1. Saistošie noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Tērvetes novada pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk tekstā – pašvaldības palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī Tērvetes novada domes institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikto palīdzības veidu.

2. Lēmumu par personas atzīšanu par tiesīgu saņemt palīdzību un reģistrēšanu pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšanas palīdzības reģistrā, kā arī izslēgšanu no minētā reģistra vai atteikumu atzīt šo personu par tiesīgu saņemt minēto palīdzību, pieņem Tērvetes novada domes Komunālo, dzīvokļu jautājumu un parādu piedziņas komisija (turpmāk tekstā – Dzīvokļu komisija). Dzīvokļu komisija pieņem lēmumu par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt palīdzību, ja persona neatbilst likumā "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" vai Noteikumos noteiktajām personu grupām, kuras ir tiesīgas uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā vai nav iesniegusi dokumentus, kas apliecina tiesības saņemt palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(Grozīts ar Tērvetes novada domes 28.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 20)

3. Pašvaldība iedzīvotājiem sniedz šādu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā:

3.1. pašvaldībai piederošās vai tās nomātās dzīvojamās telpas izīrēšana;

3.2. sociālā dzīvokļa izīrēšana;

3.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu;

3.4. palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu.

4. Tērvetes novada domes Dzīvokļu komisija izveido un kārto sekojošus palīdzības reģistrus:

4.1. pašvaldības dzīvojamo telpu izīrēšana – Reģistrs Nr. 1;

4.2. sociālo dzīvokļu izīrēšana – Reģistrs Nr. 2;

4.3. nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu – Reģistrs Nr. 3;

4.4. palīdzība īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu – Reģistrs Nr. 4.

5. Katrā palīdzības reģistrā personas reģistrējamas divās grupās:

5.1. 1. grupa – personas, kurām palīdzību nodrošina pirmām kārtām;

5.2. 2. grupa – personas, kurām palīdzību nodrošina vispārējā kārtībā.

6. Tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā vispārējā kārtībā ir:

6.1. personām, kuras reģistrētas līdz šo Noteikumu spēkā stāšanās dienai pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā;

6.2. personām (ģimenēm), kuras audzina nepilngadīgus bērnus un īrē (lieto) vienistabas dzīvokli, vienu istabu vai tādu dzīvojamo telpu, kuras kopējā platība ir mazāka par 6 m² uz vienu cilvēku;

6.3. personām, kuras dzīvo un deklarējušas pamata dzīvesvietu vienā dzīvojamā telpā, ir izveidojušas vairākas pilnas (vīrs un sieva) ģimenes, bet katra ģimene nav apgādāta ar izolētu istabu;

6.4. personām (ģimenēm), kuras ne mazāk kā piecus gadus lieto dzīvojamo telpu uz apakšīres līguma pamata vai īres līguma pamata īpašniekam piederošā dzīvojamā telpā;

6.5. personām (ģimenēm), kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

6.6. atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kurām nav apgādnieku;

6.7. atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, kuriem nav apgādnieku;

6.8. maksātspējīgām personām, kuras izteikušas vēlēšanos īrēt neizīrētu, labiekārtotu dzīvojamo telpu.

7. Pašvaldības palīdzība šo noteikumu 6. punkta apakšpunktos minētajām personām tiek sniegta ar nosacījumu, ka tās ir Tērvetes novada iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu pamata dzīvesvietu Tērvetes novada administratīvajā teritorijā. Šis nosacījums neattiecas uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem, kuri piesaistīti darbā valsts vai pašvaldības iestādē nepieciešamo valsts vai pašvaldību funkciju veikšanai.

(Grozīts ar Tērvetes novada domes 28.06.2018. saistošajiem noteikumiem Nr. 20)

8. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14. pantā noteiktajām personām tiesības uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā pirmām kārtām ir:

8.1. trūcīgām personām (ģimenēm), kuras audzina bērnu ar invaliditāti;

8.2. atsevišķi dzīvojošām trūcīgām pensijas vecuma personām, kurām nav apgādnieku;

8.3. atsevišķi dzīvojošiem trūcīgiem invalīdiem, kuriem nav apgādnieku;

8.4. trūcīgām personām, kuras dažādu iemeslu dēļ ir palikušas bez dzīvojamās telpas un kurām nav noteiktas dzīvesvietas, ja personas pēdējā deklarētā vai faktiskā dzīvesvieta ir bijusi Tērvetes novada pašvaldības administratīvajā teritorijā;

8.5. trūcīgām personām, kuras dzīvo avārijas stāvoklī esošās ēkās.

9. Persona, kura vēlas saņemt pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, iesniedz Tērvetes novada domei adresētu rakstisku, motivētu iesniegumu, kuru paraksta visi kopā dzīvojošie pilngadīgie ģimenes locekļi, un dokumentus, kas apliecina, ka šī persona ir tiesīga saņemt palīdzību. Iesniegumā persona ar savu parakstu apliecina:

9.1. ka tās īpašumā (arī kopīpašumā) nav cita dzīvojamā platība;

9.2. ka tā pēdējo piecu gadu laikā nav devusi piekrišanu privatizēt tās īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgusi ar šo personu vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu vai nav devusi piekrišanu atsavināt dzīvokli un darījuma rezultātā zaudējusi lietošanas tiesības uz attiecīgo dzīvokli.

10. Persona iesniedz rakstisku iesniegumu, atkarībā no situācijas, pievienojot šādus dokumentus:

10.1. personas, kuras tiek izliktas no dzīvokļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu – spēkā stājušos tiesas sprieduma par izlikšanu no dzīvokļa kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.2. personas ar nepilngadīgiem bērniem – bērnu dzimšanas apliecību kopijas vai bāriņtiesas lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu kopiju vai bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu kopiju, uzrādot oriģinālus, izņemot gadījumus, ja minētajos dokumentos nepieciešamā informācija jau ir pašvaldības vai to iestāžu rīcībā un/vai pieejama publiskos reģistros;

10.3. pensionāri – pensijas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.4. politiski represētās personas – politiski represētās personas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.5. personas ar invaliditāti – Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.6. repatrianti – repatrianta izziņu, uzrādot oriģinālu un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo pierakstu pirms izceļošanas no Latvijas;

10.7. personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas – atbrīvojuma izziņas kopiju, uzrādot oriģinālu;

10.8. šo Noteikumu 6.2., 6.3. un 6.4. punktā minētās personas iesniedz dzīvojamās telpas īres (apakšīres) līguma kopiju;

10.9. šo Noteikumu 6.8. punktā minētās personas (maksātspējīgās personas) iesniedz izziņu par darba algu vai izziņu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras par obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām vai pensijas apmēru vai citus dokumentus, kas apliecina personas maksātspēju;

10.10. informācijas precizēšanai personai var pieprasīt iesniegt papildus dokumentus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

11. Lēmumu par bērna bāreņa vai bez vecāku gādības palikuša bērna ievietošanu valsts audzināšanas iestādē vai nodošanu aizbildnībā, par aizbildnības tiesību izbeigšanos vai aprobežošanu Dzīvokļu komisija pieprasa bāriņtiesai.

12. Dzīvokļu komisija var pieņemt lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3. panta 1. punktā noteikto palīdzību, papildus šī likuma 7. panta 5. daļā minētajiem gadījumiem, ja pirms palīdzības lūgšanas persona ar savu rīcību (darbību vai bezdarbību) apzināti pasliktinājusi savus dzīvokļa apstākļus, piecus gadus pēc tam, kad:

12.1. personas īrētās dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts sakarā ar dzīvojamās telpas vai mājas bojāšanu vai citādu dzīvojamās telpas lietošanas noteikumu pārkāpšanu;

12.2. persona iemitina savā dzīvojamā telpā citas personas, kuras nav viņa ģimenes locekļi, tādējādi samazinot dzīvojamās telpas platību līdz tādai platībai, kas ir mazāka par 6 m² uz vienu cilvēku.

13. Personas, kuras noteiktā kārtībā atzītas par tiesīgām saņemt pašvaldības palīdzību un iekļaujamas palīdzības reģistrā, reģistrē tādā secībā, kādā tās iesniegušas pašvaldībai iesniegumu.

