacionālo kontu sistēmu Latvijā veido, vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un citu starptautisko organizāciju izstrādātās un 1993.gadā izdotās rokasgrāmatas "Nacionālo kontu sistēma" (SNA-93). Nozaru klasifikācijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, tiks lietota Eiropas savienības vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red. Nacionālo kontu aprēķiniem galvenokārt izmanto Valsts statistikas komitejas nozaru statistikas daļu apkopoto informāciju - uzņēmumu un organizāciju pārskatus, mazo uzņēmumu izlases apsekojumu rezultātus, ģimeņu budžetu apsekojumus, darbaspēka bilances aprēķinus. Daudz nepieciešamās informācijas apkopo arī citas organizācijas: Finansu ministrija (valsts un vietējo budžetu dati), Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija, Latvijas Banka (banku un citu kredītiestāžu dati, monetārie dati). Ārējais sektors nacionālo kontu sistēmā tiek veidots vienlaicīgi ar maksājumu bilanci, un starp šiem datiem ir pilnīga atbilstība. Nacionālo kontu sastādīšanas metodoloģija pastāvīgi tiek pilnveidota, gan paplašinot sākotnējo informāciju, gan arī meklējot precīzākas metodes nepieciešamo nosacīto aprēķinu veikšanai. 1997.gadā vislielākā vērība tiks pievērsta precīzākas metodes ieviešanai atsevišķu nozaru, piem., finansu un valdības pakalpojumu fiziskā apjoma tempu noteikšanai, kā arī precīzākai inflācijas ietekmes uz krājumu izmaiņām noteikšanai. Otrs metodoloģijas pilnveidošanas virziens ietver pilnīgāku ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanu nacionālo kontu sistēmā. Līdz šim ēnu ekonomikas apjomi tiek ieslēgti nacionālo kontu sistēmā kā resursu un izlietojuma pušu balansēšanas rezultāts. Izmantojot ārzemju ekspertu pieredzi (Ungārijā, Itālijā), 1997.gadā paredzēts noteikt svarīgākās ēnu ekonomikas sastāvdaļas: ar statistiskajiem pārskatiem neuztvertos preču un pakalpojumu apjomus (celtniecībā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.), neuztvertos eksporta un importa apjomus. Šos darbus būs iespējams veikt, ja tiks saņemti attīstības budžeta projektā paredzētie līdzekļi. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka ANO metodoloģijas lietošana pamatā nodrošina arī Eiropas savienības prasības, kas detalizēti tiks izklāstītas pašlaik izstrādājamā Eiropas kontu sistēmas ESA-95 projektā. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību, ir nepieciešams vairākus gadus ilgs pārejas posms, kura laikā pilnībā jāapgūst metodoloģiskie principi un informācijas iegūšanas un apstrādes metodes. Ēnu ekonomikas apjomus raksturojošiem rādītājiem nav vienotas Eiropas metodoloģijas, katra valsts izstrādā savai specifikai piemērotākos informācijas iegūšanas paņēmienus. Nacionālo kontu sistēma
3. Maksājumu bilance Svarīgs tautsaimniecības sektors ir ārējā ekonomiskā darbība. Starptautisko ekonomisko sakaru uzskaitei tiek veidota detalizēta statistikas izstrāde - Latvijas Republikas maksājumu bilance, kas ietver sevī gan tekošo maksājumu plūsmas (tekošajā kontā), gan arī finansu ieguldījumu izmaiņas sadarbībā ar pārējo pasauli. Lai nodrošinātu maksājumu bilances rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm, Latvijas Republikas maksājumu bilance tiek veidota pēc Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmatas 5.izdevuma (Balance of Payments Manual, Fifth edition, 1993). Latvijas Republikas maksājumu bilance tiek veidota katru ceturksni, sākot ar datiem par 1992.gadu. Maksājumu bilances tekošais konts paredzēts, lai atspoguļotu reālo resursu piegādes citām valstīm - nerezidentiem (eksportu) un to iegādi ārzemēs (importu). Konts sīkāk iedalās trīs grupās: preces un pakalpojumi, ieņēmumi, transferti. Preču eksporta un importa datu galvenais avots ir ārējās tirdzniecības statistika. Savukārt datus par pakalpojumu eksportu un importu iegūst no dažādiem statistikas pārskatiem, ko iesniedz uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī Ārlietu ministrija. Lai pilnveidotu informāciju par ceļojumu pakalpojumu eksportu un importu, ir organizēti regulāri tūristu izdevumu izlases veida apsekojumi. Ieņēmumu postenī ir maksājumi, kas saistīti ar nerezidentu līdzdalību ekonomiskajā darbībā. Tā ir darba samaksa nerezidentiem, kā arī ar investīcijām saistītie ieņēmumi - dividendes, procentu maksājumi u.c. Šīs informācijas avoti ir statistikas pārskati, uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins, Finansu ministrijas atskaite par valdības garantēto kredītu procentu maksājumiem. Informāciju par saņemtajiem un sniegtajiem transfertiem iegūst no Finansu ministrijas atskaitēm par humāno un tehnisko palīdzību un no valsts budžeta par izmaksām starptautiskajām organizācijām. Maksājumu bilances finansu konts paredzēts, lai atspoguļotu finansu darījumu rezultātus, kas aptver gan izmaiņas finansiālās prasībās pret pārējo pasauli, gan saistībās ar to. Finansu konta datu avoti ir uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu grāmatvedības bilances, kā arī Finansu ministrijas pārskats par valdības garantētajiem ārvalstu kredītiem. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka Starptautiskā valūtas fonda metodoloģijas pielietošana pamatā nodrošina arī Eiropas savienības prasības, sastādot maksājumu bilanci par valsti kopumā. Maksājumu bilance
4. Ārējā tirdzniecība Preču eksports un imports ir ne tikai maksājumu bilances nozīmīgākā sastāvdaļa, bet arī svarīgs ekonomiskās darbības veids, kura uzskaitei ir izveidota ārējās tirdzniecības statistika. Tā veic detalizētu preču eksporta un importa uzskaiti latos, dolāros un naturālā izteiksmē gan kopā, gan pa atsevišķiem tirdzniecības partneriem. Preču klasificēšanai izmanto Latvijas preču kombinēto nomenklatūru, kuras pamatā ir harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma un Eiropas savienības kombinētās nomenklatūras 1992.gada redakcija. Ārējās tirdzniecības datu uzskaitē ir ievērotas ANO izstrādātās ārējās tirdzniecības statistikas uzskaites koncepcijas un rekomendācijas (International Trade Statistics Concepts and Definitions, UN 1982). Izstrādājot rādītājus pa valstīm, tiek lietoti standartizētie valstu un teritoriju kodi (Standard Country and Area Codes, ISO 3166, UN, 1991). Līdztekus eksportēto un importēto preču grupējumam pēc harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas tiek lietots arī preču grupējums pēc ražošanas nozarēm atbilstoši Eiropas savienības vispārējai ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE 1.red. Turklāt eksportētās un importētās preces ir sagrupētas arī pēc to iespējamā izlietošanas veida saistībā ar Nacionālo kontu pamatiedaļām, izmantojot Plašo ekonomisko kategoriju klasifikāciju (BEC). Šos grupējumus izmanto, lai atvieglotu dažādus analītiskus aprēķinus. Ārējās tirdzniecības apgrozījums aprēķināts, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka Latvijā izstrādājamie ārējās tirdzniecības statistikas rādītāji pamatā nodrošina Eiropas savienības prasības. Lai sasniegtu pilnīgu atbilstību, ir jāveic muitas kravas deklarāciju aizpildīšanas nosacījumu harmonizācija atbilstoši Eiropas savienības pieņemtajiem standartiem attiecībā uz muitas procedūrām, darījumu raksturiem u.c. Bez tam ir jānodrošina Latvijas preču kombinētās nomenklatūras sistemātiska aktualizēšana, ievērojot ik gadus Eiropas savienības kombinētajā nomenklatūrā veiktās izmaiņas, par ko saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija noteikumiem nr.151 ir atbildīga Finansu ministrija. Ārējā tirdzniecība
5. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība Valsts finanses aptver rādītāju loku, kas ietilpst nacionālo kontu sistēmas valsts pārvaldes institucionālajā sektorā (S.13.). Valsts pārvaldes iestādes iedalās 2 lielās grupās: centrālās valdības iestādes un pašvaldību iestādes. Centrālās valdības iestāžu rīcībā esošie finansējumi un to izlietojums atspoguļojas valsts pamatbudžetā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī citos speciālajos budžetos. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus veido valsts mērķiem iekasējamie nodokļi, nodevas un maksājumi par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumos ietilpst arī ieņēmumi konvertējamā valūtā. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā ietilpst līdzekļu asignējumi noteiktām valsts vajadzībām saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem, ieskaitot speciālā budžeta kontus. Budžeta izdevumi sagrupēti divos veidos, izmantojot funkcionālo un ekonomisko klasifikāciju. Tā izveidota, vadoties no Starptautiskā valūtas fonda 1986.gadā izdotās valdības finansu statistikas rokasgrāmatas. Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu postenis ir sociālais nodoklis, kuru izlieto pensiju izmaksai, pabalstiem (ieskaitot bezdarbnieku pabalstus). Pašvaldību iestāžu līdzekļi galvenokārt atspoguļojas pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu sistēma ietver pagastu, pilsētu un rajonu budžetus. Republikas pilsētu un rajonu kopbudžetu ieņēmumi parādīti, ieskaitot budžeta līdzekļu atlikumus gada sākumā. Katras pilsētas un rajona ieņēmumi un izdevumi valūtā netiek atspoguļoti. Banku statistikas rādītāji atspoguļo informāciju, kas nepieciešama nacionālo kontu sistēmas finansu organizāciju institucionālā sektora (S.12) aprēķināšanai. Tās pārstāv centrālā banka, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Latvijas Republikas centrālā banka ir Latvijas Banka. Tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankai ir savas rezerves konvertējamā ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros nacionālās naudas stabilitātes nodrošināšanai. Valdība tajā glabā ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Banka veic arī komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Kredītiestāžu bilanču kopsavilkums aptver komercbanku, krājaizdevumu sabiedrību un ārzemju komercbanku nodaļu un pārstāvniecību kopsavilkumus. Apdrošināšana ir darbība, ko veic apdrošinātāji (akciju sabiedrības, savstarpējās apdrošināšanas biedrības) saskaņā ar noslēgto līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšanas objekti var būt fizisko personu dzīvība un veselība, fizisko un juridisko personu īpašums, mantiskās un nemantiskās tiesības, intereses un saistības. Apdrošināšanas veidus iedala dzīvības apdrošināšanā un apdrošināšanas riska veidos, kas aptver visus pārējos apdrošināšanas gadījumus (transporta līdzekļu, kravu, īpašuma u.c.). Apdrošināšanas prēmija ir apdrošinātā maksājums par apdrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzība dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas veidos ir apdrošinājuma summa vai tās daļa, apdrošināšanas pabalsts, papildpensija vai cita izmaksājamā summa, kas paredzēta apdrošināšanas līgumā, bet pārējos apdrošināšanas veidos - naudas summa, ko apdrošināšanas sabiedrība izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai. Visu šīs iedaļas informāciju Valsts statistikas komitejai kopsavilkumu veidā iesniedz Finansu ministrija, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija un Latvijas Banka. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība
6. Uzņēmumu finansu statistika Uzņēmumu finansu statistikas galvenie rādītāji ir: Nemateriālie ieguldījumi ir īpaša veida izmaksas, kas veiktas nākamo pārskata periodu ieņēmumu interesēs un atspoguļojas bilancē atlikuma vērtībā - no uzkrātajām izmaksām atskaitot to daļu, kas jau norakstīta pamatdarbības izmaksās. Nemateriālie ieguldījumi ir pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, par samaksu iegūtās tiesības lietot patentus, datoru programmas u.tml. tiesības. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kam lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administrācijas vajadzībām, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. Pamatlīdzekļi tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, t.i., atskaitot nolietojumu. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir naudas līdzekļu ieguldījumi vērtspapīros un ilgtermiņa aizdevumos. Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā; no pašu uzņēmumā saražotiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā; no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai; no pirktām precēm, kuras paredzētas pārdošanai. Krājumu sastāvā ietver arī avansa maksājumus par precēm, nepabeigtos pasūtījumus, darba un produktīvos dzīvniekus. Debitoru parādi ir ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) ir: valsts un pašvaldību uzņēmumos - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai; akciju sabiedrībās - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā; sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīvos, paju sabiedrībās u.c.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos. Pašu kapitāls ir īpašuma summa, kas pieder uzņēmumam. To veido līdzekļi, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā (peļņas sadale) iegūtais līdzekļu pieaugums. Kreditoru parādi ir izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas pēc bilances sastādīšanas datuma vai tikai nākamajos gados. Bilances pasīvs raksturo uzņēmuma līdzekļu avotus (pašu un piesaistītie līdzekļi), bet aktīvs - šo līdzekļu izvietojumu (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi). Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem ir ārkārtas ieņēmumu un ārkārtas izmaksu saldo. Ārkārtas ieņēmumi un ārkārtas izmaksas ir ieņēmumi un izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz citu pārskata gadu. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) ir peļņas vai zaudējumu summa, kura aprēķināta, saskaitot posteņos "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītās summas un atņemot aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī pārējos nodokļus un maksājumus, ko maksā no peļņas. Uzņēmuma maksātspēja raksturo līdzekļu struktūru un spēju segt saistības (kredītus). Uzņēmuma likviditāte raksturo uzņēmuma iespējas ar naudu un īstermiņa vērtspapīriem vai arī visiem apgrozāmajiem līdzekļiem segt īstermiņa saistības. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgas peļņas lielumu. Galvenais informācijas avots uzņēmumu finansu statistikai ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada un ceturkšņa bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kuru pamata tiek sastādīti statistiskie pārskati. Finansu statistikas pārskati tiek vākti no visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrībām, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem, vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200000 latiem. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē ''Informācijas iegūšanas metode'' minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem ''kompleksais loks''. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka pēc Dānijas parauga veidotā Latvijas grāmatvedības sistēma pamatā atbilst Eiropas 4.direktīvai ''Gada pārskatu starptautiskās normas''. Galvenā atšķirība ir tā, ka Latvijā finansu rādītāji iekšzemes kopprodukta aprēķina vajadzībām tiek vākti biežāk - reizi ceturksnī, tomēr no tā varēs atteikties tikai tajā gadījumā, ja būs iespējams izmantot kvalitatīvu ārpus statistikas esošo administratīvo reģistru informāciju, gk. reģistru par PVN maksātājiem. Uzņēmumu finansu statistika
7. Cenu statistika Cenu statistikas galvenās funkcijas ir: - atspoguļot konkrētās preču un pakalpojumu grupu vidējo cenu pārmaiņas laika periodā, - atspoguļot cenu struktūru konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteiktā periodā, - piedāvāt noteiktā laika periodā salīdzināmus cenu indeksus nacionālo kontu rādītāju deflācijai, - piedāvāt cenu indeksus un pirktspējas paritātes nacionālā kopprodukta starpvalstu salīdzinājumiem. Patēriņa cenu indekss (PCI) ir galvenais inflācijas mērs Latvijā. Cenu indeksa izstrāde un revīzijas veiktas ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību. Rādītājs metodoloģiski ir salīdzināms ar citām valstīm. Informāciju iegūst no budžetu apsekojumiem un cenu reģistrācijas, kas tiek veikta katru mēnesi. Apsekojamo objektu reprezentativitātes pamatā ir izlases metode, kas paredz 380 veidu preču un pakalpojumu reģistrēšanu 15 pilsētās dažādu īpašuma formu objektos. Patēriņa cenu indekss raksturo valdības ekonomiskās politikas efektivitāti, parādot cenu pārmaiņas tendences. Šo rādītāju izmanto iedzīvotāju iztikas minimuma aprēķinos, sociālo pabalstu aprēķinos, materiālo zaudējumu atlīdzinājumu indeksēšanai, kā arī dažādu ekonomisko lielumu reālo apjomu novērtēšanai, izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi. Ražotājcenu indekss raksturo ražošanas cenu izmaiņas noteiktā laika periodā. Cenu indekss izveidots ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību un ir salīdzināms ar citām valstīm. 1996.gadā cenas tiek reģistrētas 225 dažādu formu uzņēmumos. Izlasē iekļautie uzņēmumi 1994.gadā saražoja 74 % no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjoma. Ar cenu novērošanu ir aptvertas gandrīz 90 Eiropas savienības Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācijas NACE klases. Ar ražotājcenu indeksa palīdzību var prognozēt patēriņa cenu svārstību tendences. Izlases metodes pielietošana cenu indeksu aprēķinos ļauj iegūt cenu indeksu informāciju par visām īpašuma formām, kas ir ļoti svarīgi pašreizējos apstākļos, kad pilnu informāciju ir iespējams iegūt tikai no valsts uzņēmumiem. Būvmontāžas darbu cenu indeksi raksturo celtniecības produkcijas ražošanai izpildīto darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Salīdzināšanai tiek pakļautas bāzes periodā izmantoto celtniecības materiālu cenas, celtniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, mehānismu un iekārtu izmantošanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas. Eksporta cenu indeksa aprēķins nacionālo kontu sistēmai piedāvā datus makroekonomiskai prognozēšanai un modelēšanai, kā arī maksājumu bilances analīzei. Starptautiskā praksē šo indeksu lieto kā nacionālo kontu deflatoru, kā konkurētspējas mēru. Šis indekss ļauj analizēt ārējās tirdzniecības ietekmi uz inflācijas procesu. Eksporta cenu indekss raksturo eksporta vērtības izmaiņas uz cenu rēķina. Indeksa aprēķināšanai tiek lietota starptautiski atzīta metodoloģija. Informāciju eksporta cenu indeksa aprēķinam iegūst no muitas kravas deklarācijām. Izlasē ir iekļautas ap 300 kombinētās nomenklatūras pozīciju, kam eksporta apjoms 1995.gadā vidēji mēnesī pārsniedza Ls 20000. Šo pozīciju īpatsvars valsts eksportā bija 84%. Lopkopības un augkopības produktu vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības un augkopības produkciju no visu veidu saimniecībām attiecīgajā periodā. Datus par lopkopības produktu (lopu un putnu iepirkumu un piena iepirkumu) iesniedz gaļas kombināti, statūtsabiedrības, kopdarbības CS "Turība", valsts piena kombināti, pienotavas, sviesta un siera rūpnīcas un piensaimnieku sabiedrības katru mēnesi. Datus par graudu iepirkumu iesniedz Valsts labības birojs un kopdarbības CS "Turība", sākot ar augustu (augustā, septembrī, oktobrī - divnedēļu; novembrī, decembrī - mēneša), par cukurbiešu iepirkumu - cukurfabrikas vienreiz mēnesī oktobrī, novembrī, decembrī, par linu iepirkumu - linu fabrikas vienu reizi gada beigās. 1997.gadā Valsts statistikas komiteja gatavosies importa cenu indeksa aprēķinu veikšanai, lietojot vienkāršotas metodes. Lai veiktu importa cenu indeksa aprēķinus starptautiskām prasībām atbilstošā kvalitātē, ir nepieciešams organizēt regulāru importējamo preču cenu novērošanu, kas ir saistīts ar intervētāju tīkla paplašināšanu un papildu finansu līdzekļu izlietošanu. Uzziņai Patēriņa cenu un rūpnieciskās produkcijas ražotāju cenu indeksu aprēķini tiek veikti, pilnībā ievērojot Eiropas savienības standartus un metodoloģiju. Eksporta cenu indeksi, kā arī būvmontāžas darbu cenu indeksi tiek rēķināti, ievērojot Latvijas ekonomikas attīstības specifiku, Eiropas savienības statistikas kopējās prasībās šo darbu veikšana kā obligāta nav iekļauta. Tas pats attiecas arī uz lauksaimniecības produktu vidējo iepirkuma cenu un to indeksu aprēķiniem. Cenu statistika
8. Demogrāfiskā statistika Demogrāfiskajā statistikā tiek apkopoti un izstrādāti sekojoši galvenie rādītāji: - dzimušo skaits, - mirušo skaits, - mirušo zīdaiņu skaits, - iedzīvotāju dabiskais pieaugums, - reģistrēto laulību skaits, - šķirto laulību skaits, - iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, - iedzīvotāju nacionālais sastāvs, - vidējais paredzamais mūža ilgums, - imigrantu, emigrantu un migrantu skaits u.c. Mirušo zīdaiņu skaits ietver bērnus, kas miruši pirmajā dzīves gadā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laika periodā dzimušo un mirušo skaitu (pēdējos gados šis rādītājs mūsu valstī ir ar mīnusa zīmi, jo mirušo skaits ir lielāks nekā dzimušo skaits). Reģistrēto laulību skaits ietver gan pilsētu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan baznīcās (kurām konfesijām un draudzēm atbilstoši likumam "Par civilstāvokļa aktiem" tādas tiesības dotas) noslēgtās laulības. Laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins katra gada sākumā balstīts uz 1989.gada tautas skaitīšanas datiem un turpmākajos gados notikušajām izmaiņām gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Vidējais paredzamais mūža ilgums parāda gadu skaitu, kuru nodzīvotu aprēķina periodā (gadā) dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā. Kā imigrants tiek uzskaitīta persona, kura likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā ieradusies Latvijā no citas valsts un pierakstīta attiecīgās pašvaldības teritorijā ar nodomu palikt te uz pastāvīgu dzīvi. Kā emigrants tiek uzskaitīta persona, kura likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izbraukusi no Latvijas uz citu valsti ar nodomu palikt tur uz pastāvīgu dzīvi. Kā migrants (valsts iekšējā migrācija) tiek uzskaitīta persona, kura mainījusi savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā pēc pierakstīšanas attiecīgās pašvaldības institūcijā jaunajā dzīvesvietā (izņemot gadījumu, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās). Valsts statistikas komitejas vācamie demogrāfiskās statistikas dati pamatos atbilst ANO, kā arī Eiropas starptautisko organizāciju definīcijām un rekomendācijām un ir salīdzināmi ar citām valstīm. Arī aprēķinos, piem., mirstības un paredzamā mūža ilguma tabulu aprēķināšanai tiek lietota ANO izstrādātā programmpakete "Mortpak-Lite". Sākot no 1991.gada, dzimstības un zīdaiņu mirstības uzskaite notiek atbilstoši Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām. Sākotnējā demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri tiek sastādīti dzimtsarakstu iestādēs un katra ceturkšņa beigās iesniegti pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām, un no migrācijas statistiskās uzskaites taloniem, kurus valdības noteiktajā kārtībā izpilda pašvaldību institūcijas un katru mēnesi iesniedz valsts statistikas iestādēm. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. No šīs metodes ir viens izņēmums migrācijas statistikā - ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās, viņa migrācijas statistikā netiek uzskaitīta. Apkopoto informāciju plaši lieto valsts institūcijas, pašvaldības, bibliotēkas, kā arī uzņēmējsabiedrības un atsevišķas personas. Tiek nodrošināta tās pieejamība arī zinātniekiem demogrāfiem un augstskolu studentiem. Lai labāk apmierinātu potenciālo informācijas lietotāju vajadzības, tiek paplašināts teritoriālo grupējumu klāsts, kā arī informācijas sagatavošana uz tehniskajiem informācijas nesējiem (disketēm). Uzziņai Izvērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka atsevišķi rādītāji (piem., dzimušo, mirušo cilvēku skaits, mirstības cēloņi) pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijām. Ir rādītāji, kuru pilnīgu atbilstību Eiropas savienības metodoloģijai varēs panākt, izmantojot pastāvīgi aktualizēta Iedzīvotāju reģistra informāciju. Līdz šim šāda informācija ir iegūta vai nu aprēķinu ceļā (piem., pastāvīgo iedzīvotāju skaits, nacionālais sastāvs), balstoties uz iepriekšējās tautas skaitīšanas datiem, vai izmantojot citu ārējo informāciju (migrācija). Iedzīvotāju paredzamā mūža ilgums tiks aprēķināts, izmantojot ANO metodiku, atbilstoša Eiropas savienības metodoloģija nav zināma. Demogrāfiskā statistika
