Ministru kabineta rīkojums Nr. 145

Rīgā 2018. gada 4. aprīlī (prot. Nr. 18 2. §)

Par Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību rīcības plānu 2018.-2022. gadam

1. Apstiprināt Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību rīcības plāna 2018.-2022. gadam (turpmāk - rīcības plāns) projektu.

2. Ministrijām atbilstoši kompetencei nodrošināt rīcības plāna izpildi no tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

3. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2011. gada 29. decembra rīkojumu Nr. 696 "Par Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību rīcības plānu" (Latvijas Vēstnesis, 2011, 205. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ārlietu ministra vietā -
labklājības ministrs Jānis Reirs

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2018. gada 4. aprīļa
rīkojumu Nr. 145)

Politiskās deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību
rīcības plāns 2018.‒2022. gadam

2008. gada 23. maijā parakstītā Politiskā deklarācija par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību, kā arī 2012. gada 21. februārī parakstītais tās rīcības plāns ir piešķīruši abu valstu attiecībām jaunu un nebijušu kvalitāti. Latvija un Francija ir koordinējušas savas pozīcijas nozīmīgās Eiropas Savienības (turpmāk - ES) jomās, regulāri organizējušas dialogu par starptautiskiem jautājumiem, kā arī attīstījušas divpusējo sadarbību.

Lai padziļinātu abu valstu stratēģisko partnerību un noteiktu konkrētu rīcību sadarbības attīstīšanai kopīgu interešu jomās, vienlaikus stiprinot ES spējas mūsdienu izaicinājumu risināšanā, Latvija un Francija ir kopīgi izveidojušas jaunu rīcības plānu 2018.-2022. gadam, kura īstenošana sākas ar Latvijas valsts simtgades atzīmēšanu. Tajā ir noteikti kopīgie mērķi un darbības, kas atspoguļo mūsu valstu apņēmību turpināt stiprināt šo partnerību.

1. Politiskā partnerība

1.1. Stiprināt viedokļu tuvināšanu par Eiropas izaicinājumiem

Eiropas nākotne

• apspriest iniciatīvas, kas ir nepieciešamas Eiropas projekta stiprināšanai, sociālekonomiskajai konverģencei un ciešākai integrācijai Eiropā, it īpaši iniciatīvas, kas vērstas uz ES Vienotā tirgus un Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības pilnveidi, Enerģētikas savienības stiprināšanu, ES sociālās dimensijas stiprināšanu, kā arī ES Daudzgadu budžeta ieguldījumu;

• uzturēt dialogu par Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu un ES 27 dalībvalstu kopīgām interesēm un stiprināt ES vienotību sarunās.

Ārējās attiecības

• veicināt atjaunotās Eiropas kaimiņattiecību politikas īstenošanu tās reģionālajos aspektos: Austrumu partnerība un Savienība Vidusjūrai:

‒ apmainīties viedokļiem par sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm un īstenot kopīgas iniciatīvas, lai palīdzētu šīm valstīm virzīties uz priekšu iekšējo reformu procesā un stiprinātu to noturību pret iekšējiem un ārējiem draudiem;

‒ organizēt konsultācijas par sadarbību ar kaimiņos esošajām ES dienvidu valstīm, ar to kaimiņvalstīm, kā arī par attiecību attīstīšanu ar Subsahāras Āfrikas valstīm.

• ES kaimiņvalstīs kopīgi atbalstīt pilsonisko sabiedrību un demokrātiju;

• atbalstīt ES centienus stratēģiskās komunikācijas jomā un plānot konkrētas darbības cīņā ar trešo valstu propagandu un citiem draudiem, kas vērsti pret ES un tās dalībvalstīm;

• turpināt apmainīties ar informāciju par attiecībām starp ES, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienoto Karalisti, Krievijas Federāciju, Ķīnas Tautas Republiku un Centrālāzijas valstīm, no otras puses, kā arī par Latvijas un Francijas divpusējo dialogu ar šīm valstīm.

Drošība un iekšlietas

• kopīgiem spēkiem stiprināt Eiropas aizsardzību konkrētu iniciatīvu ietvaros (Eiropas Aizsardzības fonda izmantošana, Eiropas palīdzības iniciatīvu īstenošana, Pastāvīgā strukturētā sadarbība, t.sk. militārā mobilitāte), lai nākotnē veicinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, papildinot NATO;

• stiprināt ES ārējo robežu drošību, kas ir nosacījums, lai ievērotu personu brīvas pārvietošanās pamatprincipu ES, veicinātu Eiropas solidaritāti, īstenojot pasākumus darbam ar migrācijas plūsmām un to cēloņiem; veicināt Šengenas zonas efektīvu darbību un tās integritāti;

• atbalstīt kopīgu reakciju uz terorisma draudiem, piemērojot koordinētu un strukturētu pieeju ES līmenī (attiecīgo datubāžu saskaņošana, terorisma finansēšanas apkarošanas pasākumi, jo īpaši atbalstot vērienīgus likumdošanas pasākumus Eiropas līmenī, pasākumus pret organizēto noziedzību un ieroču kontrabandu utt.); atbalstīt cīņu ar radikalizāciju, it īpaši interneta vidē.

Iekšējais tirgus un konkurētspēja

• turpināt darbu pie Vienotā tirgus padziļināšanas, novērst šķēršļus četrām pamatbrīvībām - preču, kapitāla, pakalpojumu un personu brīvai kustībai, un sekmēt preču un pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību;

• sekmēt Digitālā vienotā tirgus konsolidāciju (Eiropas elektronisko sakaru kodekss, platformu regulēšana, personas datu aizsardzība, nepersonizētu datu brīva plūsma, autortiesību regulējuma modernizēšana, digitālās sfēras nodokļu sistēma);

• pastiprināt kultūras un radošo industriju regulējošo jautājumu konverģenci, jo īpaši kopīgu vērtību un kultūras daudzveidības veicināšanā;

• apmainīties viedokļiem par Eiropas aģentūras izveidi, lai finansētu graujošās inovācijas un iniciatīvas pilsoņu izglītošanai par digitālo vidi un tās izaicinājumiem;

• turpināt viedokļu apmaiņu par ES sociālajiem jautājumiem, lai veicinātu savstarpējo izpratni un sadarbību, it īpaši attiecībā uz Eiropas Sociālo tiesību pīlārā ietverto tiesību un principu ieviešanu.

Enerģētika, klimats un transports

• turpināt sadarbību Eiropas klimata un enerģētikas politikas un Enerģētikas savienības jomā;

• veicināt pāreju uz ekonomiku ar oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību, īstenojot Eiropas Klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam un Parīzes nolīgumu;

• turpināt informācijas apmaiņu par dažādiem "Mobilitātes pakotnes" priekšlikumiem, lai atbalstītu transporta sektora modernizāciju atbilstoši dažādiem mērķiem (ieguldījums Eiropas ekonomiskajā izaugsmē, atbilstoši sociālie apstākļi, ES vienotā tirgus noteikumu piemērošana un tā stiprināšana, izaicinājumi videi un sabiedrības veselībai, cīņa pret krāpšanu un pārkāpumiem ES utt.).

Ekonomika un finanses

• sekmēt kopīgu izpratni par Ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanu;

• apspriest ES daudzgadu finanšu perspektīvu pēc 2020. gada un ES sociālekonomisko konverģenci.

1.2. Padziļināt divpusējo politisko sadarbību

• turpināt augsta līmeņa vizīšu apmaiņu (ministri, valsts sekretāri, ģenerāldirektori / valsts sekretāra vietnieki, kā arī par konkrētiem reģioniem vai politikas jomām atbildīgo struktūrvienību vadītāji, bruņoto spēku komandieri u.c.);

• veicināt starpparlamentu dialogu: organizēt regulāras sadarbības grupu, kā arī ārlietu, Eiropas lietu un aizsardzības jomu komisiju tikšanās;

• turpināt dialogu starp konstitucionālajām tiesām (Latvijas Satversmes tiesa / Francijas Valsts padome un Konstitucionālā padome);

• attīstīt kontaktus, pieredzes apmaiņu un sakarus starp abu valstu amatpersonām, kā arī starp valsts pārvaldes iestādēm un pilsonisko sabiedrību (dažādu divpusējās sadarbības jomu, it īpaši Eiropas jautājumos, ekspertu ielūgšana uz konferencēm, diskusijām u.c. pasākumiem).

1.3. Attīstīt daudzpusējo sadarbību

• koordinēt abu valstu darbību Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ģenerālajā asamblejā;

• sadarboties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk - EDSO) un Eiropas Padomē;

• sadarboties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (turpmāk - OECD);

• uzturēt un veicināt tiesiskas valsts, miera un globālās pārvaldības pamatvērtības un principus;

• turpināt sadarbību Starptautiskās Frankofonijas organizācijas ietvaros, lai attīstītu valsts pārvaldē nodarbināto franču valodas prasmes un apmainītos ar pieredzi;

• atbalstīt daudzvalodības, tai skaitā arī franču valodas praksi ANO, OECD, EDSO, Eiropas Padomē un ES struktūrvienībās.

2. Sadarbība ekonomikas, enerģētikas, lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un valsts pārvaldes attīstības jomās

2.1. Veicināt ekonomiskās attiecības

• veicināt preču un pakalpojumu plūsmu attīstīšanu, jo īpaši lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, infrastruktūrā, transportā (galvenokārt dzelzceļa, jūras pārvadājumu un pilsētu transporta jomā) un enerģētikā;

• uzturēt un stiprināt savstarpējo uzticēšanos, lai saglabātu un piesaistītu investīcijas abās valstīs, attīstot dialogu par tādiem kopīgu ekonomisko interešu jautājumiem kā darba tirgus un apmācība;

• veicināt ekonomisko sadarbību, jo īpaši, organizējot un piedaloties biznesa forumos, tirdzniecības misijās, gadatirgos un izstādēs, kā arī organizējot tikšanās ar lielo pilsētu un ostu ekspertiem, apspriežot tādas tēmas kā infrastruktūras, enerģija, vide un Eiropas fondu izmantošana;

• veicināt mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk - MVU) piekļuvi Latvijas un Francijas tirgiem, atvieglojot pārrobežu dalību otrā valstī organizētajos ekonomisko sakaru veicināšanas pasākumos;

• sekmēt MVU sadarbību un kontaktus inovāciju un konkurētspējas jomā un veicināt jaunuzņēmumu ("start-up") piekļūšanu Latvijas un Francijas biznesa inkubatoriem;

• veicināt sadarbību starp Latvijas un Francijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerām, ekspertiem starptautiskās tirdzniecības jomā, Francijas valdības aģentūru Business France, Francijas uzņēmumu apvienību MEDEF International, Francijas Starptautiskās tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas tirdzniecības kamerām, arodbiedrībām, profesionālajām asociācijām un citām organizācijām, lai veicinātu uzņēmējdarbību un tūrismu;

• sekmēt tūrismu un uzņēmējdarbību abās valstīs, organizējot nozares ekspertu pasākumus, žurnālistu un viedokļu līderu vizītes, kā arī, izmantojot iespējas, ko piedāvā esošie (Rīga-Parīze, Rīga-Nica un Rīga-Ženēva) un plānotie (Rīga-Bordo) lidojumu maršruti;

• īstenot selektīvas tūrisma mārketinga aktivitātes:

‒ izmantot Latvijas tūrisma portālu kā informatīvu vietni un datu bāzi;

‒ organizēt iepazīšanas vizītes (žurnālistiem, tūrisma operatoriem un aģentiem, viedokļu līderiem);

‒ organizēt darba seminārus tūrisma profesionāļiem (sadarbībā ar tūrisma nozari);

‒ attīstīt sadarbību ar ieinteresētajiem partneriem (vēstniecības, tūrisma nozares uzņēmumi u.c.);

• veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu bioekonomikas jomā.

2.2. Attīstīt sadarbību lauksaimniecības un pārtikas ražošanas jomā

• turpināt regulāras diskusijas starp abu valstu Zemkopības ministrijām par Kopējo lauksaimniecības politiku un citiem jautājumiem, kuros ir kopīgas intereses;

• stiprināt sadarbību starp attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm un nozaru organizācijām, jo īpaši šādās jomās:

‒ dabīgo šķiedru nozare (jo īpaši linu un kaņepju šķiedru nozares);

‒ liellopu nozare (tostarp gaļas tirdzniecības veidi);

‒ lauksaimniecības kooperatīvu veicināšana;

‒ dārzeņkopība siltumnīcās, izmantojot hidroponikas audzēšanas metodi;

‒ mežu apsaimniekošana;

‒ pārtikas produktu ražošanas kvalitāte un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana;

• attīstīt veterināro dienestu sadarbību, lai apkarotu dzīvnieku epizootiju.

2.3. Attīstīt sadarbību transporta jomā

• stiprināt abu valstu lidostu sadarbību, kā arī sadarbību starp lidostu administrācijām (pieredzes apmaiņa stratēģisko partneru meklēšanā, tehniskās apkopes pakalpojumu attīstīšana, sadarbība tehniskās apkopes un attīstīšanas jomā); attīstīt sadarbību pilotu apmācības jomā, iesaistot Francijas aviosabiedrības, kā arī piedāvājot starptautiski atzītas profesionālas programmas Latvijā; atbalstīt Eiropas intereses civilās aviācijas jomā;

• sadarboties Eiropas transporta tīklu (TEN-T) attīstīšanā un veicināt transporta infrastruktūras multimodalitāti un savienojumu izveidi, kas sekmētu Eiropas iekšējā tirgus nostiprināšanu, atbalstītu preču un personu brīvu kustību un nodrošinātu ES ekonomisko izaugsmi;

• kopīgi strādāt pie starptautiskā autotransporta un dzelzceļa transporta attīstīšanas un veicināt sadarbību Latvijas tranzītkoridora izmantošanā, jo īpaši Rail Baltica dzelzceļa starpsavienojumu projekta īstenošanas ietvaros.

2.4. Attīstīt sadarbību enerģētikas jomā

• stiprināt sadarbību enerģētikas sektoros (ražošana, izplatīšana, transportēšana, uzglabāšana, apmācība, energoefektivitāte, atjaunojamā enerģija u.c.);

• veicināt rūpniecisko sadarbību, lai īstenotu Latvijas un pārējo Baltijas valstu desinhronizāciju no IPS/UPS sistēmas, kā arī sinhronizāciju ar ES tīkliem;

• strādāt pie sadarbības enerģētikas drošības jomā, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskiem objektiem un infrastruktūru;

• veicināt semināru organizēšanu enerģētikas jomā, iesaistot abu valstu par enerģētikas jautājumiem atbildīgās ministrijas, vadošos uzņēmumus un ostas;

• veicināt sadarbību atjaunojamās enerģijas izmantošanas jomā.

2.5. Valsts pārvaldes attīstība

• veicināt pieredzes un labās prakses apmaiņu valsts pārvaldes politikas jomā, jo īpaši cilvēkresursu politikā; sekmēt modernizāciju, efektivitāti, labu pārvaldību un vienotu valsts pārvaldes vērtību stiprināšanu, īpašu uzmanību pievēršot trauksmes cēlēju aizsardzībai;

• veicināt pieredzes apmaiņu starp Latvijas Valsts administrācijas skolu un Francijas Nacionālo administrācijas skolu mūsdienīgu mācību metožu un profesionālās izaugsmes programmu īstenošanā vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem valsts pārvaldē;

• atbalstīt kopīgas sadarbības aktivitātes valsts pārvaldes jomā Eiropas kaimiņattiecību politikas mērķa valstīs.

3. Partnerība aizsardzības un iekšējās drošības jomā

3.1. Padziļināt sadarbību aizsardzības un drošības jomā

• īstenot 2017. gada 7. februārī parakstīto Latvijas Republikas valdības un Francijas Republikas valdības vienošanos par sadarbību aizsardzības jomā un turpināt Francijas dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk - NATO) gaisa telpas patrulēšanā, karakuģu darbībās Baltijas jūrā (it īpaši mīnu neitralizācijā), kā arī NATO stratēģiskās komunikācijas Izcilības centra Rīgā darbībā;

• veicināt Francijas piedalīšanos pastāvīgās sabiedroto klātbūtnes Kaujas grupās (eFP) Baltijas valstīs, īstenojot NATO Varšavas samita lēmumus;

• attīstīt sadarbību starptautisko misiju un operāciju jomā ES, NATO un ANO ietvaros, jo īpaši, lai atbalstītu trešo valstu spēju stiprināšanas iniciatīvas;

• uzturēt stratēģisko dialogu aizsardzības jomā (Baltijas valstu un Francijas semināri, bruņoto spēku pārstāvju tikšanās, aizsardzības ministriju ekspertu dialogs, Francijas augsta ranga amatpersonu dalība Rīgas konferencē);

• padziļināt divpusējo militāro sadarbību, tostarp Francijas jūras spēku tauvošanās, kā arī politisko un militāro iestāžu pārstāvju vizītes;

• turpināt sadarbību militāro ekipējumu jomā un izpētīt aprīkojuma iegādes perspektīvas;

• turpināt divpusēju militāro sadarbību, īstenojot kopīgās bruņoto spēku mācības divpusējā vai daudzpusējā formātā;

• veicināt ideju apmaiņu par drošības un aizsardzības jautājumiem, sakarus starp militārajām akadēmijām un pētniecības centriem, kā arī militārpersonu pieredzes apmaiņu;

• veicināt franču valodas apmācību Latvijas militārpersonām, lai atvieglotu komunikāciju starptautisko operāciju laikā;

• sadarboties un apmainīties ar labās prakses piemēriem un kontaktiem jauno tehnoloģiju pielietošanas, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, hibrīddraudu un cīņas ar dezinformāciju jomās;

• ar svinīgiem pasākumiem pieminēt Francijas jūras kara flotes iesaisti Latvijas Neatkarības karā 1919. gadā.

3.2. Attīstīt sadarbību iekšējās drošības jomā

• veicināt sadarbību cīņā pret korupciju, organizēto noziedzību, terorismu, kā arī ārējo robežu kontroles jomā; jo īpaši veicināt par robežu drošību atbildīgo iestāžu (robežsardzes un policijas) sadarbību, koncentrējoties uz personāla apmācību jauno tehnoloģiju jomā un uz jauniem riskiem, kas saistīti ar nelegālo imigrāciju;

• veicināt pieredzes apmaiņu krīžu pārvaldībā;

• īstenot dialogu par kopīgiem risinājumiem mediju neatkarības un daudzveidības, medijpratības un kritiskās domāšanas jomā, īpaši pievēršoties dezinformācijas un viltus ziņu izaicinājumiem.

4. Kultūras, izglītības, valodas, akadēmiskā un zinātniskā sadarbība

4.1. Padziļināt sadarbību kultūras, izglītības un valodas apguves jomā

• īstenot plašu pasākumu programmu Latvijas simtgades svinību ietvaros (Latvijā un Francijā), sākot ar 2018. gadu (īpaši saistībā ar izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā" Orsē muzejā Parīzē 2018. gada aprīlī-jūlijā);

• turpināt simtgades svinību programmu (2017-2021), sākt īstenot vēstures jautājumiem veltītu programmu ar muzeju speciālistu un augstskolu mācībspēku iesaistīšanos;

• padziļināt dialogu starp abu valstu Kultūras ministrijām par tādām abpusēji interesējošām tēmām kā kultūras un mākslas projektu vadīšana, kultūras aktivitātes galvaspilsētās un reģionos, jaunie mediji un radošās industrijas, kā arī nodrošinot Latvijas amatpersonu piedalīšanos Kultūras ministrijas organizētajās stažēšanās aktivitātēs "Courants";

• turpināt sadarbību un atbalstīt pieredzes apmaiņu un kopīgus projektus kultūras mantojuma jomā (apmācība, menedžments, aizsardzība, restaurācija, izmantošana, mijiedarbība ar mūsdienu arhitektūru un dizainu);

• izmantot decentralizēto sadarbību, kas ļautu labāk iepazīt Latviju un Franciju (sociāli-kulturālais potenciāls, gastronomija, dzīves māksla (art de vivre), mākslinieciskā jaunrade utt.); pielietot Eiropas vektorus (ES Nacionālo kultūras centru (EUNIC) klasteris, 2018. gads - Eiropas kultūras mantojuma gads), lai organizētu pasākumus, tostarp kultūras, mākslas un kultūras mantojuma jomā;

• palielināt franču valodas pasniegšanas īpatsvaru Latvijas skolās un atbalstīt franču valodas mācībspēku apmācību;

• attīstīt sadarbību, kas papildus Francijas institūtam un Žila Verna Rīgas Franču skolai dotu iespēju izveidot "franču plūsmu" Latvijas vidējās izglītības iestādēs, piemēram, Rīgas Franču licejā, daļu no nodarbībām organizējot franču valodā un veicinot skolēnu interesi par Francijas augstākās izglītības programmām;

• turpināt organizēt "Frankofonijas nedēļu" frankofonās kultūras popularizēšanai;

• turpināt sadarbību saskaņā ar "Memorandu par daudzgadīgu franču valodas apmācības programmu Latvijas valsts pārvaldes iestādēs", kas rada labvēlīgus apstākļus franču valodas lietošanai starptautiskajā vidē, jo īpaši Eiropas institūcijās;

• turpināt sadarbību ar Starptautisko Frankofonijas organizāciju, nodrošinot Francijas institūta organizētās Latvijas valsts pārvaldē nodarbināto un militārpersonu franču valodas apmācības;

• veicināt abu valstu sadarbību kino jomā, tostarp filmu kopražojumu veidošanu;

• turpināt sadarbību ar Mémorial de la Shoah, nodrošinot Latvijas pamatizglītības, vispārējās un profesionālās vidējās izglītības iestāžu pedagogu un augstskolu mācībspēku profesionālās pilnveides kursus "Holokausta vēsturiskā pieeja" sadarbībā ar Starptautiskās holokausta piemiņas aliansi (International Holocaust Remembrance Alliance, IHRA).

4.2. Stiprināt akadēmisko un zinātnisko sadarbību, kā arī sadarbību profesionālās izglītības jomā

• veicināt un atbalstīt studentu mobilitāti, apmainīties ar informāciju par studiju iespējām Latvijā un Francijā, izmantot decentralizētu sadarbību kā studentu mobilitātes vektoru;

• veicināt uzsākto sadarbību urbāno teritoriju plānošanas un radošo industriju studiju programmās starp Rennes Politikas zinātnes institūtu (Sciences Po Rennes) un Latvijas Kultūras akadēmiju vai citām Ziemeļvalstu un Baltijas valstu institūcijām;

• padziļināt sadarbību pētniecības un inovāciju jomā (valsts, divpusējās un Eiropas programmas, piemēram, Hubert Curien partnerības programma "Osmoze");

• turpināt sadarbību Eiropas Augstākās izglītības telpas ietvaros;

• izmantot resursus, ko piedāvā absolventu tīkli (bijušie Latvijas studenti Francijā un bijušie Francijas studenti Latvijā);

• izmantot decentralizētu pieeju pētniecībā, lai attīstītu sadarbību inovāciju un tehnoloģiju, it īpaši digitālo tehnoloģiju jomā (vidējā izmēra uzņēmumi, inkubatori, konkurētspējas klasteri, u.c.);

• veicināt augsta līmeņa zinātnisko sadarbību, jo īpaši Eiropas Kodolpētījumu organizācijas, Ampēra iniciatīvas (magnetohidrodinamika) ietvaros, kā arī eksperimentālo pētījumu veikšanai nepieciešamās infrastruktūras atjaunošanā, jo īpaši kodolfizikas un ģeneratoru jomā;

• veicināt Francijas un Latvijas pētnieku sadarbību un pieredzes apmaiņu;

• stiprināt programmas "Osmoze" īstenošanu zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā un izvērtēt iespējas attīstīt sadarbību un pieredzes apmaiņu kosmosa jomā;

• atbalstīt sadarbību ēdināšanas un viesmīlības nozares apmācības jomā, kas pastāv starp Jelgavas Amatu vidusskolu un Saint-Cloud tehnisko liceju; pateicoties festivālam "Goût de France", izmantot franču virtuves popularizēšanu, lai attīstītu jaunu sadarbību starp specializētām skolām; atbalstīt viesnīcu skolas izveides projektu Latvijā;

• atbalstīt jau esošo sadarbību kokapstrādes nozares apmācības jomā, kas pastāv starp Koksnes augstskolas grupu (Nante) un Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (Jelgava);

• sekmēt Francijas pieredzes apgūšanu un sadarbību zinātnes komunikācijā un zinātnes popularizēšanā Latvijā, kā arī sabiedrības izglītošanā par zinātnes nozīmi un sasniegumiem.

Noslēgts

2018. gada

divos eksemplāros, katrs latviešu un franču valodā.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars RINKĒVIČS

Francijas Republikas Eiropas lietu un ārlietu ministrs Žans Īvs LEDRIĀNS

 

Plan d'action 2018‒2022
de la Déclaration politique sur le partenariat stratégique franco-letton

La signature de la Déclaration politique sur le partenariat stratégique franco-letton le 23 mai 2008, puis celle de son plan d'action le 21 février 2012 ont donné aux relations entre les deux pays une qualité nouvelle et inédite. La Lettonie et la France ont fait converger leurs positions dans plusieurs domaines décisifs pour l'Union européenne (ci-après dénommée l'UE), ont mené un dialogue régulier sur les dossiers internationaux et ont fait progresser leur coopération bilatérale.

Afin de conforter le Partenariat stratégique bilatéral et de prévoir des actions concrètes pour développer la coopération dans des domaines d'intérêt mutuel tout en renforçant la capacité de l'UE à relever les défis de notre temps, la Lettonie et la France ont établi en commun un nouveau plan d'action pour la période 2018-2022, qui s'ouvre par le centenaire de l'État letton. Il définit des objectifs et des actions communes qui traduisent notre détermination à renforcer encore notre partenariat.

1. Partenariat politique

1.1. Renforcer les convergences sur les enjeux européens

Avenir de l'Europe

• échanger sur les initiatives nécessaires à un renforcement du projet européen, à la convergence socio-économique et à l'intégration plus profonde en Europe, notamment afin d'améliorer le marché unique de l'UE et l'Union économique et monétaire européenne, et de renforcer l'Union de l'énergie, la dimension sociale de l'UE et la contribution budgétaire pluriannuelle de l'UE ;

• mener un dialogue sur la procédure de retrait du Royaume-Uni de l'UE et sur les intérêts communs de l'UE-27, et renforcer ainsi l'unité de l'UE dans les négociations.

Relations extérieures

• contribuer à la mise en œuvre de la politique européenne de voisinage rénovée, dans ses dimensions régionales: le Partenariat oriental et l'Union pour la Méditerranée :

‒ échanger sur la coopération avec les pays du Partenariat oriental et prendre des initiatives communes afin d'aider ces pays à progresser dans le processus de réformes internes et à renforcer leur résilience face aux menaces intérieures et extérieures ;

‒ procéder à des consultations au sujet de la coopération avec les pays voisins du Sud de l'UE, ainsi qu'avec les pays limitrophes des pays voisins, et concernant le développement des relations avec les États de l'Afrique sub-saharienne.

• soutenir conjointement les sociétés civiles et la démocratie des pays du voisinage de l'UE ;

• soutenir les efforts déployés par l'UE en matière de communication stratégique et envisager des actions concrètes dans la lutte contre la propagande et autres menaces provenant des pays tiers, dirigées contre l'UE et ses États membres ;

• poursuivre les échanges sur les relations entre l'UE d'un côté et les États-Unis, le Royaume-Uni, la Fédération de Russie, la République populaire de Chine et les pays d'Asie centrale de l'autre, ainsi que sur le dialogue bilatéral de la Lettonie et de la France avec ces pays.

Sécurité et Affaires intérieures

• travailler ensemble au renforcement de la défense européenne dans le cadre des initiatives en cours (Fonds européen de défense, Initiative européenne d'intervention, mise en œuvre de la Coopération structurée permanente y compris la mobilité militaire), dans la perspective de promouvoir son autonomie stratégique, en complémentarité avec l'OTAN ;

• renforcer la sécurisation des frontières extérieures de l'UE, condition à la préservation du principe fondamental de la libre circulation des personnes en son sein, contribuer à la solidarité européenne dans le cadre de la mise en œuvre des mesures relatives à la gestion des flux migratoires et de leurs causes; contribuer à un fonctionnement efficace de l'espace Schengen, ainsi qu'à son intégrité ;

• soutenir une réponse commune à la menace terroriste, dans une approche coordonnée et structurée au niveau de l'UE (mise en commun des bases de données concernées respectives, mesures de lutte contre le financement du terrorisme, notamment en soutenant la mise en œuvre de mesures législatives ambitieuses à l'échelle européenne, mesures de lutte contre la criminalité organisée et contre le trafic d'armes, etc.) ; lutte contre la radicalisation, notamment via internet.

Marché intérieur et compétitivité

• poursuivre les efforts visant à approfondir le marché unique, à éliminer les obstacles aux quatre libertés fondamentales - libre circulation des biens, des capitaux, des services et des personnes - et le commerce transfrontalier des biens et des services ;

• contribuer à la consolidation du marché unique du numérique (code européen des communications électroniques, régulation des plateformes, protection des données personnelles, libre circulation des données non personnelles, modernisation de la réglementation du droit d'auteur, fiscalité du numérique) ;

• renforcer les convergences sur les enjeux réglementaires européens des industries culturelles et créations, notamment en matière de partage de la valeur et de promotion de la diversité culturelle ;

• échanger sur la création d'une agence européenne chargée de financer l'innovation de rupture et les initiatives de formation des citoyens au numérique et à ses enjeux ;

• poursuivre les échanges sur les questions sociales de l'UE afin de promouvoir la compréhension mutuelle et la coopération, en particulier en ce qui concerne l'introduction des droits et des principes contenus dans le pilier du droit social européen.

Énergie, climat et transports

• poursuivre la coopération dans le domaine de la politique européenne du climat, de l'énergie et de l'Union de l'énergie ;

• favoriser la transition vers une économie sobre en carbone et respectueuse du climat, grâce à la mise en œuvre du cadre européen pour le climat et l'énergie à l'horizon 2030 et de l'Accord de Paris ;

• poursuivre les échanges sur les différentes composantes du "paquet Mobilité" afin de soutenir la modernisation du secteur des transports dans le respect des différents objectifs (contribution à la croissance économique en Europe, conditions sociales équitables, application et renforcement des règles de marché de l'UE, réduction des nuisances environnementales et sanitaires, lutte contre les fraudes et les abus dans l'UE, etc.).

Économie et finances

• favoriser les convergences sur les perspectives d'approfondissement de l'Union économique et monétaire ;

• échanger sur les perspectives financières pluriannuelles post-2020 et la convergence socioéconomique de l'UE.

1.2. Intensifier la coopération politique bilatérale

• poursuivre les rencontres à haut niveau (ministres, secrétaires d'État, directeurs généraux / secrétaires d'État adjoints, directeurs d'administration centrale à vocation géographique ou sectorielle, chefs d'état-major, etc.) ;

• favoriser le dialogue interparlementaire: organiser des rencontres régulières des groupes d'amitié ainsi que des commissions des Affaires étrangères, des Affaires européennes et de la Défense ;

• poursuivre le dialogue entre Hautes juridictions (Cour constitutionnelle lettone/ Conseil d'État et Conseil constitutionnel français) ;

• développer les contacts, les partages d'expérience et les échanges entre fonctionnaires des deux États et entre administrations et sociétés civiles (invitations de personnalités et d'experts dans les différents secteurs de la relation bilatérale, en particulier sur les sujets européens, pour des conférences, des débats d'idées, etc.).

1.3. Développer la coopération multilatérale

• coordonner l'action des deux pays à l'Assemblée Générale des Nations Unies (ci-après dénommée ONU) ;

• coopérer au sein de l'OSCE et du Conseil de l'Europe ;

• coopérer au sein de l'OCDE ;

• cultiver et promouvoir les valeurs fondamentales et les principes de l'État de droit, de la paix et de la gouvernance mondiale ;

• approfondir la coopération dans le cadre de l'Organisation internationale de la Francophonie en vue de renforcer les aptitudes en langue française des fonctionnaires nationaux et d'échanger les bonnes pratiques ;

• promouvoir la pratique du multilinguisme, y compris de la langue française, à l'ONU, à l'OCDE, l'OSCE, au Conseil de l'Europe et au sein des institutions de l'UE.

2. Coopération économique, énergétique, dans le domaine de l'agriculture, de l'agroalimentaire et du développement de l'administration publique

2.1. Dynamiser les relations économiques

• favoriser le développement des flux de marchandises et de services, notamment dans le domaine de l'agriculture, de l'agro-alimentaire, des infrastructures et des transports (particulièrement les domaines ferroviaires, maritimes et urbains) et de l'énergie ;

• maintenir et renforcer un climat de confiance en vue de préserver et développer les investissements dans les deux pays, en développant le dialogue sur les questions d'intérêt économique commun, telles que le marché de l'emploi et la formation ;

• favoriser la coopération économique, via notamment l'organisation et la participation à des forums d'affaires, des missions commerciales, des foires et des expositions, et l'organisation de rencontres avec les experts des grandes villes et des grands ports sur les infrastructures, l'énergie, l'environnement, et l'utilisation des fonds européens ;

• favoriser l'accès des PME aux marchés letton et français, en facilitant des participations croisées à des opérations économiques de promotion organisées dans l'autre État ;

• encourager les échanges entre les PME dans le domaine de l'innovation et de la compétitivité, et favoriser l'accès de start-up aux incubateurs lettons et français;

• promouvoir la coopération entre la CCI franco-lettone, les experts du commerce international, Business France, le MEDEF International, la CCI France International, les chambres de commerce lettones, les syndicats, associations de métiers et d'autres organisations, dans le but de favoriser le développement des activités entrepreneuriales et du tourisme ;

• favoriser le développement du tourisme et des affaires dans les deux pays en organisant des événements auxquels participent des experts sectoriels, des visites de journalistes et de leaders d'opinion, ainsi qu'en utilisant les lignes aériennes existantes (Riga-Paris, Riga-Nice et Riga-Genève) et à venir (Riga-Bordeaux) ;

• réaliser des opérations de marketing touristique ciblées :

‒ utiliser le portail touristique de la Lettonie en tant que site informatif et base de données ;

‒ organiser des visites de familiarisation (pour des journalistes, des opérateurs de voyages et agents du tourisme, des leaders d'opinion) ;

‒ organiser des ateliers pour les professionnels du tourisme (en coopération avec l'industrie du tourisme) ;

‒ développer la coopération avec les partenaires intéressés (ambassades, entreprises touristiques, etc.) ;

• promouvoir l'échange de connaissances et d'expériences dans le domaine de la bioéconomie.

2.2. Développer la coopération en matière d'agriculture et d'agroalimentaire

• poursuivre les entretiens réguliers entre les ministères de l'Agriculture des deux pays sur la politique agricole commune et les autres sujets d'intérêt commun ;

• renforcer les coopérations entre les administrations et organisations professionnelles concernées, notamment dans les domaines suivants :

‒ filière fibres naturelles (notamment les secteurs lin-oléagineux et chanvre-matériaux) ;

‒ filière bovine (notamment les circuits de commercialisation de la viande) ;

‒ promotion des coopératives agricoles ;

‒ production maraîchère hors sol sous serre chaude ;

‒ gestion des forêts ;

‒ qualité des produits et utilisation des appellations d'origine ;

• développer une coopération entre services vétérinaires permettant de lutter contre les épizooties animales.

2.3. Développer la coopération dans le domaine du transport

• renforcer la coopération entre les aéroports des deux pays, ainsi qu'entre les sociétés de gestion des aéroports (échanges d'expérience en recherche de partenaires stratégiques, développement des services de maintenance, coopération dans le domaine de l'entretien technique et du développement) ; développer la coopération dans le domaine de la formation des pilotes en associant des compagnies aériennes françaises, ainsi qu'en proposant des programmes professionnels reconnus à l'échelle internationale en Lettonie; promouvoir les intérêts européens dans le domaine de l'aviation civile ;

• coopérer dans le cadre du développement des réseaux transeuropéens de transport (RTE-T) et promouvoir la multimodalité de l'infrastructure de transport et la création des connexions de transport, ce qui contribuerait au renforcement du marché intérieur européen, conforterait la libre circulation des biens et des personnes et soutiendrait la croissance économique de l'UE ;

• travailler ensemble au développement des transports internationaux routiers et ferroviaires et promouvoir la coopération dans le domaine d'utilisation du corridor de transit de Lettonie, en particulier dans le cadre de la réalisation du projet d'interconnexion ferroviaire Rail Baltica.

2.4. Développer la coopération en matière énergétique

• renforcer les coopérations dans les secteurs du domaine de l'énergie (production, distribution, transport, stockage, formation, efficacité énergétique, énergie renouvelables, etc.) ;

• favoriser les coopérations industrielles dans le domaine de la désynchronisation de la Lettonie (et des autres pays baltes) du système IPS/UPS ainsi que de la synchronisation avec les réseaux de l'UE ;

• œuvrer à la coopération dans le domaine de la sécurité énergétique en ce qui concerne notamment les sites et les infrastructures stratégiques ;

• favoriser l'organisation de colloques dans le domaine de l'énergie auxquels participeraient les ministères responsables de ce domaine, les principales entreprises et ports des deux pays ;

• favoriser les coopérations dans le secteur de l'utilisation des énergies renouvelables.

2.5. Développement de l'administration publique

• promouvoir les échanges d'expérience et de bonnes pratiques en matière d'administration publique, notamment de gestion des ressources humaines ; promouvoir la modernisation, l'efficacité la bonne gouvernance et la consolidation des valeurs au sein de l'administration publique et œuvrer notamment à la protection des lanceurs d'alerte ;

• favoriser les échanges d'expérience entre l'École d'administration publique de Lettonie et l'École nationale d'administration (ENA) afin de promouvoir des méthodes d'enseignement modernes et des programmes de perfectionnement professionnel destinés aux cadres intermédiaires et supérieurs de l'administration publique ;

• promouvoir des actions de coopération dans les domaines de l'administration publique dans les pays cibles de la politique européenne de voisinage.

3. Partenariat dans le domaine de la défense et de la sécurité intérieure

3.1. Approfondir la coopération en matière de défense et de sécurité

• mettre en œuvre l'Accord intergouvernemental en matière de défense signé par la Lettonie et la France le 7 février 2017 et poursuivre la participation de la France à la mission de police du ciel de l'OTAN, aux activités navales en mer Baltique (notamment la neutralisation des mines) et aux activités du Centre d'excellence sur la Communication stratégique de l'OTAN basé à Riga ;

• favoriser la mise en œuvre des décisions du Sommet de l'OTAN à Varsovie à travers la participation française à la Présence avancée renforcée (eFP) dans la région baltique ; 

• développer la coopération dans le domaine des missions et opérations internationales dans le cadre de l'UE, de l'OTAN et de l'ONU, notamment pour contribuer aux initiatives de renforcement des capacités de pays tiers ;

• entretenir le dialogue stratégique (séminaires de défense franco-baltes, réunions d'état-major, entretiens des experts des ministères de la défense respectifs, participation française de haut niveau à la Conférence de Riga) ;

• intensifier la coopération militaire bilatérale, notamment par des escales de la Marine nationale française et des visites d'autorités politico-militaires ;

• poursuivre la coopération en matière de matériels militaires, et étudier la perspective d'acquisitions de matériels ;

• poursuivre la coopération militaire bilatérale par le biais d'exercices conjoints des forces armées dans un cadre bilatéral ou multilatéral ;

• favoriser le débat d'idées sur les questions de sécurité et de défense, les échanges entre académies militaires et centres de recherche, ainsi que les échanges d'officiers ; 

• favoriser l'enseignement du français au profit des militaires lettons, pour faciliter les échanges en opérations extérieures ;

• coopérer et échanger les bonnes pratiques et les contacts dans les domaines de l'application des nouvelles technologies, de la cybersécurité, de la communication stratégique, des menaces hybrides et de la lutte contre la désinformation ;

• commémorer la participation de la Marine nationale française dans la Guerre d'indépendance de la Lettonie en 1919.

3.2. Développer la coopération en matière de sécurité intérieure

• favoriser la coopération en matière de lutte contre la corruption et la criminalité organisée, de lutte contre le terrorisme et de contrôle aux frontières extérieures ; en particulier, promouvoir une coopération entre les institutions de gardes-frontières (GF et PAF), axée sur la formation des personnels aux nouvelles technologies et aux nouveaux risques engendrés par l'immigration illégale ;

• promouvoir des échanges d'expérience en matière de gestion des crises ;

• lancer un dialogue sur des solutions communes pour l'indépendance et la diversité des médias, l'éducation aux médias et à la pensée critique, avec un accent particulier sur les défis de la désinformation et des fausses nouvelles.

4. Coopération culturelle, éducative, linguistique, universitaire et scientifique

4.1. Intensifier la coopération culturelle, éducative et linguistique

• mettre en œuvre un programme ambitieux dans le cadre des célébrations du centenaire de la Lettonie (en Lettonie comme en France) à partir de 2018 (notamment autour de l'exposition "Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes" au musée d'Orsay à Paris d'avril à juillet 2018) ;

• poursuivre la mise en place du programme de commémoration du centenaire (2017-2021), commencer la mise en œuvre d'un programme visant les questions d'histoire associant musées et professeurs ;

• approfondir le dialogue entre les ministères de la Culture des deux pays sur des thèmes d'intérêt commun tels que la gestion de projets culturels et artistiques, les activités culturelles dans les capitales et les régions, les nouveaux médias et les industries culturelles, en veillant à maintenir la participation des responsables lettons aux stages "Courants" organisés par le ministère de la Culture ;

• poursuivre la coopération et soutenir l'échange d'expérience et les projets communs dans le domaine du patrimoine culturel (formation, gestion, protection, restauration, mise en valeur, interactions avec l'architecture et le design contemporains) ;

• utiliser les coopérations décentralisées pour mieux faire connaître la Lettonie et la France (potentialités socio-culturelles, gastronomie, arts de vivre, création artistique, etc.) ; utiliser les vecteurs européens (Cluster EUNIC, Année européenne du patrimoine 2018) pour organiser des événements incluant les questions culturelles, artistiques et patrimoniales ;

• accentuer la promotion de l'enseignement du français au sein des établissements scolaires lettons et accompagner la formation des professeurs de français ;

• développer une coopération permettant, au-delà de l'Institut français et de l'École Jules Verne de Riga, de construire une "filière française" intégrant des établissements d'enseignement secondaire lettons tels que le Lycée français de Riga, dispensant une partie des enseignements en français et suscitant l'intérêt des élèves pour les programmes de l'enseignement supérieur français ;

• continuer d'organiser la "Semaine de la Francophonie" afin de diffuser les œuvres et la culture francophones ;

• poursuivre la coopération dans le cadre du "Mémorandum relatif à la mise en œuvre d'un programme pluriannuel de formation au français dans l'administration lettone", qui crée des conditions favorables à la pratique du français dans la vie internationale et, tout particulièrement, au sein des institutions européennes ;

• poursuivre la coopération avec l'Organisation internationale de la Francophonie afin d'assurer la formation au français des fonctionnaires et des militaires lettons, par l'Institut français ;

• promouvoir la coopération entre les deux pays dans le domaine du cinéma, y compris la coproduction de films ;

• poursuivre la coopération avec le Mémorial de la Shoah, en offrant des cours de perfectionnement "Approche historique de l'Holocauste" destinés aux professeurs dans  les collèges, lycées, écoles professionnelles et universités de Lettonie, en coopération avec l'Alliance internationale pour la mémoire de l'Holocauste (International Holocaust Remembrance Alliance, IHRA).

4.2. Renforcer la coopération universitaire et scientifique, ainsi que la coopération dans le domaine de la formation professionnelle

• favoriser et soutenir la mobilité des étudiants : entretenir des échanges d'informations réciproques sur les possibilités d'études en Lettonie et en France; utiliser les coopérations décentralisées comme vecteurs de la mobilité étudiante ;

• promouvoir la coopération initiée dans le cadre des programmes d'études de l'aménagement urbain et des industries créatives entre l'Institut d'études politiques de Rennes (Sciences Po Rennes) et l'Académie de la culture de Lettonie ou d'autres institutions des pays nordiques et baltes ;

• approfondir la coopération dans le domaine de la recherche et de l'innovation (programmes nationaux, bilatéraux et européens tels que le partenariat Hubert Curien Osmose) ;

• prolonger la coopération dans le cadre de l'Espace Européen de l'Enseignement Supérieur ;

• mettre en valeur les ressources offertes par les réseaux des alumni (anciens étudiants français en Lettonie et anciens étudiants lettons en France) ;

• mettre en œuvre une approche de recherche décentralisée pour développer la coopération en matière d'innovation et de technologie, en particulier dans le domaine des technologies numériques (ETI, incubateurs, pôles de compétitivité, etc.) ;

• favoriser les coopérations et les échanges scientifiques de haut niveau, notamment dans le cadre du CERN, de l'initiative Ampère (magnétohydrodynamique) et de la rénovation des infrastructures nécessaires aux recherches expérimentales, dans les domaines de la physique nucléaire et de la dynamo notamment ;

• promouvoir la coopération et les échanges d'expérience entre chercheurs français et lettons ;

• renforcer la mise en œuvre du programme Osmose dans les domaines de la science et du développement des technologies et évaluer les possibilités de développer la coopération et les échanges d'expérience dans le domaine spatial ;

• soutenir la coopération dans le domaine de la formation aux métiers de la restauration et de l'hôtellerie entre l'école technique de Jelgava et, notamment, le lycée technique de Saint-Cloud; utiliser la promotion de la gastronomie française à travers "Goût de France" pour développer de nouvelles coopérations entre écoles spécialisées ; soutenir le projet de création d'une école hôtelière en Lettonie ;

• soutenir la coopération existante dans le domaine de la formation à l'industrie du bois entre le Groupe École Supérieure du Bois (Nantes) et l'Institut de recherche et de développement des produits forestiers et ligneux (Jelgava) ;

• promouvoir l'acquisition de l'expérience française et la coopération dans la communication scientifique et la promotion de la science en Lettonie, ainsi que dans l'éducation du public sur l'importance et les réalisations de la science./.
 

Signé à

, le

2018, en double exemplaire, chacun en langues lettone et française.

Ministre des Affaires étrangères de la République de Lettonie	Ministre de l'Europe et des Affaires étrangères de la République française
Edgars RINKĒVIČS	Jean-Yves LE DRIAN