14. Papildus likumā "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteiktajām ziņām, par katru personu, kas reģistrēta palīdzības saņemšanai, palīdzības reģistrā iekļauj šādas ziņas:

14.1. personas dzīvesvietas adrese;

14.2. ģimenes locekļu skaits.

15. Reģistrācijas grupu ietvaros dzīvojamo telpu piedāvā īrēt reģistrācijas secībā. Atsevišķos gadījumos Dzīvokļu komisijai ir tiesības ar motivētu lēmumu neievērot reģistrācijas secību, ņemot vērā konkrētus apstākļus (personas nodrošinājums ar dzīvojamo telpu, materiālie apstākļi, dzīvojamo telpu lietošanas noteikumu pārkāpumi u.tml.).

16. Papildus Latvijas Republikas likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā un 5. panta pirmajā ar indeksu viens daļā noteiktajām personām, tiesības īrēt sociālo dzīvokli ir trūcīgām personām (ģimenēm), kuras pamata dzīves vietu deklarējušas Tērvetes novada administratīvajā teritorijā vai kurām nav noteiktas dzīvesvietas, un kuras pirms palīdzības lūgšanas nav apzināti pasliktinājušas savus dzīves apstākļus.

(Tērvetes novada domes 30.01.2020. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

17. Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz pamatotu iesniegumu un šādus dokumentus, kuri apliecina personas tiesības īrēt sociālo dzīvokli:

17.1. likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmajā daļā noteiktās personas – Ministru kabineta 1998. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 233 "Noteikumi par dokumentiem, kas apliecina personas (ģimenes) tiesības īrēt sociālo dzīvokli, un dzīvokļa kopējās platības normām" noteiktos dokumentus, izņemot tos dokumentus, kas ir pašvaldības vai to iestāžu rīcībā;

17.2. likumā "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta pirmās ar indeksu viens daļā noteiktās personas – dokumentus, kas apstiprina, ka personai vai personas aprūpē esošam bērnam vai pilngadīgai personai ir noteikta invaliditāte, un dokumentus (ja attiecināms), kas apliecina aprūpes tiesības.

(Tērvetes novada domes 30.01.2020. saistošo noteikumu Nr. 3 redakcijā)

18. Persona (ģimene), kura iesniegusi dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, ar Dzīvokļu komisijas lēmumu tiek reģistrēta palīdzības reģistrā kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri pieteikumu iesniegšanas secībā.

19. Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ar Dzīvokļu komisijas lēmumu tiek izslēgta no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai. Izslēgšanai par pamatu ņemams viens no šādiem dokumentiem:

19.1. Sociālā dienesta izsniegtā izziņa, ka persona (ģimene) nav trūcīga;

19.2. personas iesniegums par izstāšanos no palīdzības reģistra sociālā dzīvokļa piešķiršanai.

20. Lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu vai sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu pieņem Dzīvokļu komisija, pamatojoties uz personas pamatotu iesniegumu, pievienotajiem dokumentiem un Sociālā dienesta atzinumu.

21. Sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību nosaka, ņemot vērā:

21.1. secību, kādā persona reģistrēta reģistrā;

21.2. personas (ģimenes) nodrošinātību ar dzīvojamo telpu;

21.3. personas (ģimenes) materiālos apstākļus.

22. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu sociālo dzīvokli vispirms piedāvā īrēt "Sociālo dzīvokļu izīrēšanas palīdzības reģistra" 1. grupā reģistrētām personām, kuras saskaņā ar likuma "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" 5. panta 1. daļu ar sociālo dzīvokli nodrošināmas pirmām kārtām. Ja šādas personas nav reģistrētas vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas palīdzības sniegšanas reģistrā 2. grupā saskaņā ar šo Noteikumu 18. punktu.

23. Sociālo dzīvokli piedāvā īrēt rakstveidā paziņojot attiecīgajai personai (ģimenei) dienu, kad persona (ģimene) var apskatīt piedāvāto sociālo dzīvokli.

24. Atbildi uz sociālā dzīvokļa īres piedāvājumu persona sniedz rakstiski Dzīvokļu komisijai 7 (septiņu) dienu laikā no dienas, kad personai bija iespēja apskatīt piedāvāto dzīvokli.

