Ministru kabineta rīkojums Nr. 73
Rīgā 2018. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 17.
§)
Grozījumi Transporta attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020. gadam
1. Izdarīt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.
gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra
rīkojumu Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam") šādus grozījumus:
1.1. izteikt pamatnostādņu nosaukumu šādā redakcijā:
"Transporta attīstības pamatnostādnes
2014.-2020. gadam
(informatīvā daļa)
(aktualizētas 2018. gadā)";
1.2. papildināt pamatnostādnes aiz nodaļas "Saturs"
ar nodaļu "Ievads" šādā redakcijā:
"Ievads
Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam ir
izstrādātas un apstiprinātas 2013. gadā.
2017. gadā tām veikts starpposma izvērtējums, kurā secināts,
ka dažādu apstākļu dēļ pamatnostādnes atsevišķos būtiskos punktos
jāprecizē (skatīt 6.1nodaļu).
Ar grozījumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020. gadam (Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra
rīkojums Nr. 73 "Grozījumi Transporta attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam") nav mainīts pamatnostādņu
mērķis, darbības virzieni, politikas pamatprincipi, esošās
situācijas raksturojums, sasaiste ar citiem plānošanas
dokumentiem un problēmu apraksts, jo minētā informācija attiecas
uz visu pamatnostādņu darbības periodu un, kā secināts starpposma
izvērtējumā, nebūtu maināma perioda vidū. Ir precizēti daži
sasniedzamie rezultāti, uzdevumi un pasākumi, kā arī rezultāti
papildināti ar faktiski sasniegtajiem rādītājiem līdz 2016.
gadam. Īss grozījumu pamatojums sniegts atsevišķā
nodaļā.";
1.3. papildināt 1. nodaļas trešo rindkopu aiz vārdiem
"augsts satiksmes drošības līmenis" ar vārdiem
"visos transporta veidos";
1.4. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" otro rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas rezultāts - Par 45 % samazināta sliktā
un ļoti sliktā stāvoklī esošā valsts galveno autoceļu daļa un par
15 % - sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošā reģionālo autoceļu ar
asfalta segumu daļa, salīdzinot ar 2012. gadu (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.5. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" ceturto rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas rezultāts - Uzsākts Latvijas dzelzceļa
tīkla elektrifikācijas projekts, kura mērķis ir par 20 %
palielināt elektrificēto dzelzceļa līniju garumu un panākt
CO2 izmešu samazinājumu dzelzceļa kravu pārvadājumos
līdz 60 % attiecībā pret 2012. gadu (precizēts atbilstoši
starpposma izvērtējumam)";
1.6. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" septīto rindkopu šādā redakcijā:
"• Latvijas transporta koridora konkurētspējas
saglabāšana un celšana, saglabājot Latvijas tranzīta nozares lomu
Austrumu-Rietumu transporta koridorā, iekļaujoties vienotajos
transkontinentālos multimodālajos transporta koridoros,
piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot
apstrādājamo kravu apjomus un piesaistot jaunas kravu plūsmas,
tai skaitā kravas ar augstāku pievienoto vērtību, saglabājot
stabilu maksu par publiskās lietošanas infrastruktūras
izmantošanu mainīgu kravu pārvadājumu apjomu apstākļos,
izmantojot Dzelzceļa likumā paredzētā daudzgadu līguma mehānismu
(precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.7. papildināt 1. nodaļas apakšnodaļu "Prioritātes līdz
2020. gadam" aiz vārdiem "ar iespējami mazāku valsts
budžeta finansējumu" ar rindkopu šādā redakcijā:
"Jāuzsver, ka, veicot starpposma izvērtējumu 2017. gadā,
tika konstatēts, ka vairāki transporta turpmāku attīstību
ietekmējoši faktori ir mainījušies, un tādēļ ir precizēti daži
politikas rezultāti un viens prioritātes formulējums.";
1.8. papildināt 2. nodaļu aiz vārdiem "kas vērsti uz
transporta ilgtspējīgu attīstību" ar rindkopu šādā
redakcijā:
"• efektīvas esošās infrastruktūras pārvaldības
sekmēšana.";
1.9. izteikt 4. nodaļas 1. tabulas ceturtās rindas piekto aili
šādā redakcijā:
"• Transporta prioritātes mērķis - uzlabot ārējos un
iekšējos savienojumus
• Uzlabot sadarbību transporta infrastruktūras plānošanas
jomā
• Jūras drošības prioritātes mērķis - attīstīties par vadošo
reģionu jūras drošības jomā
• Kuģošanas prioritātes mērķis - jūras kuģošanas paraugreģiona
attīstīšana";
1.10. izteikt 5.1. apakšnodaļas punkta "Stiprās
puses" trešo apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Attīstīta un labi uzturēta infrastruktūra galvenajos
kravu pārvadājumu virzienos (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.11. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Stiprās
puses" ar divpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Izmaksu efektīva infrastruktūras pārvaldība (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.12. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Vājās
puses" ar devīto apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Nav apstiprināts aizsardzības mehānisms pārvadājumu
apjomu svārstību gadījumam (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.13. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Iespējas"
ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito apakšpunktu šādā
redakcijā:
"• Iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas no jūras kravu
pārvadājumu maršrutiem starp Eiropu un Ķīnu, Indiju,
Baltkrieviju, tādējādi efektīvāk izmantojot infrastruktūras jaudu
(precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Tehnoloģisko jauninājumu ieviešana ar mērķi optimizēt esošo
darbību (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Noslēgt Dzelzceļa likumā paredzēto daudzgadu līgumu,
tādējādi nodrošinot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.14. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Draudi"
ar vienpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Mainīgu starptautisko ģeopolitisko un ekonomisko
apstākļu radītas izmaiņas pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomā un
svārstības maksā par publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanu (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.15. izteikt 5.2.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:
"5.2.1. Pārvaldība un tiesiskais ietvars
1. Nepieciešamais finansējums autoceļu saglabāšanai un
uzturēšanai netiek plānots ilgtermiņā - autoceļiem, kuru
rekonstrukcija finansēta no ES fondiem, nav iespējams nodrošināt
periodisko uzturēšanu, - tas var kļūt par nopietnu šķērsli
tālākai finansējuma saņemšanai no ES.
2. Nav stimulu, kas veicinātu autoceļu atslogošanu no kravu
pārvadājumiem, novirzot tos uz citiem transporta veidiem
(piemēram, dzelzceļu), tādējādi panākot, ka autoceļi tiek mazāk
bojāti un remonti nepieciešami retāk vai mazākā apjomā, līdz ar
to - ar mazāku nepieciešamo finansējumu (precizēts atbilstoši
starpposma izvērtējumam).
3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana
notiek minimāli iespējamā (nepietiekamā) apjomā, jo nav ieviests
ilgtspējīgs, ES tiesību aktiem un labākajai praksei atbilstošs
finansēšanas mehānisms publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.
4. Neskatoties uz publiski akceptētu lēmumu par autoceļu vai
dzelzceļu projektu nepieciešamību, Latvijas likumdošana negarantē
savlaicīgu zemju iegūšanu sabiedriskām vajadzībām, - tas kavē
projektu īstenošanu (tai skaitā ar ES līdzfinansējumu).
5. Valsts uztur neadekvāti lielu maznoslogotu autoceļu tīkla
daļu, salīdzinot ar lielāko daļu ES valstu.
6. Nav skaidras politikas attiecībā uz maznoslogotām dzelzceļa
līnijām un pievedceļiem, - tas sadārdzina infrastruktūru kopumā
un rada potenciālu konkurences priekšrocību klientiem, kuru
pieslēgumus stratēģiskās nozīmes dzelzceļa tīklam daļēji uztur uz
kravu pārvadājumu rēķina galvenajos maršrutos.
7. Nav noteiktas politikas attiecībā uz tām dzelzceļa līnijām,
kurās kustība pārtraukta, - tas rada izmaksas, kuras nevar
attiecināt uz saimniecisko darbību.
8. Nav noslēgts Dzelzceļa likumā paredzētais daudzgadu līgums,
kas nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam).
9. Riski gaisa transporta sistēmas attīstībai, kas saistīti ar
nacionālā pārvadātāja finansiālo stabilitāti.
10. Starptautiskā jūrniecības sektora darba tirgus attīstības
tendences - pieprasījuma samazināšanās pēc Eiropas ierindas
jūrniekiem, kas saistīta ar "lētā" darbaspēka invāziju
no Dienvidāzijas valstīm.
11. Ārējās ES robežšķērsošanas problēmas, kas veido
administratīvās barjeras starptautisko autopārvadājumu
tirgum.
12. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu skaita lejupslīde
un flotes novecošanās - tas apdraud Latvijas vietu Parīzes
Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (turpmāk - PMoU)
Baltajā sarakstā.
13. Sabiedriskā transporta sistēmas atkarība no ierobežotajām
valsts budžeta finansēšanas iespējām.
14. Sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana netiek veikta
vienoti - tā rezultātā tiek neefektīvi un neracionāli izlietots
valsts budžeta finansējums.
15. Starptautisko autopārvadājumu (arī loģistikas pakalpojumu
eksporta) nozares attīstību bremzējošs faktors - administratīvie
šķēršļi piekļuvei atsevišķu valstu tirgiem.";
1.16. papildināt pamatnostādnes ar 6.1 nodaļu šādā
redakcijā:
"6.1 Starpposma izvērtējuma
rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma
Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam" 4.1. apakšpunktam Satiksmes ministrija
iesniedza un Ministru kabinets 2017. gada 18. jūlijā pieņēma
zināšanai pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā
bija iekļauti arī ieteikumi grozījumiem pamatnostādnēs. Grozījumi
pamatnostādnēs izstrādāti, ņemot vērā aktuālo situāciju
transporta nozarē 2017. gada sākumā.
Transporta nozares attīstību Latvijā kopumā ļoti būtiski
ietekmēja ģeopolitiskā situācija kopš 2014. gada (Krievijas
agresija pret Ukrainu, tai sekojošās ES sankcijas pret Krieviju
un Krievijas atbildes reakcija). Kā būtisks riska faktors jāmin
Krievijas īstenotā ostu attīstības programma, kas tai dod
iespējas lielu daļu beramkravu un lejamkravu izslēgt no tranzīta
caur Latviju. Tāpēc ir nepieciešams jau šajā plānošanas periodā
aktivizēt darbību transporta un loģistikas jomā, sekmējot jaunu
tirgu apguvi.
Lai arī ekonomikas izaugsme Latvijā pēc iestāšanās ES bija
viena no straujākajām starp ES valstīm, pēdējos gados tā ir
sarukusi un nostabilizējusies 2-3 % robežās. Pieauguma tempu
palēnināšanos lielā mērā ietekmē tendences ārējā vidē - lēnāka
ekonomikas attīstība arī citās ES valstīs, ekonomiskās situācijas
pasliktināšanās Krievijā un nenoteiktība strauji augošo Āzijas
valstu tirgos.
Grozījumi pamatnostādnēs dzelzceļa attīstības jomā
nepieciešami, ņemot vērā 2014. gadā veikto izpēti un novērtējumu
par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas iespējām. Tajā
norādīts, ka pilnīgas dzelzceļa pamattīkla elektrifikācijas
aplēstās indikatīvās izmaksas ir 1,5 miljardi EUR - tas
vairākkārt pārsniedz ES fondu, tai skaitā Kohēzijas fonda,
2014.-2020. gada plānošanas periodā pieejamo publisko
finansējumu.
Vairāk jāuzsver dzelzceļa satiksmes (ne tikai autosatiksmes)
drošības jautājumi - jānodrošina, lai dzelzceļa kustības drošības
līmenis nepasliktinās un visas nepieciešamās darbības ir vērstas
uz drošiem pārvadājumiem, vides saglabāšanu, ritošo sastāvu,
infrastruktūru un tehnoloģiskajiem procesiem.
Autoceļu attīstības jomā grozījumi pamatnostādnēs
nepieciešami, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts
plānotajā apjomā. Līdz ar to pārskata perioda laikā ir mainītas
prioritātes - finansējums pirmkārt piešķirts valsts galveno
autoceļu sakārtošanai, tādēļ situācija attiecībā uz valsts
autoceļu tehnisko stāvokli ir izmainījusies. Pēdējo triju gadu
laikā sasniegtie darbības rezultāti ir ļāvuši tuvoties
izvirzītajam mērķim valsts galveno autoceļu tīklā, un galveno
autoceļu stāvoklis ir uzlabojies. Taču pieejamais finansējums
valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem nav ļāvis apturēt šo
ceļu stāvokļa pasliktināšanos. Ņemot vērā aktualizēto Valsts
autoceļu sakārtošanas programmu 2017.-2023. gadam, jāprecizē
sasniedzamie rezultāti autoceļu jomā ar mērķi plānotos rezultātus
sasniegt līdz 2023. gadam, vienlaikus meklējot iespējas
piesaistīt papildu finansējumu.
Sabiedriskā transporta jomā, sākot ar 2014. gadu, izveidots
vienots reģionālo (starppilsētu un vietējās nozīmes) maršrutu
tīkla pārzināšanas un vienotas pakalpojumu organizēšanas modelis,
un VSIA "Autotransporta direkcija" ir pārņēmusi
saistības no plānošanas reģioniem. 2021. gadā, slēdzot jaunus
līgumus, paredzēts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem
izvirzīt vienotas, augstākas kvalitātes prasības
transportlīdzekļiem un pakalpojumiem. Viens no būtiskākajiem
izaicinājumiem ir nodrošināt pietiekamu valsts budžeta
finansējumu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu
izdevumu segšanai reģionālajos maršrutos.
Nelieli precizējumi pamatnostādnēs nepieciešami arī attiecībā
uz jūrniecības jomu un aviācijas jomu, kā arī attiecībā uz
jautājumiem, kas saistīti ar videi draudzīgākas transporta
sistēmas attīstību (alternatīvās degvielas, velosatiksme).
Pilns izvērtējums pieejams informatīvajā ziņojumā
"Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam
starpposma izvērtējums" (apstiprināts Ministru kabinetā
2017. gada 18. jūlijā).";
1.17. izteikt 7. un 8. nodaļu jaunā redakcijā (pielikums).
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizētās
pamatnostādnes Valsts kancelejā.
Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris
Kučinskis
Satiksmes ministrs Uldis
Augulis
Satiksmes ministrijas iesniegtajā
redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. februāra
rīkojumam Nr. 73
"7. Turpmākās rīcības plānojums
| Politikas
mērķis |
Konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma,
kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi
izmantojot resursus, t.sk. ES fondus |
| Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
1. Latvija
- ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu
sniedzējs |
|
Uzdevumi, galvenie pasākumi, aktivitātes mērķa
sasniegšanai |
Izpildes
termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie
avoti |
Atbilstība NAP2020 prioritātēm1 |
|
Uzdevums 1.1.
Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras
saglabāšanu
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.1.1. Valsts
autoceļu tīkla uzturēšana un atjaunošana |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.1.1.1.
Valsts autoceļu ikdienas uzturēšana
|
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
518,3 milj. EUR,
valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.
Valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un
pārbūve,
tai skaitā:
|
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
522,4 milj. EUR valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.1.
valsts autoceļu periodiskā atjaunošana un
pārbūve
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
305,3 milj. EUR valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.2.
valsts reģionālo autoceļu segumu atjaunošana
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
152,4 milj. EUR valsts
pamatbudžets |
IAT;
Reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot
autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes
attīstības centrus;
135,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB)
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.3.
valsts vietējo autoceļu segu un tiltu
atjaunošana
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
64,7 milj. EUR, valsts
pamatbudžets |
IAT;
Vietējo autoceļu un pievadceļu sakārtošana,
priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno apdzīvotās vietas
ar reģionālas nozīmes attīstības centriem, kā arī
lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un mežsaimniecības
uzņēmumiem un uz kuriem ir lielāka satiksmes
intensitāte;
45,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB)
|
|
Aktivitāte 1.1.1.3.
Valsts autoceļu tīklā esošo tiltu periodiskā
atjaunošana un pārbūve
|
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
40,0 milj. EUR, valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.4.
Ceļu satiksmes drošības uzlabošana
|
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
17,1 milj. EUR, valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.5.
Satiksmes drošības uzlabojumi apdzīvotās vietās un
Rīgā
|
2015. |
Pašvaldības |
SM |
2,7 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldību finansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā izlietotais finansējums -
10,7 milj. EUR,
2015.-2016.gadā - 2,8 milj. EUR)
|
|
|
Uzdevums 1.2.
Nodrošināt nozīmīgāko transporta koridoru
infrastruktūras attīstību
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.2.1. TEN - T
tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.1.1.
Valsts galveno autoceļu segu rekonstrukcija
(nestspējas palielināšana) [6.1.5. SAM Valsts galveno
autoceļu segu pārbūve, nestspējas
palielināšana]
|
2015. - 2020. |
SM |
LVC |
257,0 milj. EUR,
2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi un valsts
pamatbudžets |
IAT;
Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras
nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu
satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts
galveno autoceļu seguma rekonstrukcija;
181,5 milj. LVL (finansējuma avots: VB - 27,5 milj.
LVL, KF - 154 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.1.2.
E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūves projekta
sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un
īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK
lēmums.
|
2014.- 2020. |
SM |
LVC |
12,8 milj. EUR, valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.2.1.3.
E67/A4 Baltezers - Saulkalne (Rīgas apvedceļš)
pārbūve par divbrauktuvju autoceļu - projekta sagatavošana
tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP modeļa un īstenošanas
uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums.
|
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
8,5 milj. EUR, valsts
pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.2.1.5.
Pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T
tīklu [6.1.4. SAM Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar
TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākums Nacionālas nozīmes attīstības
centru integrēšana TEN-T tīklā]
|
2017.-2020. |
SM |
VARAM, pašvaldības |
52,8 milj. EUR
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts
pamatbudžets, pašvaldību finansējums |
IAT;
Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras
nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu
satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts
galveno autoceļu seguma rekonstrukcija;
103.3 milj. LVL (finansējuma avots: VB - 3,2 milj.
LVL, pašvaldību līdzfinansējums -40.8milj.LVL KF - 59.30
milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.1.6.
TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi
|
2015. |
SM |
LVC |
24,3 milj. EUR,
2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondi un valsts
pamatbudžets
(fakt. 2014.-2016.gadā - 97,9 milj. EUR,
2015.-2016.gadā - 32,5 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.1.7.
Autoceļu rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur
Austrumu pierobežu:
|
|
SM |
LVC |
|
|
|
1) a/c A12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža
(Terehova) km 161,47 - 163,17 rekonstrukcija, paplašinot segu
līdz 4 joslām (tieši pirms RŠV Terehova līdz 6
joslām) |
2016 |
|
|
8,5 milj. EUR
(fakt. 0 EUR)
|
|
|
2) a/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne -
Daugavpils - Lietuvas robeža (Medumi) km 0,6 - 2,6
rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 3 joslām (tieši pirms
RŠV Grebņeva līdz 5 joslām); |
2017 |
|
|
4 milj. EUR |
|
| 3) a/c
P35 Gulbene - Balvi - Viļaka - Krievijas robeža (Vientuļi) km
68,7 - 69,2 rekonstrukcija, paplašinot segu līdz 3 joslām
0,5km garumā (tieši pirms RŠV Vientuļi līdz 5
joslām) |
2017 |
|
|
2,4 milj. EUR
Valsts pamatbudžets, ja likumprojekta "Par
valsts budžetu 2015.gadam" un "Par vidējā termiņa
budžeta ietvaru 2015., 2016., 2017.gadam"
sagatavošanas procesā tiks pieņemts attiecīgs MK lēmums
piešķirt finansējumu
|
|
| Pasākums 1.2.2. TEN-T
tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.1.
Rail Baltic: projektēšana, zemju atsavināšana,
celtniecības uzsākšana (t.sk. līdz 2020.gadam Rīgas
centrālā dzelzceļa stacija un savienojums ar lidostu
"Rīga")
|
2014. - 2024. |
RB Rail AS, SIA "Eiropas
dzelzceļa līnijas" |
SM, LT, EE, FI un PL
institūcijas |
839,5 milj. EUR, 2014.-2020.
gada plānošanas perioda Connecting Europe Facility (CEF
finanšu instruments), valsts pamatbudžets |
TSI;
Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas
izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā Rail
Baltica projektā (TEN-T nodrošināšana);
590 milj. LVL (finansējuma avots: VB - 88,5 milj.
LVL, CEF - 501,5 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.2.
Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija (1.posms)
[6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu
TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un
kapacitāti 6.2.1.1. pasākums Latvijas dzelzceļa tīkla
elektrifikācija]
|
2017.-2023. |
LDZ |
SM |
Plānotās kopējās izmaksas
- 519,0 milj. EUR t.sk. KF - 346,6 milj. EUR |
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras
atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana);
386 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 243 milj. LVL,
CEF - 70 milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 73 milj.
LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.3
Šķirotavas stacijas parku A, B un C signalizācijas
sistēmas modernizācija.
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
42,7 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas periodā, no
tā KF - 36,3 milj. EUR un 6,4 milj. EUR LDz/ valsts budžeta
nacionālais līdzfinansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā - 42,4 milj. EUR t.sk. KF
36 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.4
Liepājas stacijas signalizācijas sistēmu
modernizācija ar sliežu ceļu rekonstrukciju
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
21,3 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 18,14 milj. EUR un 3,20 milj. EUR LDz/ valsts
budžeta nacionālais līdzfinansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā 25,2 milj. EUR, t.sk. KF
19,3 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.5
Pārmiju pārvedu nomaiņa Rietumu-Austrumu koridorā
(180 gab.)
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
16,15 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 13,73 milj. EUR un 2,42 milj. EUR LDz/ valsts
budžeta nacionālais līdzfinansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā - 16,2 milj. EUR, t.sk. KF
13,5 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.6
Tehnoloģisko, korporatīvo balss sakaru un maģistrālā
datu pārraides tīkla modernizācija
"Austrumu-Rietumu" transporta koridorā
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
10,4 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 8,8 milj. EUR un 1,6 milj. EUR LDz/ valsts budžeta
nacionālais līdzfinansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā - 14,2 milj. EUR, t.sk. KF
8,8 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.7
Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija
(aptver 16 stacijas)
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
20,6 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda, KF
finansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā 15,6 milj. EUR, t.sk. KF
15,3 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.8.
ERTMS ieviešana un signalizācijas iekārtu
modernizācija galvenajos mezglos un staciju parkos publiskā
dzelzceļa infrastruktūrā, t.sk.
|
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.8.2.
Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības
sistēmas ieviešana [6.2.1. SAM Nodrošināt
konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu,
veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.
pasākums Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un
izbūve]
|
2019.-2022. |
LDZ |
SM |
Kopējās izmaksas 21,3
milj. EUR, KF finansējums, LDZ līdzfinansējums |
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras
atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana);
15 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 12,75 milj.
LVL, privātais līdzfinansējums - 2,25 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.9. Nozīmīgāko dzelzceļa mezglu
rekonstrukcija:
1)Rīgas dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava -
Mangaļi - Ziemeļblāzma modernizācija; 2)Daugavpils
Šķirošanas stacijas attīstība;
3)Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo
ceļu attīstība [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un
videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību,
kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa
infrastruktūras modernizācija un izbūve]
|
2017-2021 |
LDZ |
SM |
1) Plānotās kopējās izmaksas - 25 milj. EUR, t.sk. KF
finansējums - 21,3 milj. EUR;
2) Plānotās kopējās izmaksas - 36,6 milj. EUR,
t.sk. KF finansējums - 31,1 milj. EUR.;
3) Plānotās kopējās izmaksas - 43,5 milj. EUR,
t.sk. KF - 37 milj. EUR
|
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras
atjaunošana un modernizācija (TEN-T nodrošināšana);
74 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 62,9 milj. LVL,
privātais līdzfinansējums - 11,1 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.10. TEN-T dzelzceļa posmu
rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa
koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica):
Otrā sliežu ceļa būvniecība Skrīveri - Krustpils
(Rīga - Krustpils iecirknis)
Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes
sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 -
Zasulauks
Stacijas Bolderāja 2 ar savienojošo ceļu uz Krievu
salas termināliem būvniecība
Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna
rekonstrukcija
|
2015. |
LDZ |
SM |
32,3 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi un valsts pamatbudžets, neskaitot LDZ finansējumu
(fakt. kopējās izmaksas 247,9 milj. EUR tai skaitā
KF 160,8 milj. EUR, valsts budžets 6,9 milj.
EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.11.
1) Rekonstrukcija/modernizācija: ziemeļu pārrobežu
posms Valmiera - Valka un dienvidu pārrobežu posms Jelgava
- LT robeža.
2) Rekonstrukcija/modernizācija: Sigulda -
Valmiera
|
2015. |
LDZ |
SM |
Kopējās izmaksas 52,9
milj. EUR, tai skaitā TEN-T finansējums 10 milj. EUR, valsts
budžets 33,4 milj. EUR |
|
| Pasākums 1.2.3. Rīgas
brīvostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.3.1.
Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija [6.1.1.
SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot
transporta tīkla mobilitāti]
|
2018.-2021. |
Rīgas brīvosta |
SM |
71,1 milj. EUR, 2014.-2020.
gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves
palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo
Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata
infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T
nodrošināšana);
15 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 12,75 milj.
LVL, privātais līdzfinansējums - 2,25 milj. LVL)
|
| Aktivitāte 1.2.3.2. Pieejas
kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā rekonstrukcijas II
kārta |
2018.-2020. |
Rīgas brīvosta |
SM |
71,1 milj. EUR, privātais
finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.3.3.
Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā
(ostas pievedceļi) [6.1.4. SAM 6.1.4.1. pasākums Rīgas
ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T
tīklā]
|
2018.-2020. |
SM |
RD |
28,2 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts
pamatbudžets, pašvaldības finansējums |
IAT;
Nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras
nodrošināšana un attīstība (TEN-T), tai skaitā pilsētu
satiksmes infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts
galveno autoceļu seguma rekonstrukcija;
81,8 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 40.9 milj.
LVL, pašvaldības līdzfinansējums - 40.9 milj. LVL)
|
| Aktivitāte 1.2.3.4.
Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu
pārcelšanai no pilsētas centra |
2015. |
Rīgas brīvosta |
SM |
16,4 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Rīgas brīvostas finansējumu
(fakt. 2014.-2016. - 49,7 milj. EUR (neskaitot RBP
finansējumu)
Projekta attiecināmās izmaksas 123,258 milj.
EUR
Kohēzijas fonda līdzfinansējums 75,832 milj.
EUR)
|
|
| Pasākums 1.2.4 Ventspils
brīvostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.4.1.
Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem
termināļiem un industriālajām zonām [6.1.1. SAM
Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta
tīkla mobilitāti]
|
2017.-2021. |
Ventspils brīvosta |
SM |
18,5 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves
palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo
Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata
infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T
nodrošināšana);
20 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 14 milj. LVL,
privātais līdzfinansējums - 6 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.4.2.
Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un
atjaunošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības
līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti]
|
2017.-2021. |
Ventspils brīvosta |
SM |
21,9 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves
palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo
Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata
infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T
nodrošināšana);
10 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 8,5 milj. LVL,
privātais līdzfinansējums - 1,5 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.4.3.
Ventspils brīvostas dziļuma uzturēšanas kuģu
iegāde
|
2015.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
19,9 milj. EUR realizācija
atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.4.
Ventspils brīvostas piestātņu elektrifikācija
|
2014.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
7,1 milj. EUR realizācija
atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.5.
Ziemeļu ostas attīstības projekts Ventspils
brīvostā
|
2016.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
99,6 milj. EUR realizācija
atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma un investora
piesaistes |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.6.
Pievadceļi Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem
termināļiem un industriālajām zonām
|
2014. |
Ventspils brīvosta |
SM |
4,8 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu
(fakt. 30,353 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.4.7.
Ventspils brīvostas infrastruktūras attīstība
|
2015. |
Ventspils brīvosta |
SM |
12,8 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu
(fakt. 21,724 milj. EUR)
|
|
| Pasākums 1.2.5. Liepājas
ostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.5.1.
Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana
[6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un
uzlabot transporta tīkla mobilitāti]
|
2017.-2020. |
Liepājas SEZ |
SM |
31,7 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas efektivizācija un atdeves
palielināšana, nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo
Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepāja) pamata
infrastruktūras sakārtošanai un jaudu palielināšanai (TEN-T
nodrošināšana);
20 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 17 milj. LVL,
privātais līdzfinansējums - 3 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.5.1.1.
Karostas kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko
būvju atjaunošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu
drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla
mobilitāti]
|
2017.-2020. |
Liepājas SEZ |
SM |
3,0 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.5.2.
Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras
attīstība
|
2016.-2018. |
Liepājas SEZ |
SM |
16,4 milj. EUR, privātais
finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.5.3.
Liepājas ostas padziļināšana
|
2014. |
Liepājas SEZ |
SM |
2,6 milj. EUR
2007.-2013.gada plānošanas perioda ES fondi,
neskaitot Liepājas SEZ finansējumu
(fakt. KF 8,03 milj. EUR neskaitot LSEZ
finansējumu)
|
|
| Aktivitāte 1.2.5.4.
Liepājas ostas sauszemes pievadceļu attīstība [6.1.1. SAM
Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta
tīkla mobilitāti] |
2017.-2019. |
Liepājas SEZ |
SM |
6,3 milj. EUR
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi,
privātais finansējums
|
|
|
Uzdevums 1.3.
Veicināt mazo ostu attīstību
|
|
|
|
|
|
|
Pasākums 1.3.1. Uzņēmējdarbību veicinošas publiskās
infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija piekrastē
VARAM atbildības pasākums, kur darbības programmā
"Izaugsme un nodarbinātība" iekļautais atbalsta
mērķis "Sekmēt ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un
konkurētspējas faktoru attīstību austrumu pierobežā un
Baltijas jūras piekrastē" neizslēdz iespēju veikt
investīcijas mazo ostu publiskās infrastruktūras attīstībā
saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteiktajām
prioritātēm
|
2014. - 2020. |
VARAM |
SM, ZM, EM |
Daļa no 47,31 milj. EUR,
2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi, pašvaldību
finansējums |
IAT;
Mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas
infrastruktūras attīstība piekrastē;
33,25 milj. LVL (finansējuma avots: ERAF - 26,2 milj.
LVL, pašvaldību līdzfinansējums - 7,05 milj. LVL)
|
|
Uzdevums 1.4.
Nodrošināt starptautiskajiem un ES standartiem
atbilstošas, ilgtspējīgas jūrniecības apakšnozares stabilu
izaugsmi
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.4.1. Latvijas
statusa saglabāšana PMoU "Baltajā sarakstā", cita
starpā veicinot saraksta metodikas pārskatīšanu |
2014.-2020. |
SM |
LJA |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
| Pasākums 1.4.2.
Nacionālās SafeSeaNet sistēmas pilnveidošana atbilstoši
"Single Window" principam |
2014.-2020. |
AiM |
SM, VID, IeM, VARAM |
Nepieciešamais finansējums līdz 2015. gadam - 823,8
tūkst. EUR (579 tūkst. LVL) (bez PVN).
Finansējuma avots - ES finansējums TEN-T programmas
ietvaros (50%) un/vai AIM budžets.
Pēc 2015.gada iespējamas papildus izmaksas sistēmas
darbības pielāgošanai lietotāju prasībām pilnā
apjomā
|
|
| Pasākums 1.4.3. Galveno
kuģu ceļu jūrā uzmērīšana (atbilstoši HELCOM Kopenhāgenas
deklarācijas un Maskavas deklarācijas prasībām) |
2014.-2020.
Kat.1&2 2012. - 2018.
Kat.3 2019.- 2025.
|
SM |
LJA Hidrogrāfijas
dienests |
LJA budžets |
|
| Pasākums 1.4.4. Latvijas
jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana,
paaugstinot tās pievienoto vērtību, lai Latvijā sagatavotie
jūrnieki atbilstu darba tirgus prasībām |
2014.-2020. |
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.4.4.1.
Veicināt ierindas jūrnieku pārkvalifikāciju par kuģu
virsniekiem mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu
tālmācības programmu ietvaros
|
2014.-2020. |
IZM |
SM, jūrniecības izglītības
iestādes, LJA, jūrniecības NVO |
Valsts budžeta esošais
finansējums, privātais kapitāls, LJA budžets |
|
|
Aktivitāte 1.4.4.2.
Pārskatīt vidējo profesionālo jūrskolu darbības
konceptu, pārstrukturēt programmas atbilstoši darba tirgus
prasībām
|
2018. |
IZM |
SM, LJA, jūrniecības
NVO |
Nepieciešams valsts
papildfinansējums un struktūrfondu piesaiste; finansējuma
apmēri tiek aplēsti sadarbībā ar IZM |
|
|
Aktivitāte 1.4.4.3.
Veicināt jauniešu piesaisti jūrnieka profesijai,
organizēt jūrniecības izglītību un jūrnieka profesiju
popularizējošus pasākumus
|
2014.-2020. |
SM |
LJA, jūrniecības NVO,
jūrniecības izglītības iestādes, mācību centri |
Privātais kapitāls 50%, LJA
budžets - 50% |
|
| Pasākums 1.4.5. Autonomas
Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas saglabāšana un
pilnveidošana atbilstoši jūrniecības apakšnozares specifikai,
tajā skaitā finansējuma modeļa uzlabošana |
2020. |
IZM |
SM, LJA, jūrniecības
NVO |
Valsts budžets,
jūrniecības izglītības iestāžu budžets, ES fondi.
Nepieciešamā finansējuma apmērs tiks aplēsts sadarbībā ar
IZM, saistībā ar MK 12.12.2006. noteikumu Nr.994
"Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas
no valsts budžeta līdzekļiem " plānoto
aktualizēšanu |
|
|
Uzdevums 1.5.
Attīstīt Rīgu par nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa
satiksmes centru
|
|
|
|
|
|
| Pasākums.1.5.1. AirBaltic
finanšu situācijas stabilizācija un tālākas attīstības
nodrošināšana |
2014.- 2020. |
SM |
AirBaltic |
Atbilstoši AirBaltic biznesa
plānam 2012.-2016.gadam |
|
| Pasākums: 1.5.2.
Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga""
infrastruktūras nodrošināšana: |
|
|
|
|
|
| Aktivitāte 1.5.2.1.
Nodrošināt projekta "Starptautiskās lidostas
"Rīga" infrastruktūras modernizācija"
īstenošanu, palielinot lidlauka kapacitāti, mazinot lidostas
darbības ietekmi uz vidi un paaugstinot lidojumu
drošību |
30.06.2015 |
SM |
VAS "Starptautiskā
lidosta "Rīga"" |
94,827 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondi, VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" līdzfinansējums un valsts
pamatbudžets
(fakt. kopējās attiecināmās izmaksas ir 93,026
milj. EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57,711
milj. EUR, valsts budžeta finansējums 11,595 milj. EUR un
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
finansējums 23,721 milj. EUR)
|
|
| Aktivitāte 1.5.2.2.
Nodrošināt VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" termināla paplašināšanu (5 un 6
kārta) |
2014.-2020. |
SM |
VAS "Starptautiskā
lidosta "Rīga"" |
5.kārtas 1.posms 17,06 milj. EUR
5.kārtas 2.posms 9,1 milj. EUR
6.kārta 44,5 milj. EUR, VAS "Starptautiskā
lidosta "Rīga"" budžets un lidostas
aizņēmums
|
|
| Aktivitāte 1.5.2.3.
Nodrošināt VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"
infrastruktūras II kārtas būvniecību [6.1.2. SAM Veicināt
drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā
"Rīga"] |
2017.-2020. |
SM |
VAS "Starptautiskā
lidosta "Rīga"" |
23,049 milj. EUR, t.sk.
11,484 milj. EUR 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES
fondi; VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
līdzfinansējums un Valsts kasē ņemtais aizņēmums |
TSI;
Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstība,
lai nodrošinātu infrastruktūras drošības prasību
paaugstināšanu, negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanu
16.05milj. LVL (finansējuma avots: KF - 8.08 milj. LVL,
privātais līdzfinansējums - 7.97 milj. LVL)
|
| Pasākums 1.5.3. Jaunu
starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sagatavošana un
parakstīšana, radot priekšnoteikumus lidojumu maršrutu tīkla
paplašināšanai |
pastāvīgi |
SM |
AirBaltic |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
| Pasākums 1.5.4. Latvijas
integrācijas Eiropas Kopējo debesu projektā
nodrošināšana |
pastāvīgi |
SM |
LGS |
LGS budžets |
|
| Aktivitāte 1.5.4.1. Brīvo
maršrutu gaisa telpas projekts - BOREALIS
(1.kārta). |
2014.-2020. |
SM |
LGS |
699 878 EUR (t.sk. 349 939
EUR LGS līdzekļi, 349 939 EUR CEF finansējums) |
|
| Aktivitāte 1.5.4.2. Brīvo
maršrutu gaisa telpas projekts - BOREALIS
(2.kārta). |
2016.-2020. |
SM |
LGS |
734 500 EUR (t.sk. 367 250
EUR LGS līdzekļi un 367 250 EUR CEF) |
|
| Aktivitāte 1.5.4.3. Gaisa
satiksmes vadības informācijas sistēmas platformas izveides
projekts A-CDM Riga |
2018.-2020. |
SM |
LGS
Lidosta "Rīga"
|
1 930 000 EUR (t.sk. 420
000 EUR LGS un 545 000 EUR lidostas līdzekļi un 965 000 EUR
CEF finansējums) |
|
|
Uzdevums 1.6.
Veicināt reģionālo lidostu attīstību
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.6.1. Liepājas
lidostas attīstības veicināšana |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.6.1.1.
Nodrošināt Liepājas lidostas infrastruktūras
modernizācijas I kārtas būvniecību
|
30.10.2013.
(plānots termiņu pagarināt līdz 2015.g.)
|
SM, Liepājas pilsētas
pašvaldība |
SIA "Aviosabiedrība
"Liepāja"" |
4,007 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondi, Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums
(fakt. 2014.-2016.gadā - 8,8 milj. EUR
(tajā skaitā, KF -7,49 milj. EUR, privātais
finansējums 1,32 milj. EUR))
|
|
| Pasākums 1.6.2. Izstrādāt
priekšlikumus integrētam lidostu pārvaldības
piedāvājumam |
2017 |
SM |
CAA, LGS, lidosta
"Rīga", Ventspils lidosta, SIA
"Avio-sabiedrība "Liepāja"", Ventspils un
Liepājas pašvaldības |
|
|
|
Uzdevums 1.7.
Nodrošināt koordinētu civilmilitāro sadarbību gaisa
transporta jomā
|
pastāvīgi |
SM |
AIM, CAA, LGS; lidosta
"Rīga" |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
|
Uzdevums 1.8.
Paaugstināt tranzīta un loģistikas nozares
konkurētspēju
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.8.1. Sekmēt jaunu
tirgu apguvi un augstas pievienotās vērtības kravu piesaisti
Latvijas tranzīta koridoram, nodrošinot sistemātisku,
koordinētu nacionāla līmeņa atbalstu ārējos tirgos |
31.12.2020. |
SM |
Tranzīta nozares
dalībnieki |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
| Pasākums 1.8.3. Veikt
pētījumu par transporta un loģistikas nozares ieguldījumu
Latvijas tautsaimniecībā, kas kalpotu par pamatu transporta
politikas plānošanas dokumenta izstrādei nākamajam periodam -
pēc 2020.gada |
31.12.2018. |
SM |
Tranzīta nozares
dalībnieki |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
| Uzdevums 1.9. Attīstīt
iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus, sekmējot sadarbību ar
pašvaldībām to attīstības un uzņēmējdarbības atbalsta
pasākumu plānošanā |
31.12.2020. |
SM |
Nozares dalībnieki |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
1 Ailē "Atbilstība NAP2020 prioritātēm"
norādīta: NAP2020 prioritāte, rindu zemāk - prioritātes
ietvaros ietilpstošais uzdevums, rindu zemāk - NAP2020
"Finanšu tabulā" minētais indikatīvais finansējums.
Lietoti šādi saīsinājumi prioritāšu apzīmēšanai: "Tautas
saimniecības izaugsme" apzīmēta ar "TSI", bet
"Izaugsmi atbalstošas teritorijas" - ar
"IAT".
| Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
2.
Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un augstas
kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts
teritorijā |
| Uzdevumi un
galvenie pasākumi mērķa sasniegšanai |
Izpildes
termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā iespējamie
avoti |
Atbilstība NAP2020 prioritātēm1 |
|
Uzdevums 2.1.
Sakārtot valsts reģionālos autoceļus
|
|
|
|
|
IAT;
Reģionālo autoceļu sakārtošana, priekšroku dodot
autoceļiem, kuri savieno nacionālās un reģionālās nozīmes
attīstības centrus;
196 milj. LVL (finansējuma avots: VB - 29,4 milj.
LVL, ERAF - 166,6 milj. LVL)
|
| Pasākums 2.1.1. Grants
segumu rekonstrukcija [6.3.1. SAM Palielināt reģionālo
mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu
kvalitāti] |
2016. - 2020. |
SM |
LVC |
65,7 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi un valsts
pamatbudžets |
|
| Pasākums 2.1.2. Asfalta
segu rekonstrukcija |
2014. - 2020. |
SM |
LVC |
211,3 milj. EUR, 2014.-2020.
gada plānošanas perioda ES fondi un valsts
pamatbudžets |
|
| Pasākums 2.1.3. Valsts
reģionālo autoceļu maršrutu sakārtošana |
2015. |
SM |
LVC |
29,9 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi un valsts pamatbudžets
(fakt. 193,4 milj. EUR. 2014.-2016.gadā - 54,6
milj. EUR)
|
|
| Uzdevums 2.2. Sakārtot
pilsētu ielu, t.sk. tuneļu un pārvadu infrastruktūru |
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.2.1. Rīgas
pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija
(nestspējas palielināšana) [6.1.3. SAM Nodrošināt
nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem
un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.1.
Pasākums Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas
attīstība] |
2014.-2020. |
SM |
VARAM, RD |
118,96 milj. EUR (KF -
75,11 milj. EUR un pašvaldības līdzfinansējums 43,85 milj.
EUR) |
IAT;
Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju
veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (t.sk, transporta,
tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes
jomās);
105,9 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 52.95 milj.
LVL, pašvaldību līdzfinansējums - 52.95 milj. LVL)
|
| Pasākums 2.2.2.
Tranzītielu sakārtošana pilsētu |
2015. |
Pašvaldības |
SM |
30,4 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, valsts pamatbudžets, neskaitot pašvaldību
finansējumu
(fakt. 25,5 milj. EUR bez pašvaldību
finansējuma)
|
|
|
Uzdevums 2.3.
Sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu
infrastruktūru
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.3.1. Dzelzceļa
pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (peroni,
informācijas sistēmas, atbilstība prasībām personām ar
ierobežotām kustības iespējām) [6.2.1. SAM Nodrošināt
konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu,
veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.
pasākums Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un
izbūve] |
2019.-2023. |
LDZ |
SM, PV |
24,2 milj. EUR,
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums |
|
| Pasākums 2.3.3.
Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna
administratīvā centra teritorijā [6.1.3. SAM Nodrošināt
nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem
un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.2.
Pasākums Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna
apkaimē] |
2017.-2022. |
SM |
VARAM, RD |
11 milj. EUR (KF 7,09
milj. EUR un pašvaldības līdzfinansējums 3,91 milj.
EUR) |
IAT;
Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju
veikšanai nepieciešamo infrastruktūru (t.sk, transporta,
tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes
jomās);
10 milj. LVL (finansējuma avots: KF - 5 milj. LVL,
pašvaldību līdzfinansējums - 5 milj. LVL)
|
|
Uzdevums 2.4.
Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus,
nodrošinot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā
garantētās minimālās pasažieru pārvadājumu vajadzības
(nokļūt izglītības iestādēs, ārstniecības iestādēs,
darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā
(vispārpieņemtajā) darba laikā).
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.4.1.
Pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu 100% sabiedriskā
transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo
teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas
teritorijā |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 2.4.1.1. Veikt visaptverošu sabiedriskā
transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos
pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu
nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami
mazāku publisko finansējumu, tostarp:
1) nosakot ilgtermiņā ekonomiski un finansiāli
pamatotu un pasažieru plūsmām atbilstošu dzelzceļa
pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu un autopārvadājumu
maršrutu tīklu un apjomu,
2) izvērtējot nosacījumus brīvās konkurences
ieviešanai vismaz daļā starppilsētu autobusu pārvadājumu
tīkla, kā arī juridiskās procedūras un iespējamās sekas,
grozot/pārtraucot ilgtermiņa koncesiju līgumus.
|
01.07.2014. |
SM |
ATD, VARAM, plānošanas
reģioni |
113 829,7 EUR (ekspertu piesaiste)
VSIA "Autotransporta direkcija"
budžets
(fakt. VSIA "Autotransporta direkcija"
ikgadējā budžeta ietvaros)
|
|
| Aktivitāte 2.4.1.2. Ieviest
vienotu maršrutu tīklu plānošanu reģionālajiem starppilsētu
un vietējās nozīmes maršrutiem |
01.01.2014. |
SM |
ATD, VARAM, plānošanas
reģioni |
+203 100,7 EUR ATD daļējai funkciju pārņemšanai no
plānošanas reģioniem.
(daļēji saglabājas plānošanas reģionu funkcijas un
ikgadējais finansējums šo funkciju veikšanai 284 574,4 EUR
apmērā)
Valsts pamatbudžets
(fakt. piešķirti 53 297 EUR gadā. 2016.gadā
plānošanas reģioniem piešķirti 215 000 EUR)
|
|
| Aktivitāte 2.4.1.3.
Vienotas biļetes ieviešana vilciena-autobusa
maršrutos |
No 2015. |
SM |
PV, LDz, ATD |
Ietverti zaudējumos, kurus
sedz pārvadātājam par sabiedriskā transporta pakalpojumu
pasūtījuma izpildi no valsts budžeta. |
|
| Aktivitāte 2.4.1.4. Visos
reģionālajos autobusu maršrutos, kuri tiek veikti valsts
pasūtījuma ietvaros, ieviest pēc vienotiem principiem veidotu
tarifu. |
2015.-2017. |
SM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzējiem. |
|
| Aktivitāte 2.4.1.5.
Ieviest abonementu biļetes reģionālajos autobusu
maršrutos |
No
09.11.2015. |
SM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzējiem |
|
| Aktivitāte 2.4.1.6.Ieviest
bezskaidras naudas norēķinu iespējas sabiedriskajā
transportlīdzeklī, sākotnēji tās ieviešot ekonomiski
izdevīgajos maršrutos ar nodrošinātu pasažieru
plūsmu. |
2017.-2020. |
SM |
ATD, PV |
Piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzējiem |
|
| Aktivitāte 2.4.1.7.
Izveidot un ieviest braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju
uzskaites sistēmu elektroniskās identifikācijas veikšanai no
2021.gada personām, kurām noteikti braukšanas maksas
atvieglojumi. |
2017.-2020. |
SM |
ATD, PV, LM, IeM,
SIF |
Braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites
sistēmas uzturēšanai ATD no valsts budžeta līdzekļiem
2017.gadā 86 000 EUR.
+ 142 790 EUR 2016.gadā piešķirtais un ATD
neizlietotais finansējums sistēmas izveidošanai
2017.gadā.
Atbilstoši likumam "Par vidējā termiņa
budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam" paredzēti
86 000 EUR katru gadu.
|
|
| Aktivitāte 2.4.1.8.
Maršrutu un reisu pārskatīšana un vienota tīkla izveidošana,
lai nodrošinātu iedzīvotājiem garantēto sabiedriskā
transporta pieejamību atbilstoši NAP noteiktajam, un brīvā
tirgus ieviešanas pasākumu pakāpeniska realizācija |
2014.-2020. |
SM |
ATD, plānošanas
reģioni |
33.6 milj. EUR (23,6 milj.
LVL), valsts pamatbudžets (NAP 2020) |
IAT;
Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana
vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā, nodrošinot
lauku iedzīvotājiem iespējas nokļūt reģionālas nozīmes
attīstības centros, un no tiem nacionālas nozīmes
attīstības centros un galvaspilsētā (pagastu savienojums ar
21+9, vismaz divas reizes dienā);
23,6 milj. LVL (4,8 milj. LVL Reisu skaits pagastu
savienojumam ar tuvāko reģ.att.centru (21+9) 100% apmērā +
7,6 milj. LVL Reisu skaits pagastu savienojumam ar tuvāko
reģ. att. centru (21+9) 75% apmērā + 11,2 milj. LVL
Maršrutu tīkls pagastu savienojumam ar novadu centriem un
reģionālās nozīmes centriem vismaz 2 x dienā ) (finansējuma
avots: VB - 23,6 milj. LVL)
|
| Aktivitāte 2.4.1.9.
Maršrutu un reisu pārskatīšana un vienota tīkla izveidošana,
pārņemot pašvaldību organizētos skolēnu pārvadājumu
maršrutus, veicot nepieciešamos grozījumus sabiedriskā
transporta maršrutos, lai novērstu dublēšanos ar sabiedriskā
transporta maršrutiem. |
2015.-2020. |
SM, IZM,
VARAM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta
pakalpojumu sniedzējiem |
|
|
Aktivitāte 2.4.1.10. Sabiedriskā transporta
pieejamības un pievilcības veicināšana
1) uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru
izveidojot multimodālos pārsēšanās punktus, izveidojot
"noliec un brauc" parku sistēmu,
2) integrējot dzelzceļa transportu Rīgas pilsētas
sabiedriskā transporta tīklā,
3) sasaistot reģionālos sabiedriskā transporta
maršrutus ar pilsētu maršrutiem,
4) veicot iedzīvotāju aptauju par pārvietošanās
nepieciešamību
5) ieviešot Pierīgas zonā elektrovilcienu regulāro
intervāla grafiku un maksimumstundu laikā, iecirkņos
Dubulti-Rīga, Jelgava-Rīga, Ogre-Rīga un
Carnikava-Rīga
|
2020. |
SM |
ATD plānošanas reģioni,
pašvaldības |
1,305 milj. EUR, valsts
pamatbudžets (NAP 2020) |
IAT;
Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana
vienotā autobusu un vilcienu maršrutu tīklā, nodrošinot
lauku iedzīvotājiem iespējas nokļūt reģionālas nozīmes
attīstības centros, un no tiem nacionālas nozīmes
attīstības centros un galvaspilsētā (pagastu savienojums ar
21+9, vismaz divas reizes dienā);
0,917 milj. LVL (finansējuma avots: VB - 0,917 milj.
LVL)
|
| Pasākums 2.4.2. Attīstīt
videi draudzīgu sabiedriskā transporta (sliežu transporta)
infrastruktūru [4.5.1. SAM Attīstīt videi draudzīgu
sabiedriskā transporta infrastruktūru] |
2017.-2022. |
SM |
VARAM, Pašvaldības |
127,7 milj. EUR (KF -
108,5 milj. EUR un nacionālais finansējums (valsts budžeta
dotācija pašvaldībām, pašvaldību un privātais finansējums)
vismaz 19,2 milj. EUR) |
90 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 76,5 milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 13,5
milj. LVL) |
| Pasākums 2.4.3.
Publiskais transports ārpus Rīgas |
2014. |
Pašvaldības |
SM |
5,31 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot pašvaldību finansējumu
(fakt. 2014.-2016.gadā 8,8 milj. EUR bez
pašvaldību finansējuma)
|
|
| Pasākums 2.4.4. Jauna
dzelzceļa elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde 2020. ÷ 2023.
gadu periodā. |
2020.-2023. |
SM |
PV |
Projekta izmaksas:
2020.gadā - 41,4 milj. EUR; 2021.÷ 2023.gadā - 170,6 milj.
EUR; PV aizņēmums no kredītiestādēm |
|
|
Uzdevums 2.5.
Attīstīt videi draudzīgas un zema oglekļa dioksīda
emisijas līmeņa transporta sistēmas, kā arī veicināt
ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās
|
|
|
|
|
|
|
Pasākums 2.5.1.
Elektrotransportlīdzekļu (turpmāk - ETL) uzlādes
infrastruktūras izveidošana Latvijā [4.4.1. SAM Attīstīt
elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru
Latvijā]
|
2016.-2021. |
SM |
CSDD |
8,4 milj. EUR 2014.-2020.gada
plānošanas perioda ES fondi, valsts pamatbudžets |
Atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem
energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus
alternatīvos energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā
arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta
ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu
izmantošana;
3 milj.LVL (finansējuma avots: ERAF - 1,5 milj.LVL,
privātais līdzfinansējums - 1,5 milj.LVL)
|
|
Pasākums 2.5.2.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra
Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu
infrastruktūras ieviešanu pārņemšana (Alternatīvo degvielu
attīstības plāna 2017.-2020. gadam ietvaros)
|
2020. |
SM |
EM, CSDD,
VARAM |
8 460 420 EUR (t.sk. 5 260
420 EUR ES fondi ETL uzlādes infrastruktūras izveidei, 3 200
000 EUR valsts pamatbudžets). Jautājums par valsts budžeta
līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos
gados (ETL iegādes veicināšanai un pētījumiem), normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu prioritāriem
pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" un
likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam"
sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās
iespējas. |
|
|
Pasākums 2.5.3.
Izstrādāt Velotransporta attīstības plānu
|
2018. |
SM |
LVC |
Plāna izstrādei nav
papildu ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
| Rīcības
virziens mērķa sasniegšanai |
1. Latvija - ilgtspējīgs transporta un loģistikas
pakalpojumu sniedzējs
2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība un
augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts
teritorijā
|
| Uzdevumi
un galvenie pasākumi mērķa sasniegšanai |
Izpildes
termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā avoti |
|
Uzdevums 3
Nodrošināt ilgtspējīgu transporta un loģistikas
nozares pārvaldību
|
|
|
|
|
| Pasākums 3.1. Autoceļu
finansējuma modeļa pilnveidošana |
01.01.2019. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.2. Vietējo
autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas
izstrādāšana |
31.12.2016. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.2.1
Valstī esošo ceļu tīkla izvērtējuma, tostarp vērtējot esošā
ceļu tīkla efektivitāti, izstrādāšana |
31.12.2017. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
| Pasākums 3.3. Ilgtspējīga
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un
atjaunošanas finansēšanas mehānisma izstrāde, paredzot valsts
budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvas, ar ko izveido
vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija),
prasību par Indikatīvo plānu, kā arī Daudzgadu līguma
noslēgšanu |
|
|
|
|
|
Aktivitāte 3.3.1.
Grozījumi normatīvajos aktos
|
30.06.2015. |
SM |
VDA, LDZ, LRN, SPRK |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
Aktivitāte 3.3.2.
Indikatīvā plāna un Daudzgadu līguma izstrāde un
noslēgšana
|
28.02.2018. |
SM |
VDA, LDZ, LRN, SPRK |
Plāna un līguma izstrādei
nav ietekmes un valsts pamatbudžetu. Daudzgadu līgumā un
Indikatīvajā plānā paredzēto pasākumu (aktivitāšu) īstenošana
tiks nodrošināta atbilstoši valsts budžetā paredzētajam
finansējumam. Ja valsts budžetā paredzētais finansējums nav
pietiekošs, tad jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos gados,
normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu
prioritāriem pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta
"Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un
2021.gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu
2019.gadam" sagatavošanas procesā, ievērojot valsts
budžeta finansiālās iespējas |
| Pasākums 3.4. Valsts
politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrāde
kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras
(ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu
apsaimniekošanai |
30.06.2014. |
SM |
LDZ |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.5. Izstrādāt
Latvijas Elektromobilitātes Nacionālā plāna projektu
2014.-2016.gadam |
01.03.2014. |
SM |
PKC, CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
| Pasākums 3.6. Autoceļu
lietošanas nodevas ieviešana |
|
|
|
|
| Aktivitāte 3.6.1. Veikt
grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izstrādāt ar
to saistošos normatīvos aktus |
2013 |
SM |
|
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
| Aktivitāte 3.6.2. Autoceļu
lietošanas nodevas piemērošanas uzsākšana |
01.07.2014. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz
valsts pamatbudžetu |
|
Uzdevums 4
Izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības
plānu
|
|
|
|
|
| Pasākums 4.1. Izstrādāt
Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.-2016.gadam |
01.03.2014. |
SM |
CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
| Pasākums 4.2. Veikt Ceļu
satiksmes drošības plāna 2014.-2016.gadam rezultātu
izvērtējumu un izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu
2017.-2020.gadam |
2016 |
SM |
CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
8. Politikas un darbības rezultāti (precizēti
atbilstoši starpposma izvērtējumam un pievienota faktiskā
informācija par 2014.-2016.gadu)
| Politikas
mērķis |
Konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma,
kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi
izmantojot resursus, t.sk. ES fondus |
|
Apakšmērķis/darbības virziens |
Latvija -
ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu
sniedzējs |
| |
|
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Samazināts valsts autoceļu ar
asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 57%,
salīdzinot ar 2012.gadu |
Valsts galveno autoceļu sliktā
un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012.
gadu |
20%
fakt. 0%
|
29%
fakt. 8%
|
37%
fakt. 23%
|
26% |
31% |
33% |
45% |
| |
Valsts reģionālo autoceļu ar
asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums,
%, salīdzinot ar 2012.gadu |
5%
fakt. 0%
|
10%
fakt. 0%
|
15%
fakt. 2%
|
3% |
3% |
4% |
15% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts galvenajiem autoceļiem (%
no ceļu garuma) |
fakt. 47,1% |
fakt. 42,2% |
fakt. 35,3% |
32,8% |
27,9% |
28,1% |
22,4% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem
(% no ceļu garuma) |
fakt. 51,2% |
fakt. 49,6% |
fakt. 48.1% |
46,7% |
48,2% |
47,6% |
41,4% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts vietējiem autoceļiem (%
no ceļu garuma) |
fakt. 42,7% |
fakt. 42,7% |
fakt. 42,7% |
42,9% |
46,3% |
47,5% |
52,5% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās grants segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem (% no
ceļu garuma) |
fakt. 38,5% |
fakt. 40,1% |
fakt. 40,4% |
38,2% |
38% |
37% |
36% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās grants segas uz valsts vietējiem autoceļiem (% no ceļu
garuma) |
fakt. 41,1% |
fakt. 42% |
fakt. 42,6% |
42,7% |
39,7% |
36,8% |
33,9% |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Konkurētspējīga dzelzceļa
infrastruktūra |
Dzelzceļa kravu pārvadājumu
īpatsvars (tonnas izteiktas %) no kopējā sauszemes
pārvadājumu apjoma |
64%
fakt. 48%
|
64%
fakt. 47%
|
66%
fakt. 43%
|
43% |
43% |
43% |
43% |
| |
Palielināts iekšzemes dzelzceļa
kravu pārvadājumu apjoms (% pret iepriekšējo gadu) |
fakt. 7% |
fakt. 33% |
fakt. -11% |
10% |
10% |
10% |
10% |
| |
CO2 izmešu
samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (%) attiecībā pret
2012.gadu2 |
0%
fakt. 10%
|
0%
fakt. 12%
|
0%
fakt. 22%
|
0% |
30% |
30% |
30% |
2 Aprēķināšanai izmantots UIC (Starptautiskā
dzelzceļu apvienība) ieteiktais CO2 izmešu faktors,
kas sevī ietver CO2 izmešus no dīzeļdegvielas, kas
radušies visā produkta dzīves cikla laikā
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Rīga - dinamiski augošs
Baltijas reģiona un Ziemeļeiropas līmeņa gaisa satiksmes
centrs |
Ikgadējs apkalpoto pasažieru
skaita pieaugums, % |
6%
fakt. 0,5%
|
11%
fakt. 7,2%
|
3,5%
fakt. 4,6%
|
6,1% |
3,2% |
3,1% |
5,2% |
| |
Ikgadējs apkalpoto kravu apjoma
pieaugums (neskaitot militārās kravas), % |
2%
fakt. 10%
|
2%
fakt. -11%
|
2%
fakt. 7%
|
2% |
2% |
27% |
6% |
| |
Lidojumu maršrutu skaits
(ziema/vasara) |
2
fakt. 70/83
|
2
fakt. 66/87
|
2
fakt. 69/79
|
> 69/79 |
> 69/79 |
> 69/79 |
> 69/79 |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Uzlabota transporta
drošība |
Ceļu satiksmes negadījumos bojā
gājušo skaita samazinājums, salīdzinot ar 2010. gadu, % |
29,8%
fakt. 2,8%
|
33,5%
fakt. 14,3%
|
36,7%
fakt. 27,6%
|
39,9% |
43,1% |
46,3% |
50% |
| |
Latvija atbilst noteiktajam
dzelzceļa kustības drošības līmenim (nepārsniedz riska
robežas riska kategorijās, kādas noteiktas saskaņā ar EK
lēmumu par dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro
kopumu). |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665
x10-9
|
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665
x10-9
|
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665
x10-9
|
1. NRV1.1.
78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665
x10-9 |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
Notiek EK izpēte
|
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80 x10-9
|
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80 x10-9
|
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80 x10-9
|
2. NRV2. 64,80
x10-9 |
2. NRV2. 64,80
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0 x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0
x10-9 |
3. NRV3.1. 239,0
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4. 11,60x10-9
|
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4. 11,60x10-9
|
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4. 11,60x10-9
|
4. NRV4.
11,60x10-9 |
4. NRV4.
11,60x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00 x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00
x10-9 |
5. NRV 5. 1310,00
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6. 1660,0x10-9
|
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6. 1660,0x10-9
|
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6. 1660,0x10-9
|
6. NRV 6.
1660,0x10-9 |
6. NRV 6.
1660,0x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
Relatīvais nopietnu dzelzceļa
negadījumu skaits (uz vilcienkilometriem) (nepārsniedz
vērtību) |
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Palielinājusies
elektromobilitātes loma |
ETL (%) no jaunajiem
transportlīdzekļiem ? |
1,2%
fakt. 1,17%
|
1,5%
fakt. 0,26%
|
2,5%
fakt. 0,76%
|
1,71% |
1,85% |
1,96% |
2,32% |
| |
CO2 ietaupījums no ETL (%) |
0
fakt. 0,005%
|
0,1%
fakt. 0,01%
|
0,1%
fakt. 0,04%
|
0,1% |
0,2% |
0,3% |
0,4% |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Latvija ir iekļauta PMoU
Baltajā sarakstā, kas liecina par Latvijas karoga kuģu
atbilstību ES noteiktajām kvalitātes prasībām |
Aizturēto Latvijas karoga kuģu
skaits ārvalstīs pret inspekciju skaitu (%), tiecoties
samazināt pārejas faktoru no 0,15 uz 0 vai negatīvu
(nosacījums iekļaušanai Baltajā sarakstā) |
0,04
fakt. 0
|
0
fakt. 0
|
0
fakt. 0
|
<=0 |
<=0 |
<=0 |
<=0 |
| Palielināts augsti
kvalificētu jūrnieku īpatsvars un to konkurētspēja globālajā
tirgū |
Kuģu virsnieku īpatsvars
nodarbināto jūrnieku resursā |
46%
fakt. 46%
|
46%
fakt. 47%
|
46%
fakt. 48%
|
48% |
48% |
49% |
50% |
| Efektivizēta piekrastes un
ostas valsts pienākumu izpilde |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
Nodrošināta pāreja uz ostu
formalitāšu kārtošanu elektroniskā veidā un izmantojot
vienoto kontaktpunktu |
|
|
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
| |
Atbilstoši starptautiskajām
prasībām uzmērīti galvenie kuģu ceļi jūrā |
200 jūras jūdzes
fakt. 530 km2
|
200 jūras jūdzes
fakt. 520 km2
|
200 jūras jūdzes
fakt. 780 km2
|
600 km2 |
600 km2 |
600 km2 |
600 km2 |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Kravu apgrozījuma pieaugums
ostās straujāks nekā konkurējošo valstu ostās |
Kravu apgrozījuma pieaugums, %,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu |
3%
fakt. 5,2%
|
3%
fakt. -6,2%
|
3%
fakt. -9,3%
|
3% |
3% |
3% |
3% |
| |
Konteinerkravu (TEU) pieaugums
no jaunajiem tirgiem, %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu |
6,7% |
1,9% |
5,9% |
10% |
10% |
10% |
10% |
| Popularizētas Latvijas
tranzīta un loģistikas iespējas |
Starpvaldību komisiju, tranzīta
darba grupu un vizīšu skaits |
fakt. 32 |
fakt. 31 |
fakt. 83 |
70 |
70 |
70 |
70 |
| |
Mārketinga aktivitāšu,
starptautisko izstāžu skaits mērķa tirgos |
fakt. 9 |
fakt. 8 |
fakt. 8 |
11 |
8 |
8 |
8 |
| Pasaules Ekonomikas Foruma
globālais konkurētspējas indekss par transporta
infrastruktūras kvalitāti (vieta) |
Ceļu kvalitātes indekss
(vieta) |
fakt. 3,1 (108) |
fakt. 3,3 (96) |
fakt 3,2 (95) |
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
| |
Dzelzceļa infrastruktūras
kvalitātes indekss (vieta) |
fakt. 4,1 (30) |
fakt. 4,0 (31) |
fakt. 4,1 (32) |
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
| |
Ostu infrastruktūras kvalitātes
indekss (vieta) |
fakt. 5,2 (31) |
fakt. 5,2 (30) |
fakt. 5,1 (32) |
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
| |
Lidostu infrastruktūras
kvalitātes indekss (vieta) |
fakt. 5,4 (35) |
fakt. 5,4 (31) |
fakt. 5,1 (40) |
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
|
Apakšmērķis/darbības virziens |
Nodrošināta
iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes
mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Nodrošināta iespēja visiem
iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības
iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību
institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko
transportu |
Pagastu īpatsvars, kur ir
nodrošināti vismaz divi sabiedriskā transporta reisi dienā,
kas savieno bijušos pagastu administratīvos centrus ar novada
centru |
96%
fakt. 96%
|
97%
fakt. 97%
|
100%
fakt. 100%
|
100% |
100% |
100% |
100% |
| |
Novadu īpatsvars, kur ir
nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno novadus ar
reģiona centru vai galvaspilsētu |
99%
fakt. 99%
|
100%
fakt. 100%
|
100%
fakt. 100%
|
100% |
100% |
100% |
100% |
| |
Staciju skaits, kur izbūvēti
paaugstinātie peroni |
2
fakt. 2
|
2
fakt. 2
|
15
fakt. 25
|
25 |
25 |
25 |
46 |
| Politikas
rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Radīti priekšnosacījumi
reģionālo lidostu attīstībai |
Regulāru lidojumu veikšanai
sertificētu lidlauku skaits |
2" |
|
|
|
|
|
|
Satiksmes ministrs Uldis
Augulis
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija
-
Citi saistītie dokumenti
|