9. Izglītības, zinātnes un kultūras statistika Izglītības statistikā galvenie rādītāji ir sekojošie: - izglītības iestāžu skaits, - skolēnu, audzēkņu, studentu vai klausītāju skaits, - uzņemšanas rezultāti mācību iestādēs, - mācību iestāžu absolventu skaits, - pedagoģiskais personāls u.c. Izglītības iestāde - valsts pašvaldību, sabiedrisko organizāciju vai citu juridisko personu iestāde, kas īsteno izglītības programmas. Izglītojamais - skolēns, audzēknis, students, klausītājs, kas iegūst izglītību izglītības iestādē. Pedagogs - persona, kurai ir atbilstoša izglītība un profesionālā meistarība un kura veic izglītošanas darbu izglītības iestādēs vai licencētā privātpraksē. Valsts statistikas komitejas apkopotie dati ir iespēju robežās tuvināti starptautiskās izglītības klasifikācijas (ISCED) prasībām. Minētā klasifikācija līdz šim valstī vēl nav ieviesta. Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki strādā pie nacionālās izglītības klasifikācijas veidošanas. Informācija tiek apkopota par visām izglītības iestādēm, kuras ieguvušas licenci Izglītības un zinātnes ministrijā. Informāciju par vispārizglītojošām skolām (izņemot par privātskolām) apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Informācijas centrs. Informāciju par pirmsskolas bērnu iestādēm, privātskolām, arodskolām, vidējām speciālām mācību iestādēm, augstskolām un pieaugušo apmācības iestādēm apkopo Valsts statistikas komiteja. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Uzziņai Novērtējot izglītības statistikas rādītāju atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka pagaidām Eiropas standartiem pilnīgi atbilst tikai informācijas bloks par pirmsskolas vecuma bērnu iestādēm, bērnu mūzikas un mākslas skolām. Visa pārējā statistiskā informācija, kas ir saistīta ar vispārizglītojošo skolu, vakarskolu, vidējo speciālo mācību iestāžu, arodskolu un augstskolu darbību, pilnībā nodrošinās Eiropas savienības prasības tikai tajā gadījumā, ja tiks izstrādāta un ieviesta Starptautiskās izglītības klasifikācijas ISCED prasībām atbilstoša nacionālā izglītības klasifikācija. Par tās izstrādāšanu saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 26.jūlija noteikumiem nr.151 ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. Zinātnes statistikas galvenie rādītāji ir sekojošie: - zinātnisko darbinieku (tai skaitā zinātnieku), tehniķu un laborantu skaits, - zinātnisko darbinieku skaits pa zinātņu nozarēm, - veikto zinātniski tehnisko darbu apjoms, - zinātniski tehnisko darbu ievedums un izvedums, - zinātnisko iestāžu finansu rādītāji, - zinātnisko iestāžu līdzdalība starptautiskos sadarbības projektos, - doktorantūru darbība u.c. Zinātnieks - ir fiziska persona, kura veic zinātnisko darbību un kurai ir likumā noteiktajā kārtībā iegūta vai apstiprināta zinātniskā kvalifikācija. Valsts zinātniskā iestāde - ir valsts dibināta bezpeļņas organizācija ar juridiskās personas tiesībām, kas uz pašpārvaldes principu pamata organizē zinātnisko darbu, zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu. Zinātnisko iestāžu statistiskos pārskatus sastāda Valsts statistikas komiteja, izmantojot ''Frascati Manual 1992'' un ''Manual for Statistics on Scientific and Technological Activities''. Apkopotā informācija ir salīdzināma ar citām valstīm. Lai aprēķinātu zinātnisko darbinieku skaitu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to veiktu, zinātniskie darbinieki nosacīti jāsadala piecās grupās. A = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies <10% no gada darba laika fonda B = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 10-40% no gada darba laika fonda C = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 41-60% no gada darba laika fonda D = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies 61-90% no gada darba laika fonda E = zinātniski tehnisko darbu veikšanā piedalījies >90% no gada darba laika fonda PLE = 0xA + 1/4xB + 1/2xC + 3/4xD + E Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek apkopota gan no zinātniskajām organizācijām, gan augstskolām, gan no uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir zinātniskie pētījumi un pakalpojumi. 1997.gadā pirmo reizi apkoposim informāciju no tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība nav zinātne, bet to līdzekļu zināma daļa novirzīta zinātniskiem pētījumiem. Uzziņai Lai nodrošinātu zinātnes statistikas pilnu atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'', ir nepieciešams veikt inovāciju apsekojumu. Šī apsekojuma programmu, ievērojot Eiropas metodoloģiju un standartus, ir iespējams sagatavot 1998.gadā. Kultūras statistikā galvenie rādītāji ir sekojoši: - kultūras iestāžu skaits, - apmeklētāju skaits, - vietu skaits, - izdoto grāmatu, avīžu un žurnālu skaits, - uzņemto kinofilmu skaits u.c. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek apkopota par publisko bibliotēku, muzeju, kultūras/tautas namu, valsts teātru, kinoteātru, kinostudiju, kinofilmu iznomāšanas, TV un radio studiju un citu kultūras iestāžu darbu. Informāciju par bibliotēku darbību apkopo Nacionālā bibliotēka, par kultūras/tautas namu darbību - Kultūras ministrija (datu apstrāde notiek Valsts statistikas komitejā). Informāciju par grāmatu, žurnālu un laikrakstu izdošanu apkopo Latvijas bibliogrāfijas institūts. Rādītājus par kinoteātriem, muzejiem, teātriem, filmu uzņemšanu un iznomāšanu, TV un radio studiju darbu apkopo Valsts statistikas komiteja. Uzziņai Izvērtējot kultūras statistikas rādītāju šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka gandrīz visi rādītāji, kas raksturo kultūras iestāžu tīklu, atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Tajā pašā laikā rādītāji par bibliotēku darbību atbilst Eiropas savienības standartiem augstākajā agregācijas līmenī - par valsti kopumā. Eiropas rādītāju sistēma paredz sīku uzskaites dalījumu, ko Latvijas bibliotēkās nav iespējams nodrošināt. Izglītības, zinātnes un kultūras statistika
10. Tūrisma statistika Tūrisma statistikas galvenie rādītāji ir sekojoši: - Latvijā iebraukušo tūristu skaits, - no Latvijas izbraukušo tūristu skaits, - tūrisma firmās apkalpoto cilvēku skaits, - dienu skaits, kuras pavadītas ceļojumā, - tūristu sadalījums pa valstīm, - vietu skaits viesnīcās un citās viesnīcu tipa iestādēs, - apkalpoto viesu skaits, - ceļojuma laikā iztērēto naudas līdzekļu summa. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas nodrošināta vai saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanai vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida algotu darbu apmeklētajā vietā. Tūrists - persona, kura veic ceļojumu kādā no tūrisma veidiem, neveicot apmeklētajā vietā algotu darbu. Tiek uzskaitīts tūrisms starp valstīm (starptautiskais tūrisms) un tūrisms vienas valsts robežās (iekšzemes tūrisms). Tūrisma pamatvienība ir persona, kura ir tūrisma darbības subjekts un var tikt uzskaitīta kā statistiska vienība. Valsts statistikas komiteja, veidojot statistiskos pārskatus par tūrisma firmu un viesnīcu darbību, izmanto vispasaules tūrisma organizācijas izdotās rekomendācijas "Concepts, definitions and classifications for tourism statistics", kā arī OECD izstrādāto "Manual on tourism economic accounts". Informāciju par robežu šķērsojušiem tūristiem apkopo Robežapsardzes brigādes analītiskais centrs. Informāciju par tūrisma firmu darbību, kā arī par viesnīcu un citu viesnīcu tipa atpūtas iestāžu darbību apkopo Valsts statistikas komiteja. Informācijas ieguves metode - pilns apsekojums. 1997.gadā tiks veikts ceļotāju apsekojums (tas uzsākts 1996.gadā). Šo apsekojumu rekomendējuši Starptautiskā valūtas fonda eksperti. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu papildu informāciju par tūristu plūsmu valstī, kā arī lai, veidojot valsts maksājumu bilanci, varētu saņemt informāciju par naudas līdzekļiem, kurus ārzemju ceļotāji iztērē Latvijā un Latvijas ceļotāji - ārzemēs. Minētais apsekojums tiek organizēts, intervējot ceļotājus robežkontroles punktos uz autoceļiem, kā arī lidostā, ostā un vilcienos, kuri vai nu dodas vai atgriežas no ārzemēm. Lai noteiktu apsekojamo tūristu skaitu, tiek lietota izlases metode. Aptaujas veidlapas ir izstrādātas saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā. Uzziņai Šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji par tūrisma firmu darbību, kā arī ceļotāju apsekojuma rezultātā iegūtie rādītāji atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Tūrisma statistika tiek veidota atbilstoši 1995.gada 23.novembra Eiropas savienības direktīvai 95/97/ec "Council Directive on the collection of statistical information in the field of tourism". Viesnīcu darbības rādītāju atbilstība Eiropas savienības prasībām var tikt nodrošināta pēc tam, kad viesnīcas, kūrortviesnīcas, moteļi un viesu mājas būs licencētas saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada 9.aprīļa noteikumiem nr.109 un iekārtos atbilstošu sākotnējo uzskaiti. Tūrisma statistika
11. Veselības aizsardzības un sporta statistika Veselības aizsardzības statistikā galvenie rādītāji ir sekojošie: - veselības aizsardzības iestāžu skaits, - ārstu un vidējā medicīniskā personāla skaits, to sadalījums, - saslimstība, - gultu skaits stacionāros, to noslogotība - jaundzimušo veselību raksturojošie rādītāji, - grūtnieču veselības stāvokļa rādītāji u.c. Iedzīvotāju saslimstību iedala vispārējā un primārā saslimstībā. Vispārējo saslimstību aprēķina, dalot kopējo ar konkrētu slimību reģistrēto slimību skaitu ar iedzīvotāju skaitu attiecīgā gada 1.janvārī. Primāro saslimstību aprēķina, dalot ar konkrētu slimību reģistrēto pirmreizējo slimnieku skaitu ar vidējo iedzīvotāju skaitu. Vidējo gultu noslogojumu (dienās) aprēķina, dalot slimnieku pavadīto laiku slimnīcā ar vidējo gultu skaitu. Stacionārā ārstēto skaitu uz 1000 iedzīvotājiem aprēķina, dalot stacionārā ārstēto, izrakstīto un mirušo cilvēku skaitu ar vidējo iedzīvotāju skaitu. Grūtnieču agrīnās aprūpes rādītāju (procentos) aprēķina, dalot to grūtnieču skaitu, kurām aprūpe uzsākta ne vēlāk par 12.grūtniecības nedēļu, ar grūtnieču kopskaitu, kurām atskaites periodā uzsākta aprūpe. Bērnu saslimstību pirmajā dzīves gadā aprēķina, dalot slimnieku (bērnu) kopskaitu ar konkrēto slimību ar vidējo bērnu skaitu līdz 1 gada vecumam. Informācija par saslimstību tiek savākta, izmantojot starptautiskā saslimstības klasifikatora (ICD) 9.versiju. 1997.gadā valstī tiks ieviesta minētā klasifikatora 10.versija, kas palielinās iespēju salīdzināt minēto informāciju ar citām valstīm, kā arī paplašinās informācijas analīzes iespējas. Aprēķinot iedzīvotāju saslimstību ar ļaundabīgiem jaunveidojumiem, tiek pielietota speciāla koeficientu sistēma, lai novērstu vecuma struktūras ietekmi uz minēto rādītāju. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. No valsts un pašvaldību veselības aizsardzības iestādēm informāciju savāc un apkopo Labklājības ministrijas Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģiju centrs, kurā notiek arī galvenais metodoloģiskais darbs veselības aizsardzības statistikas jomā. Valsts statistikas komiteja apkopo informāciju par privātajām medicīnas iestādēm, nelaimes gadījumiem darbā, kā arī par sanatoriju darbību. Iedzīvotāju veselības stāvokļa apsekojumā tiks aptaujāti noteikts skaits Latvijas iedzīvotāju dažādos valsts rajonos. Sporta statistikas galvenie rādītāji ir sekojoši: - sporta organizāciju skaits, - sporta bāzu skaits, - dalībnieku skaits sporta kolektīvos, klubos, sporta skolās, sekcijās u.c. Informāciju par sportu apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Minētās informācijas apkopošana atsākta 1993.gadā. Uzziņai Līdz ar starptautiskās saslimstības klasifikācijas ICD 10.versijas ieviešanu lielākā daļa veselības aizsardzības statistikas rādītāju atbilst Eiropas savienības metodoloģijai. Atsevišķas nianses pacientu dalījumā vecuma grupās tiek pieļautas, ņemot vērā nacionālās īpatnības. Eiropas savienības veselības statistikas programma bez tam paredz iedzīvotāju veselības stāvokļa apsekojumu (pilnā apjomā plānots 1998.gadā, valsts programmā 1997.gadam iekļauts pilotapsekojums). Apsekojums nepieciešams, lai noskaidrotu iedzīvotāju domas par savu veselības stāvokli, kā arī par saslimstības veicinošiem faktoriem. Rādītāji, kas raksturo pārejošo darba nespēju un nelaimes gadījumus darbā, pagaidām Eiropas savienības prasībām atbilst daļēji, jo pilnu atbilstību var nodrošināt, izveidojot nelaimes gadījumu reģistru un uzkrājot tajā detalizētu informāciju pēc pilnas Eiropas savienības programmas. Pagaidām nav metodoloģiski atrisināta sanatoriju un pansionātu definīcijas problēma - Eiropas savienības definīcija pieļauj ļoti brīvu jēdziena skaidrojumu. Veselības aizsardzības un sporta statistika
12. Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību statistika Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamo parādību statistika aptver sekojošu galveno rādītāju loku: - noziegumu skaits, - pie kriminālatbildības saukto personu skaits, - tiesas noteiktie soda veidi, - notiesāto skaits, - ugunsgrēku skaits un to no-darītie materiālie zaudējumi, - mežu likumdošanas pārkāpumu skaits, - ceļu satiksmes negadījumu skaits, to sekas u.c. Par noziegumu atzīstams Latvijas kriminālkodeksā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums, kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālatbildība. Reģistrēti noziegumi ir visi noziegumi, par kuriem ziņots iekšlietu iestādēm un par kuriem uzsākta pirmstiesas izmeklēšana. Nacionālo likumdošanas aktu atšķirību un atšķirīgas terminoloģijas dēļ noziedzību raksturojošie rādītāji starptautiski salīdzināmi ir tikai daļēji (slepkavību, izvarošanu, smagu miesas bojājumu skaits). Informāciju par reģistrētajiem noziegumiem un pie atbildības saukto personu skaitu, notiesāto skaitu un ugunsgrēkiem iesniedz Iekšlietu ministrija. Minētā informācija tiek apkopota republikas pilsētu un rajonu griezumā, kā arī pa atsevišķiem noziegumu veidiem. Informāciju par notiesātajām personām un noteiktajiem soda mēriem iesniedz Tieslietu ministrija. Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību statistika
13. Vides aizsardzības statistika Gaisa aizsardzības statistikas galvenie rādītāji ir sekojoši: - izmeši no stacionāriem avotiem, tai skaitā no katlumājām, - izmešu uztveršana un attīrīšana. Ūdens lietošanas statistikas galvenie rādītāji: - ūdens ņemšana un izmantošana, - notekūdeņu attīrīšana un novadīšana. Izdevumi vides aizsardzībai ietver izlietoto kapitālieguldījumu apjomu, kārtējās izmaksas apkārtējās vides aizsardzībai un dabas resursu racionālai izmantošanai, kā arī izmaksas dabas aizsardzības nozīmes pamatfondu kapitālajam remontam. Reizē ar kapitālieguldījumu apjomu vides aizsardzībai tiek iegūta arī informācija par apkārtējās vides aizsardzības nozīmes objektu nodošanu ekspluatācijā. Dabas rezervātu statistikas galvenie rādītāji ir: - rezervātu un nacionālo parku platība, - augu, dzīvnieku un putnu sugas rezervātos, - izmaksas rezervātu un nacionālo parku uzturēšanai. Informācija tiek iegūta pilna apsekojuma rezultātā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajiem kritērijiem. Uzziņai Šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji Eiropas savienības prasībām atbilst daļēji, galvenokārt tāpēc, ka starptautiskās organizācijas vienotu vides statistikas metodoloģiju pašlaik tikai izstrādā. Pakāpeniski tai tiek pieskaņoti arī vides statistikas pārskati. 1997.gadā paredzēts saskaņot gaisa piesārņojuma un ūdens lietošanas rādītājus ar līdzekļu izlietojuma vides aizsardzībai rādītājiem nozaru un sektoru griezumā atbilstoši Eiropas savienībā pieņemtajai NACE nozaru klasifikācijai. Tiks izvērtēta valsts statistikas pārskata 1-VA ''Pārskats par līdzekļu izlietojumu dabas resursu un apkārtējās vides aizsardzībai'' rādītāju atbilstība Eiropas savienības metodoloģijai un nepieciešamības gadījumā tiks izdarītas izmaiņas šī pārskata veidlapā. 1997.gadā tiks uzsākts vides monitoringa un ar vidi saistīto monetāro datu atbilstības novērtējums Eiropas savienības valstīs izstrādāto vides satelītkontu sistēmas pakāpeniskai ieviešanai arī Latvijā. Informācija par dabas rezervātiem atbilst Eiropas savienības prasībām augstākajā agregācijas līmenī - pa valsti kopumā. Rādītāju detalizācija pa reģioniem nav nodrošināma. Vides aizsardzības statistika
14. Darba statistika Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kuri nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.). Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst valsts uzņēmumos, iestādēs, uzņēmējsabiedrībās (ieskaitot lauksaimnieciskās statūtsabiedrības) un privātuzņēmumos (arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Darba meklētāji - personas darbspējas vecumā, kas pārskata periodā bija bez darba vai gribēja mainīt darbu un aktīvi meklēja darbu. Bezdarbnieks - darba meklētājs, kas ieguvis bezdarbnieka statusu. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu ''Par nodarbinātību'' par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs nestrādājošs Latvijas Republikas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks) darbspējas vecumā, kurš saņēmis pastāvīgas uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas nevar atrast darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Bezdarba līmenis ir bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Bez reģistrētā bezdarba valstī pastāv arī ''slēptais bezdarbs'', kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā un radies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ. Mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot aprēķināto darba samaksas fondu jeb bruto darba samaksas fondu ar vidējo darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā). Aprēķinātā jeb bruto darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta atlīdzība par darba rezultātiem, mēneša alga (amata alga, algas likme) par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, dažādas piemaksas, piem., par papildu darbu, stimulēšanas izmaksas: prēmijas par ražošanas rezultātiem u.c., atlaišanas pabalsts, samazinot strādājošo skaitu vai likvidējot uzņēmumu, sociālā nodokļa summa, kuru maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Aprēķinātā jeb bruto darba samaksa - samaksa, kura sastāv no neto samaksas un nodokļiem (sociālā un ienākuma), kurus maksā strādājošie. Neto darba samaksa - samaksa, kura nesatur nodokļus. Darba statistikas informācijas apstrādē tiek lietoti tādi starptautiskie standarti kā Eiropas savienības Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE 1.red., uz Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas (ISCO) pamata izstrādātā Latvijas profesiju klasifikācija, kā arī vairākas vietējās klasifikācijas un kodu sistēmas. Rādītājus par darbaspēku, darba samaksu, darbaspēka kustību iegūst, regulāri (ik mēnesi) apsekojot valsts un pašvaldību uzņēmumus un iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu. Katru ceturksni, kā arī par gadu rādītāji par darbaspēku, tā izvietojumu un darba samaksu tiek iegūti, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus un iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 000 latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Rādītājus, kas raksturo bezdarba problēmas Latvijā, iesniedz Nodarbinātības valsts dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Darbaspēka izlases apsekojums dod iespēju iegūt detalizētu informāciju, kas nepieciešama situācijas analīzei darba tirgū, - darbaspēka sadalījums pa vecuma un profesiju grupām, kā arī noteikt to nestrādājošo daļu, kas nereģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā un nekur nestrādā, līdz ar to ir iespējams noteikt reāli nestrādājošo skaitu. Apsekojums tiek organizēts, intervētājiem aptaujājot iedzīvotājus mājsaimniecībās, tādējādi tiek aptvertas visas ekonomiskās darbības sfēras un visas nodarbināto kategorijas, ieskaitot ģimenes uzņēmumos vai saimniecībās strādājošos ģimenes locekļus, gadījuma darbus strādājošos u.c. Paredzēts apsekot ap 11 tūkst. cilvēku, kas veido 0,6% no valsts iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem. Aptaujas veidlapa tika izstrādāta saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā un starptautiskās darba organizācijas (ILO) ekspertu ieteikumus, kas dod iespēju apsekojuma rezultātus salīdzināt ar situāciju citās valstīs. Uzziņai Novērtējot šajā tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka daļējās metodoloģiskās atšķirības vidējā strādājošo skaita un darba samaksas rādītājos būs iespējams novērst 2000.gadā, ieviešot metodoloģisko norādījumu "Darba samaksas statistikas vienotā sistēma" ("An integrated system of wages statistics", ILO, 1979) principus, kas paredz minēto rādītāju noteikšanu saistībā ar nostrādāto laiku. Šo pasākumu veikšana lielā mērā atkarīga no atbilstošas sākotnējās uzskaites, īpaši privātajā sektorā. Darba statistika
15. Sociālā aizsardzība Sociālās statistikas galvenie rādītāji ir sekojoši: - pensionāru skaits, - vidējais pensijas lielums, - invalīdu skaits, - pirmreizēji par invalīdiem atzīto skaits, - valsts un pašvaldību piešķirto sociālās palīdzības pabalstu saņēmēju skaits, - vietu skaits bērnu bāreņu aprūpes centros, bērnu namos un bērnu namos-patversmēs, vecu ļaužu pansionātos un pansionātos pieaugušiem un bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, - iemītnieku skaits iepriekšminētajās iestādēs u.c. Atsevišķi tiek apkopota informācija par pensionāriem, kuri saņem vecuma, invaliditātes, izdienas pensijas u.c. Informāciju par pensionāriem un invalīdiem apkopo Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Labklājības ministrija apkopo arī informāciju par dažādiem valsts pa-balstiem, zīdaiņu namiem un bērnu bāreņu aprūpes centriem, vecu ļaužu pansionātiem, garīgi slimo pieaugušo un bērnu pansionātiem (centriem) un rehabilitācijas centriem. Valsts statistikas komiteja apkopo informāciju par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu audzināšanas iestādēm. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Sociālā aizsardzība
