Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 563

Rīgā 2017. gada 19. septembrī (prot. Nr. 47 15. §)
Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība
I. Vispārīgais jautājums

1. Noteikumi nosaka paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtību.

II. Paaugstinātas bīstamības objekta apzināšanas un noteikšanas kārtība

2. Par paaugstinātas bīstamības objektiem var noteikt šādus objektus:

2.1. A kategorijā:

2.1.1. objektus, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas (šo noteikumu 1. pielikumā minētās vielas vai maisījumi, tai skaitā izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu veidā, bioloģiskie aģenti vai radioaktīvas vielas) un kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem jāizstrādā drošības pārskati;

2.1.2. valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektus;

2.1.3. objektus, kuros veic darbu ar 4. riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, un laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 4. riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;

2.1.4. A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;

2.1.5. publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus;

2.2. B kategorijā:

2.2.1. objektus, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas un kuriem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem jāizstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmas;

2.2.2. objektus, kuros veic darbu ar 3. riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, tai skaitā laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 3. riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;

2.3. C kategorijā:

2.3.1. objektus, kuros bīstamo vielu maksimālie daudzumi ir vienādi vai lielāki par šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā norādītajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus, ir viens vai lielāks;

2.3.2. objektus, kuros veic bīstamo kravu uzglabāšanu un kuros bīstamo vielu maksimālie daudzumi ir vienādi vai lielāki par šo noteikumu 1. pielikuma 1. tabulā norādītajiem kvalificējošajiem daudzumiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikuma 2. tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus, ir viens vai lielāks;

2.3.3. objektus, kuros veic darbu ar 2. riska grupas bioloģiskajiem aģentiem, tai skaitā laboratorijas, kurās var tikt izmeklēti paraugi 2. riska grupas bioloģisko aģentu noteikšanai;

2.3.4. elektroenerģijas ražošanas objektus, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 100 MW;

2.3.5. objektus, kuros veic darbības ar dabasgāzi (izņemot patērēšanu) un kuru gāzes cauruļvados spiediens pārsniedz 1,6 MPa.

3. Informāciju par paaugstinātas bīstamības objektiem (2. pielikums) katru gadu apzina un aktualizē, kā arī līdz 20. janvārim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iesniedz šādas institūcijas, iestādes un komersanti:

3.1. Valsts vides dienests – par šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.4., 2.2.1. un 2.3.1. apakšpunktā minētajiem paaugstinātas bīstamības objektiem;

3.2. iestādes vai komersanti – par šo noteikumu 2.1.3., 2.2.2., 2.3.1., 2.3.2. un 2.3.3. apakšpunktā minētajiem paaugstinātas bīstamības objektiem;

3.3. valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" – par šo noteikumu 2.1.5. apakšpunktā minētajiem paaugstinātas bīstamības objektiem;

3.4. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija – par šo noteikumu 2.3.4. un 2.3.5. apakšpunktā minētajiem objektiem.

4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izvērtē šo noteikumu 3. punktā minēto institūciju, iestāžu un komersantu iesniegto informāciju (2. pielikums) un sagatavo paaugstinātas bīstamības objektu sarakstu iesniegšanai Ministru kabinetā.

III. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība paaugstinātas bīstamības objektā

5. Paaugstinātas bīstamības objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (turpmāk – īpašnieks) norīko objektā atbildīgo personu par civilās aizsardzības jautājumiem.

6. Īpašnieks civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas ietvaros paaugstinātas bīstamības objektā nodrošina šādus pasākumus:

6.1. pamatojoties uz risku novērtējumu, nosaka preventīvos, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus;

6.2. pamatojoties uz risku novērtējumu, apzina un plāno resursus negadījumu vai avāriju gadījumiem un noteikto pasākumu īstenošanai;

6.3. apzina paaugstinātas bīstamības objektā esošo bīstamo vielu īpašības, fizikālo stāvokli, iespējamās ķīmiskās reakcijas un izvieto bīstamās vielas objektā tā, lai nepieļautu tādu to savstarpējo iedarbību, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai un var izraisīt katastrofu, negadījumu vai avāriju objektā;

6.4. bīstamo vielu atrašanās vietas apzīmē atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

6.5. izstrādā bīstamo vielu atrašanās vietu shematisku attēlojumu (plānu), norādot bīstamās vielas nosaukumu, ANO numuru, bīstamības piktogrammas, bīstamības apzīmējumus (H frāzes), drošības prasību apzīmējumus (P frāzes), kā arī nodrošina šīs informācijas aktualitāti un izvietošanu pieejamā vietā;

6.6. nosaka evakuācijas maršrutus un pulcēšanās vietas dažāda rakstura negadījumu vai avāriju laikā, kā arī apzīmē tās atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;

6.7. bīstamās vielas uzglabā tā, lai:

6.7.1. nepieļautu nepiederošu personu piekļūšanu tām;

6.7.2. nepieļautu, ka uzglabāšanas iekārtu vai iepakojuma materiāls veido ķīmiskus savienojumus ar iepakoto vai uzglabāto bīstamo vielu vai pakļaujas tās iedarbībai;

6.7.3. nodrošinātu, ka attiecīgo vielu un iepakojuma konstrukcija un materiāls ir izturīgs ražotāja paredzētajos lietošanas un glabāšanas apstākļos un nepieļautu satura zudumu uzglabāšanas laikā;

6.8. norīko vienu vai vairākas atbildīgās personas, kas katastrofas, avārijas, negadījuma vai to draudu gadījumā pieņem lēmumu par agrīnās brīdināšanas un informēšanas īstenošanu;

6.9. nodrošina brīvu piekļūšanu manuālās vai tālvadības iedarbināšanas ierīcei, ja tāda uzstādīta, lai īstenotu agrīno brīdināšanu un informēšanu;

6.10. slēdz līgumus ar speciālajiem avārijas un inženiertehniskajiem dienestiem, citām institūcijām un komersantiem, ja paredzams, ka saimnieciskās darbības izraisītā negadījuma vai avārijas rezultātā paaugstinātas bīstamības objekts nespēs nodrošināt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus;

6.11. iepazīstina objektā nodarbinātos un uz līguma pamata nodarbinātos ar civilās aizsardzības plānu un tajā paredzētajiem pasākumiem, un nodarbinātie to apliecina ar parakstu.

7. Īpašnieks, kurš paaugstinātas bīstamības objektā izveidojis reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanas vienību:

7.1. atkarībā no objekta darbības rakstura un ņemot vērā tāda notikuma iespējamību, kurš radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, organizē vienības personāla apmācību;

7.2. nodrošina vienību ar attiecīgu tehnisko aprīkojumu iespējamo negadījumu vai avāriju seku likvidēšanai;

7.3. veic attiecīgu reglamentējošo dokumentu izstrādi, nosakot vienības pienākumus un tiesības, tehnikas un speciālā aprīkojuma veidus un skaitu, individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī iesaistīto darbinieku skaitu un to apmācību.

8. Īpašnieks nodrošina paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plāna precizēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības plāna struktūru, tā izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību.

9. Īpašnieks civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas īstenošanas ietvaros paaugstinātas bīstamības objektā nodrošina šādus pasākumus:

9.1. uztur darba kārtībā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas atbilstoši ražotāju noteiktajām prasībām un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

9.2. uztur darba kārtībā nepieciešamās jaudas autonomu rezerves elektroenerģijas barošanas avotu (ģeneratoru), ja riska novērtējuma rezultātā secināms, ka elektroenerģijas piegādes pārtraukšana objektā var būt par cēloni ugunsgrēkiem, nelaimes gadījumiem ar cilvēkiem, kaitējumam citu personu īpašumam vai saimnieciskai darbībai, kaitējumam videi, sarežģītu tehnoloģisko procesu ilgstošai pārtraukšanai, kas izraisa negadījuma vai avārijas situāciju;

9.3. avārijas, negadījuma vai to draudu gadījumā nekavējoties ziņo attiecīgajām valsts, pašvaldības vai citām institūcijām;

9.4. veic paaugstinātas bīstamības objekta civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus;

9.5. katastrofas, avārijas, negadījuma vai to draudu gadījumā nodrošina to personu savlaicīgu agrīno brīdināšanu un informēšanu, kuras atrodas paaugstinātas bīstamības objektā, kā arī apdraudējuma iedarbības zonā ārpus paaugstinātas bīstamības objekta;

9.6. šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto informēšanu vai agrīno brīdināšanu nodrošina, izmantojot skaņas ierīces (skaņas intensitātes līmenis ir vismaz 65 dB(A) un ir par 10 dB(A) augstāks nekā fona troksnis, un to iespējams dzirdēt jebkurā vietā, kur var atrasties cilvēks. Maksimālais skaņas intensitātes līmenis 1 m attālumā no skaņas ierīcēm nedrīkst būt augstāks par 120 dB(A)) vai citu risinājumu, kas nodrošina savlaicīgu agrīno brīdināšanu un informēšanu par nepieciešamo rīcību;

9.7. manuālo vai tālvadības iedarbināšanas ierīci, ja tāda uzstādīta, lai īstenotu agrīno brīdināšanu un informēšanu, nodrošina ar paskaidrojošo uzrakstu valsts valodā;

9.8. objektā, kura teritorijā pastāvīgi neatrodas darbinieki, nodrošina automātisko vai attālināto iedarbināšanu ierīcei, kas veic šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto informēšanu vai agrīno brīdināšanu;

9.9. atkarībā no darbības specifikas nodrošina rezerves (avārijas) tvertnes bīstamo vielu un bīstamo atkritumu savākšanai, absorbentus, bonas un citus resursus iespējamo negadījumu vai avāriju seku ierobežošanai un mazināšanai, kā arī nodrošina to atbilstošu uzturēšanu, apzīmēšanu un pārbaudi;

9.10. atkarībā no darbības specifikas nodrošina nodarbinātos ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, laikus organizējot to uzturēšanu, apzīmēšanu un pārbaudi;

9.11. nodrošina atbilstošu aprīkojumu cietušo pārvietošanai A un B kategorijas paaugstinātas bīstamības objektos (aprēķinot aprīkojuma daudzumu cietušo pārvietošanai, ņem vērā sliktākā scenārija izvērtējumu, bet ne mazāk ka vienu aprīkojuma vienību cietušo pārvietošanai uz 50 nodarbinātajiem);

9.12. organizē civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācību veidiem un organizēšanas kārtību:

9.12.1. A kategorijas un B kategorijas paaugstinātas bīstamības objektos – praktiskās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības ne retāk kā reizi trijos gados;

9.12.2. C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektos – teorētiskās civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības ne retāk kā reizi trijos gados;

9.13. nodrošina pēdējo veikto civilās aizsardzības mācību dokumentācijas (mācību programma, mācību sagatavošanas un norises plāns, pārskats un izvērtējums par mācībām) pievienošanu objekta civilās aizsardzības plānam.

IV. Noslēguma jautājumi

10. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 18. septembra noteikumus Nr. 626 "Noteikumi par paaugstinātas bīstamības objektu noteikšanas kritērijiem un šo objektu īpašnieku (valdītāju, apsaimniekotāju) pienākumiem riska samazināšanas pasākumu nodrošināšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 153. nr.).

11. Šo noteikumu 6.5. apakšpunkts un 7. punkts stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

12. Šo noteikumu 9.6. un 9.8. apakšpunkts stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 19. septembra
noteikumiem Nr. 563
Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi

1. Bīstamo vielu kvalificējošie daudzumi, kas noteikti šā pielikuma 1. tabulā, attiecas uz vielām, kas atbilst šajā tabulā norādītajām bīstamības kategorijām, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (turpmāk – regula Nr. 1272/2008).

2. Ja bīstamā viela atbilst šā pielikuma 1. tabulā norādītajai bīstamo vielu kategorijai un attiecīgā viela vai maisījums norādīts arī šā pielikuma 2. tabulā, piemēro 2. tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus.

3. Bīstamās vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008.

4. Maisījums, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par regulā Nr. 1272/2008 noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo maisījumu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu, ja regulā Nr. 1272/2008 šim maisījuma procentuālajam sastāvam nav norādīts cits bīstamības raksturojums.

5. Kvalificējošie daudzumi attiecas uz katru objektu.

6. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, šādā daudzumā:

6.1. ir 2 % no attiecīgās vielas kvalificējošā daudzuma vai vairāk;

6.2. mazāk par 2 % no attiecīgās vielas kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā ir tāds, ka tā var būt par negadījuma vai avārijas ierosinātāju.

7. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q kopējais = q1/Q1 + q2/Q2 + q3/Q3 + ... + qn/Qn , kur

Q kopējais – bīstamo vielu daudzuma kritērijs;

qi (q1, q2, q3 .. qn) – maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šā pielikuma 2. tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai vai 1. tabulā norādītajai bīstamības kategorijai;

Qi (Q1, Q2, Q3 .. Qn) – attiecīgais šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādītais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības kategorijai;

n – attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu kategoriju skaits.

8. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, objekts ir pieskaitāms pie C kategorijas paaugstinātas bīstamības objektiem.

9. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trīs reizes – atsevišķi novērtējot bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi.

10. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kuras ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā:

10.1. šā pielikuma 1. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1., 2. un 3. kategorijas (ieelpojot) akūtas toksicitātes vai toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (turpmāk – STOT) 1. kategorijas STOT SE, kā arī bīstamām vielām, kas atbilst 1. tabulas H iedaļai (H1 līdz H3 ieraksts);

10.2. šā pielikuma 1. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir sprāgstvielas, uzliesmojošas gāzes, uzliesmojoši aerosoli, oksidējošas gāzes, uzliesmojoši šķidrumi, pašreaģējošās vielas un maisījumi, organiskie peroksīdi, pirofori šķidrumi un cietvielas, oksidējoši šķidrumi un cietvielas, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulas P iedaļai (P1 līdz P8 ieraksts);

10.3. šā pielikuma 1. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1. kategorijas akūtas toksicitātes vai 1. vai 2. kategorijas hroniskas toksicitātes bīstamība ūdens videi, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas E iedaļai (E1 un E2 ieraksts).

11. Bīstamās vielas, uz kurām neattiecas regula Nr. 1272/2008, tai skaitā atkritumi, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties objektā un kurām ir ekvivalentas vai līdzīgas bīstamās īpašības, kas varētu izraisīt rūpniecisko avāriju, tiek iedalītas analogā kategorijā vai pielīdzinātas konkrētai bīstamai vielai vai bīstamo vielu grupai, kas iekļauta šā pielikuma 1. tabulā.

12. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības kategorijām vai bīstamo vielu grupām, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to kategoriju vai grupu, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.

13. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:

13.1. 2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) – 1;

13.2. 1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) – 1;

13.3. 1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

13.4. 1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

13.5. 1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

13.6. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) – 0,01;

13.7. OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) – 0,0003;

13.8. 2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) – 0,1;

13.9. 2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,3;

13.10. 1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,03;

13.11. 1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

13.12. 1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

13.13. 1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

13.14. 2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

13.15. 1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;

13.16. 1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;

13.17. OHDF (oktahlordibenzofurāniem) – 0,0003.

14. Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šā pielikuma 13. punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.

1. tabula

Bīstamo vielu kategorijas, pēc kurām objekts ir pieskaitāms vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objektam

Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008

Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās)

H iedaļa. Bīstamība veselībai

H1

Akūtā toksicitāte:

1. kategorija, visi iedarbības ceļi

1

H2

Akūtā toksicitāte:

1) 2. kategorija, visi iedarbības ceļi;

2) 3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot1

5

H3

Toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (STOT) – vienreizēja iedarbība:

STOT SE 1. kategorija

5

P iedaļa. Fizikālā bīstamība

P1a

Sprādzienbīstami materiāli2:

1) nestabili sprādzienbīstami materiāli;

2) sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.2. daļas "Klasificēšanas kritēriji" norādītajai 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupai;

3) vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Komisijas 2008. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) A.14 metodi3 un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā

1

P1b

Sprādzienbīstami materiāli2:

sprāgstvielas, regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.2. daļas "Klasificēšanas kritēriji" 1.4. apakšgrupa4

5

P2

Uzliesmojošas gāzes:

1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes

1

P3a

Uzliesmojoši aerosoli5:

1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi

15 (neto)

P3b

Uzliesmojoši aerosoli5:

1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, un to var dokumentāri pierādīt

500 (neto)

P4

Oksidējošas gāzes:

1. kategorijas oksidējošas gāzes

5

P5a

Uzliesmojoši šķidrumi:

1) 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi;

2) 2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru;

3) citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, ko uzglabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru6

1

P5b

Uzliesmojoši šķidrumi:

1) 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku;

2) citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku6

5

P5c

Uzliesmojoši šķidrumi:

2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b kategorija

500

P6a

Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi:

A vai B veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai A vai B veida organiskie peroksīdi

1

P6b

Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi:

C, D, E vai F veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F veida organiskie peroksīdi

5

P7

Pirofori šķidrumi un cietvielas:

1) 1. kategorijas pirofori šķidrumi;

2) 1. kategorijas piroforas cietvielas

5

P8

Oksidējoši šķidrumi un cietvielas:

1) 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi;

2) 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas

5

E iedaļa. Bīstamība videi

E1

Ūdens videi bīstama viela:

akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija

10

E2

Ūdens videi bīstama viela:

hroniskas toksicitātes 2. kategorija

20

O iedaļa. Cita bīstamība

O1

Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014

10

O2

Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija

10

O3

Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029

5

Piezīmes.
1 Bīstamās vielas, kas iekļautas akūtas toksicitātes 3. kategorijā H301 (toksisks, ja norīts), pieskaita H2 akūtas toksicitātes kategorijai, ja tās nav iespējams klasificēt kā akūti toksiskas iedarbībā caur ādu vai ieelpojot, tādēļ ka trūkst nepieciešamo datu par toksiskumu ieelpojot vai toksiskumu iedarbībā caur ādu.
2 Sprādzienbīstamo materiālu kategorijā ir ietverti arī sprādzienbīstami izstrādājumi atbilstoši regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. sadaļai. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, to ņem vērā. Ja nav zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, viss izstrādājums ir uzskatāms par sprādzienbīstamu izstrādājumu.
3 Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšana ir nepieciešama tikai tad, ja saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas (ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmata) 6. papildinājuma III daļā norādītajām procedūrām tiek konstatēts, ka vielai vai maisījumam ir iespējamas sprādzienbīstamas īpašības.
4 Ja 1.4. apakšgrupas sprāgstvielas izpako vai iepako atkārtoti, uz tām attiecas ieraksts P1a, ja vien bīstamība nav norādīta atbilstoši 1.4. apakšgrupai, kā paredzēts regulā Nr. 1272/2008.
5 Uzliesmojošus aerosolus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanai un klasificēšanai. Šajā normatīvajā aktā minētie īpaši viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši aerosoli atbilst attiecīgi regulas Nr. 1272/2008 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošiem aerosoliem.
6 Saskaņā ar regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.6.4.5. punktu šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 35 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ir iegūti negatīvi rezultāti ilgstošas degšanas pārbaudē (Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļa, L.2). Šis nosacījums neattiecas uz paaugstinātas temperatūras vai augsta spiediena gadījumiem.

2. tabula

Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām, pēc kuriem objekts ir pieskaitāms pie vietējas nozīmes paaugstinātas bīstamības objekta

Nr.
p.k.

Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas

Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās)

1.

Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties1, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:

1) no 15,75 masas %2 līdz 24,5 masas %3 no kompleksā mēslojuma, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs ir mazāks vai vienāds ar 0,4 % vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003) III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām;

2) mazāks vai vienāds ar 15,75 masas %4 no kompleksā mēslojuma, bet degošo vielu saturs nav ierobežots

500

2.

Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām:

1) tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums;

2) kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir:

a) vairāk nekā 24,5 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %;

b) vairāk nekā 15,75 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums;

c) vairāk nekā 28 masas %5 no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %

100

3.

Amonija nitrāts un maisījumi, kas satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir:

1) no 24,5 masas % līdz 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu;

2) vairāk nekā 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu;

3) amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80 masas % no šī šķīduma

50

4.

Kompleksais kālija nitrāta mēslojums mikrogranulu un granulu veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam

500

5.

Kompleksais kālija nitrāta mēslojums kristāliskā veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam

100

6.

Broms

5

7.

Hlors

1

8.

Etilēnimīns

1

9.

Fluors

1

10.

Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %)

1

11.

Ūdeņradis

1

12.

Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)

5

13.

Svina alkilsavienojumi

1

14.

1. vai 2. kategorijas sašķidrinātas uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze (sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā)) un dabasgāze6

5

15.

Acetilēns

1

16.

Etilēnoksīds

1

17.

Propilēnoksīds

1

18.

Metanols

50

19.

4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā

0,01

20.

Metilizocianāts

0,15

21.

Skābeklis

20

22.

2,4-toluoldiizocianāts

2,6-toluoldiizocianāts

1

23.

Karbonildihlorīds (fosgēns)

0,1

24.

Sēra dihlorīds

1

25.

Sēra trioksīds

5

26.

Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi:

a) benzīni un ligroīni;

b) petrolejas (ieskaitot reaktīvo dzinēju degvielu);

c) gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus);

d) mazuts un citas smagās degvieleļļas;

e) alternatīvi degvielas veidi, kuri kalpo tiem pašiem nolūkiem un kuriem ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā šā punkta "a" līdz "d" apakšpunktā minētajām vielām

70

27.

Bezūdens amonjaks

5

28.

Bora trifluorīds

1

29.

Ūdeņraža sulfīds

1

30.

Piperidīns

5

31.

Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns

5

32.

3-(2-etilheksiloksi)propilamīns

5

33.

Nātrija hipohlorīta maisījumi7, kas klasificēti kā 1. kategorijas akūti toksiski ūdens organismiem [H400] un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora, un nav iekļauti citās šā pielikuma 1. tabulā minētajās bīstamības kategorijās

20

34.

Propilamīns8

50

35.

Terc-butilakrilāts8

20

36.

2-metilbut-3-butēnnitrils8

50

37.

3,5-dimetil-1,3,5,2H-tetrahidrotiadiazīn-2-tions(dazomets)8

10

38.

Metilakrilāts8

50

39.

3-metilpiridīns8

50

40.

1-brom-3-hlorpropāns8

50

Piezīmes.
1 Amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekļu vai kompleksā mēslojuma spēju pašsadalīties nosaka ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Notecējumu pārbaudi, kas aprakstīta ANO Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 38.2. sadaļā.
2 Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.
3 Slāpekļa saturs 24,5 % (masas procentos) atbilst 70 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.
4 Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.
5 Slāpekļa saturs 28 % (masas procentos) atbilst 80 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.
6 Šeit var iekļaut arī attīrītu biogāzi, ja tā apstrādāta saskaņā ar standartiem, kas tiek piemēroti attīrītas un uzlabotas biogāzes ieguvē, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.
7 Ar nosacījumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts kā 1. kategorijas akūti toksisks ūdens organismiem [H400].
8 Ja bīstamā viela ir iekļauta P5a vai P5b kategorijā "Uzliesmojoši šķidrumi", piemēro mazāko kvalificējošo daudzumu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 19. septembra
noteikumiem Nr. 563
Paaugstinātas bīstamības objektu uzskaites tabula

Nr.
p.k.

Objekta nosaukums

Objekta adrese, tālrunis

Objekta juridiskā adrese, tālrunis

Darbības raksturojums

Klasificējošais kritērijs

Bīstamās vielas daudzums (ja tāda ir objektā) (tonnās)

1

2

3

4

5

6

7

Kategorija ( A kategorija/B kategorija/C kategorija)

1.

           

2.

           

..

           
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumiNumurs: 563Pieņemts: 19.09.2017.Stājas spēkā: 22.09.2017. Statuss:
spēkā esošs
Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 188 (6015), 21.09.2017.OP numurs: 2017/188.6
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
293660
22.09.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)