|
Tiesību akts ir zaudējis spēku.
Skatīt Ministru kabineta 1999. gada 9. marta noteikumus Nr. 98 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1999.gadā". Ministru kabineta noteikumi Nr. 48 Rīgā 1998.gada 10.februārī (prot. Nr. 6 9.§) Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadāIzdoti saskaņā ar Valsts statistikas likuma 4. un 5.pantu 1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Centrālā statistikas pārvalde iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju par valsts sociālo un ekonomisko stāvokli 1998.gadā. 2. Centrālā statistikas pārvalde iegūst, apkopo un publicē statistisko informāciju saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programmā 1998.gadam (pielikums) norādīto apjomu un metodēm. 3. Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programmā 1998.gadam paredzētās informācijas iegūšanas, apkopošanas un publicēšanas izmaksas tiek segtas no valsts budžeta 1998.gadam līdzekļiem. 4. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un iestādes statistisko informāciju par savu darbību iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei vai citai valsts institūcijai, kas savas kompetences ietvaros nodarbojas ar statistiskās informācijas apkopošanu. 5. Ministrijas un citas valsts institūcijas, kā arī valsts nozīmes reģistri statistisko informāciju saskaņā ar šo noteikumu pielikumu iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei un nodrošina tai iespēju brīvi un bez maksas izmantot attiecīgos datus nepieciešamo pētījumu veikšanai. 6. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai valsts institūcijas vadītājs ir atbildīgs par sniegtās statistiskās informācijas pareizību. 7. Centrālā statistikas pārvalde ir atbildīga par iegūtās statistiskās informācijas apkopošanas un izmantošanas pareizību. 8. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1997.gada 21.janvāra noteikumus nr.41 "Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1997.gadā" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 29./30.nr.). Ministru prezidents G.Krasts Ekonomikas ministrs A.Sausnītis
Pielikums Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programma 1998.gadamProgrammā lietotie saīsinājumi: Ap vienoto Nāciju Organizācija - ANO Apvienoto Nāciju Attīstības programma - UNDP ANO Eiropas Ekonomiskā komisija - EEK Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija - OECD Eiropas savienība - ES Eiropas savienības statistikas birojs Eurostat - Eurostat Starptautiskais valūtas fonds - IMF Pasaules veselības aizsardzības organizācija - WHO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija - UNESCO Starptautiskā darba organizācija - ILO Pasaules dabas fonds - PDF - WWH Vispasaules meteoroloģiskā organizācija - VMO - WMO Programmā lietotie apzīmējumi: *) - informācijas iegūšanā un apstrādē iesaistīti PHARE programmas līdzekļi °) - jauna, līdz šim nebijusi informācija °°) - informācijas saturs pilnveidots atbilstoši ES prasībām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu °°°) - papildināts informācijas izstrādes kopums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu Ievads Centrālās statistikas pārvaldes statistiskās informācijas valsts programma 1998.gadam (turpmāk - valsts programma) izstrādāta, ievērojot Valsts statistikas likuma 4.panta prasības. Valsts programmā ietverta visu veidu svarīgākā statistiskā informācija, ko Centrālā statistikas pārvalde iedalīto budžeta līdzekļu ietvaros savāc, apkopo un publicē, kā arī saņem kopsavilkumu veidā no citām valsts iestādēm un publicē savos statistiskajos izdevumos. Valsts programmā iekļauti arī atsevišķi darbi, kuru realizācijas izdevumi daļēji vai pilnā apjomā tiek segti no PHARE nacionālās programmas fondiem. Šiem darbiem tabulās pievienota speciāla atzīme - *). Visu šo darbu veikšana ir vitāli svarīga Latvijas integrācijas procesā Eiropas savienībā, apsekojumu programmu sagatavošanā piedalījušies Eiropas attīstīto valstu un starptautisko statistikas iestāžu eksperti. PHARE līdzekļi tiek izmantoti tāpēc, ka sakarā ar intervētāju dienesta iesaistīšanu šie apsekojumi ir finansiāli ietilpīgi un Centrālajai statistikas pārvaldei iedalītie budžeta līdzekļi nenodrošina šo darbu realizāciju. Iepazīstoties un strādājot ar valsts programmu, jāievēro atsevišķas dokumenta uzbūves īpatnības. Valsts programma sastāv no 29 tematiskajām daļām. Pirms katras tematiskās daļas dokumentā ievietots īss metodoloģisks apraksts, ar kura palīdzību var iegūt priekšstatu par tabulā minēto rādītāju saturu un informācijas iegūšanas metodi. Valsts programmas tabulas ir papildinātas ar jaunu aili (3.aile), kurā norādīta informācijas saturu un metodoloģiju koordinējošā starptautiskā organizācija, tādējādi dodot ieskatu par informācijas atbilstību starptautiskajiem standartiem (arī Eiropas savienības standartiem). Dažas tematiskās daļas satur tikai informāciju, ko Centrālā statistikas pārvalde saņem no citām ministrijām un valsts iestādēm. Šajos gadījumos tabulu 4.ailē kā informācijas iegūšanas avots ir norādīta attiecīgā ministrija vai valsts iestāde, nenorādot konkrēti, ar kāda instrumentārija palīdzību informācija tiek iegūta. Ja informāciju no respondentiem iegūst tieši Centrālā statistikas pārvalde, tad 4.ailē ir ieraksts "statistikas veidlapas" vai "apsekojuma anketa". Ja informācija ar vienu un to pašu nosaukumu tiek sagatavota ar dažādu periodiskumu un tās iegūšanas nosacījumi (instrumentārijs, novērojamo uzņēmumu loks, novērošanas metode) dažādajos periodos nemainās, valsts programmā šī informācija tiek sniegta ar vienu ierakstu, pretējā gadījumā p a r katru periodu ir atsevišķs ieraksts. Tabulu 6.ailē ieraksts "pilns apsekojums" nozīmē, ka attiecīgo pārskatu sniedz visi uzņēmumi, kam piemīt konkrētā apsekojamā darbība vai īpašības. Ar ierakstu "izlases apsekojums" jāsaprot, ka uzņēmumu ģenerālais kopums tiek sadalīts stratās pēc konkrētās apsekojamās darbības vai konkrētām apsekojamām īpašībām, un no šīm stratām ar vienkāršās gadījuma izlases metodi tiek atlasīti uzņēmumi, no kuriem katrs pārstāv noteiktu skaitu citu uzņēmumu ar tādām pašām pazīmēm. Atlasīto uzņēmumu apsekošanas rezultātā iegūtā informācija ar matemātisko metožu palīdzību tiek vispārināta un attiecināta uz ģenerālo kopumu. Izlases metožu lietošana ļauj samazināt informācijas iegūšanas izmaksas un nodrošina pietiekamu informācijas precizitāti. Izlases metodi statistiskās informācijas iegūšanā lieto visas attīstītās pasaules valstis. Tabulu 7.ailē ieraksts "pa pilsētām un rajoniem" paredz informācijas izstrādi pa visām Latvijas pilsētām un rajoniem, ieraksts "pa republikas pilsētām un rajoniem" - tikai pa septiņām lielākajām Latvijas pilsētām un rajoniem. Nacionālo kontu sistēma Latvijai pakāpeniski pārejot uz tirgus ekonomiku un iekļaujoties starptautiskajā apritē, ļoti svarīgi ir nodrošināt makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citām valstīm. Viena no visapkopojošākajām statistikas izstrādēm ir nacionālo kontu sistēma, kas ataino gan preču, gan finansu līdzekļu apriti tautsaimniecībā, kā arī gada laikā notikušās izmaiņas. Sākot ar 1992.gadu, tiek veidoti visi nacionālo kontu sistēmas konti, ieskaitot sākuma un beigu bilances. Autonomi tiek aprēķināts iekšzemes kopprodukts. Tā noteikšanai var būt trīs dažādas pieejas: ražošanas, pieprasījuma (izlietojuma) un ieņēmumu pieeja. Iekšzemes kopprodukta aprēķinā, izmantojot datus par ražošanu, vispirms nosaka preču un pakalpojumu (īsāk - produkcijas) izlaidi un starppatēriņu. Preču un pakalpojumu izlaide apkopo ekonomiskās darbības rezultātus (produkcijas vērtību) par visām saimnieciskajām vienībām: preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, iedzīvotāju personiskajām palīgsaimniecībām, individuāli nodarbinātajām personām. Preču un pakalpojumu izlaidi parasti uztver bāzes cenās, tas ir, nepieskaitot produktu nodokļu neto vērtību (kopējā nodokļu summa mī n us subsīdijas). Starppatēriņš ietver preču un pakalpojumu vērtību, kas kā ražošanas izmaksas pārskata periodā izlietotas produkcijas ražošanai. Atskaitot no preču un pakalpojumu izlaides bāzes cenās starppatēriņu, iegūstam pievienoto vērtību jeb iekšzemes kopproduktu bāzes cenās. Savukārt, pieskaitot tai produktu nodokļu neto vērtību, gūstam iekšzemes kopproduktu tirgus cenās. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par pieprasījumu, veido valsts iekšējais izlietojums (pārvaldes un personiskie izdevumi gala patēriņam, kā arī kopkapitāla uzkrāšana) un starpība starp preču un pakalpojumu eksportu un importu. Gala patēriņa izdevumus uztver pēc izmaksu principa, tas ir, pārvaldes izdevumos ir iekļauti visi no budžeta finansētie izdevumi, ieskaitot arī tos, kas nodrošina iedzīvotājiem sniegtos individuālos bezmaksas pakalpojumus (piemēram, izglītības vai veselības aizsardzības). Personiskā gala patēriņa izdevumos ieskaita tikai tos patēriņa priekšmetus vai pakalpojumus, ko iedzīvotāji apmaksājuši no saviem līdzekļiem vai saražojuši paši. Iekšzemes kopproduktu, izmantojot datus par ieņēmumu, nosaka, saskaitot atlīdzību nodarbinātajiem, ražošanas un importa nodokļu neto vērtību, korporatīvo uzņēmumu darbības rezultātu un jaukto kopieņēmumu. Atlīdzība nodarbinātajiem ietver aprēķināto darba algu, kā arī uzņēmēju sociālos maksājumus. Korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums ir ieņēmumu veidošanas konta balansējamais postenis. Tos iegūst, no iekšzemes kopprodukta atskaitot atlīdzību nodarbināta j iem un ražošanas un importa nodokļu neto vērtību. Jauktais kopieņēmums veidojas vienpersonas (nekorporatīvos) uzņēmumos. Atšķirībā no korporatīvo uzņēmumu darbības koprezultāta jauktais kopieņēmums daļēji ietver arī darba samaksas elementus, ko veido paša īpašnieka un tā ģimenes locekļu naudā nenovērtētais darbs, jo to praktiski nav iespējams atdalīt no uzņēmējdarbības ieņēmuma. Preču un pakalpojumu izlaide, starppatēriņš un iekšzemes kopprodukts tiek aprēķināts faktiskajās un salīdzināmās cenās. Par salīdzināmām cenām pieņemtas 1995.gada vidējās cenas. Atsevišķu nozaru ražošanas apjomus pārrēķina 1995.gada cenās, izmantojot datus par svarīgāko produkcijas veidu izmaiņām naturālā izteiksmē. Ja nav iespējams noteikt citu kvantitatīvo apjoma rādītāju, fiziskā apjoma temps pieņemts atbilstoši darbaspēka patēriņa izmaiņām. Ja iekšzemes kopprodukta tempus nosaka, izmantojot datus par pieprasījumu, tad personīgā patēriņa izdevumus pārrēķina 1995.gada cenās, lietojot patēriņa cenu indeksus. Preču eksporta un importa apjomus nosaka, izmantojot muitas kravas deklarāciju kopsavilkumus pa 22 preču grupām par izvestās un ievestās produkcijas vērtību un apjomiem tonnās. Nacionālo kontu sistēmu Latvijā veido atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas un citu starptautisko organizāciju izstrādātajai un 1993.gadā izdotajai rokasgrāmatai "Nacionālo kontu sistēma" (SNA-93). Nozaru klasifikācijā, sākot ar 1997.gada 1.janvāri, tiek lietota Eiropas savienības vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija). Nacionālo kontu aprēķiniem galvenokārt izmanto Centrālās statistikas pārvaldes nozaru statistikas daļu apkopoto informāciju - uzņēmumu un organizāciju pārskatus, mazo uzņēmumu izlases apsekojumu rezultātus, ģimeņu budžetu apsekojumus, darbaspēka bilances aprēķinus. Daudz nepieciešamās informācijas apkopo arī citas organizācijas: Finansu ministrija (valsts un vietējo budžetu dati), Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Labklājības ministrija, Latvijas Banka (banku un citu kredītiestāžu dati, monetārie d ati). Ārējais sektors nacionālo kontu sistēmā tiek veidots vienlaikus ar maksājumu bilanci, un starp šiem datiem ir pilnīga atbilstība. Nacionālo kontu sastādīšanas metodoloģija pastāvīgi tiek pilnveidota, gan paplašinot sākotnējo informāciju, gan arī meklējot precīzākas metodes nepieciešamo nosacīto aprēķinu veikšanai. 1998.gadā vislielākā vērība tiks pievērsta precīzākas metodes ieviešanai atsevišķu nozaru, piemēram, finansu un valdības pakalpojumu fiziskā apjoma tempu noteikšanai, kā arī precīzākai inflācijas ietekmes uz krājumu izmaiņām noteikšanai. Otrs metodoloģijas pilnveidošanas virziens ietver pilnīgāku ēnu ekonomikas un citu ekonomiskās darbības veidu noteikšanu nacionālo kontu sistēmā. Līdz šim ēnu ekonomikas apjomi tika iekļauti nacionālo kontu sistēmā kā resursu un izlietojuma pušu balansēšanas rezultāts. Izmantojot ārzemju ekspertu pieredzi (Ungārijā, Itālijā), 1998.gadā paredzēts noteikt svarīgākās ēnu ekonomikas sastāvdaļas: ar statistiskajiem pārskatiem neuztvertos preču un pakalpojumu apjo m us (celtniecībā, tirdzniecībā, sabiedriskajā ēdināšanā u.c.), neuztvertos eksporta un importa apjomus. Šos darbus būs iespējams veikt, ja tiks saņemti attīstības budžeta projektā paredzētie līdzekļi. Nacionālo kontu sistēma
