Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīkojums Nr.1-2/4027

Rīgā 2018.gada 8.maijā

Par Ķekavas novada domes 2018.gada 1.marta lēmuma Nr.4 "Par grozījumiem Ķekavas novada domes 2017.gada 16.augusta lēmumā Nr.3.§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu"" darbības apturēšanu

[1.] Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - Ministrija) 2017.gada 12.martā (reģ. Nr.1-17/M-188) tika saņemts Ķekavas novada domes (turpmāk - Dome) deputātu Neila Kalniņa, Olafa Klūdziņa un Andra Ceļmalnieka 2018.gada 8.marta iesniegums "Par Ķekavas novada domes 2018.gada 1.marta ārkārtas sēdē pieņemtajiem grozījumiem Ķekavas novada domes 2017.gada 16.augusta lēmumā Nr.3§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu"" (turpmāk - Iesniegums). Iesniegumā lūgts izvērtēt Domes 2018.gada 1.marta lēmuma Nr.4 "Par grozījumiem Ķekavas novada domes 2017.gada 16.augusta lēmumā Nr.3.§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu"" (turpmāk - Lēmums) atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 55.pantam un Ķekavas novada domes priekšsēdētājas rīcību, pieņemot Lēmumu. Saskaņā ar Iesniegumā sniegto informāciju, pieņemot Lēmumu, Dome nav ievērojusi likuma "Par pašvaldībām" 55.pantā noteikto regulējumu par komitejas locekļa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas komitejā.

[1.1.] Likuma "Par pašvaldībām" 50.pants nosaka, ka dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas. Saskaņā ar minētā likuma 24.panta otrās daļas 3.punktu pašvaldības nolikumā nosaka domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju. Ministrija konstatē, ka atbilstoši Domes 2016.gada 21.februāra saistošo noteikumu Nr.9/2016 "Ķekavas novada pašvaldības nolikums" 9.punktam, lai nodrošinātu savu darbību un sagatavotu jautājumus izskatīšanai Domes sēdē, Dome izveido šādas pastāvīgās komitejas:

1) Finanšu komiteju - septiņu locekļu sastāvā;

2) Attīstības komiteju - septiņu locekļu sastāvā;

3) Saimnieciskās darbības komiteju - piecu locekļu sastāvā;

4) Izglītības, kultūras un sporta komiteju - piecu locekļu sastāvā;

5) Sociālo jautājumu komiteju - piecu locekļu sastāvā.

Pamatojoties uz Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2.panta pirmo daļu, Domē ir ievēlēti 17 deputāti no šādām politiskajām partijām un to apvienībām:

1) "Latvijas Zaļā partija" - viens deputāts;

2) "Gods kalpot mūsu Latvijai" - divi deputāti;

3) "Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija - viens deputāts;

4) "LATVIJAS ZEMNIEKU SAVIENĪBA" - divi deputāti;

5) Partija "Vienoti Latvijai" - viens deputāts;

6) Jaunā konservatīvā partija - pieci deputāti;

7) VIDZEMES PARTIJA - viens deputāts;

8) Partija "VIENOTĪBA", "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME", "Latvijas attīstībai" - divi deputāti;

9) Politiskā partija "Reģionu alianse" - divi deputāti.

Saskaņā ar Ķekavas novada domes 2017.gada 16.augusta lēmumu Nr.3§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu" Ķekavas novada dome ir ievēlējusi pastāvīgās komitejas šādā sastāvā:

Finanšu komitejā:

1) Andris Ceļmalnieks;

2) Viktorija Baire;

3) Olafs Klūdziņš;

4) Indra Priede;

5) Juris Jerums;

6) Raimonds Nitišs;

7) Andis Adats

Attīstības komiteja:

1) Neils Kalniņš

2) Viktorija Baire;

3) Aigars Vītols;

4) Voldemārs Pozņaks;

5) Juris Žilko;

6) Gatis Līcis;

7) Andis Damlics

Saimnieciskās darbības komiteja:

1) Neils Kalniņš;

2) Olafs Klūdziņš;

3) Juris Žilko;

4) Gatis Līcis;

5) Arnolds Keisters

Izglītības, kultūras un sporta komiteja:

1) Andris Ceļmalnieks;

2) Dzintra Medne;

3) Aigars Vītols;

4) Juris Jerums;

5) Anastasija Prokopenko

Sociālo jautājumu komiteja:

1) Dzintra Medne;

2) Indra Priede;

3) Valts Variks;

4) Raimonds Nitišs;

5) Arnolds Keisters

[1.2.] Likuma "Par pašvaldībām" 54.panta pirmā daļa paredz, ka katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam (turpmāk arī - proporcionalitātes princips). Proporcionalitātes princips nozīmē, ka katrā Domes komitejā pārstāvēto politisko partiju deputātu skaitam ir jābūt tieši proporcionālam Domē ievēlēto politisko partiju deputātu skaitam. Savukārt norāde "iespēju robežās" attiecībā par proporcionalitātes principu saprotama tā, ka gadījumos, kad tiešu matemātisku proporciju nav iespējams ievērot vai tā ir vienāda vairākām politiskajām partijām, Dome lēmumu pieņem, balstoties uz vienlīdzības principu starp Domē ievēlētajām politiskajām partijām.

Izvērtējot Domē ievēlēto politisko partiju un politisko partiju apvienību deputātu skaitu attiecībā pret deputātu sadalījumu komitejās, Ministrija konstatēja, ka proporcionalitātes princips nav pilnībā ievērots, ievēlot Finanšu komiteju, Izglītības, kultūras un sporta komiteju, kā arī Saimnieciskās darbības komiteju. Uz augstāk minēto Ministrija norādījusi Domei 2017.gada 20.septembra vēstulē Nr. 1-13/7190 un lūgusi nodrošināt domes darbības un pieņemto lēmumu atbilstību likuma "Par pašvaldībām" normām un informēt Ministriju par turpmāko domes rīcību un pieņemtajiem lēmumiem.

[1.3.] Dome 2017.gada 18.oktobrī ir nosūtījusi Ministrijai atbildes vēstuli Nr.1-7/17/2330, kurā sniedza skaidrojumu par proporcionalitātes ievērošanu Domes pastāvīgajās komitejās. Dome ir uzsvērusi, ka pēc pašvaldību vēlēšanām Domē ir izveidojies īpašs gadījums, kad politisko spēku skaits ir lielāks, nekā puse no deputātu skaita - tas ir, Domē ir 17 deputātu vietas, bet ievēlētas politiskās partijas ir deviņas. Līdz ar to - nav iespējams izpildīt proporcionalitātes principu vienkāršotā matemātiskā proporcijā, bet ir jāvadās no proporcionalitātes kopumā - ievērojot vienlīdzības un taisnīguma principus. Ņemot vērā kopējo komiteju locekļu skaitu, deputātu izteiktās vēlmes piedalīties komiteju sēdēs, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 55.pantā noteikto, ka katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim, tika aprēķināts proporcionāli labākais un taisnīgākais risinājums.

[1.4.] Iepazīstoties ar Domes 2018.gada 18.oktobra vēstulē Nr.1-7/17/2330 sniegto skaidrojumu un vēlreiz izvērtējot proporcionalitātes principa īstenošanas iespējamību, Ministrija secinājusi, ka komitejās matemātiska proporcionalitāte nav iespējama, jo likums nepieļauj skaitliski lielāku komiteju kā 8 cilvēku sastāvā konkrētajā gadījumā, savukārt deputāti ir ievēlēti no 9 sarakstiem. Turklāt no viena saraksta vislielākais deputātu skaits ir 5, bet mazākais 1. Ņemot vērā minēto, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs nepiemēroja likumā "Par pašvaldībām" noteiktās pilnvaras apturēt Domes 2017.gada 16.augusta lēmumu Nr.3§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu".

[1.5.] Augstāk minētajā sastāvā Domes pastāvīgās komitejas darbojās līdz 2018.gada 1.martam, kad ar Lēmumu to sastāvs tika grozīts. Ar Lēmuma 1.punktu Dome nolēma:

1. Izdarīt Domes 2017.gada 16.augusta lēmumā Nr.3§ "Par Ķekavas novada domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu" šādus grozījumus:

1.1. Svītrot 1.3.apakšpunktā vārdus "Olafs Klūdziņš";

1.2. Ievēlēt deputātu Valtu Variku Domes Finanšu komitejā, papildinot 1.3.apakšpunktu ar vārdiem "Valts Variks";

1.3. Svītrot 3.1.apakšpunktā vārdus "Neils Kalniņš";

1.4. Ievēlēt deputātu Dzintru Medni Domes Saimnieciskās darbības komitejā, papildinot 3.1.apakšpunktu ar vārdiem "Dzintra Medne";

1.5. Svītrot 5.1.apakšpunktā vārdus "Dzintra Medne";

1.6. Ievēlēt deputātu Neilu Kalniņu Domes Sociālo jautājumu komitejā, papildinot 5.1.apakšpunktu ar vārdiem "Neils Kalniņš";

1.7. Svītrot 5.3.apakšpunktā vārdus "Valts Variks";

1.8. Ievēlēt deputātu Juri Žilko Domes Sociālo jautājumu komitejā, papildinot 5.3.apakšpunktu ar vārdiem "Juris Žilko".

Tādējādi, ar Lēmumu Dome Finanšu komitejas locekli Olafu Klūdziņu (Jaunā konservatīvā partija) samainīja ar Valtu Variku (VIDZEMES PARTIJA), Saimnieciskās darbības komitejas locekli Neilu Kalniņu (Jaunā konservatīvā partija) samainīja ar Dzintru Medni (bez partejiskas piederības), Sociālo jautājumu komitejas locekli Dzintru Medni (bez partejiskas piederības) samainīja ar Neilu Kalniņu (Jaunā konservatīvā partija) un Sociālo jautājumu komitejas locekli Valtu Variku (VIDZEMES PARTIJA) samainīja ar Juri Žilko (Partija "VIENOTĪBA", "POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME", "Latvijas attīstībai").

[2.] Likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrā daļa nosaka, ka komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas. Savukārt likuma "Par pašvaldībām" 55.panta trešā daļa nosaka, ka, ja pilnvaru laikā kāds no deputātiem tiek atbrīvots no darbības komitejā, attiecīgās politiskās partijas vai vēlētāju apvienības deputāti var izvirzīt jaunu komitejas locekli.

Ņemot vērā faktu, ka deputāti Olafs Klūdziņš, Valts Variks, Neils Kalniņš un Dzintra Medne nebija iesnieguši Domei rakstveida iesniegumu par viņu atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas attiecīgajās komitejās, Ministrija secinājusi, ka Domes Lēmums neatbilst normatīvo aktu prasībām, t.i., pārkāpts likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrā daļā noteiktais tiesiskais regulējums.

[2.1.] 2018.gada 11.aprīlī Ministrija ir nosūtījusi Domei vēstuli Nr.1-13/3265. Ministrija ir norādījusi, ka, ievērojot likuma "Par pašvaldībām" 55.pantā ietverto tiesisko regulējumu, secināms, ka vispārīgi komitejas locekli var izslēgt no attiecīgās komitejas sastāva tikai tad, kad saņemts attiecīgās komitejas locekļa iesniegums par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas un pieņemts pašvaldības domes lēmums par attiecīgās komitejas locekļa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas, un tad pašvaldības dome var ievēlēt attiecīgās komitejas sastāvā jaunu komitejas locekli, ņemot vērā likuma "Par pašvaldībām" 55.panta trešajā daļā noteikto. Vienlaikus, ja pašvaldības domes darbībā, lai uzlabotu darba efektivitāti, ir nepieciešamas izmaiņas, tad attiecīgi pašvaldības dome ir tiesīga izdod jaunus saistošos noteikumus, ar kuriem veiktu grozījumus spēkā esošajos pašvaldības nolikumā. Tas ir, dome var izveidot jaunas komitejas, samazināt jau esošo komiteju locekļu skaitu vai komitejas likvidēt (izņemot likuma "Par pašvaldībām" 51.pantā noteiktās komitejas) arī nesaņemot deputātu individuālos iesniegumus par darbības izbeigšanu komitejā. Ņemot vērā, ka Lēmuma pieņemšanas brīdī nepastāvēja minētie priekšnosacījumi attiecīgā lēmuma pieņemšanai, Ministrija lūdza Domi atcelt Lēmumu, novēršot normatīvo aktu pārkāpumu.

[2.2.] Dome 2018.gada 26.aprīlī nosūtījusi Ministrijas atbildes vēstuli 1-7.1/18/938 (parakstījusi Domes priekšsēdētāja), kurā sniedza viedokli, ka Ministrijas skaidrojums par likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrās daļas piemērošanu ir juridiski strīdīgs un tiesu praksei neatbilstošs.

