1. Noteikumi nosaka zemu nodokļu vai beznodokļu valstis vai teritorijas.

2. Zemu nodokļu vai beznodokļu valstis un teritorijas ir:

2.1. Antigva un Barbuda;

2.2. Amerikas Savienoto Valstu Virdžīnu salas;

2.3. Bahamu salu Sadraudzība;

2.4. Bahreinas Valsts;

2.5. Bruneja Darusalama;

2.6. Dominikas Sadraudzība;

2.7. Džibutijas Republika;

2.8. Ekvadoras Republika;

2.9. Grenāda;

2.10. Guama (Amerikas Savienotās Valstis);

2.11. Jamaika;

2.12. Jaunkaledonija (Francijas Republika);

2.13. Jordānijas Hāšimītu Karaliste;

2.14. Kenijas Republika;

2.15. Libērijas Republika;

2.16. Makao (Ķīnas Tautas Republika);

2.17. Maldīvijas Republika;

2.18. Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika;

2.19. Senpjēra un Mikelona (Francijas Republika);

2.20. Svētās Helēnas sala (Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste);

2.21. Taiti (Franču Polinēzija);

2.22. Tongas Karaliste;

2.23. Vanuatu Republika;

2.24. Venecuēlas Republika;

2.25. Zanzibāras sala (Tanzānijas Apvienotā Republika).

3. Šo noteikumu 2. punktā minētā valsts vai teritorija nav uzskatāma par beznodokļu vai zemu nodokļu valsti vai teritoriju ar gadu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju uzsāk piemērot starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, vai datumu, kurā attiecībā uz minēto valsti vai teritoriju stājas spēkā līgums par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem, ja minētajā līgumā nav noteikts citādi.

4. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.