Maksājumu bilance Svarīgs tautsaimniecības sektors ir ārējā ekonomiskā darbība. Starptautisko ekonomisko sakaru uzskaitei tiek veidota detalizēta statistikas izstrāde - Latvijas maksājumu bilance, kas ietver gan tekošo maksājumu plūsmas (tekošajā kontā), gan arī finansu ieguldījumu izmaiņas sadarbībā ar pārējo pasauli. Lai nodrošinātu maksājumu bilances rādītāju salīdzināšanas iespējas ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem, Latvijas maksājumu bilance tiek veidota pēc Starptautiskā valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmatas piektā izdevuma (Balance of Payments Manual, Fifth edition, 1993). Latvijas maksājumu bilance tiek veidota katru ceturksni, sākot ar datiem par 1992.gadu. Maksājumu bilances tekošais konts paredzēts, lai atspoguļotu reālo resursu piegādes citām valstīm - nerezidentiem (eksportu) un to iegādi ārzemēs (importu). Konts sīkāk tiek iedalīts trīs grupās: preces un pakalpojumi, ieņēmumi, transferti. Preču eksporta un importa datu galvenais avots ir ārējās tirdzniecības statistika. Savukārt datus par pakalpojumu eksportu un importu iegūst no dažādiem statistikas pārskatiem, ko iesniedz uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kā arī Ārlietu ministrija. Lai pilnveidotu informāciju par ceļojumu pakalpojumu eksportu un importu, ir organizēti regulāri tūristu izdevumu izlases veida apsekojumi. Ieņēmumu postenī ir maksājumi, kas saistīti ar nerezidentu līdzdalību ekonomiskajā darbībā. Tā ir darba samaksa nerezidentiem, kā arī ar investīcijām saistītie ieņēmumi - dividendes, procentu maksājumi u.c. Šīs informācijas avoti ir statistikas pārskati, uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu peļņas un zaudējumu aprēķins, Finansu ministrijas pārskats par valdības garantēto kredītu procentu maksājumiem. Informāciju par saņemtajiem un sniegtajiem transfertiem iegūst no Finansu ministrijas pārskatiem (par humāno un tehnisko palīdzību) un no valsts budžeta (par izmaksām starptautiskajām organizācijām). Maksājumu bilances finansu konts paredzēts, lai atspoguļotu finansu darījumu rezultātus, kas aptver gan izmaiņas finansiālajās prasībās pret pārējo pasauli, gan saistībās ar to. Finansu konta datu avoti ir uzņēmumu, Latvijas Bankas un kredītiestāžu grāmatvedības bilances, kā arī Finansu ministrijas pārskats par valdības garantētajiem ārvalstu kredītiem. Maksājumu bilance
Ārējā tirdzniecība Preču eksports un imports ir ne tikai maksājumu bilances nozīmīgākā sastāvdaļa, bet arī svarīgs ekonomiskās darbības veids, kura uzskaitei ir izveidota ārējās tirdzniecības statistika. Tā veic detalizētu preču eksporta un importa uzskaiti latos, dolāros un naturālā izteiksmē gan kopā, gan pa atsevišķiem tirdzniecības partneriem. Preču klasificēšanai izmanto Latvijas preču kombinēto nomenklatūru, kuras pamatā ir Harmonizētā preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēma un Eiropas savienības kombinētā nomenklatūra. Ārējās tirdzniecības datu uzskaitē ir ievērotas ANO izstrādātās ārējās tirdzniecības statistikas uzskaites koncepcijas un rekomendācijas (International Trade Statistics Concepts and Definitions, UN, 1982). Izstrādājot rādītājus pa valstīm, tiek lietoti standartizētie valstu un teritoriju kodi (Standard Country and Area Codes, ISO 3166, UN, 1996). Līdztekus eksportēto un importēto preču grupējumam pēc Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmas tiek lietots arī preču grupējums pēc ražošanas nozarēm, atbilstoši Eiropas savienības vispārējai ekonomiskās darbības klasifikācijai NACE (pirmā redakcija). Turklāt eksportētās un importētās preces ir sagrupētas arī pēc to iespējamā izlietošanas veida saistībā ar nacionālo kontu sistēmas pamatiedaļām, izmantojot Plašo ekonomisko kategoriju klasifikāciju (BEC). Šos grupējumus izmanto, lai atvieglotu dažādus analītiskus aprēķinus. Ārējās tirdzniecības apgrozījums aprēķināts, izmantojot informāciju no muitas kravas deklarācijām un statistikas pārskatiem. Preču eksports ir uzrādīts faktiskajās FOB cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai. Preču importa dati ir uzrādīti faktiskajās CIF cenās. Tā ir preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai. Ārējā tirdzniecība
Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība Valsts finanses aptver rādītāju loku, kas ietilpst nacionālo kontu sistēmas valsts pārvaldes institucionālajā sektorā (S.13). Valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas divās lielās grupās: centrālās valdības iestādes un pašvaldību iestādes. Centrālo valdības iestāžu rīcībā esošais finansējums un tā izlietojums atspoguļojas valsts pamatbudžetā, valsts sociālās apdrošināšanas budžetā, kā arī citos speciālajos budžetos. Valsts pamatbudžeta ieņēmumus veido valsts mērķiem iekasējamie nodokļi, nodevas un maksājumi par budžeta institūciju sniegtajiem pakalpojumiem. Valsts pamatbudžeta ieņēmumos ietilpst arī ieņēmumi konvertējamā valūtā. Valsts pamatbudžeta izdevumu daļā ietilpst līdzekļu asignējumi noteiktām valsts vajadzībām (ieskaitot speciālā budžeta kontus) saskaņā ar ikgadējo valsts budžeta likumu, kā arī citiem likumiem. Budžeta izdevumi sagrupēti divos veidos, izmantojot funkcionālo un ekonomisko klasifikāciju. Tā izveidota atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda 1986.gadā izdotajai Valdības finansu statistikas rokasgrāmatai. Valsts sociālās apdrošināšanas budžeta galvenais ieņēmumu postenis ir sociālais nodoklis, kuru izlieto pensiju izmaksai un pabalstiem (ieskaitot bezdarbnieku pabalstus). Pašvaldību iestāžu līdzekļi galvenokārt atspoguļojas pašvaldību budžetos. Pašvaldību budžetu sistēma ietver pagastu, pilsētu un rajonu budžetus. Republikas pilsētu un rajonu kopbudžetu ieņēmumi parādīti, ieskaitot budžeta līdzekļu atlikumus gada sākumā. Katras pilsētas un rajona ieņēmumi un izdevumi valūtā netiek atspoguļoti. Banku statistikas rādītāji atspoguļo informāciju, kas nepieciešama nacionālo kontu sistēmas finansu organizāciju institucionālā sektora (S.12) aprēķināšanai. Tās pārstāv centrālā banka, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Latvijas centrālā banka ir Latvijas Banka. Tās galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī. Latvijas Bankai ir savas rezerves konvertējamā ārvalstu valūtā, zeltā un vērtspapīros nacionālās naudas stabilitātes nodrošināšanai. Valdība tajā glabā ārvalstu valūtas (zelta) rezerves. Latvijas Banka veic arī komercbanku un pārējo kredītiestāžu darbības uzraudzību un revīziju. Kredītiestāžu bilanču kopsavilkums aptver komercbanku, krājaizdevumu sabiedrību un ārzemju komercbanku nodaļu un pārstāvniecību kopsavilkumus. Apdrošināšana ir darbība, ko veic apdrošinātāji (akciju sabiedrības, savstarpējās apdrošināšanas biedrības) saskaņā ar noslēgto līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšanas objekti var būt fizisko personu dzīvība un veselība, fizisko un juridisko personu īpašums, mantiskās un nemantiskās tiesības, intereses un saistības. Apdrošināšana tiek iedalīta dzīvības apdrošināšanā un apdrošināšanas riska veidos, kas aptver visus pārējos apdrošināšanas gadījumus (transporta līdzekļu, kravu, īpašuma u.c. apdrošināšana). Apdrošināšanas prēmija ir apdrošinātā maksājums par apdrošināšanu. Apdrošināšanas atlīdzība dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas veidos ir apdrošinājuma summa vai tās daļa, apdrošināšanas pabalsts, papildpensija vai cita izmaksājamā summa, kas paredzēta apdrošināšanas līgumā, bet pārējos apdrošināšanas veidos - naudas summa, ko apdrošināšanas sabiedrība izmaksā zaudējumu atlīdzināšanai. Visu šīs iedaļas informāciju kopsavilkumu veidā sagatavo Valsts kase, Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija, Valsts sociālās apdrošināšanas fonds un Latvijas Banka. Valsts finanses, bankas un naudas apgrozība
Uzņēmumu finansu statistika Nemateriālie ieguldījumi ir īpaša veida izmaksas, kas veiktas nākamo pārskata periodu ieņēmumu interesēs un atspoguļojas bilancē atlikuma vērtībā - no uzkrātajām izmaksām atskaitot to daļu, kas jau norakstīta pamatdarbības izmaksās. Nemateriālie ieguldījumi ir pētniecības un uzņēmuma attīstības izmaksas, par samaksu iegūtās tiesības lietot patentus un datorprogrammas u.tml. tiesības. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma materiāli lietiskie ilgtermiņa ieguldījumi, kuriem lietošanas termiņš ir ilgāks par vienu gadu un kas paredzēti, lai tos izmantotu produkcijas ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, iznomāšanai vai izīrēšanai, uzņēmuma administrācijas vajadzībām, kā arī citu pamatlīdzekļu saglabāšanas vai remonta vajadzībām. Pamatlīdzekļi tiek uzrādīti atlikušajā vērtībā, t.i., atskaitot nolietojumu. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi ir naudas līdzekļu ieguldījumi vērtspapīros un ilgtermiņa aizdevumos. Krājumi sastāv no pirktajiem visu veidu materiāliem, kas iegādāti izlietošanai ražošanā, no pašu uzņēmumā saražotajiem materiāliem un pusfabrikātiem, kas ir domāti izlietošanai ražošanā, no gatavās produkcijas, kura paredzēta pārdošanai, un no pirktajām precēm, kuras paredzētas pārdošanai. Krājumu sastāvā ietver arī avansa maksājumus par precēm, nepabeigtos pasūtījumus, darba un produktīvos dzīvniekus. Debitoru parādi ir ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) ir: - valsts un pašvaldību uzņēmumos - valsts (pašvaldību) īpašuma norobežotā daļa, kas nodalīta uzņēmējdarbības veikšanai; - akciju sabiedrībās - parakstītais kapitāls, kura lielums fiksēts sabiedrības akcionāru reģistrā; - sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (arī kooperatīvos, paju sabiedrībās u.c.) - visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma, kuras apmērs fiksēts sabiedrības statūtos. Pašu kapitāls ir īpašuma summa, kas pieder uzņēmumam. To veido līdzekļi, ko dalībnieki uz neierobežotu laiku nodod uzņēmuma rīcībā, kā arī uzņēmuma darbības rezultātā (peļņas sadale) iegūtais līdzekļu pieaugums. Kreditoru parādi ir izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas pēc bilances sastādīšanas datuma vai tikai nākamajos gados. Bilances pasīvs raksturo uzņēmuma līdzekļu avotus (pašu un piesaistītie līdzekļi), bet aktīvs - šo līdzekļu izvietojumu (ilgtermiņa ieguldījumi, apgrozāmie līdzekļi). Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem ir ārkārtas ieņēmumu un ārkārtas izmaksu saldo. Ārkārtas ieņēmumi un ārkārtas izmaksas ir ieņēmumi un izdevumi, kas nav raksturīgi konkrētā uzņēmuma pamatdarbībai, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem, bet kļuvuši zināmi pārskata gadā. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) ir peļņas vai zaudējumu summa, kura aprēķināta, saskaitot posteņos "Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem" un "Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem" uzrādītās summas un atņemot aprēķināto uzņēmuma ienākuma nodokli par pārskata gadu, kā arī pārējos nodokļus un maksājumus, ko maksā no peļņas. Uzņēmuma maksātspēja raksturo līdzekļu struktūru un spēju segt saistības (kredītus). Uzņēmuma likviditāte raksturo uzņēmuma iespējas ar naudu un īstermiņa vērtspapīriem vai arī visiem apgrozāmajiem līdzekļiem segt īstermiņa saistības. Uzņēmuma aktivitāte rāda, cik intensīvi aktīvs tiek izmantots produkcijas ražošanai un pakalpojumu sniegšanai. To aprēķina kā neto apgrozījuma attiecību pret bilances aktīvu vidējo vērtību. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš saistīts ar attiecīgās peļņas lielumu. To aprēķina kā peļņas vai zaudējumu pirms nodokļiem vai pēc nodokļiem (tīro ieņēmumu) attiecību pret: 1) neto apgrozījumu; 2) bilances aktīva vidējo vērtību; 3) pašu kapitāla vidējo vērtību un kā bruto peļņas vai zaudējumu attiecību pret: 1) pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām; 2) pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu, pārdošanas un administrācijas izmaksu kopsummu. Galvenais informācijas avots uzņēmumu finansu statistikai ir uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību gada un ceturkšņa bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins, uz kuru pamata tiek sastādīti statistiskie pārskati. Finansu statistikas pārskati tiek vākti no visiem valsts un pašvaldību uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrībām, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotā s stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Uzņēmumu finansu statistika
Cenu statistika Cenu statistikas galvenās funkcijas: - atspoguļot konkrētu preču un pakalpojumu grupu vidējo cenu pārmaiņas noteiktā laikposmā, - atspoguļot cenu struktūru konkrētai preču un pakalpojumu grupai noteiktā laikposmā, - piedāvāt noteiktā laikposmā salīdzināmus cenu indeksus nacionālo kontu rādītāju deflācijai, - piedāvāt cenu indeksus un pirktspējas paritātes nacionālā kopprodukta starpvalstu salīdzinājumiem. Patēriņa cenu ind ekss (PCI) ir galvenais inflācijas mērs Latvijā. Cenu indeksa izstrāde un revīzijas veiktas ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību. Informāciju iegūst no budžetu apsekojumiem un cenu reģistrācijas, kas tiek veikta katru mēnesi. Apsekojamo objektu reprezentativitātes pamatā ir cenu reģistrēšana aptuveni 400 precēm un pakalpojumiem, kas ir nozīmīgi iedzīvotāju izdevumos. Cenas tiek reģistrētas 15 pilsētās dažādu īpašuma formu objektos. PCI klasifikācijā tiek lietota Eiropas savienības dalībvalstīm ieteiktā Individuālā patēriņa veidu klasifikācija COICOP. Patēriņa cenu indekss raksturo valdības ekonomiskās politikas efektivitāti, parādot cenu pārmaiņu tendences. Šo rādītāju izmanto iedzīvotāju iztikas minimuma aprēķinos, sociālo pabalstu aprēķinos, materiālo zaudējumu atlīdzinājumu indeksēšanai, kā arī dažādu ekonomisko lielumu reālo apjomu novērtēšanai, izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi. Ražotāju cenu indekss (RCI) raksturo ražošanas cenu izmaiņas rūpniecībā noteiktā laikposmā. Cenu indekss izveidots ar Starptautiskā valūtas fonda pārstāvju līdzdalību un ir salīdzināms ar citām valstīm. 1997.gadā cenas tika reģistrētas aptuveni 300 dažādu formu uzņēmumos. Izlasē iekļautie uzņēmumi gadā saražo aptuveni 80 % no Latvijas rūpniecības produkcijas kopapjom a . RCI klasifikācijā tiek lietota Vispārējās ekonomiskās darbības klasifikācija NACE. Ar ražotāju cenu indeksa palīdzību var prognozēt patēriņa cenu svārstību tendences. Izlases metodes pielietošana cenu indeksu aprēķinos ļauj iegūt cenu indeksu informāciju par visām īpašuma formām, kas ir ļoti svarīgi pašreizējos apstākļos, kad pilnu informāciju ir iespējams iegūt tikai no valsts uzņēmumiem. Būvniecības cenu indeksi raksturo būvniecības produkcijas ražošanai izpildīto darbu cenu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret bāzes periodu. Aprēķinot šo cenu indeksu, tiek salīdzinātas izmantoto būvmateriālu cenas, būvniecībā nodarbināto strādnieku darba samaksa, izdevumi mašīnu un mehānismu uzturēšanai un ekspluatācijai. Būvniecības cenu indeksus nosaka, pamatojot i es uz konkrētiem būvniecības objektiem(pārstāvjiem (unificētiem būvniecības modeļiem). Datus par celtniecības resursu izmaksām iegūst no būvuzņēmumiem. Tiek apsekots aptuveni 30 % no būvfirmu kopskaita. Ziņas par būvmateriālu cenām tiek vāktas arī no tird z niecības uzņēmumiem. Eksporta un importa cenu indeksu aprēķini nacionālo kontu sistēmai piedāvā datus makroekonomiskajai prognozēšanai un modelēšanai, kā arī maksājumu bilances analīzei. Starptautiskajā praksē šos indeksus lieto kā nacionālo kontu deflatorus un kā konkurentspējas mēru. Šie indeksi ļauj analizēt ārējās tirdzniecības ietekmi uz inflācijas procesiem. Eksporta cenu indekss raksturo eksporta vērtības izmaiņas sakarā ar cenu izmaiņām. Indeksa aprēķināšanai tiek lietota starptautiski atzīta metodoloģija. Informāciju eksporta cenu indeksa aprēķinam galvenokārt iegūst no muitas kravas deklarācijām. Izlasē ir iekļautas aptuveni 400 Latvijas preču kombinētās nomenklatūras pozīciju, kam eksporta apjoms vidēji mēnesī pārsniedza 20 tūkst. latu. Šo pozīci j u īpatsvars valsts eksportā pārsniedz 80 %. Importa cenu indekss raksturo importa vērtības izmaiņas uz cenu rēķina. Indeksa aprēķiniem paredzēts lietot savstarpēji saistītas informācijas metodi, kad daļai no atlasītajām, importā nozīmīgākajām precēm (galvenokārt viendabīgām precēm) izmanto informāciju no muitas kravas deklarācijām, bet pārējām importa precēm cenu informāciju iegūst, regulāri aptaujājot lielākos uzņēmumus importētājus. Lopkopības un augkopības produktu vidējās iepirkuma cenas ir vidējās vienošanās cenas, par kurām pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības iepērk lopkopības un augkopības produkciju no visu veidu saimniecībām attiecīgajā laikposmā. Datus par lopkopības produktu (lopu un putnu) iepirkumu un piena iepirkumu iesniedz gaļas kombināti, statūtsabiedrības, kopdarbības CS "Turība", valsts piena kombināti, pienotavas, sviesta un siera rūpnīcas un piensaimnieku sabiedrības katru mēnesi. Datus par graudu iepirkumu iesniedz labības pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības vienreiz mēnesī augustā, septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī, par cukurbiešu iepirkumu - cukurfabrikas vienreiz mēnesī oktobrī, novembrī un decembrī, par linu iepirkumu - linu fabrikas vienu reizi gada beigās. Cenu statistika
Demogrāfiskā statistika Demogrāfiskajā statistikā tiek apkopoti un izstrādāti šādi galvenie rādītāji: - dzimušo skaits, - mirušo skaits, - mirušo zīdaiņu skaits, - iedzīvotāju dabiskais pieaugums, - reģistrēto laulību skaits, - šķirto laulību skaits, - iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra, - iedzīvotāju nacionālais sastāvs, - vidējais paredzamais mūža ilgums, - imigrantu, emigrantu un migrantu skaits u.c. Mirušo zīdaiņu skaitā ietver bērnus, kas miruši pirmajā dzīves gadā. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir starpība starp attiecīgajā laikposmā dzimušo un mirušo skaitu (pēdējos gados šis rādītājs mūsu valstī ir ar mīnus zīmi, jo mirušo skaits ir lielāks nekā dzimušo skaits). Reģistrēto laulību skaitā ietver gan pilsētu un pagastu dzimtsarakstu iestādēs, gan baznīcās (kurām konfesijām un draudzēm atbilstoši likumam "Par civilstāvokļa aktiem" tādas tiesības dotas) noslēgtās laulības. Laulība tiek uzskatīta par šķirtu, ja par to ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums. Iedzīvotāju nacionālā sastāva aprēķins katra gada sākumā balstīts uz 1989.gada tautas skaitīšanas datiem un turpmākajos gados notikušajām izmaiņām gan dabiskās kustības, gan migrācijas rezultātā. Vidējais paredzamais mūža ilgums parāda gadu skaitu, kuru nodzīvotu aprēķina periodā (gadā) dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā. Sākot ar 1996.gada datiem, iedzīvotāju mirstības cēloņu klasifikācija un statistiskā apstrāde tiek veikta, pamatojoties uz Pasaules veselības aizsardzības organizācijas apstiprināto Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikāciju (desmitā redakcija), kas ļauj iegūt daudz detalizētāku un pilnībā starptautiski salīdzināmu informāciju šajā jomā. Kā imigranti (ilgtermiņa imigranti) tiek uzskaitītas personas, kuras likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ieradušās Latvijā no citām valstīm ar nodomu palikt te uz pastāvīgu dzīvi un pierakstītas attiecīgās pašvaldības teritorijā. Kā emigranti (ilgtermiņa emigranti) tiek uzskaitītas personas, kuras likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izbraukušas no Latvijas uz citu valsti ar nodomu palikt tur uz pastāvīgu dzīvi. Kā migranti (ilgtermiņa migranti) valsts iekšējā migrācijā tiek uzskaitītas personas, kuras mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā, pēc pierakstīšanās attiecīgās pašvaldības institūcijā jaunajā dzīvesvietā (izņemot gadījumu, ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu vi e na administratīvā rajona robežās). Centrālās statistikas pārvaldes vāktie demogrāfiskās statistikas dati pamatos atbilst ANO, kā arī Eiropas starptautisko organizāciju definīcijām un rekomendācijām un ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem datiem. Arī aprēķinos, piemēram, mirstības un paredzamā mūža ilguma tabulu aprēķināšanai tiek lietota ANO izstrādātā programmpakete "Mortpak-Lite". Sākot ar 1991.gadu, dzimstības un zīdaiņu mirstības uzskaite notiek atbilstoši Pasaules veselības aizsardzības organizācijas rekomendācijām. Pilnībā starptautiski salīdzināmi ir arī dati par iedzīvotāju mirstības cēloņiem, ilgtermiņa migrāciju u.c. Sākotnējā demogrāfiskās statistikas informācija tiek iegūta no civilstāvokļa aktu reģistriem, kuri tiek sastādīti dzimtsarakstu iestādēs un katra ceturkšņa beigās iesniegti pilsētu un rajonu valsts statistikas nodaļām, no migrācijas statistiskās uzskaites taloniem, kurus valdības noteiktajā kārtībā aizpilda pašvaldību institūcijas un katru mēnesi iesniedz valsts statistikas iestādēm, no ārstu izsniegtām apliecībām par nāves gadījumiem (arī perinatālās nāves gadījumiem) u.c. avotiem. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Šai metodei ir viens izņēmums migrācijas statistikā - ja persona maina dzīvesvietu vienas pilsētas robežās vai no viena pagasta uz citu viena administratīvā rajona robežās, tā migrācijas statistikā netiek uzskaitīta. Šī kārtība atbilst starptautisko organizāciju rekomendācijām ilgtermiņa migrācijas statistikā. Apkopoto informāciju plaši lieto valsts institūcijas, pašvaldības, bibliotēkas, kā arī uzņēmējsabiedrības un atsevišķas personas. Tiek nodrošināta tās pieejamība arī zinātniekiem(demogrāfiem un augstskolu studentiem. Lai labāk apmierinātu potenciālo informācijas lietotāju vajadzības, tiek paplašināts teritoriālo grupējumu klāsts, kā arī informācijas sagatavošana uz tehniskajiem informācijas nesējiem (disketēm). Demogrāfiskā statistika
Izglītības un zinātnes statistika Izglītības statistikas galvenie rādītāji: - izglītības iestāžu skaits, - skolēnu, audzēkņu, studentu vai klausītāju skaits, - uzņemšanas rezultāti mācību iestādēs, - mācību iestāžu absolventu skaits, - pedagoģiskais personāls u.c. Izglītības iestāde - valsts, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju vai citu juridisko personu dibināta iestāde, kas īsteno izglītības programmas. Izglītojamais - skolēns, audzēknis, students, klausītājs, kas iegūst izglītību mācību iestādē. Pedagogs - persona, kurai ir atbilstoša izglītība un profesionālā meistarība un kura veic izglītošanas darbu izglītības iestādē vai licencētā privātpraksē. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati ir iespēju robežās tuvināti starptautiskās izglītības klasifikācijas (ISCED) prasībām. Sākot ar 1997.gadu, mācību programmu grupēšanai tiks izmantota Nacionālā izglītības klasifikācija, kuru izstrādājuši Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Informācija tiek apkopota par visām izglītības iestādēm, kuras ieguvušas licenci Izglītības un zinātnes ministrijā. Informāciju par vispārizglītojošām skolām (izņemot privātskolas) apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas un informācijas departamenta Informācijas nodaļas darbinieki. Informāciju par pirmsskolas bērnu iestādēm, privātskolām, arodskolām, vidējām speciālajām mācību iestādēm, augstskolām un pieaugušo apmācības iestādēm apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Zinātnes statistikas galvenie rādītāji: - zinātnisko darbinieku (to skaitā zinātnieku), tehniķu un laborantu skaits, - zinātnisko darbinieku skaits pa zinātņu nozarēm, - veikto zinātniski tehnisko darbu apjoms, - zinātniski tehnisko darbu ievedums un izvedums, - zinātnisko iestāžu finansu rādītāji, - zinātnisko iestāžu līdzdalība starptautiskos sadarbības projektos, - doktorantūru darbība u.c. Zinātnieki - profesionāli speciālisti, kuri nodarbojas ar jaunu zināšanu, produktu, procesu, metožu un sistēmu formulēšanu vai radīšanu un atbilstošu projektu vadīšanu. Zinātniski tehniskā darbība - sistemātiska darbība, kas cieši saistīta ar zināšanu iegūšanu, to tālāku attīstīšanu, izplatīšanu un pielietošanu visās jomās. Tā ietver tādus darbības veidus kā zinātniskie pētījumi, zinātniski tehniskā izglītošana, zinātniski tehnisko pakalpojum u sniegšana u.c. Zinātnisko iestāžu statistiskie pārskati veidoti, izmantojot "Frascati Manual 1992" un "Manual for Statistics on Scientific and Technological Activities". Apkopotā informācija ir salīdzināma ar citu valstu attiecīgo informāciju. Lai aprēķinātu zinātnisko darbinieku skaitu, tiek aprēķināts nosacīts rādītājs - pilns darba laika ekvivalents (PLE). Lai to veiktu, zinātniskie darbinieki nosacīti jāsadala piecās grupās: A - zinātniski tehniskie darbi veikti <10 % no gada darba laika fonda B - z inātniski tehniskie darbi veikti 10-40 % no gada darba laika fonda C - zinātniski tehniskie darbi veikti 41-60 % no gada darba laika fonda D - zinātniski tehniskie darbi veikti 61-90 % no gada darba laika fonda E - zinātniski tehniskie darbi veikti >90 % no gada darba laika fonda PLE = 0xA + 1/4xB + 1/2xC + 3/4xD + E Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek iegūta gan no zinātniskajām organizācijām, gan no augstskolām un uzņēmējsabiedrībām, kuru pamatdarbība ir zinātniskie pētījumi un pakalpojumi. Sākot ar 1997.gadu, tiek iegūta informācija no tiem uzņēmumiem, kuru pamatdarbība nav zinātne, bet daļa no to līdzekļiem tiek novirzīta zinātniskiem pētījumiem. Sporta statistikas galvenie rādītāji: - sporta organizāciju skaits, - sporta bāzu skaits, - dalībnieku skaits sporta kolektīvos, klubos, sporta skolās, sekcijās u.c. Informāciju par sportu apkopo Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta pārvalde. Izglītības un zinātnes statistika