Viedokli Dome pamato ar šādiem apsvērumiem:

1) Likuma "Par pašvaldībām" 55.panta norma neesot tulkojama atrauti no Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 8.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā deputāta pienākuma piedalīties domes sēdēs, kā arī tās institūcijas sēdēs, kuras sastāvā viņš ievēlēts. Deputāta iesniegums pats par sevi no šiem pienākumiem neatbrīvo, līdzīgi kā šāda iesnieguma neesamība nekavē domi īstenot ekskluzīvo kompetenci, un pieņemt lēmumu par deputāta izslēgšanu no komitejas sastāva. Pašvaldības ieskatā, likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrā daļa reglamentē tikai vienu no gadījumiem, kad deputāts ar domes atļauju var izbeigt savu darbību konkrētajā komitejā, proti, ja ir saņemts deputāta iesniegums. Ņemot vērā domes lēmuma politisko raksturu šajā jautājumā, tam nav nepieciešama īpaša motivācija.

2) Tiesu praksē esot analizēts, ka likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrā daļa noteic gadījumu, kādā kārtībā komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā, ja ir iesniedzis domei rakstveida iesniegumu par atbrīvošanu no šī pienākuma pildīšanas. Tomēr tas nenozīmē, ka dome citā gadījumā nav tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt no komitejas sastāva komitejas locekli vai izveidot komiteju jaunā sastāvā. Komitejas loceklim kā domes ievēlētai personai nav subjektīvu tiesību palikt komitejas sastāvā, ja viņu ievēlējusī dome to vairs nevēlas. Pašvaldības amatpersonu ievēlēšana un atrašanās amatā ir tieši atkarīga no deputātu vairākuma pārliecības, politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās. Tādēļ šādām personām nav subjektīvu tiesību ne iegūt amatu, ne arī to paturēt un deputāta iesniegums nekādos apstākļos nevar kļūt par obligātu priekšnosacījumu amata ieņemšanai vai zaudēšanai domes pastāvīgajā komitejā.

3) Ministrijas apstrīdētais domes lēmums Nr.4 neesot atzīstams par tādu pārvaldes lēmumu, kas atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei pakļauts ministrijas uzraudzībai.

4) Lēmums daļēji esot ticis pieņemts tādēļ, lai izpildītu ministrijas 2017.gada 20.septembra vēstulē Nr.1-13/7190 "Par normatīvo aktu prasību ievērošanu" norādīto par proporcionalitātes principa ievērošanu domes komiteju ievēlēšanā.

5) Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis esot līdzīgs Domes viedoklim.

Vienlaikus Dome norādījusi, ka Dome nekad nav atteikusies, un arī šajā gadījumā nekavēsies izpildīt likumīgas ministrijas prasības, tiklīdz saņems argumentētu viedokli par šajā paskaidrojumā norādīto.

Papildus Dome 2018.gada 7.maijā nosūtījusi Ministrijai vēstuli Nr.1-7.1/18/996, kurā informējusi Ministriju, ka jautājums par Lēmuma atcelšanu tika skatīts Ķekavas novada domes 2018.gada 3.maija ārkārtas sēdē, kurā tas netika atbalstīts. Domes deputāti, neatceļot Lēmumu, izteica viedokli, ka šobrīd Lēmuma atcelšanai nav juridiska pamatojuma, jo no Ministrijas nav saņemta argumentēta atbilde uz 2018.gada 26.aprīļa vēstuli 1-7.1/18/938.

[3.] Ministrija secina, ka 2018.gada 11.aprīļa vēstulē Nr.1-13/3265 ir pietiekoši skaidri norādīts uz argumentiem Lēmuma atcelšanai, un Ministrijas nostāja par Lēmuma atcelšanas nepieciešamību ir pamatota ar konkrēto normatīvo aktu prasībām. Kā arī, Ministrijas pārstāvji 2018.gada 21.aprīļa klātienē tikās ar Domes priekšsēdētāju un Domes darbiniekiem un skaidri pauda Ministrijas pozīciju attiecīgajā jautājumā, norādot, ka Ministrijas nostāja paliek nemainīga. Taču Domes aktīva rīcība, proti, atceļot lēmumu, nesekoja.

[4.] Likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrās daļas norma, kas nosaka, ka komitejas loceklis var izbeigt savu darbību komitejā tikai tad, ja dome pieņēmusi lēmumu par viņa atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas pēc minētā komitejas locekļa rakstveida iesnieguma saņemšanas ir uzskatāma par imperatīvu (pienākumu uzliekošo vai aizliedzošo) tiesību normu, jo pašvaldības domei nav dotas tiesības tās neievērot. Šīs imperatīvs tiesību normu mērķis ir to konstitucionāla ranga principu aizsardzība, kas izriet no Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.panta. Jāatzīmē, ka šī norma aizsargā deputātu tiesības pārstāvēt savu politisko spēku pašvaldības domes komitejās, bet Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 8.panta pirmās daļas 1.punkta norma tikai nosaka deputāta pienākumu piedalīties tās komitejas sēdēs, kuru sastāvā viņš ievēlēts. Tādējādi, nav pamata abu normu sasaistei un pielīdzināšanai, jo viena norma satur deputāta darbības garantijas, bet cita uzliek deputātam konkrētus pienākumus. Šajā gadījumā nepastāv tiesību normu kolīzija un abas normas efektīvi funkcionē un piemērotas gan atsevišķi, gan vienlaicīgi, nesasaistot ar vienu mērķi. Savukārt, likuma "Par pašvaldībām" 55.panta otrās daļas tiesību normā ietvertie vārdi "tikai tad, ja" nepārprotami norāda uz konkrētu nosacījumu esamību, lai iestātos sekas (deputāts atbrīvots no darba komitejā) - un starp šiem nosacījumiem ir ne tikai domes, kā koleģiālās institūcijas lēmums, bet arī deputāta rakstiskais iesniegums par savas dalības izbeigšanu komitejā.

No minētā secināms, ka pašvaldības dome nav tiesīga izvēlēties, vai komitejas loceklim, kas ir ievēlēts komitejā atbilstoši likumā "Par pašvaldībām" noteiktajai procedūrai, palikt vai nepalikt komitejā.

[5.] Domes atsauce uz tiesu praksi nav korekta, jo tiesu praksē nav konstatējami identiski gadījumi par komitejas locekļa izslēgšanu no komitejas. Tā, Dome, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2010.gada 13.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-95 min, ka pašvaldības amatpersonu ievēlēšana un atrašanās amatā ir tieši atkarīga no deputātu vairākuma pārliecības, politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās un tādēļ šādām personām nav subjektīvu tiesību ne iegūt amatu, ne arī to paturēt un deputāta iesniegums nekādos apstākļos nevar kļūt par obligātu priekšnosacījumu amata ieņemšanai vai zaudēšanai domes pastāvīgajā komitejā. Vienlaikus jāatzīmē, ka, izanalizējot minēto spriedumu, Ministrija secinājusi, ka minētajā spriedumā netika izskatīts jautājums par komitejām. Dome savus argumentus vispārinājusi uz komitejas locekļa izslēgšanu no komitejas, taču Augstākās tiesas spriedumā nav atrodams konstatējums, ka "deputāta iesniegums nekādos apstākļos nevar kļūt par obligātu priekšnosacījumu amata ieņemšanai vai zaudēšanai domes pastāvīgajā komitejā", uz ko atsaucās Dome. Ministrija uzsver, ka nepastāv strīds par to, ka pašvaldības amatpersonu ievēlēšana un atrašanās amatā ir tieši atkarīga no deputātu vairākuma pārliecības, politiskās gribas un uzticības, bet arī pašvaldības amatpersonu ievēlēšanā jāievēro likumā "Par pašvaldībām" noteikto procedūru.

[6.] Kritiski ir vērtējams Domes arguments, ka Lēmums daļēji tika pieņemts tādēļ, lai izpildītu ministrijas 2017.gada 20.septembra vēstulē Nr.1-13/7190 "Par normatīvo aktu prasību ievērošanu" norādīto par proporcionalitātes principa ievērošanu domes komiteju ievēlēšanā. Ne Lēmumā, ne 2018.gada 1.marta Domes ārkārtas sēdes audio/videoierakstā (https://www.youtube.com/watch?v=9WqIE_HDEJQ), nav minēts, ka Lēmums ir pieņemts, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, tieši pretēji, no audio/videoieraksta (1:55 minūtē) secināms, ka Domes 2018.gada 1.marta ārkārtas sēdē izskatītas priekšlikums grozīt komiteju sastāvu nav saistīts ar Ministrijas 2017.gada 20.septembra vēstulē Nr.1-13/7190 minēto un nav vērtēts no šī aspekta.

[7.] Likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Saskaņā ar 10.panta vienpadsmito daļu valsts pārvalde savā darbībā ievēro arī šajā pantā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

Minētais regulējums nepārprotami attiecināms arī uz pašvaldības domes lēmumu par komitejas locekļu ievēlēšanu un atbrīvošanu no komitejas, kam visupirms ir jāatbilst likumā "Par pašvaldībām" ietvertajiem komiteju veidošanas nosacījumiem.

Dome paskaidrojumos Ministrijai norāda uz Lēmuma politisko raksturu. Tomēr jāņem vērā, ka Satversmes tiesa ir nepārprotami atzinusi, ka tiesības un politika ir cieši saistīti jēdzieni; tiesiskā valstī politika nevar būt pilnīgi brīva no tiesībām. Demokrātiski izveidotām institūcijām piešķirtā valsts vara kļūst saistoša tikai tad, kad tā izteikta tiesību veidā. Satversme aizsargā personu tiesības, jo nodrošina gan to, ka prasība pēc veicamās darbības tiesiskuma ir saistoša visiem valsts varas atzariem, gan arī to, ka valsts vara netiek izmantota ļaunprātīgi.

Līdz ar to nav tiesiska pamata atkāpties no likuma "Par pašvaldībām" ietvertās procedūras ievērošanas, to argumentējot vien ar politisku lēmumu vai politiku, jo šāds arguments nedod pamatu pieņemt prettiesiskus lēmumus, kuru rezultātā pārkāptas deputātu tiesības.

[7.1.] Satversmes tiesa ir secinājusi: "Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. No Satversmes 1.panta izriet vairāki tiesiskas valsts principi, tostarp arī tiesību virsvadības princips, kas valsts pārvaldē tiek saukts par pārvaldes tiesiskuma principu. No demokrātiskas republikas jēdziena visām valsts institūcijām izriet pienākums savā darbībā ievērot likumību, varas dalīšanu un veikt savstarpēju uzraudzību, ievērojot publiskās varas pakļautību likumam, tas ir, likuma virsvadību un citus tiesiskas valsts principus. Valsts pārvaldei demokrātiskā un tiesiskā valstī sabiedrības uzticētās funkcijas jāpilda godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai jāatbilst likumiem."

[7.2.] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otrā daļa nosaka, ka Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Likuma 8.panta ceturtā daļa nosaka, ka pašvaldība, pildot valsts pārvaldes funkcijas, kas saskaņā ar likumu nodotas tās autonomā kompetencē, atrodas Ministru kabineta pārraudzībā likumā "Par pašvaldībām" noteiktajā kārtībā un apjomā. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta piektajai daļai pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piektās daļas pirmo teikumu Ministrija pārrauga pašvaldību darbību šā likuma ietvaros.

Likuma "Par pašvaldībām" 49.pants noteic, ka nelikumīgu domes izdoto saistošo noteikumu vai citu normatīvo aktu vai to atsevišķu punktu darbību, izņemot šā likuma 47.panta kārtībā pieņemto lēmumu darbību, ar motivētu rīkojumu aptur vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

No minētā izriet, ka likums ministru pilnvaro izvērtēt ne tikai saistošos noteikumus, bet arī citus pašvaldības lēmumus, kuri nav administratīvie akti, it īpaši gadījumos, kad tie skar pašvaldības principu un tiem pēc būtības ir normatīvs raksturs. Lēmumam ir normatīvs raksturs, jo tas paredz politisko spēku tiesības būt pārstāvētiem noteiktās komitejās visā Domes pilnvaru laikā. Tādējādi Lēmumam ir būtiska ietekme uz Domes darba organizāciju.

Satversmes tiesas likuma 16.panta 5.punkts noteic, ka Satversmes tiesa izskata lietas par tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru Ministru kabineta pilnvarotais ministrs ir apturējis pašvaldības domes pieņemto lēmumu.

Ievērojot iepriekšminēto un to, ka Lēmums skar konstitucionāla ranga principu ievērošanu pašvaldību darbā, secināms, ka ministram, veicot pašvaldību pārraudzību, ir tiesības ar rīkojumu apturēt tāda domes lēmuma vai tā atsevišķu punktu darbību, kas neatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem ar augstāku juridisko spēku.

[8.] Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 41.panta otro daļu un 54.panta pirmo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmo un vienpadsmito daļu, Lēmums ir atceļams kā nelikumīgs.

Pamatojoties uz likuma "Par pašvaldībām" 5.panta piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro un piekto daļu, 8.panta ceturto daļu, apturēt Lēmuma darbību.

Rīkojums publicējams oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un nosūtāms Ķekavas novada domes priekšsēdētājai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Ķekavas novada domes 2018.gada 1.marta lēmuma Nr.4 "Par grozījumiem Ķekavas novada domes 2017.gada .. Izdevējs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Veids: rīkojums Numurs: 1-2/4027Pieņemts: 08.05.2018.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 93, 14.05.2018. OP numurs: 2018/93.5
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Citi saistītie dokumenti
298921
85
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"