16. Iedzīvotāju dzīves līmenis Jaunais mājsaimniecību budžetu pētījums saskaņā ar Pasaules bankas un Latvijas Republikas valdības vienošanos par sociālās aizsardzības sistēmas projekta izstrādi pirmo reizi tika veikts 1995.gada septembrī (vienošanās par Japānas valdības grantu parakstīta 1994.gada 24.martā). Projekta uzdevums: - dzīves līmeņa un nabadzības procesu novērošanas un izpētes organizēšana valstī, - sociālās palīdzības sniegšanas pilnveidošana sociāli neaizsargātajām iedzīvotāju grupām, - sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma, - darba tirgus politikas pilnveidošana, - veselības aprūpes sistēmas pilnveidošana. Mājsaimniecību budžetu pētījums ir šā projekta informatīvā nodrošinājuma bloks. Projekta sagatavošanā tehnisku u.c. rakstura palīdzību sniedza Pasaules banka un ANO Attīstības programmas (UNDP) eksperti. Tas sagatavots un realizēts Pasaules bankas ekspertu tiešā vadībā un pārraudzībā. Pētījums pamatojas uz pasaules praksē aprobētu analoģisku pētījumu pieredzi un Eiropas Centrālā statistikas biroja (EUROSTAT) rekomendācijām. Patēriņa izdevumu klasifikācija balstās uz EUROSTAT akceptēto COICOP/ HBS klasifikatoru. Pētījuma objekts ir mājsaimniecības (vienā dzīvojamā platībā dzīvojoša viena vai vairākas personas, kas izmanto kopējos ienākumus (kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus) un kopā ēd vismaz vienu maltīti dienā). Pētījuma izlases kopa ir veidota, kombinējot Iedzīvotāju reģistra datu bāzes informāciju (pilsētu iedzīvotāji) un pagastu mājsaimniecību uzskaites reģistrus (lauku iedzīvotāji). Izlase paredzēta daudzfunkcionāliem pētījumiem uz "master sample" principiem. Tas nozīmē, ka pētījumā var tikt ieslēgti jautājumu bloki (moduļi), kuri sabiedrībā pašlaik ir aktuāli un par kuriem nepieciešama informācija, piem., iedzīvotāju veselības pētījumu modulis u.tml. Izlases veidošanas metode - stratificēta gadījuma rakstura izlase. Tās apjoms 8000 mājsaimniecību gadā. Republikas pilsētās izlasei ir vienkārša gadījuma raksturs. Pārējās pilsētās tā ir divpakāpju stratificēta gadījuma izlase. Lauku apvidū - divu, triju pakāpju stratificēta gadījuma izlase. Pētījuma galvenie mērķi - dažādu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu novērtēšana, nabadzības procesu novērošana un izpēte, īpaši izdalot trūcīgo un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategorijas, svaru noteikšana patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai, nacionālo kontu atsevišķu parametru novērtēšana, atsevišķu pārtikas produktu patēriņa noteikšana, dzīves apstākļu, nodrošinātības ar ilglietošanas precēm saistības (korelācijas) noteikšana ar ienākumiem, patēriņu u.c. Statistiskā novērošana tiks veikta, izmantojot divas dažādas veidlapas - mājsaimniecības aptauja un mājsaimniecības dienasgrāmata. Mājsaimniecības aptaujas anketa sastāv no ievadaptaujas un noslēguma aptaujas: 1) mājsaimniecības ievadaptauja (mājsaimniecības sociālais un demogrāfiskais sastāvs, tās dzīvokļa apstākļi, iespējas izmantot (apstrādāt) zemi, mājsaimniecības locekļu (15 gadi un vecāku) nodarbinātība), 2) mājsaimniecības noslēguma aptauja (naudas ienākumi, pārskaitījumi, naudas uzkrājumi, ilgstošas lietošanas preces mājsaimniecībā, dzīves apstākļu pašnovērtējums (subjektīvās nabadzības indikatori), iespēja apmeklēt kultūras un veselības aizsardzības iestādes savā dzīves vietā u.c.). Mājsaimniecības dienasgrāmata (mājsaimniecības naudas izdevumi, naturālie ienākumi, nodokļi, citi obligātie un brīvprātīgie maksājumi, mājsaimniecības ražošanas darbība). Datu iegūšanas metode - kombinēts interviju (mājsaimniecības ievadaptauja un noslēguma aptauja) un pašreģistrācijas (mājsaimniecības dienasgrāmata) metožu savienojums. Aptaujas personāls - pētījuma intervētāju dienests aptver 80 intervētājus, kas speciāli sagatavoti un tiek izmantoti šajā pētījumā. Uz katriem pieciem intervētājiem paredzēts viens pētījuma organizators (pārraugs), kura funkcijās ietilpst visi pētījuma organizatoriskie aspekti, neatbildētības analīze, respondentu nomainīšana no rezerves saraksta, respondentu atkārtota intervēšana (kvalitātes kontroles funkcija), pētījuma rezultātu (anketu) kvalitātes kontrole, datu ievadīšanas PC organizēšana u.c. funkcijas. Datu apstrāde - ar datoru. Izejas informācija būs pieejama tabulu veidā (standartizētās un brīvā formāta), kā arī mikrofaili uz informācijas magnētiskajiem nesējiem (disketes u.c.). Sabiedriskās domas aptauja "Par materiālo labklājību ģimenē un ekonomiskās situācijas izmaiņu iespējām" tiek veikta pēc OECD programmas un rādītāji ir pilnīgi salīdzināmi ar citām valstīm, kurās veic šāda veida aptaujas. Aptauja satur sekojošus galvenos rādītāju blokus: - patērētāju uzticības (konfidences) rādītājs - apkopojošs rādītājs, kuru aprēķina kā aritmētisko vidējo no pieciem rādītājiem, no kuriem divi skar ģimenes materiālo stāvokli, divi - vispārējo ekonomisko situāciju valstī un viens - iespējas iegādāties ilglietošanas preces, - ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze tuvākajiem 12 mēnešiem, - valsts ekonomiskās situācijas vērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze tuvākajiem 12 mēnešiem, - iespējas iegādāties ilglietošanas preces. Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru Padomes 1991.gada aprīlī apstiprinātā šā groza sastāvu (minimālā patēriņa naturālie normatīvi) un cenu reģistrācijas datiem (lētākās un pieejamākās preces). Atšķirībā no Labklājības ministrijas "krīzes iztikas minimuma groza" Valsts statistikas komitejas aprēķinātais kalpo vienīgi informatīviem un analītiskiem mērķiem. Valsts statistikas komitejas sociālās statistikas departaments sākot ar 1994.gadu uzsāka plašu sociālo pētījumu programmu, kuras nolūks ir raksturot izmaiņas, kas notikušas Latvijā kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas 1991.gadā. Mūsu valstī, kura atrodas pārejas procesā uz tirgus ekonomiku, notiek strauji sociāli ekonomiski pārveidojumi. Tajā pašā laikā mūsu rīcībā pašlaik nav pietiekami plaša informācija, lai raksturotu šos procesus. Tāpēc būtu svarīgi veikt Laika budžeta apsekojumu un iegūt informāciju par izmaiņām, kas notiek iedzīvotāju laika budžeta izmantošanā, par tām aktivitātēm, kas saistītas ar neformālās ekonomikas izpausmēm laika budžeta ietvaros. Izmantojot iespēju, ka Eiropas savienības un EFTA valstis 1997./98.gadā paredz veikt laika budžeta pētījumu, Latvijas VSK vēlas iesaistīties šādā pētījumā, ņemot par pamatu Eirostata izstrādāto programmu. VSK to varētu papildināt, ņemot vērā mūsu valstij raksturīgo specifiku. Izlases veidošanas metode - stratificētā gadījuma rakstura izlase. Izlases apjoms - 4000 mājsaimniecību gadā. Aptaujas objekts - visi mājsaimniecības locekļi, kas vecāki par 10 gadiem. Aptaujā tiks izmantotas sekojošas anketas: - mājsaimniecības anketa; (Aizpilda intervētāji tiešās intervijas ceļā, aptaujājot ģimenes locekli, kurš ir informēts par mājsaimniecību kopumā. Anketā tiks iekļauti jautājumi par mājsaimniecības sastāvu, mājokļa tipu un dzīves apstākļiem tajā, ienākumiem un palīdzības veidiem, ko saņem mājsaimniecība.) - individuālā anketa; (Aizpilda vai nu intervētājs tiešas instrukcijas ceļā vai arī izvēlētais respondents. Anketā iekļauti jautājumi par nodarbinātību, ienākumiem, izglītību, sabiedrisko darbu, palīdzību un pakalpojumiem, kurus respondents ir saņēmis pēdējo četru nedēļu laikā no cilvēkiem, kuri nav viņa ģimenes locekļi, kā arī jautājumi par brīvā laika izlietojumu un veselības stāvokli.) - dienasgrāmata; (Aizpilda katrs respondents individuāli trīs dienas - vienu nejauši atlasīto darba dienu, sestdienu un svētdienu. Šajā dienasgrāmatā respondents fiksē visas savas darbības diennakts laikā ar 10 minūšu intervālu.) aptaujas veikšanai nepieciešams iesaistīt 80 intervētājus, kas būs speciāli apmācīti šim pētījumam. Uz katriem pieciem intervētājiem paredzēts viens pētījuma organizators (pārraugs), kura funkcijās ietilpst pētījuma organizatoriskie jautājumi uz vietas rajonā, pētījuma rezultātu kvalitātes kontrole. Uzziņai Visi šīs tematiskās daļas rādītāji (atskaitot iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza aprēķinu, kas nav paredzēts Eiropas savienības standartos) pilnībā atbilst Eiropas savienības prasībām. Iedzīvotāju dzīves līmenis
17. Iedzīvotāju dzīvokļu apstākļu un komunālās saimniecības statistika Dzīvojamais fonds ir mājas, dzīvokļi, istabas un palīgtelpas (piem., koridori, priekšnami) kapitālā celtnē dzīvošanai visu gadu, neņemot vērā, vai dotajā brīdī tās ir vai nav apdzīvotas. Dzīvojamā fondā neieskaita vasarnīcas, vasaras dārza mājiņas, citas būves un telpas, kas domātas noteiktai sezonai vai laika posmam. Dzīvojamā fonda statistika dod iespēju iegūt informāciju par: - dzīvojamā fonda struktūru, labiekārtotību, ekspluatācijas izmaksām, - īres maksu - aprēķināto un iekasēto, - ģimenēm, kurām nepieciešams uzlabot dzīvokļa apstākļus. Dzīvojamais fonds pēc īpašuma formas iedalās valsts, pašvaldību, sabiedrisko un kooperatīvo organizāciju un privātajā. Dzīvoklis sastāv no vienas vai vairākām istabām un palīgtelpām. Dzīvoklis paredzēts dzīvošanai visu gadu, un tam jābūt tiešai izejai uz ielu vai uz kopējo koridoru. Palīgtelpas ir virtuves, koridori, sanitārie mezgli, vannas istabas, garderobes istabas, pieliekamās telpas, iebūvētie skapji. Dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes iestādēs par palīgtelpām bez iepriekšminētajām uzskata kultūras un sadzīves nozīmes un medicīniskās apkalpošanas telpas. Dzīvojamā platība ir dzīvojamo istabu platība dzīvojamās mājās un telpās; guļamistabu, ēdamistabu, atpūtas istabu un ārpusklases nodarbību istabu platība dienesta viesnīcās un sociālās aprūpes iestādēs. Kopējā platība sastāv no dzīvojamās un palīgtelpu platības. Dzīvojamo māju kopējā platībā neieskaita bēniņu, pagrabu, vestibilu, kāpņu laukumiņu, kopējo koridoru platību. Dzīvojamo platību uzskata par labiekārtotu ar: - ūdensvadu - ja ēkā ir iekšējais ūdensvada sadalītājtīkls, kurā ūdens nonāk centralizēti no ūdensvada vai artēziskās akas, - kanalizāciju - ja ēkas iekšienē ir kanalizācijas ierīces saimnieciski-fekālo notekūdeņu ievadīšanai kanalizācijas ielas tīklā vai uzkrājošajā akā, - centrālo apkuri - neatkarīgi no siltumapgādes avota, - vannām, dušām - neatkarīgi no siltā ūdens piegādes veida, - gāzi - ja uzstādīta grīdas gāzes plīts, kuru apgādā ar dabas vai šķidro gāzi, - siltā ūdens apgādi - ja ir ierīkots īpašs ūdensvads. Dzīvojamā fonda uzskaites rādītāji tiek doti administratīvā sadalījumā pēc Administratīvi teritoriālā klasifikatora un pa īpašuma formām pēc Īpašuma un uzņēmējdarbības formu identifikācijas klasifikatora, uzrādot kopējo un dzīvojamo platību kvadrātmetros, māju, dzīvokļu, istabu skaitu, dzīvojamā fonda kustību. Pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā - tiek uzskaitītas ģimenes, kuras saņem pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Komunālās saimniecības statistika dod ieskatu jautājumos par: - kanalizācijas ietaišu jaudu, tīklu garumu, novadīto notekūdeņu sastāvu un daudzumu, kanalizācijas ienākumiem un izdevumiem, - centralizēti izvesto sadzīves atkritumu daudzumu, - ieņēmumi un izdevumi par sadzīves atkritumu izvešanu, - pilsētu labiekārtošanu. Kanalizācija ir inženierbūvju un ietaišu komplekss, kas nodrošina notekūdeņu uzņemšanu kanalizācijas tīklā to rašanās vietā, kā arī notekūdeņu novadīšanu līdz attīrīšanas ietaisēm, attīrīšanu, dezinfekciju un novadīšanu ūdenstilpēs. Pilsētu labiekārtošanas informācijas bloks satur datus par pilsētu zemju un zaļo apstādījumu platību, pilsētu zemju kopējās platības struktūru pēc lietošanas nozīmes, ielu un ceļu kopgarumu pa dažādiem segumu veidiem, apgaismošanu. Informācija tiek izstrādāta rajonu un pilsētu griezumā. Uzziņai Dzīvojamā fonda uzskaites rādītāji pamatā atbilst Eiropas ekonomiskās komisijas izstrādātajam statistikas programmas standartam, tomēr pilnīgu atbilstību var nodrošināt tikai, izveidojot nekustamā īpašuma reģistru. Rādītāji par kanalizācijas saimniecību un pilsētu labiekārtošanu tiek vākti papildus Eiropas savienības programmai. Iedzīvotāju dzīvokļu apstākļu un komunālās saimniecības statistika
18. Tirdzniecības statistika Tirdzniecības statistikas galvenie rādītāji ir: - mazumtirdzniecības apgrozījums, kurš ietver sevī iedzīvotājiem pārdotos pārtikas produktus, kā arī pārdotās jaunās un lietotās nepārtikas preces (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) personīgai lietošanai vai patērēšanai mājsaimniecībā, - sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums, kurš ietver sevī pašražoto produkciju un iepirktās pārtikas preces bez jebkādas kulināras apstrādes šajā uzņēmumā, kā arī citas preces (piem., cigaretes, suvenīri u.tml.), kas tiek pārdotas šajā uzņēmumā. Par pirktām tiek uzskatītas preces, kuras tiek pārdotas bez jebkādas kulināras apstrādes šajā uzņēmumā, - vairumtirdzniecības apgrozījums, kurš ietver iepirktu jaunu un lietotu preču tālāku pārdošanu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, rūpniecības un komercuzņēmumiem, mājamatniekiem, kā arī vairumtirgotājiem, tirdzniecības aģentiem vai mākleriem, tālākai pārdošanai vai ražošanas vajadzībām, - pārdoto preču struktūra mazumtirdzniecībā ietver ap 20 apvienotas pārtikas preču grupas (gaļa un tās izstrādājumi, zivis un zivju izstrādājumi, sviests, piens un piena produkti, olas, cukurs, kartupeļi, dārzeņi, alkoholiskie dzērieni u.c.) un ap 30 nepārtikas preču grupas (audumi, apģērbi un veļa, apavi, mēbeles, trauki, kultūrpreces, celtniecības materiāli u.c.), kas sadalās grupās atbilstoši Eiro-pas savienības Preču un pakalpojumu klasifikācijai (CPA), - vairumtirdzniecībā pārdoto preču struktūra ietver ap 15 preču grupas (uztura produkti, alkoholiskie dzērieni, audumi, apģērbi un veļa, metālizstrādājumi, būvmateriāli, elektropreces, mēbeles, transporta līdzekļi u.c.), - mazumtirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits: - pārtikas veikali. Par tādiem tiek uzskatīti veikali, kas tirgo pārtiku, bet tajos var tirgot līdz 20% citu preču no kopējā apgrozījuma, - nepārtikas veikali. Par tādiem tiek uzskatīti veikali, kas tirgo nepārtikas preces, bet tajos var tirgot līdz 20% pārtikas preču no kopējā apgrozījuma, - jauktie veikali. Par tādiem tiek uzskatīti veikali, kas gan pārtikas, gan nepārtikas preces pārdod apmēram vienā daudzumā. Par mazumtirdzniecību tiek apsekoti uzņēmumi, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecību, neatkarīgi, vai tā ir uzņēmuma pamatdarbība vai nav. Informācijas iegūšanas metode mazumtirdzniecībā - izlases metode (stratificētā gadījuma izlase). Par izlases kritēriju tiek ņemta uzņēmuma īpašuma forma un apgrozījums. Izlasē iekļauti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, kā arī visu pārējo īpašuma formu uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz Ls 100000 gadā un 18% no uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks par Ls 100000 gadā. Par vairumtirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu tiek apsekoti uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir attiecīgi vairumtirdzniecība vai sabiedriskā ēdināšana. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk par 20 strādājošajiem, vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē ''Informācijas iegūšanas metode'' minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem ''kompleksais loks''. Valsts statistikas komitejas vācamie dati ir maksimāli tuvināti Eiropas starptautisko organizāciju definīcijām un standartiem. Iekšējās tirdzniecības pamatrādītāji ir salīdzināmi ar citu valstu atbilstošajiem rādītājiem. Uzziņai Izvērtējot šajā tematiskajā daļā nosaukto rādītāju atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka Latvijas iesaistīšanās apsekojumā pēc Eirostata programmas ļauj sekmīgi apgūt Eiropas savienības lietotās metodoloģijas un standartus ne tikai konkrētā darba ietvaros, bet arī nodrošināt atbilstību Eiropas savienības standartiem ar to metodoloģiski saistītos pasākumos (tabulas 3.punkts). Pārējie tematiskajā daļā minētie rādītāji ir ļoti tuvi Eiropas standartiem, bet pilnīga atbilstības nodrošināšana ir saistīta ar Eirostata projekta "Improvings statistics on distributive trade in ECO countries" izpildes termiņiem. Paredzams, ka projekts tiks realizēts līdz 2000.gadam. Tirdzniecības statistika
19. Maksas pakalpojumu apjoma statistika No Nacionālo kontu sistēmas viedokļa visi pakalpojumi iedalās tirgus (maksas) un ārpustirgus pakalpojumos. Tirgus (maksas) pakalpojumi ir visu veidu pakalpojumi, kas tiek sniegti klientiem par samaksu, ārpustirgus pakalpojumus (piem., izglītības, veselības aizsardzības u.c.) sniedz bez maksas budžeta iestādes un to apjoms tiek uztverts valsts finansu statistikā. Ja budžeta iestādes kādu daļu no pakalpojumiem sniedz par maksu, tad tos uzskaita kā maksas pakalpojumus. Pakalpojumu statistika ietver tikai maksas pakalpojumus, un galvenie rādītāji ir sekojoši: - pakalpojumu uzņēmumi - par tādiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kuri sniedz dažādus pakalpojumus par samaksu, neatkarīgi no to pamatdarbības, - pakalpojumu realizācijas apjoms. Tas ietver iekasēto summu par pakalpojumiem, ieskaitot izmantoto izejvielu, materiālu un resursu vērtību (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi sniegti fiziskām vai juridiskām personām, - pakalpojumu realizācijas apjoms pa veidiem ietver: - sadzīves tehnikas un individuālās lietošanas priekšmetu remontu, - cita veida individuālos pakalpojumus, piem., veļas mazgāšanu, ķīmisko tīrīšanu, frizētavu, kosmētisko salonu, pirts un apbedīšanas pakalpojumus, - mašīnu un iekārtu nomas pakalpojumus bez operatora, sadzīves tehnikas un individuālās lietošanas priekšmetu nomas pakalpojumus, - datoru un ar tiem saistītos pakalpojumus, piem., konsultācijas tehniskā nodrošinājuma, programmatūras, datu apstrādes jautājumos u.tml., - dažādus komercpakalpojumus, tādus kā: juridiskos, grāmatvedības, tirgus konjunktūras pētīšanas, dažādu komerckonsultāciju, reklāmas, apsardzes pakalpojumus u.c., - dzīvojamā fonda izīrēšanas pakalpojumus, kuros ietilpst dzīvokļu īre, ekspluatācijas izmaksas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajās sabiedrībās, - kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumus, - izglītības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz izglītības iestādēs (maksa par uzturēšanos pirmsskolas bērnu iestādēs, kā arī par apmācību skolās, tehnikumos, arodskolās, augstskolās, kā arī mūzikas un mākslas skolās), - kultūras un sporta pakalpojumus, kurus par maksu sniedz kultūras un sporta iestādes (ieņēmumi par kino, videofilmu demonstrēšanu, ieņēmumi no teātru, operu izrādēm, dažādiem koncertiem u.tml., ieņēmumi par sporta pasākumu organizēšanu u.c.), - tūrisma pakalpojumus - maksas pakalpojumi, kurus sniedz tūrisma firmas un biļešu izplatīšanas aģentūras (Tūrisma braucienu un ekskursiju organizēšana, vīzu noformēšana, viesnīcu un citu apmešanās vietu sagādāšana, biļešu sagāde u.c.), - viesnīcu pakalpojumus, kuros ietilpst maksa par uzturēšanos viesnīcās, kempingos, studentu, skolēnu kopmītnēs, dienesta viesnīcās u.c. īslaicīgas uzturēšanās vietās, - veselības aizsardzības un veterinārās palīdzības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz veselības aizsardzības un veterinārās palīdzības iestādes (maksa par atsevišķām ārstnieciskām procedūrām, pacientu nodeva, maksa par ārstu pakalpojumiem privātajās veselības aizsardzības iestādēs, maksa par dzīvnieku ārstēšanu veterinārās slimnīcās un ambulancēs u.c.). Pakalpojumu statistikā tiek lietotas atbilstošas Eiropas savienības klasifikācijas. Uzziņai Maksas pakalpojumu apjoma statistika pamatā atbilst Eiropas savienības standartiem, tomēr ir būtiska atšķirība rezultātu ieguves paņēmienos. Eiropas savienības valstīs pakalpojumu apjomu uzskaita tajos uzņēmumos, kam pakalpojumu sniegšana ir pamatdarbība, un ietver šajā rādītājā arī tos firmu ieņēmumus, kas nav saņemti par pakalpojumiem. Savukārt Latvijā nestabilas ekonomikas apstākļos, lai izvairītos no rādītāja pazeminātas novērtēšanas, tiek praktizēta sniegto pakalpojumu apjoma uztveršana visos uzņēmumos, neatkarīgi no to pamatdarbības. Šādu kārtību ir racionāli saglabāt vismaz līdz 2000.gadam, kad Eiropas savienībā paredzēts uzsākt darbu pie vienota projekta izstrādāšanas pakalpojumu statistikas pilnīgai koordinēšanai. Maksas pakalpojumu apjoma statistika
20. Rūpniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā "Rūpniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita sekojošas ekonomiskās darbības kategorijas: - ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - ekonomiskā darbība, kuras rezultātā tiek iegūti dabā atrodamie minerāli, - apstrādājošā rūpniecība - fiziska vai ķīmiska materiālu vai komponentu pārveide jaunos produktos neatkarīgi no tā, vai to veic mehanizēti vai ar roku darbu, fabrikā vai mājas apstākļos, realizē gatavo produkciju vairum- vai mazumtirdzniecībā, - elektroenerģijas ražošana un sadale ar mērķi realizēt elektroenerģiju patērētājiem, - gāzveida kurināmā piegāde patērētājiem pa gāzes vadiem, - tvaika un karstā ūdens ražošana un sadale apkurināšanas, enerģijas ražošanas un citām vajadzībām, - ūdens ieguve, attīrīšana un sadale iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un citiem patērētājiem. Sākot ar 1995.gada janvāri, rūpniecības datu apkopošana tiek veikta atbilstoši Starptautiskajām rekomendācijām rūpniecības statistikā. No apsekotajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iegūti dati par atsevišķiem elementiem, no kuriem pēc tam tiek aprēķināta kopējā rūpniecības produkcijas izlaide. Rūpniecības produkcijas apjoms kopumā ir sekojošu elementu summa: - pārskata periodā nosūtīto pašražoto preču vērtība faktiskajās cenās (bez apgrozījuma vai akcīzes nodokļa), - ieņēmumi no izpildītiem rūpnieciska rakstura darbiem faktiskajās cenās, - gatavās produkcijas krājumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām, - nepabeigto ražojumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām, - pašu vajadzībām ar uzņēmuma darbaspēku radīto pamatlīdzekļu vērtība. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi tiek aprēķināti pēc Laspeiresa formulas. Saskaņā ar starptautisko metodoloģiju pievienotā vērtība ir starpība starp saražotās produkcijas (darbu, pakalpojumu) vērtību, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un šīs produkcijas (darbu, pakalpojumu) materiālajām izmaksām. Datu vākšanai un apkopošanai ir izstrādāta rūpniecības produkcijas nomenklatūra statistisko pārskatu aizpildīšanai, kura satur 1500 produkcijas veidu. Šīs nomenklatūras izstrādāšanā ir lietoti Eiropas savienības klasifikācijas PRODCOM List 1995 pamatprincipi, un tā tiks lietota kā pārejas nomenklatūra līdz iepriekš- minētās starptautiskās klasifikācijas ieviešanai. Ik mēnesi rūpnieciskās darbības rezultāti tiek apsekoti visos valsts un pašvaldības rūpniecības uzņēmumos un pārējos uzņēmumos, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 50 un vairāk cilvēku (85% no kopējā ražošanas apjoma). Apsekojamais uzņēmumu loks kokapstrādē aptver arī uzņēmumus, kuros rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku. Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Uzziņai Informācija par galveno rūpniecības produkcijas veidu ražošanu pilnīgā atbilstībā Eiropas savienības standartiem tiks sagatavota, tiklīdz tiks ieviesta Eiropas savienības klasifikācija PRODCOM List 1996 (plānots ar 1997.gada 1.janvāri), kā arī nodrošināta šīs klasifikācijas sistemātiska aktualizācija, jo Eirostats ik gadu modificē šo klasifikāciju. Visi pārējie šajā tematiskajā daļā nosauktie rādītāji (atskaitot rādītājus par ūdens ieguvi, attīrīšanu un sadali, kas tiek vākti papildus Eiropas savienības programmai) atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas prasību kopsavilkumam, ir jāuzsāk jaunu, augstas detalizācijas pakāpes rādītāju savākšana no uzņēmumiem, tādējādi ievērojami paplašinot esošo programmu. Rūpniecības statistika
21. Zvejniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita: - zveja okeānos, jūrās, piekrastes un iekšējos ūdeņos, - jūras un saldūdens vēžveidīgo un molusku ieguve, - jūras dzīvnieku (bruņurupuču, jūras ežu u.c. adataiņu un bezmugurkaulnieku) ieguve, - jūras materiālu (dabīgo pērļu, dzintara, sūkļu, koraļļu, aļģu u.c.) ieguve, - zivju, vēžveidīgo un molusku apstrāde uz zvejas kuģiem, - zivju audzētavu un zivju fermu darbība, zivju mazuļu audzēšana, zivju audzēšana jūras un saldūdens fermās, - pārtikā lietojamo jūras aļģu audzēšana, - ar zveju un zivju audzēšanu saistītie pakalpojumi. Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos. Ik ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības un īpašuma formas. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Bez tam papildu dati tiek vākti no tiem uzņēmumiem, kuriem izsniegtas licences zvejošanai. Uzziņai Visi šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Zvejniecības statistika
22. Materiālo resursu un enerģētikas statistika Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver 20-25 kurināmā veidus. Informācija par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Izstrādes satur datus naturālā izteiksmē par kurināmā atlikumiem, pirkumiem, izlietošanu. Iegūtie dati tiek izmantoti enerģētiskās bilances sastādīšanai. No visiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem vienu reizi gadā tiek vākti dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un ar to saistīto kurināmā patēriņu. Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver 20-25 kurināmā veidus. Uzziņai Papildus Eiropas savienības programmai tiek vākti šīs tematiskās daļas rādītāji par svarīgāko izejvielu un materiālu patēriņu pārtikas ražošanas uzņēmumos un siltumenerģijas ražošanu un sadali ar mēneša periodiskumu. Pārējie šajā tematiskajā daļā minētie rādītāji atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas savienības prasībām par enerģijas patēriņu mājsaimniecībās, 1997.gadā paredzēts rast iespēju veikt pilotapsekojumu par šiem jautājumiem, izmantojot PHARE līdzekļus. Materiālo resursu un enerģētikas statistika
23. Lauksaimniecības statistika Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms naudas izteiksmē ir augkopības un lopkopības produkcijas un lauksaimniecībai sniegto pakalpojumu (bez veterinārajiem pakalpojumiem) summa. Lauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē novērtēta atbilstošā gada faktiskajās un salīdzināmajās cenās, bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašlaik par salīdzināmajām cenām pieņemtas 1993.gada vidējās cenas. Augkopības produkcijas apjomu nosaka lauksaimniecības kultūru kopražu apmēri. Turklāt, kopražas vērtībai attiecīgajā gadā pieskaita augkopības nepabeigtās ražošanas pieauguma (vai atskaita samazinājuma) vērtību gada laikā, kā arī ilggadīgo stādījumu izaudzēšanas vērtību. Nepabeigto ražošanu augkopībā raksturo ziemāju sējas izmaksas un izmaksas vasarāju kultūru augsnes sagatavošanai, ko izdara attiecīgajā gadā nākošā gada ražai. Jauno ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vērtībā ietilpst ilggadīgo stādījumu ierīkošanas un izaudzēšanas vērtība līdz augļus nesošam vecumam. Lopkopības produkcijas apjomu nosaka pēc gada laikā dzimušo lopu svara, izaudzēto jaunlopu un nobarojamo lopu dzīvmasas apmēriem, kā arī piena, vilnas, olu un citu lopkopības produktu daudzuma, kas iegūts lopu un putnu saimnieciskās izmantošanas procesā. Lauksaimniecības kultūru sējumu platība valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās uzrādīta pēc to pārskatu datiem; zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās, sākot ar 1995.gadu, sējumu platību nosaka pēc izlases veida apsekojuma. Lauksaimniecības kultūru kopraža valsts saimniecībās, statūtsabiedrībās un citos lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos noteikta pēc to pārskatu datiem, tieši saskaitot šajās saimniecībās novākto produkciju kā no pamatsējumiem, tā arī no atkārtotajiem un starprindu sējumiem; zemnieku saimniecībās, piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās - pamatojoties uz izlases veida apsekojumiem. Lauksaimniecības kultūru vidējā ražība aprēķināta, pamatojoties uz kopražu pamatsējumos no 1ha attiecīgās kultūras pavasara produktīvās platības, izņemot sēto zālāju un dabisko pļavu sienu, kuriem šis rādītājs aprēķināts no faktiski novāktās platības. Dati par gaļas ražošanu ietver informāciju par visu veidu lopu un putnu gaļu, jēltaukiem, pārtikas subproduktiem. Dati uzrādīti kā par rūpniecības uzņēmumos, tā arī pašā saimniecībā nokautajiem lopiem un putniem. Piena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju piens neatkarīgi no tā, vai tas realizēts, vai arī daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai. Datos par vilnas ražošanu ietilpst informācija par visu faktiski nocirpto aitu vilnu neatkarīgi no tā, vai šī vilna realizēta vai izlietota saimniecībā. Aitu vilnas produkcija uzrādīta fiziskajā (t.i., nemazgātās vilnas) masā tieši pēc aitu cirpšanas. Datos par olu ražošanu ietilpst informācija par olām, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kas izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.). Pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver lielāko daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības, statūtsabiedrības, kā arī zemnieku, piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktiem graudiem, cukurbietēm un linšķiedru uzrādīti ieskaites svarā, ņemot vērā pieskaitījumus vai atlaides par produktu kvalitātes novirzēm no noteiktā standarta. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem uzrādīti dzīvmasā. Statistiskā informācija par valsts saimniecībām un visu veidu statūtsabiedrībām iegūta pēc pilna apsekojuma. Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Sākot ar 1995.gadu, dati par zemnieku saimniecībām, piemājas un personiskajām palīgsaimniecībām iegūti, izmantojot izlases veida apsekojumu. Iedzīvotāju saimniecības apsekos divas reizes gadā: pēc sējas pabeigšanas un ražas novākšanas. Iedzīvotāju saimniecību atlase veikta pēc divpakāpju izlases ar nejaušās atlases metodi. Rezultātā no katra izlasē iekļautā pagasta apsekotas 45 iedzīvotāju saimniecības, kas sastāda 5355 saimniecības. Izlase veikta, ņemot vērā saimniecības zemes platību. Iegūtie dati tiks vispārināti kopā Latvijā. Katru gadu, palielinot apsekojamo saimniecību loku, palielinās iegūto datu reprezentativitāte. Apsekojamo iedzīvotāju saimniecību izlasi novērtēs ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti no Norvēģijas. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka lauksaimniecības statistikas rādītāji Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai atbilst daļēji. Pilna Eiropas metodoloģijas pārņemšana var tikt realizēta, gatavojoties un veicot 2000.gadā paredzēto Vispasaules lauksaimniecības skaitīšanu. Kā viens no pamatnoteikumiem sekmīgai sagatavošanās darba realizācijai ir lauku saimniecību reģistra izveidošana un uzturēšana, kas savukārt ir pilnībā atkarīga no finansējuma esamības. Atsevišķu tematiskajā daļā minēto rādītāju atbilstību prasībām var nodrošināt, paplašinot veicamā lauku saimniecību izlases apsekojuma programmu (4., 16.punkts). Rādītāji par lauksaimniecības produkcijas iepirkumu (7., 8., 11.punkts), puķkopību (10.punkts) tiek vākti papildus Eiropas savienības programmai. Lauksaimniecības statistika
24. Mežsaimniecības statistika Mežsaimniecības statistikas informāciju apkopo Valsts meža dienests. Informācija tiek vākta par valsts mežiem un lietošanā nodotajiem mežiem. Meža kultūru ierīkošana raksturo meža atjaunošanu un ieaudzēšanu mākslīgi vai dabiski (ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem vai arī bez tiem). Izcirtumos un degumos mežu atjauno, bet citās platībās, kas paredzētas jauna meža veidošanai, mežu ieaudzē. Meža kopšanas cirtes ir starpcirtes veids meža sastāva, krājas vai ainavas veidošanai. Ciršu veidi ir galvenā cirte, starpcirte, sanitārā cirte un citas cirtes. Galvenajā cirtē ietilpst kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku ciršana. Starpcirtē ietilpst kopšanas un rekonstruktīvās cirtes. Ar saimniecisko gadu saprot periodu no 1995.gada 1.oktobra līdz 1996.gada 30.septembrim. Apsekojot iedzīvotāju saimniecības, tiks iegūta informācija par iegūto meža produkciju privātajos mežos, no tā patērēto savā saimniecībā, kā arī pārdotās produkcijas daudzumu un ieņēmumus no pārdotās produkcijas. Sākot ar 1995.gada jūniju, ir iesākts darbs pie starptautiska projekta "Baltijas un Ziemeļvalstu meža statistikas attīstība". Tā ietvaros paredzēts harmonizēt meža statistiku šajā reģionā, ņemot vērā Eiropas savienības un starptautisko organizāciju prasības. Kopš 1996.gada augusta uzsākts darbs pie iepriekš minētā projekta apakšprojekta "Meža statistikas sistēmas attīstība Latvijā". Mežsaimniecības statistika
25. Investīciju un būvniecības statistika Galvenie būvniecības statistikas rādītāji ir: kapitālieguldījumu apgūšana, būvmontāžas darbu izpilde, pamatlīdzekļu, sociālās jomas objektu nodošana ekspluatācijā, kopējais veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms u.c. Ar investīcijām saprot pamatkapitāla veidošanā ieguldītos līdzekļus. Šīs informācijas saturs 1997.gadā tiks maksimāli tuvināts ANO "Nacionālo kontu sistēmas" (SNA-93) definīcijām, ietverot investīciju sastāvā materiālos līdzekļus, kas ir veidojušies ražošanas procesa rezultātā (piem., celtnes, ēkas, iekārtas un aprīkojums, ilggadīgie stādījumi), nemateriālos līdzekļus (pētījumu izmaksas, datorprogrammas, mākslas darbi u.c.), kā arī uzlabojumus neražotajiem nefinansu līdzekļiem (piem., zemes uzlabošana, paaugstinot tās kvalitāti un produktivitāti, meliorācija u.c.). Investīciju sastāvā tiks ieskaitītas arī izmaiņas izejvielu un materiālu krājumos, gatavās produkcijas un nepabeigtās ražošanas izmaiņas, kā arī līdzekļu izlietojums vērtīgo lietu (izmantošanai ražošanas procesā neparedzēto dārgmetālu, dārgakmeņu, par mākslas darbiem atzīto gleznu, skulptūru u.c.) iegādei. Kapitālieguldījumu apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskai modernizācijai, kā arī izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai. Rādītājā "Pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā" ietilpst uzcelto un ekspluatācijā nodoto ražošanas nozīmes un neražojošo uzņēmumu, ēku un celtņu vērtība, ekspluatācijā nodoto visu veidu iekārtu (gan montējamo, gan nemontējamo) vērtība, pamatlīdzekļos ietilpstošo instrumentu, inventāra un citu priekšmetu vērtība, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu. Ar būvniecības produkciju saprot būvuzņēmumu (organizāciju) pašu spēkiem veikto līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjomu un saimnieciskā kārtā izpildīto darbu apjomu. Kopējā veikto būvmontāžas līgumdarbu apjomā ietilpst pasūtītājiem izpildīto būvmontāžas līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjoms, būvnieciskās starpniecības apjoms, celtniecības uzņēmuma (organizācijas) pašu vajadzībām veiktās būvniecības un remonta apjoms. Informāciju iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti vairāk nekā 20 strādājošie vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs Ls 200000. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot VSK koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Sekojošajā tabulā ailē "Informācijas iegūšanas metode" minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Datus par ģimenes māju nodošanu ekspluatācijā iegūst no vietējām pašvaldībām. Investīciju un būvniecības statistika
26. Transporta un sakaru statistika Transporta un sakaru statistikas galvenie rādītāji ir: - transporta līdzekļu skaits, - satiksmes ceļu un cauruļvadu garums, - sakaru līdzekļu skaits, - kravas pārvadājumu un kravu apgrozības apjomi dzelzceļa, automobiļu, jūras un aviācijas transportā; transportētie naftas, naftas produktu un gāzes apjomi pa maģistrālajiem cauruļvadiem, - pasažieru pārvadājumi un pasažieru apgrozība dzelzceļa, automobiļu, pilsētu elektriskajā un aviācijas transportā, - transporta līdzekļu izmantošanas rādītāji, - finansu rādītāji atsevišķos transporta veidos, - ostu un lidostu darbības galvenie rādītāji, - pasta uzņēmumu darbības pamatrādītāji, - elektrosakaru pakalpojumi. Kravu pārvadājumus tonnās nosaka pēc faktiskā pārvadāto kravu apjoma, ieskaitot taras svaru. Kravu apgrozību tonnkilometros aprēķina, summējot katras pārvadātās kravas partijas svara (tonnās) un tās pārvadājuma attāluma (kilometros) reizinājumu. Pasažierapgrozību aprēķina, pārvadāto pasažieru skaitu reizinot ar vidējo pārvadājumu attālumu. Kravu un pasažieru pārvadājumos ietverti apjomi, kas veikti ar Latvijā reģistrētiem transporta līdzekļiem. Informācijā par ostu un lidostu darbību ietilpst dati par Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras un gaisa kuģiem. Informāciju par dzelzceļa transporta darbību iesniedz valsts akciju sabiedrība ''Latvijas dzelzceļš''. Statistiskos datus par automobiļu transportu iesniedz sekojošas organizācijas: Ceļu satiksmes drošības direkcija (reģistrētie transporta līdzekļi, satiksmes negadījumi), Latvijas autoceļu direkcija (valsts autoceļu garums, valsts ceļu uzturēšana, pagastu ceļu garums); autotransporta uzņēmumi, kuru pakalpojumu apjoms 1995.gadā bija virs Ls 20000. Informāciju par jūras transporta darbību iesniedz Latvijas kuģniecība, Rīgas kuģniecība, Rīgas transporta flote un Latvijas kuģu reģistrs. Datus par aviācijas transportu iesniedz aviokompānijas, kas nodarbojas ar regulārajiem un neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, un Latvijas gaisa kuģu reģistrs. Informāciju par maģistrālajiem cauruļvadiem iesniedz SIA ''LatRos Trans'' un akciju sabiedrība ''Latvijas gāze''. Pilsētu elektrotransporta darbības rādītājus iesniedz Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs'' un Daugavpils tramvaju uzņēmums. Statistiskos pārskatus par ostu darbību iesniedz 50 ostu uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kas veic iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī akciju sabiedrība ''Rīgas pasažieru osta''. Informāciju par lidostām iesniedz lidostas ''Rīga'' un SIA aviosabiedrība ''Liepāja''. Datus par pasta pakalpojumiem iesniedz valsts uzņēmums ''Latvijas pasts'' un uzņēmējsabiedrības, kas nodarbojas ar pasta pakalpojumiem. Datus par elektrosakaru pakalpojumiem iesniedz SIA ''Lattelekom'' un SIA ''Latvijas mobilais telefons''. Novērošanas metode - pilns apsekojums, izņemot automobiļu transportu, jo tur netiek uzskaitīti pārvadājumu apjomi, kas veikti valsts teritorijā ar ārvalstīm piederošiem transporta līdzekļiem. Transporta statistikas izveidošanā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai tiek izmantota EUROSTAT, ANO Eiropas ekonomiskās komisijas un Eiropas transporta ministru konferences izstrādātā transporta statistikas skaidrojošā vārdnīca. Starptautiskā pieredze iegūstama arī Eiropas ekonomiskās komisijas izdotajā ikgadējā Eiropas transporta statistikas biļetenā. Šajā biļetenā ievietoti galvenie transporta statistikas rādītāji arī par Latviju un tie ir salīdzināmi ar citām valstīm. Uzziņai Novērtējot šajā valsts programmas tematiskajā daļā iekļautās informācijas atbilstību Eiropas savienības ''Statistisko prasību kopsavilkumam'' (''Statistical Requirements Compendium'' Eurostat, June 1995), var secināt, ka rādītāji par transportlīdzekļu skaitu, satiksmes ceļiem, dzelzceļa, lidostu un cauruļvadu transporta darbību pilnībā atbilst Eiropas savienības standartiem un metodoloģijai. Automobiļu transporta rādītāji tiks harmonizēti ar Eiropas savienības prasībām 1998.gadā, kad būs veikts apsekojums pēc pilnas Eirostata programmas. Zināmas metodoloģiskas atšķirības ir arī pašlaik lietojamajos jūras transporta un ostu darbības rādītājos, ko būs iespējams novērst 1998.gadā, ieviešot vienoto Eirostata metodoloģiju, kuras sagatavošana paredzama 1997.gadā. Papildus Eiropas savienības programmai Latvijā tiek vākti rādītāji par pasta darbību, telekomunikāciju uzņēmumu darbību un sakaru līdzekļu skaitu, kā arī pilsētu elektrotransportu. Transporta un sakaru statistika
27. Privatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika Privatizācijas un denacionalizācijas procesu atspoguļojumam statistikā tiek izmantota informācija no statistiskām veidlapām un kopsavilkuma pārskatiem, ko pēc Valsts statistikas komitejas pieprasījuma iesniedz dažādas valsts institūcijas. Plašāka informācija par privatizācijas un denacionalizācijas gaitu tiek saņemta no vietējām pašvaldībām, izmantojot šādas statistisko pārskatu veidlapas: veidlapa nr.1-privatizācija "Pārskats par pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju", kuru iesniedz visu līmeņu pašvaldības piecu dienu laikā pēc privatizācijas dokumentu noformēšanas. Šajā veidlapā tiek atspoguļoti dati par pašvaldību privatizēto objektu skaitu, privatizācijas veidu, summu, par kādu objekti pārdoti, uz nomaksu pārdoto objektu skaits, kam objekts pārdots (juridiskām vai fiziskām personām); veidlapa nr.2-ITA (mēneša) "Statistiskā informācija par nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī ministrijas ne vēlāk kā 20 dienas pēc lēmuma pieņemšanas par īpašuma tiesību atjaunošanu; veidlapa nr.3-dzīvojamais fonds (ceturkšņa) "Pārskats par namīpašumu denacionalizācijas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, un tas satur informāciju par iesniegto pieteikumu skaitu, atdoto māju un dzīvokļu skaitu, atgūto namīpašumu īpašnieku skaitu un viņu pastāvīgo dzīvesvietu; veidlapa nr.1-sertifikāti (mēneša) "Pārskats par privatizācijas sertifikātu kontiem un operācijām ar sertifikātiem". Pārskatu iesniedz bankas, kurās atvērti privatizācijas sertifikātu konti un kuras veic operācijas ar sertifikātiem. Pārskats satur informāciju par fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldības iestāžu kontu skaitu un sertifikātu skaitu tajos, sertifikātu pārskaitījumiem u.c. Privatizācijas aģentūra reizi ceturksnī iesniedz informāciju par tās pārziņā nodoto uzņēmumu un citu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātiem. Informācija par zemes privatizācijas gaitu ik mēnesi, bet informācija par izmaiņām lauku saimniecību skaitā dažādās saimniecību grupās reizi gadā tiek saņemta kopsavilkuma veidā no Valsts zemes dienesta. No Tieslietu ministrijas tiek saņemta kopsavilkuma informācija par strīdīgo īpašumu tiesību atjaunošanas lietu izskatīšanu tiesu sistēmā. Privatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika
28. Konjunktūras apsekojumi Ražošanas konjunktūras apsekojumi sākti šī gadsimta divdesmito gadu sākumā ASV. No sešdesmitajiem gadiem vērojama to strauja attīstība Eiropā (Eiropas savienībā - harmonizētās programmas ietvaros). Latvijā ar ražošanas konjunktūras apsekojumiem nodarbojas Latvijas Statistikas institūts - rūpniecībā un celtniecībā apsekojumi notiek kopš 1993.gada, tirdzniecības jomā - kopš 1996.gada. Apsekojumu metodoloģija un aptaujas lapu saturs balstās uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas savienības Centrālā statistikas biroja (EUROSTAT) piedāvātajiem priekšlikumiem pārejas perioda valstīm. Konjunktūras apsekojumu Latvijā rezultāti ir salīdzināmi ar citu valstu rādītājiem, tie tiek publicēti arī OECD un EUROSTAT statistisko datu krājumos par īstermiņa rādītājiem. Ražošanas konjunktūras apsekojumi ir uzņēmumu vadītāju
atbildes Par katru apsekojuma jautājumu iegūst atbilžu sadalījumu pa variantiem, izteiktu procentos. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) kā starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem. Saldo lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī un izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu secīgos apsekojumos - vienkāršā dinamikas rindā. Konjunktūras apsekojumu pieredze ir novedusi pie apkopojošo rādītāju - kopvērtējuma (konfidences) rādītāju - izveidošanās katram apsekojumam. Tos iegūst kā vidējos rādītājus no atbilžu saldo uz galvenajiem jautājumiem. Konjunktūras apsekojumi Latvijā notiek ik ceturksni tā pirmajā mēnesī. Izlases un atskaites vienība ir uzņēmums. Apsekojumos lietota uzņēmumu mērķtiecīgā atlase, lai būtu nodrošināta dažādu darbības veidu (nozaru), uzņēmumu lieluma (pēc strādājošo skaita), īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu, kā arī administratīvo rajonu pārstāvniecība. Rūpniecības konjunktūras apsekojumu panelis satur 230 uzņēmumus, celtniecības - 120 uzņēmumus, tirdzniecības - 150 uzņēmumus. Apsekojuma rezultātus iegūst, lietojot svēršanas metodi (pēc strādājošo skaita). Konjunktūras apsekojumi nodrošina informācijas iegūšanu par esošo un gaidāmo ražošanas aktivitātes tendenci, kopējā, iekšzemes un ārzemju pasūtījuma līmeni, krājumu līmeni, nodarbinātību, realizācijas cenām, ražošanas jaudas izmantošanas līmeni, parādu esamību un iespējām tos nomaksāt, finansiālo stāvokli, ražošanu (apgrozījumu) ierobežojošiem faktoriem, kapitālieguldījumiem un to ierobežojošiem faktoriem, kā arī rūpniecības, celtniecības un tirdzniecības konjunktūras kopējo novērtējumu. Uzziņai Pilna atbilstība Eiropas savienības prasībām varētu tikt panākta līdz 1999.gadam. Pašlaik ir nelielas atšķirības Latvijā un Eiropas savienībā lietoto rādītāju sastāvā, svēršanas metodēs un sektorālā iedalījumā. Konjunktūras apsekojumi
29. Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma un uzņēmējdarbības formu kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galveniem ekonomiskiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti. Bez tam reģistrs satur informāciju arī par iestādēm un organizācijām. 1996.gada 1.jūnijā kopējais objektu skaits reģistrā sasniedza 110 tūkstošu robežu. Reģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai: 1) tas ir bāze statistikas pārskatu savākšanai un kopsavilkumu veikšanai, 2) uz tā pamata tiek izdarīta izlase un izlases apsekojumu datu vispārināšana, 3) tiek sagatavotas dažādas izziņas pēc valdības iestāžu un pašvaldību pieprasījumiem. Reģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz: 1) Uzņēmumu reģistra sniegtajām ziņām par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju, 2) regulāri apsekojamo uzņēmumu un iestāžu iesniegtajiem statistikas pārskatiem, 3) reģistra apsekojumu anketām. Reģistra apsekojumam ik gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā. Reģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas statistikas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību. Uzziņai Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistra uzbūve pamatvilcienos atbilst Eiropas savienības prasībām. Tomēr, lai nodrošinātu pilnu atbilstību Eiropas savienības standartiem, tuvāko divu, trīs gadu laikā jāveic Eiropas savienības noteikumu "Par statistikas mērķiem izmantojamo biznesa reģistru uzbūvi" (Council Regulation on Community coordination in drawing up business registers for statistical purposes, No. 2186/93) principu pārņemšana, kas dažos gadījumos var būt problemātiska Latvijas likumdošanas īpatnību dēļ. Bez tam statistikas uzņēmumu reģistra kvalitāti lielā mērā nosaka citu administratīvo reģistru atbilstība reālajai situācijai. Valsts statistikas komitejas uzņēmumu reģistrs
Ekonomikas ministrs G.Krasts
2.pielikums PHARE programmas līdzekļu izlietojums statistisko apsekojumu uzsākšanai un veikšanai 1997.gadā
Piezīme. Visi šajā pielikumā minētie apsekojumi ir svarīgi Latvijas integrācijas procesam Eiropas savienībā. Būtiska nozīme ir tam, lai tie tiktu veikti sistemātiski, tādējādi radot informatīvo bāzi iespējām salīdzināt Latviju ar citām Eiropas valstīm, novērtēt ekonomisko un sociālo apstākļu attīstību. Tādēļ būtu vēlams, lai apsekojumu izmaksas, kas līdz šim tika segtas no PHARE programmas līdzekļiem, 1998.gadā un turpmākajos gados pakāpeniski varētu finansēt no valsts budžeta. Ekonomikas ministrs G.Krasts |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