Kultūras statistika Kultūras statistikas galvenie rādītāji: - kultūras iestāžu skaits, - apmeklētāju skaits, - vietu skaits, - izdoto grāmatu, avīžu un žurnālu skaits, - uzņemto kinofilmu skaits u.c. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. Informācija tiek apkopota par publisko bibliotēku, muzeju, kultūras vai tautas namu, valsts teātru, kinoteātru, kinostudiju, kinofilmu iznomāšanas, videofilmu importēšanas, televīzijas un radio studiju un citu kultūras iestāžu darbu. Informāciju par bibliotēku darbību apkopo Latvijas Nacionālā bibliotēka (datu apstrāde notiek Centrālajā statistikas pārvaldē), par kultūras vai tautas namu darbību - Kultūras ministrija (datu apstrāde notiek Centrālajā statistikas pārvaldē). Informāciju par grāmatu, žurnālu un laikrakstu izdošanu apkopo Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institū t s. Rādītājus par kinoteātriem, muzejiem, teātriem, filmu uzņemšanu un iznomāšanu, televīzijas un radio studiju darbu apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Kultūras statistika
Tūrisma statistika Tūrisma statistikas galvenie rādītāji: - Latvijā iebraukušo tūristu skaits, - no Latvijas izbraukušo tūristu skaits, - tūrisma firmās apkalpoto cilvēku skaits, - dienu skaits, kuras pavadītas ceļojumā, - tūristu sadalījums pa valstīm, - vietu skaits viesnīcās un citās viesnīcas tipa iestādēs, - apkalpoto viesu skaits, - ceļojuma laikā iztērēto naudas līdzekļu summa. Tūrisms - jebkura veida darbība un aktivitāte, kas saistīta ar cilvēku pagaidu ceļojumu ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas, brīvā laika pavadīšanai vai lietišķo darījumu nolūkā, ja tas nav saistīts ar jebkāda veida algotu darbu apmeklētajā vietā. Tūrists - persona, kura veic ceļojumu kādā no tūrisma veidiem, pavadot ārpus savas pastāvīgās dzīves vietas vairāk nekā 24 stundas un neveicot apmeklētajā vietā algotu darbu. Tiek uzskaitīts tūrisms starp valstīm (starptautiskais tūrisms) un tūrisms vienas valsts robežās (iekšzemes tūrisms). Tūrisma pamatvienība ir persona, kura ir tūrisma darbības subjekts un var tikt uzskaitīta kā statistiska vienība. Centrālā statistikas pārvalde, veidojot statistiskos pārskatus par tūrisma firmu un viesnīcu darbību, izmanto vispasaules tūrisma organizācijas izdotās rekomendācijas "Concepts, definitions and classifications for tourism statistics", kā arī OECD izstrādāto "Man ual on tourism economic accounts". Informāciju par robežu šķērsojušiem tūristiem apkopo Iekšlietu ministrijas Robežsardzes informātikas centrs. Informāciju par tūrisma firmu darbību, kā arī par viesnīcu un citu viesnīcas tipa atpūtas iestāžu darbību apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Informācijas ieguves metode - pilns apsekojums. 1998.gadā tiks turpināts ceļotāju apsekojums (tas uzsākts 1996.gadā). Šo apsekojumu rekomendējuši Starptautiskā valūtas fonda eksperti. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu papildu informāciju par tūristu plūsmu valstī, kā arī lai, veidojot valsts maksājumu bilanci, varētu saņemt informāciju par naudas līdzekļiem, kurus ārzemju ceļotāji iztērē Latvijā un Latvijas ceļotāji - ārzemēs. Minētais apsekojums tiek organizēts, intervējot c e ļotājus robežkontroles punktos uz autoceļiem, kā arī lidostā, ostā un vilcienos, kuri dodas uz ārzemēm vai atgriežas no ārzemēm. Lai noteiktu apsekojamo tūristu skaitu, tiek lietota izlases metode. Aptaujas veidlapas ir izstrādātas saskaņā ar starptautisk o metodoloģiju, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā. Tūrisma statistika
Veselības aizsardzības statistika Veselības aizsardzības statistikas galvenie rādītāji: - veselības aizsardzības iestāžu skaits, - ārstu un vidējā medicīniskā personāla skaits un tā sadalījums, - saslimstība, - gultu skaits stacionāros, to noslogotība, - jaundzimušo veselību raksturojošie rādītāji, - grūtnieču veselības stāvokļa rādītāji u.c. Iedzīvotāju saslimstību iedala vispārējā un primārā saslimstībā. Vispārējo saslimstību aprēķina, dalot kopējo ar konkrētu slimību reģistrēto slimnieku skaitu ar iedzīvotāju skaitu pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1.janvāri. Primāro saslimstību aprēķina, dalot ar konkrētu slimību reģistrēto pirmreizējo slimnieku skaitu ar vidējo iedzīvotāju skaitu. Vidējo gultu noslogojumu (dienās) aprēķina, dalot slimnieku pavadīto laiku slimnīcā ar vidējo gultu skaitu. Stacion ārā ārstēto skaitu uz 1000 iedzīvotājiem aprēķina, dalot stacionārā ārstēto, izrakstīto un mirušo cilvēku skaitu ar vidējo iedzīvotāju skaitu. Grūtnieču agrīnās aprūpes rādītāju (procentos) aprēķina, dalot to grūtnieču skaitu, kurām aprūpe uzsākta ne vēlāk par 12.grūtniecības nedēļu, ar grūtnieču kopskaitu, kurām pārskata periodā uzsākta aprūpe. Bērnu saslimstību pirmajā dzīves gadā aprēķina, dalot ar konkrēto slimību reģistrēto slimnieku (bērnu) kopskaitu ar vidējo bērnu skaitu līdz 1 gada vecumam. 1997.gadā informācija par saslimstību tiek vākta, izmantojot starptautiskā saslimstības klasifikatora (ICD) desmito versiju, lai varētu salīdzināt minēto informāciju ar citu valstu attiecīgo informāciju, kā arī paplašināt informācijas analīzes iespējas. Aprēķino t iedzīvotāju saslimstību ar ļaundabīgiem jaunveidojumiem, tiek pielietota speciāla koeficientu sistēma, lai novērstu vecuma struktūras ietekmi uz minēto rādītāju. Informācijas iegūšanas metode - pilns apsekojums. No valsts un pašvaldību veselības aizsardzības iestādēm informāciju savāc un apkopo Labklājības ministrijas Veselības statistikas, informācijas un medicīnas tehnoloģiju centrs, kurā notiek arī galvenais metodoloģiskais darbs veselības aizsardzības statistikas jomā. Centrālā statistikas pārvalde apkopo informāciju par nelaimes gadījumiem darbā. Veselības aizsardzības statistika
Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību statistika Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību statistika aptver šādu galveno rādītāju loku: - noziegumu skaits, - pie kriminālatbildības saukto personu skaits, - tiesas noteiktie soda veidi, - notiesāto skaits, - ugunsgrēku skaits un to nodarītie materiālie zaudējumi, - mežu likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumu skaits, - ceļu satiksmes negadījumu skaits, to sekas u.c. Par noziegumu atzīstams Latvijas kriminālkodeksā paredzēts sabiedriski bīstams nodarījums, kurš izdarīts tīši vai aiz neuzmanības un par kura izdarīšanu draud kriminālatbildība. Reģistrēti noziegumi ir visi noziegumi, par kuriem ziņots tiesībaizsardzības iestādēm un par kuriem ierosināta krimināllieta. Nacionālo likumu un citu normatīvo aktu atšķirību un atšķirīgas terminoloģijas dēļ noziedzību raksturojošie rādītāji starptautiski salīdzināmi ir tikai daļēji (slepkavību, izvarošanu, smagu miesas bojājumu skaits). Informāciju par reģistrētajiem noziegumiem un pie atbildības saukto personu skaitu un ugunsgrēkiem iesniedz Iekšlietu ministrija. Minētā informācija tiek apkopota republikas pilsētu un rajonu griezumā, kā arī pa atsevišķiem noziegumu veidiem. Informāciju par notiesātajām personām un noteiktajiem soda mēriem iesniedz Tieslietu ministrija. Informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Likumpārkāpumu un sabiedrībai nevēlamu parādību statistika
Vides aizsardzības statistika Gaisa aizsardzības statistikas galvenie rādītāji: - izmeši no stacionāriem avotiem, to skaitā no katlumājām, katlumāju jauda, - izmešu uztveršana un attīrīšana. Ūdens lietošanas statistikas galvenie rādītāji: - ūdens ņemšana un izmantošana, - notekūdeņu attīrīšana un novadīšana, - notekūdeņu radītais paliekošais piesārņojums. Izdevumi vides aizsardzībai ietver izlietoto kapitālieguldījumu apjomu, kārtējās izmaksas vides aizsardzībai un dabas resursu racionālai izmantošanai, kā arī izmaksas vides aizsardzības nozīmes pamatfondu kapitālajam remontam. Reizē ar kapitālieguldījumu apjomu vides aizsardzībai tiek iegūta arī informācija par vides aizsardzības nozīmes objektu nodošanu ekspluatācijā. Dabas rezervātu statistikas galvenie rādītāji: - rezervātu un nacionālo parku platība, - augu, dzīvnieku un putnu sugas rezervātos, - izma ksas rezervātu un nacionālo parku uzturēšanai. Bīstamo atkritumu statistikas galvenie rādītāji: - atkritumu daudzums, - atkritumu izcelsme. Faktiskie laikapstākļi: - gaisa temperatūra, - nokrišņu summa, - dienu skaits ar nokrišņiem, - vidējais relatī vais gaisa mitrums, - saules spīdēšanas ilgums. Apkārtējās vides piesārņojuma novērojumu rezultāti: - atmosfēras piesārņojums, - ūdens piesārņojums, - nokrišņu skābums, - radiācija, - piesārņojošo vielu nosēdumi. Informācija tiek iegūta pilna apsekojuma rezultātā saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktajiem kritērijiem. Starptautiskās statistikas organizācijas vienotu vides statistikas metodoloģiju pašlaik tikai izstrādā. Pakāpeniski tam tiek pieskaņoti arī vides statistikas pārskati. Ūdens lietošanas rādītāji un dabas rezervātu rādītāji ir salīdzināmi ar citām valstīm. Gaisa aizsardzības un izdevumu vides aizsardzībai rādītāji ir daļēji salīdzināmi. Vides aizsardzības statistika
Darba statistika Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas standartiem valsts iedzīvotāji tiek iedalīti ekonomiski aktīvajos un ekonomiski neaktīvajos. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, kas pārskata periodā piedāvā savu darbu materiālo vērtību ražošanai vai pakalpojumu sniegšanai. Tie ietver kā civilos ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, tā arī personas, kas dien armijā. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji sastāv no nodarbinātajiem un nestrādājošiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi meklē darbu. Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir abu dzimumu personas, neatkarīgi no vecuma, ieskaitot personas, kas jaunākas par darbspējas vecumu, un personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie bezdarbniekiem (mājsaimnieces, nestrādājošie invalīdi, mācību iestāžu audzēkņi un studenti darbspējas vecumā, kuri nestrādā un nemeklē darbu, nestrādājošie pensionāri u.c.). Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitā ietilpst sabiedriskajā sektorā (valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldību kapitāla daļa ir 50 % un vairāk, sabiedriskajās un reliģiskajās organizācijās) un privātajā sektorā (pārējās visu veidu uzņēmējsabiedrībās, individuālajos u zņēmumos, arī zemnieku saimniecībās, piemājas un personiskajās palīgsaimniecībās, individuālajā darbā) nodarbinātie. To skaitā neietilpst mācību iestāžu audzēkņi darbspējas vecumā, kas mācās, bet nestrādā algotu darbu. Darba meklētāji - personas darbsp ējas vecumā, kas pārskata periodā bija bez darba un aktīvi meklēja darbu. Bezdarbnieks - darba meklētājs, kas ieguvis bezdarbnieka statusu. Saskaņā ar likumu "Par nodarbinātību" par bezdarbnieku atzīstams darbspējīgs nestrādājošs Latvijas pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks) darbspējas vecumā, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir Iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā. Ilgstošais bezdarbnieks ir bezdarbnieks, kas nevar atrast darbu vairāk nekā sešus mēnešus. Reģistrētā bezdarba līmenis ir bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā. Bez reģistrētā bezdarba valstī pastāv arī "slēptais bezdarbs" , kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā un radies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ. Mēneša vidējo darba samaksu nosaka, dalot aprēķināto darba samaksas fondu jeb bruto darba samaksas fondu ar to darbinieku skaitu periodā (mēnesī, ceturksnī, gadā), kam aprēķināta samaksa. Aprēķinātā jeb bruto darba samaksas fonda sastāvā ir iekļauta atlīdzība par darba rezultātiem, mēneša alga (amata alga, algas likme) par nostrādāto laiku vai veikto darba apjomu, ikgadējo un papildu atvaļinājumu apmaksa, dažādas piemaksas, piemēram, par papildu darbu, stimulēšanas izmaksas (prēmijas par ražošanas rezultātiem u.c.), sociālā nodokļa summa, kuru maksā strādājošie, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas. Aprēķinātā jeb bruto darba samaksa - samaksa, kura sastāv no neto samaksas un nodokļiem (sociālā un ienākuma), kurus maksā strādājošie. Neto darba samaksa - samaksa, kura nesatur nodokļus. Darba statistikas informācijas apstrādē tiek lietoti tādi starptautiskie standarti kā Eiropas savienības Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija), uz Starptautiskās standartizētās profesiju klasifikācijas (ISCO) pamata izstrādātā Latvijas profesiju klasifikācija, kā arī vairākas vietējās klasifikācijas un kodu sistēmas. Rādītājus par darbaspēku un darba samaksu iegūst, regulāri (katru mēnesi) apsekojot sabiedrisko sektoru (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām). Katru ceturksni, kā arī par gadu rādītāji par darbaspēku, tā izvietojumu un darba samaksu tiek iegūti, apsekojot sabiedrisko sektoru un pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Rādītājus, kas raksturo reģistrētā bezdarba problēmas Latvijā, iesniedz Nodarbinātības valsts dienests un Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonds. Darbaspēka izlases apsekojums dod iespēju iegūt detalizētu informāciju, kas nepieciešama situācijas analīzei darba tirgū (darbaspēka sadalījums pa vecuma un profesiju grupām), kā arī noteikt to nestrādājošo daļu, kas meklē darbu, bet nereģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā un nekur nestrādā, līdz ar to ir iespējams noteikt reāli nestrādājošo darba meklētāju skaitu. Apsekojums tiek organizēts, intervētājiem aptaujājot iedzīvotājus mājsaimniecībās. Tādējādi tiek aptvertas visas ekonomiskās darbības sfēras un visas nodarbināto kategorijas, ieskaitot ģimenes uzņēmumos vai saimniecībās strādājošos ģimenes locekļus, gadījuma darbus strādājošos u.c. 1998.gadā apsekojumu paredzēts veikt divas reizes gadā (maijā un novembrī), katru reizi aptaujājot aptuveni 15 tūkst. iedzīvotāju, kas vecāki par 15 gadiem. Aptaujas veidlapa tika izstrādāta saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, izmantojot citu valstu pieredzi šajā jomā un Starptautiskās darba organizācijas (ILO) ekspertu ieteikumus, kas dod iespēju apsekojuma rezultātus salīdzināt ar situāciju citās valstīs. Darba statistika
Sociālā aizsardzība Centrālā statistikas pārvalde vāc un publicē informāciju par šādiem sociālās aizsardzības statistikas rādītājiem: - valsts pensijas (pensionāru skaits un pensiju vidējie apmēri), - valsts sociālie pabalsti (sociālo pabalstu saņēmēju skaits un sociālo pabalstu vidējie apmēri), - bērnu bāreņu aprūpes centru, pašvaldību bērnu namu(patversmju, veco ļaužu un invalīdu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pansionātu (centru) un specializēto bērnu sociālās aprūpes centru skaits, plānotais vietu un faktiskais iemītnieku skaits šajās iestādēs, - sociāli neaizsargāto iedzīvotāju grupas (pie katras no grupām piederošo ģimeņu un personu skaits), - pašvaldību sociālie pabalsti un mājas aprūpe (saņēmušo ģimeņu skaits un izlietotā summa). Informācijas par valsts pensijām un valsts pabalstiem pirmavots ir Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas fonds, bet informācijas par bērnu bāreņu aprūpes centriem, veco ļaužu un invalīdu un personu ar garīga rakstura traucējumiem pansionātiem (centriem) un specializēto bērnu sociālās aprūpes centriem, kā arī informācijas par sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupām un pašvaldību sniegto sociālo palīdzību pirmavots ir Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departaments. Informāciju par pašvaldību bērnu namiem(patversmēm vāc un apkopo Centrālā statistikas pārvalde. Visas minētās informācijas iegūšanas metode ir pilns apsekojums. Sociālā aizsardzība
Iedzīvotāju dzīves līmenis Mājsaimniecību budžetu pētījums pēc jaunas metodes tika uzsākts 1995.gada septembrī. Pētījums ir nepārtraukts un informācija no mājsaimniecībām tiek iegūta katru mēnesi. Pētījums tika sagatavots Pasaules bankas ekspertu tiešā vadībā un pārraudzībā. Tas pamatojas uz pasaules praksē aprobētu analoģisku pētījumu pier e dzi un Eiropas savienības statistikas biroja Eurostat rekomendācijām. Patēriņa izdevumu klasifikācija balstās uz OECD sagatavoto Individuālā patēriņa veidu klasifikāciju COICOP. Pētījuma objekts ir mājsaimniecības (vienā dzīvojamā platībā dzīvojoša viena vai vairākas personas, kas izmanto kopējos ienākumus (kopīgi sedz mājsaimniecības izdevumus) un kopā ēd vismaz vienu maltīti dienā). Pētījuma izlases kopa ir veidota, kombinējot Iedzīvotāju reģistra datu bāzes informāciju (pilsētu iedzīvotāji) un pagastu mājsaimniecību uzskaites reģistrus (lauku iedzīvotāji). Izlase paredzēta daudzfunkcionāliem pētījumiem uz "master sample" principiem. Tas nozīmē, ka pētījumā var tikt ieslēgti jautājumu bloki (moduļi), kuri sabiedrībā pašlaik ir aktuāli un par kuriem nepiec i ešama informācija, piemēram, iedzīvotāju veselības pētījumu modulis u.tml. Izlases veidošanas metode - stratificēta gadījuma rakstura izlase. Tās apjoms - 8000 mājsaimniecību gadā. Republikas pilsētās izlasei ir vienkārša gadījuma raksturs. Pārējās pilsētās tā ir divpakāpju stratificēta gadījuma izlase. Lauku apvidū - divu, triju pakāpju stratificēta gadījuma izlase. Pētījuma galvenie mērķi - dažādu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļu novērtēšana, nabadzības procesu novērošana un izpēte, īpaši izdalot trūcīgo un sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategorijas, svaru noteikšana patēriņa cenu indeksa aprēķināšanai, nacionālo kontu atsevišķu parametru novērtēšana, atsevišķu pārtikas produktu patēriņa noteikšana, dzīves apstākļu, nodrošinātības ar ilglietošanas pre c ēm saistības (korelācijas) noteikšana ar ienākumiem, patēriņu u.c. Statistiskā novērošana tiek veikta, izmantojot divus galvenos anketu tipus - mājsaimniecības aptauja un mājsaimniecības dienasgrāmata. Mājsaimniecības aptaujas anketa sastāv no ievadaptaujas un noslēguma aptaujas: 1) mājsaimniecības ievadaptauja (mājsaimniecības sociālais un demogrāfiskais sastāvs, tās dzīvokļa apstākļi, iespējas izmantot (apstrādāt) zemi, mājsaimniecības locekļu (15 gadi un vecāku) nodarbinātība), 2) mājsaimniecības noslēguma aptauja (naudas ienākumi, pārskaitījumi, naudas uzkrājumi, ilgstošas lietošanas preces mājsaimniecībā, dzīves apstākļu pašnovērtējums (subjektīvās nabadzības indikatori), iespēja apmeklēt kultūras un veselības aizsardzības iestādes savā dzīvesvietā u.c .). Mājsaimniecības dienasgrāmatā jānorāda mājsaimniecības naudas izdevumi, naturālie ienākumi, nodokļi, citi obligātie un brīvprātīgie maksājumi, mājsaimniecības ražošanas darbība. Datu iegūšanas metode - kombinēts interviju (mājsaimniecības ievadaptauja un noslēguma aptauja) un pašreģistrācijas (mājsaimniecības dienasgrāmata) metožu savienojums. Aptaujas personāls - pētījuma intervētāju dienests aptver 80 intervētājus, kas speciāli sagatavoti un tiek izmantoti šajā pētījumā. Uz katriem pieciem intervētājiem paredzēts viens pētījuma organizators (pārraugs), kura funkcijās ietilpst visi pētījuma organizatoriskie aspekti, neatbildētības analīze, respondentu nomainīšana no rezerves saraksta, respondentu atkārtota intervēšana (kvalitātes kontroles funkcija), pē t ījuma rezultātu (anketu) kvalitātes kontrole, datu ievadīšanas datorā organizēšana u.c. funkcijas. Datu apstrāde - ar datoru. Izejas informācija būs pieejama tabulu veidā (standartizētās un brīvā formāta), kā arī mikrofaili uz informācijas magnētiskajiem nesējiem (disketes u.c). Iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība tiek aprēķināta, pamatojoties uz Ministru Padomes 1991.gada aprīlī apstiprinātā šā groza sastāvu (minimālā patēriņa naturālie normatīvi) un cenu reģistrācijas datiem (lētākās un pieejamākās preces). Atšķirībā no Labklājības ministrijas "krīzes iztikas minimuma groza" Centrālā statistikas pārvaldes aprēķinātais kalpo vienīgi informatīviem un analītiskiem mērķiem. Iedzīvotāju dzīves līmenis
Nekustamā īpašuma statistika Nekustamais īpašums - zeme ar uz tās esošajām ēkām, būvēm un ūdeņiem, kas tiesiski nostiprināta fiziskajai vai juridiskajai personai. Nekustamā īpašuma statistikas galvenie rādītāji ir dzīvojamo un nedzīvojamo ēku platības, tips, tilpums, labiekārtojums un īpašuma forma, kā arī nekustamā īpašuma vienības kadastrālā vērtība. Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība sastāv no zemes vērtības un uz tās esošo ēku un būvju vērtības. Zemes kadastrālā vērtība nosakāma atsevišķi no uz tās esošo ēku un būvju vērtības. Dzīvojamais fonds ir ēkas, dzīvokļi un istabas kapitālā celtnē dzīvošanai visu gadu, neņemot vērā, vai dotajā brīdī tās ir vai nav apdzīvotas. Dzīvojamā fondā neieskaita vasarnīcas, vasaras dārza mājiņas, citas būves un telpas, kas domātas uz noteiktu sezonu vai laiku. Dzīvojamā fonda statistika dod iespēju iegūt informāciju par: - dzīvojamā fonda struktūru, labiekārtotību, tā nolietojumu un kustību, - dzīvokļa lielumu pilsētās un lauku teritorijās. Dzīvojamais fonds pēc īpašuma formas tiek iedalīts valsts, pašvaldību, juridisko personu, fizisko personu īpašumos utt. Dzīvojamās ēkas ir būves, no kuru platības vismaz puse tiek izmantota apdzīvošanai. Ja, vadoties pēc mērķorientētā tehniskā projekta, apdzīvošanai tiek izmantota mazāk nekā puse no ēkas kopējās lietderīgi izmantojamās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka. Nedzīvojamās ēkas ir būves, kuras pamatā netiek izmantotas vai nav paredzētas apdzīvošanai. Ja vismaz puse no ēkas kopējās lietderīgi izmantojamās platības tiek izmantota apdzīvošanai, tā tiek klasificēta kā dzīvojamā ēka. Dzīvoklis sastāv no vienas vai vairākām istabām un palīgtelpām. Dzīvoklis paredzēts dzīvošanai visu gadu un tam jābūt tiešai izejai uz ielu vai uz koplietošanas telpām (kāpņu telpu, kopējo koridoru, galeriju utt.). Palīgtelpas ir virtuves, koridori, sanitārie mezgli, vannas istabas, garderobes, pieliekamās telpas, iebūvētie skapji. Dienesta viesnīcās, sociālās aprūpes iestādēs par palīgtelpām uzskata vēl arī kultūras un sadzīves nozīmes un medicīniskās apkalpošanas telpas. Dzīvokļa kopējā platība sastāv no dzīvojamās un palīgtelpu platības. Dzīvojamo ēku uzskata par labiekārtotu ar: - ūdensvadu - ja ēkā ir iekšējais ūdensvada sadalītājtīkls, kurā ūdens nonāk centralizēti no ūdensvada vai artēziskās akas, - kanalizāciju - ja ēkas iekšienē ir kanalizācijas ierīces saimnieciski fekālo notekūdeņu ievadīšanai kanalizācijas ielas tīklā vai uzkrājošajā akā, - centrālo apkuri - neatkarīgi no siltumapgādes avota, - vannām, dušām - neatkarīgi no siltā ūdens piegādes veida, - gāzi - ja uzstādīta grīdas gāzes plīts, kuru apgādā ar dabas vai šķidro gāzi, - siltā ūdens apgādi - ja ir ierīkots īpašs ūdensvads. Dzīvojamā fonda uzskaites rādītāji tiek doti administratīvā sadalījumā pēc Administratīvi teritoriālā klasifikatora un pa īpašuma formām pēc Īpašuma un uzņēmējdarbības formu identifikācijas klasifikatora, uzrādot kopējo un dzīvojamo platību kvadrātmetros, māju, dzīvokļu, istabu skaitu, dzīvojamā fonda kustību. Pašvaldību palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā - tiek uzskaitītas ģimenes, kuras saņem pašvaldības palīdzību dzīvokļu jautājuma risināšanā. Pilsētu zemju platības - informācijas bloks satur datus par pilsētu zemju un zaļo apstādījumu platību, pilsētu zemju kopējas platības struktūru pēc lietošanas nozīmes, ielu un ceļu kopgarumu, segumu veidu, apgaismošanu. Informācija tiek izstrādāta rajonu un pilsētu griezumā. Nekustamā īpašuma statistika
Tirdzniecības statistika Mazumtirdzniecības apgrozījums ietver mazumtirdzniecības tīklā pārdotos pārtikas produktus, jaunās un lietotās nepārtikas preces, kā arī automobiļu, motociklu un to rezerves daļu mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību, autodegvielas mazumtirdzniecību. Atsevišķi tiek uzskaitīts apgrozījums, ko uzņēmumi realizē pilsētu tirgos. Mazumtirdzniecības apgrozījumā tiek ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Mazumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts visos uzņēmumos, neatkarīgi no to pamatdarbības veida. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums ietver pašražoto produkciju un iepirktās pārtikas preces, kas tiek realizētas bez jebkādas kulināras apstrādes šajā uzņēmumā, kā arī citas preces (piemēram, cigaretes, suvenīri u.tml.), kas tiek pārdotas šajā uzņēmumā. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījumā tiek ieskaitīts pievienotās vērtības nodoklis. Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums tiek uzskaitīts tikai uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir sabiedriskā ēdināšana vai mazum t irdzniecības uzņēmumos, kuri nodarbojas arī ar sabiedrisko ēdināšanu. Vairumtirdzniecības apgrozījums ietver iepirktu jaunu un lietotu preču tālāku pārdošanu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, rūpniecības un komercuzņēmumiem, mājamatniekiem, kā arī vairumtirgotājiem, tirdzniecības aģentiem vai mākleriem, tālākai pārdošanai vai ražošanas vajadzībām, turklāt tiek apkopota informācija arī par vairumtirdzniecības aģentu (starpnieku) darbības apgrozījumu. Vairumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts ar un bez pi e vienotās vērtības nodokļa. Vairumtirdzniecības apgrozījums tiek uzskaitīts uzņēmumos, kuru pamatdarbība ir vairumtidzniecība un mazumtirdzniecība, ja otrs darbības veids ir vairumtirdzniecība. Pārdoto preču struktūra mazumtirdzniecībā ietver 15 apvienotas pārtikas preču grupas (gaļa un tās izstrādājumi, zivis un zivju izstrādājumi, sviests, piens un piena produkti, olas, cukurs, kartupeļi, dārzeņi, alkoholiskie dzērieni u.c.) un aptuveni 10 nepārtikas preču grupas (audumi, apģērbi, veļa un apavi, mēbeles, t rauki, kultūrpreces, celtniecības materiāli u.c.), kas tiek sadalītas grupās atbilstoši Eiropas savienības Preču un pakalpojumu klasifikācijai (CPA). Vairumtirdzniecībā pārdoto preču struktūra ietver ap 20 preču grupas (uzturprodukti, alkoholiskie dzērieni, audumi, apģērbi un veļa, metālizstrādājumi, būvmateriāli, elektropreces, mēbeles, transportlīdzekļi, lauksaimnieciskās un rūpnieciskās izejvielas, mašīnas un mehānismi u.c.). Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits: - pārtikas veikali - veikali, kas tirgo pārtiku, bet tajos var tirgot līdz 20 % citu preču no kopējā apgrozījuma, - nepārtikas veikali - veikali, kas tirgo nepārtikas preces, bet tajos var tirgot līdz 20 % pārtikas preču no kopējā apgrozījuma, - jauktie veikali - veikali, kas gan pārtikas, gan nepārtikas preces pārdod apmēram vienādā daudzumā, - rādītāji par pilsētu tirgiem (tirgu skaits, tirdzniecības vietu skaits, tirgu platība, kiosku skaits tirgos, paviljonu skaits un platība tirgos, gada vidējais strādājošo skaits tirgos, kā arī galvenie tirgu ienākumi un izdevumi). Informācijas iegūšanas metode mazumtirdzniecībā - izlases metode (stratificētā gadījuma izlase). Par izlases kritēriju tiek ņemts uzņēmuma apgrozījums. Izlasē ie-kļauti visi uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 100 tūkst. latu gadā, un aptuveni 15 % no pārējiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir mazāks. Lai iegūtu datus par vairumtirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu, tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla līdzdalību, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida un teritorijas (rajona vai republikāniskās pilsētās). Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Tirdzniecības statistika
Maksas pakalpojumu statistika No Nacionālo kontu sistēmas viedokļa visi pakalpojumi iedalās tirgus (maksas) un ārpustirgus pakalpojumos. Tirgus (maksas) pakalpojumi ir visu veidu pakalpojumi, kas tiek sniegti klientiem par samaksu. Ārpustirgus pakalpojumus (piemēram, izglītības, veselības aizsardzības u.c.) budžeta iestādes sniedz bez maksas, un to apjoms tiek uztv e rts valsts finansu statistikā. Ja budžeta iestādes kādu daļu no pakalpojumiem sniedz par maksu, tad šo daļu uzskaita kā maksas pakalpojumus. Pakalpojumu statistika ietver tikai maksas pakalpojumus, un galvenie rādītāji ir šādi: - pakalpojumu uzņēmumi - par tādiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kuri sniedz dažādus pakalpojumus par samaksu, neatkarīgi no to pamatdarbības, - pakalpojumu realizācijas apjoms. Tas ietver iekasēto summu par pakalpojumiem, ieskaitot izmantoto izejvielu, materiālu un resursu vērtību (neieskaitot pievienotās vērtības nodokli), neatkarīgi no tā, vai pakalpojumi sniegti fiziskajām vai juridiskajām personām. Pakalpojumu realizācijas apjoms pa veidiem ietver: - automobiļu, autobusu un motociklu tehnisko apkopi un remontu, - sadzīves tehnikas un individuālās lietošanas priekšmetu remontu, - veļas mazgāšanu, ķīmisko tīrīšanu, frizētavu, kosmētisko salonu, pirts, apbedīšanas pakalpojumus un cita veida individuālos pakalpojumus, - viesnīcu pakalpojumus, kuros ietilpst maksa par uzturēšanos viesnīcās, kempingos, studentu, skolēnu kopmītnēs, dienesta viesnīcās u.c. īslaicīgās uzturēšanās vietās, - pasažieru un kravas transporta pakalpojumus, kā arī transporta palīgpakalpojumus, - tūrisma pakalpojumus - maksas pakalpojumus, kurus sniedz tūrisma firmas un biļešu izplatīšanas aģentūras (tūrisma braucienu un ekskursiju organizēšana, vīzu noformēšana, viesnīcu un citu apmešanās vietu nodrošināšana, biļešu iegāde u.c.), - pasta un kurjeru darbību, sakaru pakalpojumus, - dzīvojamā fonda izīrēšanas pakalpojumus, kuros ietilpst dzīvokļu īre, ekspluatācijas izmaksas dzīvokļu kooperatīvos, - nedzīvojamo telpu izīrēšanas pakalpojumus, - citas operācijas ar nekustamo īpašumu, - mašīnu un iekārtu nomas pakalpojumus (bez operatora), sadzīves tehnikas un individuālās lietošanas priekšmetu nomas pakalpojumus, - ar datoriem saistītos pakalpojumus, piemēram, konsultācijas tehniskā nodrošinājuma, programmatūras, datu apstrādes jautājumos u.tml., kā arī biroja tehnikas, datoru remontu un tehnisko apkopi, - dažādus komercpakalpojumus, piemēram, juridiskos, grāmatvedības, tirgus konjunktūras pētīšanas, dažādu komerckonsultāciju, reklāmas, projektēšanas darbu, apsardzes pakalpojumus, foto pakalpojumus u.c., - izglītības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz izglītības iestādes (maksa par uzturēšanos pirmsskolas bērnu iestādēs, kā arī par apmācību skolās, tehnikumos, arodskolās, augstskolās, kā arī mūzikas un mākslas skolās), pieaugušo apmācība, - veselības aizsardzības pakalpojumus, kurus par maksu sniedz veselības aizsardzības iestādes (maksa par atsevišķām ārstnieciskām procedūrām, pacientu nodeva, maksa par ārstu pakalpojumiem privātajās veselības aizsardzības iestādēs), - veterinārās palīdzības pakalpojumus (maksu par dzīvnieku ārstēšanu veterinārajās slimnīcās un ambulancē s u.c.), - kultūras un sporta pakalpojumus, kurus par maksu sniedz kultūras un sporta iestādes, kā arī azartspēles un cita rekreatīva darbība (ieņēmumi par kino, videofilmu demonstrēšanu, ieņēmumi no teātru, operu izrādēm, dažādiem koncertiem u.tml., ieņēmumi par sporta pasākumu organizēšanu u.c.), - kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumus. Pakalpojumu statistikā tiek lietotas atbilstošas Eiropas savienības klasifikācijas. Maksas pakalpojumu statistika
Rūpniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā "Rūpniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem ieskaita šādas ekonomiskās darbības kategorijas: - ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde - ekonomiskā darbība, kuras rezultātā tiek iegūti dabā atrodamie minerāli, - apstrādājošā rūpniecība - fiziska vai ķīmiska materiālu vai komponentu pārveide jaunos produktos neatkarīgi no tā, vai to veic mehanizēti vai ar roku darbu, fabrikā vai mājas apstākļos, realizē gatavo produkciju vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, - elektroenerģijas ražošana un sadale ar mērķi realizēt elektroenerģiju patērētājiem, - gāzveida kurināmā piegāde patērētājiem pa gāzes vadiem, - tvaika un karstā ūdens ražošana un sadale apkures, enerģijas ražošanas un citām vajadzībām, - ūdens ieguve, attīrīšana un sadale iedzīvotājiem, uzņēmumiem, iestādēm un citiem patērētājiem. Sākot ar 1995.gada janvāri, rūpniecības datu apkopošana tiek veikta atbilstoši Starptautiskajām rekomendācijām rūpniecības statistikā. No apsekotajiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām tiek iegūti dati pa atsevišķiem elementiem, no kuriem pēc tam tiek aprēķināta kopējā rūpniecības produkcijas izlaide. Rūpniecības produkcijas apjoms kopumā ir šādu elementu summa: - pārskata periodā nosūtīto pašražoto preču vērtība faktiskajās cenās (bez apgrozījuma vai akcīzes nodokļa), - ieņēmumi no izpildītajiem rūpnieciska rakstura darbiem faktiskajās cenās, - gatavās produkcijas krājumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām, - nepabeigto ražojumu izmaiņas (+ vai -) pārskata perioda beigās, salīdzinot ar gada sākumu, kas novērtētas pēc ražošanas izmaksām, - pašu vajadzībām ar uzņēmuma darbaspēku radīto pamatlīdzekļu vērtība. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksi tiek aprēķināti pēc Laspeiresa formulas. Pievienotā vērtība saskaņā ar starptautisko metodoloģiju ir starpība starp saražotās produkcijas (darbu, pakalpojumu) vērtību, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un šīs produkcijas (darbu, pakalpojumu) materiālajām izmaksām. Datu vākšanai un apkopošanai ir izstrādāta rūpniecības produkcijas nomenklatūra statistisko pārskatu aizpildīšanai, kura satur 1500 produkcijas veidu. Šīs nomenklatūras izstrādāšanā ir lietoti Eiropas savienības klasifikācijas PRODCOM List 1995 pamatprincipi, un tā tiks lietota kā pārejas nomenklatūra līdz minētās starptautiskās klasifikācijas ieviešanai. Katru mēnesi rūpnieciskās darbības rezultāti tiek apsekoti visos valsts un pašvaldības rūpniecības uzņēmumos un pārējos uzņēmumos, kuros rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 50 cilvēku un vairāk (85 % no kopējā ražošanas apjoma) vai iepriekšējā gada apjoms bijis virs 200 tūkst. latu. Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš i z veidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Rūpniecības statistika
Zvejniecības statistika Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" atbilstoši starptautiskajiem standartiem jāieskaita: - zveja okeānos, jūrās, piekrastes un iekšējos ūdeņos, - jūras un saldūdens vēžveidīgo un molusku ieguve, - jūras dzīvnieku (bruņrupuču, jūras ežu u.c. adataiņu un bezmugurkaulnieku) ieguve, - jūras materiālu (dabīgo pērļu, dzintara, sūkļu, koraļļu, aļģu u.c.) ieguve, - zivju, vēžveidīgo un molusku apstrāde uz zvejas kuģiem, - zivju audzētavu un zivju fermu darbība, zivju mazuļu audzēšana, zivju audzēšana jūras un saldūdens fermās, - pārtikā lietojamo jūras aļģu audzēšana, - ar zveju un zivju audzēšanu saistītie pakalpojumi. Ekonomiskās darbības veidā "Zvejniecība" neietilpst zivju un citu jūras produktu pārstrāde uz bāzeskuģiem un zivju pārstrādes uzņēmumos. Katru ceturksni zvejniecības darbības rezultāti tiek apsekoti uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kas nodarbojas ar zvejniecību, neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veida un īpašuma formas. Tiek apsekoti visi valsts un pašvaldību uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā b ijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Papildu dati tiek vākti no tiem uzņēmumiem, kuriem izsniegtas licences zvejošanai. Zvejniecības statistika
Materiālo resursu un enerģētikas statistika Datu apsekošana par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek veikta pēc speciālas nomenklatūras, kas ietver sevī 20(25 kurināmā veidus. Informācija par atsevišķu kurināmā veidu patēriņu tiek iegūta, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Izstrādes satur datus naturālā izteiksmē par kurināmā atlikumiem, pirkumiem, izlietošanu. Iegūtie dati tiek izmantoti enerģētiskās bilances sastādīšanai. No visiem elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem vienu reizi gadā tiek vākti dati par elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un ar to saistīto kurināmā patēriņu. Materiālo resursu un enerģētikas statistika
Lauksaimniecības statistika Lauksaimniecības produkcijas kopapjoms naudas izteiksmē ir augkopības un lopkopības produkcijas un lauksaimniecībai sniegto pakalpojumu (bez veterinārajiem pakalpojumiem) summa. Lauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē novērtēta atbilstošā gada faktiskajās un salīdzināmajās cenās bez pievienotās vērtības nodokļa. Pašlaik par salīdzināmajām cenām pieņemtas 1993.gada vidējās cenas. Augkopības produkcijas apjomu nosaka lauksaimniecības kultūru kopražu apmēri. Turklāt kopražas vērtībai attiecīgajā gadā pieskaita augkopības nepabeigtās ražošanas pieauguma (vai atskaita samazinājuma) vērtību gada laikā, kā arī ilggadīgo stādījumu izaudzēšanas vērtību. Nepabeigto ražošanu augkopībā raksturo ziemāju sējas izmaksas un izmaksas vasarāju kultūru augsnes sagatavošanai, ko izdara attiecīgajā gadā nākamā gada ražai. Jauno ilggadīgo stādījumu ierīkošanas vērtībā ietilpst ilggadīgo stādījumu ierīkošanas un izaudzēšanas vērtība līdz augļus nesošam vecumam. Lopkopības prod ukcijas apjomu nosaka pēc gada laikā dzimušo lopu svara, izaudzēto jaunlopu un nobarojamo lopu dzīvmasas apmēriem, kā arī iegūtā piena, vilnas, olu un citu lopkopības produktu daudzuma. Lauksaimniecības kultūru sējumu platību valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās nosaka pēc to pārskatu datiem. Zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās, sākot ar 1995.gadu, sējumu platību nosaka pēc izlases veida apsekojuma. Lauksaimniecības kultūru kopražu valsts saimniecībās, statūtsabiedrībās un citos lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumos nosaka pēc to pārskatu datiem, tieši saskaitot šajās saimniecībās novākto produkciju gan no pamatsējumiem, gan arī no atkārtotiem un starprindu sējumiem; zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās (, pamatojoties uz izlases veida apsekojumiem. Lauksaimniecības kultūru vidējā ražība aprēķināta, pamatojoties uz kopražu pamatsējumos no attiecīgās kultūras pavasara produktīvās platības viena hektāra, izņemot sēto zālāju un dabisko pļavu sienu, kuriem šis rādītājs aprēķināts no faktiski novāktās platības. Dati par gaļas ražošanu ietver informāciju par visu veidu lopu un putnu gaļu kautmasā un dzīvmasā. Dati uzrādīti gan par pārstrādes uzņēmumos, gan arī par pašā saimniecībā nokautajiem lopie m un putniem. Piena ražošanu raksturo faktiski izslauktais govju un kazu piena daudzums, neatkarīgi no tā, vai tas realizēts vai daļēji izmantots saimniecībā teļu un sivēnu dzirdināšanai. Datos par vilnas ražošanu ietilpst informācija par visu faktiski nocirpto aitu vilnu neatkarīgi no tā, vai šī vilna realizēta vai izlietota saimniecībā. Aitu vilnas produkcija uzrādīta fiziskajā (t.i., nemazgātās vilnas) masā tieši pēc aitu cirpšanas. Datos par olu ražošanu ietilpst informācija par olām, kas iegūtas gada laikā no visu sugu mājputniem, ieskaitot olas, kas izlietotas putnu atražošanai (inkubācija u.c.). Mājlopu un putnu skaits tiek uzskaitīts atbilstoši Eiropas savienības prasībām. Zemnieku un piemājas saimniecībās un personiskajās palīgsaimniecībās tiek apsekoti saimniecībā strādājošie pēc dzimuma un vecuma struktūras, kā arī tiek veikti aprēķini par nosacīto darba vienību skaitu, pieņemot, ka vidējā slodze gadā ir 2440 stundu. Pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdotie lauksaimniecības produkti aptver daļu no lauksaimniecības preču produkcijas. Pārdoto lauksaimniecības produktu apjomā ietilpst visa produkcija, ko uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) pārdevušas valsts saimniecības, statūtsabiedrības, kā arī zemnieku un piemājas saimniecības un personiskās palīgsaimniecības. Dati par iepirktajiem graudiem, cukurbietēm un linšķiedru norādīti ieskaites svarā, ņemot vērā produktu kvalitāti. Dati par iepirktajiem lopiem un putniem norādīti dzīvmasā. Iepirktajam pi e nam pēc Eiropas savienības prasībām tiek norādīti dati par vidējo olbaltuma saturu pienā. Statistiskā informācija par valsts saimniecībām un visu veidu statūtsabiedrībām iegūta pēc pilna apsekojuma. Gada rezultātus iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot Centrālās statistikas pārvaldes koplietošanas vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "komplek sais loks". Sākot ar 1995.gadu, dati par zemnieku un piemājas saimniecībām un personiskajām palīgsaimniecībām iegūti, izmantojot izlases veida apsekojumu. Iedzīvotāju saimniecības apseko divas reizes gadā: pēc sējas pabeigšanas un ražas novākšanas. Iedzīvotāju saimniecību atlase veikta pēc divpakāpju izlases ar nejaušās gadījuma atlases metodi. Rezultātā no katra izlasē iekļautā pagasta apsekotas 20 iedzīvotāju saimniecības, kas sastāda 8800 saimniecību. Izlase veikta, ņemot vērā īpašumā vai lietošanā esošo zemes platību virs 0,1 ha. Iegūtie dati tiek vispārināti kopā Latvijā un izmēģinājuma veidā par katru rajonu. Katru gadu, palielinot apsekojamo saimniecību loku, palielinās iegūto datu reprezentativitāte. Apsekojamo iedzīvotāju saimniecību izlasi novērtē s ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) eksperti no Norvēģijas. Lauksaimniecības statistika
Mežsaimniecības statistika Mežsaimniecības statistikas informāciju apkopo Valsts meža dienests. Informācija tiek vākta par valsts mežiem un lietošanā nodotajiem mežiem. Mežsaimniecības statistikas galvenie rādītāji ir: - meža zeme, - koku izciršana, - meža izmantošana, - meža ugunsgrēki, - meža atjaunošana, - meža aizsardzība, - meža likumu un citu normatīvo aktu pārkāpumi, soda sankcijas. Meža kultūru ierīkošana raksturo meža atjaunošanu un ieaudzēšanu mākslīgi vai dabiski (ar mežsaimnieciskajiem pasākumiem vai bez tiem). Izcirtumos un degumos mežu atjauno, bet citās platībās, kas paredzētas jauna meža veidošanai, mežu ieaudzē. Mežaudzes krāja ir mežaudzē augošu koku tilpums, kas izteikts kubikmetros. Koksnes izciršana raksturo kokmateriālu sagatavošanu galvenajā cirtē un starpcirtē. Galvenā cirte ir cirtes veids koksnes galvenās ražas vākšanai, kurā ietilpst kailcirte, pakāpeniskā cirte, izlases cirte un atsevišķu koku izciršana. Kailcirte ir cirte s paņēmiens tādai audzes koku novākšanai, pēc kuras nogabals ir jāpārskaita ar mežu neapklātajās platībās. Starpcirte ir cirtes veids koksnes starpražas ievākšanai, kurā ietilpst kopšanas un rekonstruktīvās cirtes. Sanitārā cirte ir cirtes veids meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku bojāto un citādi bojāto, sauso, vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai. Meža kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva, krājas vai ainavas veidošanai. Krājas kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes krājas palielināšanai un tās kvalitātes paaugstināšanai. Sastāva kopšanas cirte ir starpcirtes veids audzes sastāva veidošanai. Citas cirtes ir ciršu veidi, ko lieto koku un krūmu novākšanai ārpus meža, nemeža zemju atbrīvošanai no koku vai krūmu apauguma vai arī meža zemju transformēšanai nemeža zemēs. Meža aizsardzība ir pasākumu komplekss meža slimību, kaitēkļu un dzīvnieku nodarīto bojājumu un citu bojājumu novēršanai. Izšķir bioloģisko aizsardzību - ar bioloģiskām metodēm (piemēram, putnu būrīšu uzstādīšana, skudru pūžņu pavairošana un pārvietošana), ķīmisko aizsardzību - ar ķīmisko preparātu lietošanu kaitēkļu savairošanās un slimību perēkļu vietās, kā arī mikrobioloģisko aizsardzību, kur ķimikālijas aizstāj ar mikrobioloģiskajiem (baktēriju un vīrusu) preparātiem. Ar saimniecisko gadu saprot laikposmu no 1997.gada 1.oktobra līdz 1998.gada 30.septembrim. Apsekojot iedzīvotāju saimniecības, tiks iegūta informācija par privātajos mežos iegūto meža produkciju, no tās - par savā saimniecībā patērēto produkcijas daudzumu un pārdotās produkcijas daudzumu, kā arī par ieņēmumiem no pārdotā s produkcijas. Mežsaimniecības statistika
Investīciju un būvniecības statistika Galvenie investīciju un būvniecības statistikas rādītāji ir: investīcijas, kapitālieguldījumu apgūšana, būvmontāžas darbu izpilde, pamatlīdzekļu un sociālās jomas objektu nodošana ekspluatācijā, kopējais veikto būvmontāžas līgumdarbu apjoms u.c. Investīcijas ir naudas un materiālo līdzekļu ieguldījumi kapitāla veidošanai tautsaimniecības attīstības mērķiem. Šīs informācijas saturs ir maksimāli tuvināts ANO "Nacionālo kontu sistēmas" (SNA-93) definīcijām, ietverot investīciju sastāvā materiālos līdzekļus, kas ir veidojušies ražošanas procesa rezultātā (piemēram, celtnes, ēkas, iekārtas un aprīkojums, ilggadīgie stādījumi), nemateriālos lī d zekļus (pētījumu izmaksas, datorprogrammas, mākslas darbi u.c.), kā arī uzlabojumus neražotajiem nefinansu līdzekļiem (piemēram, zemes uzlabošana, paaugstinot tās kvalitāti un produktivitāti, meliorācija u.c.). Investīciju sastāvā ir ieskaitītas nepabeigtās ražošanas izmaiņas, kā arī līdzekļu izlietojums vērtīgo lietu (izmantošanai ražošanas procesā neparedzēto dārgmetālu, dārgakmeņu, par mākslas darbiem atzīto gleznu, skulptūru u.c.) iegādei. Kapitālieguldījumu apjomā ietilpst izmaksas jaunu objektu būvniecībai, darbojošos rūpniecības, lauksaimniecības, transporta, tirdzniecības un citu uzņēmumu rekonstrukcijai, paplašināšanai un tehniskajai modernizācijai, kā arī izmaksas dzīvokļu, komunālo, kultūras un sadzīves objektu būvniecībai. Kapitālieguldījumos ne t iek iekļautas kapitālā remonta un restaurācijas izmaksas. Rādītājā "Pamatlīdzekļu nodošana ekspluatācijā" ietilpst uzcelto un ekspluatācijā nodoto ražošanas nozīmes un neražojošo uzņēmumu, ēku un celtņu vērtība, ekspluatācijā nodoto visu veidu iekārtu (gan montējamo, gan nemontējamo) vērtība, pamatlīdzekļos ietilpstošo instrumentu, inventāra un citu priekšmetu vērtība, kā arī citas izmaksas, kas saistītas ar pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu. Ar būvniecības produkciju saprot būvuzņēmumu (organizāciju) pašu spēkiem veikto līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjomu un saimnieciskā kārtā izpildīto darbu apjomu. Kopējā veikto būvmontāžas līgumdarbu apjomā ietilpst pasūtītājiem izpildīto būvmontāžas līgumdarbu (ieskaitot remontdarbus) apjoms, būvnieciskās starpniecības apjoms, celtniecības uzņēmuma (organizācijas) pašu vajadzībām veiktās būvniecības un remonta apjoms. Informāciju iegūst, apsekojot visus valsts un pašvaldību uzņēmumus, iestādes, uzņēmējsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu, pārējo īpašuma formu uzņēmējsabiedrības, kurās nodarbināti 20 strādājošo un vairāk vai neto apgrozījums iepriekšējā gadā bijis virs 200 tūkst. latu. Pārējās uzņēmējsabiedrības tiek apsekotas izlases veidā, lietojot vienkāršo gadījuma izlasi, kas tiek veikta iepriekš izveidotās stratās pēc ekonomiskās darbības veida. Tabulas 6.ailē minētais apsekojamais kopums apzīmēts ar vārdiem "kompleksais loks". Datus par ģimenes māju nodošanu ekspluatācijā iegūst no vietējām pašvaldībām. Investīciju un būvniecības statisti ka
Transporta un sakaru statistika Transporta un sakaru statistikas galvenie rādītāji ir: - transportlīdzekļu skaits, - satiksmes ceļu un cauruļvadu garums, - sakaru līdzekļu skaits, - kravas pārvadājumu un kravu apgrozības apjomi dzelzceļa, automobiļu, jūras un aviācijas transportā, transportētie naftas, naftas produktu un gāzes apjomi pa maģistrālajiem cauruļvadiem, - pasažieru pārvadājumi un pasažieru apgrozība dzelzceļa, automobiļu, pilsētu elektriskajā un aviācijas transportā, - transportlīdzekļu izmantošanas rādītāji, - finansu rādītāji atsevišķos transporta veidos, - ostu un lidostu darbības galvenie rādītāji, - pasta uzņēmumu darbības pamatrādītāji, - telekomunikāciju pakalpojumi. Kravu pārvadājumus (tonnās) nosaka pēc faktiskā pārvadāto kravu apjoma, ieskaitot taras svaru. Kravu apgrozību (tonnkilometros) aprēķina, summējot katras pārvadātās kravas partijas svara (tonnās) un tās pārvadājuma attāluma (kilometros) reizinājumus. Pasažierapgrozību aprēķina, reizinot pārvadāto pasažieru skaitu ar vidējo pārvadājumu attālumu. Informāciju par dzelzceļa transporta darbību iesniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš". Datus par automobiļu transportu iesniedz šādas organizācijas: Ceļu satiksmes drošības direkcija (reģistrētie transportlīdzekļi, satiksmes negadījumi), Latvijas Autoceļu direkcija (valsts autoceļu garums, pagastu ceļu garums), autotransporta uzņēmumi. Informāciju par jūras transporta darbību iesniedz jūras transporta uzņēmumi un Latvijas kuģu reģistrs. Datus par aviācijas transportu iesniedz aviokompānijas, kas nodarbojas ar regulārajiem un neregulārajiem pasažieru un kravu pārvadājumiem, un Latvijas gaisa kuģu reģistrs. Informāciju par maģistrālajiem cauruļvadiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību "LatRosTrans" un akciju sabiedrība "Latvijas gāze". Informāciju par pilsētu elektrotransporta darbību iesniedz Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, pašvaldības uzņēmums "Liepājas tramvajs" un Daugavpils tramvaju uzņēmums. Statistiskos pārskatus par jūras ostu darbību iesniedz triju lielo ostu (Ventspils, Rīga, Liepāja) un septiņu mazo ostu (Salacgrīva, Pāvilosta, Roja, Engure, Mērsrags, Lielupe, Skulte) pārvaldes, par lidostu darbību - lidostas. Informācijā par ostu un lidostu darbību ietilpst dati par Latvijai un ārvalstīm piederošiem jūras un gaisa kuģiem. Datos par kravu tranzītu, iebraucot Latvijā, un kravu tranzītu, izbraucot no Latvijas, pa transporta veidiem, ko iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, ietverta informācija par tranzītā pārvadātajām kravām, kas tiek deklarētas muitas iestādēs, izmantojot vienoto administratīvo dokumentu (VAD). Datus par pasta pakalpojumiem iesniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts". Datus par telekomunikāciju pakalpojumiem iesniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību ''Lattelekom'' un mobilā telefonu tīkla operatori. Novērošanas metode - pilns apsekojums. Transporta statistikas izveidošanā atbilstoši starptautiskajai metodoloģijai tiek izmantota Eurostat, ANO Eiropas ekonomiskās komisijas un Eiropas Transporta ministru konferences izstrādātā transporta statistikas skaidrojošā vārdnīca. Starptautiskā pieredze iegūstama arī Eiropas ekonomiskās komisijas izdotajā ikgadējā Eiropas transporta statistikas biļetenā, kur ievietoti galvenie transport a statistikas rādītāji arī par Latviju, un tie ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem. Transporta un sakaru statistika
Privatizācijas un denacionalizācijas procesu atspoguļojumam statistikā tiek izmantota informācija no statistiskajām veidlapām un kopsavilkuma pārskatiem, ko pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma iesniedz dažādas valsts institūcijas. Plašāka informācija par privatizācijas un denacionalizācijas gaitu tiek saņemta no vietējām pašvaldībām, izmantojot šādas statistisko pā rskatu veidlapas: - veidlapa nr.1-privatizācija "Pārskats par pašvaldību īpašumā esošo objektu privatizāciju", kuru iesniedz visu līmeņu pašvaldības piecu dienu laikā pēc privatizācijas dokumentu noformēšanas. Šajā veidlapā tiek atspoguļoti dati par pašvaldību privatizēto objektu skaitu, privatizācijas veidu, summu, par kādu objekti pārdoti, uz nomaksu pārdoto objektu skaits, kam objekts pārdots (juridiskām vai fiziskām personām). Dati tiek apkopoti reizi ceturksnī, - veidlapa nr.2-ITA (mēneša) "Statistiskā informācija par nacionalizēto un citādi nelikumīgi atņemto uzņēmumu un citu īpašuma objektu bijušo īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesību atjaunošanas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, kā arī ministrijas ne vēlāk kā 20 diena s pēc lēmuma pieņemšanas par īpašuma tiesību atjaunošanu, - veidlapa nr.3-dzīvojamais fonds (ceturkšņa) "Pārskats par namīpašumu denacionalizācijas gaitu". Pārskatu iesniedz pilsētu un rajonu pašvaldības, un tas satur informāciju par iesniegto pieteikumu skaitu, atdoto māju un dzīvokļu skaitu, atgūto namīpašumu īpašnieku skaitu un viņu pastāvīgo dzīvesvietu, - veidlapa nr.1-sertifikāti (mēneša) "Pārskats par privatizācijas sertifikātu kontiem un operācijām ar sertifikātiem". Pārskatu iesniedz bankas, kurās atvērti privatizācijas sertifikātu konti un kuras veic operācijas ar sertifikātiem. Pārskats ietver informāciju par fizisko un juridisko personu, valsts un pašvaldības iestāžu kontu skaitu un sertifikātu skaitu tajos, sertifikātu pārskaitījumiem u.c. Privat izācijas aģentūra reizi ceturksnī iesniedz informāciju par tās pārziņā nodoto uzņēmumu un citu valsts īpašuma objektu privatizācijas rezultātiem. Informācija par zemes privatizācijas gaitu katru mēnesi, bet informācija par izmaiņām lauku saimniecību skaitā dažādās saimniecību grupās reizi gadā tiek saņemta kopsavilkuma veidā no Valsts zemes dienesta. Informācija par strīdīgo īpašumu tiesību atjaunošanas lietu izskatīšanu tiesās kopsavilkuma veidā tiek saņemta no Tieslietu ministrijas. Privatizācijas un denacionalizācijas procesu statistika
Konjunktūras un patērētāju apsekojumi No sešdesmitajiem gadiem vērojama strauja konjunktūras un patērētāju apsekojumu attīstība Eiropā (Eiropas savienībā - harmonizētās programm as ietvaros). Latvijā ar konjunktūras apsekojumiem nodarbojas Latvijas Statistikas institūts, ar patērētāju apsekojumiem - Centrālā statistikas pārvalde. Rūpniecības, būvniecības un patērētāju apsekojumi notiek kopš 1993.gada, tirdzniecības - kopš 1996.gada, lauksaimniecības - kopš 1997.gada. Apsekojumu metodoloģija un aptaujas lapu saturs izstrādāts pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) un Eiropas savienības komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem pārejas perioda valstīm. Konjunktūras un patērētāju apsekojumu Latvijā rezultāti ir salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem, tie tiek publicēti arī OECD un Eiropas savienības komisijas statistisko datu krājumos par īstermiņa rādītājiem. Konjunktūras apsekojumi ir uzņēmuma vadītāju atbildes uz "kvalitatīviem jautājumiem" par uzņēmuma pašreizējo stāvokli, attīstību pēdējos (pagājušajos) un turpmākajos (gaidāmajos) mēnešos. "Kvalitatīvie jautājumi" ir tādi, uz kuriem tiek dota atbilde nevis skaitliskā izteiksmē, bet gan tie k izvēlēta alternatīva no atbilžu (parasti trīs punktu skala) variantiem, tādiem kā "uzlabojies", "palicis nemainīgs", "pasliktinājies", "virs normālā", "normāls", "zem normālā" u.tml. Ar attiecīgo metožu palīdzību individuālo uzņēmumu kvalitatīvā informāc i ja agregējot tiek pārveidota tautsaimniecības galvenos sektorus raksturojošos skaitliskos rādītājos. Par katru apsekojuma jautājumu iegūst procentos izteiktu atbilžu sadalījumu pa variantiem. No šī sadalījuma aprēķina saldo (bilanci) - starpību starp galējo atbilžu īpatsvariem. Saldo rādītāju lietošana dod iespēju jautājuma atbildes izteikt vienā skaitlī un izmaiņas atbildēs uz šo jautājumu secīgos apsekojumos attēlot vienkāršā dinamikas rindā. Konjunktūras apsekojumu pieredze ir ļāvusi izveidot apkopojošo rādītāju - kopvērtējuma (konfidences) rādītāju - katram apsekojumam. Tos iegūst kā vidējos rādītājus no atbilžu saldo uz galvenajiem jautājumiem. Konjunktūras apsekojumi Latvijas rūpniecībā, būvniecībā un tirdzniecībā notiek katru ceturksni tā pirmajā mēnesī. Izlases un pārskata vienība ir uzņēmums. Apsekojumos lietota uzņēmumu mērķtiecīgā atlase, lai būtu nodrošināta dažādu darbības veidu (nozaru), uzņēmumu pēc lieluma (pēc strādājošo skaita), īpašuma formu un uzņēmējdarbības veidu, kā arī administratīvo rajonu pārstāvniecība. Apsekojuma rezultātus iegūst, lietojot svēršanas metodi (pēc strādājošo skaita). Konjunktūras apsekojumi nodrošina informācijas iegūšanu par esošo un gaidāmo ražošanas aktivitātes tendenci, kopējā, iekšzemes un ārzemju pasūtījuma līmeni, krājumu līmeni, nodarbinātību, realizācijas cenām, ražošanas jaudas izmantošanas līmeni, parādu esamību un iespējām tos nomaksāt, finansiālo stāvokli, ražošanu (apgrozījumu) ierobežojošiem faktoriem, kapitālieguldījumiem un to ierobežojošiem faktorie m , kā arī rūpniecības, būvniecības un tirdzniecības konjunktūras kopējo novērtējumu. Lauksaimniecības konjunktūras apsekojuma rādītāji ir lauksaimniecības zemes platības novērtējums un izmaiņas, pamatprodukcijas pieprasījuma izmaiņas, saimniecības ekonomiski finansiālā stāvokļa novērtējums un izmaiņas, būtiskākie iemesli ražošanas sašaurināšanai un faktori ekonomiski finansiālā stāvokļa uzlabošanai u.c. Sabiedriskās domas aptauja (patērētāju apsekojums) "Par materiālo labklājību ģimenē un ekonomiskās situācijas izmaiņu iespējām" tiek veikta katru ceturksni un rādītāji ir pilnīgi salīdzināmi ar citu valstu attiecīgajiem rādītājiem. Patērētāju apsekojumā novērošanas vienība ir persona un atbildes tiek dotas pēc piecu punktu skalas. Patērētāju apsekojums ietver šādus galvenos rādītājus: - patērētāju uzticības (konfidences) rādītājs. Šo apkopojošo rādītāju aprēķina kā vidējo aritmētisko no pieciem rādītājiem, no kuriem divi skar ģimenes materiālo stāvokli, divi - vispārējo ekonomisko situāciju valstī un viens - iespējas iegādāties ilglietošanas preces, - ģimenes materiālā stāvokļa novērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze turpmākajiem 12 mēnešiem, - valsts ekonomiskās situācijas vērtējums - tiek veikts salīdzinājums ar situāciju pirms gada un izdarīta prognoze turpmākajiem 12 mēnešiem, - iespējas iegādāties ilglietošanas preces. Konjunktūras un patērētāju apsekojumi
Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs (turpmāk - reģistrs) ir Latvijā reģistrēto uzņēmumu saraksts, kas papildināts ar šos uzņēmumus raksturojošiem rekvizītiem (adresi, telefona numuru, īpašuma formas un uzņēmējdarbības veida kodu, galvenā darbības veida un teritorijas kodu), kā arī galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem (pamatkapitāls, neto apgrozījums, nodarbināto skaits). Minētie rekvizīti regulāri tiek aktualizēti. Reģistrs ietver informāciju arī par iestādēm un organizācijām. Kopējais objektu skaits reģistrā sasniedz 110 tūkstošus. Reģistrs kalpo vairāku uzdevumu veikšanai: 1) tas ir bāze statistikas pārskatu vākšanai un kopsavilkumu veikšanai, 2) uz tā pamata tiek izdarīta izlase un izlases apsekojumu datu vispārināšana, 3) tiek sagatavotas dažādas izziņas pēc valdības iestāžu un pašvaldību pieprasījumiem. Reģistrs tiek veidots un aktualizēts, pamatojoties uz: 1) Uzņēmumu reģistra sniegtajām ziņām par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju, 2) regulāri apsekojamo uzņēmumu un iestāžu iesniegtajiem statistikas pārskatiem, 3) reģistra apsekojumu anketām. Reģistra apsekojumam katru gadu (sākot ar 1994.gadu) tiek pakļauti visi uzņēmumi, kuri nav iekļauti regulārajos apsekojumos. Ar reģistra apsekojumiem tiek aptverti apmēram 30 tūkstoši uzņēmumu gadā. Reģistra apsekojums nepieciešams ne tikai ekonomisko rādītāju iegūšanai, bet arī rekvizītu precizēšanai, jo pašreizējā situācijā ļoti daudzi reģistrētie uzņēmumi bieži maina savu adresi, darbības veidu. Šīs izmaiņas reģistrs uztver ar apsekojumu, statistikas rajonu nodaļu informācijas un citu informācijas avotu palīdzību. Uzņēmumu galvenā darbības veida kodēšanai tiek izmantota Vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija NACE (pirmā redakcija). Katram jaunizveidotajam uzņēmumam kods tiek piešķirts, pamatojoties uz informāciju, ko uzņēmums par savu ekonomisko darbību ir sniedzis reģistra apsekojumā. Turpmākā informācija par kompleksajā lokā ietilpstošo uzņēmumu ekonomiskās darbības veidiem tiek iegūta ar statistikas gada pārs k atu palīdzību. Galvenā darbības veida kodi tiek aktualizēti ne biežāk kā reizi gadā. Galvenā darbības veida noteikšanai tiek lietota Eiropas savienībā akceptētā metode "top-down", kas ir aprakstīta Centrālās statistikas pārvaldes izdevuma "Vispārējā ekono m iskās darbības klasifikācija NACE" (pirmā redakcija) I sējumā "Teorētiskais ievads. Definīcijas". Aktualizēta informācija par pārējo uzņēmumu darbības veidiem tiek iegūta ar reģistra apsekojuma palīdzību reizi divos gados. Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu reģistrs
Ekonomikas ministrs A.Sausnītis |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Noteikumi par valsts statistisko informāciju 1998.gadā
Statuss:
Zaudējis spēku
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
