1. Saistošie noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ūdensapgādes tīkli vai kanalizācijas tīkli un būves tiek pievienotas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;

1.2. centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības prasības;

1.3. sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma (turpmāk – Pakalpojums) līgumā ietveramos noteikumus, kā arī tā slēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas noteikumus;

1.4. brīvkrānu izmantošanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini atbilst terminiem, kas noteikti normatīvajos aktos ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā.

3. Ūdensapgādes tīklu vai kanalizācijas tīklu un būvju pievienošanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai nekustamā īpašuma īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (turpmāk – Īpašnieks) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Pakalpojuma sniedzējam pieslēgšanās tehnisko noteikumu (turpmāk – tehniskie noteikumi) pieprasījumu, papildus norādot informāciju:

3.1. par nekustamajā īpašumā esošiem decentralizētajiem ūdensapgādes avotiem (grodu akas, urbumi u.c.) un kanalizācijas tīkliem un būvēm (krājtvertnes, nosēdakas u.c.);

3.2. par plānoto nekustamajam īpašumam pieslēgto ūdensapgādes vai kanalizācijas pakalpojumu izmantošanas mērķi (sadzīves vajadzībām vai ražošanai, norādot ražošanas veidu).

4. Tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir viens gads.

5. Pieslēgumu ierīko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka:

5.1. cauruļvada ievadu izbūvē līdz ūdensvada noslēdzošās armatūras, bet cauruļvada izvadu līdz kanalizācijas skatakas uzstādīšanas vietai, tai kļūstot par piederības robežu. Ja nav iespējams ūdensvada noslēdzošo armatūru izbūvēt ielas sarkanās līnijas robežās, to izbūvē saskaņā ar izstrādāto tehnisko dokumentāciju, bet ne vairāk kā divu metru attālumā no ielas sarkanās līnijas robežas virzienā uz pieslēdzamo nekustamo īpašumu;

5.2. ekspluatējot komercuzskaites mēraparāta mezglu, kas izbūvēts ēkas iekšienē, Pakalpojuma lietotājs nodrošina Pakalpojuma sniedzēja darbiniekiem netraucētu piekļuvi ūdens mērītāja rādījumu nolasīšanai, kā arī nodrošina pietiekamu apgaismojumu un temperatūru tā uzstādīšanas vietā ne zemāku par +5°C.

6. Pieslēgumu ierīko uzsākot jaunu būvju būvniecību nekustamajā īpašumā, ja pieguļošajā ielā ir izbūvēti centralizētie ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli un pašvaldības teritorijas plānojumā attiecīgā teritorija ir noteikta kā apbūves teritorija, kur ir ierīkojama centralizētā ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma.

7. Pēc cauruļvada ievada vai izvada izbūves pabeigšanas Īpašnieks Pakalpojuma sniedzējam iesniedz:

7.1. izbūvēto tīklu izpildmērījuma plānu grafiskā un digitālā formā;

7.2. aktu par dezinfekcijas veikšanu un ūdens kvalitāti.

8. Komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūve ārpus piederības robežas pieļaujama ar Pakalpojuma sniedzēja atļauju tā noteiktā vietā.

9. Pakalpojuma lietotājs pēc Pakalpojuma sniedzēja pieprasījuma 30 dienu laikā iesniedz tam informāciju par:

9.1. nekustamā īpašuma teritorijā esošo un izbūvēto ūdensvada un kanalizācijas tīklu tehnisko dokumentāciju;

9.2. uzņēmējdarbības veidu, notekūdeņu saturošām vielām un atkritumiem, kas tiek novadīti kanalizācijas tīklā;

9.3. lokālo attīrīšanas iekārtu darbību, to tehnoloģiskos parametrus.

10. Plāksnītes ar hidrantu, armatūras un skataku izvietojuma norādi novietojamas uz Īpašnieka ēkas sienas vai žoga. Pakalpojuma sniedzējs iepriekš ar Īpašnieku saskaņo konkrēto plāksnītes izvietošanas vietu.

11. Ja ūdensapgādes tīkli nav ekspluatēti vairāk kā gadu, Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atjaunot ūdensapgādes pakalpojuma sniegšanu, ja:

11.1. attiecīgiem tīkliem ir veikta dezinfekcija, ko apliecina pozitīva dzeramā ūdens testēšanas atskaite;

11.2. ekspluatācijai paredzēto ūdensapgādes tīklu tehniskais stāvoklis atbilst normatīvo aktu prasībām.

12. Ir aizliegts:

12.1. novietot transportlīdzekļus, transportējamo tehniku un citas lietas uz ūdensvada akām, kur atrodas ugunsdzēsības hidranti;

12.2. nepiederošām personām veikt jebkādas darbības centralizētajā ūdensapgādes sistēmā un centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

12.3. atvērt un nocelt centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas sastāvā ietilpstošo skataku vākus;

12.4. bojāt, noņemt vai pārvietot uzstādītas ugunsdzēsības hidrantu, ūdenssaimniecības infrastruktūras un iekārtu informatīvās plāksnītes.

13. Ūdensvada un kanalizācijas infrastruktūras daļas, kas nodotas Pakalpojuma sniedzējam pakalpojumu sniegšanai un noteiktas Pakalpojuma lietotāja un Pakalpojuma sniedzēja noslēgtā līgumā vai līgumā par pakalpojuma sniegšanu ar pašvaldību, uzturēšanas pakalpojumi nav Pakalpojumi šo noteikumu izpratnē un atlīdzība par to veikšanu tiek noteikta līgumā.

14. No decentralizētajām kanalizācijas sistēmām savāktos notekūdeņus atļauts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā Pakalpojuma sniedzēja noteiktā un šim mērķim paredzētā notekūdeņu pieņemšanas vietā, noslēdzot līgumu par šādu pakalpojumu sniegšanu.

15. Pakalpojuma lietotājam ir pienākums nekavējoties ziņot Pakalpojuma sniedzējam par avārijas gadījumā paaugstināta piesārņojuma rašanos novadāmajos notekūdeņos, kā arī par konstatētiem bojājumiem centralizētajā ūdensapgādes sistēmā vai centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

16. Rakšanas darbi ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu aizsargjoslā saskaņojami ar Pakalpojuma sniedzēju un veicami to noteiktajā kārtībā.

17. Pakalpojuma sniedzēja centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir atļauts novadīt notekūdeņus:

17.1. kuri nekaitē centralizētās kanalizācijas sistēmas būvēm un neietekmē būvju funkcijas un to ekspluatāciju;

17.2. kuri nav bīstami centralizētās kanalizācijas sistēmas un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla veselībai;

17.3. kuru temperatūra nepārsniedz +40°C un vides pH ir robežās no 6.5 līdz 8.5;

17.4. kuri nesatur kanalizācijas cauruļvadus piesārņojošās vielas, vai vielas, kas nogulsnējas uz kanalizācijas sistēmas elementiem, t.sk., uz skataku sienām;

17.5. kuros piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz noteikto piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņos, atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;

17.6. kurus ar sadzīves notekūdeņiem var attīrīt Pakalpojuma sniedzēja notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ievērojot Pakalpojuma sniedzējam izsniegtās atļaujas piesārņojošai darbībai un tehniskos noteikumus, kā arī attīrīšanas iekārtu tehnoloģiskos parametrus;

17.7. kuri normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pirms to novadīšanas ir iepriekš attīrīti lokālajās attīrīšanās iekārtās un dezinficēti.

18. Kanalizācijas skatakā neatkarīgi no tās piederības ir aizliegts bez Pakalpojuma sniedzēja atļaujas novadīt notekūdeņus un citas vielas, mest atkritumus.

19. Centralizētajā kanalizācijas sistēmā ir aizliegts novadīt notekūdeņus, kuri satur:

19.1. prioritārās vielas, kuras atzītas par ūdens videi īpaši bīstamām un kuru emisiju un noplūdi nepieciešams novērst līdz normatīvajos aktos noteiktajam laikam;

19.2. vielas, kas var veicināt ūdenssaimniecības pakalpojumu sistēmas aizsērēšanu un nogulsnēšanu tajā (kaļķi, smilts, ģipsis, metāla skaidas, tekstilizstrādājumi, tauki u.c.);

19.3. bioloģiski nedegradējamas sintētiskās virsmas aktīvās vielas (SVAV);

19.4. degošus piemaisījumus un izšķīdinātas gāzveida vielas, kuras veicina uzliesmojošu maisījumu rašanos kanalizācijas sistēmā un ietaisēs;

19.5. skābes un citas vielas, kuras var izraisīt cilvēka veselībai bīstamu gāzu (sērūdeņraža oglekļa oksīda, zilskābes, sēroglekļa) izdalīšanos;

19.6. nešķīstošas eļļas, kā arī darvu un mazutu;

19.7. nesasmalcinātus pārtikas un ražošanas atkritumus, koncentrētus šķīdumus, atslāņa un krāsvielu šķīdumus, kas radušies, skalojot cisternas, kublus, lokālo attīrīšanas iekārtu nosēdumus, ražošanas atkritumus u.c.;

19.8. radioaktīvas vielas;

19.9. citas vielas, kas ar attiecīgo nozari regulējošiem normatīviem aktiem ir aizliegts novadīt centralizētajā kanalizācijas sistēmā.

20. Ja Pakalpojuma lietotāja komercuzskaites mēraparāta mezglā ir apvadlīnija, kas nodrošina ūdeni ugunsdzēsības vajadzībām, Pakalpojuma sniedzējs tajā ierīkotu ventili (aizbīdni) noplombē aizvērtā stāvoklī un sastāda aktu. Pakalpojuma lietotājs nodrošina uzstādītās plombas saglabāšanu.

21. Komercuzskaites mēraparāta mezgla apvadlīnijas ventiļa (aizbīdņa) plombu ir atļauts noņemt ugunsdzēsības gadījumā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi. Pakalpojuma lietotājs 24 stundu laikā paziņo Pakalpojuma sniedzējam par hidranta izmantošanu ugunsdzēsības vajadzībām. Veicot ugunsdzēsības sistēmas pārbaudi, Pakalpojuma lietotājs informē Pakalpojuma sniedzēju par plombas noņemšanu pirms pārbaudes uzsākšanas.

22. Ugunsdzēsības hidranta izmantošana ir atļauta ugunsdzēsības gadījumā un Pakalpojuma sniedzēja vajadzībām. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības atļaut izmantot ugunsdzēsības hidrantu citiem mērķiem, izsniedzot tā izmantošanas nosacījumus, kuru izpildi nodrošina Pakalpojuma lietotājs.

23. Pakalpojuma līgumu slēdz rakstveidā, ievērojot Civillikumā noteikto un ietverot vismaz šādus nosacījumus:

23.1. nekustamā īpašuma adrese, kurā sniedzams Pakalpojums;

23.2. Pakalpojuma veids;

23.3. Pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiks;

23.4. Pakalpojuma sniegšanas termiņš;

23.5. ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežas;

23.6. Pakalpojuma uzskaites kārtība;

23.7. kārtība, kādā tiek veikti maksājumi par Pakalpojumu;

23.8. veids, kādā Pakalpojuma sniedzējs nosūta rēķinu par Pakalpojumu;

23.9. līdzēju tiesības un pienākumi, to saziņas veids;

23.10. Pakalpojuma līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

23.11. cita normatīvajos aktos noteiktā informācija.

24. Pakalpojuma līguma noslēgšanai Īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniedz Pakalpojuma sniedzējam iesniegumu, tam pievienojot:

24.1. dokumentu, kas apliecina Īpašnieka tiesības uz nekustamo īpašumu;

24.2. izpildmērījumu vai shēmu par nekustamajā īpašumā esošajām vietējām ūdens ieguves vietām vai decentralizētajām notekūdeņu savākšanas sistēmām;

24.3. informāciju par normatīvajos aktos noteiktām bīstamām vielām vai to grupām, ja tās tiks novadītas centralizētajā kanalizācijas sistēmā;

24.4. citus dokumentus, ja tādi nepieciešami līguma sagatavošanai.

24.¹ Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs slēgt Pakalpojuma līgumu ar dzīvojamās mājas kopīpašnieku, ja dzīvojamās mājas kopīpašnieki ir vienojušies par nekustamā īpašuma dalītas lietošanas kārtību un par to izdarīta atzīme zemesgrāmatā, un dzīvojamās mājas kopīpašnieka lietošanā esošajai objekta daļai ir atsevišķs ūdensapgādes ievads un (vai) kanalizācijas sistēmas izvads.

(Daugavpils pilsētas domes 15.04.2021. saistošo noteikumu Nr. 20 redakcijā)

25. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs atteikties slēgt Pakalpojuma līgumu, ja:

25.1. Īpašnieks nav nodrošinājis Pakalpojuma sniedzējam iespēju apsekot Pakalpojuma izmantošanai paredzētā nekustamā īpašuma iekšējos un ārējos ūdensapgādes vai kanalizācijas tīklus un pārliecināties par norādītās informācijas atbilstību faktiskai situācijai;

25.2. Īpašnieks nav izpildījis iepriekš uzņemtās saistības pret Pakalpojuma sniedzēju.

26. Pakalpojuma līguma projekts tiek sagatavots viena mēneša laikā, termiņu skaitot no dienas, kad Pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis visus tā noslēgšanai nepieciešamos dokumentus un informāciju.

27. Pakalpojuma sniedzējs ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežas nosaka tīklu apkalpošanas robežu aktā, nepieciešamības gadījumā norādot notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības grozīt ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robežas un notekūdeņu paraugu ņemšanas vietas, nosūtot Pakalpojuma lietotājam jaunu tīklu apkalpošanas robežu akta oriģināleksemplāru. Jauns tīklu apkalpošanas robežu akts stājas spēkā viena mēneša laikā no tā nosūtīšanas dienas.

28. Pakalpojuma līgumā nosaka kad līdzēji ir tiesīgi vienpusēji atkāpties no Pakalpojuma līguma, un kad tas izbeidzams.

29. Īpašniekam ir pienākums savlaicīgi, bet ne vēlāk kā septiņu dienu laikā, rakstveidā informēt Pakalpojuma sniedzēju par Pakalpojuma lietošanai paredzētā nekustamā īpašuma atsavināšanu.

30. Piegādātā ūdens daudzumu nosaka normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja komercuzskaites mēraparāts nav uzstādīts, piegādātā ūdens daudzumu, ko nekustamajā īpašumā – dzīvojamā mājā -patērē Pakalpojuma lietotājs, nosaka ņemot vērā šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās ūdens patēriņa normas vienam iedzīvotājam diennaktī.

31. Ja nekustamais īpašums ir pieslēgts tikai pie centralizētiem kanalizācijas tīkliem un nav iespējams nodrošināt ūdens daudzuma uzskaiti lokālajos ūdensapgādes avotos dzīvojamā mājā, patērētā Pakalpojuma apjomu vienam iedzīvotājam diennaktī nosaka atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktām ūdens patēriņa normām.

32. Sniegtā Pakalpojuma apjoma kontrolei Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt kontroles mērījumus, uzstādot kontrolmēraparātus ūdensapgādes un kanalizācijas tīklos, kas nodrošina Pakalpojuma lietošanu Īpašniekam piederošajā nekustamajā īpašumā.

33. Par kontrolmēraparātu uzstādīšanu rakstiski paziņo Pakalpojuma lietotājam vismaz desmit dienas iepriekš, izņemot gadījumu, kad kontrolmēraparātu nepieciešams uzstādīt uz Pakalpojuma lietotāja pārziņā esošajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem, konkrētu uzstādīšanas laiku iepriekš saskaņojot ar Pakalpojuma lietotāju.

34. Pakalpojuma sniedzējs nosaka kontroles mērījumu periodu. Ja starpība starp patērētā ūdens daudzumu pēc komercuzskaites mēraparāta rādījumiem un kontroles mēraparāta rādījumiem ir lielāka par 10%, turpmākos norēķinus, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus, veic pēc kontroles mēraparāta.

35. Pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veikt Pakalpojuma lietotāja iesniegto datu atbilstības pārbaudi, nolasot faktiskos komercuzskaites mēraparāta rādījumus un, ja tiek konstatēta neatbilstība Pakalpojuma lietotāja iesniegtajiem datiem, Pakalpojuma sniedzējs veic pārrēķinu atbilstoši faktiskajiem rādījumiem.

36. Pakalpojuma lietotājs par saņemtajiem pakalpojumiem norēķinās Pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.

37. Iebildumi par Pakalpojuma sniedzēja izrakstīto rēķinu Pakalpojuma lietotājam ir jāiesniedz rakstveidā septiņu dienu laikā pēc tā saņemšanas. Iesniegtie iebildumi neatbrīvo no rēķina samaksas pilnā apmērā Pakalpojuma līgumā noteiktajā termiņā. Pamatotu iebildumu gadījumā Pakalpojuma sniedzējs veic korekcijas, izrakstot rēķinu par nākamo norēķinu periodu.

38. Pakalpojuma līguma izbeigšanas gadījumā Pakalpojuma lietotājs veic pilnīgu norēķinu par saņemtajiem pakalpojumiem.

39. Brīvkrāna ierīkošanu var pieprasīt persona, kas deklarējusi savu dzīvesvietu nekustamajā īpašumā, kuru nav iespējams pieslēgt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai (turpmāk - Persona), par ko Pakalpojuma sniedzējs ir sniedzis savu atzinumu.

40. Nekustamo īpašumu nav iespējams pieslēgt centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, ja tam piekritīgajam zemes gabalam nav kopējas robežas ar zemes gabalu, kurā ierīkoti centralizētās ūdensapgādes sistēmas tīkli, vai šādi tīkli atrodas tālāk par 50 metriem no tuvākā pieslēdzamā nekustamajam īpašumam piekritīgā zemes gabala punkta.

41. Pakalpojuma sniedzējs ierīko brīvkrānu, ja ir saņemti vismaz desmit Personu pieprasījumi brīvkrāna ierīkošanai un tā ierīkošana ir iespējama ne tālāk par 100 metriem no Personu nekustamajiem īpašumiem. Brīvkrāna ierīkošanas izmaksas sedz Personas, kuras ir pieprasījušas brīvkrāna ierīkošanu.

42. Brīvkrānu izmanto saskaņā ar Pakalpojuma sniedzēja un Personu noslēgto līgumu. Brīvkrāna izmantošana bez līguma noslēgšanas ir aizliegta.

43. Brīvkrānam piegādātā ūdens daudzumu periodā no aprīļa līdz novembra mēnesim vai, kad ārējā temperatūra vidēji nedēļas laikā augstāka par +5°C, nosaka atbilstoši brīvkrānā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta radījumiem, bet pārējā periodā, kad ārējā temperatūra vidēji nedēļas laikā ir zemāka par +5°C, to nosaka atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumā noteiktām patēriņa normām.

44. Maksu par brīvkrānam piegādāto ūdeni nosaka atbilstoši attiecīgajiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātiem tarifiem. Katras Personas maksājamo daļu par brīvkrānam piegādātā ūdens daudzumu aprēķina, proporcionāli sadalot piegādātā ūdens daudzumu starp Personām.

45. Ūdens patēriņa mēraparāta verifikācija, kas uzstādīts uz brīvkrāna, tiek veikta par Personu līdzekļiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu un mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

46. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu par brīvkrāna izmantošanu un demontēt brīvkrānu vismaz divus mēnešus iepriekš, par to paziņojot Personām, ja to skaits ir kļuvis mazāks par 5.

47. Brīvkrāna tuvumā ir aizliegts mazgāt veļu, transportlīdzekli, traukus, mājdzīvniekus, kā arī brīvkrānam pievienot šļūtenes un caurules.

48. Ja tiek konstatēts brīvkrāna bojājums, Personai par to nekavējoties jāziņo Pakalpojuma sniedzējam. Konstatējot brīvkrāna bojājumu, Personai patērētā ūdens daudzumu aprēķina, ņemot vērā vidējo ūdens daudzuma patēriņu pēdējos 3 (trīs) mēnešos.

49. Par šo noteikumu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

50. Pakalpojuma līgumi, kas noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz tajos noteiktajam beigu termiņam. Ja Pakalpojuma sniedzējs konstatē, ka noslēgtajā Pakalpojuma līgumā noteiktā ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanas robeža nesakrīt ar to piederības robežu, līdz 2018.gada 31.decembrim Pakalpojuma sniedzējs vienojas ar Pakalpojuma lietotāju par šo tīklu apkalpošanas maksu. Ja vienošanās netiek panākta, ar 2019.gada 1.janvāri Pakalpojuma sniedzējs nodrošina ūdensvada un kanalizācijas tīklu apkalpošanu atbilstoši to piederībai.

51. Ja dzīvojamajā mājā patērētā Pakalpojuma uzskaitei nav iespējams piemērot Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteikto kārtību, Pakalpojuma lietotājs nodrošina attiecīgu pasākumu veikšanu, lai minēto kārtību būtu iespējams ieviest ar 2019.gada 1.janvāri.

52. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2007.gada 14.jūnija saistošos noteikumus Nr.17 "Daugavpils pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu un būvju ekspluatācijas, lietošanas un aizsardzības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2007., Nr.119 (3695), 2008., Nr.66 (3850), Nr.182 (3966), 2009., Nr.22 (4008), Nr.41 (4027), 2011., Nr.71 (4469), 2015., Nr.13(5331)).