Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.17

Rīgā 2017.gada 15.decembrī (prot. Nr.14, 98.§)
Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma
6.panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktu
un likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 11.punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. brīvkrānu izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. avārija – ūdensvada vai kanalizācijas tīklu vai inženierbūvju bojājums, kura rezultātā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu nav iespējams ekspluatēt atbilstoši paredzētajam mērķim, tiek apdraudēta vai var rasties apdraudējums ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas drošībai;

2.2. avārijas remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti, lai novērstu avāriju;

2.3. brīvkrāns – sabiedriska ūdens ņemšanas vieta;

2.4. plānotie remontdarbi – remontdarbi, kas tiek veikti atbilstoši remontdarbu plānam;

2.5. kanalizācijas tīkls – cauruļvadu, veidgabalu, skataku, armatūras, aprīkojuma, iekārtu un ierīču kopums notekūdeņu novadīšanas pakalpojumu sniegšanai;

2.6. kvartāla tīkls – ūdensvada vai kanalizācijas tīkli, kas pievienoti ielas ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem, atrodas ārpus sarkanajām līnijām un kam pievienoti divu vai vairāku objektu ūdensapgādes vai kanalizācijas novadīšanas tīkli;

2.7. objekts – nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums vai būve, kā arī telpu grupa, kas ir pieslēgta centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai;

2.8. objekta īpašnieks – persona, kura ir ieguvusi objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, vai Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

2.9. objekta valdītājs – persona, kura atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam tiesiskā valdītāja jēdzienam, kā arī publiskas personas iestāde vai publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras valdījumā atrodas publiskas personas īpašumā esošs objekts;

2.10. pakalpojumu lietotājs – objekta īpašnieks vai valdītājs, kurš saņem noteikta veida sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus, pamatojoties uz noslēgtu pakalpojuma līgumu;

2.11. pakalpojumu sniedzējs – persona, kura sniedz sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus Rīgas pilsētā;

2.12. ūdensvada tīkls – cauruļvadu, veidgabalu, armatūras, aku, aprīkojuma, iekārtu, ierīču un norāžu zīmju kopums ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanai.

3. Centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu veido šādi ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves, ja tie ir pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai ja pašvaldība tos ir nodevusi pakalpojuma sniedzējam bezatlīdzības lietošanā (turējumā):

3.1. ūdens ieguves, sagatavošanas, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas;

3.2. ielas ūdensvada tīkli un pievadi līdz komercuzskaites mēraparāta mezgla skatakas ārējai sienai, kas atrodas ne tuvāk kā 1,5 metrus no ielas sarkanās līnijas un ne tālāk kā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, bet, ja tādas nav vai tā atrodas tālāk nekā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, – līdz pirmā zemesgabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemesgabala robežu;

3.3. starp ēkām un būvēm izvietotie ūdensvada cauruļvadi ar vismaz 100 milimetru lielu diametru, bez pievadiem;

3.4. kvartāla ūdensvada tīkli bez pievadiem;

3.5. notekūdeņu attīrīšanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārsūknēšanas būves un iekārtas;

3.6. ielas komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīkli un pievadi līdz kontrolakas ārējai sienai, kas atrodas ne tuvāk kā 1,5 metrus no ielas sarkanās līnijas un ne tālāk kā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, bet, ja tādas nav vai tā atrodas tālāk nekā 2 metrus aiz ielas sarkanās līnijas, – līdz pirmā zemesgabala robežai vai ēkas ārējai sienai, ja tā sakrīt ar zemesgabala robežu;

3.7. kvartāla komunālo notekūdeņu kanalizācijas tīkli bez pievadiem.

4. Pakalpojumu sniedzējs savā tīmekļvietnē publicē:

4.1. tehnisko noteikumu pieprasījuma veidlapu un pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu;

4.2. būvniecības ieceres dokumentu izstrādāšanas vadlīnijas par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai;

4.3. ūdens komercuzskaites mēraparātu specifikāciju;

4.4. būvniecības ieceres dokumentu saskaņojuma pieprasījuma veidlapu;

4.5. rakšanas darbu centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas aizsargjoslā atļaujas pieprasījuma veidlapu, pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu un atļaujas saņemšanas kārtību;

4.6. atzinuma par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai pieprasījuma veidlapu un pieprasījumam pievienojamo dokumentu sarakstu.

II. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai

5. Ja objektam piegulošajā teritorijā ir izbūvēta centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma, veicot jaunas būves (izņemot palīgēkas), kurā paredzēta ūdens lietošana, būvniecību, pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir obligāta, ja līdz zemesgabala robežai ir izbūvēts ūdensvada vai kanalizācijas pievads.

6. Centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai var tikt pievienoti nekustamā īpašuma kā īpašuma objektu kopuma ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves. Izņēmuma gadījumos, izvērtējot objekta atrašanās vietu un citas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanas iespējas, pakalpojumu sniedzējs var atļaut centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai pievienot nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošas atsevišķas būves ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus un ūdensapgādes vai kanalizācijas būves.

7. Centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai netiek pievienoti atsevišķa nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošo dzīvokļu un telpu grupu ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves.

8. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai objekta īpašnieks, bet ja tāda nav, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kuram saskaņā ar līgumu noteiktas tiesības būvēt (turpmāk – būvniecības ierosinātājs), atbilstoši pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem izstrādā būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos būvniecības ieceres dokumentus.

9. Tehniskos noteikumus objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir tiesīgs pieprasīt:

9.1. būvniecības ierosinātājs;

9.2. viens no objekta kopīpašniekiem;

9.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks, ja tehnisko noteikumu pieprasījums ir par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai.

10. Pakalpojumu sniedzējs saskaņošanai iesniegtos būvniecības ieceres dokumentus par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nesaskaņo, ja to izstrādē nav ievērotas pakalpojumu sniedzēja tehnisko noteikumu prasības.

11. 10.punktā minētajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs informē būvniecības ieceres dokumentu iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām.

12. Ja objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūvi vai pārbūvi organizē pakalpojumu sniedzējs par būvniecības ierosinātāja līdzekļiem.

13. Par 12.punktā minētās centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūvi vai pārbūvi starp pakalpojumu sniedzēju un būvniecības ierosinātāju slēdzams līgums par pieslēguma ierīkošanu. Būvniecības ierosinātājs par pieslēguma ierīkošanu samaksā pirms būvdarbu uzsākšanas.

14. Astoņu gadu laikā pēc būvdarbu uzsākšanas citu objektu īpašnieki vai valdītāji savus ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus var pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, kuras jaunā būvniecība veikta 12.punktā paredzētajā kārtībā, pirms pievienošanās samaksājot pakalpojumu sniedzējam pieslēguma ierīkošanas maksu, kura atbilst faktiskajām būvdarbu izmaksām un konkrētam objektam pieprasītajam ūdens vai notekūdeņu daudzumam. Šajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs saņemto pieslēguma ierīkošanas maksu atmaksā būvniecības ierosinātājam, par kura līdzekļiem tika veikta centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas izbūve.

15. 12.punktu var nepiemērot, ja objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai nepieciešams izbūvēt vai pārbūvēt ūdensvada vai kanalizācijas pievadu no ielas ūdensvada vai kanalizācijas tīkla līdz piederības robežai.

16. Būvniecības ierosinātāja 15.punktā paredzētajā kārtībā veiktie ūdensvada vai kanalizācijas pievada izbūves vai pārbūves darbi uzskatāmi par centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārbūvi, un pēc būvdarbu pabeigšanas un būvdarbu rezultātā radītās būves nodošanas ekspluatācijā minētie pievadi ir pakalpojumu sniedzēja īpašums.

17. Pēc objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanas centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs nodrošina izpildīto darbu uzrādīšanu pakalpojumu sniedzēja pārstāvim atvērtā būvbedrē.

18. Pēc centralizētās ūdensapgādes sistēmas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem veic no jauna izbūvēto ūdensvada tīklu:

18.1. hidraulisko pārbaudi atbilstoši Latvijas būvnormatīvam par ūdensapgādes būvēm un Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

18.2. dezinfekciju un skalošanu atbilstoši Latvijas būvnormatīva par ūdensapgādes būvēm prasībām;

18.3. ūdens parauga testēšanu akreditētā laboratorijā;

18.4. novietojuma uzmērīšanu.

19. Pēc centralizētās kanalizācijas sistēmas būvdarbu pabeigšanas būvniecības ierosinātājs par saviem līdzekļiem veic no jauna izbūvēto kanalizācijas tīklu:

19.1. hidraulisko pārbaudi spiedkanalizācijai atbilstoši Latvijas būvnormatīva par kanalizācijas būvēm un Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

19.2. cauruļvadu vizuālo televīzijas inspekciju pašteces kanalizācijai pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

19.3. novietojuma uzmērīšanu.

20. Pakalpojumu sniedzējs izsniedz atzinumu būvniecības ierosinātājam par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai (ja atzinuma izsniegšana ir paredzēta būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos), ja būvdarbi izpildīti atbilstoši pakalpojumu sniedzēja un būvvaldē saskaņotiem būvniecības ieceres dokumentiem un iesniegti nepieciešamie dokumenti atzinuma izsniegšanai.

21. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs neizsniegt atzinumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai, ja nav izpildītas 17., 18. vai 19.punkta prasības.

22. Būvniecības ierosinātājs ir atbildīgs par izbūvētās centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļas uzturēšanu līdz tās nodošanai ekspluatācijā, ja tā nodrošina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu vienīgi būvniecības ierosinātāja objektam.

23. Atzinumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai ir tiesīgs pieprasīt:

23.1. būvniecības ierosinātājs;

23.2. būvdarbu veicējs.

24. Papildus 8.19.punktā noteiktajai kārtībai objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus var pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, nododot pakalpojumu sniedzēja īpašumā ūdensvada vai kanalizācijas tīklus un būves, kuras atbilst 3.1., 3.2., 3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktam, bet nav pakalpojumu sniedzēja īpašums, kā arī ūdensvada cauruļvadus starp ēkām un būvēm (ar vismaz 100 milimetru lielu diametru), kas tieši pievienoti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, nododot tos kā cauruļvadu kopumu posmā no pievienojuma vietas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai līdz pēdējās ēkas vai būves ārējai sienai, bet cilpveida cauruļvada gadījumā – līdz otrai pievienojuma vietai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.

25. Pakalpojumu sniedzēja īpašumā netiek pieņemti:

25.1. ēku un būvju iekšējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli;

25.2. ēkās vai būvēs iebūvētās ūdens spiediena paaugstināšanas stacijas;

25.3. ūdensvada tīkli, kuri izbūvēti būvdarbu vajadzībām uz būvdarbu laiku un neatbilst Latvijas būvnormatīvā par ūdensapgādes būvēm noteiktajām prasībām;

25.4. ūdensvada cauruļvadu atsevišķi posmi starp ēkām vai būvēm;

25.5. lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas;

25.6. lokālās notekūdeņu attīrīšanas ietaises;

25.7. kanalizācijas sūkņu stacijas ar spiedvada cauruļvada iekšējo diametru, kas mazāks par 100 milimetriem.

26. Pakalpojumu sniedzējs var pieņemt īpašumā 24.punktā minētos tīklus vai būves, ja tās izbūvētas atbilstoši Latvijas būvnormatīviem.

27. Ierosinot 24.punktā minēto tīklu un būvju nodošanu pakalpojuma sniedzēja īpašumā, attiecīgo tīklu un būvju īpašnieks iesniedz pakalpojumu sniedzējam:

27.1. dokumentu, kas apliecina iesniedzēja īpašuma tiesības uz ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem un būvēm, ja publiskajās datubāzēs nevar noskaidrot šo tīklu vai būvju īpašnieku;

27.2. būvniecības ieceres dokumentāciju, ja pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav akceptētās būvniecības ieceres dokumentācijas;

27.3. kanalizācijas sūkņu stacijai:

27.3.1. saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu par būvju tehnisko apsekošanu ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas sagatavotu būves tehniskās apsekošanas atzinumu;

27.3.2. informāciju par sūkņu ražotāju, ekspluatācijas uzsākšanas laiku, veiktajām tehniskajām apkopēm ekspluatācijas laikā;

27.4. ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu izpilduzmērījumu ar tehniskajiem rādītājiem – izbūves gadu, tīklu atzīmēm, materiālu, diametru, garumiem papīra formātā (izdrukas mērogs 1:500 vai 1:250), bet, ja izpilduzmērījums veikts pēc 2005.gada 1.janvāra, arī digitālajā formātā (.DWG vai .DGN faila formāts) atbilstoši ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu izbūves laikā spēkā esošajai Latvijas augstumu sistēmai, neietverot tajā citas komunikācijas;

27.5. ne agrāk kā divpadsmit mēnešus pirms iesniegšanas dienas izgatavotu ūdensvada vai kanalizācijas tīklu aizsargjoslu teritorijas topogrāfisko plānu ar uzrādītām apakšzemes inženierkomunikācijām papīra formātā (izdrukas mērogs 1:500) un digitālajā formātā (.DWG vai .DGN faila formāts);

27.6. informāciju par ūdensvada tīkla vai kanalizācijas spiedvada hidrauliskās pārbaudes, kas veikta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas saskaņā ar Latvijas standarta par prasībām sistēmām un to komponentēm ārpus ēkām noteikumiem, rezultātiem. Hidrauliskā pārbaude veicama pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē;

27.7. pašteces kanalizācijas cauruļvada vizuālās televīzijas inspekcijas, kas veikta ne agrāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas, atskaiti. Cauruļvada vizuālā televīzijas inspekcija veicama pakalpojumu sniedzēja pārstāvja klātbūtnē.

28. Pakalpojumu sniedzējam jautājuma par 24.punktā minēto tīklu un būvju pārņemšanu īpašumā izlemšanai ir tiesības pieprasīt arī citu informāciju.

29. Ja pakalpojumu sniedzējs piekrīt pieņemt īpašumā 24.punktā minētos tīklus un būves, tīklu un būvju īpašnieks un pakalpojumu sniedzējs paraksta aktu par tīklu un būvju nodošanu un pieņemšanu īpašumā.

30. 29.punktā minētajā gadījumā ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju īpašniekam līdz 29.punktā minētā akta parakstīšanai jānodrošina pakalpojumu sniedzējam nododamo ūdensvada un kanalizācijas tīklu aizsargjoslu reģistrēšana zemesgrāmatā.

31. Ja objektam piegulošajā teritorijā nav centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs atļaut pievienot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus un būves esošajiem pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem aiz komercuzskaites mēraparāta mezgla, ja:

31.1. pievienošanās ir saskaņota ar pakalpojuma lietotāju;

31.2. pievienošana nepasliktina sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu citiem pakalpojumu lietotājiem.

