1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un citā valstī reģistrētas komercsabiedrības filiāle, kas reģistrēta Latvijas Republikā, ja tā atbilst šo noteikumu 6. punktā noteiktajiem kritērijiem (tālāk tekstā – pārskata sniedzējs), sagatavo un iesniedz "Ceturkšņa finanšu pārskatu (1˗FP)" (1. pielikums; tālāk tekstā – pārskats), kā arī pārskata iesniegšanas termiņus.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. apdrošināšanas sabiedrība – finanšu sabiedrība, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību, apvienojot riskus, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā;

2.2. alternatīvo ieguldījumu fonds – kopējo ieguldījumu uzņēmums, kurš piesaista kapitālu no vairākiem ieguldītājiem, lai ieguldītu to minēto ieguldītāju labā saskaņā ar ieguldījumu politiku. Alternatīvo ieguldījumu fonds nav ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē;

2.3. ārvalstu māsas uzņēmums – nerezidents, kurš ietilpst vienā tiešo investīciju grupā ar pārskata sniedzēju un kurš nav pārskata sniedzēja tiešais investors vai tiešo investīciju uzņēmums;

2.4. citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus, – finanšu sabiedrības, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav nauda, klientu, kas nav monetārās finanšu iestādes, noguldījumi vai ieguldījumu fondu apliecības, vai saistītas ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (t.sk. kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, centrālie darījuma partneri vai riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations));

2.5. finanšu palīgsabiedrība – finanšu sabiedrība, kas iesaistīta galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas nesniedz finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrība, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestāde, kas uzrauga monetārās finanšu iestādes, finanšu iestādes un finanšu tirgu (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, AS "Nasdaq Riga", akciju sabiedrība "Latvijas Centrālais depozitārijs", apdrošināšanas brokeru sabiedrības, valūtas maiņas sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības);

2.6. ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus, – visi kopējo ieguldījumu uzņēmumi, izņemot naudas tirgus fondus, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana;

2.7. mājsaimniecība:

2.7.1. fiziskā persona vai fizisko personu grupa kā patērētājs un tikai pašu galapatēriņam domātu preču ražotājs un nefinanšu pakalpojumu sniedzējs;

2.7.2. pašnodarbinātais, kas ir fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota vienkāršā ieraksta sistēmā;

2.8. mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija – atsevišķa juridiskā vienība, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, no valdības veiktajiem maksājumiem, kā arī no ienākumiem, kas gūti no nekustamā īpašuma, piemēram, arodbiedrība, profesionālā vai izglītības apvienība, patērētāju asociācija, politiskā partija, baznīca, reliģiskā kopiena, kultūras, atpūtas vai sporta klubs, žēlsirdības, atbalsta vai palīdzības organizācija;

2.9. naudas tirgus fonds – atvērtais ieguldījumu fonds, kas atbilst šādiem kritērijiem:

2.9.1. tā pārvaldi īstenojošā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumus, saglabājot atvērtā ieguldījumu fonda līdzekļu pamatsummu un nodrošinot atdevi atbilstoši naudas tirgus instrumentu procentiem, katru dienu aprēķina atvērtā ieguldījumu fonda neto aktīvu vērtību un ieguldījumu apliecību cenu, kā arī veic ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

2.9.2. tā ieguldījumi tiek veikti finanšu instrumentos, kuru atlikušais dzēšanas termiņš ir līdz 2 gadiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 397 dienām (ieskaitot)) un atlikušais termiņš līdz nākamajam procentu likmes pārskatīšanas datumam – līdz 397 dienām (ieskaitot);

2.9.3. tā ieguldījumu portfeļa vidējais svērtais dzēšanas termiņš ir līdz 6 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 60 dienām (ieskaitot)), bet vidējais svērtais atlikušais termiņš līdz dzēšanai – līdz 12 mēnešiem (ieskaitot; īstermiņa naudas tirgus fondam – līdz 120 dienām (ieskaitot));

2.10. nefinanšu sabiedrība – institucionāla vienība, kuras pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumu sniegšana, t.sk. fiziskās personas vai fizisko personu grupas veidota saimnieciski organizatoriska vienība, par kuras saistībām šī fiziskā persona vai fizisko personu grupa atbild ar visu savu mantu un kuras grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā;

2.11. nerezidenti – visas institucionālās vienības, kas reģistrētas ārvalstīs, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas Republikas vai kuras ieradušās Latvijas Republikā uz laiku, kas īsāks par 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko organizāciju un citas pārstāvniecības Latvijas Republikā;

2.12. noguldījumus pieņemošas sabiedrības – monetārās finanšu iestādes, izņemot naudas tirgus fondus un centrālo banku, t.i., kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un citas finanšu iestādes, kas pieņem noguldījumus, un savā vārdā piešķir aizdevumus un veic ieguldījumus vērtspapīros;

2.13. pensiju fondi – finanšu sabiedrības, kas veic fonda dalībnieku sociālā riska apdrošināšanu, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu. Šis sektors ietver privātos pensiju fondus un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus;

2.14. piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji – finanšu sabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un kuru aktīvu vai pasīvu lielākā daļa nav iesaistīta darījumos atklātā tirgū. Šis sektors ietver institucionālās vienības, kurām pieder meitas uzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros šai institucionālajai vienībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības;

2.15. rezidenti – visas institucionālās vienības, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un fiziskās personas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas Republikas uz laiku ilgāku par 1 gadu (izņēmums – studenti), kā arī Latvijas Republikas diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs;

2.16. tiešais investors – nerezidents, kurš tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) ieguvis līdzdalību, kas aptver 10% un vairāk no pārskata sniedzēja pamatkapitāla, kā arī nerezidents, kura pārstāvētā filiāle Latvijas Republikā ir pārskata sniedzējs;

2.17. tiešo investīciju uzņēmums – nerezidents, kurā pārskata sniedzējam tiešā vai netiešā veidā (izmantojot meitas sabiedrības vai asociētos uzņēmumus) iegūta līdzdalība, kas aptver 10% un vairāk no pamatkapitāla, kā arī pārskata sniedzēja filiāle ārvalstīs;

2.18. valdība – valsts institucionālās vienības, kuras bez maksas vai par cenām, kas nav ekonomiski nozīmīgas, ražo preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, un kuras galvenokārt tiek finansētas no tautsaimniecības dalībnieku obligātajiem maksājumiem (nodokļiem un nodevām), kā arī institucionālās vienības, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondus.

3. Rezidentu sektoros iekļauto institucionālo vienību saraksts, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā prasībām, pieejams Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē.

4. Pārskatā sniegtā informācija nepieciešama, lai nodrošinātu statistikas sagatavošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulai (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, Eiropas Centrālās bankas 2011. gada 9. decembra Pamatnostādnei par Eiropas Centrālās bankas prasībām attiecībā uz statistikas pārskatiem ārējās statistikas jomā (pārstrādātā versija) (ECB/2011/23), Eiropas Centrālās bankas 2013. gada 25. jūlija Pamatnostādnei par Eiropas Centrālās bankas statistikas pārskatu sniegšanas prasībām ceturkšņa finanšu pārskatu jomā (pārstrādātā versija) (ECB/2013/24), Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 4. aprīļa Pamatnostādnei par monetāro un finanšu statistiku (pārstrādātā versija) (ECB/2014/15), kā arī finanšu stabilitātes statistikas nodrošināšanai atbilstoši likuma "Par Latvijas Banku" 39. pantam.

5. Pārskatā sniegto informāciju Latvijas Banka var nodot likuma "Par Latvijas Banku" 40. panta otrajā daļā minētajām iestādēm, ievērojot minētajā likumā noteiktās prasības.

6. Pārskatu sagatavo un iesniedz Latvijas Republikā reģistrēta komercsabiedrība un citā valstī reģistrētas komercsabiedrības filiāle, kas reģistrēta Latvijas Republikā, kura Centrālās statistikas pārvaldes uzturētajā institucionālo sektoru sarakstā iekļauta apakšsektorā "Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus", "Finanšu palīgsabiedrības" vai "Piesaistošās finanšu iestādes un naudas aizdevēji" un kurai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (tālāk tekstā – NACE 2. red.), piešķirts kods 6420, 6430, 6491, 6492, 6499, 6611, 6612, 6619, 6621, 6622, 6629, 6630 vai 7010, ja tai nav pienākuma pārskatā iekļaujamos datus iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai.

7. Pārskatu sagatavo par šādiem pārskata ceturkšņiem – 1. ceturksnis (1. janvāris–31. marts), 2. ceturksnis (1. aprīlis–30. jūnijs), 3. ceturksnis (1. jūlijs–30. septembris) un 4. ceturksnis (1. oktobris–31. decembris) – un iesniedz līdz tā mēneša 15. datumam, kurš seko pēc attiecīgā pārskata ceturkšņa beigām, Latvijas Bankai papīra dokumenta veidā vai elektroniskā veidā atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem, kas nosaka kārtību, kādā notiek elektroniskā informācijas apmaiņa ar Latvijas Banku.

8. Ja kādā no iepriekšējiem pārskatiem bijusi kļūda, pārskatu par attiecīgo pārskata ceturksni iesniedz atkārtoti, iekļaujot tajā visu informāciju.

9. Pārskatā summas uzrāda atbilstoši pārskata sniedzēja bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā ietvertajai vērtībai veselos euro.

10. Ja pārskata 1.1. sadaļā "Aktīvi" norādīta informācija pozīcijā "Aizdevumi (t.sk. finanšu līzings)", jāaizpilda pārskata 2.1. sadaļa "Aktīvu pozīcijas "Aizdevumi (t.sk. finanšu līzings)" izvērsums".

11. Ja pārskata 1.2. sadaļā "Pasīvi" norādīta informācija pozīcijā "Aizņēmumi (t.sk. finanšu līzings)", jāaizpilda pārskata 2.2. sadaļa "Pasīvu pozīcijas "Aizņēmumi (t.sk. finanšu līzings)" izvērsums".

12. Kā citus nerezidentus uzrāda tos nerezidentus, kuri nav pārskata sniedzēja tiešie investori, ārvalstu māsas uzņēmumi un tiešo investīciju uzņēmumi.

13. Uzkrātos procentus iekļauj tajā pārskata aktīvu vai pasīvu pozīcijā, kurā attiecīgie aktīvi vai pasīvi atspoguļoti (piemēram, termiņnoguldījumi, parāda vērtspapīri).

14. Ailē "Valsts kods" uzrāda divu burtu kodu saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 "Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi". Starptautiskās organizācijas kodu uzrāda saskaņā ar Latvijas Bankas uzturēto sarakstu "Starptautisko organizāciju kodi un sektori".

15. Ailē "Darījuma partnera sektora kods" uzrāda darījuma partnera sektora kodu saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

16. Pozīcijas "Finanšu instrumentu kontos ārvalstīs" ailēs "Valsts kods" un "Darījuma partnera sektora kods" uzrāda attiecīgā finanšu instrumenta emitenta valsts un sektora kodu.

17. Ailē "Citas pārmaiņas" uzrāda tās pārmaiņas ceturkšņa laikā, kuras nav radušās darījuma, cenu pārmaiņu vai valūtas kursa svārstību rezultātā (piemēram, pārklasifikācija, kredītu norakstīšana).

18. Ailē "Termiņa dalījuma kods" uzrāda termiņa dalījuma kodu pēc aizdevuma vai aizņēmuma sākotnējā termiņa saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

19. Ailē "Aizdevuma mērķa kods" uzrāda aizdevuma mērķa kodu, ja darījuma partnera sektors ir "Mājsaimniecība" vai "Mājsaimniecības apkalpojošā bezpeļņas organizācija", saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu.

20. Ja nav iespējams uzrādīt pilnu informāciju nepieciešamajā dalījumā pārskata 1. un 2. sadaļā, pārējo šādu informāciju uzrāda katras sadaļas beigās, ailē "Rindas kods" norādot atbilstošo pārskata pieczīmju rindas kodu.

21. Pozīcijā "Aktīvi pārvaldīšanā" ietver aktīvus, kurus pārskata sniedzējs pārvalda savā vārdā klienta labā, ja pārskata sniedzējs ieguvis šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu un no tiem izrietošās saistības neuzrāda pārskata sniedzēja bilancē.

22. Pozīcijā "Ārpusbilances saistības" ietver gan iespējamās saistības (galvojumus, garantijas, indosamentus, akceptus (izņemot pašu akceptus), saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības), gan saistības pret klientiem (saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju, saistības par kredītu izsniegšanu, līgumi par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumi par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem u.tml. saistības).

23. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

24. Pirmo pārskatu pārskata sniedzējs iesniedz Latvijas Bankai par 2018. gada 1. ceturksni līdz 2018. gada 15. aprīlim.