Tērvetes novada domes saistošie noteikumi Nr. 28

Tērvetes novada Tērvetes pagastā 2013. gada 21. novembrī

Par kapsētu uzturēšanu un izmantošanu

APSTIPRINĀTI
ar Tērvetes novada domes
2013. gada 21. novembra sēdes lēmumu (prot. Nr. 15, 3. §),
ar precizējumiem, kas apstiprināti ar Tērvetes novada domes
2014. gada 23. janvāra sēdes lēmumu (prot. Nr. 1, 32. §),
ar grozījumiem, kas apstiprināti ar Tērvetes novada domes
2014. gada 20. marta sēdes lēmumu (prot. Nr. 5, 3. §),
ar grozījumiem, kas apstiprināti ar Tērvetes novada domes
2015. gada 29. oktobra sēdes lēmumu (prot. Nr. 15, 14. §)

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma
"Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi "Par kapsētu uzturēšanu un izmantošanu" (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka Tērvetes novada kapsētu uzturēšanas, izveidošanas kārtību un kapsētu iekšējās kārtības noteikumus.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. kapsēta – īpaša teritorija, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, un tās teritorijā esošās būves;

2.2. atvērta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.3. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedī tikai ģimenes kapavietās;

2.4. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.5. kapavieta (ģimenes kapavieta) – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kas ierādīts (paredzēts) viena vai vairāku mirušo apbedīšanai un šīs teritorijas labiekārtošanai;

2.6. bezpiederīgais mirušais cilvēks – mirušais cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.7. kapavietas nomnieks – fiziska persona, kurai ierādīts zemes iecirknis kapsētā kapavietas (ģimenes kapavietas) izveidošanai un kopšanai;

2.8. kapliča – ēka kapsētas teritorijā, kas paredzēta mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijai;

2.9. kapsētas apsaimniekotājs – pašvaldība;

2.10. kapu pārzinis – amatpersona, kuru nozīmējis kapsētas apsaimniekotājs, kurš pilda kapsētu uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina šo noteikumu ievērošanu.

3. Tērvetes novada administratīvajā teritorijā ir atvērtās, daļēji slēgtā un slēgtās kapsētas:

3.1. atvērtās kapsētas:

3.1.1.Tērvetes pagastā – Tērvetes kapi;

3.1.2. Bukaišu pagastā – Mednes kapi, Priežu kapi un Trušu kapi;

3.1.3. Augstkalnes pagastā – Gaiļu kapi;

3.2. daļēji slēgtā kapsēta:

3.2.1. Tērvetes pagastā – Velēnu kapi;

3.3. slēgtās kapsētas:

3.3.1. Tērvetes pagastā – pansionāta kapi;

3.3.2. Augstkalnes pagastā – Čabu kapi un Pietiņu kapi.

4. Kapsētu statusu nosaka Tērvetes novada dome. Kapsētu vai tās daļu var slēgt saskaņā ar Tērvetes novada domes lēmumu, ja šādam lēmumam ir pamatojums.

5. Kapsētās sniedzamo maksas pakalpojumu apmēru, veidu un apmaksas kārtību nosaka Tērvetes novada dome.

6. Zemes īpašnieks atbild par kapsētas reģistrēšanu zemesgrāmatā.

II. Kapsētu darba režīms

7. Apmeklētājiem kapsētu teritorijas atvērtas katru dienu bez laika ierobežojumiem.

8. Kapu pārziņu apmeklētāju pieņemšanas laiku un vietu nosaka kapsētas apsaimniekotājs, un šī informācija izliekama redzamā vietā pie kapsētas, kā arī Tērvetes novada domes mājas lapā.

III. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētu apmeklētājiem, strādniekiem, amatniekiem, kopējiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi apsaimniekotāja un pārziņa norādījumi.

10. Bērni līdz 10 gadu vecumam drīkst apmeklēt kapsētas tikai pieaugušo pavadībā, kuri uzņemas par viņiem atbildību.

11. Apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

11.1. ievest dzīvniekus un pieļaut to uzturēšanos kapsētā;

11.2. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, mopēdiem, skrituļslidām, motocikliem u.tml.;

11.3. braukt ar automašīnām, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja vai kapu pārziņa atļauja;

11.4. tirgoties;

11.5. kurināt ugunskurus;

11.6. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās bez apsaimniekotāja saskaņojuma;

11.7. ņemt smiltis un zemi neatļautās vietās;

11.8. sēdēt un kāpt uz kapu vietām;

11.9. postīt kapsētu stādījumus;

11.10. patvaļīgi mainīt kapu pārziņa ierādītās kapavietas teritorijas, robežas;

11.11. veidojot ģimenes kapavietu, aizņemt kapavietai piegulošo celiņu.

12. Šīs nodaļas noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko personām var piemērot naudas sodu līdz EUR 75.

IV. Apsaimniekotāja, kapu pārziņa pienākumi un tiesības

13. Kapsētu apsaimniekotāja un kapu pārziņu pienākums ir nodrošināt:

13.1. kapsētu saimniecības telpu, kapliču, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ūdens ņemšanas vietas, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu;

13.2. kapavietās esošo apstādījumu un koku likvidāciju gadījumos, kad tie ir bojāti vai arī zaudējuši savu dekoratīvo nozīmi un bojā kapsētas ainavisko vidi;

13.3. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

13.4. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

13.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

13.6. kapsētu topogrāfisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

13.7. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

13.8. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

13.9. kapsētās esošo vērtību un īpašumu saglabāšanu;

13.10. pieņemt un reģistrēt iesniegumus par jaunas kapavietas aizņemšanu (tūlītēji neapglabājot) un reģistrējot pie attiecīgā kapu pārziņa.

V. Kapavietas piešķiršanas un kopšanas noteikumi

14. Kapavieta tiek piešķirta, pamatojoties uz:

14.1. rakstveida iesniegumu no personas, kura uzņēmusies apbedīšanas organizēšanu, un miršanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

14.2. sociālā dienesta amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

14.3. kapavietas piešķiršanu apliecinošu ierakstu mirušo reģistrācijas grāmatā un kapu pārziņa izdoto izziņu par kapavietas piešķiršanu.

14.¹ Jaunas kapavietas var rezervēt blakus jau esošam ģimenes locekļa vai tuvinieka apbedījumam. Par jaunas kapa vietas rezervēšanu noslēdzams attiecīgs līgums.

15. Kapavietas nomniekam ir tiesības tikt apglabātam viņa nomātajā kapavietā, ģimenes vai dzimtas kapavietā, kā arī apbedīt savus piederīgos Tērvetes pašvaldības kapsētās, ja ir saņemta kapsētas apsaimniekotāja piekrišana.

16. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības izlemt jautājumu par jaunas kapavietas nomas tiesību piešķiršanu Tērvetes novada pašvaldības daļēji slēgtā kapsētā gadījumos, kad mirušajam ir tiesības tikt apbedītam ģimenes kapavietā, bet saskaņā ar šiem noteikumiem nav tiesību kapavietā veikt virsapbedījumus.

17. Kapavietas nomas tiesības izbeidzas, ja:

17.1. kapavietas nomnieks atsakās no rezervētās kapavietas nomas;

17.2. kapsēta vai tās daļa tiek slēgta;

17.3. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

17.4. piecu gadu periodā nepiesakās neviens kapavietas nomnieka pienākumu pārņēmējs;

17.5. kapavieta uzskatāma par neuzraudzītu saskaņā ar šo noteikumu 25. punktu.

18. Kapavietas nomniekam ir pienākums kopt ierādīto kapavietu un piegulošo celiņa daļu, veicot šo darbu pašam vai algojot kapavietas kopēju.

19. Krūmi, kuri norobežo kapavietu, nedrīkst būt augstāki par 1 m, izņemot gadījumus, kas saskaņoti ar kapsētas pārzini. Tos nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.

20. Kapavietas apmales, kas norobežo ierādīto kapavietu, nedrīkst pārsniegt 20 cm augstumu.

21. Aizliegts bez kapsētas apsaimniekotāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs lielāks par 20 cm.

22. Atkritumi pēc kapu kopšanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savākšanas vietās uzstādītajos konteineros vai kaudzēs.

23. Kapavietas nomnieka pienākums ir divu mēnešu laikā pēc apbedīšanas labiekārtot kapavietu un to regulāri kopt.

24. Restaurēt vai izvest no kapsētas pieminekļus vai to elementus drīkst tikai ar kapu pārziņa atļauju.

25. Kapavieta, kas netiek kopta piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu. Katru gadu tiek sastādīts kapsētas apsaimniekotāja izveidotās komisijas akts par neapkoptām kapavietām un kapavietas nomnieks tiek rakstiski brīdināts par iespējamo kapavietas nolīdzināšanu. Kapsētas apsaimniekotājs pēc pieciem gadiem kapa kopiņu nolīdzina, 60 dienas iepriekš par to rakstiski informējot kapavietas kopēju.

26. Ja kopējs 1 (viena) gada laikā nav labiekārtojis un kopis nodotās kapavietas brīvo platību, kapu pārzinis kopējam nosūta rakstveida brīdinājumu par kapavietas brīvās platības piešķiršanu citai personai. Rakstveida brīdinājums kopējam ir izsūtāms ne vēlāk kā 6 (sešus) mēnešus pirms brīvās platības ierādīšanas citai personai. Rakstveida brīdinājums ir nosūtāms ierakstītā vēstulē pa pastu, un ir uzskatāms, ka kopējs to ir saņēmis septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā (pasta zīmogs). Kopējs var sniegt paskaidrojumus par rakstveida brīdinājuma saturu viena mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas brīža.

27. Virsapbedījumus kapavietās, tai skaitā arī noteikumu 25. punktā minētajā gadījumā var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Neidentificēta (bezpiederīgo) mirušā kapavieta tiek saglabāta 5 gadus.

28. Šīs nodaļas 19., 20., 23., 24. punkta noteikumu neievērošana ir administratīvi sodāms pārkāpums, par ko personām vai amatpersonām var piemērot naudas sodu līdz EUR 75.

VI. Apbedīšanas kārtība

29. Kapu pārzinis ierāda kapavietu un saskaņo apbedīšanas laiku.

30. Apbedīšanas (izvadīšanas) pakalpojumus kapsētās organizē mirušo piederīgie vai citas pilnvarotas personas.

31. Kapsētā tiek veidots speciāls sektors bezpiederīgo apbedīšanai. Gadījumā, ja ir zināma bezpiederīgā ģimenes kapavieta, bezpiederīgais pēc iespējamības tiek apbedīts viņa ģimenes kapavietā.

32. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam 1 m, dziļumam 1,6 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

33. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 m līdz zārka vākam.

34. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā līdz urnas augšai.

35. Kaps nedrīkst būt tuvāk par 1 m līdz kokam un 0,3 m līdz uzstādītam piemineklim.

36. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

37. Ierādāmo kapavietu izmēri zārkiem un urnām:

38. Mirstīgas atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža, saņemot kapu apsaimniekotāja un attiecīgo valsts institūciju atļauju.

39. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapu apsaimniekotāju.

40. Bezpiederīgo personu apbedīšanu organizē Tērvetes novada domes Sociālais dienests, ja mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Tērvetes novada administratīvā teritorijā.

41. Mirstīgo atlieku pārvietošana kapos atļauta speciāli šādam mērķim paredzētos zārkos vai urnā. Mirušā apbedīšana bez zārka ir pieļaujama īpašos gadījumos, respektējot tautas un reliģiskās tradīcijas.

VII. Kapliču izmantošana

42. Kapličas tiek izmantotas iezārkota mirušā novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Tās drīkst apmeklēt tikai ar kapu pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

43. Atvadu ceremoniju ilgums kapličā nedrīkst pārsniegt laiku, ko noteicis kapu pārzinis.

VIII. Atbildība un administratīvā soda piemērošana

44. Personas par šo noteikumu neievērošanu var saukt pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu un vainas pakāpi.

45. Ja personas, kuras kapsētās sniedz pakalpojumus, nepilda šo noteikumu un citu kapsētu apsaimniekošanas jautājumus reglamentējošu Tērvetes novada domes lēmumu prasības, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības aizliegt šīm personām sniegt pakalpojumus kapsētās.

46. Kontrolēt šo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus ir tiesīgi:

46.1. Tērvetes pašvaldības policija atbilstoši savai kompetencei vai pēc kapsētu apsaimniekotāja vai pārziņa iniciatīvas;

46.2. citas amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņiem noteiktas ar Tērvetes novada domes lēmumu vai normatīvajiem aktiem.

47. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums "Par policiju".

IX. Noslēguma jautājumi

48. Ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Tērvetes novada pašvaldības 2008. gada 24. novembra saistošie noteikumi Nr. 12 "Tērvetes novada kapsētu uzturēšanas noteikumi".

Tērvetes novada domes priekšsēdētāja D. Reinika