1. Noteikumi nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt Liepājas pilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā (turpmāk – palīdzība), kārtību, kādā personas reģistrējamas pašvaldības palīdzības reģistrā un izslēdzamas no tā, palīdzības sniegšanas kārtību, kā arī pašvaldības institūcijas, kuras reģistrē personas un sniedz likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1., 2., 3., 4. un 11.punktā noteiktos palīdzības veidus.

2. Personas, kurām ir nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt, veidojot attiecīgu uzskaiti, reģistrē pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Mājokļu nodaļa (turpmāk – Mājokļu nodaļa):

2.1. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas pirmām kārtām;

2.2. pašvaldībai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu izīrēšanai personām, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtībā;

2.3. sociālo dzīvokļu izīrēšanai;

2.4. palīdzības sniegšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu;

2.5. palīdzībai speciālista nodrošināšanai ar dzīvojamo telpu.

3. Palīdzību normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir tiesības pieprasīt personai, kura ir deklarējusi dzīvesvietu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, vai kuras pēdējā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, izņemot bērniem bāreņiem un bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, repatriantiem, personām, kuras atbrīvojušās no ieslodzījuma vietas, un speciālistiem, kuri nodrošināmi ar dzīvojamo telpu.

4. Lēmumu par to, vai persona ir iekļaujama palīdzības reģistrā atbilstoši palīdzības veidam, kāds norādīts personas iesniegumā, vai par atteikumu atzīt personu par tiesīgu saņemt šo palīdzību, kā arī lēmumu par personas izslēgšanu no palīdzības reģistra pieņem Liepājas pilsētas domes Dzīvokļu komisija (turpmāk – Komisija).

5. Personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība, tiek reģistrētas atbilstoši katram noteikumu 2.punktā noteiktajam palīdzības veidam.

6. Likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.panta pirmajā daļā noteiktās personas, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, ir:

6.1. personas, kurām saskaņā ar likumu "Par dzīvojamo telpu īri" ir sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

6.1.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

6.1.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti;

6.2. politiski represētās personas, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² panta pirmajā daļā, 28.³ panta pirmajā daļā vai 28.⁴ panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.3. personas, kuras tiek izliktas no tām piederoša dzīvokļa, ja uz dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar maksājumiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem, un ja tās ir:

6.3.1. maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti,

6.3.2. maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona ar invaliditāti,

6.3.3. politiski represētās personas, ja to lietošanā nav citas dzīvojamās telpas;

6.4. bērni bāreņi un bērni, kuri palikuši bez vecāku gādības un atrodas bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa – pēc tam, kad bērns sasniedzis pilngadību un beigusies viņa ārpusģimenes aprūpe;

6.5. repatrianti, kuri izceļojuši no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam un kuriem nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties pirms izceļošanas no Latvijas aizņemtajā dzīvojamā telpā, vai repatrianti, kuri dzimuši ārvalstīs vai izceļojuši no Latvijas pēc 1990.gada 4.maija un izceļošanas brīdī bijuši nepilngadīgi, ja repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku dzīvesvieta pirms izceļošanas ir bijusi Liepājā;

6.6. maznodrošinātas politiski represētās personas;

6.7. maznodrošinātas personas, kuras pēc soda izciešanas atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, ja tās pirms notiesāšanas dzīvojušas Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā un ja tām nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā. Šis nosacījums neattiecas uz tām personām, kuras devušas piekrišanu privatizēt to īrēto valsts vai pašvaldības dzīvokli citai personai un noslēgušas vienošanos par dzīvojamās telpas lietošanas izbeigšanu vai ar kuru piekrišanu dzīvoklis ir pārdots vai citādi atsavināts un darījuma rezultātā persona zaudējusi attiecīgā dzīvokļa lietošanas tiesības.

7. Papildus likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 14.pantā minētajām personām, kurām nepieciešama pašvaldības palīdzība un kuras ir tiesīgas to saņemt pirmām kārtām, reģistrē:

7.1. maznodrošinātas personas, kuras tiek izliktas saskaņā ar tiesas spriedumu (izņemot personas, kuras tiesības uz dzīvojamo telpu zaudējušas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.¹ panta pirmajā daļā minētajiem īres līguma pārkāpumiem) un atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai;

7.2. personas, kuras atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai, vismaz piecus gadus ir īrējušas fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējušas savu dzīvesvietu, ja dzīvojamās telpas īres līguma termiņš netiek pagarināts likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

7.3. personas, kuras atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai, tiek izliktas no tām vai to ģimenes locekļiem piederoša nekustamā īpašuma par hipotekārā kredīta, kas ņemts tā iegādei vai/un remontam, parādsaistību nepildīšanu, ar nosacījumu, ka īpašuma atsavināšanas (pārdodot izsolē) apmērs ir vienāds vai mazāks par parādsaistību apmēru atsavināšanas brīdī.

8. Pašvaldības palīdzības saņemšanai vispārējā kārtībā reģistrē:

8.1. personas, kurām pašvaldības izīrēto dzīvojamo telpu pašvaldības iestādes "Nekustamā īpašuma pārvalde" Dzīvojamā fonda tehniskā stāvokļa vērtēšanas komisija ir atzinusi par avārijas stāvoklī esošu (vai ir būvekspertīzes slēdziens) un pieņēmusi lēmumu par iedzīvotāju izvietošanu;

8.2. maznodrošinātas personas, kuras īrē tādu dzīvojamo telpu, kurā vienā istabā jādzīvo dažāda dzimuma personām (izņemot laulātos), kuras deklarējušas dzīvesvietu šajā dzīvojamā telpā, ja turklāt:

8.2.1. ar personu kopā dzīvo un tās apgādībā ir vismaz trīs nepilngadīgi bērni;

8.2.2. tās audzina bērnu invalīdu;

8.2.3. ģimenē visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecumu sasniegušas personas vai personas ar invaliditāti;

8.3. maznodrošinātas pensijas vecumu sasniegušas personas, personas ar invaliditāti vai citas sociālā mājā dzīvojošas maznodrošinātas personas, ja šīs personas regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un tām nav parādu par pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas īri;

8.4. personas, kuras dzīvo denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā, ir lietojušas dzīvokli līdz īpašuma tiesību atjaunošanai un ir saņēmušas uzteikumu no mājas īpašnieka, ja šo personu lietošanā vai īpašumā nav citas dzīvojamās telpas;

8.5. ja nekustamajā īpašumā dzīvo un ir deklarējušas savu pamata dzīves vietu maznodrošinātas personas, kuras ir atsevišķas ģimenes, un tajās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, ja šīm personām nepieder cita dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem;

8.6. ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem, kuras vismaz sešus mēnešus pēc kārtas bijušas izceļojušas no Latvijas Republikas pastāvīgās dzīvesvietas Liepājas pilsētā un saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 15.panta otro daļu paziņojušas par savu dzīvesvietu ārvalstīs, un ir atgriezušās Liepājas pilsētā, ja tās nav nodrošinātas ar atsevišķu dzīvojamo platību un tām nav parādu par dzīvojamās telpas īri/apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

9. Sociālā dzīvokļa (vai sociālās dzīvojamās telpas) izīrēšanai reģistrē maznodrošinātas personas, uz kurām attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

9.1. stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par personas izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 28.² panta pirmo daļu, 28.³ panta pirmo daļu vai 28.⁴ panta otro daļu;

9.2. persona īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo telpu, kuru nodod pašvaldībai, jo ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

9.3. atsevišķi dzīvojoša pensijas vecumu sasniegusi persona vai atsevišķi dzīvojoša persona ar invaliditāti, kura lieto savā īpašumā esošu dzīvojamo telpu un to pēc palīdzības saņemšanas piekrīt bez atlīdzības atsavināt pašvaldībai;

9.4. persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu;

9.5. persona, kura atbilst likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.¹ pantā noteiktajai personu kategorijai, vismaz piecus gadus ir īrējusi fiziskajai vai juridiskajai personai piederošu dzīvojamo telpu Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā, ir šajā dzīvojamā telpā deklarējusi savu dzīvesvietu, ja izīrētājs dzīvojamās telpas īres līgumu izbeidz likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 6.panta otrajā daļā paredzētajos gadījumos;

9.6. persona, kura īrē dzīvojamo telpu istabu plānojuma sociālajā dzīvojamā mājā un regulāri pilda sociālās dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus;

9.7. persona, kura īrēto dzīvojamo telpu sociālajā dzīvojamā mājā vēlas apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu sociālajā mājā vai veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu mājas pirmajos stāvos.

10. Palīdzības saņemšanai īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamu dzīvojamo telpu reģistrē personas, kuras vēlas pašvaldības īpašumā esošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu apmainīt pret mazāku dzīvojamo telpu, pret dzīvojamo telpu, par kuru jāmaksā zemāka maksa par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (dzīvojamā telpa ar zemāku labiekārtojuma līmeni), kā arī veselības stāvokļa dēļ vēlas dzīvojamo telpu dzīvojamo māju pirmajos stāvos.

11. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kurai pašvaldības dome noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, izīrēšanai reģistrē valsts un pašvaldības dibinātu iestāžu vai kapitālsabiedrību, kas darbojas veselības, kultūras, sporta, izglītības, sociālās, aizsardzības un iekšlietu jomā, kurā konstatēts nepietiekams kvalificētu speciālistu nodrošinājums, nodarbinātus kvalificētus speciālistus, ievērojot likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" III¹ nodaļas noteikumus.

12. Palīdzības saņemšanai persona Mājokļu nodaļā uzrāda savu un pilngadīgo ģimenes locekļu personu apliecinošu dokumentu un iesniedz iesniegumu, norādot, kādi palīdzības veidi personai nepieciešami. Ja iesniegumu iesniedz ģimene, to paraksta visi pilngadīgie ģimenes locekļi. Iesniegumam pievieno šādus personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus:

12.1. spēkā stājušos tiesas nolēmuma kopiju (noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 7.1., 7.3. un 9.1.apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

12.2. tiesas nolēmuma par izsoles akta apstiprināšanu noraksta kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 7.3.apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

12.3. pensijas vecumu sasniegušas personas apliecības vai politiski represētās personas apliecības, vai kompetentās institūcijas lēmuma par invaliditātes noteikšanu kopiju, uzrādot oriģinālu (ja palīdzība sniedzama noteiktajām personām);

12.4. bāriņtiesas lēmuma kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 6.4.apakšpunktā noteiktajā gadījumā), ja informācija nav pašvaldības rīcībā;

12.5. repatrianta statusu apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu, un arhīva izziņu par repatrianta, viņa vecāku vai vecvecāku pēdējo pastāvīgo dzīvesvietu pirms izceļošanas no Latvijas (noteikumu 6.5.apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

12.6. brīvības atņemšanas vietas izdota noteikta parauga izziņas (veidlapa A) kopiju, kurā norādīts personas atbrīvošanas pamats un faktiski izciestais brīvības atņemšanas soda laiks (noteikumu 6.7.apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

12.7. dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju, uzrādot oriģinālu (noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 7.1., 7.2., 7.3., 8.1., 8.2., 8.3., 8.4., 8.5.apakšpunktā, 9. un 10.punktā noteiktajā gadījumā);

12.8. dzīvojamās telpas izīrētāja rakstveida atteikumu personai pagarināt īres līgumu (noteikumu 7.2. un 9.5.apakšpunktā noteiktajā gadījumā);

12.9. izziņu par īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu neesamību vai vienošanos ar dzīvojamo telpu apsaimniekotāju vai pakalpojuma sniedzēju par parāda nomaksu (noteikumu 8.1., 8.2., 8.3, 8.4., 8.5., 9.2., 9.3., 9.6., 9.7.apakšpunktā un 10.punktā noteiktajā gadījumā);

12.10. izziņu, kas apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nepieciešama dzīvojamās telpas apmaiņa, ja apmaiņa tiek prasīta veselības stāvokļa dēļ (noteikumu 10.punktā noteiktajā gadījumā);

12.11. speciālista darba devēja iesniegumu, kurā izteikta pamatota nepieciešamība nodrošināt speciālistu ar dzīvojamo telpu (noteikumu 11.punktā noteiktajā gadījumā);

12.12. speciālista darba devēja, kas nav pašvaldība, izteikts priekšlikums par sadarbības līguma noslēgšanu ar pašvaldību (noteikumu 11.punktā noteiktajā gadījumā);

12.13. speciālista rakstveida apliecinājumu, ka Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā neatrodas šim speciālistam piederoša dzīvojamā telpa (noteikumu 11.punktā noteiktajā gadījumā);

12.14. darba devēja izziņu par darba attiecībām ar speciālistu (noteikumu 11.punktā noteiktajā gadījumā).

13. Mājokļu nodaļai ir tiesības pārbaudīt iesniedzēja sniegto ziņu patiesumu un iegūt papildu informāciju no citām institūcijām un datu reģistriem pirms reģistrācijas reģistros un pirms palīdzības saņemšanas.

14. Palīdzības reģistrā iekļautās personas pienākums ir iesniegt Mājokļu nodaļā personas tiesības saņemt pašvaldības palīdzību apliecinošus dokumentus, ja iepriekš iesniegto dokumentu termiņš ir notecējis, tajā skaitā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas izziņas kopiju par invaliditātes termiņu, dzīvojamās telpas īres vai apsaimniekošanas līguma kopiju un citus dokumentus par faktisko apstākļu maiņu, ja šī informācija nav pašvaldības rīcībā.

15. Komisija pieņem lēmumu atteikt atzīt personu par tiesīgu saņemt likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 3.panta 1.punktā minēto palīdzību šā likuma 7.panta piektajā daļā noteiktajos un papildus šādos gadījumos:

15.1. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, iemitinoties dzīvojamā telpā, kas nav dzīvošanai derīga;

15.2. piecus gadus pēc tam, kad persona ir pasliktinājusi dzīves apstākļus, apmainot dzīvojamo telpu pret mazāku;

15.3. persona dzīvojamā telpā ir iemitinājusi likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 9.pantā noteiktās citas personas vai apakšīrniekus, samazinot dzīvojamās telpas platību uz vienu cilvēku;

15.4. piecus gadus pēc tam, kad personai sniegta palīdzība, bet persona nepamatoti atteikusies no izīrētās dzīvojamās telpas.

16. Ikvienu neizīrētu, pašvaldībai piederošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt personām, kurām likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami.

17. Personai piedāvā īrēt dzīvojamo telpu, ievērojot šādus kritērijus:

17.1. vienistabas dzīvokli – ģimenei, kurā ir 1 līdz 3 cilvēki;

17.2. divistabu dzīvokli – ģimenei, kurā ir 3 līdz 5 cilvēki;

17.3. trīsistabu vai lielāku dzīvokli – ģimenei, kurā ir vairāk nekā 5 cilvēki.

18. Ja nav saņemti iesniegumi no personām, kurām likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami vai tās visas rakstveidā atteikušās īrēt attiecīgo dzīvojamo telpu, to piedāvā īrēt noteikumu 6., 7. un 10.punktā minētajām personām.

19. Ja nav saņemti iesniegumi no personām, kurām likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 13.pantā noteiktajos gadījumos pašvaldības palīdzība sniedzama neatliekami un 6., 7. un 10.punktā minētajām personām, iesniegumu reģistrācijas secībā dzīvojamo telpu piedāvā īrēt personām, kuras reģistrētas pašvaldības palīdzības reģistrā 8.punktā noteiktajā kārtībā.

20. Noteikumu 9.punktā minētajām personām dzīvojamo telpu piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, ņemot vērā personas (ģimenes) nodrošinātību ar dzīvokli.

21. Noteikumu 11.punktā minētajām personām dzīvojamo telpu, kurai pašvaldības dome ar atsevišķu lēmumu noteikusi speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas statusu, piedāvā iesniegumu reģistrācijas secībā, izvērtējot speciālista nodrošināšanas pamatojumu un steidzamību.

22. Ar personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti, vai ar kurām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona un kuras pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā pilnībā ir nomaksājušas īres un komunālo pakalpojumu maksājumu parādu, kā arī atlīdzinājušas zaudējumus par dzīvojamās telpas neatbrīvošanu, var tikt noslēgts jauns īres līgums bez atsavināšanas tiesībām.

23. Izīrējot dzīvojamo telpu, Komisija nosaka termiņu, uz kādu slēdzams īres līgums. Līgums slēdzams uz laiku līdz 10 (desmit) gadiem, īres līgumā iekļaujot saistību, kas paredz īrnieka tiesības prasīt līguma pagarināšanu, ja īrnieks pilda līguma nosacījumus un īrniekam vai ģimenes locekļiem nepieder citas dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas.

24. Speciālistam izīrējamas dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par 3 (trim) gadiem. Komisijai ir tiesības lemt par dzīvojamās telpas īres līguma pagarināšanu, ja speciālists turpina darba tiesiskās attiecības un atbilst šiem Noteikumiem.

25. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt Liepājas pilsētas domē.

26. Liepājas pilsētas domes pieņemto lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

27. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Liepājas pilsētas domes 2007.gada 5.jūlija saistošie noteikumi Nr.13 "PERSONU, KURĀM NEPIECIEŠAMA PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBA DZĪVOKĻA JAUTĀJUMU RISINĀŠANĀ, REĢISTRĀCIJAS UN PAŠVALDĪBAS PALĪDZĪBAS SNIEGŠANAS KĀRTĪBA".

28. Personas, kuras līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir reģistrētas pašvaldības reģistros palīdzības saņemšanai, netiek izslēgtas no reģistriem un tām ir tiesības noteikumu noteiktā kārtībā saņemt palīdzību.