Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 488

Rīgā 2017. gada 8. septembrī (prot. Nr. 43 1. §)

Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 24.0. versija)

1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 24.0. versijā projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" (turpmāk - projekts) aprakstu un projekta izmaksas 1 700 000 euro apmērā.

2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Būvniecības valsts kontroles biroju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk - 2.2.1.1. pasākums) ietvaros.

3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem.

4. Noteikt Būvniecības valsts kontroles biroju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.

5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta uzturēšanas izmaksas ne vairāk kā 132 700 euro gadā, tai skaitā:

5.1. 12 662 euro segt no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 20.00.00 "Būvniecība" pieejamiem līdzekļiem;

5.2. 120 038 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus.

6. Tieslietu ministrijai (Tiesu administrācijai) līdz 2018. gada 30. jūnijam izstrādāt risinājumu datu apmaiņai starp Būvniecības informācijas sistēmu un Tiesu administrācijas uzturēto Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, lai nodrošinātu būvniecības procesa tiesiskumu un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā ierakstīto nekustamo īpašumu nodalījuma informācijas saņemšanu tiešsaistē.

7. Ekonomikas ministrijai līdz projekta pabeigšanai nodrošināt Būvniecības informācijas sistēmā no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu apmaiņas ietvaros saņemtā teksta un telpisko datu vizualizēšanu.

8. Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādāt risinājumu datu apmaiņai starp Būvniecības informācijas sistēmu un Tiesu administrācijas uzturēto Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, lai nodrošinātu jaunbūves ierakstīšanas procesu un informācijas saņemšanu par ēkas nodošanu ekspluatācijā.

9. Valsts zemes dienestam līdz 2018. gada 30. jūnijam izstrādāt tīmekļa pakalpi, kas nodrošina pieeju digitālajā dokumentu krātuvē uzkrātajiem dokumentiem, un Ekonomikas ministrijai līdz projekta pabeigšanai to integrēt Būvniecības informācijas sistēmā.

10. Tieslietu ministrijai un Ekonomikas ministrijai līdz 2017. gada 1. decembrim izvērtēt jautājumu par Būvniecības informācijas sistēmas pieeju Augstas detalizācijas topogrāfiskās uzmērīšanas centrālajai datubāzei, kā arī tās uzturēšanu un finansējumu. Ja nepieciešams, Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2018. gada 30. jūnijam sagatavot tiesību aktus par grozījumiem attiecīgajos normatīvajos aktos.

11. Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt iespēju šajā rīkojumā minēto sistēmu savietošanai izmantot Valsts informācijas sistēmu savietotāju.

12. Tieslietu ministrijai pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta "Kadastra informācijas sistēmas modernizācija un datu pakalpojumu attīstība" apstiprināšanas izvērtēt iespēju pilnveidot un attīstīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Būvniecības informācijas sistēmas datu apmaiņu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 

(Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2017. gada 8. septembra
rīkojumu Nr. 488)

Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)

Projekta apraksts (kopsavilkums)

Projekta "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta)" (turpmāk - projekts) mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, lai samazinātu administratīvo slogu, uzlabotu pakalpojumu pieejamību, veicinātu valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību. Projekta laikā ir plānots Būvniecības informācijas sistēmā (turpmāk - BIS) pilnveidot vai izstrādāt no jauna vairākus procesus, tai skaitā:

1) īstenot BIS elektronisko būvprojekta ieviešanu un saskaņošanu. Tas ļautu mazināt administratīvo slogu būvniecības pasūtītājam un paātrinātu būvprojekta saskaņošanas procesu ar inženierkomunikāciju turētājiem, būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas;

2) ieviest BIS būvju ekspluatācijas uzraudzības atbalsta moduli, lai pilnveidotu un padarītu efektīvāku būvju ekspluatācijas uzraudzības procesu un informētu sabiedrību par būvju stāvokli;

3) veidot automātisku informācijas apmaiņu starp BIS, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, mazinot slogu datu aktualizēšanas pieprasījuma iesniedzējam un elektronizējot procesu tā, lai informācija par būvi visās minētajās informācijas sistēmās būtu aktuāla ar nosacījumu, ka iesniedzējs ir izpildījis visas normatīvajos aktos minētās prasības;

4) nodrošināt būvkomersantu vērtēšanu atbilstoši to profesionālajai pieredzei, kompetencēm, finansiāli ekonomiskajiem rādītājiem un ilgtspējai, lai atvieglotu atbilstošu pretendentu atlasi iepircējam un samazinātu to gadījumu skaitu, kad izvēlētā pretendenta kompetenci apšauba cits iepirkuma pretendents;

5) izstrādāt BIS papildinājumus iesaistīto pušu savlaicīgai apziņošanai, mazinot būvniecības procesa pārtraukumus neiesniegtu dokumentu dēļ, kā arī veicinot operatīvu informācijas apmaiņu problēmu gadījumā starp visām iesaistītajām pusēm un efektīvu problēmu risināšanu;

6) attīstīt BIS funkcionalitāti, lai reģistrētu un apstrādātu ziņas par uzņēmuma energoaudita pārskatu un nodrošinātu Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumos Nr. 487 "Uzņēmumu energoaudita noteikumi" minēto prasību ievērošanu;

7) ieviest tiešsaistes risinājumu, lai par energoefektivitātes uzlabošanai veikto pasākumu un to rezultātā sasniegto ietaupījumu ziņotu komersantiem, mazinātu administratīvo slogu un veicinātu procesu elektronizāciju;

8) izveidot informācijas platformu, kurā tiktu sniegta, apkopota un būtu viegli pieejama un saprotama informācija attiecībā uz Latvijā izvirzītajām prasībām būvizstrādājumiem.

Projekta mērķi

1. Administratīvā sloga samazināšana privātpersonām un juridiskām personām:

• nodrošinot elektronisku būvniecības dokumentu saskaņošanas funkcionalitāti un tādējādi samazinot būvniecības ieceru īstenošanai nepieciešamo laiku;

• pakalpojumu sniegšanas procesā atkalizmantojot publiskajā pārvaldē jau pieejamus datus un tādējādi atvieglojot pakalpojumu saņemšanu privātpersonām un saimnieciskās darbības veicējiem.

2. Valsts pārvaldes efektivitātes veicināšana:

• samazinot informācijas dublēšanos vairākās valsts informācijas sistēmās;

• samazinot papīra dokumentu apriti;

• pilnveidojot BIS saskarnes ar valsts informācijas sistēmām.

3. Pakalpojumu pieejamības uzlabošana un publisko datu atkalizmantošanas pieaugums:

• popularizējot un pilnveidojot BIS lietojamību;

• nodrošinot būvkomersantu klasifikācijas datu publisku pieejamību;

• paplašinot pieejamo atvērto datu kopu skaitu un datu analīzes iespējas.

Darbības projekta mērķu sasniegšanai

1. Būvniecības ieceru un būvprojektu izskatīšanas un saskaņošanas pilnveide, nodrošinot elektronisku saskaņošanu ar normatīvajos aktos noteiktām pusēm, kā arī uzlabojot būvniecības pasūtītāju iespējas BIS izmantošanā.

2. Būvniecības procesa uzraudzības pilnveide.

3. Būvju ekspluatācijas uzraudzības pilnveide.

4. Pārskatu un informācijas analītikas moduļu uzlabošana.

5. Būvkomersantu datu pārvaldības pilnveide.

6. Būvspeciālistu datu pārvaldības pilnveide.

7. Ēku energoefektivitātes pārvaldības pilnveide.

8. Būvju un būvizstrādājumu galvenās raksturojošās informācijas uzturēšana.

9. BIS popularizēšana par esošo un jauno funkciju izmantošanu.

10. Nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu un vadlīniju izstrādāšana.

Projekta īstenošanā tiks izmantota Agile metodika, tas ir:

1) specifikāciju un programmatūras izstrāde tiks sadalīta nelielos posmos, lai nodrošinātu iespējami ātru rezultātu sasniegšanu;

2) specifikācijas tiks izstrādātas iteratīvi vairākās kārtās - biznesa procesi, sistēmas procesi, lietotāju stāsti;

3) specifikāciju izstrādē un sistēmas testēšanā no pirmās dienas tiks iesaistīti visu nākamo lietotāju grupu pārstāvji.

Plānotie rezultāta rādītāji

Nr. p. k. Rezultāta rādītājs Mērvienība Sākotnējā vērtība Sasniedzamā vērtība divus gadus pēc projekta beigām Sasniedzamā vērtība trīs gadus pēc projekta beigām
1. E-pakalpojuma "Elektroniska būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņojumu saņemšana" izmantošanas intensitāte % no kopējā pieprasījumu skaita 0 %* 50 % 90 %
2. Darbības procesa "Sertifikācijas institūciju saņemtie pieprasījumi" skaits elektroniskā formā % no kopējā pieprasījumu skaita 0 % 50 % 90 %
3. E-pakalpojuma "Iesniegums par būvkomersanta klasifikācijas piešķiršanu" izmantošanas intensitāte % no kopējā pieprasījumu skaita 0 % 80 % 90 %
4. E-pakalpojuma "Dati par publisko ēku ekspluatācijas stāvokli" izmantošanas intensitāte elektroniskā formā % no kopējā pieprasījumu skaita 0 % 80 % 90 %

Piezīme. * Uzsākot procesa elektronizāciju, šobrīd ir ieviesta tikai daļējā elektroniskā plūsma, kas nenodrošina iespēju visu būvniecības administratīvo procesu virzīt elektroniski BIS sistēmā, līdz ar to sākotnējā vērtība ir 0. Pirmajā gadā pēc projekta ieviešanas elektronisko pieprasījumu skaita īpatsvars pret kopējo pieprasījumu skaitu e-pakalpojumam "Būvatļaujas izsniegšanas process" ārpus Rīgas bija 1322/3686, bet e-pakalpojumam "Būvniecības iecere" - 123/11966. Jāņem vērā, ka būvvaldes un institūcijas, kas pilda būvvaldes funkcijas, BIS lietošanu ir uzsākušas pakāpeniski no 2015. gada augusta un Rīgas pilsētas būvvalde kavējas ar darbu uzsākšanu BIS sistēmā.

Plānotie iznākuma rādītāji

Nr. p. k. Iznākuma rādītājs Mērvienība Starpvērtība (divus gadus pēc projekta sākuma) Sasniedzamā vērtība projekta beigās
1. Pilnveidoti vai no jauna izstrādāti publiskās pārvaldes procesi skaits 4 7
2. Publicētās datu kopas Atvērto datu portālā skaits 5 13

Projekta finansējuma kopējais apjoms ir 1 700 000 euro.

Projekta īstenošanas laiks ir 36 mēneši.

Saistība ar iepriekšējā plānošanas perioda projektiem, projekta lietderība un ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa rezultāta rādītājos

Projekts ir saistīts ar Ekonomikas ministrijas īstenoto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.2. prioritātes "Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana" 3.2.2. pasākuma "IKT infrastruktūra un pakalpojumi" 3.2.2.1. aktivitātes "Publiskās pārvaldes elektronisko pakalpojumu un informācijas sistēmu attīstība" 3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība" ietvaros izstrādāto projektu "Būvniecības informācijas sistēmas izstrāde" (ID. 3DP/3.2.2.1.1/08/IPIA/IUMEPLS/004). Projekta ietvaros tiks saglabāta un izmantota minētā projekta ietvaros izstrādātā BIS funkcionalitāte un tehniskā infrastruktūra, veidojot jaunus BIS funkcionalitātes blokus un attīstot esošos.

Esošie BIS funkcionalitātes bloki (publiskie pakalpojumi), kas tiks pilnveidoti:

1) būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņojuma saņemšana;

2) būvspeciālista sertifikācija;

3) dati no būvkomersantu reģistra.

BIS funkcionalitātes bloki (publiskie pakalpojumi), kas tiks izstrādāti no jauna:

1) atgādinājumu saņemšana;

2) dati no būvizstrādājumu atbilstības prasību reģistra;

3) dati no Latvijā akreditēto uzņēmumu energoauditoru reģistra;

4) dati par publisko ēku ekspluatācijas stāvokli;

5) iesniegums par būvkomersanta klasifikācijas piešķiršanu.

Projekta īstenošana sekmēs:

1) Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2014.-2020. gadam īstenošanu;

2) administratīvā sloga samazināšanu iedzīvotājiem;

3) publiskās pārvaldes efektivitāti;

4) publiskās pārvaldes informācijas pieejamību.

Atbilstoši projekta plānotajam budžetam 1 700 000 euro, papildus paredzot 132 700 euro gadā sistēmas uzturēšanai (neskaitot esošās sistēmas uzturēšanas izmaksas 276 500 euro gadā, kopējās uzturēšanas izmaksas veidos 409 200 euro gadā), kopumā 10 gadu periodā projekta izstrādes un papildus funkcionalitātes uzturēšanas izmaksas veido 3 027 000 euro.

Indikatīvi sociālekonomisko ieguvumu aprēķini

1. Administratīvā sloga samazinājums privātpersonām un komersantiem būvprojekta saskaņošanas procesā. Administratīvā sloga samazinājums rodas, samazinot laiku, kas nepieciešams sākotnēji izstrādātā elektroniskā būvprojekta noformēšanai, izdrukāšanai un iesniegšanai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, izskatīja un apstiprināja 4 463 būvprojektus, kuriem izsniegtas būvatļaujas. Ja pieņem, ka laiks, kas nepieciešams, lai izdrukātu un iesniegtu būvprojektu būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir vidēji divas cilvēkstundas (kopā 8926 cilvēkstundas, vidējā darba samaksa privātajā sektorā - 5,065 euro/h), tad sociālekonomiskais ieguvums no elektroniskas būvprojekta iesniegšanas gadā ir 45 200 euro (8926 x 5,065).

2. Pilnveidojot būvprojektu saskaņošanas procesu, tiks pilnveidota arī būvvalžu, iestāžu, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un inženiertīklu turētāju darba vieta BIS, uzlabojot informācijas apmaiņu, pieejamību un samazinot patērēto laiku būvprojekta izskatīšanai. Kopējais ietaupījums visām iesaistītajām pusēm uz vienu būvprojektu varētu būt vidēji divas cilvēkstundas. Kopējais sociālekonomiskais ieguvums no būvvalžu, iestāžu, kuras pilda būvvaldes funkcijas, un inženiertīklu turētāju darba vietu uzlabošanas gada laikā ir 45 200 euro (4463 x 2 x 5,065).

3. Administratīvā sloga samazinājums būvkomersantiem, kuri piedalās publisko iepirkumu procesā. Projektā izveidotais pakalpojums "Iesniegums par būvkomersanta klasifikācijas piešķiršanu" ļaus būtiski samazināt būvkomersantam nepieciešamo laiku iepirkuma dokumentu sagatavošanai. Publisko iepirkumu skaits būvniecības jomā pēdējo piecu gadu laikā ir vidēji 2 102 iepirkumi gadā. Pieņemot, ka katrā iepirkuma procedūrā ir vismaz divi kandidāti un katra piedāvājuma kvalifikācijas dokumentu sagatavošanai tiek patērētas piecas cilvēkstundas (cilvēkstundas likme - 5,065 euro), tad paredzamais kopējais ieguvums gadā ir 106 500 euro (2102 x 2 x 5 x 5,065).

4. Izmaksu ietaupījums, kas rodas, izmantojot BIS būves datu aktualizēšanai, - sniedzot ziņas par jaunbūvi vai izziņu par būves neesību dabā.

Lai veiktu jaunbūves reģistrāciju vai izslēgtu būvi no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, ir jāvēršas ar iesniegumu gan būvvaldē, gan Valsts zemes dienesta filiālē. BIS no 2016. gada janvāra līdz jūlijam ir reģistrēti aptuveni 500 iesniegumi par ēku neesību dabā un jaunbūves reģistrēšanu. Pieņemot, ka gadā iesniegumu skaits varētu sasniegt 1000, bet pēc BIS funkcionalitātes papildināšanas - 2000, iedzīvotāji, izmantojot BIS pakalpojumu, varētu ietaupīt trīs cilvēkstundas (cilvēkstundas likme privātajā sektorā - 5,065 euro), jo dokumenti nav jāiesniedz vairākās iestādēs. Šāda scenārija gadījumā sociālekonomiskais ieguvums no pakalpojuma ieviešanas varētu sasniegt 30 400 euro gadā (2000 x 3 x 5,065).

5. Nodrošinot elektroenerģijas ražotājiem un lielajiem enerģijas patērētājiem tiešsaistes ziņošanas formas par veiktajiem uzlabojumiem energoefektivitātes jomā un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, tiks ietaupīts komersantu laiks, jo nebūs nepieciešams apmeklēt iestādi klātienē vai nosūtīt ziņojumu, izmantojot pasta pakalpojumus (tiek pieņemts, ka komersanta ietaupījums ir viena stunda uz vienu ziņošanas reizi). Tiks ietaupīti arī Ekonomikas ministrijas administratīvie resursi, jo darbiniekiem, kas veic šo formu apkopošanu, tās nebūs manuāli jāievada sistēmā. Līdz ar datu saņemšanas risinājuma izveidi darbiniekiem nebūs jāveic saņemto datu apkopošana, jo risinājums nodrošinās automatizētu datu apkopošanu un uzskaiti. Tiks ietaupīts laiks, sagatavojot informāciju, kas ir jāsniedz Eiropas Komisijai. Tiek pieņemts, ka kopējais Ekonomikas ministrijas darbinieku laika ietaupījums ir 2,5 h uz vienu formu, savukārt vidējais apstrādājamo formu skaits gadā ir 1000. Ņemot vērā minēto, potenciālais sociālekonomiskais ieguvums no šā procesa uzlabošanas ir aptuveni 17 700 euro gadā ((1 + 2,5) x 1000 x 5,065).

6. Pilnveidojot būvspeciālistu datu pārvaldību, tiks samazināts administratīvais slogs būvspeciālistiem, kuri piesakās, uztur vai atjauno savus būvspeciālista sertifikātus. Tiks nodrošināta ērta un vienkārša maksājumu veikšana, uzlabota elektroniskā pieteikšanās un veikti citi uzlabojumi, vienam būvspeciālistam ietaupot vismaz 1 h uz pieteikšanās reizi. Būvspeciālistu reģistrā 2016. gadā ir reģistrēti 10506 aktīvi sertifikāti, veidojot 10506 h ietaupījumu. Papildu ietaupījums radīsies arī būvspeciālistu sertifikācijas institūcijās, kurām būs pieejami strukturēti un centralizēti dati, uzlabota elektroniskā datu apmaiņa, tai skaitā automātisku paziņojumu saņemšana un izsūtīšana. Uzlabojumi uz katru sertifikātu ļaus ietaupīt vidēji 1,5 h gadā jeb 15 759 h. Kopējais ietaupījums ir aptuveni 133 000 euro gadā ((10506 + 15 759) x 5,065).

Projekta īstenošanas sociālekonomiskais ieguvums 10 gadu periodā ir lielāks nekā 1 700 000 euro projekta investīcijas un 1 327 000 euro uzturēšanas izmaksas 10 gadu periodā, kas kopā veido izmaksas 3 027 000 euro apmērā.

Kopējā šajā sadaļā minēto sociālekonomisko ietaupījumu summa ir 3 7000 000 euro.

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 488Pieņemts: 08.09.2017.Stājas spēkā: 08.09.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 180, 11.09.2017. OP numurs: 2017/180.6
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
293412
08.09.2017
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva