Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 736

Rīgā 2017. gada 12. decembrī (prot. Nr. 61 37. §)
Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11. panta otrās daļas 19. punktu,
45. panta pirmo daļu un 46. panta otro daļu
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā:

1.1. novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām;

1.2. operators kontrolē piesārņojošo vielu emisiju gaisā, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;

1.3. nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai par sadedzināšanas iekārtu radīto gaisa piesārņojumu.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. atkritumi – Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē;

2.2. biomasa – produkti, kuri sastāv no augu izcelsmes materiāliem, ko var izmantot par kurināmo enerģijas iegūšanai, kā arī šādi atkritumi:

2.2.1. augu atkritumi no lauksaimniecības un mežniecības;

2.2.2. augu atkritumi no pārtikas rūpniecības, ja iegūto siltumu reģenerē;

2.2.3. šķiedras saturoši augu atkritumi no celulozes masas ražošanas un papīra ražošanas no celulozes, ja tās līdzsadedzina ražošanas vietā un iegūto siltumu reģenerē;

2.2.4. korķa atkritumi;

2.2.5. koksnes atkritumi, izņemot koksnes atkritumus, kuros pēc apstrādes ar koksnes aizsargvielām vai pārklājumiem var būt halogēnorganiskie savienojumi vai smagie metāli, un koksnes atkritumus, kas rodas būvdarbos vai būvju nojaukšanas darbos;

2.3. dabasgāze – dabā sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu;

2.4. darba stundas – stundās izteikts laiks, kurā sadedzināšanas iekārta pilnībā vai daļēji darbojas (izņemot iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus) un izvada emisiju gaisā;

2.5. degvieleļļa (mazuts) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi no 2710 19 51 līdz 2710 19 68, 2710 20 31, 2710 20 35 vai 2710 20 39, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela (izņemot dīzeļdegvielu (gāzeļļu)), kas pēc destilācijas rādītājiem ietilpst degvieleļļu grupā, ko izmanto par kurināmo un no kura 250 °C pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka atbilstoši Amerikas Testēšanas un materiālu biedrības izstrādātajai ASTM D86 metodei. Ja destilācijas rādītājus nevar noteikt ar ASTM D86 metodi, naftas produkts tiek pielīdzināts degvieleļļai;

2.6. divu kurināmo dzinējs – iekšdedzes dzinējs, kurā izmanto kompresijas aizdedzi un dīzeļa ciklu, kad izmanto šķidro kurināmo, bet Otto ciklu, kad izmanto gāzveida kurināmo;

2.7. dīzeļdegviela (gāzeļļa) – no naftas produktiem iegūta šķidrā degviela, uz kuru attiecināmi Kombinētās nomenklatūras kodi 2710 19 25, 2710 19 29 vai 2710 19 47, vai 2710 19 48, vai 2710 20 17, vai 2710 20 19, kā arī no naftas produktiem iegūta visu veidu šķidrā degviela, no kuras 250 °C temperatūrā pārtvaices procesā izdalās mazāk par 65 tilpuma procentiem, ieskaitot zudumus, bet 350 °C temperatūrā – vismaz 85 tilpuma procenti, ieskaitot zudumus. Destilācijas rādītājus nosaka ar ASTM D86 metodi;

2.8. dīzeļdzinējs – iekšdedzes dzinējs ar dīzeļa ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto kompresijas aizdedzi;

2.9. dūmenis – konstrukcija ar vienu vai vairākiem dūmvadiem, pa kuriem izplūdes gāzes un putekļus jeb daļiņas izvada atmosfērā;

2.10. dzinējs – gāzes dzinējs, dīzeļdzinējs vai divu kurināmo dzinējs;

2.11. esošā lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2014. gada 7. janvārim un kurai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, atļauja piesārņojošās darbības veikšanai (turpmāk – atļauja) izsniegta pirms 2013. gada 7. janvāra vai par kurām iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā ir iesniegts pirms minētā datuma;

2.12. esošā vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta līdz 2018. gada 20. decembrim, un darbības veikšanai ir saņemta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.13. gāzes dzinējs – iekšdedzes dzinējs ar Otto ciklu, kurā kurināmā aizdedzināšanai izmanto dzirksteļaizdedzi;

2.14. gāzturbīna – jebkura rotējoša mehāniska ierīce, kurā siltumenerģiju pārvērš mehāniskā darbā un kuras galvenās sastāvdaļas ir kompresors, siltumiekārta, kurā oksidē kurināmo darba šķidruma sakarsēšanai, un turbīna. Gāzturbīna aptver gan atvērtā cikla, gan kombinētā cikla gāzturbīnas, kā arī gāzturbīnas koģenerācijas režīmā, visas iepriekšminētās – ar vai bez papildu kurināšanas;

2.15. jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kurā vienlaikus vai pārmaiņus var izmantot vismaz divu veidu kurināmos;

2.16. jauna lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – lielas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2014. gada 7. janvāra un kurai atļauja izsniegta pēc 2013. gada 7. janvāra vai par kuru iesniegums atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestā iesniegts pēc minētā datuma;

2.17. jauna vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta, kuras darbība ir uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra, un darbības veikšanai ir saņemta atbilstoša atļauja vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājums;

2.18. kurināmais – jebkurš ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls;

2.19. lielas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW un vairāk;

2.20. naftas pārstrādes procesa kurināmais – ciets, šķidrs vai gāzveida degošs materiāls, kas radies jēlnaftas destilācijas un konversijas procesos, tai skaitā naftas pārstrādes deggāze, sintēzes gāze, pārstrādes rūpnīcas eļļas un naftas kokss;

2.21. nominālā ievadītā siltuma jauda – maksimālā ievadītā siltuma jauda, kuru noteicis sadedzināšanas iekārtas ražotājs un kuru attiecīgā iekārta spēj nodrošināt nepārtrauktas darbības laikā, darbojoties vienmērīgi un stabili un izmantojot galveno kurināmo vai, ja ir jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārta, – vairākus galvenos kurināmos, ar ražotāja noteikto lietderības koeficientu;

2.22. noteicošais kurināmais – kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem kurināmajiem, ko izmanto jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtās, kurās atsevišķi vai kopā ar citiem kurināmajiem lieto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus, ir visaugstākā emisijas robežvērtība vai, ja vairākiem kurināmajiem ir tāda pati robežvērtība, kurināmais, kuram salīdzinājumā ar citiem minētajiem kurināmajiem ir visaugstākā ievadītā siltuma jauda;

2.23. putekļi jeb daļiņas – jebkādas formas, struktūras vai blīvuma daļiņas, kuras paraugu ņemšanas vietas apstākļos izkliedētas gāzes fāzē un kuras var atdalīt, filtrējot noteiktos apstākļos, pēc tam, kad iegūts analizējamās gāzes reprezentatīvs paraugs, un kuras pēc žāvēšanas noteiktos apstākļos paliek pirms filtra un uz tā;

2.24. sadedzināšanas iekārta – iekārta, kurā oksidē kurināmo, lai iegūtu siltumenerģiju tālākai izmantošanai;

2.25. slāpekļa oksīdi – slāpekļa monoksīds un slāpekļa dioksīds, kas izteikti kā slāpekļa dioksīds (NO2) (turpmāk – NOx);

2.26. stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze – pēc iekārtas palaišanas novērojamā minimālā slodze, pie kuras ražojošā sadedzināšanas iekārta darbojas vienmērīgi un stabili, kā arī droši un uzticami piegādā enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai;

2.27. stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze – minimālā slodze, pie kuras sadedzināšanas iekārta vairs nespēj droši un uzticami piegādāt enerģiju tīklam, siltuma akumulatoram vai rūpnīcai un tiek uzskatīts, ka tā tiek izslēgta;

2.28. derīgas emisijas vērtības – mērītās gaisu piesārņojošo vielu emisijas vērtības, kurām veikta kvalitātes kontrole un kuras ir atzītas par ticamām;

2.29. vidējas jaudas sadedzināšanas iekārta – sadedzināšanas iekārta, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par 50 MW;

2.30. zona – teritoriāla vienība, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti noteikta gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldības vajadzībām.

3. Noteikumu prasības attiecas uz lielas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida, izņemot šādas sadedzināšanas iekārtas:

3.1. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadegšanas produktus tieši izmanto karsēšanai, žāvēšanai vai jebkādai citai priekšmetu vai materiālu apstrādei;

3.2. pēcdedzināšanas iekārtas, kas paredzētas izplūdes gāzu attīrīšanai, tās sadedzinot, un kas netiek darbinātas kā neatkarīgas sadedzināšanas iekārtas;

3.3. iekārtas krekinga procesa katalizatoru reģenerācijai;

3.4. iekārtas sērūdeņraža pārvēršanai sērā;

3.5. ķīmiskās rūpniecības reaktori;

3.6. koksa krāsnis;

3.7. kauperi (domnas krāšņu gaisa sildītāji);

3.8. tehniskie agregāti, kas paredzēti sauszemes transportlīdzekļu, kuģu un lidaparātu piedziņai;

3.9. gāzturbīnas un gāzes dzinēji uz atkrastes platformām;

3.10. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par prasībām atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai;

3.11. sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas normatīvie akti par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā;

3.12. sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr.  1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (turpmāk – regula Nr.  1069/2009), 9. panta "a" punktā noteiktos lauksaimniecības dzīvnieku kūtsmēslus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW atbilstoši Eiropas Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr.  142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai noteiktajām prasībām (turpmāk – regula Nr. 142/2011), 6. panta 8. punktam;

3.13. lauku saimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas, kurās par kurināmo izmanto vienīgi Regulas Nr.  1069/2009 9. panta "a" punktā noteiktos nepārstrādātos mājputnu mēslus un kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par vai vienāda ar 5 MW;

3.14. sadedzināšanas iekārtas, kurās degšanas gāzveida produktus izmanto tiešai apkurei, lai darbavietas apstākļu uzlabošanai apsildītu iekštelpas;

3.15. krematorijas;

3.16. sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina naftas pārstrādes procesa kurināmo atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo, enerģijas ražošanai minerāleļļas un gāzes pārstrādes rūpnīcās;

3.17. reģenerācijas katli celulozes ražošanas iekārtās.

4. Ja lielas vai vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas galvenā funkcija ir siltumenerģijas iegūšana tālākai izmantošanai un tajā kā kurināmo līdzsadedzina dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātus produktus vai par kurināmo izmanto tikai dzīvnieku izcelsmes kausētos taukus, tauku frakcijas un zivju eļļu, operators papildus regulā Nr. 1069/2009 noteiktajām prasībām un atbilstoši regulas Nr. 142/2011 IV pielikuma IV nodaļas 2. iedaļas F sadaļas 2. punkta "f" apakšpunktā noteiktajai prasībai izpilda arī šajos noteikumos minētās prasības.

5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

6. Nacionālā standartizācijas institūcija publicē Standartizācijas biroja tīmekļvietnē (www.lvs.lv) to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk − piemērojamie standarti).

2. Iesniegums atļaujas saņemšanai un atļaujas nosacījumi gaisu piesārņojošo vielu emisijai no sadedzināšanas iekārtām

7. Lai novērtētu sadedzināšanas iekārtas radītās emisijas un nodrošinātu, ka tās radīto emisiju dēļ piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniegs normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktos gaisa kvalitātes normatīvus un emisija no sadedzināšanas iekārtas nepārsniegs šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības, operators atbilstoši normatīvajos aktos par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi noteiktajai kārtībai iesniegumam par atļaujas saņemšanu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai pievieno emisijas limitu projektu. Emisijas limitu izsaka kā vielas koncentrāciju (mg/Nm3) pie noteikta skābekļa satura sausā gāzē.

8. Ja sadedzināšanas iekārtas darbība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība (šo noteikumu izpratnē – sadedzināšanas iekārta ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 1 līdz 5 MW, kas par kurināmo izmanto biomasu, kūdru vai gāzveida kurināmo), tās operators veic iekārtas radīto emisiju daudzuma aprēķinu (tai skaitā, lai aprēķinātu dabas resursu nodokli par emisiju) atbilstoši šādai kārtībai:

8.1. jaunām sadedzināšanas iekārtām – emisiju daudzumu aprēķina, ņemot vērā attiecīgajai sadedzināšanas iekārtu grupai piemērojamo emisiju robežvērtību vai iekārtas izgatavotāja apliecinājumā norādīto emisijas  faktoru (piesārņojošās vielas emisiju daudzuma attiecību pret darbību raksturojošu parametru) vai koncentrāciju, ja šīs vērtības apliecina, ka emisijas koncentrācija ir zemāka nekā emisijas robežvērtība;

8.2. esošām sadedzināšanas iekārtām – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides prasībām mazo katlumāju apsaimniekošanai. Ja esošās sadedzināšanas iekārtas derīgās emisijas vērtības atbilst šo noteikumu 1. pielikumā norādītajām robežvērtībām, operators ir tiesīgs emisiju daudzuma aprēķiniem izmantot informāciju par attiecīgajai sadedzināšanas iekārtu grupai piemērojamo emisijas robežvērtību.

9. Papildus vispārīgajām prasībām, kuras iekļauj atļaujas nosacījumos saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", A un B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos iekļauj arī šajos noteikumos minētās prasības. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kura veiktā piesārņojošā darbība tiek klasificēta kā C kategorijas piesārņojošā darbība, nodrošina to šajos noteikumos minēto prasību izpildi, kas attiecināmas uz vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām.

10. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operatoram izsniegtās atļaujas nosacījumos ietver šādu informāciju un pasākumus, kas saistīti ar iekārtas darbības uzsākšanu (piemēram, iekārtas vai tās daļas darbības ieregulēšana vai testēšana pirms nodošanas ekspluatācijā vai pēc rekonstrukcijas saskaņā ar iekārtas tehniskajā dokumentācijā norādīto) un darbības apturēšanu:

10.1. sadedzināšanas iekārtas palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu, kuru nosaka:

10.1.1. izmantojot slodzes robežvērtības atbilstoši šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļai;

10.1.2. pamatojoties uz iekārtā veicamajiem diskrētajiem procesiem vai iekārtas darbības parametru izmaiņām, kas minēti šo noteikumu 5.5. apakšnodaļā un ir skaidri, viegli uzraugāmi un piemēroti izmantotajai tehnoloģijai;

10.2. pasākumus, kas nodrošina, ka palaišanas un apturēšanas periodi tiek iespējami samazināti;

10.3. pasākumus, kas nodrošina, ka viss piesārņojuma mazināšanas aprīkojums sāk darboties, tiklīdz tas tehniski iespējams.

11. Operators pēc iespējas saīsina vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu darbības palaišanas un apturēšanas periodus. Ja jau iepriekš darbībā esošas iekārtas izmantošana uz kādu laiku ir apstādināta, operators ierobežo zalvjveida emisijas iekārtas iekurināšanas laikā.

12. Ja mainās kāds no aspektiem, kas attiecas uz iekārtu un var ietekmēt iekārtai piemērojamo emisijas robežvērtību, piemēram, izmaiņas saistībā ar uzstādīto aprīkojumu, izmantoto kurināmā veidu, iekārtas nozīmi sistēmā un uzstādīto piesārņojuma samazināšanas aprīkojumu, operators normatīvajos aktos par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai, noteiktajā termiņā informē Valsts vides dienestu. Valsts vides dienests, ja nepieciešams, pārskata atļaujas nosacījumus, tai skaitā tos, kas saistīti ar palaišanas un apturēšanas periodiem un mērījumu veikšanu, un C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu.

13. Ja paredzēta tādas sadedzināšanas iekārtas būvniecība, kuras elektroenerģijas ražošanas jauda ir 300 MW vai lielāka un kurai atļauja elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu ražošanas iekārtu ieviešanai izsniegta pēc 2009. gada 25. jūnija, paredzētās darbības ierosinātājs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, sagatavo izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskajās struktūrās. Ja tehniskā un ekonomiskā iespējamība uztvert un uzglabāt oglekļa dioksīdu ģeoloģiskajās struktūrās apstiprinās, ierosinātājs paredz piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

14. Valsts vides dienests šo noteikumu 13. punktā minētās iekārtas operatoram izsniegtajā atļaujā iekļauj nosacījumus par nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa uztveršanas iekārtai atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumam par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

15. Ja paredzētajai darbībai, kas ietver šo noteikumu 13. punktā minētās iekārtas būvniecību, līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums un saņemts paredzētās darbības akcepts, iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno izvērtējumu par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu ģeoloģiskās struktūrās atbilstoši normatīvajos aktos par kārtību, kādā novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi, noteiktajiem kritērijiem, kuri saistīti ar piemērotas oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietas pieejamību likuma "Par piesārņojumu" 1. panta pirmās daļas 11.1 punkta izpratnē, tehnisko un ekonomisko iespējamību transportēt oglekļa dioksīda plūsmu un pielāgot sadedzināšanas iekārtu oglekļa dioksīda uztveršanai. Valsts vides dienests izvērtē kritēriju izpildi un, ja nepieciešams, atļaujā iekļauj nosacījumus attiecībā uz nepieciešamību paredzēt piemērotu vietu oglekļa dioksīda uztveršanas iekārtai.

3. Emisijas robežvērtības un to noteikšanas kārtība
3.1. Vispārīgie noteikumi

16. Visas emisijas robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā, ja spiediens pēc korekcijas ir 101,3 kPa, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu izplūdes gāzēs, un ja skābekļa saturs izplūdes gāzēs ir standartizēts, kas ir attiecīgi 6 % cietajam kurināmajam, 3 % – sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro vai gāzveida kurināmo (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), un 15 % – gāzturbīnām un gāzes dzinējiem. Jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir kombinētā cikla gāzturbīnas ar papildu kurināšanu, standartizēto skābekļa saturu nosaka, ņemot vērā attiecīgās iekārtas īpašos parametrus.

17. Emisijas robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pārmaiņus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, nosaka atbilstoši katra izmantotā kurināmā veida emisijas robežvērtībai.

18. Jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās vienlaikus izmanto divus vai vairākus kurināmā veidus, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

18.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

18.2. reizina katra kurināmā veida atbilstošo emisijas robežvērtību ar šī kurināmā siltuma jaudu un katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu;

18.3. summē iegūtos dalījumus.

