Satura rādītājs

Kopsavilkums

Situācijas izklāsts

1. Ģimenes apvienošana

2. Darba migrācija

3. Ārvalstu investoru uzņemšana

4. Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšana

5. Ārvalstu studentu uzņemšana

6. Pastāvīgās uzturēšanās tiesības

7. Administratīvās procedūras

8. Integrācijas pasākumi.

9. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Kopsavilkums

Konceptuālā ziņojuma projektā apskatītas visas nozīmīgās ārzemnieku ieceļošanas jomas legālās migrācijas kontekstā (ģimenes apvienošana, darba migrācija, komercdarbība, studijas), kā arī analizētas ārzemnieku uzņemšanas administratīvās procedūras, un par katru jomu sniegti priekšlikumi esošās situācijas uzlabošanai, ko būtu nepieciešams iekļaut jaunā likumprojektā "Imigrācijas likums", kas aizstātu šobrīd spēkā esošo, 2002.gada 31.oktobrī pieņemto Imigrācijas likumu.

Ģimenes apvienošanas jomā:

I risinājuma variants:

1) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

2) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

II risinājuma variants.

Esošo regulējumu nemainīt.

Darba migrācijas jomā:

I risinājuma variants:

1) Atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;

2) Pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;

3) Ārzemniekiem, kuri vismaz divus gadus uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;

4) Atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;

5) Anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;

6) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ārvalstu investoru uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

1) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;

2) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;

3) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ārvalstu studentu uzņemšanas jomā:

I risinājuma variants:

1) paredzēt nosacījumu par to, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniedz uz sešus mēnešus garāku termiņu, nekā noslēgts studiju līgums, lai students pēc studiju beigām var saņemt un legalizēt diplomu, kā arī iesniegt dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, ja viņš gatavojas turpināt studijas, meklēt darbu vai uzsākt nodarbinātību vai komercdarbību;

2) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās;

3) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;

4) Atcelt prasību darba devējam reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja ārzemnieka uzaicināšanas iemesls ir nodarbinātība saskaņā ar darba līgumu un ārzemnieks Latvijas Republikas teritorijā vismaz trīs semestru garumā ir apguvis pilna laika bakalaura, maģistra vai doktorantūras studiju programmu un ieguvis valsts atzītu augstākās izglītības diplomu par šīs studiju programmas apguvi.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas jomā:

I risinājuma variants:

Ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem.

II risinājuma variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Administratīvo procedūru uzlabošanas jomā:

I risinājuma variants:

1) Samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;

2) Ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;

3) Pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

II risinājuma variants:

Saglabāt pašlaik esošo uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūru un neieviest elektroniskos pakalpojumus un papildu drošības pasākumus.

Integrācijas jomā:

I risinājuma variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nenodrošina pasākumu finansējumu, bet nodrošina piekļuvi standartizētai mācību programmai.

II risinājuma variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nodrošina pasākumu finansējumu un piekļuvi standartizētai mācību programmai, nosakot daļēju imigranta līdzmaksājumu vai citu atbildību.

Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu:

I risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

Izdevumi Iekšlietu ministrijai no valsts budžeta 53 520 euro – ieviešot papildu drošības pasākumus personu identificēšanai.

II risinājuma variants visās legālās migrācijas jomās:

Izdevumi Kultūras ministrijai 492 800 euro, nodrošinot daļu no integrācijas kursu finansējuma.

Situācijas izklāsts

Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 157.1.punktā Iekšlietu ministrijai tika dots uzdevums izstrādāt Imigrācijas politikas koncepciju¹.

Konceptuālā ziņojuma mērķis ir izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārzemnieku ieceļošanas sistēmu, kas vērsta uz:

– Latvijas pamatiedzīvotāju interešu ievērošanu, nodrošinot viņu tiesības uz ģimenes apvienošanu ar trešo valstu pilsoņiem;

– ekonomiskās migrācijas nodrošināšanu atbilstoši valsts tautsaimniecības izaugsmes vajadzībām;

– labvēlīgu ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumu radīšanu ārvalstu investoriem, kuri veic investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, tādējādi veicinot tās attīstību;

– administratīvo procedūru vienkāršošanu, tajā skaitā, elektronisko pakalpojumu ieviešanu, vienlaikus saglabājot efektīvas kontroles iespējas nolūkā novērst pārkāpumus;

– valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu nodrošināšanu.

Šobrīd ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā regulē 2002.gada 31.oktobrī pieņemtais Imigrācijas likums (spēkā no 2003.gada 1.maija), uz šī likuma pamata pieņemtie Ministru kabineta noteikumi un virkne Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu. Kopš Imigrācijas likuma stāšanās spēkā tajā ik gadu vienu vai vairākas reizes veikti dažāda apjoma grozījumi. Būtiskākās izmaiņas saistītas ar nepieciešamību pārņemt Eiropas Savienības direktīvas legālās un nelegālās migrācijas jomā, turklāt Imigrācijas likumu nācies pieskaņot arī Eiropas Savienības tieši piemērojamajiem normatīvajiem aktiem, novēršot nacionālo un Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību normu dublēšanos. Eiropas Savienības apjomīgo normatīvo aktu pakāpeniskā ieviešana, kā arī dažāda rakstura nacionālās iniciatīvas nav labvēlīgi ietekmējušas Imigrācijas likuma struktūru un uztveramību.

Jāatzīmē, ka pašlaik spēkā esošajos normatīvajos aktos nav pietiekami korekti regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu (turpmāk – Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, jo to, atšķirībā no trešo valstu pilsoņu ieceļošanas, nosaka Imigrācijas likumam pakārtots normatīvais akts – Ministru kabineta noteikumi.²

Ievērojot iepriekš minēto, secināms, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu Imigrācijas likumu, kurā tiktu aptverti visu personu, ieskaitot Savienības pilsoņus un viņu ģimenes locekļus, ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi, veicot ne tikai redakcionālus un strukturālus precizējumus, bet paredzot regulējumu, kas atbilstu Latvijas ekonomisko izaugsmi veicinošai imigrācijas politikai, un pilnveidotu Imigrācijas likuma atbilstību Latvijai saistošajām starptautiskajām un, tajā skaitā, Eiropas Savienības tiesību normām, kā arī paredzot pasākumus, kas ļautu nodrošināt valsts drošības un sabiedriskās kārtības intereses.

Ieviešot koncepcijā piedāvātos risinājumus, nav prognozējams, ka būtiski palielināsies ieceļojošo ārzemnieku skaits Latvijā, tādējādi apdraudot sociālās palīdzības vai veselības aprūpes sistēmu vai ierobežojot darba nodrošināšanas Latvijas iedzīvotājiem iespēju, jo galvenie faktori, kas ir pamatā ārzemnieku izvēlei par labu ieceļošanai vai investīciju veikšanai kādā valstī, ir šīs valsts ekonomiskā situācija, politiskais klimats, pieprasījums pēc darbaspēka vai darbaspēka piedāvājums (investīciju veikšanas gadījumā), nevis ieceļošanas un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība. Optimizējot ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanu, tiek paaugstināta darba devēju spēja elastīgi reaģēt uz darbaspēka trūkuma problēmām, uzlabota investīciju veikšanas iespēja, kā arī samazināts administratīvais slogs gan uzturēšanās atļauju pieprasītājiem, gan valsts pārvaldes iestādēm.

Konceptuālajā ziņojumā aplūkoti galvenie legālās imigrācijas virzieni – ģimenes apvienošana, darba migrācija, ārvalstu investoru ieceļošana un uzturēšanās, ārvalstu studentu un brīvprātīgā darba veicēju uzņemšana, nepieskaroties problemātikai, kas saistīta ar nelegālo migrāciju.

Konceptuālo ziņojumu izstrādājusi ar Iekšlietu ministrijas 2012.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr.1-12/805 izveidota darba grupa, kurā iesaistīti Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

1. Ģimenes apvienošana

Problēmas izklāsts

Tiesības uz ģimenes dzīvi ir vienas no pamattiesībām, kas nostiprinātas vairākos Latvijai saistošos starptautiskajos tiesību aktos, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 9.pantā³, 24.pantā⁴, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā⁵.

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, pastāv dažāds regulējums ģimenes apvienošanai, kas atkarīgs no to personu, kuras vēlas apvienot ģimeni, pilsonības. Izšķir trīs dažādus regulējumus:

1) Latvijas pilsonis un trešās valsts pilsonis – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, izņemot gadījumu, ja Latvijas pilsonis ir izmantojis tiesības uz brīvu personu kustību, un tādējādi uz ģimenes apvienošanu attiecas Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā", kas izdoti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – direktīva 2004/38);

2) Savienības pilsoņi vai Savienības pilsonis un trešās valsts pilsonis – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumi Nr.675 "Kārtība, kādā Savienības pilsoņi un viņu ģimenes locekļi ieceļo un uzturas Latvijas Republikā";

3) Trešo valstu pilsoņi – ģimenes apvienošanas kārtību nosaka Imigrācijas likums, kurā pārņemta Padomes 2003.gada 22.septembra direktīva 2003/86/EK par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos (turpmāk – direktīva 2003/86).

Lai gan ģimenes apvienošanas kārtību lielā mērā nosaka Eiropas Savienības normatīvie dokumenti, tajos, it īpaši direktīvā 2003/86, iekļauts daudz izvēles nosacījumu, kuru ieviešana ir katras valsts kompetencē.

Izstrādājot Imigrācijas likumu, jāpievērš uzmanība uzturēšanās atļauju piešķiršanas administratīvajai procedūrai, kas šobrīd ir pārāk sarežģīta. Piemēram, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar laulībām vai, ja atļauju pieprasa Latvijas pilsoņu vai nepilsoņu vecāki vai Latvijas pilsoņu pilngadīgie bērni, tā tiek izsniegta sākotnēji uz vienu gadu, pēc tam – uz četriem gadiem, bet pēc tam persona ir tiesīga pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Termiņuzturēšanās atļauja, kas izsniegta uz termiņu, kas ilgāks par vienu gadu, jāreģistrē vienreiz gadā, uzaicinātājam apstiprinot jaunu izsaukumu un personām pierādot, ka termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas brīdī esošie apstākļi joprojām pastāv. Par katru no veiktajām procedūrām tiek iekasēta valsts nodeva. Izvērtējot šo administratīvo procedūru lietderīgumu, var secināt, ka ikgadēja reģistrācija ģimenes apvienošanas gadījumos uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, it īpaši gadījumos, kad uzturēšanās atļauju saņem pensijas vecumu sasniegušie vecāki pie pilngadīgiem bērniem vai pilngadīgi bērni – pie vecākiem, Latvijas pilsoņiem, jo vairumā gadījumu uzturēšanās atļaujas reģistrācijas laikā netiek saņemta nekāda būtiska papildu informācija, kas varētu būt par pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai.

Risinājuma varianti:

I variants:

1) Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu un trešo valstu pilsoņu, kuri Latvijā uzturas ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, laulātajiem, laulāto nepilngadīgajiem bērniem un vecākiem, kā arī Latvijas pilsoņu pilngadīgajiem bērniem tiesības uz uzturēšanos piešķirt uz sešiem gadiem, palielinot intervālu starp uzturēšanās atļaujas reģistrācijas termiņiem;

2) veicot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrāciju, nepieprasīt uzaicinātājam noformēt izsaukumu.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu:

2. Darba migrācija

Problēmas izklāsts

Viesstrādnieku uzņemšanas nosacījumi ir viena no imigrācijas politikas sastāvdaļām, par kuru risinās visaktīvākās diskusijas. No vienas puses, neviens nenoliedz nepieciešamību uzņemt trešo valstu pilsoņus nodarbinātības nolūkā, ja tas nepieciešams tautsaimniecības sekmīgai attīstībai, no otras puses – tiek uzsvērts iespējamais apdraudējums produktivitātes attīstībai, nacionālajai identitātei, valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai, kā arī ir iespējami papildus izdevumi sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām, jo vairāki Eiropas Savienības normatīvie dokumenti paredz nodrošināt vienlīdzīgas tiesības trešo valstu strādājošajiem, tajā skaitā, veselības aprūpes jomā.

Latvija ir valsts, kuras migrācijas saldo laika posmā kopš neatkarības atjaunošanas 1991.gadā ir bijis negatīvs, t.i., izceļotāju skaits no valsts vienmēr pārsniedzis ieceļotāju skaitu. Īpaši šī tendence ir pastiprinājusies pēc 2004.gada 1.maija, Latvijai kļūstot par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm un dodot tās iedzīvotājiem iespēju izmantot brīvas personu pārvietošanās principa sniegtās priekšrocības – praktiski bez šķēršļiem doties uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm nodarbinātības vai studiju nolūkā.

Latvijas iedzīvotāju aktīvo emigrācijas procesu nelīdzsvaro tikpat intensīvas imigrācijas plūsmas. No 1992.gada, kopš Latvija sāka patstāvīgi regulēt savu imigrācijas politiku, ieceļojušo ārzemnieku skaits Latvijā ir bijis salīdzinoši zems, augstāku līmeni sasniedzot 2006.–2007.gadā, kad valstī tika konstatēta vietējā darbaspēka nepietiekamība un bija nepieciešama tā piesaiste no ārvalstīm, savukārt ekonomiskās lejupslīdes laikā pēc strauja pirmreizēji izsniegto uzturēšanās atļauju skaita samazināšanās no 2011.gada vērojams izsniegto atļauju skaita pieaugums, Latvijā ieceļojot trešo valstu pilsoņiem saistībā ar veiktajām investīcijām Latvijas tautsaimniecībā (skat. 1.attēlu).

1.attēls

Analizējot Latvijas situāciju imigrācijas jomā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, var konstatēt, ka imigrācijas plūsmu absolūtā apjoma ziņā Latvija atrodas vienā no pēdējām vietām, savukārt valstī dzīvojošo ārzemnieku un ārvalstīs dzimušo īpatsvara ziņā ieņem trešo vietu Eiropas Savienībā pēc Luksemburgas un Kipras, šim rādītājam 2012.gada 1.janvārī sasniedzot 17%⁶ no kopējā valstī dzīvojošo skaita. Šāds rādītājs sasniegts, jo ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) kategorijā ietilpst arī Latvijas nepilsoņi – personas, kurām nav Latvijas pilsonības.

Raksturojot situāciju cilvēkresursu jomā, jāpiemin arī negatīvās demogrāfijas tendences. No 1990.gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis, un līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no pāri par 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988.gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999.gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993.gadā un pat zem astoņiem bērniem 1997.–1998.gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augsts vecāku cilvēku īpatsvars nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks.⁷

Analizējot darbaspēka migrāciju, papildus nepieciešams ņemt vērā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita un darba produktivitātes izmaiņas, kā arī aktīvās novecošanās procesus, piemēram, darba dzīves ilguma pieaugumu.

Ārvalstu investoru padome Latvijā 2015.gada 25.septembrī, 19.augsta līmeņa tikšanās ar Latvijas valdību laikā, iepazīstināja ar "Viedokļa ziņojumu par ilgtspējīgu ekonomikas attīstību", kurā norādīts, ka darbaspēka piedāvājuma sarukums Latvijā (prasmju zuduma, novecošanās, zemās dzimstības un emigrācijas dēļ) apvienojumā ar administratīvi teritoriālo vienību sadrumstalotību un finansiālajām grūtībām radīs draudus valsts spējai piesaistīt investīcijas un radīt ilgtspējīgas un labi apmaksātas darbavietas. Ziņojumā norādīts, ka lielākā daļa Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru tuvāko 3–5 gadu laikā prognozē nepieciešamā darbaspēka nepietiekamību, līdz ar to Ārvalstu investoru padome Latvijā aicina izstrādāt pārdomātu imigrācijas politiku, lai piesaistītu investīcijas, kas paredz lielu nodarbināto skaitu. Pārdomāta imigrācijas politika ietvertu juridisko un administratīvo ierobežojumu atvieglošanu, tādējādi ļaujot piesaistīt kvalificētu darbaspēku no valstīm ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas.⁸

Arī konsultāciju kompānijas "Ernst and Young" (E&Y) 2015.gada pētījumā par Eiropas Savienības valstu pievilcīgumu ārvalstu investoriem norādīts, ka ierobežotais darbaspēka piedāvājums Baltijas valstīm rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm lielu investīciju projektu piesaistīšanā.⁹

Jāsecina, ka Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes nodrošināšanai un Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai viens no līdzekļiem būs darbaspēka imigrācijas optimāla regulēšana.

Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus veic apjomīgu pētījumu, sagatavojot "Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm"¹⁰. Ziņojumā ir analizēti dažādi iespējamie Latvijas tautsaimniecības attīstības modeļi laikposmā līdz 2030.gadam, secinot, ka "līdz 2030.gadam migrācijai būs izšķiroša loma lejupslīdošās demogrāfijas negatīvo seku mazināšanai. Turklāt, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmes mērķu sasniegšanu, liela nozīme būs valsts migrācijas politikai, kur galvenajiem uzsvariem jābūt uz Latvijas valsts piederīgo reemigrācijas veicināšanu un selektīvu imigrācijas mehānismu izveidi, kas ilgtermiņā nodrošinātu ātru un efektīvu darba tirgus nepilnību novēršanu. Bez izsvērtas migrācijas politikas darbaspēka nepietiekamība nākotnē var kļūt par vienu no galvenajiem izaugsmes šķēršļiem."

Ekonomikas ministrija norāda, ka "lai gan pieauguma tempi ir sagaidāmi salīdzinoši strauji, tomēr pieprasījums pēc darbaspēka vidējā termiņā augs mēreni, jo izaugsmei galvenokārt jābalstās uz produktivitātes pieaugumu. Īpaši tas ir attiecināms uz tirgojamajām nozarēm un galvenokārt apstrādes rūpniecību, kas darbojas atvērtos preču un pakalpojumu tirgos, kur izšķiroša nozīme ir konkurētspējai." Analizējot darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma attiecības, ziņojumā sniegta informācija par tām tautsaimniecības nozarēm, kurās līdz 2030.gadam būs vērojamas lielākās nodarbināto skaita pieprasījuma izmaiņas.

1.tabula

Darbaspēka pieprasījuma izmaiņas pa nozarēm
tūkstošos

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka kopumā 2022.gadā tautsaimniecībā pieprasījums pēc darbaspēka par 5,7% pārsniegs 2015.gada līmeni. Lai arī atbilstošais darbaspēka pārpalikums varētu būt pietiekams, lai nodrošinātu normālu darba tirgus un tautsaimniecības funkcionēšanu kopumā, tomēr atsevišķos darba tirgus segmentos (reģionos, atsevišķās profesijās) disproporcijas varētu būt pietiekami nozīmīgas, lai kavētu noteiktu tautsaimniecības sektoru izaugsmi.

Ziņojumā norādīts, ka ņemot vērā tautsaimniecības pārstrukturizāciju vidējā un ilgtermiņā, sagaidāmas izmaiņas arī darbaspēka pieprasījumā pa profesiju grupām. Aizvien straujāk pieaugs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem. To pamatā noteiks pieprasījuma pieaugums pēc darbaspēka apstrādes rūpniecībā un pakalpojumos, it īpaši komercpakalpojumos. Sagaidāms, ka profesiju griezumā vidējā termiņā pieprasījums palielināsies pēc zinātnes un inženierzinātņu speciālistiem, kā arī IKT jomas speciālistiem.

Vidējā termiņā augs arī pieprasījums pēc vidējās kvalifikācijas profesiju speciālistiem, galvenokārt apstrādes rūpniecībā. Kā būtiskākās profesijas, pēc kurām pieaugs pieprasījums, ir jāmin elektrisko un elektronisko iekārtu strādnieki, mašīnbūves un tām radniecīgu jomu strādnieki, kā arī pārtikas produktu pārstrādes un kokapstrādes strādnieki. Tajā pašā laikā mazināsies pieprasījums pēc lauksaimniecības darbiniekiem. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, atbilstošās kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums nākotnē varētu būtiski sarukt, līdz ar to profesionālās vidējās izglītības loma vidējā termiņā aizvien pieaugs.

Ziņojumā norādīts, ka vidējā termiņā darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu gan augstākās kvalifikācijas, gan zemākās kvalifikācijas profesiju grupās. Savukārt vairākās vidējās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās būs vērojams iztrūkums, piemēram, iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru, kvalificētu strādnieku un amatnieku profesiju, kā arī kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupās. Pašlaik aptuveni puse šajās profesijās strādājošie ir ar pamatizglītību vai vidējo vispārējo izglītību. Vienlaikus darbaspēka piedāvājums pieaugs augstākās kvalifikācijas profesiju grupās, ko nosaka lielais studējošo skaits iepriekšējos gados. Vidējās un zemākās kvalifikācijas profesiju pamatgrupās darbinieku piedāvājums samazināsies. Darbaspēka pieprasījums līdz 2022.gadam palielināsies gandrīz visās profesiju pamatgrupās, izņemot kvalificētus lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekus, kalpotāju profesijas (vidējās kvalifikācijas administratīvais atbalsta dienests un klientu apkalpošanas speciālisti) un vienkāršās profesijas.

Turpmāk redzamajā tabulā Ekonomikas ministrija apkopojusi datus par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu atkarībā no strādājošo izglītības līmeņa. Vidējā termiņā (līdz 2022.gadam) kopumā augstākās kvalifikācijas darbaspēka pieprasījums un piedāvājums pakāpeniski tuvosies līdzsvaram. Vienlaikus darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma attiecība nebūs vienlīdz vienāda visos izglītības apakšsegmentos – daudz izteiktāka nepietiekamība būs vērojama pēc darbaspēka ar profesionālās ievirzes izglītību (gan vidējā, gan augstākajā izglītībā). Vidējās profesionālās kvalifikācijas darbaspēkam vidējā termiņā būs iztrūkums, disproporcijai starp pieprasījumu un piedāvājumu būtiski palielinoties arī ilgtermiņā, ko noteiks piedāvājuma samazināšanās. Vienlaikus bez efektīvas un uz darba tirgu orientētas tālākizglītības, augstākais darbaspēka pārpalikums gan vidējā, gan ilgtermiņā saglabāsies starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību un vidējo vispārējo izglītību.

2.tabula

Darbaspēka pieprasījums un piedāvājums sadalījumā pa izglītības līmeņiem
(tūkst.)

Lai efektīvāk reaģētu uz darba tirgus pieprasījumu un lai noteiktu bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību prioritāros virzienus, kuros piedāvāt apmācību programmas, Labklājības ministrija veic darba tirgus situācijas analīzi, noskaidrojot darbaspēka un prasmju pieprasījuma izmaiņas īstermiņā, kā arī esošā darbaspēka piedāvājuma analīzi. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darba devēju aptaujas¹¹, kas ir viena no prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt NVA ar ievaddatiem prognožu sagatavošanai ekonometriskajā modelī, lai koriģētu prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības, rezultāti liecina, ka 2017.gada laikā jaunas darba vietas varētu piedāvāt 11% no visiem Latvijas darba devējiem.

Kopumā Latvijā 2017.gada laikā tiek plānots izveidot 8187 jaunas darba vietas. Plāni veidot jaunas darba vietas ir cieši saistīti ar uzņēmuma/ iestādes pakalpojumu vai preču pieprasījuma palielināšanos gan 2016.gadā, gan pozitīvām prognozēm par 2017.gadu. Sagaidāms, ka jaunas darba vietas vairāk piedāvās lielie (nodarbināto skaits 250 un vairāk darbinieku) nekā mazie vai vidējie uzņēmumi/ iestādes. Salīdzinoši vairāk ir nozares "J" (Informācijas un komunikācijas pakalpojumi) nekā citu nozaru uzņēmumi/ iestādes, kas plāno veidot jaunas darba vietas. Jaunu darbavietu prognozes sadalījumā pa profesiju apakšgrupām 2 zīmju līmenī atspoguļotas 3.tabulā.

3.tabula

Plānoto jaunizveidojamo darbavietu sadalījums pa profesiju apakšgrupām 2017.gadā (2 zīmes) Top 10

Lai nodrošinātu pietiekamu darbaspēka piedāvājumu Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm¹² nosauktajās nozarēs un profesijās un atbilstoši nodarbināto izglītības līmenim, nav nepieciešamas kardinālas izmaiņas viesstrādnieku uzņemšanas jomā, tomēr viesstrādnieku uzņemšanas kārtību ir iespējams uzlabot, saīsinot un vienkāršojot atsevišķas administratīvās procedūras.

Būtu apsverams priekšlikums no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu atbrīvot tos darba devējus, kuri vēlas nodarbināt ārzemniekus, kuri Latvijā vismaz divus gadus uzturējušies nodarbinātības nolūkā.

Lai veicinātu ārvalstu pētnieku ieceļošanu Latvijā, būtu jāapsver iespēja pētniekiem, kuri noslēguši līgumu par zinātnisko sadarbību ar Latvijas Republikā reģistrētām zinātniskajām organizācijām, piešķirt piekļuvi darba tirgum, jo nereti pētnieks zinātnisko darbību vēlas savietot ar lekciju lasīšanu izglītības iestādēs.

Darba devēji, tajā skaitā Ārvalstu investoru padome Latvijā, pauduši neapmierinātību arī ar to, ka nodarbinātības nosacījumu maiņas gadījumā viena uzņēmuma ietvaros nodarbinātajam ārzemniekam jāsaņem jaunas tiesības uz nodarbinātību (piemēram, ja grāmatveža amatā nodarbināts ārzemnieks kļūst par finanšu direktoru), līdz ar to būtu lietderīgi apsvērt iespēju šādu prasību neizvirzīt.

Pašreizējā regulējumā konstatētas problēmas, kas saistītas ar ārvalstu darba ņēmēju atrašanos bezalgas atvaļinājumā. Nereti darba devējs veic nepieciešamās procedūras, lai uzaicinātu ārvalsts darba ņēmēju, bet nevar viņu nodrošināt ar darbu un darba ņēmējam piešķir bezalgas atvaļinājumu. It īpaši bieži šādas situācijas novērojamas gadījumos, kad darba veikšanai tiek uzaicināti autovadītāji starptautisko kravas pārvadājumu nodrošināšanai, jo praktiski visiem reizi vai vairākkārt gada laikā tiek piešķirts bezalgas atvaļinājums. Atsevišķos gadījumos no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tiek saņemta informācija, ka attiecīgais trešās valsts pilsonis uzsācis nelikumīgu nodarbinātību citā dalībvalstī. Lai izvairītos no šādām situācijām, lietderīgi būtu noteikt, ka tad, ja bezalgas atvaļinājums tiek piešķirts uz laiku, kas ilgāks par vienu mēnesi, uzturēšanās atļauja un tiesības uz nodarbinātību tiek anulētas.

Lai risinātu darbaspēka nepietiekamības jautājumu, OECD Latvijai sniegusi rekomendāciju, kas aicina prognozēto prasmju trūkumu mazināt arī ar trešo valstu pilsoņu piesaisti (Labour migrants should be actively targeted to help address projected skills shortages, including through outreach activities to non-EU nationals by the State Employment Agency). Minētā rekomendācija saņemta Latvijas pirmsiestāšanās procesa ietvaros, OECD ekspertiem vērtējot Latvijas nodarbinātības, darba lietu, un sociālās politikas atbilstību OECD standartiem. Rekomendācijas apstiprinātas OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu komitejas 127.sesijā 2015.gada 6.decembrī. Ziņojums "OECD Reviews of Labour Market and Social Policies: Latvia 2016" publiski pieejams interneta vietnē http://www.oecd-ilibrary.org/social-issues-migration-health/oecd-reviews-of-labour-market-and-social-policies-latvia-2016_9789264250505-en.

Risinājuma varianti:

I variants:

1) atbrīvot no nepieciešamības reģistrēt brīvu darbavietu tos darba devējus, kas vēlas nodarbināt ārzemnieku, kurš vismaz divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā;

2) pētniekiem, kuri noslēguši zinātniskās sadarbības līgumu ar Latvijas Republikā reģistrētu zinātnisko organizāciju, piešķirt piekļuvi darba tirgum pedagoģiskā darba veikšanai;

3) ārzemniekiem, kuri vismaz vienu gadu uzturējušies Latvijas Republikā sakarā ar nodarbinātību, atļaut mainīt darba devēju un neanulēt uzturēšanās atļauju līdz jauna darba devēja sameklēšanai, ja bezdarba periods neilgst vairāk nekā divus mēnešus un ārzemnieks turpina darbu, kas atbilst viņa iepriekšējai nodarbinātības jomai;

4) atcelt prasību saņemt jaunas tiesības uz nodarbinātību ārzemniekam, kuram pēc sešu mēnešu nodarbināšanas uzņēmumā mainās amats (specialitāte) uzņēmuma ietvaros;

5) anulēt uzturēšanās atļauju darba ņēmējiem, kas gada laikā ilgāk nekā vienu mēnesi nepārtraukti atrodas bezalgas atvaļinājumā;

6) Nodarbinātības valsts aģentūrai izvērtēt iespēju Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmā iekļaut arī to trešo valstu pilsoņu CV, kuri vēlētos darbu meklēt Latvijā.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants:

Esošo regulējumu nemainīt.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

3. Ārvalstu investoru uzņemšana

Problēmas izklāsts

Ārvalstu investoru ieceļošanu un uzturēšanos regulējošie normatīvie akti ir Latvijā visaktīvāk apspriestais temats migrācijas jomā. Spēkā esošais Imigrācijas likums nosaka vairākus investīciju veidus, kuru veikšana nodrošina trešās valsts pilsonim iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju Latvijas Republikā uz laiku līdz pieciem gadiem:

– ja viņš ir veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, ir samaksājis valsts budžetā 10 000 euro, kā arī veiktais ieguldījums ir vismaz:

a) 50 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus euro. Saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā termiņuzturēšanās atļauju izsniedz ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, ja katrs no viņiem ir veicis šajā punktā noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 euro,

b) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro,

c) 100 000 euro un tas veikts kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijas Republikā, nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus euro;

– ja viņš Rīgā vai Jūrmalā, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novadā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme), kura vērtība ir vismaz 250 000 euro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām – ne vairāk kā divi nekustamie īpašumi (izņemot gadījumu, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

a) viņam nav nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādu,

b) kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā,

c) nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā vai Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrētas juridiskās personas, kura ir nodokļu maksātāja Latvijas Republikā Latvijas Republikas nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu izpratnē, vai no fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu Latvijas Republikas izsniegtu uzturēšanās atļauju,

d) nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus ārpus Rīgas vai Jūrmalas, vai Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada, katra nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība tā iegādes brīdī ir ne mazāka par 40 000 euro. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkst būt mazāka par 250 000 euro vai, ja ārzemnieks iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkst būt mazāka par 125 000 euro,

e) viņš, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, samaksā valsts budžetā piecus procentus no nekustamā īpašuma vērtības,

f) nekustamā īpašuma sastāvā neietilpst lauksaimniecībā izmantojamā zeme vai meža zeme;

– ja viņam ir pakārtotās saistības ar Latvijas Republikas kredītiestādi ne mazāk kā 280 000 euro apmērā un ar šo kredītiestādi slēgtā darījuma termiņš nav mazāks par pieciem gadiem un, pieprasot pirmreizēju termiņuzturēšanās atļauju, viņš samaksā valsts budžetā 25 000 euro;

– ja viņš saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts vērtspapīru izlaišanu, iegādājas īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus par nominālvērtību 250 000 euro un samaksā valsts budžetā 38 000 euro.

Kopš šo nosacījumu ieviešanas Imigrācijas likumā debates par regulējuma atbilstību valsts interesēm ir risinājušās vairākkārt; regulējuma atbalstītāji uzsver investīciju programmas pozitīvo ietekmi uz valsts budžetu, valsts atpazīstamības veicināšanu un ekonomikas augšupeju, savukārt pretējā viedokļa paudēji izsaka bažas par nekustamā īpašuma cenu nepamatotu paaugstināšanos, draudiem valsts drošībai un negatīvo ietekmi uz nacionālo sastāvu, neproporcionāli palielinoties Krievijas Federācijas pilsoņu skaitam (Krievijas Federācijas pilsoņi pieprasa aptuveni 70% no visām termiņuzturēšanās atļaujām saskaņā ar šo regulējumu).

Ievērojot to, ka Saeimā ik gadu norisinās debates par regulējumu, kas attiecas uz trešo valstu investoru uzņemšanu, konceptuālajā ziņojumā netiks piedāvāti jauni risinājumi šīs programmas uzņemšanas nosacījumu pilnveidošanai. Jautājums, ko būtu nepieciešams risināt Imigrācijas likumā, saistīts ar investora ģimenes locekļu turpmāko uzturēšanos Latvijas Republikā investora nāves gadījumā. Šādos gadījumos, ja ģimenes locekļi jau kādu laika posmu pārcēlušies uz dzīvi Latvijā, ir nodarbināti un/vai apmeklē izglītības iestādes, viņiem būtu lietderīgi saglabāt tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā.

Risinājuma varianti:

Pašreizējo regulējumu būtiski nemainīt, juridiskās skaidrības nodrošināšanai Imigrācijas likumā precizēt investora ģimenes locekļu turpmākās uzturēšanās iespējas Latvijas Republikā investora nāves gadījumā.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

4. Komercreģistrā reģistrēto amatpersonu uzņemšana

Problēmas izklāsts

Papildus iepriekšējā sadaļā norādītajam Imigrācijas likumā paredzētas iespējas termiņuzturēšanās atļauju pieprasīt arī tad, ja persona ir:

– komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants;

– komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, ja komercsabiedrība vai ārzemju komersanta filiāle ir ierakstīta komercreģistrā ne mazāk kā vienu gadu pirms uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas, tā veic aktīvu saimniecisku darbību un tās darbība dod ekonomisku labumu Latvijas Republikai. Attiecībā uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību komercreģistrā reģistrētu amatpersonu šo nosacījumu piemēro, ja sabiedrības ar ierobežotu atbildību pamatkapitāls ir ne mazāks par 2800 euro;

– pašnodarbināta persona.

Lai šeit minētie ārzemnieki varētu uzturēties Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, viņu komercdarbībai jāveicina Latvijas tautsaimniecības attīstība. Kritēriji, kādiem jāatbilst ārzemnieku veiktajai komercdarbībai, norādīti Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi", un tie galvenokārt ir nodokļi, kas ik gadu noteiktā apjomā jāsamaksā valsts budžetā.

Šobrīd, izvērtējot uzturēšanās atļauju pieprasīšanai iesniegtos dokumentus, konstatēti gadījumi, kad trešo valstu pilsoņi, nespējot izpildīt Imigrācijas likumā noteiktos kritērijus, uzturēšanās atļauju pieprasa kā attiecīgā uzņēmuma nodarbinātie, norādot, ka pāris stundu nedēļā strādās arī uzņēmuma valdē. Šāda termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījuma gadījumā uzņēmumam nav jāveic Imigrācijas likumā noteiktās nodokļu summas samaksa. Lai novērstu Imigrācijas likumā noteikto kritēriju apiešanu, būtu jāapsver iespēja personām, kas darbojas viena vai vairāku uzņēmumu valdē, noteikt prasību, ka vismaz vienam no šiem uzņēmumiem jāizpilda aktīvas komercdarbības kritērijs, proti, jāveic nodokļu samaksa Imigrācijas likumā noteiktajā apmērā. Līdztekus šim regulējumam lietderīgi būtu atcelt ierobežojumu valdes locekļiem saņemt uzturēšanās atļauju pirmajā gadā pēc uzņēmuma reģistrēšanas, jo šis nosacījums, pirmkārt, ierobežo komercdarbību un, otrkārt, ir viens no iemesliem, kādēļ ārzemnieki pieprasa termiņuzturēšanās atļaujas kā uzņēmuma darbinieki, nevis valdes locekļi.

Lai vienkāršotu administratīvo procedūru, arī komercreģistrā reģistrēts valdes vai padomes loceklis, prokūrists, administrators, likvidators vai personālsabiedrības biedrs, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai persona, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, būtu atbrīvojami no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

Risinājuma varianti:

I variants:

1) noteikt, ka ārzemniekiem, kas līdztekus darba līgumam ir komercreģistrā reģistrētas amatpersonas, uzturēšanās atļauja jāsaņem kā komercreģistrā reģistrētām amatpersonām, un uzņēmumam jāizpilda aktīvas ekonomiskās darbības kritērijs;

2) atcelt prasību par to, ka uzņēmumam jābūt reģistrētam komercreģistrā vismaz vienu gadu pirms tā valdes loceklis ir tiesīgs pieprasīt uzturēšanās atļauju;

3) komercreģistrā reģistrētu valdes vai padomes locekli, prokūristu, administratoru, likvidatoru vai personālsabiedrības biedru, kam ir tiesības pārstāvēt personālsabiedrību, vai personu, kura pilnvarota pārstāvēt komersantu (ārvalsts komersantu) darbībās, kas saistītas ar filiāli, atbrīvot no prasības noformēt izsaukumu, reģistrējot termiņuzturēšanās atļauju.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants:

Pašreizējo regulējumu nemainīt.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

5. Ārvalstu studentu uzņemšana

Problēmas izklāsts

Šobrīd Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 10.punktā paredzēta iespēja ārzemniekiem, kuri ir pilna laika studenti Latvijas Republikā akreditētās izglītības iestādēs, saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz paredzēto studiju laiku.

Ārvalstu studentu skaits, kuri saņem termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā, pakāpeniski palielinās. Ja 2010.gadā tika izsniegtas tikai 296 pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas, tad 2015.gadā – 1602, bet 2016.gadā – 1644 atļaujas. Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2016./2017.mācību gadā augstākās izglītības iestādēs studēja 8137 ārvalstu studenti jeb 10% no kopējā studējošo skaita, 2015./2016.mācību gadā – 6465 jeb 8%, 2014./2015.gadā – 5293 jeb 6%, 2013./2014.mācību gadā – 4475 jeb 5%, 2012./ 2013.– 3493 jeb 3.69%, 2011./2012.mācību gadā – 2717 jeb 3%, 2010./2011.mācību gadā – 1949 jeb 2%, bet 2009./2010.mācību gadā – 1715 jeb 2%¹³.

Deklarācija par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību¹⁴ kā vienu no pasākumiem izglītībā paredz: "Augstākajā izglītībā ieguldītā finansējuma efektīvāka pārvaldība, kvalitātes uzlabošana, sistēmas orientācija uz produkta eksportspējas celšanu – "trīs pīlāru" finansēšanas modeļa īstenošana, kā arī to ārvalstu studentu īpatsvara palielināšanās līdz 10 %, kuri studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai."

Augstskolu likuma 3.panta septītā daļa (stājas spēkā 01.09.2014.) nosaka, ka augstskolā vismaz pieci procenti, rēķinot no akadēmiskā personāla skaita, ir ārvalstu viesprofesori, asociētie viesprofesori, viesdocenti un vieslektori, kas iepriekšējo piecu gadu laikā bija nodarbināti akadēmiskā amatā kādā no akreditētām Eiropas Savienības valstu, izņemot Latviju, augstskolām. 2016./2017.mācību gadā Latvijas augstskolās strādāja 244 ārvalstu viespasniedzēji jeb 4%¹⁵.

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020.gadam rīcības virzienā "Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ietverts uzdevums: "Augstākās izglītības eksporta atbalsta pasākumi (izcilu programmu apvienošana un vienoto programmu izveide citās ES valodās vismaz 10 studiju virzienos, programmu starptautiskā publicitāte un ārvalstu studentu atbalsta punktu attīstība, ārvalstu pasniedzēju piesaiste)" [189]¹⁶.

Uzdevums paaugstināt Latvijas augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju un vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, t.sk. no ārpus Eiropas Savienības valstīm, iekļauts arī Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par Izglītības un zinātnes ministrijas turpmāko rīcību zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā", ko Ministru kabinets apstiprinājis 2013.gada 3.janvārī.

Jautājumi, kuri skar augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanu, un rīcībpolitikas īstenošanas plāns ir skarti Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātās Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam. Pamatnostādnēs paredzētie pasākumi ir izglītības nozares attīstību secīgi turpinoši, ietverot arī iepriekšējā periodā sasniegto rezultātu izvērtējumu, Latvijas izglītības attīstības tendences, sasaistot nacionālā līmenī nospraustos mērķus ar Eiropas Savienības attīstības plānotajiem mērķiem un Nacionālo reformu programmu "ES 2020" stratēģijas īstenošanai.

Lai gan nevienā no iepriekš minētajiem dokumentiem attiecīgā mērķa sasniegšanai nav ieplānoti pasākumi, kas būtu veicami migrācijas jomā, izstrādājot Imigrācijas likumu, ir iespējams paredzēt regulējumu, kas studijas Latvijā padarītu pieejamākas un motivētu studentus pēc studiju beigām izvērtēt iespēju īslaicīgi vai ilgāku laika posmu palikt Latvijā un uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību.

Nepieciešams paredzēt arī atbilstošas kontroles iespējas, lai neradītu iespēju studentiem izsniegto uzturēšanās atļauju izmantot citiem mērķiem, piemēram, nodarbinātībai, nesasniedzot pietiekamu progresu studijās (nosakot, piemēram, noteiktu kredītpunktu skaitu, kāds jāiegūst mācību gada laikā, vai prasību, ka studentam jābūt pārceltam nākamajā kursā, vai studiju līguma izpildi, vai arī prasības par apmierinoša akadēmiskā snieguma izpildi, vienlaikus nosakot, ka atrašanās akadēmiskajā atvaļinājumā nedod tiesības turpināt uzturēties Latvijas Republikā). Minētās kontroles nepieciešamība kļūs īpaši aktuāla pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 11.maija direktīvas 2016/801/ES par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos pētniecības, studiju, stažēšanās, brīvprātīga darba, skolēnu apmaiņas programmu vai izglītības projektu un viesaukles darba nolūkā ieviešanas, kas jāveic līdz 2018.gada maijam. Direktīva paredz īpaši labvēlīgu mobilitātes režīmu, kas atļauj vienā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā studiju nolūkā ceļot uz citu dalībvalsti un tur studēt līdz pat vienam gadam, saglabājot tiesības uz nodarbinātību.

Nereti studentam nepieciešama atsevišķu disciplīnu apguve pirms mācību programmas uzsākšanas (adaptācijas jeb sagatavošanas programma). Šādos gadījumos jāparedz iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju vismaz uz vienu vai diviem semestriem.

Lai veicinātu studentu integrāciju darba tirgū pēc izglītības iestādes absolvēšanas, būtu lietderīgi apsvērt iespēju par darba tirgus testa nepiemērošanu gadījumos, kad students vēlas uzsākt nodarbinātību nozarē, kas atbilst viņa iegūtajai izglītībai. Nereti studenti jau tiek nodarbināti attiecīgajā nozarē un specialitātē, jo darba attiecībās stājušies studiju laikā un darba devējs vēlas turpināt darba attiecības. Šādos gadījumos nepieciešamība pieteikt brīvu darbavietu Nodarbinātības valsts aģentūrā ir uzskatāma par lieku administratīvu procedūru, kas tiks veikta formāli.

Risinājuma varianti:

I variants

1) Imigrācijas likumā iekļaut nosacījumu par to, ka uzturēšanās atļauju var anulēt, ja students nesasniedz noteiktu progresu studijās, normatīvajā aktā norādot kritērijus, kādi studentam jāizpilda, lai studiju process varētu tikt vērtēts kā prasībām atbilstošs (studiju līguma izpilde vai prasības par apmierinoša akadēmiskā snieguma izpildi);

2) paredzēt iespēju saņemt termiņuzturēšanās atļauju sagatavošanas vai adaptācijas programmas apguves laikā;

3) atbrīvot darba devējus no prasības reģistrēt brīvu darba vietu Nodarbinātības valsts aģentūrā, ja viņi vēlas nodarbināt ārvalstu studentu, kurš izglītību attiecīgajā specialitātē ieguvis, studējot Latvijas Republikas izglītības iestādē.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants

Esošo regulējumu nemainīt.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

6. Pastāvīgās uzturēšanās tiesības

Problēmas izklāsts

Pašreizējais regulējums paredz iespēju saņemt divu veidu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – saskaņā ar Imigrācijas likumu un saskaņā ar likumu "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā". Pārsvarā pastāvīgās uzturēšanās tiesības tiek piešķirtas pēc piecu gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, bet ir izņēmumi, kuros pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršana tiek paredzēta, piešķirot pirmreizēju uzturēšanās atļauju (bēgļiem, repatriantiem, nepilngadīgajiem bērniem pie vecākiem – Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju).

Abu veidu pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanas kritēriji ir līdzīgi, tomēr saskaņā ar Imigrācijas likumu piešķirtās tiesības ir vienkāršāk iegūstamas, jo personām nav nepieciešams pierādīt, ka viņām ir stabili un regulāri ienākumi pēdējā gada laikā – šāda pierādījuma vietā jāiesniedz dokuments, kas apliecina pietiekamus finanšu līdzekļus turpmākajam laika periodam. It īpaši diskutabls ir jautājums par pastāvīgās uzturēšanās tiesību piešķiršanu pensijas vecumu sasniegušiem Latvijas pilsoņu un nepilsoņu vecākiem. Vairumā gadījumu pēc pieciem gadiem kopš pirmās termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanas šādas personas kvalificējas pastāvīgās uzturēšanās atļaujai, kļūstot par slogu valsts pamatbudžetam, iegūstot tiesības uz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (ja par pieciem gadiem pārsniegts vispārējais pensionēšanās vecums) un uz veselības aprūpes pakalpojumiem, uz kuriem šīm personām ir tiesības, lai gan tās nav veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas, uzturoties Latvijas Republikā. Līdz ar to būtu jāapsver stingrāki pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanas nosacījumi, piemēram, piešķirot šīs atļaujas tikai tādām personām, kurām ir stabili un regulāri pašu ienākumi vismaz valsts minimālās vecuma pensijas apmērā. 2017.gada 1.janvārī Latvijā uzturējās 672 ārzemnieki, kas tuvākajā laikā varētu pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu atbilstoši minētajam regulējumam¹⁷.

Nereti, izvērtējot iesniegtos dokumentus, var secināt, ka iesniegtais finanšu līdzekļu pamatojums nav ticams, jo tiek iesniegta bankas konta izziņa, bet bankas kontā esošo līdzekļu izcelsmes avots ir nezināms, piemēram, persona naudas līdzekļus var būt aizņēmusies. Ievērojot to, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauju turētāji ir tiesīgi saņemt visa veida sociālo palīdzību Latvijā, šo atļauju piešķiršana būtu vērtējama īpaši rūpīgi, lai iespēju robežās novērstu pārāk lielu slogu sociālās palīdzības, kā arī veselības aizsardzības budžetam.

Ievērojot iepriekš minēto, būtu lietderīgi tiem trešo valstu pilsoņiem, kuri pirms pastāvīgās uzturēšanās tiesību pieprasīšanas piecus gadus uzturējušies Latvijā, piemērot tikai likuma "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" prasības, savukārt personām, kas šobrīd var saņemt pastāvīgās uzturēšanās tiesības, pieprasot jau pirmreizēju uzturēšanās atļauju, atstāt spēkā pašreizējos nosacījumus. Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana plašākam personu lokam veicinās šo personu mobilitāti Eiropas Savienības telpā un paplašinās personu tiesības, kā arī samazinās slogu sociālās palīdzības budžetam, atļaujas nepiešķirot personām, kurām nav stabilu un regulāru ienākumu.

Šādu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanas kārtību varētu attiecināt arī uz Latvijas nepilsoņiem, kuri iegūst citas valsts, visbiežāk – Krievijas Federācijas – pilsonību, un pēc tam pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tā kā šāda regulējuma ieviešana paredzētu prasību arī Latvijas nepilsoņiem, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību un pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, pierādīt regulāru un stabilu iztikas līdzekļu esamību, kā arī valsts valodas prasmi, pirms viņiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, normatīvajā aktā nosakāms vismaz divu gadu pārejas periods šādas prasības piemērošanai, kā arī nepieciešams veikt sabiedrības informēšanas pasākumus, informāciju ievietojot interneta vietnē www.pmlp.gov.lv un individuāli informējot ārzemniekus, kuri reģistrē termiņuzturēšanās atļaujas un kuru piecu gadu uzturēšanās termiņš tuvojas beigām, par jauno regulējumu.

Risinājuma varianti:

I variants

1) ārzemniekiem, kas nepārtraukti piecus gadus uzturējušies Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju vai kā Latvijas nepilsoņi pirms citas valsts pilsonības iegūšanas, pastāvīgas uzturēšanās tiesības piešķirt atbilstoši likumā "Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā" noteiktajiem kritērijiem.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants

Esošo regulējumu nemainīt.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

7. Administratīvās procedūras

Problēmas izklāsts

Ievērojot pēdējo gadu tendenci palielināties izsniedzamo uzturēšanās atļauju skaitam, nepieciešams uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas procedūru padarīt vienkāršāku un pieejamāku klientiem, kā arī atslogot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbu nolūkā nepieļaut turpmāku būtisku ierēdņu un darbinieku skaita pieaugumu.

Šī mērķa sasniegšanai jāpārskata šobrīd spēkā esošās administratīvās procedūras un jāizvērtē, no kurām procedūrām varētu atteikties, vienlaikus nezaudējot ieceļotāju efektīvas kontroles iespējas. Ieviešot vairāk elektronisko pakalpojumu, tiks radīta iespēja pakalpojumus klientiem sniegt attālināti.

Uzturēšanās atļauju reģistrācija ir viena no procedūrām, kas ieviesta, lai regulāri pārbaudītu, vai joprojām pastāv uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai norādītais mērķis (piemēram, vai joprojām pastāv darba attiecības, laulība, vai students joprojām studē izglītības iestādē). Pastāvīgās uzturēšanās atļauju gadījumā reģistrācija, ko veic reizi piecos gados, palīdz pārliecināties, vai ārzemnieks joprojām uzturas Latvijas Republikā, un tā ir pamats jauna uzturēšanās dokumenta (eID kartes) izsniegšanai, atjaunojot dokumentā iekļautos biometrijas datus. Ievērojot iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka no šīs procedūras būtu iespējams atteikties.

Jautājums, ko var skatīt koncepcijas kontekstā, ir termiņuzturēšanās atļauju reģistrācija, kas notiek reizi gadā. Ir uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas iemesli, kur tādu apstākļu esamība, kas būtu par pamatu uzturēšanās atļaujas anulēšanai pirms tās termiņa beigām, ir maz ticama. Piemēram, ģimenes apvienošanas gadījumi, kad pilngadīgi bērni saņem uzturēšanās atļaujas pie vecākiem – Latvijas pilsoņiem vai gadījumi, kad pensijas vecumu sasniegušie Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu vecāki saņem uzturēšanās atļaujas pie saviem pilngadīgajiem bērniem. Šajos gadījumos uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamats varētu būt tikai uzaicinātāja pilsonības maiņa vai nāve (gadījumos, kad vecāki saņem uzturēšanās atļaujas pie pilngadīgajiem bērniem), turklāt šīs izmaiņas tiek paziņotas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei iekļaušanai Iedzīvotāju reģistrā, un tādā gadījumā ir iespēja uzsākt atļaujas anulēšanas procedūru.

Atteikšanos no termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējas reģistrācijas varētu piemērot vēl atsevišķām ieceļotāju kategorijām – personām, kas Latvijas Republikā uzturas kā pensijas vecumu sasnieguši tādu valstu pilsoņi, kuriem nav nepieciešama vīza ieceļošanai Latvijas Republikā, Latvijas bezvalstniekiem, vecākiem, kuru aprūpē ir bērns – Latvijas pilsonis vai nepilsonis un citām. Atteikšanās no reģistrācijas nebūtu pieļaujama gadījumos, kad nepieciešama ikgadēja samaksāto nodokļu pārbaude, turklāt jāuzsver, ka arī pārējos gadījumos būtu jāsaglabā regulāru pārbaužu veikšana, izvērtējot iespējamos riska faktorus.

Lai paātrinātu dokumentu iesniegšanas procedūru un uzlabotu klientu piekļuvi pakalpojumiem, nepieciešams turpināt darbu pie elektroniskos pakalpojumu pilnveidošanas legālās migrācijas jomā, nodrošinot uzturēšanās atļaujas iesnieguma (anketas) elektronisku iesniegšanu visu kategoriju ieceļotājiem, tādējādi samazinot laiku, kas klientam jāpavada dokumentu iesniegšanas vietā un, no otras puses, nodrošinot iespēju pieņemt vairāk apmeklētāju. Jau šobrīd Pārvalde ir veikusi daļu pasākumu šo pakalpojumu ieviešanai, ir saņemts arī nepieciešamais finansējums no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" līdzekļiem.

Piedāvājot iespēju elektroniski iesniegt uzturēšanās atļaujas pieteikumu, vienlaikus būtu lietderīgi apsvērt Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs amatpersonu iesaisti darbā ar Vienotās migrācijas informācijas sistēmas Uzturēšanās atļauju reģistru, jo gadījumos, kad uzturēšanās atļaujas pieprasījums tiek iesniegts ārvalstīs, papildus elektroniski aizpildītajai anketai persona iesniedz vēl citus dokumentus, ko iesniegšanas brīdī būtu lietderīgi digitalizēt. Tādējādi tiktu samazināts pieteikuma izskatīšanas laiks, jo dokumenti jau iesniegšanas dienā būtu pieejami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.

Kā viens no administratīvās procedūras uzlabošanas pasākumiem būtu izskatāma iespēja uzturēšanās atļauju eID kartes nosūtīt uz Latvijas Republikas diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ārvalstīs izsniegšanai personai. Šādā gadījumā personām nebūtu jāizsniedz nacionālās ilgtermiņa vīzas ieceļošanai Latvijā un attiecīgi samazinātos nepieciešamo apmeklējumu skaits gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, gan Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Iepriekš minētos pasākumus būtu nepieciešams nodrošināt tajās Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, kurās ir pieejami attiecīgi materiāli tehniskie un cilvēkresursi šādu papildu pienākumu veikšanai.

Uzturēšanās atļauju izsniegšanas procesā būtiski ievērot visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai pārliecinātos, ka uzturēšanās atļauja tiek izsniegta tam ārzemniekam, kuram šī atļauja piešķirta. Optimālākā kontrole šādā gadījumā būtu ārzemnieka biometrijas datu pārbaude, kuras veikšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāiegādājas biometrijas datu nolasīšanas iekārtas un jāpilnveido Vienotā migrācijas informācijas sistēma, lai nodrošinātu saskarni ar Biometrijas datu apstrādes sistēmu. Ieviešot šādu drošības pasākumu, gada laikā līdztekus 40 000 būtu jāveic aptuveni 40 000 datu pieprasījumi Biometrijas datu apstrādes sistēmā.

Risinājuma varianti:

I variants:

1) samazināt to ārzemnieku kategoriju skaitu, kuriem nepieciešams veikt termiņuzturēšanās atļaujas ikgadējo reģistrāciju;

2) ieviest elektroniskos pakalpojumus, kas vienkāršo administratīvo procedūru;

3) pirms uzturēšanās atļaujas izsniegšanas nodrošināt biometrijas datu pārbaudi katram ārzemniekam.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants: saglabāt pašlaik esošo uzturēšanās atļauju reģistrācijas procedūru un neieviest elektroniskos pakalpojumus un papildu drošības pasākumus.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

8. Integrācijas pasākumi.

Problēmas izklāsts

Saskaņā ar "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018.gadam"¹⁸ (turpmāk – Pamatnostādnes), sabiedrības integrācija ir visu Latvijā dzīvojošo cilvēku iekļaušanās sabiedrībā, neraugoties uz viņu nacionālo piederību un pašidentifikāciju. Integrācijas kopīgais pamats ir latviešu valoda, piederības sajūta Latvijas valstij, un tās demokrātiskajām vērtībām, cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu, kopīgas sociālās atmiņas veidošana. Integrācijas uzdevums ir arī veicināt imigrantu iekļaušanos sabiedrībā, piedāvājot motivējošus līdzekļus un iespējas apgūt saliedētas sabiedrības kopējos pamatus. Pamatnostādnes paredz plašu pasākumu plānu gan uzņemošās sabiedrības aktivizēšanai un pilsoniskās atbildības veicināšanai, gan dažādu mērķa grupu iesaistei integrācijas procesos.

Pamatnostādņu rīcības plānā definēts pasākums 2.2.1.2., kas paredz latviešu valodas apguves sistēmas izveidi tām personām, kuras ieceļojušas Latvijā, nosakot imigranta un starptautisko aizsardzību saņēmušo personu līdzatbildību valodas apguvē. Valsts valodas zināšanu apguve ir svarīgs priekšnosacījums integrācijas procesu veiksmīgai īstenošanai. Valsts valodas apgūšana paver iespējas sekmīgi izmantot izglītības un vietējā darba tirgus piedāvātās iespējas, līdzdarboties dažādās sabiedrības struktūrās un iestādēs, padarīt pieejamu uzņemošās valsts informācijas un kultūras telpu un nodrošināt veiksmīgu saziņu ar uzņemošās valsts sabiedrību, nodrošinot trešo valstu pilsoņa sociālo un ekonomisko patstāvību. Ilgtermiņā valsts valodas apguve ir svarīgs naturalizācijas procesa priekšnosacījums.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu "Eiropas programma trešo valstu pilsoņu integrācijai"¹⁹ integrācija ir divpusējs process, kurā nepieciešama gan uzņemošās valsts sabiedrības, gan imigrantu savstarpēja iesaiste, nodrošinot imigrantu tiesību un pienākumu īstenošanu. Valodas prasmju apgūšanai ir izšķiroša nozīme integrācijas procesā, nodrošinot imigrantu patstāvību un līdzdalību darba tirgū, līdz ar to uzņemošajai valstij jānodrošina, lai valodas apmācības programmas ir finansiāli un ģeogrāfiski pieejamas.

Latvijas imigrācijas politika šobrīd neparedz obligātu integrācijas un valodas apmācības pienākumu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams nodarbinātības nosacījumu īstenošanai vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Lai nodrošinātu imigrantu veiksmīgu integrāciju, latviešu valodas apguves un pamata informācijas par Latviju apguves pienākums būtu jānosaka kā viens no uzturēšanās nosacījumiem, ietverot to likumā.

Citu valstu piemēri

Čehijas Republikā valodas kursi tiek nodrošināti trešo valstu pilsoņiem 100 stundu apmērā un ievadkursi par valsti 8 stundu apmērā, lielākajā daļā gadījumu tos nodrošina nevalstiskās organizācijas vai komercstruktūras. Tiek prasīts neliels līdzmaksājums, bet pamatā tie tiek nodrošināti no Eiropas fondiem ar nelielu valsts līdzdalību.

Somijā integrācijas apmācības tiek īstenotas galvenokārt kā apmācības darba tirgus ietvaros. Integrācijas budžets tiek virzīts caur Nodarbinātības ministriju un ir 45,5 milj. euro gadā (2014.gadā). 2013.gadā vienas apmācāmā dienas izmaksas bija 32,8 euro. Citu avotu nodrošinātie kursi un piedāvājums ir ļoti variabli un nav aprēķināti.

Vācijā integrācijas kursi tiek nodrošināti tiem trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas pretendēt uz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu un tie ir obligāti vismaz 660 akadēmiskās stundas. Kursus apmaksā Vācijas valdība, nosakot imigranta līdzdalību 2.94 euro par stundu (1940,4 euro visa kursa izmaksas, kas ir 3,23 euro par stundu), tātad imigrants sedz vismaz 90% no kursu izmaksām. Pārējo daļu sedz Vācijas valdība un 2014.gadā tam bija paredzēti 244 milj. euro.

Jāatzīmē, ka Eiropas Savienība dalībvalstīs ir dažāda pieeja valodas un integrācijas kursu nodrošināšanai imigrantiem. Katra valsts var definēt, kurām imigrantu grupām tiek nodrošināti valodas un/vai integrācijas kursi no valsts budžeta. Turklāt atsevišķas valstis (ASV, Dānija, Somija, Vācija un Zviedrija) nodrošina valodas apguvi visiem iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežotas attiecīgās valsts valodas prasmes.

Finansējums šobrīd un iespējamie avoti

Līdz šim integrācijas pakalpojumi imigrantiem galvenokārt nodrošināti Eiropas Savienības Vispārīgās programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" pamatprogrammas 2007.–2013.gadam ietvaros (Bēgļu fonds un Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds). Fondu apguves periods noslēdzās 2015.gada 30.jūnijā. Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros īstenoti projekti (integrācijas un latviešu valodas kursi, informācijas sniegšana mērķa grupai, vietējās sabiedrības informēšana, speciālistu apmācības) 8 724 620 euro. Papildus 2015.gada otrajā pusē un 2016.gada sākumā Kultūras ministrija finansēja informēšanas pasākumus un integrācijas kursus personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, 53 760 euro apmērā.

Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (turpmāk – PMIF) ieviešana bija paredzēta no 2014.gada līdz 2020.gadam, tomēr, ņemot normatīvo dokumentu izstrādes gaitu un ieviešanas procesu (Eiropas Komisijas lēmums par PMIF Nacionālo programmu pieņemts 2015.gada 4.decembrī, Iekšējās drošības fonda PMIF 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likums pieņemts 2015.gada 18.jūnijā, Ministru kabineta noteikumi Nr.432 un Nr.433 pieņemti 2015.gada 28.jūlijā, Starpresoru vienošanās starp atbildīgo un deleģēto iestādi noslēgta 2016.gada 12.februārī), PMIF finansēto projektu īstenošana sākās 2016.gada maijā. 2016.gada nogalē PMIF ietvaros tika uzsākti trīs projekti latviešu valodas mācību nodrošināšanai trešo valstu pilsoņiem ar dažādiem latviešu valodas priekšzināšanu līmeņiem. Projekti turpināsies līdz 2018.gada nogalei (viena mācību kursa garums ir vismaz 120 akadēmiskās stundas, kopējais plānotais mācību dalībnieku skaits – 1040). Kopējais atvēlētais finansējums iepriekš minēto trīs projektu īstenošanai ir 655 731 euro.

Lai arī Eiropas Savienības fondu apguve nodrošina zināmu piekļuvi valodas un integrācijas kursiem, tomēr tā nenodrošina sistēmisku risinājumu. Nav iespējama precīza dalībnieku uzskaite, dalība pasākumos ir brīvprātīga, līdz ar to nav pārliecības, ka visi Latvijā ieceļojušie saņem informāciju par Latvijas vērtībām un ir orientēti uz latviešu valodas apguvi. Šāda situācija rada risku, ka jaunie ieceļotāji veido noslēgtas kopienas un palielina sašķelšanās draudus Latvijas sabiedrībā.

Kursu saturs, apjoms

Lielākā daļa no valodas kursu komercuzņēmumiem piedāvā 100 stundu mācību programmas viena līmeņa apguvei. Latviešu valodas aģentūra ir izstrādājusi latviešu valodas kā svešvalodas līmeņu aprakstus pēc vienotas, sešu līmeņu sistēmas, kas izstrādāta Eiropas Padomes dokumentā "Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana, vērtēšana", līdz ar to apmācību programmai vajadzētu garantēt valodas zināšanu paaugstināšanu vismaz par vienu no definētajiem valodas prasmes līmeņiem.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, kā arī to pieredzi, kas iegūta Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda apguvē, valodas zināšanas ir svarīgs priekšnoteikums, bet veiksmīgai integrācijai ir nepieciešamas elementāras zināšanas arī par uzņemošās valsts kultūru, vēsturi, tradīcijām un institūcijām. Tas nozīmē, ka nodrošinot valodas kursus, vienlaikus ir jānodrošina arī šo zināšanu apguve. Kursu apjoms, ņemot vērā citu valstu pieredzi un Latvijas iespējas, varētu būt 12 akadēmiskās stundas – organizējot kursus vienu reizi nedēļā pa 3 akadēmiskajām stundām. Aptuvenās kursu izmaksas gan valodas apmācības, gan kultūras un vēstures kursiem – 4,40 euro par vienu akadēmisko stundu.

Kursu mērķa grupas

Objektīvi vērtējot Latvijas valsts finansiālās iespējas un citu valstu pieredzi, mērķa grupu izvēlē vērā ņemami šādi faktori:

1) ieceļošanas pamats;

2) plānotais uzturēšanās laiks (īslaicīgi vai pastāvīgi);

3) iesaistīšanās darba tirgū;

4) ienākumu līmenis.

Trešo valstu pilsoņiem, kas var būt bezdarbnieki vai darba meklētāji, valodas kursi ir pieejami Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumu un finansējuma ietvaros.

Kategorijas, kam integrācijas un valodas kursi būtu jānosaka kā obligāta prasība:

1) personas, kas ieceļo ģimenes apvienošanas nolūkā;

2) personas, kas ieceļo saistībā ar nodarbinātību, ja tās termiņš ir ilgāks par vienu gadu;

3) komercreģistrā reģistrētas amatpersonas un investori;

4) ārzemnieki, kas pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Saskaņā ar dažādu ekspertu un dalībvalstu atzinumiem, efektīva integrācija ir jāuzsāk tūlīt pēc imigranta ieceļošanas valstī vai pat pirms tās. Līdz ar to galvenā uzmanība pievēršama tiem trešo valstu pilsoņiem, kas ieceļo Latvijā un saņem pirmreizējās uzturēšanās atļaujas. Saskaņā ar 2015.gada datiem, šāda prasība varētu attiekties aptuveni uz 2800 personām gadā.

Risinājuma varianti:

I variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nenodrošina pasākumu finansējumu, bet nodrošina piekļuvi standartizētai mācību programmai.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

II variants:

Mainīt pašreizējo regulējumu, definējot imigrantu grupas, kurām integrācijas pasākumi (valodas un integrācijas kursi) ir obligāta prasība. Valsts nodrošina pasākumu finansējumu un piekļuvi standartizētai mācību programmai, nosakot daļēju imigranta līdzmaksājumu vai citu atbildību.

Ietekme uz problēmas risināšanu un valsts un pašvaldības budžetu;

9. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu

Ievērojot to, ka konceptuālajā ziņojumā paredzētie risinājumi galvenokārt attiecas uz izmaiņām normatīvajā regulējumā, neprasot papildu izmaksas, to ieviešana neradīs būtisku ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Galveno ieņēmumu avotu valsts budžetā veido valsts nodeva ''Nodeva par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem" (ieņēmumu kods 09.1.8.5.), kas 2015.gadā tika plānota 3 454 306 euro apmērā, bet iekasēta 4 972 697 euro apmērā. 2016.gadā ieņēmumu prognoze netika mainīta, faktiskajai izpildei sasniedzot 5 298 718 euro. Arī 2017.gadā plānots iekasēt 3 454 306 euro bet paredzams, ka faktiskā izpilde šajā un turpmākajos gados pārsniegs plānoto.

Ievērojot iepriekš minēto, kopsavilkuma tabulā par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu valsts nodevas ieņēmumu samazinājums 70 149 euro apmērā, kas varētu veidoties, samazinot termiņuzturēšanās atļaujas reģistrācijas reižu skaitu, netiek iekļauts, jo tas, ievērojot paredzamo ārzemnieku skaita pieaugumu, neietekmēs turpmākajos gados plānoto budžeta ieņēmumu apjomu.

Kopsavilkums par konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu) realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu