1. Noteikumi nosaka humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību.

2. Humāno palīdzību katastrofas, tās draudu gadījumā vai krīzes situācijā saņem vai sniedz materiālas, finansiālas vai loģistikas palīdzības veidā (tai skaitā piesaistot ekspertus).

3. Lēmumu par humānās palīdzības saņemšanu, pieprasīšanu un sniegšanu pieņem Ministru kabinets, pamatojoties uz Krīzes vadības padomes priekšlikumu un atbildīgās ministrijas sniegto informāciju.

4. Atbildīgā ministrija šo noteikumu izpratnē ir katastrofas pārvaldīšanas subjekts, kurš saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu koordinē katastrofas pārvaldīšanu atbilstoši konkrētajam katastrofas veidam.

5. Atbildīgā ministrija katastrofas, tās draudu gadījumā vai krīzes situācijā sagatavo Krīzes vadības padomei informāciju par nepieciešamo humāno palīdzību, norādot humānās palīdzības veidu, apjomu un provizoriskās izmaksas, kā arī atbildīgo ministriju un līdzatbildīgās institūcijas.

6. Ministru kabinets lēmumā par humānās palīdzības pieprasīšanu norāda humānās palīdzības veidu, apjomu un provizoriskās izmaksas, kā arī atbildīgo ministriju un līdzatbildīgās institūcijas un to uzdevumus.

7. Atbildīgā ministrija vada un koordinē ar humānās palīdzības saņemšanu saistīto pasākumu īstenošanu.

8. Atbildīgā ministrija kārto humānās palīdzības sūtījuma muitas formalitātes, kā arī nodrošina nepieciešamo dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē.

9. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde nodrošina saņemtās humānās palīdzības sūtījumu ārpuskārtas muitas kontroli.

10. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kuri paredz atbrīvojumu no muitas nodokļa, humānās palīdzības sūtījumus atbrīvo no ievedmuitas.

11. Valsts civilās aizsardzības kontaktpunkts civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina ar humānās palīdzības saņemšanu saistītās informācijas apriti ar Eiropas Savienības Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centru un citām starptautiskajām organizācijām un ārvalstīm.

12. Ja nepieciešams, Ministru kabinets uzdod Ārlietu ministrijai nodrošināt humānās palīdzības pieprasījuma nosūtīšanu, izmantojot diplomātiskos kanālus, iespējamiem humānās palīdzības sniedzējiem.

13. Ja humānā palīdzība tiek saņemta, pamatojoties uz starpvalstu divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, tad attiecīgajā starpvalstu līgumā norādītā kompetentā institūcija nodrošina informācijas apmaiņu ar valsts civilās aizsardzības kontaktpunktu.

14. Ja atbildīgā ministrija humānās palīdzības ietvaros saņem finansiālu palīdzību, tā atver kontu Valsts kasē un rīkojas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu.

15. Atbildīgā ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par humānās palīdzības ietvaros saņemtās finansiālās palīdzības izlietojumu. Lēmumu par finansiālās palīdzības izlietojumu pieņem Ministru kabinets.

16. Atbildīgā ministrija sadarbībā ar līdzatbildīgām institūcijām sagatavo un ne vēlāk kā 30 dienas pēc humānās palīdzības saņemšanas iesniedz Krīzes vadības padomē informāciju par humānās palīdzības saņemšanas gaitu, iekļaujot secinājumus un priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

17. Valsts civilās aizsardzības kontaktpunkts, saņemot kādas valsts vai starptautiskās organizācijas lūgumu par nepieciešamo humāno palīdzību saistībā ar katastrofu, tās draudiem vai krīzes situāciju, par to nekavējoties informē atbildīgo ministriju.

18. Atbildīgā ministrija pēc šo noteikumu 17. punktā minētā lūguma sākotnējās izvērtēšanas sagatavo Krīzes vadības padomei informāciju par nepieciešamību sniegt humāno palīdzību, tās veidu, apjomu, nepieciešamo valsts finansējumu un tā avotu, kā arī par humānās palīdzības sniegšanu līdzatbildīgās institūcijas.

19. Ministru kabinets lēmumā par humānās palīdzības sniegšanu norāda humānās palīdzības sniegšanas nepieciešamību, atbildīgo ministriju un līdzatbildīgo institūciju uzdevumus, saņēmējvalsti vai starptautisko organizāciju, humānās palīdzības veidu, apjomu, nepieciešamo valsts finansējumu un tā avotu, kā arī piešķiramā finansējuma apmēru vienai vai vairākām ministrijām.

20. Ja Ministru kabinets lemj par finansiālās palīdzības sniegšanu, Ārlietu ministrija veic vienu no šādām darbībām:

20.1. saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu un atbilstoši likumā par valsts budžetu attiecīgajai ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem veic brīvprātīgu maksājumu starptautiskajai organizācijai vai fondam, kas attiecīgos finanšu līdzekļus izmanto humānās palīdzības sniegšanai, ja attīstības sadarbības politikas plānā attiecīgajam gadam paredzēta humānās palīdzības sniegšana;

20.2. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finansiālās palīdzības sniegšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

21. Ministru kabineta lēmumā noteiktā atbildīgā ministrija vada un koordinē ar humānās palīdzības sniegšanu saistīto pasākumu īstenošanu, kā arī sadarbībā ar humānās palīdzības sniegšanā iesaistītajām līdzatbildīgajām institūcijām:

21.1. izvērtē valsts materiālajās rezervēs esošo resursu sagatavošanu humānās palīdzības sniegšanai, pamatojoties uz humānās palīdzības sniegšanā iesaistīto valsts institūciju sniegto informāciju;

21.2. ja humānās palīdzības sniegšanai tiek izmantotas valsts materiālās rezerves, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts materiālo rezervju atjaunināšanu, materiālo rezervju atjaunināšanai nepieciešamo līdzekļu apmēru un finansēšanas avotu;

21.3. kārto ar humānās palīdzības sūtījumu saistītās muitas formalitātes, kā arī nodrošina nepieciešamo dokumentu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē.

22. Satiksmes ministrija sniedz atbildīgajai ministrijai informāciju par pieejamajiem transportlīdzekļiem, to izmantošanas izmaksām, kā arī prognozējamo nepieciešamo laiku humānās palīdzības nogādāšanai starptautiskajai organizācijai vai valstij katastrofas, tās draudu gadījumā vai krīzes situācijā.

23. Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija, ja nepieciešams, apzina komersantus, kuru preces un pakalpojumi varētu veidot humāno palīdzību, kā arī to izmaksas un pieejamību.

24. Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde nodrošina humānās palīdzības sūtījumu ārpuskārtas muitas kontroli.

25. Valsts civilās aizsardzības kontaktpunkts civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina ar humānās palīdzības sniegšanu saistītās informācijas apriti ar Eiropas Savienības Ārkārtējo situāciju reaģēšanas un koordinēšanas centru, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas Eiroatlantijas katastrofu reaģēšanas un koordinēšanas centru un attiecīgo starptautisko organizāciju vai katastrofas skarto vai krīzes situācijā nonākušo valsti.

26. Ja nepieciešams, Ministru kabinets var uzdot Ārlietu ministrijai, izmantojot diplomātiskos kanālus, nosūtīt attiecīgajai starptautiskajai organizācijai vai valstij informāciju ar piedāvājumu sniegt humāno palīdzību.

27. Ja humānā palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz starpvalstu divpusējiem vai daudzpusējiem līgumiem, tad attiecīgajā starpvalstu līgumā norādītā kompetentā institūcija nodrošina informācijas apmaiņu ar valsts civilās aizsardzības kontaktpunktu.

28. Pēc Krīzes vadības padomes pieprasījuma atbildīgā ministrija sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām sagatavo un iesniedz Krīzes vadības padomē informāciju par humānās palīdzības sniegšanas gaitu, iekļaujot secinājumus un priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 30. jūnija noteikumus Nr. 659 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 103. nr.).