32. Objekta īpašnieks vai valdītājs, kurš vēlas pievienot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus vai būves pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, no pakalpojumu sniedzēja pieprasa un saņem pieslēgšanās tehniskos noteikumus. Papildus citos normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem šādu tehnisko noteikumu pieprasījumam jāpievieno dokuments, kas apliecina, ka starp objekta īpašnieku vai valdītāju un pakalpojumu lietotāju ir panākta vienošanās par pieslēguma izbūves kārtību pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem un par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu saņemšanas kārtību, izmantojot šī pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus.

33. Izbūvējot pieslēgumu pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, objekta īpašnieks vai valdītājs ievēro pakalpojumu sniedzēja tehniskos noteikumus un būvniecību regulējošos normatīvos aktus, kā arī ar pakalpojumu lietotāju noslēgtās vienošanās noteikumus.

34. Ja objektā ir pārtraukta ūdensapgāde un demontēts komercuzskaites mēraparāts, bet pakalpojumu lietotājs vēlas atjaunot ūdensapgādi un iepriekš uzstādītais komercuzskaites mēraparāta diametrs nevar nodrošināt pakalpojumu lietotājam nepieciešamā ūdens daudzuma uzskaiti atbilstoši Latvijas būvnormatīviem un mēraparāta ražotāja prasībām, pakalpojumu lietotājs, saskaņojot ar pakalpojumu sniedzēju, par saviem līdzekļiem nodrošina komercuzskaites mēraparāta mezgla pārbūves tehniskā risinājuma izstrādi un pārbūves darbus.

III. Kārtība, kādā ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli un būves tiek atvienotas no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas

35. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošana no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ir pieļaujama, veicot objekta nojaukšanu, konservāciju vai pārtraucot objekta ekspluatāciju, pamatojoties uz kompetentās iestādes lēmumu.

36. Atvienojot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, veicami šādi nojaukšanas darbi:

36.1. ūdensvada pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla ūdensvada tīklam, tai skaitā nojaucot pieslēguma armatūru un noslēdzot pieslēguma vietu;

36.2. kanalizācijas tīkla pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla kanalizācijas tīklam vai skatakai, noslēdzot pieslēguma vietu.

37. Objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošanai no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas objekta īpašnieks vai valdītājs saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem izstrādā būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos būvniecības ieceres dokumentus.

38. Tehniskos noteikumus objekta atvienošanai no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ir tiesīgs pieprasīt:

38.1. objekta īpašnieks vai valdītājs;

38.2. viens no objekta kopīpašniekiem;

38.3. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieks.

39. Pakalpojumu sniedzējs saskaņošanai iesniegtos būvniecības ieceres dokumentus par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošanu no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas nesaskaņo, ja to izstrādē nav ievērotas pakalpojumu sniedzēja tehnisko noteikumu prasības.

40. 39.punktā minētajā gadījumā pakalpojumu sniedzējs informē būvniecības ieceres dokumentu iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām.

41. Objekta īpašnieks vai valdītājs par saviem līdzekļiem veic objekta atvienošanai no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas nepieciešamos nojaukšanas darbus.

42. Pēc ūdensvada vai kanalizācijas tīklu un būvju nojaukšanas darbu pabeigšanas objekta īpašnieks vai valdītājs par saviem līdzekļiem veic būvlaukuma uzmērīšanu un uzrāda izpildītos nojaukšanas darbus pakalpojumu sniedzēja pārstāvim atvērtā būvbedrē.

43. Pakalpojumu sniedzējs izsniedz atzinumu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju nojaukšanu, ja darbi ir izpildīti atbilstoši pakalpojumu sniedzēja saskaņotiem būvniecības ieceres dokumentiem un ir iesniegti nepieciešamie dokumenti atzinuma izsniegšanai.

44. Atzinumu par ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju nojaukšanu ir tiesīgs pieprasīt:

44.1. objekta īpašnieks vai valdītājs;

44.2. būvdarbu veicējs.

IV. Kārtība, kādā tiek veikta centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas pārvietošana

45. Nekustamā īpašuma īpašnieks, kura teritorijā atrodas centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma vai tās aizsargjosla, ir tiesīgs ierosināt pakalpojumu sniedzējam centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu, ja tas nepieciešams īpašuma pārbūvei vai attīstībai.

46. Ierosinot centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu, nekustamā īpašuma īpašnieks pieprasa pakalpojumu sniedzējam tehniskos noteikumus.

47. Pakalpojumu sniedzējs var atļaut pārvietot centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, ja ar to netiks pasliktināta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāte.

48. Centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu organizē pakalpojumu sniedzējs par nekustamā īpašuma īpašnieka līdzekļiem.

49. Par centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu starp pakalpojumu sniedzēju un nekustamā īpašuma īpašnieku slēdzams attiecīgs līgums. Līgumā par centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu ietver šādus noteikumus:

49.1. projektēšanas darbus un būvdarbu autoruzraudzību par saviem līdzekļiem organizē nekustamā īpašuma īpašnieks;

49.2. būvdarbus organizē pakalpojumu sniedzējs;

49.3. nekustamā īpašuma īpašnieks pirms būvdarbu uzsākšanas samaksā pakalpojumu sniedzējam centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanas maksu, kuru veido būvdarbu cena un pakalpojumu sniedzēja sistēmas pārvietošanas projekta administrēšanas izdevumi 10 procentu apmērā no būvdarbu cenas.

V. Centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas prasības

50. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina ūdens spiedienu centralizētajā ūdensapgādes sistēmā, kurš nav mazāks par Latvijas būvnormatīvā par ūdensapgādes būvēm noteikto minimālo ūdens spiedienu maksimālā ūdens patēriņa laikā piecstāvu būvei, kas atbilst 0,26 MPa.

51. Pakalpojumu sniedzējs nodrošina šādu notekūdeņu, kas tiek novadīti centralizētajā kanalizācijas sistēmā, attīrīšanu:

51.1. sadzīves notekūdeņi, kuru parametri atbilst normatīvajā aktā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī noteiktajiem tipiskos sadzīves notekūdeņus raksturojošiem parametriem;

51.2. ražošanas notekūdeņi, kuri nesatur normatīvajā aktā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī norādītās ūdens videi īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, izņemot pielikumā minētās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz pielikumā minētos rādītājus;

51.3. lietus notekūdeņi, kuri nesatur normatīvajā aktā par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī norādītās ūdens videi īpaši bīstamās vai bīstamās vielas, izņemot pielikumā minētās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz pielikumā minētos rādītājus.

52. Pakalpojumu sniedzējam centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijā ir pienākums veikt:

52.1. dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu un būvju profilaktiskās pārbaudes un regulāros uzturēšanas darbus atbilstoši iekārtu ražotāja noteiktajām prasībām, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.2. ūdensapgādes sūkņu staciju iekārtu un rezervuāru profilaktiskās pārbaudes un regulāros uzturēšanas darbus atbilstoši iekārtu ražotāja noteiktajām prasībām;

52.3. avārijas remontdarbus centralizētajā ūdensapgādes sistēmā;

52.4. ūdensvada tīklu bojājumu uzskaiti un analīzi;

52.5. profilaktiskās ūdensvada tīkla vizuālās pārbaudes atklāti izbūvētās vietās, aku vizuālās pārbaudes, armatūru tehniskās pārbaudes, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.6. plānveida un profilaktisko ūdensvada tīklu skalošanu, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.7. profilaktiskās ugunsdzēsības hidrantu tehniskās pārbaudes normatīvajos aktos par ugunsdrošību noteiktajā kārtībā;

52.8. ūdensvada tīkla armatūru un ugunsdzēsības hidrantu norāžu zīmju uzturēšanas darbus;

52.9. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un būvju profilaktiskās pārbaudes un regulāros uzturēšanas darbus atbilstoši iekārtu ražotāja noteiktajām prasībām, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.10. kanalizācijas sūkņu staciju iekārtu profilaktiskās pārbaudes un regulāros uzturēšanas darbus atbilstoši iekārtu ražotāja noteiktajām prasībām;

52.11. avārijas remontdarbus centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

52.12. kanalizācijas tīklu bojājumu uzskaiti un analīzi;

52.13. profilaktiskās pašteces un spiedkanalizācijas tīkla vizuālās pārbaudes atklāti izbūvētās vietās, skataku vizuālās pārbaudes, armatūru tehniskās pārbaudes, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.14. plānveida un profilaktisko pašteces kanalizācijas tīklu vizuālo televīzijas inspekciju un tīrīšanu, ekspluatācijas procesā izvērtējot nepieciešamo profilaktisko darbu periodiskumu;

52.15. ja profilaktisko un citu darbu laikā tiek konstatēti centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas bojājumi, izvērtējot bojājuma raksturu, noteikt remontdarbu veikšanas laiku.

53. Saņemot informāciju par bojājumu centralizētajā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, pakalpojumu sniedzējs reģistrē pieteikumu un nodrošina lokalizācijas brigādes ierašanos bojājuma vietā pēc iespējas īsākā laikā.

54. Lokalizācijas brigāde, ierodoties bojājuma vietā, izvērtē bojājuma raksturu, ja nepieciešams, lokalizē ūdens noplūdi, norobežo avārijas vietu, noformē nepieciešamos aktus un sniedz visu nepieciešamo informāciju avārijas remontdarbu veikšanai.

55. Ja avārijas rezultātā tiek pārtraukta ūdensapgāde pakalpojumu lietotājiem, pakalpojumu sniedzējam avārijas remontdarbi jāveic pēc iespējas īsākā laikā un ūdensapgāde pakalpojumu lietotājiem ir jāatjauno ne vēlāk kā 48 stundu laikā. Atkarībā no cauruļvadu materiāla, diametra, iebūves dziļuma, izvietojuma (zem dzelzceļa, tramvaja sliedēm, zem pārvadiem, tiltos, upes gultnē, ielās ar intensīvu transporta kustību) avārijas remontdarbi un ūdensapgādes atjaunošanas laiks var tikt pagarināts, izvietojot informāciju par avāriju un paredzamo avārijas remontdarbu pabeigšanas laiku pakalpojumu sniedzēja tīmekļvietnē.

56. Ja avārijas rezultātā netiek pārtraukta ūdensapgāde pakalpojumu lietotājiem, bet tiek apdraudēta satiksmes drošība un var rasties kaitējums trešajām personām, pakalpojumu sniedzējs iespējami īsā laikā nodrošina avārijas vietas lokalizēšanu un veic avārijas remontdarbus ne ilgāk kā triju dienu laikā.

57. Ja avārijas rezultātā netiek pārtraukta ūdensapgāde pakalpojumu lietotājiem, netiek apdraudēta satiksmes drošība un nevar rasties kaitējums trešajām personām, pakalpojumu sniedzējs nosaka remontdarbu veikšanas laiku, izvērtējot to kritiskumu.

58. Pakalpojumu sniedzējam, izvērtējot nepieciešamību, ir tiesības brīdināt pakalpojumu lietotājus par ūdens piegādes samazināšanu vai pārtraukšanu uz avārijas remontdarbu laiku uzreiz pēc avārijas pieteikuma reģistrēšanas vai tieši pirms avārijas remontdarbu veikšanas.

59. Par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi uz plānoto remontdarbu vai profilaktisko darbu laiku pakalpojumu sniedzējs brīdina pakalpojumu lietotājus ne vēlāk kā trīs dienas pirms plānoto remontdarbu vai profilaktisko darbu uzsākšanas šajos saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iedzīvotājus pakalpojumu sniedzējs brīdina ar pārvaldnieka vai dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas starpniecību.

60. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības īslaicīgi samazināt ūdens piegādi uz profilaktisko pārbaužu, kas minētas 52.punktā, veikšanas laiku.

61. Paziņojumus par ūdens piegādes pārtraukumiem pakalpojumu sniedzējs nosūta uz pakalpojuma lietotāja elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir norādīta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā pakalpojumu lietotāja elektroniskā pasta adrese nav norādīta, pakalpojumu sniedzējam ir tiesības izvietot paziņojumus uz paziņojumu dēļa, kas novietots pie ēkas ieejas ārdurvīm vai uz sētas pie ieejas vārtiem, pastkastē vai arī uz ēkas ieejas ārdurvīm un ieejas vārtiem, ja nav nodrošināta piekļuve vai iespēja izvietot paziņojumus uz paziņojuma dēļa vai ievietot pastkastē.

VI. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas lietošanas noteikumi

62. Personas, kuras lieto centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, ievēro sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma un šo saistošo noteikumu prasības.

63. Aizliegts:

63.1. pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus bez pakalpojumu sniedzēja atļaujas;

63.2. patvaļīgi atjaunot objektā sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus pēc to pārtraukšanas;

63.3. uzpildīt tvertnes no brīvkrāna. Aizliegums neattiecas uz personām, kuras minētas 89.punktā, un personām, ar kurām noslēgts līgums par ūdens lietošanu no brīvkrāna;

63.4. lietot ūdeni no centralizētās ūdensapgādes sistēmas hidranta. Aizliegums neattiecas uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un personām, ar kurām noslēgts līgums par ūdens lietošanu no hidranta;

63.5. noņemt komercuzskaites mēraparātus, bojāt komercuzskaites mēraparātu, komercuzskaites mēraparāta vai ugunsdzēsības armatūras plombējumu, izņemot 64.punktā minēto gadījumu, bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju mainīt komercuzskaites mēraparāta mezgla atrašanās vietu;

63.6. savienot vietējo ūdensgūtņu (piemēram, ūdens ieguves urbumu) tīklus ar centralizēto ūdensapgādes sistēmu, tai skaitā izmantojot ūdensvada ievadu un būves iekšējos tīklus;

63.7. bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju uzstādīt objektā ūdens spiediena paaugstināšanas iekārtas;

63.8. bez speciālā vienvirziena vārsta vai elektrificētā aizbīdņa ierīkošanas pievienot centralizētajai kanalizācijas sistēmai sanitāri tehniskās ierīces (roku mazgātne, klozetpods, traps u.c.) vai drenāžas sistēmas, kas ierīkotas zemāk par tuvākās kanalizācijas skatakas vāka līmeni;

63.9. bez saskaņošanas ar pakalpojumu sniedzēju centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt gruntsūdeņus, virszemes un pazemes ūdeņus;

63.10. centralizētās kanalizācijas sistēmas skatakās izliet notekūdeņus, iztukšot asenizācijas cisternas, izmest cietos atkritumus;

63.11. centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīt notekūdeņus:

63.11.1. kas satur ūdens videi īpaši bīstamās vai bīstamās vielas atbilstoši normatīvajam aktam par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, izņemot pielikumā minētās vielas koncentrācijā, kas nepārsniedz pielikumā minētos rādītājus, ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā ir noteikta cita maksimāli pieļaujamā vielu koncentrācija;

63.11.2. kuru temperatūra pārsniedz 40° C;

63.11.3. kas satur degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

63.11.4. kas satur bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

63.11.5. kas satur skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža, oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa u.c.) izdalīšanos;

63.11.6. kas satur radioaktīvas vielas;

63.11.7. kas satur cietus priekšmetus, būvniecības materiālus, tekstilizstrādājumus, smiltis un taukvielas;

63.11.8. kas satur pārtikas un ražošanas atkritumus;

63.12. mazgāt veļu, automašīnas, traukus, mājdzīvniekus tuvāk par 10 metriem no brīvkrāna, kā arī pievienot brīvkrāniem šļūtenes un caurules.

64. Pakalpojumu lietotājam ir atļauts demontēt komercuzskaites mēraparāta plombas gadījumā, ja pakalpojumu lietotāja ūdensvada tīklā ir notikusi avārija. Šajā gadījumā par komercuzskaites mēraparāta plombas demontāžu ir jāpaziņo pakalpojumu sniedzējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no avārijas brīža.

65. Ja ugunsdzēsības aizbīdņa plomba ir demontēta, dzēšot ugunsgrēku vai veicot ugunsdzēsības sistēmu pārbaudi, pakalpojumu lietotājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā no pārbaudes brīža, iesniedz pakalpojumu sniedzējam dokumentus (ugunsdrošības žurnālu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izziņu, objekta atbildīgās personas par ugunsdrošību ugunsdzēsības krāna vai hidranta pārbaudes aktu), kas apliecina minēto faktu, un nekavējoties lūdz pakalpojumu sniedzēju noplombēt ugunsdzēsības aizbīdni.

66. Atklājot avāriju vai būtisku bojājumu ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmās pirms komercuzskaites mēraparāta, pakalpojumu lietotājam par to nekavējoties jāziņo pakalpojumu sniedzējam.

67. Pakalpojumu sniedzējam pēc pakalpojumu lietotāja pieprasījuma pēc iespējas īsākā laikā ir jāpārtrauc ūdens padeve objektam avārijas remontdarbu veikšanai.

68. Ja pakalpojumu lietotāja plānoto remontdarbu vai ekspluatācijas darbu veikšanai ir nepieciešams pārtraukt ūdens piegādi un tas skar citus pakalpojumu lietotājus, pakalpojumu lietotājs par nepieciešamību pārtraukt ūdens piegādi brīdina citus pakalpojumu lietotājus ne vēlāk kā trīs dienas iepriekš, kā arī rakstveidā informē pakalpojumu sniedzēju ne vēlāk kā piecas dienas iepriekš.

69. Atjaunojot ūdensapgādi objektā, kurā sabiedriskie ūdenssaimniecības pakalpojumi netika izmantoti ilgāk kā 12 mēnešus, pakalpojumu lietotājs sedz visus izdevumus, kas pakalpojumu sniedzējam radušies saistībā ar ūdensapgādes atjaunošanu (ūdensvada pievada dezinfekcija, skalošana, ūdens parauga testēšana akreditētā laboratorijā u.c.).

VII. Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsardzības noteikumi

70. Aizsargjoslās gar ūdensvadiem vai kanalizācijas tīkliem papildus normatīvajos aktos par aizsargjoslām noteiktajam aizliegts:

70.1. veikt inženiertīklu ieguldīšanas būvdarbus ar beztranšejas metodēm, iepriekš neveicot ūdensvada vai kanalizācijas tīklu skatrakumu, lai precizētu to atrašanās vietu un izbūves dziļumu;

70.2. novietot būves, būvmateriālus vai smagus priekšmetus;

70.3. uz ugunsdzēsības hidranta lūku pārsedzes vākiem ierīkot transportlīdzekļu stāvvietas un novietot stāvēšanai transportlīdzekļus tuvāk par 1,5 metriem no ugunsdzēsības hidranta lūkas pārsedzes vāka. Par ugunsdzēsības hidranta izvietojumu liecina norāžu zīmes un lūkas pārsedzes vāks.

71. Pakalpojumu sniedzējam bez zemes īpašnieka iepriekšējas brīdināšanas un nemaksājot par to nekādu atlīdzību ir tiesības izcirst aizsargjoslā gar ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem augošos kokus un krūmus, ja tie traucē avārijas remontdarbu vai avārijas seku novēršanas darbu veikšanai. Pakalpojumu sniedzējs nedēļas laikā pēc koku vai krūmu nociršanas paziņo par to zemes īpašniekam.

72. Ja aizsargjoslā gar ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem augošie koki vai krūmi traucē veikt plānotos ūdensvada vai kanalizācijas tīklu remontdarbus, pārbūves vai atjaunošanas darbus, pakalpojumu sniedzējs rakstveidā informē par to zemesgabala īpašnieku. Ja zemesgabala īpašnieks 15 dienu laikā no attiecīgā paziņojuma saņemšanas dienas nenodrošina koku vai krūmu izciršanu vai neuzsāk darbības, kuras nepieciešamas atļaujas saņemšanai koku ciršanai ārpus meža, informējot par to pakalpojumu sniedzēju (ja saskaņā ar normatīvo aktu prasībām koku ciršanai nepieciešams saņemt atļauju), to ir tiesīgs izdarīt pakalpojumu sniedzējs, nemaksājot par to nekādu atlīdzību zemesgabala īpašniekam.

73. Ja aizsargjoslā gar ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem ir novietoti stāvēšanai transportlīdzekļi, izvietotas pagaidu būves, materiāli vai priekšmeti, kas traucē veikt avārijas vai plānotos remontdarbus, pārbūves, atjaunošanas un profilaktiskos darbus, pakalpojumu sniedzējam ir tiesības pārvietot novietotos transportlīdzekļus, pagaidu būves, materiālus un priekšmetus. Situācijās, kad to nevar veikt paša spēkiem, pakalpojumu sniedzējs par to paziņo Rīgas pašvaldības policijai.

74. Tikai pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs veikt jebkādas darbības ar centralizētās ūdensapgādes un centralizētās kanalizācijas sistēmas ūdensvada vai kanalizācijas tīklu armatūru un ugunsdzēsības hidrantiem, kā arī noņemt vai pārvietot šo armatūru vai hidrantu norāžu zīmes.

75. Būvdarbus centralizētajā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā veic ūdensapgādes un kanalizācijas, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas, būvdarbu vadīšanas jomā sertificēta būvdarbu vadītāja vadībā, kurš nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvniecības ieceres dokumentiem, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas.

76. Pakalpojumu sniedzējs, saskaņojot būvniecības ieceres dokumentāciju, ir tiesīgs norādīt, ka būvdarbu veikšanai centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas aizsargjoslās no pakalpojumu sniedzēja ir jāsaņem atļauja darbu veikšanai (turpmāk – rakšanas darbu atļauja).

77. Rakšanas darbu atļauju ir tiesīgs pieprasīt:

77.1. būvniecības ierosinātājs;

77.2. būvdarbu veicējs.

78. Pakalpojumu sniedzējs izsniedz rakšanas darbu atļauju pēc būvniecības ieceres dokumentu saskaņošanas būvvaldē un būvvaldē saskaņotās būvniecības ieceres dokumenta eksemplāra iesniegšanas pakalpojumu sniedzējam glabāšanai.

79. Pakalpojumu sniedzējs rakšanas darbu atļaujā norāda:

79.1. objekta nosaukumu, adresi, būvniecības ieceres dokumentācijas reģistrācijas numuru;

79.2. būvniecības ierosinātāju, būvdarbu veicēju, atbildīgo būvdarbu vadītāju;

79.3. rakšanas darbu atļaujas derīguma termiņu;

79.4. centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas aizsardzības prasības būvdarbu veikšanas laikā;

79.5. citu informāciju, kura ir būtiska centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas būvdarbu pārbaudei, kontrolei un pieņemšanai.

80. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības atteikt izsniegt rakšanas darbu atļauju, ja:

80.1. būvdarbu vadītājam saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav tiesību veikt attiecīgos darbus;

80.2. nav izpildīti pakalpojumu sniedzēja būvniecības ieceres dokumentācijas saskaņošanas noteikumi.

81. Būvdarbu veicējam, veicot būvdarbus centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas aizsargjoslās, ir pienākums ievērot pakalpojumu sniedzēja izsniegtās rakšanas darbu atļaujas prasības.

82. Ja būvniecības iecerē paredzēts centralizētās ūdensvada vai kanalizācijas sistēmas aizsargjoslās izvietot pagaidu vai īslaicīgas lietošanas būves, būvdarbu vajadzībām izmantojamās iekārtas un tehniku (turpmāk – konstrukcijas), būvniecības ierosinātājam ir pienākums ievērot šādas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas aizsardzības prasības:

82.1. konstrukcijas izvietot un ekspluatēt veidā, kas nerada bojājumus centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai un nerada šīs sistēmas darbības traucējumus;

82.2. centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas avārijas gadījumā – pēc pirmā pakalpojumu sniedzēja atbildīgā darbinieka mutiskā pieprasījuma, bet plānoto remontdarbu veikšanas gadījumā piecu dienu laikā pēc pakalpojumu sniedzēja rakstveida pieprasījuma saņemšanas atbrīvot avārijas vai plānoto remontdarbu izpildei nepieciešamās zemesgabala daļas;

82.3. pēc avārijas, kas radusies konstrukciju izvietošanas laikā vai kuru izraisījušas būvniecības ierosinātāja vai trešo personu ar konstrukciju ekspluatāciju saistītas darbības, remontdarbu pabeigšanas nekavējoties veikt šo remontdarbu izpildes laikā bojātā seguma (asfalta, zālāja u.c.) atjaunošanu par saviem līdzekļiem veidā, kas nerada bojājumus centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai un nerada šīs sistēmas darbības traucējumus.

83. Ja būvniecības ierosinātājs savlaicīgi neizpilda 82.2. un 82.3.apakšpunktā minētās prasības, pakalpojumu sniedzējs minētos darbus ir tiesīgs izpildīt par saviem finanšu līdzekļiem un piedzīt no būvniecības ierosinātāja visus ar remontdarbu veikšanu saistītos izdevumus. Būvniecības ierosinātājs šajā punktā noteiktajā gadījumā nav tiesīgs no pakalpojumu sniedzēja prasīt nekādu atlīdzību par ūdensvada vai kanalizācijas tīkla avārijas vai plānoto remontdarbu izpildei nepieciešamās zemesgabala daļas atbrīvošanas no konstrukcijām laikā nodarītajiem zaudējumiem.

84. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības uz būvju sienām vai žogiem uzstādīt armatūru vai ugunsdzēsības hidrantu norāžu zīmes.

85. Personām, kas sabojājušas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, nekavējoties par to jāziņo pakalpojumu sniedzējam.

86. Atklājot centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas bojājumu sava nekustamā īpašuma robežās, nekustamā īpašuma vai objekta īpašnieka pienākums ir par to nekavējoties informēt pakalpojumu sniedzēju, atbilstoši iespējām norobežojot bojājuma vietu un sagaidot pakalpojumu sniedzēja pārstāvi.

87. Pakalpojumu lietotājam ir jāveic savā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas nepieciešamie ekspluatācijas darbi un remontdarbi, jāuztur armatūras un ugunsdzēsības hidranti darba kārtībā, nekavējoties jānovērš radušies ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas bojājumi un noplūdes, kas var ietekmēt centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas darbību, drošību vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem.

88. Ja pakalpojumu lietotājs nenovērš avāriju savā īpašumā vai valdījumā esošajās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās un tas ietekmē centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas darbību, drošību vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem, avārijas remontdarbus ir tiesīgs veikt pakalpojumu sniedzējs. Pakalpojumu lietotājam šajā gadījumā ir jāatlīdzina pakalpojumu sniedzējam faktiskie izdevumi par avārijas remontdarbiem. Ja avārija notikusi ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā, kura ir vairāku pakalpojumu lietotāju īpašumā, pienākums atlīdzināt pakalpojumu sniedzējam faktiskos izdevumus par avārijas remontdarbiem ir pakalpojumu lietotājiem vienādās daļās.

VIII. Brīvkrānu izmantošanas kārtība

89. Brīvkrāni izmantojami, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājiem iespēju saņemt vismaz 25 litrus ūdens uz vienu iedzīvotāju diennaktī gadījumos, kad ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšana ir pārtraukta sakarā ar elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu ūdenssaimniecības būvēm vai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai, kā arī dabas katastrofu vai avāriju laikā.

90. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs likvidēt brīvkrānus vietās, kur objekta īpašniekam ir nodrošināta iespēja pievienoties centralizētajai ūdensapgādes sistēmai un saņemt centralizētus ūdensapgādes pakalpojumus. Pakalpojumu sniedzējs vienu mēnesi pirms brīvkrāna likvidācijas pie brīvkrāna izvieto attiecīgu paziņojumu.

91. Personas, kuras nav minētas 89.punktā, drīkst izmantot brīvkrānu saskaņā ar sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumu.

IX. Atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu

92. Pakalpojumu sniedzējam ir tiesības piekļūt objekta ūdenssaimniecības komunikācijām, lai pārbaudītu normatīvajos aktos, šajos saistošajos noteikumos un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgumā noteikto centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas lietošanas un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu lietošanas noteikumu ievērošanu.

93. Ja pakalpojumu sniedzējs konstatē normatīvo aktu, šo saistošo noteikumu vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līguma noteikumu pārkāpumus, par to tiek sastādīts pārkāpuma akts, kurā pakalpojumu sniedzējs, ja nepieciešams, var norādīt trūkumu novēršanas termiņu. Pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs sastādīt pārkāpuma aktu bez pakalpojumu lietotāja klātbūtnes. Pakalpojumu lietotāja atteikšanās parakstīt aktu neatbrīvo viņu no atbildības un pienākuma novērst aktā norādītos trūkumus.

94. Par būvdarbu veikšanu aizsargjoslās gar ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem bez pakalpojumu sniedzēja rakšanas darbu atļaujas, ja saskaņā ar šo saistošo noteikumu prasībām ir nepieciešams saņemt rakšanas darbu atļauju, piemēro naudas sodu – fiziskām personām līdz 350 euro, bet juridiskām personām līdz 1400 euro.

95. Par darbību veikšanu ar ūdensvada vai kanalizācijas tīklu armatūru, ja to veikusi persona, kura nav centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas apkalpojošais personāls, piemēro naudas sodu – fiziskām personām līdz 350 euro, bet juridiskām personām līdz 1400 euro.

96. Par centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas bojāšanu uzliek naudas sodu līdz 140 euro.

97. Par 63.1., 63.3., 63.6., 63.9., 63.12.apakšpunkta nosacījumu neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 140 euro.

98. Par 63.2. un 63.4.apakšpunkta nosacījumu neievērošanu uzliek naudas sodu –fiziskām personām no 70 līdz 280 euro, bet juridiskām personām no 280 līdz 570 euro.

99. Par 63.5.apakšpunkta nosacījumu neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu – fiziskām personām līdz 70 euro, bet juridiskām personām līdz 140 euro.

100. Par 63.10. un 63.11.apakšpunkta nosacījumu neievērošanu uzliek naudas sodu –fiziskām personām no 70 līdz 280 euro, bet juridiskām personām no 280 līdz 570 euro.

101. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē SIA "Rīgas ūdens". Konstatējot saistošo noteikumu pārkāpumu, SIA "Rīgas ūdens" par to sastāda rakstveida aktu.

102. Veikt administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu pārkāpumiem ir tiesīgas Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas.

103. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem Rīgas domes Administratīvā komisija. Rīgas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt tiesā.

X. Noslēguma jautājumi

104. Atzīt par spēku zaudējušiem Rīgas domes 17.12.2002. saistošos noteikumus Nr.39 "Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, Nr.2; 2005, Nr.174; 2013, Nr.192; 2014, Nr.23).

105. 5.punkts nav attiecināms uz būvniecības iecerēm, kuras akceptētas būvvaldē līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

106. 76.81.punkts netiek piemērots būvdarbiem, kuri uzsākti līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

107. Atcelt Rīgas domes 2017.gada 18.oktobra saistošos noteikumus Nr.5 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Pielikums
Rīgas domes 2017.gada 15.decembra
saistošajiem noteikumiem Nr.17
Rīgas pilsētas centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadāmo notekūdeņu sastāvs

Piesārņojošā viela

Maksimāli pieļaujamā piesārņojošās vielas koncentrācija (MPK) mg/l

Suspendētās vielas

450,00

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

700,00

Kopējais slāpeklis

46,00

Kopējais fosfors

9,00

Ekstrahējamās vielas

40,00

Naftas produkti

4,00

Sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV)

5,00

Kopējais hroma saturs

0,40

Niķelis

0,40

Cinks

0,30

Varš

0,20

Arsēns

0,02

Svins

0,20

Dzīvsudrabs

0,01

Fenolu indekss

0,1

Formaldehīdi

0,5

Kadmijs

0,01

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2017.gada 15.decembra saistošajiem noteikumiem Nr.17 "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi"
1. Īss saistošo noteikumu satura izklāsts

Rīgas domes saistošajos noteikumos "Rīgas pilsētas centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības saistošie noteikumi" (turpmāk – saistošie noteikumi) ietverts regulējums par kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienoti Rīgas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības, kā arī brīvkrānu izmantošanas kārtība Rīgas pilsētā.

Kārtība, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai

Saistošie noteikumi paredz, ka ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs) tīmekļvietnē tiks publicēti: tehnisko noteikumu pieprasījuma veidlapa un pieprasījumam pievienojamo dokumentu saraksts; būvniecības ieceres dokumentu izstrādāšanas vadlīnijas par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu pievienošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai; ūdens komercuzskaites mēraparātu specifikācija; būvniecības ieceres dokumentu saskaņojuma pieprasījuma veidlapa, atzinuma par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu gatavību ekspluatācijai pieprasījuma veidlapa un pieprasījumam pievienojamo dokumentu saraksts.

Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem – ja objektam piegulošajā teritorijā izbūvēta centralizētā ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēma, tad, veicot teritorijas izbūvi, kas saistīta ar ūdens lietošanu, pievienošanās centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir obligāta, ja līdz zemesgabala robežai ir izbūvēts ūdensvada vai kanalizācijas pievads. Minētā prasība nebūs attiecināma uz būvniecības iecerēm, kuras akceptētas būvvaldē līdz saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Tāpat saistošie noteikumi paredz, ka centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai tiek pievienoti nekustamā īpašuma kā īpašuma objekta kopuma ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkli. Izņēmuma gadījumos, piemēram, kad uz vēsturiskā zemesgabala, kura sadalīšana nav atļauta, ir izbūvētas vairākas dažādiem īpašniekiem piederošas būves, pakalpojumu sniedzējs var atļaut pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai arī nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošas atsevišķas būves ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus.

Atbilstoši saistošajiem noteikumiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus vai būves var pievienot centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, izbūvējot pieslēgumu (tai skaitā nepieciešamības gadījumā arī centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas daļu) vai nododot pakalpojumu sniedzēja īpašumā ūdensvada tīklus vai būves, kuras funkcionāli atbilst centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, bet nav pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Saistošajos noteikumos ir uzskaitīti dokumenti, kurus nepieciešams iesniegt pakalpojumu sniedzējam jautājuma par ūdensvada vai kanalizācijas tīklu un būvju pārņemšanu pakalpojumu sniedzēja īpašumā izlemšanai. Tāpat saistošie noteikumi paredz, ka ierosināt ūdensvada vai kanalizācijas tīklu un būvju nodošanu pakalpojumu sniedzējam ir tiesīgs minēto tīklu īpašnieks, iesniedzot tai skaitā dokumentu, kas apliecina īpašuma tiesības uz ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem. Minētie dokumenti iesniedzami tikai gadījumos, ja publiskajās datubāzēs nevar noskaidrot šo tīklu vai būvju īpašnieku. Dokumenti, kuri apliecina īpašuma tiesības uz ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem varētu būt: būvdarbu līgums par minēto tīklu vai būvju izbūvi, darījuma dokuments par nekustamā īpašuma iegādi u.tml. Ņemot vērā Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta pirmās daļas 1.punktu, ūdensvada un kanalizācijas tīkli un būves, kuras nodrošina ūdens piegādi vai notekūdeņu novadīšanu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošā daļa pieder visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem. Tādējādi ūdensvada vai kanalizācijas tīklu un būvju nodošanu, kas nodrošina ūdens piegādi vai notekūdeņu novadīšanu no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, jāierosina visiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem. Savukārt gadījumos, kad ūdensvada vai kanalizācijas tīkli nodrošina ūdens piegādi vai notekūdeņu novadīšanu no vairākām daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, minēto tīklu nodošana jāierosina visu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašniekiem.

Centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības

Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu pakalpojumu sniedzēja pienākums ir nodrošināt centralizētās ūdensapgādes sistēmas vai centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatāciju un uzturēšanu līdz piederības robežai, lai sniegtu pakalpojumu lietotājiem nepārtrauktus ūdenssaimniecības pakalpojumus. Savukārt minētā likuma 1.panta 2. un 3.punktā sniegts centralizētās kanalizācijas sistēmas un centralizētās ūdensapgādes sistēmas skaidrojums, saskaņā ar kuru centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu veido ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošs ārējo ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju kopums, kas nodrošina ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem vai notekūdeņu savākšanu no ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem, to attīrīšanu un novadīšanu vidē, tai skaitā virszemes ūdensobjektos. Ievērojot minēto, saistošajos noteikumos tiek noteikts, kādi ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā esošie ārējie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un būves veido centralizēto ūdensapgādes un centralizēto kanalizācijas sistēmu. Savukārt saistošo noteikumu V, VI, VII nodaļā ir noteiktas minēto tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības. Centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas prasības būs saistošas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, savukārt lietošanas un aizsardzības prasības būs saistošas jebkurai personai, kura lieto centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu vai veic būvdarbus centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas aizsargjoslās. Saistošajos noteikumos ir arī noteikti pakalpojumu sniedzēja pienākumi centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ekspluatācijā, avāriju novēršanas kārtība, kā arī kārtība, kādā pakalpojumu sniedzējs nodrošina pakalpojumu lietotāju brīdināšanu par ūdens piegādes samazināšanu un pārtraukumiem avārijas novēršanas vai plānoto remontdarbu vai profilaktisko darbu veikšanas laikā. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 10.panta pirmās daļas 4.punktu viens no pakalpojumu lietotāja pienākumiem ir uzraudzīt līdz piederības robežai savā īpašumā vai valdījumā esošās ūdensapgādes sistēmas un kanalizācijas sistēmas tehnisko stāvokli un nekavējoties likvidēt jebkuru bojājumu. Sniedzot sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus Rīgas pilsētā, SIA "Rīgas ūdens" bija saskārusies ar situācijām, kad dēļ savlaicīgi nenovērstas avārijas pakalpojumu lietotāja ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā, tiek traucēta pakalpojumu sniegšana citiem lietotājiem. Ņemot vērā minēto, saistošie noteikumi paredz, ka gadījumā, ja pakalpojumu lietotājs nenovērš avāriju savā īpašumā vai valdījumā esošajās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās un tas ietekmē centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas darbību, drošību vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu saņemšanu citiem pakalpojumu lietotājiem, avārijas remontdarbus ir tiesīgs veikt pakalpojumu sniedzējs. Pakalpojumu lietotājam šajā gadījumā ir jāatlīdzina pakalpojumu sniedzējam faktiskie izdevumi par avārijas remontdarbiem. Ja avārija notikusi ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmā, kura ir vairāku pakalpojumu lietotāju īpašumā, pienākums atlīdzināt pakalpojumu sniedzējam faktiskos izdevumus par avārijas remontdarbiem ir pakalpojumu lietotājiem vienādās daļās. Minētais regulējums atbilst Civillikuma 866.panta noteikumam par lietai taisīto nepieciešamo izdevumu atlīdzināšanu. Saistošie noteikumi paredz, ka būvdarbu veikšanai aizsargjoslās gar ūdensvada vai kanalizācijas tīkliem no pakalpojuma sniedzēja būs jāsaņem rakšanas darbu atļauja. Nepieciešamību saņemt rakšanas darbu atļauju pakalpojumu sniedzējs norādīs, saskaņojot būvniecības ieceres dokumentāciju.

Ar centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas aizsardzību ir saistīti arī jautājumi par objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošanu un centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanu. Saistošie noteikumi paredz, ka objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklu vai būvju atvienošana no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas ir pieļaujama, veicot objekta nojaukšanu, konservāciju vai pārtraucot objekta ekspluatāciju, pamatojoties uz kompetentās iestādes lēmumu. Atvienojot objekta ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus no centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas, veicami šādi nojaukšanas darbi: ūdensvada pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla ūdensvada tīklam, tai skaitā nojaucot pieslēguma armatūru un noslēdzot pieslēguma vietu; kanalizācijas tīkla pievada nojaukšana līdz ielas vai kvartāla kanalizācijas tīklam vai skatakai, noslēdzot pieslēguma vietu. Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktu nekustamā īpašuma īpašnieks, kura īpašuma teritorijā atrodas ūdenssaimniecības objekts, saskaņojot ar pakalpojumu lietotāju, par saviem līdzekļiem var veikt ūdenssaimniecības objekta pārvietošanu, ja tas nepieciešams īpašuma pārbūvei vai attīstībai. Saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošana. Saistošie noteikumi paredz, ka pakalpojumu sniedzējs var atļaut pārvietot centralizēto ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmu, ja ar to netiks pasliktināta sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu kvalitāte. Centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanas būvdarbus organizēs pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar noslēgto līgumu starp pakalpojumu sniedzēju un nekustamā īpašuma īpašnieku. Nekustamā īpašuma īpašniekam būs jānodrošina projektēšanas darbi, autoruzraudzība, kā arī būs jāveic samaksa pakalpojumu sniedzējam par pārvietošanas pakalpojumiem. Centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas pārvietošanas maksu veidos būvdarbu cena un pakalpojumu sniedzēja sistēmas pārvietošanas projekta administrēšanas izdevumi 10 procentu apmērā no būvdarbu cenas.

Brīvkrānu izmantošanas kārtība

Saistošie noteikumi paredz, ka brīvkrāni izmantojami, lai nodrošinātu pakalpojumu lietotājiem iespēju saņemt Ministru kabineta 22.03.2016. noteikumos Nr.174 "Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu" 17.punktā noteikto minimālo ūdens daudzumu uz vienu iedzīvotāju diennaktī gadījumos, kad ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšana ir pārtraukta sakarā ar elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu ūdenssaimniecības būvēm vai no centralizētās ūdensapgādes sistēmas ir palielināta ūdens piegāde ugunsgrēka vietai, kā arī dabas katastrofu vai avāriju laikā. Citas personas drīkst izmantot brīvkrānus, ja par tā izmantošanu ir noslēgts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu līgums.

Saistošie noteikumi paredz administratīvo atbildību par tajos ietverto centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas lietošanas un aizsardzības prasību neievērošanu, kā arī centralizētās ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmas bojāšanu. Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem to izpildi kontrolē SIA "Rīgas ūdens". Konstatējot saistošo noteikumu pārkāpumu, par to tiek sastādīts akts. Administratīvā pārkāpuma procesu par saistošo noteikumu pārkāpumiem veiks Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietu izskatīs un lēmumu pieņems Rīgas domes Administratīvā komisija. Rīgas domes Administratīvās komisijas pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā varēs pārsūdzēt tiesā.

Ņemot vērā to, ka šobrīd savstarpējās attiecības starp Rīgas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu lietotājiem regulē, kā arī projektēšanas, jaunu un rekonstruējamu ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijā pieņemšanas kārtību nosaka Rīgas domes 17.12.2002. saistošie noteikumi Nr.39 "Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi", Rīgas domes 02.07.2002. noteikumi Nr.22 "Noteikumi par notekūdeņu novadīšanu pilsētas kanalizācijas tīklā", kā arī Rīgas domes 30.11.2004. lēmums Nr.3674 "Par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu patēriņa normām, ja uzskaite netiek veikta ar ūdens patēriņa skaitītājiem, kā arī atsevišķu Rīgas domes lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem", saistošie noteikumi paredz, ka pēc jaunā normatīvā regulējuma stāšanās spēkā Rīgas domes 17.12.2002. saistošie noteikumi Nr.39 "Rīgas ūdensvada un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi" zaudēs spēku.

2. Saistošo noteikumu nepieciešamības pamatojums

Saistošie noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6.panta ceturtās daļas 1., 2. un 4.punktā un likuma "Par pašvaldībām" 43.pantā vietējām pašvaldībām noteikto deleģējumu.

3. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz pašvaldības budžetu

Saistošie noteikumi pašvaldības budžetu neietekmē.

4. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Saistošie noteikumi uzņēmējdarbības vidi neietekmē.

5. Informācija par saistošo noteikumu ietekmi uz administratīvajām procedūrām

Saistošie noteikumi administratīvās procedūras neietekmē.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Saistošo noteikumu izstrādes laikā notika konsultācijas ar lielāko Rīgas pilsētas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldnieku SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un SIA "Rīgas pilsētbūvnieks".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Rīgas dome Veids: saistošie noteikumi Numurs: 17Pieņemts: 15.12.2017.Stājas spēkā: 29.12.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 257 (6084), 28.12.2017. OP numurs: 2017/257.19
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
296134
29.12.2017
424
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva