Ministru kabineta noteikumi Nr. 200
Rīgā 2018. gada 3. aprīlī (prot. Nr. 18 18.
§)
2. Aizstāt 3.2. apakšpunktā skaitli "528 000" ar skaitli "523
000".
3. Aizstāt 3.4. apakšpunktā skaitli "3 272 000" ar skaitli "3
277 000".
4. Aizstāt 34.4 punktā vārdus un skaitli "kodam -
tikai grupa 10.2" ar vārdiem un skaitļiem "kodiem - grupa 10.2.
vai 10.41".
5. Papildināt noteikumus ar 36.2 punktu šāda
redakcijā:
6. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētais atbalsts
paredzēts:
44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4.,
5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18.
un 19. punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 20., 21., 22.,
23., 24., 25., 26., 27., 28. un 29. punktā minētos
pētījumus."
7. Papildināt noteikumus ar 45.10. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"45.10. nodrošina cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai
videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko
un tirgus uzraudzību, traktortehnikas vadītāju mācību procesa un
tā nodrošinājuma uzraudzību, kā arī uztur traktortehnikas, tās
piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu."
8. Aizstāt 49. punktā skaitli un vārdu "5. maijam" ar skaitli
un vārdu "15. aprīlim".
9. Izteikt 52.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"52.1.2. un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz
Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu
kopsavilkumu, lai šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā
minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu
apmērā;".
10. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Nr.
p. k. |
Nosaukums |
Darba uzdevumi |
Finansējums
(euro) |
Izpildītājs |
Zemkopības ministrijas
atbildīgais departaments |
1. |
Minimālās augsnes apstrādes
ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas
sējumos |
Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai
bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos skaidrotu
bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību
un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti
salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju
periodā no aprīļa līdz oktobrim:
1) noteikt augu augšanas un attīstības rādītājus
veģetācijas periodā (aprīlis-augusts);
2) noteikt pētāmo faktoru ietekmi uz dažādās augmaiņās
iekļauto kultūraugu ražību, ražas kvalitāti, uz to, kā tiek
izmantotas augu barības vielas, un uz kopējo augsekas
enerģētisko produktivitāti (MJ kg-1)
(augusts-oktobris);
3) noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos rādītājus un
augsnes oglekļa saturu veģetācijas periodā;
4) noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā;
5) noteikt augu slimību izplatību un to ierosinātāju
spektru atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas
varianta (maijs-oktobris)
|
35 572 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
2. |
Graudaugu un rapša šķirņu
izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas
agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās
īpašības |
1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu, miežu,
rudzu, tritikāles) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana
paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un
piengatavības laikā.
2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu,
miežu un auzu) sējumos atkarībā no šķirnes. Novērtēšana
paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.
3. Novērtēt rapša stublāju vēža, baltās puves un
tumšplankumainības izplatību atkarībā no šķirnes. Ziemas
rapsim novērtēšana paredzēta rudenī pirms ziemošanas un īsi
pirms ražas novākšanas, vasaras rapsim - īsi pirms
novākšanas.
4. Citu slimību uzskaite labību un rapša šķirnēm, ja tās
tiek konstatētas (šeit ietilpst arī vārpu slimību
novērtēšana)
|
8964 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
3. |
Pākšaugi - alternatīva sojas
izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas
agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas
apstākļos |
Sagatavot informatīvu bukletu
(brošūru) par zirņu, pupu un lupīnas nozīmi un izēdināšanas
iespējām dažādu sugu lauksaimniecības dzīvniekiem Latvijas
saimniecībās |
5392 |
Agroresursu un ekonomikas
institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
4. |
Dažādu šķirņu aitu un to
krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas
ieguvei |
1. Intensīvai nobarošanai iegādāties Tekselas,
Oksforddaunas, Šarolē, Il-de-Franc šķirnes jērus un
to krustojumus ar LT šķirni, kā arī LT x DOR šķirnes
krustojumus.
2. Nobarošanai ganībās iegādāties vismaz divus jērus no
pētījumā izmantotajām kombinētā tipa šķirnēm un
krustojumiem.
3. Kontrolnobarošanā (stacijā) veikt iegādāto jēru
dzīvmasas kontroli, ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un
taukaudu attīstības novērtēšanai, analizēt un salīdzināt
iegūtās gaļas ķīmisko sastāvu, novērtēt iegūto jēru liemeņu
un to daļu kvalitāti, kā arī veikt pētījuma laikā patērētās
barības uzskaiti un barības izmaksu kalkulāciju intensīvi
nobaroto jēru grupām.
4. Gaļas tipa šķirnes aitu audzēšanas saimniecībās veikt
pētījumā izmantoto šķirņu un krustojuma jēru dzīvmasas
uzskaiti un ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu
attīstības novērtēšanai.
5. Sagatavot iegūto datubāzi, veikt datu analīzi.
6. Sagatavot rezultātu kopsavilkumu.
7. Organizēt semināru
|
42 686 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
5. |
Augu daudzveidība un nezāles
(PRODIVA) |
1. Noteikt nezāļu dinamiku ilggadīgos bioloģiskās
saimniekošanas sistēmas ražojošos laukos.
2. Sagatavot nezāļu ierobežošanas metožu ekonomisko
pamatojumu bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā.
3. Sagatavot informatīvu brošūru par nezāļu vadību
(menedžmentu) bioloģiskajās saimniecībās Latvijas
apstākļos
|
2900 |
Agroresursu un ekonomikas
institūts |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
6. |
Augkopības sistēmas ieviešana
dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu
izmantošanu un aizsardzību ar sedzējaugu izmantošanu
(AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC)) |
Veikt datu apkopojumu un
analīzi, sagatavot projekta rezultātu pārskatu un prezentēt
rezultātus SoilVeg konsorcija noslēguma sanāksmē |
1700 |
Agroresursu un ekonomikas
institūts |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
7. |
Inovatīvs dizains un pasākumi
funkcionālās bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai
bioloģiskajos augļu dārzos (ECOORCHARD) |
Pamatojoties uz pētījuma gaitā
iegūtajiem rezultātiem, sagatavot un izplatīt informāciju
lauksaimniekiem un citiem nozares speciālistiem |
650 |
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
8. |
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050.
gadam |
1. 2018. gadā uzlabot un paplašināt Latvijas
lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM modelis):
1.1. aktualizēt LASAM modeļa datus;
1.2. integrēt modelī investīciju komponenti;
1.3. integrēt LASAM modelī VPP EVIDEnT apakšprojekta
"Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju
samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums"
siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumu
ietekmes novērtējumu;
1.4. uzlabot LASAM modeļa rezultātu vizualizāciju;
1.5. sagatavot instrukciju par lauksaimniecības
attīstības prognožu sagatavošanu, izmantojot LASAM
modeli.
2. Integrēt LASAM un MESAP modeli (MESAP - modelis
klimata pārmaiņas izraisošo un gaisu piesārņojošo vielu
emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai un
apkopošanai ar iekļautu prognožu datu instrumentu
starptautisko ziņojumu sagatavošanas mērķiem):
2.1. sadarbībā ar VARAM un LVĢMC pielāgot LASAM modeļa
iznākuma datu matricu tās izmantošanai MESAP modelī. Tas
ļautu izvairīties no paralēlas lauksaimniecības prognožu
modelēšanas ar LASAM modeli un ar MESAP modeli.
3. Turpināt analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas
Komisijas izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības
ilgtermiņa attīstības prognozēm (RefScen)
|
80 000 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
9. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmas ietvaros |
1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) un punktveida piesārņojuma avotu nozīmi
virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:
1.1. monitorings ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās
četrās monitoringa stacijās drenu lauka un mazā sateces
baseina līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
trijos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
1.2. monitorings, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma
ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu -
gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa
stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes
ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk
kā reizi ceturksnī;
1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu
barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no
lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu
saimniecība lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi
mēnesī.
2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma
modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15
daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgās teritorijas
platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi
mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā
praksē pielietoto FyrisNP (Zviedrija) vai
HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma
emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes
lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu
ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski
plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes)
ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.
Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P
savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā
sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures un pašattīrīšanās
procesus, kuri nepieciešami piesārņojuma slodzes
aprēķiniem.
4. Veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrāciju (N un P savienojumi) astoņās vietās īpaši
jutīgo teritoriju upju baseinos. Ūdens paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī.
5. Uzturēt esošās un, ja iespējams, pilnveidot
monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši
starptautiskās prakses (Nitrātu direktīvas monitoringa
vadlīnijas) un HELCOM rekomendācijām.
6. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot
Latvijas pārskatam informāciju par Nitrātu direktīvas
izpildi
|
47 000 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
10. |
Ieteikumu izstrāde vējauzas un
citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem
Latvijas apstākļos |
1. Iegūt datus par vējauzas, parastās rudzusmilgas,
parastās gaiļsāres un rudzu lāčauzas izplatību Latvijā.
2. Iegūt datus par vējauzas sēklu dīgšanas īpatnībām,
miera periodu un tā saistību ar vējauzas populāciju
ģenētisko daudzveidību.
3. Iegūt laboratorijas testos datus par nezāļu
rezistenci pret herbicīdiem, izmantojot ievāktos nezāļu
sēklu paraugus no augiem, kuru ierobežošanā potenciāli
efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama,
no laukiem, kuros zemnieki novērojuši samazinātu lietotā
preparāta efektivitāti konkrētas nezāļu sugas
ierobežošanā.
4. Matemātiski apstrādāt un izvērtēt nezāļu monitoringā,
lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu laboratorijas testos
iegūtos datus.
5. Izstrādāt vējauzas sēklu dīgšanas matemātisko modeli,
lai palīdzētu prognozēt piemērotāko laiku herbicīdu
lietošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.
6. Iegūt un analizēt datus par noteiktu faktoru
(meteoroloģisko apstākļu, augsnes tipa, agrotehnisko
pasākumu, augu maiņas, lietoto herbicīdu) un to kombināciju
ietekmi uz nezāļu daudzveidību un sastopamību dažādu
kultūraugu sējumos un stādījumos.
7. Turpināt ieteikumu izstrādi vējauzas ierobežošanai
Latvijas agroklimatiskajos apstākļos.
8. Izstrādāt ieteikumus normatīvajiem aktiem par
vējauzas ierobežošanu Latvijas agroklimatiskajos
apstākļos.
9. Izveidot vējauzas sēklu paraugu kolekciju turpmākiem
zinātniskiem pētījumiem.
10. Izmantojot projektā iegūtos datus, sagatavot
publicēšanai zinātniskās publikācijas starptautiski
citējamos nozares žurnālos.
11. Izmantojot projektā iegūtos datus, sagatavot
izglītojošus materiālus un publikācijas lauksaimniecības
nozares žurnālos.
12. Informatīvos pasākumos prezentēt pētījumā iegūtos
rezultātus lauksaimniekiem, lauksaimniecības konsultantiem
un citiem interesentiem
|
99 962 |
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs |
Lauksaimniecības
departaments |
11. |
Integrētai un bioloģiskai
audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un
potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas
tehnoloģiju izstrāde |
1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību,
augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos.
2. Izmēģinājumos Dobelē un Pūrē izdalīt piemērotākās
ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām
šķirnēm izvērtēt piemērotākos vainagu veidošanas paņēmienus
un ražības un kvalitātes parametrus.
3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu
ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un
zālāja kvalitāti dārzā.
4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu
kombinācijas, ieteikt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši
stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.
5. Izmēģinājumos Dobelē un Pūrē izdalīt piemērotākos
potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām
saldo ķiršu šķirnēm
|
51 000 |
Dārzkopības institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
12. |
Integrētai audzēšanai
perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos
un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana |
1. Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas
reģionos izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju
šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai.
2. Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos
Latvijas reģionos izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu
šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām.
3. Izvērtēt krūmu atjaunošanas paņēmienu un apgriešanas
intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu un
ražošanu.
4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas
minerālaugsnē un kūdrā.
5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz
lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos
|
47 000 |
Dārzkopības institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
13. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un
oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana |
1. Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2
piesaistes uzskaites un ziņošanas sistēmu:
1.1. zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas
datu ieguves, apstrādes, validēšanas un izmantošanas metožu
apraksts;
1.2. zemes izmantošanas veida maiņas matricas uzlabojumi
un Meža resursu monitoringa (MRM) datu interpretācijas un
ekstrapolācijas metodes;
1.3. starpinstitūciju sadarbības risinājumi datu ieguvē
un analīzē;
1.4. izstrādātās sistēmas pārbaude, piesaistot ārēju
ekspertu.
2. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG
emisijām LLU mācību pētījumu saimniecībā "Pēterlauki" (divu
gadu laikā):
2.1. noteikt CO2, CH4 un
N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm
(LIZ) atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu
sugas, izmantojot Picarro G2508 gāzu analizatoru
(trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes
paņēmieni);
2.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu
sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp
novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa
temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi
uz SEG emisijām.
3. Pilnveidot minerālaugšņu oglekļa uzkrājumu
modelēšanas instrumentu Yasso:
3.1. kartogrāfiskā materiāla un trīsdimensiju modeļu
izmantošana MRM parauglaukumu atlasei LIZ ar optimālu
mitruma režīmu;
3.2. Python skripta izveidošana lielu datu kopu
ievadei Yasso modelī.
4. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus
un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus (triju gadu
laikā):
4.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu)
raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām
konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tajā skaitā
ilggadīgie zālāji, ziemas kvieši, vasaras kvieši, vasaras
mieži, ziemas rapsis, papuve, auzas un kukurūza
konvencionālajās saimniecībās un auzas, vasaras kvieši,
griķi, ziemas kvieši, vasaras mieži, auzas ar stiebrzāļu
pasēju un sarkanais āboliņš bioloģiskajās
saimniecībās);
4.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un
lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums"
ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;
4.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti
divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi)
un divi reģionāli atkārtojumi. Biomasas uzskaite
turpināsies divas sezonas, lai iegūtu reprezentablas datu
kopas.
5. Aprobēt modelēšanas risinājumus, lai uzskaitītu SEG
emisijas un raksturotu klimata pārmaiņu mazināšanas
pasākumu ietekmi LIZ uz organiskajām augsnēm:
5.1. modelēšanas instrumentu izveides vai adaptēšanas
iespēju analīze organiskajām vielām bagātās augsnēs
notiekošo oglekļa uzkrājuma izmaiņu procesu
raksturošanai;
5.2. Yasso modelī izmantojamo augsnes organisko
vielu šķīdības kvalitatīvo parametru pielāgošana organiskām
vielām bagātajām augsnēm (humusvielu īpatsvara
palielināšana atbilstoši zinātniskajā literatūrā pieejamiem
datiem par organisko vielu sastāvu), lai uzlabotu aprēķinu
kvalitāti;
5.3. augsnes kvalitatīvo parametru uzlabošanas iespēju
analīze, iegūstot empīriskus datus par organisko vielu
sastāvu organiskajām vielām bagātās augsnēs
|
70 261 |
Latvijas Valsts mežzinātnes
institūts "Silava" |
Lauksaimniecības
departaments |
14. |
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā |
1. Apkopot un analizēt zinātniskajās publikācijās un
projektu pārskatos iekļauto informāciju par siltumnīcefekta
gāzu (SEG) emisijām no lauksaimniecībā izmantotām
nosusinātajām minerālaugsnēm dalījumā pa Latvijā
sastopamajiem augšņu tipiem.
Izvērtēt zinātniskajā literatūrā oglekļa dioksīda
(CO2), metāna (CH4) un vienvērtīgā
slāpekļa oksīda emisiju (N2O) cēloņsakarības
atkarībā no augsnes tipa, granulometriskā sastāva,
kultūraugiem, augšņu apstrādes veida, hidroloģiskajiem
apstākļiem, izkliedētā mēslojuma veida un devām.
2. Noteikt un analizēt CO2, CH4 un
N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām
organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm.
Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO2,
CH4 un N2O gāzu emisiju mērījumi
organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot
Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi
minerālaugsnēs notiks tiešā triju lauksaimniecības noteču
monitoringa objektu (Bērze, Mellupīte, Auce) tuvumā, ļaujot
kompleksi izvērtēt paraugteritorijās notiekošos procesus,
tostarp kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas,
drenu noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību
ar SEG emisijām. Mellupītes monitoringa stacijā pētījums
par SEG emisijām tiks veikts 16 eksperimentālajos
izmēģinājumu lauciņos, kuros tiek izkliedētas noteiktas
slāpekli saturoša minerālmēslojuma devas, kas izteiktas kā
slāpekļa deva tīrvielā, tostarp 0 kg, 60 kg, 120 kg, 180 kg
un 240 kg. Pētījumā tiks izmantota lauksaimniecības noteču
monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un
hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un
citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus
tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās
darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir
organiskās augsnes (Mārupe un Laflora). Šajā
gadījumā nebūs iespējams kompleksi izvērtēt mērījumu gaitā
iegūtās SEG emisiju vērtības un augu barības vielu zudumus
ūdenī.
3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās
teritorijās.
Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie
faktori pētāmajās teritorijās, tostarp augsnes mitrums,
augsnes ķīmiskais sastāvs, gaisa temperatūra un nokrišņi,
audzētie kultūraugi, izkliedētā mēslojuma laiks, veids un
devas
|
32 000 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
15. |
Ģenētiski modificētu augu sēklu
un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā
novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības
rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem
apstākļiem |
1. Turpināt ekspozīcijas novērtējumu - eksperimentālu
situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā, ietverot sēklu
un pavairojamā materiāla paraugu vākšanu un laboratoriskos
izmeklējumus.
2. Raksturot risku un sniegt riska novērtējumu,
pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo
apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem.
3. Izstrādāt riska vadības rekomendācijas atbilstoši
Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem
|
59 950 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
16. |
Zālāju zelmeņu veidošana, zāles
lopbarības ražošanas tehnoloģiju pilnveidošana un
daudzfunkcionāla izmantošana |
1. Veikt novērojumus un kopt ierīkotus zālāju zelmeņus
(vismaz 34 dažādus maisījumus), kas paredzēti dažādai
izmantošanai - pļaušanai, ganīšanai un kombinētai
izmantošanai.
2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko
sastāvu.
3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu.
4. Veikt zāles ražas ķīmiskā sastāva noteikšanu un
analizēt ražas kvalitātes pārmaiņas pa izmantošanas
gadiem.
5. Publicējot rakstus populārzinātniskos žurnālos,
informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un citus
interesentus par iegūtajiem rezultātiem.
6. Apkopot pētījumu rezultātus pa izmēģinājumu gadiem un
sagatavot tos izdošanai monogrāfijas veidā
|
55 550 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
17. |
Ganību airenes pirmsselekcijas
materiāla izvērtēšana |
1. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu,
lai izvērtētu plašas izcelsmes ganību airenes
pirmsselekcijas materiālu hibridizācijas audzētavās
atšķirīgos augsnes un klimatiskajos apstākļos divās vietās
Latvijā.
2. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu, kā arī veikt novērojumus, uzskaites un
fenotipēšanu pēc vienota plāna un metodikas mākslīgi
izveidoto tetraploīdo ganību airenes augu (750 gab.)
izlases audzētavā.
3. Pēc noteiktām īpašībām atlasīt tetraploīdos augus,
izstādīt tos izolētos apstākļos un saziedināt savā starpā,
veidojot 3-4 perspektīvas populācijas.
4. Iekārtot diploīdo ganību airenes augu izlases
audzētavu (~1000 augi) un izvērtēt tos pēc vienota plāna un
metodikas.
5. Iekārtot tetraploīdo perspektīvo numuru salīdzinājumu
sētajos lauciņos un izvērtēt tos pēc vienota plāna un
metodikas
|
6000 |
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
18. |
Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka
pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un
ierobežošanas iespējas
|
1. Analizēt lauka pupu sēklas materiālu pirms sējas, pirms
ražas novākšanas un glabāšanas laikā.
2. Turpināt dažādu monitoringa metožu izvērtējumu pupu
sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes
noteikšanai.
3. Veikt citu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.
4. Novērtēt dažādu ierobežošanas metožu efektivitāti
lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas
ierobežošanai
|
21 000 |
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs |
Lauksaimniecības
departaments |
19. |
Dzeltenās rūsas (ieros.
Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un
pasākumi tās postīguma ierobežošanai |
1. Turpināt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos
Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas
struktūru.
2. Veikt eksperimentu laboratorijas apstākļos par
bioloģisko preparātu iedarbību uz dzelteno rūsu.
3. Ierīkot izmēģinājumu lauku, lai novērtētu dažādu
grupu fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas izplatības
ierobežošanai.
4. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un
vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas
infekciju.
5. Turpināt izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa
prognožu precizitāti Latvijas agroklimatiskajos
apstākļos.
6. Uzsākt informatīvā materiāla sagatavošanu par
dzelteno rūsu
|
61 000 |
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs |
Lauksaimniecības
departaments |
20. |
Zinātniski pamatoti labas
ražošanas prakses ieteikumi Campylobacter spp.
izplatības samazināšanai svaigā putnu gaļā |
1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter
spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā
Latvijā.
2. Novērtēt Campylobacter spp. izplatību
ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas
līdz mazumtirdzniecībai.
3. Izstrādāt labas ražošanas prakses ieteikumus
Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības
samazināšanai svaigā broileru gaļā Latvijā
|
26 660 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
21. |
Nanomateriālu satura un
iespējamo risku novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā
pārtikā un pārtikas iepakojumā |
1. Apzināt un aprakstīt pārtikā izmantotos nanomateriālus,
ietverot literatūras (pētniecības rakstu, apskatu, grāmatu
un citu materiālu, tostarp Eiropas Pārtikas drošības
aģentūras un citu Eiropas Komisijas un Latvijas iestāžu
izdotās dokumentācijas) atlasi, analīzi un apkopošanu par
potenciālajām neorganiskas un organiskas izcelsmes vai to
modificētajām nanoizmēru daļiņām, kuras tiek izmantotas kā
piedevas pārtikas produktos vai to iepakojuma materiālos,
kā arī par šo daļiņu radīto iespējamo apdraudējumu, riska
faktoriem un noteikšanas metodēm.
2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās pieejamo
materiāltehnisko bāzi un nepieciešamos papildinājumus
kombinētu metožu izstrādei un izveidot ekspertu grupu,
iesaistot Latvijas zinātnisko institūciju pārstāvjus un
analītiskās iekārtas (BIOR - ICP-MS,
LC-MS/MS; LU - XRF; RTU - Raman,
SEM, AFM; CFI - AFM, TEM,
SEM, Raman, XRF).
3. Ievērojot pieejamo tehnisko kapacitāti, apgūt
analītiskās metodes, lai Latvijas teritorijā izplatītajā
pārtikā un pārtikas iepakojuma materiālos kontrolētu tās
galvenās pārtikā izmantotās nanopiedevas, kuru izplatība
rada risku (amorfā silīcija, titāna, fullerēna un sudraba
nanodaļiņas).
4. Piemērojot izstrādātās analītiskās metodes, apzināt
un raksturot potenciālo neorganisko nanodaļiņu izplatību
Latvijas teritorijā lietotajā pārtikā un tās iepakojuma
sastāvā.
5. Raksturot nanodaļiņu (pēc to formas, izmēra un
koncentrācijas) izplatības risku, sniegt riska novērtējumu,
pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo
apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem
|
38 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
22. |
Kukaiņu mainīgās faunas loma
zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības
riska dinamikā Latvijā |
1. Veikt iespējamo zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību
vektoru - kukaiņu - monitoringu, īpaši invazīvo svešzemju
kukaiņu sugu novērojumus.
2. Izpētīt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo
patogēnu klātbūtni monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās.
3. Izveidot monitoringa datu apkopojumu par vietējo un
invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju
lielumu (vai relatīvo lielumu) un dzīvnieku veselībai
bīstamo patogēnu klātbūtni kukaiņos.
4. Sagatavot ieteikumus turpmākai invazīvo svešzemju
kukaiņu sugu uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai
|
20 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
23. |
Iespējamais E hepatīta
izplatības risks Latvijā |
1. Veikt E hepatīta izplatības monitoringu mājas cūku un
mežacūku populācijā.
2. Izpētīt sastopamos E hepatīta ierosinātāja genotipus
cūku populācijā.
3. Sagatavot monitoringa datu apkopojumu par E hepatīta
izplatību.
4. Sagatavot ieteikumus turpmākai E hepatīta
uzraudzībai, kontrolei un apkarošanai cūkkopības un
cūkgaļas produktu nozares uzņēmumos
|
20 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
24. |
Āfrikas cūku mēra (ĀCM)
endēmijas attīstības risks mežacūku populācijā Latvijā |
1. Apkopot un analizēt virusoloģiskos un seroloģiskos datus
par ĀCM gadījumiem mežacūku populācijā.
2. Veikt temporālo un spatiālo epidemioloģisko datu
analīzi ar ĀCM inficēto un pārslimojušo mežacūku
populācijā.
3. Sagatavot zinātnisko viedokli par ĀCM iespējamo
endēmijas nostiprināšanos Latvijas mežacūku populācijā
|
15 000 |
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" |
Veterinārais un pārtikas
departaments |
25. |
Dārzeņu audzēšana pamīšus slejās
un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu
komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un
efektīvu resursu izmantošanu |
1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un
konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi
īstenot projektu.
2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšus sleju
audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping) ietekmi uz
augsni un biotisko un abiotisko stresu mazināšanu
kultūraugiem un par ietekmi uz ilgtspējību.
3. Veikt izmēģinājuma plānošanu un uzskaiti atbilstoši
projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija
partneriem:
3.1. ierīkot izmēģinājumu laukus: galviņkāpostu un
brokoļu pamīšus stādījumus ar dārza pupām un samtenēm
salīdzināt ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un
paralēli pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes
uzlabotāju (digestāta un komposta) ietekmi salīdzinājumā ar
kontroli (kūtsmēsli) uz kultūraugu ražību 2018.-2020.
gadā;
3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes analīzes (N, P, K,
organiskās vielas un pH izmaiņas augsnē atšķirīgos
variantos), augu analīzes (nitrāti) un ražas uzskaiti
izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai
metodikai.
4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, sagatavot
publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.
5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem
rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju
lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu
praktisko izmantošanu
|
16 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
26. |
Lauksaimniecības sektora
siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju aprēķina metodiku
aktualizācija samazināšanas pasākumu kvantitatīvai
novērtēšanai |
1. Matemātiskā algoritma izstrāde siltumnīcefekta gāzu
(SEG) un amonjaka emisiju aprēķina metodikas saimniecības
līmenī apvienošanai vienā tīmekļa rīkā un aprēķina metodiku
sinhronizācija ar nacionālā līmeņa aprēķina metodikām
lauksaimniecības sektorā, metodikā iekļaujot arī
diferencētus aprēķina detalizācijas līmeņus atbilstoši
zemnieku saimniecības ražošanas apjomam.
2. SEG un amonjaka emisiju samazināšanas pasākumu
kvantitatīvās novērtēšanas aprēķina metodikas izveide
atbilstoši līdzšinējo nacionālo pētījumu rezultātiem un
samazināšanas pasākumu aprēķina daļas detalizācijas
paplašināšana ar iespēju izdrukā saņemt samazināšanas
pasākumu aprēķinu algoritmu.
3. Apvienotā tīmekļa SEG un amonjaka emisiju kalkulatora
programmēšana un testēšana, izmantojot MonteCarlo
simulācijas, un emisiju samazināšanas pasākumu aprēķina
datnes izdrukas versijas pārbaude tīmekļa tiešsaistē
|
22 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
27. |
Latvijas lauksaimniecības
siltumnīcefekta gāzu emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu
(MACC) sasaiste ar oglekļa piesaisti un tā uzkrāšanu
aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un mitrājos |
1. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu (SEG)
emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC)
papildināšana ar pasākumiem, kas veicina oglekļa piesaisti
un tā uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos un
mitrājos, un to praktiska aprobēšana:
1.1. papildināt MACC ar zemes izmantošanas un
zemes izmantošanas maiņas pasākumiem, kas vērsti uz oglekļa
piesaisti un uzkrāšanu aramzemēs, ilggadīgajos zālājos,
mitrājos, un aprēķināt to izmaksu efektivitāti;
1.2. tipisko Latvijas lauku saimniecību (klasteru)
pieejas pielāgošana zemes izmantošanas un zemes
izmantošanas maiņas pasākumiem;
1.3. MACC praktiska aprobācija fokusa klasteru
saimniecībās (piemēri un situācijas saimniecībās).
2. SEG emisiju ietilpības izvērtējums galvenajiem
lauksaimniecības produktiem un to samazināšanas
iespējas:
2.1. SEG emisiju ietilpības, ražošanas resursu patēriņa
un galveno lauksaimniecības produktu ražības kopsakarību
analizēšana Baltijas jūras reģiona valstīs, kā arī valstīs
ar Latvijas lauksaimniecībai līdzīgu lauksaimniecības
struktūru;
2.2. SEG emisiju ietilpības, ražošanas resursu patēriņa
un galveno lauksaimniecības produktu ražības kopsakarību
izvērtēšana dalījumā pa tipiskajām Latvijas lauku
saimniecībām (klasteriem);
2.3. iegūto rezultātu salīdzināšana ar nacionālajiem
(CSP) un starptautiskajiem (FAO, OECD)
statistikas datiem, risinājumu identificēšana SEG emisiju
uz produkcijas vienību samazināšanai.
3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un
starptautiskās dimensijas veidošana
|
29 858* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
28. |
Lopbarības pākšaugu izēdināšanas
zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku
gaļas ražošanai |
1. Veikt dzīvnieku ēdināšanas izmēģinājumus gaļas liellopu,
aitu un gaļas kazu saimniecībās, lai noskaidrotu
optimālākos variantus pilnvērtīgas barības maisījuma
izveidei ar atšķirīgu lopbarības pākšaugu īpatsvaru,
galveno vērību pievēršot pākšaugu piemērotības noteikšanai
pēc sēklu aminoskābju, taukskābju, tanīnu un sagremojamības
rādītājiem.
2. Izvērtēt dažādu pākšaugu un pilnvērtīgas lopbarības
maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku produktivitātes un
kvalitātes rādītājiem un nozīmi pārtikas produktu
patērētājiem.
3. Noskaidrot, kā mainās gaļas kvalitāte atkarībā no
izēdināto pākšaugu sugas un īpatsvara barības devās.
4. Veikt lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehnisko un
ekonomisko izvērtējumu.
5. Sniegt gaļas lopu audzētājiem un jaunajiem
lauksaimniekiem ieteikumus jaunu perspektīvu gaļas produktu
(piemēram, marmorizētās gaļas, kazas gaļas) ražošanā, kā
arī informēt par pašražoto pākšaugu izmantošanas iespējām
atgremotājdzīvnieku nobarošanas un gaļas kvalitātes
uzlabošanā
|
18 500* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
29. |
Lēmuma atbalsta sistēmas
izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai
integrētajā augļkopībā |
1. Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas
Augu aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi
pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas
periodiem, novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās
uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.
2. Prognozēt ābolu tinēja attīstību, izmantojot lēmuma
atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju
par ābolu tinēja attīstību, novērot ābolu tinēja izplatību
saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās
stacijas.
3. Prognozēt augļu koku vēža attīstību, izmantojot
lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt Latvijas Augu
aizsardzības pētniecības centra tīmekļvietnē brīvi pieejamu
informāciju par augļu koku vēža attīstību.
4. Pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro
modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas
apstākļos un kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas
laika noteikšanai
|
20 000* |
** |
Lauksaimniecības
departaments |