25. Persona ir pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru palīdzības reģistrā sociālā dzīvokļa izīrēšanā, ja tai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu sociālo dzīvokļu īres piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies (tai skaitā nav noslēgusi piedāvāto sociālā dzīvokļa īres līgumu) vai arī 1 (viena) mēneša laikā pēc Dzīvokļu komisijas piedāvājuma nosūtīšanas nav sniegusi atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem.

26. Sociālā dzīvokļa īres līgumu likumā noteiktajā kārtībā apsaimniekotājs ar īrnieku slēdz pamatojoties uz Dzīvokļu komisijas lēmumu.

27. Jautājumus par sociālo dzīvokļu statusu noteikšanu neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem un pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē trūcīgas personas (ģimenes), izlemj Tērvetes novada dome, ņemot vērā administratīvajā teritorijā dzīvojošo trūcīgo personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības finansiālās iespējas.

28. Sociālā dzīvokļa īres maksa tiek noteikta 50 % apmērā no attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem noteiktās īres maksas apmēra.

29. Pašvaldība var segt arī daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem. Daļas apmēru, kuru pašvaldība sedz no maksas par komunālajiem pakalpojumiem katram kalendārajam gadam nosaka Tērvetes novada dome, ņemot vērā administratīvajā teritorijā dzīvojošo trūcīgo personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības finansiālās iespējas.

30. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas Tērvetes novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo telpu apmainīt pret citu īrējamu Tērvetes novada pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošu dzīvojamo telpu.

31. Personai nav tiesību īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku dzīvojamo telpu vai telpu ar labāku labiekārtojuma līmeni, ja tā ir parādā par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem.

32. Persona, kura vēlas apmainīt dzīvojamo telpu, ja tam piekrīt visi pilngadīgie ģimenes locekļi, iesniedz Tērvetes novada domē rakstveida iesniegumu, kuram pievieno šādus dokumentus:

32.1. esošā īres līguma kopija;

32.2. visu pilngadīgo ģimenes locekļu rakstveida piekrišanu dzīvojamās telpas apmaiņai.

33. Dzīvokļu komisija izskata iesniegumu un pieņem lēmumu par personas reģistrāciju vai atteikumu reģistrēt personu apmaiņas reģistrā.

34. Reģistra 1. grupā iekļauj trūcīgas personas (ģimenes), kuras vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku vai mazāk labiekārtotu dzīvojamo telpu savas maksātnespējas dēļ.

35. Reģistra 2. grupā iekļauj personas (ģimenes), kuras vēlas īrēto dzīvojamo telpu apmainīt pret lielāku dzīvojamo telpu vai telpu ar labāku labiekārtojuma līmeni.

36. Dzīvojamo telpu apmaiņai Dzīvokļu komisija piedāvā, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai, paziņojumā norādot piedāvātās dzīvojamās telpas adresi un dienu, kad persona var iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

37. Atbildi uz apmaiņas piedāvājumu persona sniedz ne vēlāk kā 7 (septiņas) dienas pēc paziņojumā norādītās dienas, kurā personai bija iespējams iepazīties ar piedāvāto dzīvojamo telpu.

38. Persona ir pārreģistrējama ar pēdējo kārtas numuru no palīdzības reģistra īrētās dzīvojamās telpas apmaiņai pret citu īrējamu dzīvojamo telpu, ja tai ir bijusi iespēja iepazīties ar ne mazāk kā trim dažādu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu īres apmaiņas piedāvājumiem un izvēlēties, bet tā no šiem piedāvājumiem nepamatoti atteikusies (tai skaitā nav noslēgusi piedāvāto dzīvojamās telpas īres līgumu un/vai nav izbeigusi iepriekš īrētās dzīvojamās telpas īres līgumu) vai arī 1 (viena) mēneša laikā pēc Dzīvokļu komisijas piedāvājuma nosūtīšanas nav sniegusi atbildi uz saņemtajiem piedāvājumiem.

39. Persona Dzīvokļu komisijas pieņemto lēmumu var apstrīdēt Tērvetes novada domē Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.

40. Saistošie noteikumi publicējami pašvaldības informatīvajā izdevumā "Laikam Līdzi" un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas.