Ministru kabineta rīkojums Nr. 73
Rīgā 2018. gada 27. februārī (prot. Nr. 9 17.
§)
Grozījumi Transporta attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam
1. Izdarīt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.
gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra
rīkojumu Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam") šādus grozījumus:
1.1. izteikt pamatnostādņu nosaukumu šādā redakcijā:
"Transporta attīstības
pamatnostādnes 2014.-2020. gadam
(informatīvā daļa)
(aktualizētas 2018. gadā)";
1.2. papildināt pamatnostādnes aiz nodaļas "Saturs"
ar nodaļu "Ievads" šādā redakcijā:
"Ievads
Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam ir
izstrādātas un apstiprinātas 2013. gadā.
2017. gadā tām veikts starpposma izvērtējums, kurā secināts,
ka dažādu apstākļu dēļ pamatnostādnes atsevišķos būtiskos punktos
jāprecizē (skatīt 6.1nodaļu).
Ar grozījumiem Transporta attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020. gadam (Ministru kabineta 2018. gada 27. februāra
rīkojums Nr. 73 "Grozījumi Transporta attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam") nav mainīts pamatnostādņu
mērķis, darbības virzieni, politikas pamatprincipi, esošās
situācijas raksturojums, sasaiste ar citiem plānošanas
dokumentiem un problēmu apraksts, jo minētā informācija attiecas
uz visu pamatnostādņu darbības periodu un, kā secināts starpposma
izvērtējumā, nebūtu maināma perioda vidū. Ir precizēti daži
sasniedzamie rezultāti, uzdevumi un pasākumi, kā arī rezultāti
papildināti ar faktiski sasniegtajiem rādītājiem līdz 2016.
gadam. Īss grozījumu pamatojums sniegts atsevišķā
nodaļā.";
1.3. papildināt 1. nodaļas trešo rindkopu aiz vārdiem
"augsts satiksmes drošības līmenis" ar vārdiem
"visos transporta veidos";
1.4. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" otro rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas
rezultāts - Par 45 % samazināta sliktā un ļoti sliktā
stāvoklī esošā valsts galveno autoceļu daļa un par 15 % - sliktā
un ļoti sliktā stāvoklī esošā reģionālo autoceļu ar asfalta
segumu daļa, salīdzinot ar 2012. gadu (precizēts atbilstoši
starpposma izvērtējumam)";
1.5. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" ceturto rindkopu šādā redakcijā:
"Politikas
rezultāts - Uzsākts Latvijas dzelzceļa tīkla
elektrifikācijas projekts, kura mērķis ir par 20 % palielināt
elektrificēto dzelzceļa līniju garumu un panākt CO2
izmešu samazinājumu dzelzceļa kravu pārvadājumos līdz 60 %
attiecībā pret 2012. gadu (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.6. izteikt 1. nodaļas apakšnodaļas "Prioritātes līdz
2020. gadam" septīto rindkopu šādā redakcijā:
"• Latvijas transporta koridora konkurētspējas
saglabāšana un celšana, saglabājot Latvijas tranzīta nozares lomu
Austrumu-Rietumu transporta koridorā, iekļaujoties vienotajos
transkontinentālos multimodālajos transporta koridoros,
piedāvājot pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, palielinot
apstrādājamo kravu apjomus un piesaistot jaunas kravu plūsmas,
tai skaitā kravas ar augstāku pievienoto vērtību, saglabājot
stabilu maksu par publiskās lietošanas infrastruktūras
izmantošanu mainīgu kravu pārvadājumu apjomu apstākļos,
izmantojot Dzelzceļa likumā paredzētā daudzgadu līguma mehānismu
(precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.7. papildināt 1. nodaļas apakšnodaļu "Prioritātes līdz
2020. gadam" aiz vārdiem "ar iespējami mazāku valsts
budžeta finansējumu" ar rindkopu šādā redakcijā:
"Jāuzsver, ka, veicot starpposma izvērtējumu 2017. gadā,
tika konstatēts, ka vairāki transporta turpmāku attīstību
ietekmējoši faktori ir mainījušies, un tādēļ ir precizēti daži
politikas rezultāti un viens prioritātes formulējums.";
1.8. papildināt 2. nodaļu aiz vārdiem "kas vērsti uz
transporta ilgtspējīgu attīstību" ar rindkopu šādā
redakcijā:
"• efektīvas esošās infrastruktūras pārvaldības
sekmēšana.";
1.9. izteikt 4. nodaļas 1. tabulas ceturtās rindas piekto aili
šādā redakcijā:
"• Transporta prioritātes mērķis - uzlabot ārējos un
iekšējos savienojumus
• Uzlabot sadarbību transporta infrastruktūras plānošanas
jomā
• Jūras drošības prioritātes mērķis - attīstīties par vadošo
reģionu jūras drošības jomā
• Kuģošanas prioritātes mērķis - jūras kuģošanas paraugreģiona
attīstīšana";
1.10. izteikt 5.1. apakšnodaļas punkta "Stiprās
puses" trešo apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Attīstīta un labi uzturēta infrastruktūra galvenajos
kravu pārvadājumu virzienos (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.11. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Stiprās
puses" ar divpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Izmaksu efektīva infrastruktūras pārvaldība (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.12. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Vājās
puses" ar devīto apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Nav apstiprināts aizsardzības mehānisms pārvadājumu
apjomu svārstību gadījumam (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.13. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Iespējas"
ar vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito apakšpunktu šādā
redakcijā:
"• Iespēja piesaistīt jaunas kravu plūsmas no jūras kravu
pārvadājumu maršrutiem starp Eiropu un Ķīnu, Indiju,
Baltkrieviju, tādējādi efektīvāk izmantojot infrastruktūras jaudu
(precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Tehnoloģisko jauninājumu ieviešana ar mērķi optimizēt esošo
darbību (precizēts atbilstoši starpposma izvērtējumam)
• Noslēgt Dzelzceļa likumā paredzēto daudzgadu līgumu,
tādējādi nodrošinot valsts publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam)";
1.14. papildināt 5.1. apakšnodaļas punktu "Draudi"
ar vienpadsmito apakšpunktu šādā redakcijā:
"• Mainīgu starptautisko ģeopolitisko un ekonomisko
apstākļu radītas izmaiņas pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjomā un
svārstības maksā par publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras izmantošanu (precizēts atbilstoši starpposma
izvērtējumam)";
1.15. izteikt 5.2.1. apakšnodaļu šādā redakcijā:
"5.2.1. Pārvaldība un tiesiskais ietvars
1. Nepieciešamais finansējums autoceļu saglabāšanai un
uzturēšanai netiek plānots ilgtermiņā - autoceļiem, kuru
rekonstrukcija finansēta no ES fondiem, nav iespējams nodrošināt
periodisko uzturēšanu, - tas var kļūt par nopietnu šķērsli
tālākai finansējuma saņemšanai no ES.
2. Nav stimulu, kas veicinātu autoceļu atslogošanu no kravu
pārvadājumiem, novirzot tos uz citiem transporta veidiem
(piemēram, dzelzceļu), tādējādi panākot, ka autoceļi tiek mazāk
bojāti un remonti nepieciešami retāk vai mazākā apjomā, līdz ar
to - ar mazāku nepieciešamo finansējumu (precizēts atbilstoši
starpposma izvērtējumam).
3. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana
notiek minimāli iespējamā (nepietiekamā) apjomā, jo nav ieviests
ilgtspējīgs, ES tiesību aktiem un labākajai praksei atbilstošs
finansēšanas mehānisms publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras uzturēšanai un atjaunošanai.
4. Neskatoties uz publiski akceptētu lēmumu par autoceļu vai
dzelzceļu projektu nepieciešamību, Latvijas likumdošana negarantē
savlaicīgu zemju iegūšanu sabiedriskām vajadzībām, - tas kavē
projektu īstenošanu (tai skaitā ar ES līdzfinansējumu).
5. Valsts uztur neadekvāti lielu maznoslogotu autoceļu tīkla
daļu, salīdzinot ar lielāko daļu ES valstu.
6. Nav skaidras politikas attiecībā uz maznoslogotām dzelzceļa
līnijām un pievedceļiem, - tas sadārdzina infrastruktūru kopumā
un rada potenciālu konkurences priekšrocību klientiem, kuru
pieslēgumus stratēģiskās nozīmes dzelzceļa tīklam daļēji uztur uz
kravu pārvadājumu rēķina galvenajos maršrutos.
7. Nav noteiktas politikas attiecībā uz tām dzelzceļa līnijām,
kurās kustība pārtraukta, - tas rada izmaksas, kuras nevar
attiecināt uz saimniecisko darbību.
8. Nav noslēgts Dzelzceļa likumā paredzētais daudzgadu līgums,
kas nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa
infrastruktūras pārvaldītāja ilgtspējīgu attīstību (precizēts
atbilstoši starpposma izvērtējumam).
9. Riski gaisa transporta sistēmas attīstībai, kas saistīti ar
nacionālā pārvadātāja finansiālo stabilitāti.
10. Starptautiskā jūrniecības sektora darba tirgus attīstības
tendences - pieprasījuma samazināšanās pēc Eiropas ierindas
jūrniekiem, kas saistīta ar "lētā" darbaspēka invāziju
no Dienvidāzijas valstīm.
11. Ārējās ES robežšķērsošanas problēmas, kas veido
administratīvās barjeras starptautisko autopārvadājumu
tirgum.
12. Latvijas Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu skaita lejupslīde
un flotes novecošanās - tas apdraud Latvijas vietu Parīzes
Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli (turpmāk - PMoU)
Baltajā sarakstā.
13. Sabiedriskā transporta sistēmas atkarība no ierobežotajām
valsts budžeta finansēšanas iespējām.
14. Sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošana netiek veikta
vienoti - tā rezultātā tiek neefektīvi un neracionāli izlietots
valsts budžeta finansējums.
15. Starptautisko autopārvadājumu (arī loģistikas pakalpojumu
eksporta) nozares attīstību bremzējošs faktors - administratīvie
šķēršļi piekļuvei atsevišķu valstu tirgiem.";
1.16. papildināt pamatnostādnes ar 6.1 nodaļu šādā
redakcijā:
"6.1 Starpposma izvērtējuma
rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma
Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm
2014.-2020. gadam" 4.1. apakšpunktam Satiksmes ministrija
iesniedza un Ministru kabinets 2017. gada 18. jūlijā pieņēma
zināšanai pamatnostādņu īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā
bija iekļauti arī ieteikumi grozījumiem pamatnostādnēs. Grozījumi
pamatnostādnēs izstrādāti, ņemot vērā aktuālo situāciju
transporta nozarē 2017. gada sākumā.
Transporta nozares attīstību Latvijā kopumā ļoti būtiski
ietekmēja ģeopolitiskā situācija kopš 2014. gada (Krievijas
agresija pret Ukrainu, tai sekojošās ES sankcijas pret Krieviju
un Krievijas atbildes reakcija). Kā būtisks riska faktors jāmin
Krievijas īstenotā ostu attīstības programma, kas tai dod
iespējas lielu daļu beramkravu un lejamkravu izslēgt no tranzīta
caur Latviju. Tāpēc ir nepieciešams jau šajā plānošanas periodā
aktivizēt darbību transporta un loģistikas jomā, sekmējot jaunu
tirgu apguvi.
Lai arī ekonomikas izaugsme Latvijā pēc iestāšanās ES bija
viena no straujākajām starp ES valstīm, pēdējos gados tā ir
sarukusi un nostabilizējusies 2-3 % robežās. Pieauguma tempu
palēnināšanos lielā mērā ietekmē tendences ārējā vidē - lēnāka
ekonomikas attīstība arī citās ES valstīs, ekonomiskās situācijas
pasliktināšanās Krievijā un nenoteiktība strauji augošo Āzijas
valstu tirgos.
Grozījumi pamatnostādnēs dzelzceļa attīstības jomā
nepieciešami, ņemot vērā 2014. gadā veikto izpēti un novērtējumu
par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas iespējām. Tajā
norādīts, ka pilnīgas dzelzceļa pamattīkla elektrifikācijas
aplēstās indikatīvās izmaksas ir 1,5 miljardi EUR - tas
vairākkārt pārsniedz ES fondu, tai skaitā Kohēzijas fonda,
2014.-2020. gada plānošanas periodā pieejamo publisko
finansējumu.
Vairāk jāuzsver dzelzceļa satiksmes (ne tikai autosatiksmes)
drošības jautājumi - jānodrošina, lai dzelzceļa kustības drošības
līmenis nepasliktinās un visas nepieciešamās darbības ir vērstas
uz drošiem pārvadājumiem, vides saglabāšanu, ritošo sastāvu,
infrastruktūru un tehnoloģiskajiem procesiem.
Autoceļu attīstības jomā grozījumi pamatnostādnēs
nepieciešami, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts
plānotajā apjomā. Līdz ar to pārskata perioda laikā ir mainītas
prioritātes - finansējums pirmkārt piešķirts valsts galveno
autoceļu sakārtošanai, tādēļ situācija attiecībā uz valsts
autoceļu tehnisko stāvokli ir izmainījusies. Pēdējo triju gadu
laikā sasniegtie darbības rezultāti ir ļāvuši tuvoties
izvirzītajam mērķim valsts galveno autoceļu tīklā, un galveno
autoceļu stāvoklis ir uzlabojies. Taču pieejamais finansējums
valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem nav ļāvis apturēt šo
ceļu stāvokļa pasliktināšanos. Ņemot vērā aktualizēto Valsts
autoceļu sakārtošanas programmu 2017.-2023. gadam, jāprecizē
sasniedzamie rezultāti autoceļu jomā ar mērķi plānotos rezultātus
sasniegt līdz 2023. gadam, vienlaikus meklējot iespējas
piesaistīt papildu finansējumu.
Sabiedriskā transporta jomā, sākot ar 2014. gadu, izveidots
vienots reģionālo (starppilsētu un vietējās nozīmes) maršrutu
tīkla pārzināšanas un vienotas pakalpojumu organizēšanas modelis,
un VSIA "Autotransporta direkcija" ir pārņēmusi
saistības no plānošanas reģioniem. 2021. gadā, slēdzot jaunus
līgumus, paredzēts sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem
izvirzīt vienotas, augstākas kvalitātes prasības
transportlīdzekļiem un pakalpojumiem. Viens no būtiskākajiem
izaicinājumiem ir nodrošināt pietiekamu valsts budžeta
finansējumu sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumu
izdevumu segšanai reģionālajos maršrutos.
Nelieli precizējumi pamatnostādnēs nepieciešami arī attiecībā
uz jūrniecības jomu un aviācijas jomu, kā arī attiecībā uz
jautājumiem, kas saistīti ar videi draudzīgākas transporta
sistēmas attīstību (alternatīvās degvielas, velosatiksme).
Pilns izvērtējums pieejams informatīvajā ziņojumā
"Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam
starpposma izvērtējums" (apstiprināts Ministru kabinetā
2017. gada 18. jūlijā).";
1.17. izteikt 7. un 8. nodaļu jaunā redakcijā (pielikums).
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizētās
pamatnostādnes Valsts kancelejā.
Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris
Kučinskis
Satiksmes ministrs Uldis
Augulis
Satiksmes
ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2018. gada 27. februāra
rīkojumam Nr. 73
"7. Turpmākās rīcības plānojums
| Politikas mērķis |
Konkurētspējīga, ilgtspējīga,
komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes
mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES
fondus |
| Rīcības virziens mērķa
sasniegšanai |
1. Latvija - ilgtspējīgs transporta
un loģistikas pakalpojumu sniedzējs |
| Uzdevumi, galvenie pasākumi,
aktivitātes mērķa sasniegšanai |
Izpildes termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā
iespējamie avoti |
Atbilstība NAP2020
prioritātēm1 |
|
Uzdevums 1.1.
Nodrošināt valsts autoceļu
infrastruktūras saglabāšanu
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.1.1. Valsts
autoceļu tīkla uzturēšana un atjaunošana |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.1.1.1.
Valsts autoceļu ikdienas
uzturēšana
|
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
518,3 milj. EUR, valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.
Valsts autoceļu periodiskā
atjaunošana un pārbūve,
tai skaitā:
|
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
522,4 milj. EUR valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.1.
valsts autoceļu periodiskā
atjaunošana un pārbūve
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
305,3 milj. EUR valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.2.
valsts reģionālo autoceļu
segumu atjaunošana
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
152,4 milj. EUR valsts pamatbudžets |
IAT;
Reģionālo autoceļu
sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno
nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus;
135,5 milj. LVL (finansējuma
avots: VB)
|
|
Aktivitāte 1.1.1.2.3.
valsts vietējo autoceļu segu
un tiltu atjaunošana
|
2014.-2020. |
SM |
LVC |
64,7
milj. EUR, valsts pamatbudžets |
IAT;
Vietējo autoceļu un
pievadceļu sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri
savieno apdzīvotās vietas ar reģionālas nozīmes attīstības
centriem, kā arī lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un
mežsaimniecības uzņēmumiem un uz kuriem ir lielāka
satiksmes intensitāte;
45,5 milj. LVL (finansējuma
avots: VB)
|
|
Aktivitāte 1.1.1.3.
Valsts autoceļu tīklā esošo
tiltu periodiskā atjaunošana un pārbūve
|
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
40,0 milj. EUR, valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.4.
Ceļu satiksmes drošības
uzlabošana
|
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
17,1
milj. EUR, valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.1.1.5.
Satiksmes drošības uzlabojumi
apdzīvotās vietās un Rīgā
|
2015. |
Pašvaldības |
SM |
2,7 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldību finansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā izlietotais finansējums - 10,7 milj.
EUR,
2015.-2016.gadā - 2,8 milj. EUR)
|
|
|
Uzdevums 1.2.
Nodrošināt nozīmīgāko
transporta koridoru infrastruktūras attīstību
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.2.1. TEN - T
tīklā esošo autoceļu atjaunošana un attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.1.1.
Valsts galveno autoceļu segu
rekonstrukcija (nestspējas palielināšana) [6.1.5. SAM
Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas
palielināšana]
|
2015. - 2020. |
SM |
LVC |
257,0 milj. EUR, 2014.-2020. gada plānošanas perioda
ES fondi un valsts pamatbudžets |
IAT;
Nozīmīgāko transporta
koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība
(TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras
sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma
rekonstrukcija;
181,5 milj. LVL (finansējuma
avots: VB - 27,5 milj. LVL, KF - 154 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.1.2.
E67/A7 Ķekavas apvedceļa
izbūves projekta sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc
PPP modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts
attiecīgs MK lēmums.
|
2014.- 2020. |
SM |
LVC |
12,8
milj. EUR, valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.2.1.3.
E67/A4 Baltezers - Saulkalne
(Rīgas apvedceļš) pārbūve par divbrauktuvju autoceļu -
projekta sagatavošana tā īstenošanas uzsākšanai pēc PPP
modeļa un īstenošanas uzsākšana, ja tiks pieņemts attiecīgs
MK lēmums.
|
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
8,5
milj. EUR, valsts pamatbudžets |
|
|
Aktivitāte 1.2.1.5.
Pilsētu satiksmes
infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu [6.1.4. SAM
Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu
6.1.4.2.pasākums Nacionālas nozīmes attīstības centru
integrēšana TEN-T tīklā]
|
2017.-2020. |
SM |
VARAM, pašvaldības |
52,8 milj. EUR 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES
fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldību finansējums |
IAT;
Nozīmīgāko transporta
koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība
(TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras
sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma
rekonstrukcija;
103.3 milj. LVL (finansējuma
avots: VB - 3,2 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums
-40.8milj.LVL KF - 59.30 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.1.6.
TEN-T autoceļu tīkla
uzlabojumi
|
2015. |
SM |
LVC |
24,3 milj. EUR,
2007.-2013.gada plānošanas
perioda ES fondi un valsts pamatbudžets
(fakt.
2014.-2016.gadā - 97,9 milj. EUR, 2015.-2016.gadā - 32,5
milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.1.7.
Autoceļu rekonstrukcija
tranzīta veicināšanai caur Austrumu pierobežu:
|
|
SM |
LVC |
|
|
|
1) a/c A12 Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža
(Terehova) km 161,47 - 163,17 rekonstrukcija, paplašinot segu
līdz 4 joslām (tieši pirms RŠV Terehova līdz 6 joslām) |
2016 |
|
|
8,5 milj. EUR
(fakt. 0
EUR)
|
|
|
2) a/c A13 Krievijas robeža (Grebņeva) - Rēzekne - Daugavpils
- Lietuvas robeža (Medumi) km 0,6 - 2,6 rekonstrukcija,
paplašinot segu līdz 3 joslām (tieši pirms RŠV Grebņeva līdz
5 joslām); |
2017 |
|
|
4 milj. EUR |
|
|
3) a/c P35 Gulbene - Balvi - Viļaka - Krievijas robeža
(Vientuļi) km 68,7 - 69,2 rekonstrukcija, paplašinot segu
līdz 3 joslām 0,5km garumā (tieši pirms RŠV Vientuļi līdz 5
joslām) |
2017 |
|
|
2,4 milj. EUR
Valsts pamatbudžets, ja
likumprojekta "Par valsts budžetu 2015.gadam" un
"Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016.,
2017.gadam" sagatavošanas procesā tiks pieņemts
attiecīgs MK lēmums piešķirt finansējumu
|
|
| Pasākums 1.2.2. TEN-T
tīklā esošā dzelzceļa tīkla infrastruktūras attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.1.
Rail Baltic: projektēšana,
zemju atsavināšana, celtniecības uzsākšana (t.sk. līdz
2020.gadam Rīgas centrālā dzelzceļa stacija un savienojums
ar lidostu "Rīga")
|
2014.
- 2024. |
RB Rail AS, SIA "Eiropas
dzelzceļa līnijas" |
SM,
LT, EE, FI un PL institūcijas |
839,5
milj. EUR, 2014.-2020. gada plānošanas perioda Connecting
Europe Facility (CEF finanšu instruments), valsts
pamatbudžets |
TSI;
Rail Baltica Latvijas posma
tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana,
iekļaujoties kopējā Rail Baltica projektā (TEN-T
nodrošināšana);
590 milj. LVL (finansējuma
avots: VB - 88,5 milj. LVL, CEF - 501,5 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.2.
Latvijas
dzelzceļa tīkla elektrifikācija (1.posms) [6.2.1. SAM
Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T
dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un
kapacitāti 6.2.1.1. pasākums Latvijas dzelzceļa tīkla
elektrifikācija]
|
2017.-2023. |
LDZ |
SM |
Plānotās kopējās izmaksas - 519,0 milj. EUR
t.sk. KF - 346,6 milj. EUR |
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa
infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T
nodrošināšana);
386 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 243 milj. LVL, CEF - 70 milj. LVL, privātais
līdzfinansējums - 73 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.3
Šķirotavas stacijas parku A,
B un C signalizācijas sistēmas modernizācija.
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
42,7 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas periodā, no
tā KF - 36,3 milj. EUR un 6,4 milj. EUR LDz/ valsts budžeta
nacionālais līdzfinansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā - 42,4 milj. EUR t.sk. KF 36 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.4
Liepājas stacijas
signalizācijas sistēmu modernizācija ar sliežu ceļu
rekonstrukciju
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
21,3 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 18,14 milj. EUR un 3,20 milj. EUR LDz/ valsts
budžeta nacionālais līdzfinansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā 25,2 milj. EUR, t.sk. KF 19,3 milj.
EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.5
Pārmiju pārvedu nomaiņa
Rietumu-Austrumu koridorā (180 gab.)
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
16,15 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 13,73 milj. EUR un 2,42 milj. EUR LDz/ valsts
budžeta nacionālais līdzfinansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā - 16,2 milj. EUR, t.sk. KF 13,5 milj.
EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.6
Tehnoloģisko, korporatīvo
balss sakaru un maģistrālā datu pārraides tīkla
modernizācija "Austrumu-Rietumu" transporta
koridorā
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
10,4 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas periodā, no
tā KF - 8,8 milj. EUR un 1,6 milj. EUR LDz/ valsts budžeta
nacionālais līdzfinansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā - 14,2 milj. EUR, t.sk. KF 8,8 milj.
EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.7
Dzelzceļa pasažieru
infrastruktūras modernizācija (aptver 16 stacijas)
|
2014.-2015. |
LDZ |
SM |
20,6 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda, KF
finansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā 15,6 milj. EUR, t.sk. KF 15,3 milj.
EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.8.
ERTMS ieviešana un
signalizācijas iekārtu modernizācija galvenajos mezglos un
staciju parkos publiskā dzelzceļa infrastruktūrā, t.sk.
|
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.8.2.
Vienotas vilcienu kustības
plānošanas un vadības sistēmas ieviešana [6.2.1. SAM
Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T
dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un
kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa infrastruktūras
modernizācija un izbūve]
|
2019.-2022. |
LDZ |
SM |
Kopējās izmaksas 21,3 milj. EUR, KF finansējums,
LDZ līdzfinansējums |
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa
infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T
nodrošināšana);
15 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 12,75 milj. LVL, privātais līdzfinansējums -
2,25 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.9. Nozīmīgāko dzelzceļa mezglu
rekonstrukcija:
1)Rīgas
dzelzceļa mezgla posma Sarkandaugava - Mangaļi -
Ziemeļblāzma modernizācija; 2)Daugavpils Šķirošanas
stacijas attīstība;
3)Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu
attīstība [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un videi
draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību,
kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa
infrastruktūras modernizācija un izbūve]
|
2017-2021 |
LDZ |
SM |
1) Plānotās kopējās izmaksas
- 25 milj. EUR, t.sk. KF finansējums - 21,3 milj. EUR;
2)
Plānotās kopējās izmaksas - 36,6 milj. EUR, t.sk. KF
finansējums - 31,1 milj. EUR.;
3)
Plānotās kopējās izmaksas - 43,5 milj. EUR, t.sk. KF - 37
milj. EUR
|
TSI;
Austrumu - rietumu dzelzceļa
infrastruktūras atjaunošana un modernizācija (TEN-T
nodrošināšana);
74 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 62,9 milj. LVL, privātais līdzfinansējums -
11,1 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.2.10. TEN-T dzelzceļa posmu
rekonstrukcija un attīstība (Austrumu-Rietumu dzelzceļa
koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica):
Otrā sliežu ceļa būvniecība
Skrīveri - Krustpils (Rīga - Krustpils iecirknis)
Signalizācijas,
telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija
iecirknī Bolderāja 1 - Zasulauks
Stacijas Bolderāja 2 ar
savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība
Šķirotavas stacijas
šķirošanas uzkalna rekonstrukcija
|
2015. |
LDZ |
SM |
32,3 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi un valsts pamatbudžets, neskaitot LDZ finansējumu
(fakt.
kopējās izmaksas 247,9 milj. EUR tai skaitā KF 160,8 milj.
EUR, valsts budžets 6,9 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.2.11.
1)
Rekonstrukcija/modernizācija: ziemeļu pārrobežu posms
Valmiera - Valka un dienvidu pārrobežu posms Jelgava - LT
robeža.
2)
Rekonstrukcija/modernizācija: Sigulda - Valmiera
|
2015. |
LDZ |
SM |
Kopējās izmaksas 52,9 milj. EUR, tai skaitā
TEN-T finansējums 10 milj. EUR, valsts budžets 33,4 milj.
EUR |
|
| Pasākums 1.2.3. Rīgas
brīvostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.3.1.
Austrumu un Rietumu molu
rekonstrukcija [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu
drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla
mobilitāti]
|
2018.-2021. |
Rīgas
brīvosta |
SM |
71,1
milj. EUR, 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi,
privātais finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas
efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo
ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils,
Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu
palielināšanai (TEN-T nodrošināšana);
15 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 12,75 milj. LVL, privātais līdzfinansējums -
2,25 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.3.2. Pieejas kanāla kuģu ienākšanai Rīgas ostā
rekonstrukcijas II kārta |
2018.-2020. |
Rīgas
brīvosta |
SM |
71,1
milj. EUR, privātais finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.3.3.
Rīgas ostas un Rīgas pilsētas
integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) [6.1.4. SAM
6.1.4.1. pasākums Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana
TEN-T tīklā]
|
2018.-2020. |
SM |
RD |
28,2 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi, valsts pamatbudžets, pašvaldības
finansējums |
IAT;
Nozīmīgāko transporta
koridoru infrastruktūras nodrošināšana un attīstība
(TEN-T), tai skaitā pilsētu satiksmes infrastruktūras
sasaiste ar TEN-T tīklu. Valsts galveno autoceļu seguma
rekonstrukcija;
81,8 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 40.9 milj. LVL, pašvaldības līdzfinansējums -
40.9 milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.3.4. Infrastruktūras attīstība Krievu salā
ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra |
2015. |
Rīgas
brīvosta |
SM |
16,4 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Rīgas brīvostas finansējumu
(fakt.
2014.-2016. - 49,7 milj. EUR (neskaitot RBP
finansējumu)
Projekta
attiecināmās izmaksas 123,258 milj. EUR
Kohēzijas
fonda līdzfinansējums 75,832 milj. EUR)
|
|
| Pasākums 1.2.4 Ventspils
brīvostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.4.1.
Pievadceļi Ventspils
brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un
industriālajām zonām [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu
drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla
mobilitāti]
|
2017.-2021. |
Ventspils brīvosta |
SM |
18,5 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi, privātais finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas
efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo
ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils,
Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu
palielināšanai (TEN-T nodrošināšana);
20 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 14 milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 6
milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.4.2.
Ventspils brīvostas
hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana [6.1.1. SAM
Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta
tīkla mobilitāti]
|
2017.-2021. |
Ventspils brīvosta |
SM |
21,9 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi, privātais finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas
efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo
ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils,
Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu
palielināšanai (TEN-T nodrošināšana);
10 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 8,5 milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 1,5
milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.4.3.
Ventspils brīvostas dziļuma
uzturēšanas kuģu iegāde
|
2015.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
19,9
milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma
apjoma |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.4.
Ventspils brīvostas piestātņu
elektrifikācija
|
2014.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
7,1
milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma
apjoma |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.5.
Ziemeļu ostas attīstības
projekts Ventspils brīvostā
|
2016.-2020. |
Ventspils brīvosta |
SM |
99,6
milj. EUR realizācija atkarīga no pieejamā finansējuma apjoma
un investora piesaistes |
|
|
Aktivitāte 1.2.4.6.
Pievadceļi Ventspils
brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un
industriālajām zonām
|
2014. |
Ventspils brīvosta |
SM |
4,8 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu
(fakt.
30,353 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.2.4.7.
Ventspils brīvostas
infrastruktūras attīstība
|
2015. |
Ventspils brīvosta |
SM |
12,8 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot Ventspils brīvostas finansējumu
(fakt.
21,724 milj. EUR)
|
|
| Pasākums 1.2.5. Liepājas
ostas attīstība |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.2.5.1.
Liepājas ostas ūdens
infrastruktūras uzlabošana [6.1.1. SAM Palielināt lielo
ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla
mobilitāti]
|
2017.-2020. |
Liepājas SEZ |
SM |
31,7 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES
fondi, privātais finansējums |
TSI;
Ostu pārvaldības sistēmas
efektivizācija un atdeves palielināšana, nepieciešamo
ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils,
Liepāja) pamata infrastruktūras sakārtošanai un jaudu
palielināšanai (TEN-T nodrošināšana);
20 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 17 milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 3
milj. LVL)
|
|
Aktivitāte 1.2.5.1.1.
Karostas
kanāla un Ziemeļu vārtu hidrotehnisko būvju atjaunošana
[6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu drošības līmeni un
uzlabot transporta tīkla mobilitāti]
|
2017.-2020. |
Liepājas SEZ |
SM |
3,0 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi, privātais finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.5.2.
Liepājas ostas dzelzceļa
infrastruktūras attīstība
|
2016.-2018. |
Liepājas SEZ |
SM |
16,4
milj. EUR, privātais finansējums |
|
|
Aktivitāte 1.2.5.3.
Liepājas ostas
padziļināšana
|
2014. |
Liepājas SEZ |
SM |
2,6 milj. EUR
2007.-2013.gada plānošanas
perioda ES fondi, neskaitot Liepājas SEZ finansējumu
(fakt. KF
8,03 milj. EUR neskaitot LSEZ finansējumu)
|
|
| Aktivitāte 1.2.5.4. Liepājas ostas sauszemes
pievadceļu attīstība [6.1.1. SAM Palielināt lielo ostu
drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti] |
2017.-2019. |
Liepājas SEZ |
SM |
6,3 milj. EUR
2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, privātais
finansējums
|
|
|
Uzdevums 1.3.
Veicināt mazo ostu
attīstību
|
|
|
|
|
|
|
Pasākums 1.3.1. Uzņēmējdarbību veicinošas publiskās
infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija piekrastē
VARAM atbildības pasākums,
kur darbības programmā "Izaugsme un
nodarbinātība" iekļautais atbalsta mērķis "Sekmēt
ekonomiskās aktivitātes pieaugumu un konkurētspējas faktoru
attīstību austrumu pierobežā un Baltijas jūras
piekrastē" neizslēdz iespēju veikt investīcijas mazo
ostu publiskās infrastruktūras attīstībā saskaņā ar
pašvaldības attīstības programmā noteiktajām
prioritātēm
|
2014. - 2020. |
VARAM |
SM, ZM, EM |
Daļa no 47,31 milj. EUR,
2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi, pašvaldību
finansējums |
IAT;
Mazo ostu un uzņēmējdarbību
veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē;
33,25 milj. LVL (finansējuma
avots: ERAF - 26,2 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums -
7,05 milj. LVL)
|
|
Uzdevums 1.4.
Nodrošināt starptautiskajiem
un ES standartiem atbilstošas, ilgtspējīgas jūrniecības
apakšnozares stabilu izaugsmi
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.4.1. Latvijas
statusa saglabāšana PMoU "Baltajā sarakstā", cita
starpā veicinot saraksta metodikas pārskatīšanu |
2014.-2020. |
SM |
LJA |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
| Pasākums 1.4.2.
Nacionālās SafeSeaNet sistēmas pilnveidošana atbilstoši
"Single Window" principam |
2014.-2020. |
AiM |
SM,
VID, IeM, VARAM |
Nepieciešamais finansējums līdz 2015. gadam - 823,8
tūkst. EUR (579 tūkst. LVL) (bez PVN).
Finansējuma avots - ES
finansējums TEN-T programmas ietvaros (50%) un/vai AIM
budžets.
Pēc 2015.gada iespējamas
papildus izmaksas sistēmas darbības pielāgošanai lietotāju
prasībām pilnā apjomā
|
|
| Pasākums 1.4.3. Galveno
kuģu ceļu jūrā uzmērīšana (atbilstoši HELCOM Kopenhāgenas
deklarācijas un Maskavas deklarācijas prasībām) |
2014.-2020.
Kat.1&2 2012. - 2018.
Kat.3 2019.- 2025.
|
SM |
LJA
Hidrogrāfijas dienests |
LJA
budžets |
|
| Pasākums 1.4.4. Latvijas
jūrnieku profesionālās sagatavošanas sistēmas pilnveidošana,
paaugstinot tās pievienoto vērtību, lai Latvijā sagatavotie
jūrnieki atbilstu darba tirgus prasībām |
2014.-2020. |
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.4.4.1.
Veicināt ierindas jūrnieku
pārkvalifikāciju par kuģu virsniekiem mūsdienīgu, darba
tirgus prasībām atbilstošu tālmācības programmu
ietvaros
|
2014.-2020. |
IZM |
SM,
jūrniecības izglītības iestādes, LJA, jūrniecības NVO |
Valsts budžeta esošais finansējums, privātais kapitāls, LJA
budžets |
|
|
Aktivitāte 1.4.4.2.
Pārskatīt vidējo profesionālo
jūrskolu darbības konceptu, pārstrukturēt programmas
atbilstoši darba tirgus prasībām
|
2018. |
IZM |
SM,
LJA, jūrniecības NVO |
Nepieciešams valsts papildfinansējums un struktūrfondu
piesaiste; finansējuma apmēri tiek aplēsti sadarbībā ar
IZM |
|
|
Aktivitāte 1.4.4.3.
Veicināt jauniešu piesaisti
jūrnieka profesijai, organizēt jūrniecības izglītību un
jūrnieka profesiju popularizējošus pasākumus
|
2014.-2020. |
SM |
LJA,
jūrniecības NVO, jūrniecības izglītības iestādes, mācību
centri |
Privātais kapitāls 50%, LJA budžets - 50% |
|
| Pasākums 1.4.5. Autonomas Latvijas jūrniecības
izglītības sistēmas saglabāšana un pilnveidošana atbilstoši
jūrniecības apakšnozares specifikai, tajā skaitā finansējuma
modeļa uzlabošana |
2020. |
IZM |
SM, LJA, jūrniecības NVO |
Valsts budžets, jūrniecības izglītības iestāžu
budžets, ES fondi. Nepieciešamā finansējuma apmērs tiks
aplēsts sadarbībā ar IZM, saistībā ar MK 12.12.2006.
noteikumu Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas
tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem " plānoto
aktualizēšanu |
|
|
Uzdevums 1.5.
Attīstīt Rīgu par nozīmīgu
Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru
|
|
|
|
|
|
| Pasākums.1.5.1. AirBaltic
finanšu situācijas stabilizācija un tālākas attīstības
nodrošināšana |
2014.- 2020. |
SM |
AirBaltic |
Atbilstoši AirBaltic biznesa plānam 2012.-2016.gadam |
|
| Pasākums: 1.5.2.
Pieaugošajam pasažieru un gaisa kuģu skaitam atbilstošas VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga""
infrastruktūras nodrošināšana: |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.5.2.1. Nodrošināt projekta "Starptautiskās
lidostas "Rīga" infrastruktūras modernizācija"
īstenošanu, palielinot lidlauka kapacitāti, mazinot lidostas
darbības ietekmi uz vidi un paaugstinot lidojumu drošību |
30.06.2015 |
SM |
VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" |
94,827 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondi, VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" līdzfinansējums un valsts
pamatbudžets
(fakt.
kopējās attiecināmās izmaksas ir 93,026 milj. EUR, tajā
skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57,711 milj. EUR,
valsts budžeta finansējums 11,595 milj. EUR un VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga""
finansējums 23,721 milj. EUR)
|
|
|
Aktivitāte 1.5.2.2. Nodrošināt VAS "Starptautiskā
lidosta "Rīga"" termināla paplašināšanu (5 un
6 kārta) |
2014.-2020. |
SM |
VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" |
5.kārtas 1.posms 17,06 milj.
EUR
5.kārtas
2.posms 9,1 milj. EUR
6.kārta
44,5 milj. EUR, VAS "Starptautiskā lidosta
"Rīga"" budžets un lidostas aizņēmums
|
|
|
Aktivitāte 1.5.2.3. Nodrošināt VAS "Starptautiskās
lidostas "Rīga" infrastruktūras II kārtas
būvniecību [6.1.2. SAM Veicināt drošību un vides prasību
ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"] |
2017.-2020. |
SM |
VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga"" |
23,049 milj. EUR, t.sk. 11,484 milj. EUR
2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi; VAS
"Starptautiskā lidosta "Rīga""
līdzfinansējums un Valsts kasē ņemtais aizņēmums |
TSI;
Starptautiskās lidostas
"Rīga" attīstība, lai nodrošinātu infrastruktūras
drošības prasību paaugstināšanu, negatīvās ietekmes uz vidi
mazināšanu 16.05milj. LVL (finansējuma avots: KF - 8.08
milj. LVL, privātais līdzfinansējums - 7.97 milj. LVL)
|
| Pasākums 1.5.3. Jaunu
starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sagatavošana un
parakstīšana, radot priekšnoteikumus lidojumu maršrutu tīkla
paplašināšanai |
pastāvīgi |
SM |
AirBaltic |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
| Pasākums 1.5.4. Latvijas
integrācijas Eiropas Kopējo debesu projektā
nodrošināšana |
pastāvīgi |
SM |
LGS |
LGS
budžets |
|
| Aktivitāte 1.5.4.1. Brīvo maršrutu gaisa telpas
projekts - BOREALIS (1.kārta). |
2014.-2020. |
SM |
LGS |
699 878 EUR (t.sk. 349 939 EUR LGS līdzekļi, 349
939 EUR CEF finansējums) |
|
| Aktivitāte 1.5.4.2. Brīvo maršrutu gaisa telpas
projekts - BOREALIS (2.kārta). |
2016.-2020. |
SM |
LGS |
734 500 EUR (t.sk. 367 250 EUR LGS līdzekļi un
367 250 EUR CEF) |
|
| Aktivitāte 1.5.4.3. Gaisa satiksmes vadības
informācijas sistēmas platformas izveides projekts A-CDM
Riga |
2018.-2020. |
SM |
LGS
Lidosta
"Rīga"
|
1 930 000 EUR (t.sk. 420 000 EUR LGS un 545 000
EUR lidostas līdzekļi un 965 000 EUR CEF finansējums) |
|
|
Uzdevums 1.6.
Veicināt reģionālo lidostu
attīstību
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 1.6.1. Liepājas
lidostas attīstības veicināšana |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 1.6.1.1.
Nodrošināt Liepājas lidostas
infrastruktūras modernizācijas I kārtas būvniecību
|
30.10.2013.
(plānots termiņu pagarināt
līdz 2015.g.)
|
SM,
Liepājas pilsētas pašvaldība |
SIA
"Aviosabiedrība "Liepāja"" |
4,007 milj. EUR, 2007.-2013. gada plānošanas perioda ES
fondi, Liepājas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums
(fakt.
2014.-2016.gadā - 8,8 milj. EUR
(tajā
skaitā, KF -7,49 milj. EUR, privātais finansējums 1,32
milj. EUR))
|
|
|
Pasākums 1.6.2. Izstrādāt priekšlikumus integrētam lidostu
pārvaldības piedāvājumam |
2017 |
SM |
CAA,
LGS, lidosta "Rīga", Ventspils lidosta, SIA
"Avio-sabiedrība "Liepāja"", Ventspils un
Liepājas pašvaldības |
|
|
|
Uzdevums 1.7.
Nodrošināt koordinētu
civilmilitāro sadarbību gaisa transporta jomā
|
pastāvīgi |
SM |
AIM,
CAA, LGS; lidosta "Rīga" |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
|
Uzdevums 1.8.
Paaugstināt tranzīta un
loģistikas nozares konkurētspēju
|
|
|
|
|
|
|
Pasākums 1.8.1. Sekmēt jaunu tirgu apguvi un augstas
pievienotās vērtības kravu piesaisti Latvijas tranzīta
koridoram, nodrošinot sistemātisku, koordinētu nacionāla
līmeņa atbalstu ārējos tirgos |
31.12.2020. |
SM |
Tranzīta nozares dalībnieki |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
|
Pasākums 1.8.3. Veikt pētījumu par transporta un loģistikas
nozares ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, kas kalpotu par
pamatu transporta politikas plānošanas dokumenta izstrādei
nākamajam periodam - pēc 2020.gada |
31.12.2018. |
SM |
Tranzīta nozares dalībnieki |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
|
Uzdevums 1.9. Attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus,
sekmējot sadarbību ar pašvaldībām to attīstības un
uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu plānošanā |
31.12.2020. |
SM |
Nozares dalībnieki |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
1 Ailē "Atbilstība NAP2020 prioritātēm"
norādīta: NAP2020 prioritāte, rindu zemāk - prioritātes
ietvaros ietilpstošais uzdevums, rindu zemāk - NAP2020
"Finanšu tabulā" minētais indikatīvais finansējums.
Lietoti šādi saīsinājumi prioritāšu apzīmēšanai: "Tautas
saimniecības izaugsme" apzīmēta ar "TSI", bet
"Izaugsmi atbalstošas teritorijas" - ar
"IAT".
| Rīcības virziens mērķa
sasniegšanai |
2. Nodrošināta iekšējā un ārējā
sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā
valsts teritorijā |
| Uzdevumi un galvenie pasākumi mērķa
sasniegšanai |
Izpildes termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā
iespējamie avoti |
Atbilstība NAP2020
prioritātēm1 |
|
Uzdevums 2.1.
Sakārtot valsts reģionālos
autoceļus
|
|
|
|
|
IAT;
Reģionālo autoceļu
sakārtošana, priekšroku dodot autoceļiem, kuri savieno
nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus;
196 milj. LVL (finansējuma
avots: VB - 29,4 milj. LVL, ERAF - 166,6 milj. LVL)
|
| Pasākums 2.1.1. Grants
segumu rekonstrukcija [6.3.1.
SAM Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts
reģionālo autoceļu kvalitāti] |
2016. - 2020. |
SM |
LVC |
65,7 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi un valsts pamatbudžets |
|
| Pasākums 2.1.2. Asfalta
segu rekonstrukcija |
2014.
- 2020. |
SM |
LVC |
211,3
milj. EUR, 2014.-2020. gada plānošanas perioda ES fondi un
valsts pamatbudžets |
|
| Pasākums 2.1.3. Valsts
reģionālo autoceļu maršrutu sakārtošana |
2015. |
SM |
LVC |
29,9 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi un valsts pamatbudžets
(fakt.
193,4 milj. EUR. 2014.-2016.gadā - 54,6 milj. EUR)
|
|
|
Uzdevums 2.2. Sakārtot pilsētu ielu, t.sk. tuneļu un pārvadu
infrastruktūru |
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.2.1. Rīgas
pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija
(nestspējas palielināšana) [6.1.3. SAM Nodrošināt
nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem
un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.1.
Pasākums Rīgas pilsētas integrētas transporta sistēmas
attīstība] |
2014.-2020. |
SM |
VARAM, RD |
118,96 milj. EUR (KF - 75,11 milj. EUR un
pašvaldības līdzfinansējums 43,85 milj. EUR) |
IAT;
Attīstīt Rīgas kā reģiona
metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru
(t.sk, transporta, tūrisma, kultūras, zinātnes un
investīciju piesaistes jomās);
105,9 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 52.95 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums -
52.95 milj. LVL)
|
| Pasākums 2.2.2.
Tranzītielu sakārtošana pilsētu |
2015. |
Pašvaldības |
SM |
30,4 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, valsts pamatbudžets, neskaitot pašvaldību
finansējumu
(fakt.
25,5 milj. EUR bez pašvaldību finansējuma)
|
|
|
Uzdevums 2.3.
Sakārtot un attīstīt pasažieru
pārvadājumu infrastruktūru
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.3.1. Dzelzceļa
pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija (peroni,
informācijas sistēmas, atbilstība prasībām personām ar
ierobežotām kustības iespējām) [6.2.1. SAM Nodrošināt konkurētspējīgu un
videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību,
kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2. pasākums Dzelzceļa
infrastruktūras modernizācija un izbūve] |
2019.-2023. |
LDZ |
SM,
PV |
24,2 milj. EUR, 2014.-2020.gada plānošanas
perioda ES fondi, privātais finansējums |
|
| Pasākums 2.3.3.
Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna
administratīvā centra teritorijā [6.1.3. SAM Nodrošināt nepieciešamo
infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst
maģistrālo ielu fragmentāro raksturu 6.1.3.2. Pasākums
Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna
apkaimē] |
2017.-2022. |
SM |
VARAM, RD |
11 milj. EUR (KF 7,09 milj. EUR un pašvaldības
līdzfinansējums 3,91 milj. EUR) |
IAT;
Attīstīt Rīgas kā reģiona
metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru
(t.sk, transporta, tūrisma, kultūras, zinātnes un
investīciju piesaistes jomās);
10 milj. LVL (finansējuma
avots: KF - 5 milj. LVL, pašvaldību līdzfinansējums - 5
milj. LVL)
|
|
Uzdevums 2.4.
Organizēt sabiedriskā
transporta pakalpojumus, nodrošinot Sabiedriskā transporta
pakalpojumu likumā garantētās minimālās pasažieru
pārvadājumu vajadzības (nokļūt izglītības iestādēs,
ārstniecības iestādēs, darbavietās, valsts un pašvaldību
institūcijās to normālajā (vispārpieņemtajā) darba
laikā).
|
|
|
|
|
|
| Pasākums 2.4.1.
Pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu 100% sabiedriskā
transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo
teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas
teritorijā |
|
|
|
|
|
|
Aktivitāte 2.4.1.1. Veikt visaptverošu sabiedriskā
transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos
pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu
nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami
mazāku publisko finansējumu, tostarp:
1) nosakot ilgtermiņā
ekonomiski un finansiāli pamatotu un pasažieru plūsmām
atbilstošu dzelzceļa pārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu
un autopārvadājumu maršrutu tīklu un apjomu,
2) izvērtējot nosacījumus
brīvās konkurences ieviešanai vismaz daļā starppilsētu
autobusu pārvadājumu tīkla, kā arī juridiskās procedūras un
iespējamās sekas, grozot/pārtraucot ilgtermiņa koncesiju
līgumus.
|
01.07.2014. |
SM |
ATD,
VARAM, plānošanas reģioni |
113 829,7 EUR (ekspertu piesaiste)
VSIA "Autotransporta
direkcija" budžets
(fakt.
VSIA "Autotransporta direkcija" ikgadējā budžeta
ietvaros)
|
|
|
Aktivitāte 2.4.1.2. Ieviest vienotu maršrutu tīklu plānošanu
reģionālajiem starppilsētu un vietējās nozīmes
maršrutiem |
01.01.2014. |
SM |
ATD,
VARAM, plānošanas reģioni |
+203 100,7 EUR ATD daļējai funkciju pārņemšanai no
plānošanas reģioniem.
(daļēji saglabājas plānošanas
reģionu funkcijas un ikgadējais finansējums šo funkciju
veikšanai 284 574,4 EUR apmērā)
Valsts pamatbudžets
(fakt.
piešķirti 53 297 EUR gadā. 2016.gadā plānošanas reģioniem
piešķirti 215 000 EUR)
|
|
|
Aktivitāte 2.4.1.3. Vienotas biļetes ieviešana
vilciena-autobusa maršrutos |
No
2015. |
SM |
PV,
LDz, ATD |
Ietverti zaudējumos, kurus sedz pārvadātājam par
sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma izpildi no
valsts budžeta. |
|
| Aktivitāte 2.4.1.4. Visos reģionālajos autobusu
maršrutos, kuri tiek veikti valsts pasūtījuma ietvaros,
ieviest pēc vienotiem principiem veidotu tarifu. |
2015.-2017. |
SM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros
zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniedzējiem. |
|
| Aktivitāte 2.4.1.5. Ieviest abonementu biļetes
reģionālajos autobusu maršrutos |
No 09.11.2015. |
SM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros
zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniedzējiem |
|
| Aktivitāte 2.4.1.6.Ieviest bezskaidras naudas
norēķinu iespējas sabiedriskajā transportlīdzeklī, sākotnēji
tās ieviešot ekonomiski izdevīgajos maršrutos ar nodrošinātu
pasažieru plūsmu. |
2017.-2020. |
SM |
ATD, PV |
Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros
zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniedzējiem |
|
| Aktivitāte 2.4.1.7. Izveidot un ieviest
braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites sistēmu
elektroniskās identifikācijas veikšanai no 2021.gada
personām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi. |
2017.-2020. |
SM |
ATD, PV, LM, IeM, SIF |
Braukšanas maksas atvieglojumu
saņēmēju uzskaites sistēmas uzturēšanai ATD no valsts
budžeta līdzekļiem 2017.gadā 86 000 EUR.
+ 142 790
EUR 2016.gadā piešķirtais un ATD neizlietotais finansējums
sistēmas izveidošanai 2017.gadā.
Atbilstoši
likumam "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018.,
2019. un 2020.gadam" paredzēti 86 000 EUR katru
gadu.
|
|
|
Aktivitāte 2.4.1.8. Maršrutu un reisu pārskatīšana un
vienota tīkla izveidošana, lai nodrošinātu iedzīvotājiem
garantēto sabiedriskā transporta pieejamību atbilstoši NAP
noteiktajam, un brīvā tirgus ieviešanas pasākumu pakāpeniska
realizācija |
2014.-2020. |
SM |
ATD,
plānošanas reģioni |
33.6
milj. EUR (23,6 milj. LVL), valsts pamatbudžets (NAP
2020) |
IAT;
Sabiedriskā transporta
pakalpojumu organizēšana vienotā autobusu un vilcienu
maršrutu tīklā, nodrošinot lauku iedzīvotājiem iespējas
nokļūt reģionālas nozīmes attīstības centros, un no tiem
nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā
(pagastu savienojums ar 21+9, vismaz divas reizes
dienā);
23,6 milj. LVL (4,8 milj. LVL
Reisu skaits pagastu savienojumam ar tuvāko reģ.att.centru
(21+9) 100% apmērā + 7,6 milj. LVL Reisu skaits pagastu
savienojumam ar tuvāko reģ. att. centru (21+9) 75% apmērā +
11,2 milj. LVL Maršrutu tīkls pagastu savienojumam ar
novadu centriem un reģionālās nozīmes centriem vismaz 2 x
dienā ) (finansējuma avots: VB - 23,6 milj. LVL)
|
| Aktivitāte 2.4.1.9. Maršrutu un reisu
pārskatīšana un vienota tīkla izveidošana, pārņemot
pašvaldību organizētos skolēnu pārvadājumu maršrutus, veicot
nepieciešamos grozījumus sabiedriskā transporta maršrutos,
lai novērstu dublēšanos ar sabiedriskā transporta
maršrutiem. |
2015.-2020. |
SM, IZM, VARAM |
ATD |
Piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros
zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu
sniedzējiem |
|
|
Aktivitāte 2.4.1.10. Sabiedriskā transporta
pieejamības un pievilcības veicināšana
1) uzlabojot sabiedriskā
transporta infrastruktūru izveidojot multimodālos
pārsēšanās punktus, izveidojot "noliec un brauc"
parku sistēmu,
2) integrējot dzelzceļa
transportu Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta tīklā,
3) sasaistot reģionālos
sabiedriskā transporta maršrutus ar pilsētu maršrutiem,
4) veicot iedzīvotāju aptauju
par pārvietošanās nepieciešamību
5)
ieviešot Pierīgas zonā elektrovilcienu regulāro intervāla
grafiku un maksimumstundu laikā, iecirkņos Dubulti-Rīga,
Jelgava-Rīga, Ogre-Rīga un Carnikava-Rīga
|
2020. |
SM |
ATD
plānošanas reģioni, pašvaldības |
1,305
milj. EUR, valsts pamatbudžets (NAP 2020) |
IAT;
Sabiedriskā transporta
pakalpojumu organizēšana vienotā autobusu un vilcienu
maršrutu tīklā, nodrošinot lauku iedzīvotājiem iespējas
nokļūt reģionālas nozīmes attīstības centros, un no tiem
nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā
(pagastu savienojums ar 21+9, vismaz divas reizes
dienā);
0,917 milj. LVL (finansējuma
avots: VB - 0,917 milj. LVL)
|
| Pasākums 2.4.2. Attīstīt
videi draudzīgu sabiedriskā transporta (sliežu transporta)
infrastruktūru [4.5.1. SAM Attīstīt videi draudzīgu
sabiedriskā transporta infrastruktūru] |
2017.-2022. |
SM |
VARAM, Pašvaldības |
127,7 milj. EUR (KF - 108,5 milj. EUR un
nacionālais finansējums (valsts budžeta dotācija pašvaldībām,
pašvaldību un privātais finansējums) vismaz 19,2 milj.
EUR) |
90
milj. LVL (finansējuma avots: KF - 76,5 milj. LVL, privātais
līdzfinansējums - 13,5 milj. LVL) |
| Pasākums 2.4.3.
Publiskais transports ārpus Rīgas |
2014. |
Pašvaldības |
SM |
5,31 milj. EUR, 2007.-2013.gada plānošanas perioda ES
fondi, neskaitot pašvaldību finansējumu
(fakt.
2014.-2016.gadā 8,8 milj. EUR bez pašvaldību
finansējuma)
|
|
|
Pasākums 2.4.4. Jauna dzelzceļa elektrovilcienu ritošā
sastāva iegāde 2020. ÷ 2023. gadu periodā. |
2020.-2023. |
SM |
PV |
Projekta izmaksas: 2020.gadā - 41,4 milj. EUR;
2021.÷ 2023.gadā - 170,6 milj. EUR; PV aizņēmums no
kredītiestādēm |
|
|
Uzdevums 2.5.
Attīstīt videi draudzīgas un
zema oglekļa dioksīda emisijas līmeņa transporta sistēmas,
kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās
|
|
|
|
|
|
|
Pasākums 2.5.1.
Elektrotransportlīdzekļu (turpmāk - ETL) uzlādes
infrastruktūras izveidošana Latvijā [4.4.1. SAM Attīstīt
elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru
Latvijā]
|
2016.-2021. |
SM |
CSDD |
8,4
milj. EUR 2014.-2020.gada plānošanas perioda ES fondi, valsts
pamatbudžets |
Atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem
energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās
infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus
alternatīvos energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā
arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta
ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu
izmantošana;
3 milj.LVL (finansējuma
avots: ERAF - 1,5 milj.LVL, privātais līdzfinansējums - 1,5
milj.LVL)
|
|
Pasākums 2.5.2.
Eiropas Parlamenta un Padomes
2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par
alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu pārņemšana
(Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.-2020. gadam
ietvaros)
|
2020. |
SM |
EM, CSDD, VARAM |
8 460 420 EUR (t.sk. 5 260 420 EUR ES fondi ETL
uzlādes infrastruktūras izveidei, 3 200 000 EUR valsts
pamatbudžets). Jautājums par valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanu plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos gados (ETL
iegādes veicināšanai un pētījumiem), normatīvajos aktos
noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu prioritāriem
pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" un
likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam"
sagatavošanas procesā, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās
iespējas. |
|
|
Pasākums 2.5.3.
Izstrādāt Velotransporta
attīstības plānu
|
2018. |
SM |
LVC |
Plāna izstrādei nav papildu ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
|
| Rīcības virziens mērķa
sasniegšanai |
1. Latvija - ilgtspējīgs transporta un loģistikas
pakalpojumu sniedzējs
2. Nodrošināta iekšējā un
ārējā sasniedzamība un augstas kvalitātes mobilitātes
iespējas visā valsts teritorijā
|
| Uzdevumi un galvenie pasākumi mērķa
sasniegšanai |
Izpildes termiņš |
Atbildīgā institūcija |
Iesaistītās institūcijas |
Nepieciešamais finansējums un tā
avoti |
|
Uzdevums 3
Nodrošināt ilgtspējīgu
transporta un loģistikas nozares pārvaldību
|
|
|
|
|
|
Pasākums 3.1. Autoceļu finansējuma modeļa pilnveidošana |
01.01.2019. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.2. Vietējo
autoceļu pārvaldīšanas reorganizācijas koncepcijas
izstrādāšana |
31.12.2016. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
|
Pasākums 3.2.1 Valstī esošo ceļu tīkla
izvērtējuma, tostarp vērtējot esošā ceļu tīkla efektivitāti,
izstrādāšana |
31.12.2017. |
SM |
LVC |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.3. Ilgtspējīga
publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un
atjaunošanas finansēšanas mehānisma izstrāde, paredzot valsts
budžeta finansējumu un ieviešot Direktīvas, ar ko izveido
vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (Pārstrādāta redakcija),
prasību par Indikatīvo plānu, kā arī Daudzgadu līguma
noslēgšanu |
|
|
|
|
|
Aktivitāte 3.3.1.
Grozījumi normatīvajos
aktos
|
30.06.2015. |
SM |
VDA,
LDZ, LRN, SPRK |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
Aktivitāte 3.3.2.
Indikatīvā
plāna un Daudzgadu līguma izstrāde un noslēgšana
|
28.02.2018. |
SM |
VDA,
LDZ, LRN, SPRK |
Plāna un līguma izstrādei nav ietekmes un valsts
pamatbudžetu. Daudzgadu līgumā un Indikatīvajā plānā
paredzēto pasākumu (aktivitāšu) īstenošana tiks nodrošināta
atbilstoši valsts budžetā paredzētajam finansējumam. Ja
valsts budžetā paredzētais finansējums nav pietiekošs, tad
jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
plāna īstenošanai 2019. un turpmākajos gados, normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā iesniedzot pieprasījumu prioritāriem
pasākumiem, tiks izskatīts MK likumprojekta "Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam" un
likumprojekta "Par valsts budžetu 2019.gadam"
sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta finansiālās
iespējas |
| Pasākums 3.4. Valsts
politikas (īpašumtiesības, finansējums utt.) izstrāde
kustībai slēgtu vai maznoslogotu transporta infrastruktūras
(ceļu, dzelzceļa) posmu un dzelzceļa pievedceļu
apsaimniekošanai |
30.06.2014. |
SM |
LDZ |
Nav papildus ietekmes uz valsts
pamatbudžetu |
| Pasākums 3.5. Izstrādāt
Latvijas Elektromobilitātes Nacionālā plāna projektu
2014.-2016.gadam |
01.03.2014. |
SM |
PKC, CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
| Pasākums 3.6. Autoceļu
lietošanas nodevas ieviešana |
|
|
|
|
|
Aktivitāte 3.6.1. Veikt grozījumus Autoceļu lietošanas
nodevas likumā un izstrādāt ar to saistošos normatīvos
aktus |
2013 |
SM |
|
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
Aktivitāte 3.6.2. Autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas
uzsākšana |
01.07.2014. |
SM |
LVC |
Nav
papildus ietekmes uz valsts pamatbudžetu |
|
Uzdevums 4
Izstrādāt un īstenot Ceļu
satiksmes drošības plānu
|
|
|
|
|
| Pasākums 4.1. Izstrādāt
Ceļu satiksmes drošības plānu 2014.-2016.gadam |
01.03.2014. |
SM |
CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
| Pasākums 4.2. Veikt Ceļu
satiksmes drošības plāna 2014.-2016.gadam rezultātu
izvērtējumu un izstrādāt Ceļu satiksmes drošības plānu
2017.-2020.gadam |
2016 |
SM |
CSDD |
Nav papildus ietekmes uz valsts budžetu, VAS
"CSDD" budžeta
ietvaros
|
8. Politikas un darbības rezultāti (precizēti
atbilstoši starpposma izvērtējumam un pievienota faktiskā
informācija par 2014.-2016.gadu)
| Politikas mērķis |
Konkurētspējīga, ilgtspējīga,
komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes
mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES
fondus |
| Apakšmērķis/darbības virziens |
Latvija - ilgtspējīgs transporta un
loģistikas pakalpojumu sniedzējs |
| |
|
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Samazināts valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti
sliktā stāvoklī garums par 57%, salīdzinot ar 2012.gadu |
Valsts galveno autoceļu sliktā
un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums, %, salīdzinot ar 2012.
gadu |
20%
fakt. 0%
|
29%
fakt. 8%
|
37%
fakt. 23%
|
26% |
31% |
33% |
45% |
| |
Valsts reģionālo autoceļu ar
asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums,
%, salīdzinot ar 2012.gadu |
5%
fakt. 0%
|
10%
fakt. 0%
|
15%
fakt. 2%
|
3% |
3% |
4% |
15% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts galvenajiem autoceļiem (%
no ceļu garuma) |
fakt. 47,1% |
fakt. 42,2% |
fakt. 35,3% |
32,8% |
27,9% |
28,1% |
22,4% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem
(% no ceļu garuma) |
fakt. 51,2% |
fakt. 49,6% |
fakt. 48.1% |
46,7% |
48,2% |
47,6% |
41,4% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās asfaltbetona segas uz valsts vietējiem autoceļiem (%
no ceļu garuma) |
fakt. 42,7% |
fakt. 42,7% |
fakt. 42,7% |
42,9% |
46,3% |
47,5% |
52,5% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās grants segas uz valsts reģionālajiem autoceļiem (% no
ceļu garuma) |
fakt. 38,5% |
fakt. 40,1% |
fakt. 40,4% |
38,2% |
38% |
37% |
36% |
| |
Sliktā un ļoti sliktā stāvoklī
esošās grants segas uz valsts vietējiem autoceļiem (% no ceļu
garuma) |
fakt. 41,1% |
fakt. 42% |
fakt. 42,6% |
42,7% |
39,7% |
36,8% |
33,9% |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra |
Dzelzceļa kravu pārvadājumu
īpatsvars (tonnas izteiktas %) no kopējā sauszemes
pārvadājumu apjoma |
64%
fakt. 48%
|
64%
fakt. 47%
|
66%
fakt. 43%
|
43% |
43% |
43% |
43% |
| |
Palielināts iekšzemes dzelzceļa
kravu pārvadājumu apjoms (% pret iepriekšējo gadu) |
fakt.
7% |
fakt.
33% |
fakt.
-11% |
10% |
10% |
10% |
10% |
| |
CO2 izmešu
samazinājums dzelzceļa kravu pārvadājumos (%) attiecībā pret
2012.gadu2 |
0%
fakt. 10%
|
0%
fakt. 12%
|
0%
fakt. 22%
|
0% |
30% |
30% |
30% |
2 Aprēķināšanai izmantots UIC (Starptautiskā
dzelzceļu apvienība) ieteiktais CO2 izmešu faktors,
kas sevī ietver CO2 izmešus no dīzeļdegvielas, kas
radušies visā produkta dzīves cikla laikā
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Rīga -
dinamiski augošs Baltijas reģiona un Ziemeļeiropas līmeņa
gaisa satiksmes centrs |
Ikgadējs apkalpoto pasažieru
skaita pieaugums, % |
6%
fakt. 0,5%
|
11%
fakt. 7,2%
|
3,5%
fakt. 4,6%
|
6,1% |
3,2% |
3,1% |
5,2% |
| |
Ikgadējs apkalpoto kravu apjoma
pieaugums (neskaitot militārās kravas), % |
2%
fakt. 10%
|
2%
fakt. -11%
|
2%
fakt. 7%
|
2% |
2% |
27% |
6% |
| |
Lidojumu maršrutu skaits
(ziema/vasara) |
2
fakt. 70/83
|
2
fakt. 66/87
|
2
fakt. 69/79
|
> 69/79 |
> 69/79 |
> 69/79 |
> 69/79 |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Uzlabota transporta drošība |
Ceļu satiksmes negadījumos bojā
gājušo skaita samazinājums, salīdzinot ar 2010. gadu, % |
29,8%
fakt. 2,8%
|
33,5%
fakt. 14,3%
|
36,7%
fakt. 27,6%
|
39,9% |
43,1% |
46,3% |
50% |
| |
Latvija atbilst noteiktajam
dzelzceļa kustības drošības līmenim (nepārsniedz riska
robežas riska kategorijās, kādas noteiktas saskaņā ar EK
lēmumu par dzelzceļa sistēmas kopīgo drošības mērķu otro
kopumu). |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1.
78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9
|
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1.
78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9
|
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
fakt. NRV1.1.
78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665 x10-9
|
1. NRV1.1.
78,20x10-9 un NRV1.2. 0,665
x10-9 |
1. NRV1.1. 78,20x10-9 un NRV1.2.
0,665 x10-9
Notiek EK izpēte
|
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80
x10-9
|
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80
x10-9
|
2. NRV2. 64,80 x10-9
fakt. NRV2. 64,80
x10-9
|
2. NRV2. 64,80
x10-9 |
2. NRV2. 64,80
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0
x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0
x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0 x10-9
fakt. NRV3.1. 239,0
x10-9
|
3. NRV3.1. 239,0
x10-9 |
3. NRV3.1. 239,0
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4.
11,60x10-9
|
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4.
11,60x10-9
|
4. NRV4. 11,60x10-9
fakt. NRV4.
11,60x10-9
|
4. NRV4.
11,60x10-9 |
4. NRV4.
11,60x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00
x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00
x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00 x10-9
fakt. NRV 5. 1310,00
x10-9
|
5. NRV 5. 1310,00
x10-9 |
5. NRV 5. 1310,00
x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6.
1660,0x10-9
|
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6.
1660,0x10-9
|
6. NRV 6. 1660,0x10-9
fakt. NRV 6.
1660,0x10-9
|
6. NRV 6.
1660,0x10-9 |
6. NRV 6.
1660,0x10-9 |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
Atbilstoši jauniem EK noteiktiem
mērķiem |
| |
Relatīvais nopietnu dzelzceļa
negadījumu skaits (uz vilcienkilometriem) (nepārsniedz
vērtību) |
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
1,50
(x10-6)
|
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Palielinājusies elektromobilitātes loma |
ETL (%) no jaunajiem
transportlīdzekļiem ? |
1,2%
fakt. 1,17%
|
1,5%
fakt. 0,26%
|
2,5%
fakt. 0,76%
|
1,71% |
1,85% |
1,96% |
2,32% |
| |
CO2 ietaupījums no ETL (%) |
0
fakt. 0,005%
|
0,1%
fakt. 0,01%
|
0,1%
fakt. 0,04%
|
0,1% |
0,2% |
0,3% |
0,4% |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Latvija ir iekļauta PMoU Baltajā sarakstā, kas liecina par
Latvijas karoga kuģu atbilstību ES noteiktajām kvalitātes
prasībām |
Aizturēto Latvijas karoga kuģu
skaits ārvalstīs pret inspekciju skaitu (%), tiecoties
samazināt pārejas faktoru no 0,15 uz 0 vai negatīvu
(nosacījums iekļaušanai Baltajā sarakstā) |
0,04
fakt. 0
|
0
fakt. 0
|
0
fakt. 0
|
<=0 |
<=0 |
<=0 |
<=0 |
|
Palielināts augsti kvalificētu jūrnieku īpatsvars un to
konkurētspēja globālajā tirgū |
Kuģu virsnieku īpatsvars
nodarbināto jūrnieku resursā |
46%
fakt. 46%
|
46%
fakt. 47%
|
46%
fakt. 48%
|
48% |
48% |
49% |
50% |
|
Efektivizēta piekrastes un ostas valsts pienākumu
izpilde |
|
|
|
|
|
|
|
|
| |
Nodrošināta pāreja uz ostu
formalitāšu kārtošanu elektroniskā veidā un izmantojot
vienoto kontaktpunktu |
|
|
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
Jā |
| |
Atbilstoši starptautiskajām
prasībām uzmērīti galvenie kuģu ceļi jūrā |
200 jūras jūdzes
fakt. 530 km2
|
200 jūras jūdzes
fakt. 520 km2
|
200 jūras jūdzes
fakt. 780 km2
|
600 km2 |
600 km2 |
600 km2 |
600 km2 |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Kravu
apgrozījuma pieaugums ostās straujāks nekā konkurējošo valstu
ostās |
Kravu apgrozījuma pieaugums, %,
salīdzinot ar iepriekšējo gadu |
3%
fakt. 5,2%
|
3%
fakt. -6,2%
|
3%
fakt. -9,3%
|
3% |
3% |
3% |
3% |
| |
Konteinerkravu (TEU) pieaugums
no jaunajiem tirgiem, %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu |
6,7% |
1,9% |
5,9% |
10% |
10% |
10% |
10% |
|
Popularizētas Latvijas tranzīta un loģistikas iespējas |
Starpvaldību komisiju, tranzīta
darba grupu un vizīšu skaits |
fakt.
32 |
fakt.
31 |
fakt.
83 |
70 |
70 |
70 |
70 |
| |
Mārketinga aktivitāšu,
starptautisko izstāžu skaits mērķa tirgos |
fakt.
9 |
fakt.
8 |
fakt.
8 |
11 |
8 |
8 |
8 |
|
Pasaules Ekonomikas Foruma globālais konkurētspējas indekss
par transporta infrastruktūras kvalitāti (vieta) |
Ceļu kvalitātes indekss
(vieta) |
fakt.
3,1 (108) |
fakt.
3,3 (96) |
fakt
3,2 (95) |
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
ind.
>3,2
vieta
< 95
|
| |
Dzelzceļa infrastruktūras
kvalitātes indekss (vieta) |
fakt.
4,1 (30) |
fakt.
4,0 (31) |
fakt.
4,1 (32) |
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
ind.
>4,1
vieta
< 32
|
| |
Ostu infrastruktūras kvalitātes
indekss (vieta) |
fakt.
5,2 (31) |
fakt.
5,2 (30) |
fakt.
5,1 (32) |
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
ind.
>5,1
vieta
< 32
|
| |
Lidostu infrastruktūras
kvalitātes indekss (vieta) |
fakt.
5,4 (35) |
fakt.
5,4 (31) |
fakt.
5,1 (40) |
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
ind.
>5,1
vieta
< 40
|
| Apakšmērķis/darbības virziens |
Nodrošināta iekšējā un ārējā
sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas
visā valsts teritorijā |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
|
Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada
centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās,
valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar
sabiedrisko transportu |
Pagastu īpatsvars, kur ir
nodrošināti vismaz divi sabiedriskā transporta reisi dienā,
kas savieno bijušos pagastu administratīvos centrus ar novada
centru |
96%
fakt. 96%
|
97%
fakt. 97%
|
100%
fakt. 100%
|
100% |
100% |
100% |
100% |
| |
Novadu īpatsvars, kur ir
nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno novadus ar
reģiona centru vai galvaspilsētu |
99%
fakt. 99%
|
100%
fakt. 100%
|
100%
fakt. 100%
|
100% |
100% |
100% |
100% |
| |
Staciju skaits, kur izbūvēti
paaugstinātie peroni |
2
fakt. 2
|
2
fakt. 2
|
15
fakt. 25
|
25 |
25 |
25 |
46 |
| Politikas rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
| Radīti
priekšnosacījumi reģionālo lidostu attīstībai |
Regulāru lidojumu veikšanai
sertificētu lidlauku skaits |
2" |
|
|
|
|
|
|
Satiksmes ministrs Uldis
Augulis
|
|
Saistītie dokumenti
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
