1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts) trešo projektu iesniegumu atlases kārtu "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – trešā atlases kārta);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. trešajai atlases kārtai pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumus, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.8. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sadarbības iestādi.

4. Specifiskā atbalsta trešo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

(Grozīts ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 577; MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 28; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 676)

5. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izveidotajā Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotajās pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti.

6. Projektu īsteno Latvijas Republikā.

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

8. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas mērķa grupa ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. trešās atlases kārtas iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 155 200 apmeklējumu;

9.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā 11 objekti;

9.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā 24 jaunradīti pakalpojumi;

9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim tūristu mītnēs pavadītās naktis Latvijas teritorijā gada laikā – ne mazāk kā 6 852 024;

9.3. enerģijas patēriņa rādītājs (megavatstundas) (ja attiecināms).

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

10. Specifiskā atbalsta trešās atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums granta veidā ir ne mazāks kā 30 211 833 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda jeb virssaistību finansējums – ne lielāks kā 25 680 058 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībai, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) – 4 531 775 euro.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 676 redakcijā)

10.¹ (Svītrots ar MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 676)

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

12. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu (ne vairāk kā 85 procenti no kopējā publiskā finansējuma) un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktā noteiktajam nepārsniedz starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

13. Projekta iesniedzējs var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

13.1. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

13.2. pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 12. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

14. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

14.1. ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

14.2. ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

14.¹ Specifiskā atbalsta ietvaros atbalstāmas ir maza mēroga investīcijas dabas un kultūras mantojuma objektos, tūrisma objektos un saistītajā infrastruktūrā. Investīcijas ir uzskatāmas par maza mēroga, ja Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījums nepārsniedz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006, 3. panta 1. punkta "e" apakšpunktā noteiktās robežvērtības.

(MK 15.01.2019. noteikumu Nr. 28 redakcijā)

15. Projekta iesniedzējs trešajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota pašvaldības iestāde vai šajā punktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.

(Grozīts ar MK 11.09.2018. noteikumiem Nr. 577; MK 15.01.2019. noteikumiem Nr. 28; MK 17.12.2019. noteikumiem Nr. 676)

16. Projekta iesniedzējs atbilst šādiem nosacījumiem:

16.1. tas neatbilst grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

16.2. pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

16.3. finanšu ministrs nav iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

17. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma, projektā plānotās investīcijas ir pamatotas attiecīgās pašvaldības attīstības programmā un sasniedzamie iznākuma rādītāji norādīti investīciju plānā.

18. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim, izņemot šo noteikumu 18.¹ punktā minētos gadījumus.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

18.¹ Ja finansējuma saņēmējs nevar pilnībā pabeigt projektā plānotās darbības un sasniegt projektā plānotos iznākuma rādītājus līdz 2023. gada 31. decembrim, finansējuma saņēmējs pabeidz projektā plānotās darbības un sasniedz plānotos iznākuma rādītājus par saviem līdzekļiem līdz 2024. gada 31. oktobrim, ja sadarbības iestāde un atbildīgā iestāde sniedz pozitīvu atzinumu par projekta termiņa pagarināšanu.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

18.² Šo noteikumu 18.¹ punktā minētajos gadījumos finansējuma saņēmējs:

18.²1. līdz 2023. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē priekšlikumus grozījumiem vienošanās nosacījumos par projektu īstenošanu;

18.²2. sagatavo noslēguma maksājuma pieprasījumu par laikposmu līdz 2023. gada 31. decembrim un iesniedz sadarbības iestādē saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu. Noslēguma maksājuma pieprasījumā nodala laikposmā līdz 2023. gada 31. decembrim pabeigtās projekta darbības, sasniegtos iznākuma rādītājus un veiktos izdevumus no projekta darbībām, plānotajiem iznākuma rādītājiem un izdevumiem, kas tiks pabeigti, sasniegti un veikti laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz projekta īstenošanas termiņa beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. oktobrim;

18.²3. līdz 2024. gada 31. oktobrim iesniedz sadarbības iestādē pamatojošo dokumentāciju par pabeigtajām darbībām un sasniegtajiem iznākuma rādītājiem.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

18.³ Sadarbības iestāde līdz 2023. gada 31. decembrim var piemērot proporcionalitātes maiņu maksājumu veikšanā, primāri pieļaujot attiecināmo izmaksu finansēšanu 100 % apmērā no projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta dotācijas pašvaldībām finansējuma, nepiemērojot attiecināmo un neattiecināmo izmaksu proporciju.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

18.⁴ Sadarbības iestāde apstiprina un veic maksājumus par šo noteikumu 18.²2. apakšpunktā minētā noslēguma maksājuma pieprasījumā iekļautajiem attiecināmajiem izdevumiem, kas veikti līdz 2023. gada 31. decembrim.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

18.⁵ Ja finansējuma saņēmējs šo noteikumu 18.¹ punktā minētajos gadījumos nepabeidz par saviem līdzekļiem visas plānotās projekta darbības un nesasniedz visus plānotos iznākuma rādītājus līdz 2024. gada 31. oktobrim, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projektā izmaksāto finansējumu saskaņā ar vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem.

(MK 28.11.2023. noteikumu Nr. 686 redakcijā)

19. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 480/2014), I pielikumam.

20. Ja valsts atbalstu komercdarbībai sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu un ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā), nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

21. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

21.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. punktā, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

21.2. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

21.3. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

21.4. nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

22. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 I pielikumā noteiktajam projekta pārskata periodam (projekta dzīves ciklam).

23. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:

23.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

23.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;

23.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

23.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti "zaļā" iepirkuma principi;

23.5. par jaunizveidotajām "zaļajām" darbavietām atbalstītajos objektos (ja attiecināms);

23.6. par enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas (ja attiecināms).

24. Pēc tam, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

25. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un atbalsts tam kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, tiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi. Ja Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus nav iespējams piemērot, piešķirtais atbalsts ir nelikumīgs komercdarbības atbalsts un atbalsta sniedzējs piemēro šo noteikumu 52. punktā minētās nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanas normas. Ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības (neskaitot samērīgas peļņas daļu, kas atbilst tipiskai peļņai kultūras nozares attiecīgajā jomā Latvijas Republikā) nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic šo noteikumu 19. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

26. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

26.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

26.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

27. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa, šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju un šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja sasniegšanu un ir iekļautas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā:

27.1. arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

27.2. ar kultūras un dabas mantojumu (kopā vai atsevišķi) saistītās infrastruktūras (kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra) būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē;

27.3. jaunu pakalpojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojumi) izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma (kopā vai atsevišķi) saturisko piedāvājumu;

27.4. projekta vadības nodrošināšana;

27.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

28. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais" publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam.

29. Kultūras vai dabas mantojuma objekts ir esoša vai jauna infrastruktūra (kas vienlaikus var būt arī tūrisma infrastruktūra), kas ir saistīta ar nozīmīga kultūras vai dabas mantojuma saglabāšanu, aizsargāšanu vai attīstīšanu, nodrošinot investīciju ilgtspēju un sociālekonomiskā potenciāla attīstību.

30. Kultūras vai dabas mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā vai valdījumā.

31. Izmaksas ir attiecināmas no 2017. gada 24. augusta. Ja kultūras mantojuma objektam atbilstoši likumam "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss vai ja dabas mantojuma objekts ir objekts vai vieta Baltijas jūras piekrastē ar unikālu nacionālu un starptautisku nozīmi, kas veido piekrastes vienoto dabas un kultūras mantojumu, šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas no 2014. gada 1. janvāra.

32. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:

32.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

32.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;

32.3. nepiemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

33. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

33.1. tiešās personāla izmaksas:

33.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma, uzņēmuma līguma vai pakalpojuma līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

33.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas;

33.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projektu vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

33.1.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), projekta vadības personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

33.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:

33.2.1. normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās dokumentācijas izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

33.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

33.2.3. ar kultūras un dabas mantojuma infrastruktūru (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojumu infrastruktūra) saistītās ekspozīcijas (tai skaitā iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas) un tās tehniskā projekta izstrādes izmaksas;

33.2.4. audita (tai skaitā energoaudita), ekspertīzes un izpētes (tai skaitā būves tehniskās apsekošanas un inženierizpētes) izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās dokumentācijas izstrādei;

33.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

33.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

33.2.7. būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja to veikšanas nepieciešamību nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;

33.3. būvuzraudzības, autoruzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

33.4. būvdarbu izmaksas:

33.4.1. esošas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras vai dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, krasta stiprinājums, laipas, kāpnes, apgaismojums), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

33.4.2. jaunas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras vai dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (satiksmes pārvadi, ielas un ar tām saistītā infrastruktūra, gājēju ceļi, gājēju tilti, labiekārtoti laukumi ar segumu, krasta stiprinājums, veloceļi, izziņas takas, laipas, kāpnes, apgaismojums, ārtelpas elementi), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

33.4.3. šā specifiskā atbalsta mērķa trešās atlases kārtas ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamo inženiertīklu (tai skaitā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietusūdens kanalizācijas, elektrības, elektronisko sakaru, siltumapgādes, ventilācijas un ugunsdzēsības sistēmas) atjaunošana, pārbūve vai būvniecība;

33.5. telpu aprīkošana un pielāgošana tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri ir saistīti ar kultūras un dabas mantojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojumi), tai skaitā bibliotēkas vai tūrisma informācijas centra izveides izmaksas, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.6. ar kultūras un dabas mantojumu (kas vienlaikus var būt arī tūrisma pakalpojums) saistītās iekštelpu un ārtelpu ekspozīcijas izmaksas, aprīkojuma iegādes, uzstādīšanas un restaurācijas izmaksas, nepārsniedzot 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

33.7. izmaksas, kas saistītas ar būves vai tās daļas nodošanu ekspluatācijā;

33.8. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, ja tās nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām. Ja projekta iesniegumā plānotās darbības kvalificējamas kā valsts atbalsts, publicitātes izmaksas nav attiecināmas.

34. Šo noteikumu 33.3. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas līdz 10 procentiem no būvdarbu līguma summas.

35. Šo noteikumu 33.2. un 33.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

36. Šo noteikumu 33.5. un 33.6. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

37. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos par projekta īstenošanu.

38. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

39. Šo noteikumu 33.2., 33.3., 33.4., 33.5., 33.6. un 33.7. apakšpunktā, 37. un 38. punktā minētās izmaksas, kas ir saistītas ar valsts atbalstu komercdarbībai, ir attiecināmas, ja tie ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, un (vai) nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistīti ar pamatlīdzekļa vērtību. Valsts atbalsta komercdarbības gadījumā šo noteikumu 33.1.1. un 33.8. apakšpunktā minētās izmaksas nav attiecināmas.

40. Projekta neattiecināmās izmaksas:

40.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 32., 33., 34., 35., 36., 37. un 38. punktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

40.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 32., 33., 37. un 38. punktā, bet ir nepieciešamas projekta īstenošanai;

40.3. sedz projekta iesniedzējs;

40.4. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

41. Projekta iesniegumā plānotās izmaksas nesedz ar izmaksām, kas paredzētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.

42. Ja projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai:

42.1. projekta iesniedzējs privāto finansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts;

42.2. projekta izmaksu pieaugumu finansējuma saņēmējs sedz no privātā finansējuma.

43. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

44. Projektam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi šādos gadījumos:

44.1. ja projekts nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu jeb izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 procentiem no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;

44.2. ja projekts ir saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai jeb izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā (projekta dzīves cikla laikā) no visiem kultūras jomā sniegto pakalpojumu saņēmējiem atbalstītajā objektā gadā vairāk nekā 85 procenti ir Latvijas iedzīvotāji.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

45. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

45.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a" vai "b" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;

45.2. viena projekta ietvaros piešķirtais atbalsts nepārsniedz 150 miljonus euro atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta "z" apakšpunktā noteiktajai paziņošanas robežvērtībai ieguldījumu atbalstam kultūrai;

45.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

45.3.1. atbalstu nesniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

45.3.2. ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi;

45.3.3. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentu no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim.

45.¹ Atbalstītajā objektā šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajā gadījumā ir pieļauts veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

46. Valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 12. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

46.¹ Ja atbalstītajā objektā konstatē valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei sniedz informāciju, vai par tām pašām attiecināmajām izmaksām ir plānots vai jau piešķirts atbalsts, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēja nosaukumu, atbalsta pasākumu, plānoto vai piešķirto atbalsta summu un atbalsta intensitāti, lai varētu izvērtēt, vai netiek pārsniegtas atbalsta apvienošanas normas.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

47. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam.

48. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

49. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktā noteikto nosacījumu izpildi.

50. Sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību Komisijas regulas Nr. 480/2014 I pielikumā noteiktajā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā).

51. Projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) finansējuma saņēmējs atbilstoši komercdarbības atbalsta piemērošanas metodikai kultūras nozares projektiem specifiskā atbalsta ietvaros reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniedz sadarbības iestādē informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts atbilst šo noteikumu 44. punktā minētajiem nosacījumiem. Lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 ir sadarbības iestādes lēmums par atbilstību komercdarbības atbalsta normām.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

52. Ja ir pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības vai ir konstatēts, ka ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, un tam nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumus, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas nav saistīti ar valsts atbalstu, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļas nosacījumiem.

(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 751 redakcijā)

53. Par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

(MK 17.12.2019. noteikumu Nr. 676 redakcijā)