3.2. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

19. Emisijas robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām norādītas šo noteikumu 2. un 3. pielikumā. Tās nepiemēro dīzeļdzinējiem. Šo noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības piemēro tādā gadījumā, ja atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" iekārta tiek atbrīvota no secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu piemērošanas un Valsts vides dienests ir akceptējis, ka secinājumos par labākajiem pieejamiem paņēmieniem noteikto emisijas līmeņu ievērošana operatoram rada nesamērīgi lielas izmaksas salīdzinājumā ar videi un cilvēku veselībai sniegto labumu.

20. Esošas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

21. Jaunas lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina šo noteikumu 3. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

22. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu:

22.1. ja divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

22.2. ja atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divas vai vairākas atsevišķas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuras pirmo reizi saņēmušas atļauju vai par kurām Valsts vides dienestā iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai 1987. gada 1. jūlijā vai pēc minētā datuma, ir uzstādītas tā, ka tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ to izplūdes gāzes var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

23. Aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai, kura atbilstoši šo noteikumu 22. punktam sastāv no vairākām apvienotām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, saskaita visu apvienoto sadedzināšanas iekārtu jaudu, neņemot vērā atsevišķas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par 15 MW.

24. Emisijas robežvērtības piemēro katram lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas dūmenim atsevišķi, un tās nosaka, ņemot vērā visas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

25. Šo noteikumu 2. pielikuma III nodaļā minētās emisijas robežvērtības var attiecināt uz esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada izplūdes gāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā dūmenī un kuru gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darba stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs). Šādā gadījumā emisijas robežvērtības nosaka, ņemot vērā visas sadedzināšanas iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu, un katra dūmvada emisiju uzrauga atsevišķi.

26. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu palielina, jaunajai iekārtas daļai piemēro šo noteikumu 3. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

27. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārta tiek pārveidota tā, ka tas var ietekmēt vidi, un izmaiņas skar iekārtas daļu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir 50 MW vai lielāka, šo noteikumu 3. pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības piemēro tai iekārtas daļai, kurā notikušas izmaiņas, un tās nosaka attiecībā pret iekārtas kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu.

28. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām, kurās pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vienlaikus ar citu kurināmo, emisijas robežvērtību nosaka šādi:

28.1. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vismaz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās siltuma jaudas, piemēro šo noteikumu 2. pielikumā noteicošajam kurināmajam paredzētās emisijas robežvērtības;

28.2. ja noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtība ir proporcionāla katra atsevišķā kurināmā veida nominālās ievadītās siltuma jaudas attiecībai pret visu kurināmo veidu nominālās ievadītās siltuma jaudas summu.

29. Ja atbilstoši šo noteikumu 28.2. apakšpunktam esošajā lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtā noteicošā kurināmā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 % no visu izmantoto kurināmā veidu kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas, emisijas robežvērtību aprēķina šādi:

29.1. nosaka atbilstošo emisijas robežvērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu katram kurināmā veidam un piesārņojošai vielai atbilstoši sadedzināšanas iekārtas nominālajai ievadītajai siltuma jaudai;

29.2. nosaka noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību. Šo vērtību iegūst, reizinot šo noteikumu 29.1. apakšpunktā minēto emisijas robežvērtību ar koeficientu divi un no reizinājuma atņemot tā kurināmā emisijas robežvērtību, kuram šī vērtība ir vismazākā;

29.3. reizina noteicošā kurināmā emisijas robežvērtību ar noteicošā kurināmā nominālo ievadīto siltuma jaudu, bet pārējo kurināmā veidu emisijas robežvērtības reizina ar to nominālajām ievadītajām siltuma jaudām. Katru reizinājumu dala ar visu kurināmā veidu nominālo ievadīto siltuma jaudu summu jeb kopējo iekārtas nominālo ievadīto siltuma jaudu;

29.4. summē dalījumus, kas iegūti atbilstoši šo noteikumu 29.3. apakšpunktam.

30. Esošajām lielas jaudas jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām (izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus), kas izvietotas konkrētā naftas pārstrādes rūpnīcas teritorijā, šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētā nosacījuma izpildei var piemērot arī sēra dioksīda (turpmāk – SO2) emisijas robežvērtību neatkarīgi no izmantoto kurināmā veidu kombinācijas – 600 mg/m3.

3.3. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to noteikšanas kārtība

31. Emisijas robežvērtības vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktas šo noteikumu 1., 4. un 5. pielikumā.

32. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 5 un mazāka par 50 MW, operators ievēro:

32.1. šo noteikumu 4. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – līdz 2024. gada 31. decembrim;

32.2. šo noteikumu 1. pielikuma I un II daļā norādītās emisijas robežvērtības – sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

33. Ja esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 un mazāka par 5 MW, operators ievēro:

33.1. šo noteikumu 4. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības – līdz 2029. gada 31. decembrim;

33.2. šo noteikumu 1. pielikuma III daļā norādītās emisijas robežvērtības – sākot ar 2030. gada 1. janvāri.

34. Esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators, kas veic biomasu izmantojošas sadedzināšanas iekārtas iegādi un uzstādīšanu vai esošās iekārtas pārbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, nodrošina tādu sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, kas nodrošina šo noteikumu 1. pielikumā noteikto emisijas robežvērtību izpildi. Minētā prasība neattiecas uz tiem esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu operatoriem, kuri iesnieguši Eiropas Savienības finansēta projekta iesniegumu pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, kā arī uz operatoriem, kas procedūru par sadedzināšanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu, izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau ir uzsākuši vai arī noslēguši pirms šo noteikumu stāšanās spēkā.

35. Sākot ar 2018. gada 20. decembri, jaunās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators ievēro šo noteikumu 5. pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības, un Valsts vides dienests tās norāda atļaujas nosacījumos.

36. Divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu apvienojumu uzskata par vienu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu un iekārtas kopējās nominālās ievadītās siltuma jaudas aprēķināšanai minēto iekārtu nominālās ievadītās siltuma jaudas saskaita:

36.1. ja divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes aizvada caur vienu kopīgu dūmeni;

36.2. ja atbilstoši Valsts vides dienesta vērtējumam divu vai vairāku atsevišķu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu izplūdes gāzes tehnisko un ekonomisko faktoru dēļ var aizvadīt caur vienu kopīgu dūmeni.

37. Emisijas robežvērtības nepiemēro vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras ir lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas daļa atbilstoši šo noteikumu 22. punktam, kā arī iekārtām, kurām atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" jānodrošina secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteiktās emisijas robežvērtības.

38. Šajā nodaļā minētās emisijas robežvērtības piemēro arī vairāku apvienotu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kombinācijai, kas noteikta atbilstoši šo noteikumu 36. punktam, un kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 50 MW, ja vien šāda kombinācija nav uzskatāma par lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstoši šo noteikumu 22. un 23. punktam.

4. Izņēmumi attiecībā uz emisijas robežvērtību piemērošanu
4.1. Vispārīgie noteikumi

39. Sadedzināšanas iekārtā, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteikto paredzēts izmantot kurināmo ar zemu sēra saturu, operators var izmantot kurināmo ar augstāku sēra saturu un piemērot atkāpi no šajos noteikumos noteikto SO2 emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto SO2 emisijas limitu piemērošanas, ja operatoram iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ ir pārtraukta atļaujā vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteiktā kurināmā ar zemu sēra saturu piegāde. Šādu atkāpi drīkst piemērot ne ilgāk kā sešus mēnešus, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas.

40. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 39. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda atbilstošā kurināmā deficīta faktu. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegtos dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 39. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

41. Operators var izmantot cita veida kurināmo un pieļaut šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību un atļaujā noteikto emisijas limitu pārsniegšanu, ja iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ notikusi avārija gāzveida kurināmā piegādātāja vai operatora iekārtā un tās dēļ operators nevar nodrošināt ar gāzveida kurināmo sadedzināšanas iekārtu, kurā saskaņā ar atļaujas nosacījumiem vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumā noteikto drīkst izmantot tikai gāzveida kurināmo un kurā, izmantojot cita veida kurināmo, emisijas robežvērtības un atļaujā noteiktā emisijas limita ievērošanai būtu nepieciešams uzstādīt izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas. Šādu atkāpi var piemērot uz laiku līdz 10 dienām, skaitot no minēto apstākļu iestāšanās dienas. Atkāpe var tikt piemērota ilgāku laiku, ja, ņemot vērā ietekmi uz sabiedrības veselību vai operatora saimnieciskās darbības veidu, nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi.

42. Operators nekavējoties informē Valsts vides dienestu par šo noteikumu 41. punktā minēto apstākļu iestāšanos un iesniedz Valsts vides dienestā dokumentus, kas pierāda gāzveida kurināmā piegādes pārtraukšanu iepriekš neparedzamu iemeslu dēļ. Valsts vides dienests 15 darbdienu laikā izvērtē operatora iesniegto informāciju un dokumentus un paziņo operatoram, vai šo noteikumu 41. punktā minētā atkāpe ir piemērota pamatoti.

4.2. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

43. Esošās lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim var tikt atbrīvotas no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

43.1. sadedzināšanas iekārtai iepriekš nav piešķirta atkāpe no emisijas robežvērtību piemērošanas, jo iekārtas operators līdz 2004. gada 30. jūnijam iesniegumā atļaujas saņemšanai Valsts vides dienestam ir norādījis, ka sadedzināšanas iekārta, kas nodota ekspluatācijā līdz 1987. gada 1. jūlijam, tiks darbināta ne vairāk kā 20 000 darba stundas laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim;

43.2. sadedzināšanas iekārta laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim tiks darbināta ne vairāk kā 17 500 darba stundas;

43.3. informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām;

43.4. līdz 2023. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības.

44. Ja esošajai lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai ar kopējo nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 500 MW, kurai pirmā atļauja piešķirta pēc 1987. gada 1. jūlija un kurā izmanto cieto kurināmo, tiek piešķirta šo noteikumu 43. punktā minētā atkāpe, tad laikposmā no 2016. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim tai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2 un putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtības un šo noteikumu 2. pielikumā norādītās NOx emisiju robežvērtības.

45. Esošo lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 200 MW, līdz 2022. gada 31. decembrim var atbrīvot no šo noteikumu 2. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

45.1. iekārta ir sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra un ir saņēmusi pirmo atļauju vai par šo iekārtu Valsts vides dienestā līdz 2002. gada 27. novembrim ir iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai;

45.2. līdz 2022. gada 31. decembrim sadedzināšanas iekārtai piemēro šo noteikumu 6. pielikumā norādītās SO2, NOx un putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtības.

46. Šajos noteikumos norādītās emisijas robežvērtības pieļaujams pārsniegt iekārtas palaišanas un apturēšanas periodā, kuru operators nosaka atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļā minētajām prasībām. Šādā gadījumā operators iesniegumā atļaujas saņemšanai iekļauj šo noteikumu 10. punktā minēto informāciju un pasākumus.

47. Šo noteikumu 2., 3. un 6. pielikumā norādītās emisijas robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās un darbojas mazāk par 500 darba stundām gadā. Šādu iekārtu operatori reizi gadā informē Valsts vides dienestu par iekārtas darbināšanas ilgumu kalendāra gada laikā.

4.3. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām noteiktie izņēmumi

48. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.

49. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji piecu gadu laikā darbojas ne vairāk kā 1000 darba stundas gadā un kuru izmanto siltuma ražošanai ārkārtīgi aukstā laikā (diennaktis, kad gaisa temperatūra noslīd zem vidējās konkrētā mēneša ilggadīgās gaisa temperatūras), var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 200 mg/Nm3. Šo atkāpi var izmantot tikai iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.

50. Jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kura vidēji trīs gadu laikā darbojas ne vairāk kā 500 darba stundas gadā, var atbrīvot no šo noteikumu 5. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Atbrīvojot iekārtu, kurā dedzina cieto kurināmo, piemēro putekļu emisijas robežvērtību, kas ir 100 mg/Nm3. Informāciju par sadedzināšanas iekārtas darbināšanas laiku iepriekšējā gadā operators katru gadu sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām.

51. Esošo vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kuras nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kura vismaz 50 % no iekārtas saražotā derīgā siltuma vidēji piecu gadu laikā piegādās centralizētās siltumapgādes tīklam tvaika vai karstā ūdens veidā, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 1. pielikumā norādīto emisijas robežvērtību piemērošanas. Šāda atbrīvojuma gadījumā emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 1100 mg/Nm3 attiecībā uz SO2 un 150 mg/Nm3 attiecībā uz putekļiem. Šo atkāpi var izmantot tikai tās iekārtas, kas atrodas zonās vai zonu teritorijās, kur nav konstatēti normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi.

52. Esošo un jauno vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu, kurā galvenais kurināmais ir cietā biomasa un kura atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur saskaņā ar normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti paredzētajiem novērtējumiem ir nodrošināta atbilstība šajos noteikumos noteiktajiem augšējiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no šo noteikumu 1. un 5. pielikumā norādītās putekļu emisijas robežvērtības piemērošanas. Piemērojot atbrīvojumu, putekļu emisijas robežvērtība nepārsniedz 150 mg/Nm3.

53. Pieņemot lēmumu par šo noteikumu 51. un 52. punktā minēto atkāpju piemērošanu, Valsts vides dienests nodrošina, ka netiek radīts ievērojams piesārņojums un kopumā tiek sasniegts augsts vides aizsardzības līmenis.

54. Esošās vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un kuras izmanto, lai darbinātu gāzes kompresoru stacijas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu valsts gāzes pārvades sistēmas drošību un drošumu, līdz 2030. gada 1. janvārim var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību šo noteikumu 1. pielikuma II daļā norādītajām NOx emisijas robežvērtībām.

5. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu palaišanas un apturēšanas perioda noteikšanas kārtība
5.1. Vispārīgie noteikumi palaišanas un apturēšanas periodu noteikšanai

55. Lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, piemēro šādus nosacījumus:

55.1. kritēriji vai parametri, ko izmanto, lai noteiktu palaišanas un apturēšanas periodus, ir pārredzami un ārēji pārbaudāmi;

55.2. palaišanas un apturēšanas periodus nosaka apstākļos, kas nodrošina stabilu ražošanas procesu, ievērojot drošības un cilvēka veselības aizsardzības prasības;

55.3. palaišanas un apturēšanas periodos neietver periodus, kuros sadedzināšanas iekārta pēc palaišanas darbojas stabili un droši ar kurināmā padevi, bet nenodrošina siltuma, elektrības vai mehāniskās enerģijas padevi vai piegādi.

5.2. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām

56. Lai atbilstoši šo noteikumu 7. nodaļai aprēķinātu derīgās vidējās emisijas vērtības sadedzināšanas iekārtām, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, nosaka palaišanas un apturēšanas periodus. Šajā gadījumā, veicot derīgo vidējo emisijas vērtību aprēķinu, neņem vērā:

56.1. vērtības, kas mērītas pirmās vienības palaišanas periodā un pēdējās vienības apturēšanas periodā;

56.2. vērtības, kas noteiktas atsevišķām vienībām citu palaišanas un apturēšanas periodu laikā, ja tās tiek mērītas, vai gadījumā, ja mērījumus veikt ir tehniski vai ekonomiski neiespējami, – aprēķinātas atsevišķi katrai attiecīgajai vienībai.

57. Nosakot darba stundu skaitu sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no divām vai vairākām vienībām, ievēro, ka palaišanas un apturēšanas periods, kuru darba stundu aprēķinos neņem vērā, sastāv tikai no sadedzināšanas iekārtas pirmās vienības palaišanas perioda un sadedzināšanas iekārtas pēdējās vienības apturēšanas perioda.

58. Ja atbilstoši šo noteikumu 25. punktam emisijas robežvērtības piemēro daļai no esošās sadedzināšanas iekārtas, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī, palaišanas un apturēšanas periodus var noteikt atsevišķi katrai šādai sadedzināšanas iekārtas daļai. Šādā gadījumā palaišanas un apturēšanas periodi iekārtas daļai ietver pirmās sadedzināšanas vienības palaišanas periodu, palaižot attiecīgo iekārtas daļu, un apturēšanas periodu pēdējā sadedzināšanas vienībā, apturot attiecīgo iekārtas daļu.

5.3. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai

59. Nosakot palaišanas perioda beigu punktu un apturēšanas perioda sākuma punktu saskaņā ar šo noteikumu 5.3., 5.4. un 5.5. apakšnodaļu, ņem vērā:

59.1. faktu, ka stabilas ražošanas apturēšanas minimālā slodze var būt zemāka nekā stabilas ražošanas palaišanas minimālā slodze, jo sadedzināšanas iekārta varētu darboties stabili pie zemākas slodzes, kad tā ir sasniegusi pietiekamu temperatūru pēc darbības perioda;

59.2. sadedzināšanas iekārtu un to vienību tehniskos un darbības parametrus, kā arī uzstādītā piesārņojuma samazināšanas aprīkojuma tehniskās prasības.

60. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo elektrību vai piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi.

61. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad sāk beigties kurināmā padeve pēc stabilas ražošanas apturēšanas minimālās slodzes sasniegšanas, pie kuras saražotā elektroenerģija vairs nav pieejama tīklā vai radītā mehāniskā enerģija nav vairs derīga mehāniskai slodzei.

62. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu elektroenerģijas ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas elektroenerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

63. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu sadedzināšanas iekārtām, kas piegādā enerģiju mehāniskajai piedziņai un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas mehāniskās enerģijas ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

5.4. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot slodzes robežvērtības, sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, un sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju

64. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu, palaišanas periods beidzas brīdī, kad iekārta sasniedz stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi un siltumu var droši un uzticami piegādāt sadales tīklā, siltuma akumulatoram vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

65. Apturēšanas periods sākas brīdī, kad ir sasniegts stabilas ražošanas izslēgšanas minimālās slodzes punkts un siltumu vairs nevar droši un uzticami piegādāt tīklā vai tieši piegādāt ražošanas procesiem.

66. Slodzes robežvērtības, kuras izmanto, lai noteiktu siltuma ražošanas sadedzināšanas iekārtu palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākumu, un kuras saskaņā ar šo noteikumu 10. punktu ietver piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumos, izsaka ar sadedzināšanas iekārtas siltuma ražošanas nominālās jaudas fiksētu procentu.

67. Periodus, kuru laikā siltuma ražošanas iekārtas silda akumulatoru vai rezervuāru, neeksportējot siltumu, uzskata par darba laiku, nevis par iekārtas palaišanas vai apturēšanas periodiem.

68. Sadedzināšanas iekārtām, kas ražo siltumu un elektroenerģiju, palaišanas un apturēšanas periodus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 5.3. un 5.4. apakšnodaļu, ņemot vērā gan saražoto elektroenerģijas, gan siltuma daudzumu.

5.5. Palaišanas un apturēšanas periodu noteikšana, izmantojot darbības parametrus vai diskrētos procesus

69. Lai noteiktu stabilas ražošanas minimālo palaišanas slodzi un minimālo apturēšanas slodzi, nosaka vismaz trīs dažādus kritērijus. Palaišanas perioda beigas un apturēšanas perioda sākums ir sasniegts, ja sasniegti vismaz divi no šo noteikumu 70. punktā minētajiem kritērijiem vai līdzvērtīgiem procesiem, kas atbilst iekārtas tehniskajiem parametriem.

70. Stabilas ražošanas minimālās palaišanas slodzes un minimālās apturēšanas slodzes noteikšanai izmanto šādus kritērijus:

70.1. diskrētie procesi, kas saistīti ar stabilas ražošanas palaišanas minimālo slodzi:

70.1.1. cietā kurināmā katliem – pilnīga pāreja no stabilas darbības palīgdegļu vai papildu degļu izmantošanas uz darbību tikai ar pamatkurināmo;

70.1.2. šķidrā kurināmā katliem – galvenā kurināmā padeves sūkņa ieslēgšana un degļa degvieleļļas spiediena stabilizēšanās, kuram kā rādītāju var izmantot kurināmā plūsmas ātrumu;

70.1.3. gāzturbīnām – punkts, kur degšanas režīms pārslēdzas uz vienmērīgas sadegšanas režīmu, izmantojot iepriekš sagatavotu kurināmā maisījumu jeb tukšgaitas režīmu;

70.2. darbības parametri:

70.2.1. skābekļa saturs dūmgāzēs;

70.2.2. dūmgāzu temperatūra;

70.2.3. tvaika spiediens;

70.2.4. siltuma ražošanas iekārtām – entalpija un siltuma pārneses šķidruma ātrums;

70.2.5. ar šķidro kurināmo un gāzi darbināmām iekārtām – kurināmā plūsmas ātrums, norādīts procentos no kurināmā plūsmas nominālās ievadītās siltuma jaudas;

70.2.6. tvaika katlu iekārtām – tvaika temperatūra pie katla izejas.

6. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontrole un monitorings
6.1. Sadedzināšanas iekārtu darbības kontroles un monitoringa vispārīgie noteikumi

71. Izplūdes gāzes, tai skaitā attīrītās, no sadedzināšanas iekārtas izvada caur dūmeni, kurš speciāli aprīkots emisijas mērīšanai un kontrolei un kura projektētais augstums nodrošina, ka sadedzināšanas iekārta ekspluatācijas laikā nepārsniedz šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī gaisa kvalitātes normatīvus, tai skaitā augšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus piesārņojošām vielām, kurām tādi noteikti, atbilstoši normatīvajiem aktiem par gaisa kvalitāti.

72. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, Turcijā vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Veicot periodiskos mērījumus, laboratorija papildus ievēro prasības, kas noteiktas standartā LVS CEN/TS 15675:2008 "Gaisa kvalitāte. Stacionāro avotu izmešu mērījumi".

73. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumiem izmanto tādas ierīces, kas nodrošina nepieciešamo sadedzināšanas procesa parametru, apstākļu un koncentrāciju noteikšanu.

74. Operators nodrošina, ka piesārņojošo vielu paraugu ņemšanu un analīzi un procesa parametru mērījumus, kā arī šo noteikumu 88. un 95. punktā minētās alternatīvās procedūras veic, izmantojot metodes, kas nodrošina, ka iegūtie dati ir ticami, reprezentatīvi un salīdzināmi. Ja izmantotās metodes atbilst piemērojamo standartu prasībām, tās uzskatāmas par atbilstošām šajos noteikumos minēto prasību izpildei.

75. Operators nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī iekārta darbojas stabilos apstākļos ar reprezentatīvu vienmērīgu slodzi. Mērījumos neņem vērā iekārtas palaišanas un apturēšanas periodus.

76. Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto vairāku veidu kurināmo, emisiju monitoringu veic laikā, kad dedzina kurināmo vai vairāku kurināmo veidu kombināciju, kas varētu radīt vislielākās emisijas, un laikā, kad iekārta darbojas normālos ekspluatācijas apstākļos.

77. Valsts vides dienests var pieprasīt operatoram veikt periodiskos mērījumus biežāk, nekā norādīts šo noteikumu 87., 90., 91. un 92. punktā, šādos gadījumos:

77.1. konkrētā sadedzināšanas iekārta atrodas zonā vai zonas teritorijā, kur novērojami normatīvajos aktos par gaisa kvalitāti noteiktā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi;

77.2. par konkrēto operatoru ir saņemtas pamatotas sūdzības (sūdzība par paaugstinātu piesārņojumu uzskatāma par pamatotu, ja šajos noteikumos noteikto emisiju robežvērtību pārsniegumu esību apstiprina Valsts vides dienesta veiktās pārbaudes rezultāti, kas fiksēti Valsts vides dienesta izstrādātajos pārbaudes dokumentos);

77.3. operators ir pārkāpis šajos noteikumos minētās prasības.

78. Operators šo noteikumu 77., 86.,  87., 90., 91. un 92. punktā minēto mērījumu rezultātus sniedz pārskatā par gaisa aizsardzību atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatu veidlapām. Mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 72. punktā minētā akreditētā laboratorija, operators pievieno pārskata veidlapai "Nr. 2 – Gaiss. Pārskats par gaisa aizsardzību" kā atsevišķu pielikumu. Operators visus monitoringa rezultātus glabā un apstrādā tā, lai varētu pārbaudīt atbilstību emisijas robežvērtībām saskaņā ar šo noteikumu 7. nodaļu.

79. Sadedzināšanas iekārtas operators glabā šādu informāciju un datus:

79.1. vismaz sešus gadus:

79.1.1. gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātus un testēšanas pārskatus, kurus sagatavojusi šo noteikumu 72. punktā minētā akreditētā laboratorija;

79.1.2. datus par iekārtā izmantotā kurināmā veidu un daudzumu;

79.1.3. ja sadedzināšanas iekārtu emisijas robežvērtību ievērošanas nodrošināšanai izmanto sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu, – datus vai informāciju, kas pierāda minētās iekārtas efektīvu pastāvīgu darbību, un visiem sekundāro izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtu darbības traucējumu vai bojājumu gadījumiem;

79.1.4. informāciju par gadījumiem, kad konstatēta neatbilstība šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteiktajām prasībām un veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai;

79.1.5. datus par darba stundām, ja operators piemēro atkāpi, kas minēta šo noteikumu 48., 49. un 50. punktā;

79.2. Valsts vides dienesta izsniegto atļauju vai C kategorijas piesārņojošās darbības apliecinājumu un ar to saistīto informāciju – visu atļaujas un apliecinājuma spēkā esības laiku.

80. Operators šo noteikumu 79. punktā norādītos datus un informāciju bez liekas kavēšanās pēc pieprasījuma dara pieejamus Valsts vides dienestam. Valsts vides dienests var pieprasīt šos datus un informāciju, lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu prasībām, kā arī pieprasa šādas informācijas sniegšanu, ja to vēlas saņemt kāds sabiedrības loceklis.

81. Ja sadedzināšanas iekārtai nedarbojas izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas vai tās ir bojātas, operators 48 stundu laikā par to ziņo Valsts vides dienestam un veic nepieciešamos pasākumus, lai maksimāli ierobežotu piesārņojošo vielu emisiju. Ja attīrīšanas iekārtas nedarbojas un 24 stundu laikā netiek nodrošināti normāli ekspluatācijas apstākļi, Valsts vides dienests saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" pieprasa sadedzināšanas iekārtas darbības pārtraukšanu vai darbības ierobežošanu, vai iekārtas darbināšanu, izmantojot kurināmo, kas nodrošina atļaujā noteikto emisijas limitu un šajos noteikumos norādīto emisijas robežvērtību ievērošanu.

6.2. Monitoringa nosacījumi lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

82. Šo noteikumu 81. punktā minētajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kuras aprīkotas ar gāzu attīrīšanas iekārtām, jebkurā 12 mēnešu ilgā laikposmā darbības kopējais ilgums bez gāzu attīrīšanas iekārtām nedrīkst pārsniegt 120 stundas. Atļaujā var paredzēt iespēju sadedzināšanas iekārtai bez attīrīšanas iekārtas darboties ilgāk par 120 stundām, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

82.1. sadedzināšanas iekārtai ir nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi;

82.2. sadedzināšanas iekārtu, kurai nedarbojas gāzu attīrīšanas iekārtas, iespējams aizstāt vienīgi ar tādu sadedzināšanas iekārtu, kuras darbība palielinātu emisiju.

83. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas mērīšanas vietas ierīkošanu atbilstoši piemērojamos standartos noteiktajām metodēm vai atbilstoši citām metodēm ar līdzvērtīgu vai labāku veiktspēju.

84. Ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir 100 MW un vairāk, operators izplūdes gāzēs nodrošina nepārtrauktu SO2, putekļu jeb daļiņu un NOx koncentrācijas mērījumu veikšanu un skābekļa un ūdens tvaiku koncentrācijas, temperatūras un spiediena noteikšanu. Ja iekārtā tiek izmantots gāzveida kurināmais, operators papildus veic oglekļa oksīda (turpmāk – CO) koncentrācijas mērījumus.

85. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 100 MW operators vismaz reizi gadā pārbauda un testē nepārtrauktās mērīšanas iekārtas, veicot papildu mērījumus ar piemērojamajos standartos noteiktajām bāzes (references) metodēm un reizi gadā iesniedz Valsts vides dienestam informāciju par veiktajām mērīšanas sistēmu pārbaudēm, kā arī veikto mērījumu rezultātus.

86. Lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisijas mērījumus veic vismaz reizi gadā.

87. Šo noteikumu 84. punktā minēto nepārtraukto mērījumu vietā veic mērījumus ne retāk kā reizi sešos mēnešos, ja:

87.1. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir no 50 MW līdz 100 MW;

87.2. lielas jaudas sadedzināšanas iekārtu paredzēts darbināt ne vairāk par 10 000 darba stundām;

87.3. nosakot ūdens tvaiku koncentrāciju, izplūdes gāzes paraugi pirms emisijas analīzes tiek izžāvēti;

87.4. tiek veikti SO2 un putekļu jeb daļiņu koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto tikai dabasgāzi;

87.5. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto šķidro kurināmo (no naftas produktiem) ar atļaujā noteikto sēra saturu un kurās nav uzstādītas sēra atdalīšanas iekārtas;

87.6. tiek veikti SO2 koncentrācijas mērījumi sadedzināšanas iekārtai, kurā dedzina biomasu un kuras radītā SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt atbilstošo emisijas robežvērtību.

88. Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu 84. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras pārbauda un apstiprina kompetentā iestāde.

6.3. Monitoringa nosacījumi vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

89. Mērījumus veic tikai gaisu piesārņojošām vielām, kuru emisijas robežvērtības attiecīgajām iekārtām ir noteiktas šajos noteikumos. Attiecībā uz CO emisiju mērījumus veic visām iekārtām.

90. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 un mazāka par vai vienāda ar 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic vismaz ik pēc trim gadiem.

91. Ja vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW, operators nodrošina, ka gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumus veic ne retāk kā reizi gadā.

92. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, uz kurām attiecas šo noteikumu 48., 49. un 50. punkts, periodiskus mērījumus var veikt katru reizi pēc tam, kad pagājis šāds stundu skaits:

92.1. trīskāršots maksimālais vidējā gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW, bet mazāka par vai vienāda ar 20 MW;

92.2. maksimālais vidējais gada darba stundu skaits, kas piemērojams, ievērojot šo noteikumu 48., 49. un 50. punktu, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ja to nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW.

93. Veicot mērījumus saskaņā ar šo noteikumu 92. punktu, periodisko mērījumu biežums jebkurā gadījumā nav retāks par vienu reizi piecos gados.

94. Operators nodrošina pirmo mērījumu veikšanu četru mēnešu laikā pēc iekārtas atļaujas vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājuma izsniegšanas vai iekārtas darbības uzsākšanas datuma – izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

95. Attiecībā uz SO2 emisijas mērījumiem kā alternatīvu šo noteikumu 90., 91. un 92. punktā minētajiem mērījumiem var izmantot citas procedūras, ja to izmantošanu ir apstiprinājis Valsts vides dienests.

7. Emisijas robežvērtību ievērošanas pārbaude

96. Emisiju mērījuma vērtības ir derīgas, ja atsevišķa mērījuma rezultāta 95 % ticamības intervāls nepārsniedz emisiju robežvērtības daļu, kas atbilst šādai procentos izteiktai emisiju robežvērtības daļai:

96.1. SO2 – 20 %;

96.2. NOx – 20 %;

96.3. putekļiem jeb daļiņām – 30 %;

96.4. CO – 10 %.

97. Derīgās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka, no izmērītajām derīgajām stundas vidējām vērtībām atņemot šo noteikumu 96. punktā norādīto ticamības intervāla vērtību.

98. Nosakot mērījuma rezultātus, neņem vērā dienas, kurās vidējās vērtības vairāk nekā trīs stundas nav ticamas nepārtraukto mērīšanas iekārtu nepareizas darbības vai tehnisko apkopju un kārtējā remonta dēļ. Ja gada laikā minēto iemeslu dēļ vairāk nekā 10 dienu mērījumu rezultāti nav atzīstami par ticamiem, operators veic atbilstošus pasākumus nepārtrauktās mērījuma sistēmas drošuma uzlabošanai. Par veiktajiem pasākumiem operators informē Valsts vides dienestu.

99. Aprēķinot derīgās emisijas vidējās vērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas šo noteikumu 39., 41., 81. un 82. punktā minētajos laikposmos, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodos.

100. Sadedzināšanas iekārtas, kurās saskaņā ar šo noteikumu 77. un 84. punktu veic nepārtrauktus piesārņojošo vielu mērījumus, atbilst atļaujā noteiktajām emisijas robežvērtībām, ja mērījuma rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, gada laikā, neņemot vērā laikposmus, kas noteikti šo noteikumu 39., 41., 81. un 82. punktā, kā arī iekārtas palaišanas un izslēgšanas periodus, tiek ievērotas visas šīs prasības:

100.1. neviena derīgā emisijas mēneša vidējā vērtība nepārsniedz atļaujā noteikto emisijas robežvērtību;

100.2. neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības;

100.3. sadedzināšanas iekārtai, kas sastāv no katliem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda nepārsniedz 50 MW un kuros par kurināmo izmanto ogles, neviena derīgā emisijas diennakts vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības;

100.4. derīgās emisijas stundas vidējās vērtības 95 % gadījumu nepārsniedz 200 % no atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības.

101. Sadedzināšanas iekārtas, kurās tiek veikti šo noteikumu 88., 90., 91. un 92. punktā minētie periodiskie piesārņojošo vielu mērījumi vai mērījumu vietā izmantotas šo noteikumu 88. un 95. punktā minētās procedūras, atbilst šo noteikumu prasībām, ja mērījumos vai novērtējumā iegūtie rezultāti apliecina, ka, darbinot attiecīgās sadedzināšanas iekārtas, emisijas vērtības nepārsniedz atļaujā noteiktās emisijas robežvērtības.

8. Informācijas nodrošināšana

102. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs":

102.1. sniedz Eiropas Komisijai informāciju par šo noteikumu izpildi attiecībā uz lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

102.2. ievieto šo noteikumu 102.1. apakšpunktā minētos pārskatus centra tīmekļvietnē mēneša laikā pēc to nosūtīšanas Eiropas Komisijai;

102.3. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2026. gada 1. oktobrim un 2031. gada 1. oktobrim iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai pārbaudītu vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radītajām SO2, NOx un putekļu emisijām atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem pārskata periodiem un pārskata sniegšanas veidlapu paraugiem;

102.4. sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts vides dienestu līdz 2021. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Komisijai ziņojumu ar aplēsēm par gada kopējām CO emisijām un jebkādu pieejamo informāciju par vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu radīto CO emisiju koncentrāciju, kas sagrupētas pa kurināmā veidiem un jaudas kategorijām.

103. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, ja lielas jaudas sadedzināšanas iekārtai tiek piemērota atkāpe atbilstoši šo noteikumu 39. un 41. punktam un viena mēneša laikā – ja minētā atkāpe tiek piemērota vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtai.

104. Valsts vides dienests kontrolē šajos noteikumos operatoram noteikto pienākumu izpildi.

9. Noslēguma jautājums

105. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumus Nr. 187 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 73. nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas Nr. 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un Regulā (EK) Nr. 1013/2006.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 5 līdz 50 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri

Nr. p. k. Kurināmā veids Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Biomasa 200(1, 2) 650 1000 30(7)
2. Akmeņogles, brūnogles, kūdra un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu) 400(3) 650 1000 30(7)
3. Dīzeļdegviela (gāzeļļa) 200 1000
4. Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu) 350(4) 650 300 30
5. Dabas gāze 200 100
6. Gāzveida kurināmais (izņemot dabas gāzi) 35(5, 6) 250
Piezīmes.

(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.

(2) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.

(3) 1100 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

(4) Līdz 2030. gada 1. janvārim – 850 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW un kurās dedzina degvieleļļu (mazutu).

(5) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 200 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(6) 170 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(7) 50 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

II. Emisiju robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo siltuma jaudu no 5 līdz 50 MW, kas ir gāzturbīnas un gāzes dzinēji un kas jāpiemēro, sākot ar 2025. gada 1. janvāri

Nr. p. k. Piesārņojošā viela Iekārtas tips Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
dīzeļdegviela (gāzeļļa) šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu) dabasgāze gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
1. SO2 Dzinēji un gāzturbīnas

120 15(1, 2)
2. NOx Dzinēji 190(3,4) 190(3, 5) 190(6) 190(6)
Gāzturbīnas(7) 200 200 150 200
3. Putekļi jeb daļiņas Dzinēji un gāzturbīnas 108
Piezīmes.

(1) 60 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(2)130 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību un 65 mg/Nm3 attiecībā uz domnu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(3) 1850 mg/Nm3 šādos gadījumos:

a) dīzeļdzinējiem, kuru ražošana tika sākta līdz 2006. gada 18. maijam;

b) divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā.

(4) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 5 MW.

(5) 250 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 5 MW; 225 mg/Nm3 attiecībā uz dzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 5 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

(6) 380 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā.

(7) Emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja noslodze pārsniedz 70 %.

(8) 20 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

III. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 1 līdz 5 MW (izņemot gāzturbīnas un dzinējus), ko piemēro, sākot ar 2030. gada 1. janvāri

Nr. p. k. Kurināmā veids Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Biomasa 200(1, 2) 650 1000 50
2. Akmeņogles, brūnogles, kūdra un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu) 1100 650 1000 50
3. Dīzeļdegviela (gāzeļļa) 200 1000
4. Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu) 350 650 300 50
5. Dabasgāze 250 100
6. Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) 200(3) 250
Piezīmes.

(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai koksnes cieto biomasu.

(2) 300 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kurās dedzina salmus.

(3) 400 mg/Nm3 attiecībā uz koksa krāšņu gāzēm ar zemu siltumietilpību dzelzs un tērauda rūpniecībā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas robežvērtības (mg/m3)
SO29 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu un kūdru) 50–100

100–300

virs 300

400

250

200

300(1)

200

200

1000 30

25

20

2. Biomasa 50–100

100–300

virs 300

200

200

200

300

250

200

1000 30

20

20

3. Kūdra 50–100

100–300

virs 300

300

300

200

300

250

200

1000 30

20

20

4. Šķidrais kurināmais 50–100

100–300

virs 300

350

250

200

450

200(2)

150(2)

300 30(3)

25(3)

20(3)

5. Dabasgāze virs 50 35 100 100 5
6. Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) virs 50 35(4,5) 200(6, 7) 5(8)
Piezīmes.

(1) NOx emisijas robežvērtība brūnogļu pulvera sadedzināšanai – 450 mg/m3.

(2) Sadedzināšanas iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurā pašu patēriņam vienlaikus ar citu kurināmo vai atsevišķi izmanto arī destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes vai kurā pašu patēriņam izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, un kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 450 mg/m3.

(3) Sadedzināšanas iekārtai, kurā pašu patēriņam izmanto destilācijas vai konversijas atlikumus no jēlnaftas pārstrādes un kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro putekļu jeb daļiņu emisiju robežvērtību 50 mg/m3.

(4) SO2 emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto sašķidrinātu gāzi, ir 5 mg/m3, zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzi, – 400 mg/m3, zemas kaloritātes domnu gāzi, – 200 mg/m3.

(5) Sadedzināšanas iekārtai, kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, un kurā par kurināmo izmanto gāzi ar zemu kaloritāti, kuru iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu pārpalikumus, piemēro SO2 emisijas robežvērtību 800 mg/m3.

(6) Sadedzināšanas iekārtai ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, mazāku par 500 MW, kurai atļauja piešķirta vai par kuru iesniegts iesniegums pirms 2002. gada 27. novembra un kura darbu sākusi pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisijas robežvērtību 300 mg/m3.

(7) NOx emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto koksa krāšņu gāzi, domnu gāzi un zemas kaloritātes gāzi, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, ir 200 mg/m3.

(8) Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m3, bet iekārtai, kurā kā kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 30 mg/m3.

II. Emisiju robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

Nr. p. k. Kurināmā veids NOx emisijas robežvērtība (mg/m3) CO emisijas robežvērtība (mg/m3)
1. Emisijas robežvērtības gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām)(1)
1.1. šķidrais kurināmais – vieglie un vidējie destilāti 90 100
1.2. dabasgāze(2) 50(3, 4) 100
1.3. gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) 120
2. Emisijas robežvērtības gāzes dzinējiem
2.1. gāzveida kurināmais 100 100
Piezīmes.

(1) Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

(2) Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk par 20 % no tilpuma.

(3) Emisijas robežvērtība 75 mg/m3 ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos):

1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;

2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;

3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.

(4) Gāzturbīnu ciklam, kas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

III. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta vai par kurām iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 27. novembra un kuras darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās gada laikā ekspluatē ne ilgāk par 1500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs)

1. Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) SO2 emisijas robežvērtība (mg/m3) NOx emisijas robežvērtība (mg/m3)
1. Cietais kurināmais 50–500

virs 500

800

800

450

450(1)

2. Šķidrais kurināmais 50–300

300–500

virs 500

850

400

400

450

450

400

Piezīme.

(1) Noteikto robežvērtību piemēro sadedzināšanas iekārtām, kurām atļauja piešķirta pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras ekspluatē ne ilgāk par 1500 darbības stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs).

2. NOx emisiju robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW:

Nr. p. k. Kurināmā veids NOx emisijas robežvērtība (mg/m3)
1. Dabasgāze 150
2. Šķidrais kurināmais un gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) 200
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības jaunajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām

I. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas robežvērtības (mg/m3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu un kūdru) 50–100

100–300

virs 300

400

200

150(1)

300(2)

200

150(2)

1000

1000

1000

20

20

10

2. Biomasa 50–100

100–300

virs 300

200

200

150

250

200

150

1000

1000

1000

20

20

20

3. Kūdra 50–100

100–300

virs 300

300

300(3)

150(3)

250

200

150

1000

1000

1000

20

20

20

4. Šķidrais kurināmais 50–100

100–300

virs 300

350

200

150

300

150

100

300

300

300

20

20

10

5. Gāzveida kurināmais virs 50 35(4) 100 100 5(5)

Piezīmes.

(1) Emisijas robežvērtība ir 200 mg/m3, ja kurināmais tiek dedzināts cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī.

(2) Ja tiek dedzināts brūnogļu pulveris, emisijas robežvērtība ir 400 mg/m3 – sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW, 200 mg/m3 – sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW.

(3) Ja kurināmais tiek dedzināts verdošā slānī, emisijas robežvērtība ir 250 mg/m3 – iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu 100–300 MW, 150 mg/m3 – iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 300 MW.

(4) SO2 emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto sašķidrināto gāzi, ir 5 mg/m3, koksa krāšņu gāzi ar zemu kaloritāti, – 400 mg/m3, zemas kaloritātes domnu gāzi, – 200 mg/m3.

(5) Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtai, kurā par kurināmo izmanto zemas kaloritātes domnu gāzi, ir 10 mg/m3, bet, ja par kurināmo izmanto citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes, – 30 mg/m3.

II. Emisijas robežvērtības jaunajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (arī kombinētā cikla gāzturbīnas) un gāzes dzinēji

1. Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

2. Gāzturbīnām (arī kombinētā cikla gāzturbīnām) un gāzes dzinējiem ar nominālo ievadīto siltuma jaudu virs 50 MW noteiktas šādas emisijas robežvērtības:

Nr. p. k. Kurināmā veids NOx emisijas robežvērtība (mg/m3) CO emisijas robežvērtība (mg/m3)
1. Emisijas robežvērtības gāzturbīnām (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām)
1.1. šķidrais kurināmais – vieglie un vidējie destilāti 50 100
1.2. gāzveida kurināmais 50(1) 100
2. Emisijas robežvērtības gāzes dzinējiem
2.1. gāzveida kurināmais 75 100

Piezīme.

(1) Viencikla gāzturbīnu ciklam, kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
4. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām
Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Gāzveida kurināmais līdz 50 35(1) 350 150 5(2)
2. Šķidrais kurināmais līdz 50 1700 400 400 50(3)
3. Cietais kurināmais līdz 10

10–50

2500(4)

2300(4)

600

600

2000

2000

1000

500

Piezīmes.

(1) SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei ir 5 mg/m3, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m3 un zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm – 200 mg/m3.

(2) Emisijas robežvērtība domnas krāšņu gāzu putekļiem jeb daļiņām ir 10 mg/m3 un gāzēm, kas rodas metālpārstrādes rūpniecībā, – 30 mg/m3.

(3) Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.

(4) SO2 emisijas robežvērtība biomasai ir 200 mg/m3.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
5. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības jaunajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām, ko piemēro, sākot ar 2018. gada 20. decembri

I. Emisijas robežvērtības jaunām sadedzināšanas iekārtām, izņemot dzinējus un gāzturbīnas

Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Biomasa 1–5 MW 200(1) 500 2000 50
5–20 MW 200(1) 300 2000 30
20–50 MW 200(1) 300 2000 20
2. Akmeņogles, brūnogles, kūdra un citi cietie kurināmie (izņemot biomasu) 1–5 MW 400 500 2000 50
5–20 MW 400 300 2000 30
20–50 MW 400 300 2000 20
3. Dīzeļdegviela (gāzeļļa) 1–50 MW 200 400
4. Šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu) 1–5 MW 350 300(2) 400 50
5–50 MW 350 300(2) 400 20
5. Dabasgāze 1–50 MW 100 150
6. Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) 1–50 MW 35(3, 4) 200 150

Piezīmes.

(1) Vērtība neattiecas uz iekārtām, kurās dedzina tikai cieto koksnes biomasu.

(2) Līdz 2025. gada 1. janvārim – 450 mg/Nm3, ja dedzina mazutu, kas satur no 0,2 % līdz 0,3 % N.

(3) 400 mg/Nm3 attiecībā uz zemas kaloritātes koksa krāšņu gāzēm un 200 mg/Nm3 attiecībā uz zemas kaloritātes domnu gāzēm dzelzs un tērauda rūpniecībā.

(4) 100 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

II. Emisijas robežvērtības jaunām sadedzināšanas iekārtām, kas ir dzinēji un gāzturbīnas

Nr. p. k. Piesārņojošā viela Iekārtas tips Emisijas robežvērtības (mg/Nm3)
dīzeļdegviela (gāzeļļa) šķidrais kurināmais (izņemot dīzeļdegvielu) dabasgāze gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi)
1. SO2 Dzinēji un gāzturbīnas

120 15(1)
2. NOx Dzinēji(2) 190(3) 190(3, 4) 95(5) 190
Gāzturbīnas(6) 75 75 50 75
3. Putekļi jeb daļiņas Dzinēji un gāzturbīnas 10(7)

Piezīmes.

(1) 40 mg/Nm3 attiecībā uz biogāzi.

(2) Dzinējus, kurus darbina no 500 līdz 1500 stundām gadā, var atbrīvot no prasības nodrošināt atbilstību minētajām emisijas robežvērtībām, ja tiek piemēroti primārie pasākumi, lai ierobežotu NOx emisijas un ievērotu šādas robežvērtības: 1 850 mg/Nm3 – divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā un 380 mg/Nm3 – gāzveida kurināmā režīmā; 1 300 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar ≤ 1 200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par vai vienāda ar 20 MW, un 1 850 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir lielāka par 20 MW; 750 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar > 1 200 apgriezieniem minūtē.

(3) 225 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem šķidrā kurināmā režīmā.

(4) 225 mg/Nm3 dīzeļdzinējiem ar ≤ 1200 apgriezieniem minūtē, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir mazāka par vai vienāda ar 20 MW.

(5) 190 mg/Nm3 divu kurināmo dzinējiem gāzveida kurināmā režīmā.

(6) Šīs emisijas robežvērtības ir piemērojamas tikai tad, ja iekārtas noslodze pārsniedz 70 %.

(7) 20 mg/Nm3 attiecībā uz iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW un mazāka par vai vienāda ar 5 MW.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
6. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 12. decembra
noteikumiem Nr. 736
Emisijas robežvērtības esošajām lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām, kurām piemēro šo noteikumu 43. un 45. punktā minēto atkāpi

I. Emisijas robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Nr. p. k. Kurināmā veids Nominālā ievadītā siltuma jauda (MW) Emisijas robežvērtības (mg/m3)
SO2 NOx CO putekļi jeb daļiņas
1. Iekārtas, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 2003. gada 27. novembrim, kā arī iekārtas, par kurām pārvaldē līdz 2002. gada 27. novembrim iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai, lai tās sāktu ekspluatēt līdz 2003. gada 27. novembrim
1.1. Gāzveida kurināmais 50–300

300–500

virs 500

35(1)

35(1)

35(1)

300

300

200

100

100

100

5(2)

5(2)

5(2)

1.2. Šķidrais kurināmais 50–300

300–500

virs 500

1700

1700–400(3)

400

450

450

400

300

300

300

50(4)

50(4)

50

1.3. Cietais kurināmais 50–100

100–500

virs 500

2000

2000–400(3, 5)

400(5)

600(6)

600(6)

500(6, 7)

1000

1000

1000

100

100

50(8)

2. Iekārtas, kuras saņēmušas atļaujas pēc 2002. gada 27. novembra, un sadedzināšanas iekārtas, par kurām pārvaldē iesniegts iesniegums atļaujas saņemšanai līdz 2002. gada 27. novembrim, bet tās sāk ekspluatēt pēc 2003. gada 27. novembra
2.1. Gāzveida kurināmais virs 50 35(9) 200(10) 100 5(11)
2.2. Šķidrais kurināmais 50–100

100–300

virs 300

850

400–200(3)

200

400

200

200

300

300

300

50

30

30

2.3. Cietais kurināmais 50–100

100–300

virs 300

850(12, 13)

200(12, 13)

200(12, 14)

400

200

200

1000

1000

1000

50

30

30

Piezīmes.

(1) SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei ir 5 mg/m3. Gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no naftas produktu pārstrādes pārpalikumu gazifikācijas un koksa iegūšanas, un domnas krāšņu gāzēm SO2 emisijas robežvērtība ir 800 mg/m3.

(2) Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m3, bet iekārtām, kurās par kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 50 mg/m3.

(3) Atbilstoši jaudai lineāri dilstošā secībā.

(4) Ja kurināmā darba masas pelnu saturs ir lielāks par 0,06 %, emisijas robežvērtība putekļiem jeb daļiņām ir 100 mg/m3.

(5) SO2 emisijas robežvērtība ir 800 mg/m3 tām sadedzināšanas iekārtām, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir 400 MW un lielāka, ja tās gada laikā darbina (piecu gadu perioda vidējais rādītājs) mazāk par 2000 darbības stundām.

(6) Cietajam kurināmajam, kura darba masas saturā ir mazāk par 10 % gaistošo vielu, NOx robežvērtība ir 1200 mg/m3.

(7) Sadedzināšanas iekārtām, kuras, sākot ar 2008. gadu, tiek darbinātas mazāk par 2000 darbības stundām gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), un sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 1987. gada 1. jūlijam, NOx robežvērtība ir 600 mg/m3.

(8) Robežvērtību 100 mg/m3 var piemērot sadedzināšanas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā līdz 1987. gada 1. jūlijam un kuras sadedzina cieto kurināmo ar sadegšanas siltumu (darba masas kaloritāti), mazāku par 5800 kJ/kg, mitruma saturu, lielāku par 45 % no svara, kopējo mitruma un pelnu saturu, lielāku par 60 % no svara, un kalcija oksīda saturu, lielāku par 10 %.

(9) SO2 emisijas robežvērtība sašķidrinātai gāzei ir 5 mg/m3, gāzēm ar zemu kaloritāti, kuras iegūst no koksa, – 400 mg/m3, zemas kaloritātes domnas krāšņu gāzēm – 200 mg/m3.

(10) NOx emisijas robežvērtība dabasgāzei (dabiskas izcelsmes metānam, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk kā 20 % no tilpuma) ir 150 mg/m3 sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu no 50 līdz 300 MW un 100 mg/m3 – sadedzināšanas iekārtām ar nominālo ievadīto siltuma jaudu, lielāku par 300 MW.

(11) Putekļu jeb daļiņu emisijas robežvērtība sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto domnu gāzi, ir 10 mg/m3, bet iekārtām, kurās par kurināmo izmanto citur izmantojamo tēraudrūpniecības gāzi, – 30 mg/m3.

(12) SO2 emisijas robežvērtība biomasai ir 200 mg/m3.

(13) Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, operators nodrošina, ka SO2 emisijas robežvērtība nepārsniedz 300 mg/m3.

(14) Ja emisijas robežvērtību nav iespējams nodrošināt kurināmā sēra satura dēļ, operators nodrošina, ka SO2 emisijas robežvērtība nepārsniedz 400 mg/m3.

II. Emisiju robežvērtības esošajām sadedzināšanas iekārtām, kas ir gāzturbīnas (tai skaitā kombinētā cikla gāzturbīnas)

Nr. p. k. Kurināmā veids NOx
emisijas robežvērtība (mg/m3)(1)
1. Šķidrais kurināmais – vieglie un vidējie destilāti 120
2. Dabasgāze(2) 50(3,4)
3. Gāzveida kurināmais (izņemot dabasgāzi) 120

Piezīmes.

(1) Emisijas robežvērtības piemēro katrai atsevišķai gāzturbīnai ar slodzi virs 70 %.

(2) Dabiskas izcelsmes metāns, kurā inerto gāzu un citu sastāvdaļu ir ne vairāk par 20 % no tilpuma.

(3) Emisijas robežvērtība 75 mg/m3 ir šādos gadījumos (gāzturbīnas lietderības koeficients ir noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos):

1) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās ar kopējo lietderības koeficientu virs 75 %;

2) gāzturbīnām, ko izmanto kombinētā cikla iekārtās ar vidējo gada elektroenerģijas ražošanas lietderības koeficientu virs 55 %;

3) gāzturbīnām, ko izmanto mehāniskajai piedziņai.

(4) Gāzturbīnu ciklam, kas neatbilst nevienai no minētajām kategorijām, bet kuru lietderības koeficients ir lielāks par 35 %, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos, emisijas robežvērtība ir:

50 x η/35, kur

η – procentuāli izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, kas noteikts piemērojamajos standartos norādītajos bāzes slodzes apstākļos.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 736Pieņemts: 12.12.2017.Stājas spēkā: 16.12.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 249 (6076), 15.12.2017. OP numurs: 2017/249.4
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Latvijas standarti
  • Citi saistītie dokumenti
295798
16.12.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva