1. Noteikumi nosaka:

1.1. vispārīgās biodrošības prasības mežacūku medībās un darbībās ar nomedītajām mežacūkām (Sus scrofa);

1.2. papildu biodrošības prasības darbībās ar nomedītajām mežacūkām (Sus scrofa) teritorijās, kurās noteikti ierobežojumi dzīvnieku infekcijas slimības dēļ.

2. Šo noteikumu prasību izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests sadarbībā ar Valsts meža dienestu.

3. Pēc medībām no apaviem un to zoles notīra augsnes daļas un netīrumus un medībās izmantotos apavus mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.

4. Medībās izmantoto apģērbu un apavus aizliegts valkāt:

4.1. vietās, kur tur lauksaimniecības dzīvniekus;

4.2. gatavojot barību lauksaimniecības dzīvniekiem;

4.3. veicot citas darbības, ar kurām tieši vai netieši iespējams pārnest infekcijas slimības ierosinātāju no meža dzīvniekiem uz lauksaimniecības dzīvniekiem.

5. Pēc medījuma transportēšanas uz šo noteikumu 6. punktā minētajām medījuma apstrādes vietām aprīkojuma un transportlīdzekļa virsmas, kas bijušas tiešā saskarē ar medījumu, tīra, mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.

6. Medījumam novelk ādu un tā liemeni sadala (turpmāk – medījuma apstrāde):

6.1. savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulai (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku;

6.2. medījuma apstrādes vietā atbilstoši normatīvajiem aktiem par prasībām medījamo dzīvnieku un to gaļas apritei un piegādei nelielā apjomā galapatērētājam;

6.3. medījuma apstrādes vietā (telpa vai vieta telpā, vai konstrukcija, kurā no medījuma tiek izņemti krūšu un vēdera dobuma orgāni un kurā medījums tiek apstrādāts un uzglabāts), kurā apstrādāto medījumu mednieks izmanto patēriņam savā uzturā, nodod savas ģimenes locekļiem un personām, ar kurām dala saimniecību, kā arī citām personām mājsaimniecībā.

7. Šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minētajā medījuma apstrādes vietā krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas un medījuma apstrādes laikā:

7.1. ir pieejams ūdens un dezinfekcijas līdzekļi;

7.2. nevar iekļūt vai tai nevar piekļūt nepiederošas personas, kā arī savvaļas, lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieki.

8. Pēc krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas un medījuma apstrādes aprīkojumu, vairākkārt izmantojamo aizsargapģērbu un medījuma apstrādes vietu tīra un mazgā. Ja nepieciešams, attiecīgo aprīkojumu, vairākkārt izmantojamo aizsargapģērbu un medījuma apstrādes vietu dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.

9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr. 1069/2009), 3. panta 1. punktā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus (turpmāk – blakusprodukti) savāc, pārstrādā vai likvidē saskaņā ar regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām. Blakusproduktu uzglabāšanai izmanto tam paredzēto aprīkojumu, kas atbilst šādām prasībām:

9.1. tas ir ūdensnecaurlaidīgs;

9.2. tas ir atbilstošs iegūto blakusproduktu daudzumam;

9.3. tajā nevar iekļūt vai tam nevar piekļūt nepiederošas personas, kā arī savvaļas, lauksaimniecības un mājas (istabas) dzīvnieki.

10. Blakusproduktus aizliegts izbarot lauksaimniecības dzīvniekiem.

11. Krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana un medījuma apstrāde ārpus šo noteikumu 6. punktā minētajām medījuma apstrādes vietām ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja medījumu līdz tā apstrādes vietai nav iespējams nogādāt sakarā ar:

11.1. ģeogrāfiskiem vai klimatiskiem apstākļiem;

11.2. dabas katastrofu, kas apdraud medībās iesaistīto personu veselību un drošību;

11.3. nepieciešamību izmantot nesamērīgi lielus savākšanas resursus, ja medījumu nevar fiziski pārvietot.

12. Šo noteikumu 11. punktā minētajos gadījumos atdalītos orgānus aprok zemē tā, lai savvaļas dzīvnieki nevarētu tos izrakt, vai arī tos savāc ūdensnecaurlaidīgā maisā un nogādā uz speciāli paredzētām vietām (piemēram, konteineriem).

13. Ja kādā Latvijas administratīvajā teritorijā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu ir noteikta karantīnas teritorija un riska zona, tajā papildus šo noteikumu II nodaļā minētajām vispārīgajām biodrošības prasībām ievēro šo noteikumu III nodaļā minētās papildu biodrošības prasības.

14. Pēc krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšanas un medījuma apstrādes apavus, aizsargapģērbu un medījuma apstrādes vietu tīra, mazgā un dezinficē ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem.

15. Pēc medībām nodrošina vietu un apstākļus medījuma uzglabāšanai līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai.

16. Liemeni, gaļu, subproduktus un blakusproduktus atļauts izmantot tikai pēc negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanas.

17. Ja nomedītajam dzīvniekam laboratoriski ir konstatēta infekcijas slimība, tā liemeni, gaļu, subproduktus un blakusproduktus likvidē, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora norādījumus. 

18. Pēc inficētā liemeņa, gaļas, subproduktu un blakusproduktu savākšanas un likvidēšanas vietu un telpas, kur medījums uzglabāts līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai, tīra, mazgā un dezinficē ar līdzekļiem, kas atbilst normatīvajiem aktiem par prasībām attiecībā uz darbībām ar biocīdiem un ir iedarbīgi pret konkrētajiem infekcijas slimības ierosinātājiem.

19. Mežacūku līķus savāc un likvidē atbilstoši veterinārmedicīnas jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.