Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta rīkojums Nr. 469
Rīgā 2017. gada 31. augustā (prot. Nr. 42 35. §) Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas sistēmu jomā (mērķarhitektūras 10.0. versija)
1. Apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 10.0. versijā projekta "Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls" (turpmāk – projekts) aprakstu (pielikums) un projekta izmaksas 1 680 000,00 euro apmērā. (Grozīts ar MK 04.12.2020. rīkojumu Nr. 730) 2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Valsts kanceleju iesniegt projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" (turpmāk – 2.2.1.1. pasākums) ietvaros. 3. Finansēt projektu 2.2.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumos Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" iekļautajiem nosacījumiem. 4. Noteikt Valsts kanceleju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta aprakstā plānoto rezultātu (tai skaitā finanšu rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu. 5. Pēc projekta pabeigšanas noteikt projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 2022. gadā un 2023. gadā 235 248 euro un turpmākajos gados 232 520 euro gadā, tai skaitā: 5.1. 6 000 euro segt no Ministru kabineta budžeta programmā 01.00.00 "Ministru kabineta darbības nodrošināšana, valsts pārvaldes politika" pieejamiem resursiem; 5.2. 229 248 euro 2022. gadā un 2023. gadā un turpmākajos gados 226 520 euro normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt papildus. (MK 08.06.2022. rīkojuma Nr. 415 redakcijā) 6. Valsts kancelejai līdz projekta ieviešanai sagatavot tiesību aktu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2009. gada 15. decembra instrukcijā Nr. 19 "Tiesību akta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība", lai nodrošinātu datu sistematizēšanu tiesību aktu sākotnējās ietekmes izvērtējumu ziņojumos (anotācijās) un datu uzkrāšanu. 7. Atbalstīt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras 10.0. projekta "Vienotais tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāls" konsolidēto aprakstu (kopsavilkumu). (MK 08.06.2022. rīkojuma Nr. 415 redakcijā) Ministru prezidents Māris Kučinskis
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Apstiprināts ar
Ministru kabineta 2017. gada 31. augusta rīkojumu Nr. 469) (Projekts MK 08.06.2022. rīkojuma Nr. 415 redakcijā) Projekta apraksts (kopsavilkums) Vienotā tiesību aktu projektu (turpmāk – TAP) izstrādes un saskaņošanas portāla (turpmāk – TAP portāls) izveides mērķis ir Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, nodrošinot sabiedrībai pieejamāku līdzdalību un valsts pārvaldei efektīvāku un ātrāku TAP izstrādes un saskaņošanas procesu, kā arī sēžu vadības procesu pilnveidošana (darba kārtību projektu izstrāde un apstiprināšana, protokolu izstrāde un parakstīšana, rezolūciju gatavošana, Ministru kabineta sēdē pieņemto dokumentu pārvaldība), tai skaitā Ministru kabineta un Ministru kabineta komitejas sēžu, Valsts sekretāru sanāksmju organizēšanas un norises informācijas sistēmas (turpmāk – e-portfelis) funkcionalitātes pilnveidošana. TAP portālā būs pieejama vispārpieejama un ierobežotas pieejamības informācija. TAP portāla izveide izriet no vairākiem valdības uzdevumiem. Lai vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procesu un mazinātu administratīvo slogu, saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 58 50. §) "Informatīvais ziņojums "Par ministriju un to padotībā esošo iestāžu pārskatiem "Par padarīto 2013. gada 1. pusgadā atbilstoši izvirzītajiem mērķiem administratīvā sloga mazināšanā un valsts pārvaldes efektīvākā darbībā""" 3.1. apakšpunktu Valsts kancelejai tika uzdots īstenot pasākumus valdības lēmumu pieņemšanas procesa modernizācijai, nodrošinot TAP izstrādes un saskaņošanas procesa elektronizāciju un pieejamību sabiedrībai no priekšlikuma izstrādes līdz lēmuma pieņemšanai. Ministru kabinets 2014. gada 26. maija sēdē izskatīja Valsts kancelejas informatīvo ziņojumu "Par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides ieceri"1 un konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par šāda portāla izveidi. Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014. gada 30. decembra rīkojumu Nr. 827 "Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam") Valdības centra stiprināšanai ir dots uzdevums "izstrādāt un ieviest vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu". Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punkts paredz, ka tiks ieviesta e-pārvalde publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojumā Nr. 275 "Par valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" par tautsaimniecības stiprināšanas prioritāro rīcības plāna pasākumu tika noteikta vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP) izveide, paredzot šādus darbības rezultātus: "1. Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas. 2. Samazināts slogs tiesību aktu projektu izstrādātājiem un pilnveidots tiesiskā regulējuma kvalitātes nodrošināšanas mehānisms. 3. Balstoties uz labāku analīzi, efektīvāk izmantoti valsts pārvaldes cilvēkresursi un kvalitatīvāk sagatavoti lēmumi. 4. Uzlabots Latvijas reitings Globālajā konkurētspējas indeksā tādās pozīcijās kā pārredzamība valdības politikas veidošanā, tiesiskā regulējuma radītais slogs un neefektīvu izdevumu samazināšana." Valsts kancelejas stratēģiskā darbības virziena 2.1.1. "Pieņemto normatīvo aktu kvalitātes uzlabošana un vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveidošana" rezultātā plānots: "Sekmēt sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kas balstīta uz tiesiskuma stiprināšanu, sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes procesos un kvalitatīvu valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu. Pilnveidot normatīvo aktu jaunrades procesu, lai sadarbībā ar iesaistītajām pusēm uzlabotu pieņemto normatīvo aktu kvalitāti, novērstu to pastāvīgu grozīšanu un pārāk detalizētu tiesisko regulējumu, kā arī samazināt normatīvo aktu apjomu un skaitu, nodrošinot labāku pārvaldību un mazinot administratīvo slogu." Ar pakalpojumiem saistīto informācijas sistēmu arhitektūras rekomendējamā modeļa izstrādes mērķarhitektūra un tās ieviešanas ceļa karte: "Sabiedrības iesaistīšana tiesību normu izstrādē un politikas plānošanā izpaudīsies caur tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas (koprades) portālu. Šis risinājums atvieglos valsts pārvaldes iestāžu darbību: • veicinās starpiestāžu sadarbību, izstrādājot dokumentu koprades vietnē (wikipēdijas ideja); • atslogojot iestāžu un valsts centralizētās lietvedības sistēmas un atrisinot to savietojamības problēmas." Ministru kabineta apstiprinātajās Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam attiecībā uz publiskās pārvaldes pamatdarbības procesu modernizāciju un optimizāciju uzsver: • pirms IKT ienākšanas tautsaimniecībā publiskajā pārvaldē darba organizācijai vienīgā plaši pieejamā informācijas uzkrāšanas un pārneses tehnoloģija bija papīra dokuments. Šī tehnoloģiskā īpatnība lielā mērā arī ir noteikusi publiskās pārvaldes darba organizācijas principus un tradīcijas. Agrīnajā publiskās pārvaldes elektronizācijas posmā publiskās pārvaldes IKT risinājumi pārsvarā tika veidoti, balstoties uz šo dokumentorientēto informācijas apstrādi, pirmkārt, automatizējot vien šo dokumentu radīšanu, uzglabāšanu un pieejamību, un, otrkārt, cenšoties no šīs dokumentorientētās informācijas arhitektūras izdalīt strukturētus datus, veidojot elektroniskas datubāzes un reģistrus. Šo situāciju publiskajā pārvaldē zināmā mērā raksturo sarunvalodā izveidojies apzīmējums "papīru bīdīšana"; • mūsdienu izpratne par IKT iespējām ļauj attīstīties tālāk, konceptuāli atsakoties no dokumenta kā publiskās pārvaldes procesu un informācijas organizācijas ass, kas pilda tikai informācijas nesēja funkciju, tā vietā liekot informāciju pašu par sevi, kura tiek radīta, uzkrāta, apstrādāta un izplatīta digitāli, pieļaujot tās pārveidošanu uz/no analogā formāta tikai klientu apkalpošanas vajadzībām (digital by default). Projekta mērķi 1. Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas procesa modernizēšana, nodrošinot efektīvāku un ātrāku valsts pārvaldes TAP izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un kontroles procesu (PM1). Mērķa sasniegšanai nepieciešams: • izstrādāt un ieviest vienotu valsts pārvaldes TAP koprades vidi (izstrāde, saskaņošana, apstiprināšana, kontrole) (TAP portālu); • veikt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos, nosakot pēc būtības jaunu kārtību valsts pārvaldes TAP izstrādē un saskaņošanā, aizstājot dokumentorientētu procesu ar tādu, kuram pamatā ir pati informācija; • apmācīt iestāžu darbiniekus darbam ar TAP portālu; • nodrošināt TAP sākotnējās ietekmes (ex-ante) ziņojumu (anotāciju) un ietekmes pēcpārbaudes izvērtējumu (ex-post) datu uzkrāšanu, analīzi un pieejamību; • pilnveidot sēžu vadības procesu (darba kārtību projektu izstrāde un apstiprināšana, protokolu izstrāde un parakstīšana, rezolūciju gatavošana, Ministru kabineta sēdē pieņemto dokumentu pārvaldība, dalība (tai skaitā attālināta) Ministru kabineta sēdēs), tai skaitā pilnveidot e-portfeļa funkcionalitāti. 2. Uzlabot sabiedrības līdzdalības vidi tiesību aktu jaunrades procesā, tādējādi iedzīvinot atvērtās pārvaldības (open government2) principu un iniciatīvas, un nodrošinot atbilstību Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam3 (PM2) Mērķa sasniegšanai nepieciešams: • izstrādāt un ieviest piekļūstamu4 TAP portāla publisko sadaļu, nodrošinot sabiedrības informēšanu un līdzdalību TAP izstrādē; • izstrādāt un ieviest TAP portāla e-pakalpojumu "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana"; • veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma. 2. kārta" (turpmāk – PIKAPS 2. kārta) projektu ietvaros un Valsts reģionālās attīstības aģentūru (turpmāk – VRAA) projekta "Pakalpojumu sniegšana un pārvaldības platforma" (turpmāk – PSPP) ietvaros. Darbības projekta mērķu sasniegšanai 1. TAP portāla izstrāde un ieviešana atbilstoši mērķarhitektūrā noteiktiem publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principiem. 2. TAP izstrādes un saskaņošanas normatīvās bāzes sagatavošana un apstiprināšana, tai skaitā izmantošanas pienākuma noteikšana tiesību aktos un atteikšanās no dokumentorientētas plūsmas. 3. Sabiedrības informēšana un izglītošana par TAP portālu sadarbībā ar VARAM PIKAPS 2. kārtas projektu un VRAA PSPP projekta ietvaros. 4. E-pakalpojuma "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana" izstrāde un ieviešana atbilstoši mērķarhitektūrā noteiktiem publiskās pārvaldes informācijas sistēmu konceptuālās arhitektūras principiem. 5. Esošā valsts pārvaldes TAP informācijas apstrādes procesa sistēmanalīze, identificējot vājās vietas un apkopojot procesa norises mērījumus, un uzlabotā datu apstrādes procesa izstrāde. Plānotie rezultāta rādītāji
Plānotie iznākuma rādītāji
Projekta kopējais plānotais finansējuma apjoms ir 1 680 000 euro, no tā 1 428 000 euro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (85 %) un 252 000 euro ir valsts budžeta līdzfinansējums (15 %). Projektu plānots īstenot 45 mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas par projekta īstenošanu (neskaitot TAP portāla ekspluatācijas atbalstu, tai skaitā garantijas apkalpošanu). Apreķināts, ka plānotās TAP portāla uzturēšanas izmaksas gadā ir 14 % no kopējām izstrādes izmaksām, tas ir, 235 248 euro, tai skaitā: • infrastruktūras uzturēšana (tai skaitā darbības atjaunošana citā datu centrā, monitorings, tīkla aizsardzība, serveru operētājsistēmu uzturēšana un administrēšana, datubāzu vadības sistēmu serveru uzturēšana un administrēšana, lietotņu uzturēšana un administrēšana, trešo pušu programmatūras licences, vides un resursu uzturēšanas ikgadējās izmaksas, IT drošības audits); • administrēšana un lietotāju atbalsts (tai skaitā sistēmas administratora un lietotāju atbalsta speciālista atlīdzība, kas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu noteikta kā piemaksa par papildu darbu esošajiem Valsts kancelejas darbiniekiem, kā arī, lai ievērotu TAP portāla drošības prasības, nepieciešams ierīkot atsevišķas portāla administratora un atbalsta speciālista darba vietas (datori), kas paredzētas darbam tikai ar TAP portālu, lietotāju kļūdu pieteikumu sistēmas izstrāde un uzturēšana, neatkarīgu ekspertu lietojamības tests pēc sistēmas nodošanas ekspluatācijā, statistikas un datu plūsmas analīzes rīka licence, lietotāju apmācība); • programmatūras uzturēšana un izmaiņas (tai skaitā portāla izmaiņu pieprasījumi, portāla uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksas, programmatūras licences). Piezīme. Uzturēšanas izmaksu vērtējums ir indikatīvs un tiks precizēts projekta gaitā. Sociālekonomiskais indikatīvais lietderīgums Īstenojot TAP portāla izveidi, valsts pārvaldei un sabiedrībai būs vairāki ieguvumi un resursu ietaupījumi, kas atsvērs ieguldītās investīcijas šāda mēroga projekta ieviešanā. 1. Sagaidāmā investīciju atdeve ir vērtēta šādām izmaksu samazināšanas pozīcijām: a) lietvežu darba ietaupījums, b) TAP un citu saistīto dokumentu projektu, to izziņu un atzinumu sagatavošana un saskaņošana, c) TAP izsludināšanas un virzības procedūras vienkāršošana, d) TAP kvalitātes uzlabojumi e-pakalpojuma ieviešanas rezultātā. Veicot sākotnējo sociālekonomisko ieguvumu analīzi, balstoties uz pašreizējiem TAP informācijas apstrādes datiem un plānojot risinājuma ieviešanas ieguvumus, indikatīvi ir aprēķināti šādi summārie rezultāti: • personāla resursu samazinājums gadā – 673 cilvēkmēneši; • sociālekonomiskais ietaupījums – 1 363 891 euro. 2. Piedāvātā TAP portāla īstenošana paredz sabiedrības uzticēšanās palielinājumu valsts pārvaldei, iesaistot to lēmumu pieņemšanā un demonstrējot likumu pieņemšanas procesa caurspīdīgumu. Lietotājiem būs pieejama ērta vide, kurā vienkārši ieraudzīt visu TAP apspriešanas procesā iesaistīto pušu komentārus un ierosinājumus, gan tos, kas ir ņemti vērā, gan tos, kas noraidīti, kā arī atbilstošos pamatojumus. Ieinteresētās personas varēs pieteikties uz informatīvajiem ziņojumiem tiesību aktu noteiktā sfērā vai konkrētas likumdošanas iniciatīvas sakarā un automātiski saņemt informāciju par jaunumiem un/vai izmaiņām par viņus interesējošo jomu. 3. Tiks nodrošināta augstāka valsts pārvaldes darba efektivitāte un būtiski lielāks informācijas aprites ātrums – risinājums būtiski uzlabos informācijas apriti, jo saīsināsies kopējais TAP un attīstības plānošanas dokumentu projektu izsludināšanai un saskaņošanai nepieciešamais laiks (nebūs jāgaida noteikta nedēļas diena projekta izsludināšanai, un atzinuma sniegšanas periods sāksies uzreiz pēc projekta izsludināšanas), visiem projektiem būs vienota saskaņošanas procedūra, izsludinot un iesniedzot visus projektus TAP portālā (nebūs vairākas projektu saskaņošanas procedūras – parastā kārtība, saīsinātā izsludināšanas un saskaņošanas procedūra (Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" (turpmāk – MKKR 73.1 punkts), projekti, kurus nav nepieciešams izsludināt un kuriem noteikta atsevišķa saskaņošanas procedūra (MKKR 73. un 111. punkts), steidzamības kārtībā iesniegtie projekti (MKKR 116. punkts), tādējādi tiks samazināts slogs neautomatizētu darbību veikšanai. 4. Piedāvātais TAP portāla risinājums ar procesu standartizāciju un TAP pieejamību vienuviet atvieglos TAP sagatavošanas, izsludināšanas, viedokļu apkopošanas un saskaņošanas procesus, kā arī atvieglos lietvedības, oficiālās publicēšanas un sistematizācijas procesus. TAP izstrādei tiks veidotas jau gatavas sagataves, kur vairāk laika varēs veltīt TAP saturam, ne noformējumam. 5. Nodrošinot datu apmaiņu ar ārējām informācijas sistēmām, tiks nodrošināta un uzlabota datu kvalitāte un apstrādes ātrums. 6. Būtiski tiks sašaurināta dokumentu aprites un uzdevumu kontroles sistēmas DAUKS funkcionalitāte. Visa ar TAP saistītā informācija un tās aprite tiks iekļauta TAP portālā, tādējādi nevajadzēs nodrošināt masīvas datu apmaiņas plūsmas caur DAUKS. 7. TAP portāla projekta īstenošana, izmantojot e-pakalpojumu "Tiesību aktu projektu sabiedriskā apspriešana", nodrošinās sabiedrībai iespēju apspriest TAP digitālā vidē. 8. Tiks izmantotas valsts rīcībā esošās koplietošanas komponentes, piemēram, www.latvija.lv lietotāju autentifikācijas rīki, tādējādi nedublējot jau esošu risinājumu izstrādi un ekonomējot resursus. 9. Sabiedrībai atkalizmantošanai būs pieejamas atvērto datu kopas. 10. Nākotnē, attīstot TAP portālu un piesaistot nepieciešamo finansējumu, iespējams to veidot kā vienotu valsts un pašvaldību TA portālu, kurā papildus valsts tiešās pārvaldes TA apritei tiktu iekļauta arī pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde pēc vienotiem standartiem un to aprite. Nākotnē, iespējams, lietderīgi būtu TAP portālā iekļaut arī Politikas plānošanas informācijas sistēmu POLSIS, Pētījumu un publikāciju datubāzi u. c., tādējādi veidojot arvien lielāku resursu ekonomiju, samazinot valstī uzturamo informācijas sistēmu skaitu un nodrošinot unificētus risinājumus, kā arī nākamajās kārtās attīstīt TAP portāla funkcionalitāti. Ieguldījums specifisko atbalsta mērķu sasniegšanā Projekts pilnībā atbilst šādiem Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošanas mērķarhitektūras noteiktajiem mērķiem6:
Ieguldījums specifiskā atbalsta mērķa noteiktajās izmaiņās Īstenojot TAP portāla izveidi, valsts pārvaldei un sabiedrībai būs vairāki ieguvumi un resursu ietaupījumi, kas atsvērs ieguldītās investīcijas šāda mēroga projekta ieviešanā. Tiesību aktu izstrādātājiem valsts pārvaldē būtiski tiks mazināts slogs, kas saistīts ar tehnisku (neautomatizētu) darbību veikšanu, sagatavojot un saskaņojot tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus, ļaujot vairāk laika veltīt satura kvalitātei. Portāls nodrošinās arī procesa ekonomiju, jo saīsināsies tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izsludināšanas un saskaņošanas laiks, ministrijām pašām izstrādātos projektus izsludinot TAP portālā. Tiks vienkāršota projektu izsludināšanas un virzības procedūra, jo, izsludinot visus projektus vienuviet, nebūs vairākas paralēlas projektu saskaņošanas un iesniegšanas procedūras. TAP portāls atvieglos tiesību aktu projektu sagatavošanas, izsludināšanas, viedokļu apkopošanas, saskaņošanas procesus, kā arī atvieglos lietvedības, oficiālās publicēšanas un sistematizācijas procesus. TAP portāla lietošana būs intuitīvi saprotama. Ar TAP portāla izveidi tiks optimizēti ministriju resursi, jo tiks izveidota vienota ministriju un to padotības iestāžu TAP izstrādes darba vide, izslēdzot nepieciešamību katrai ministrijai uzturēt savu atsevišķu vidi TAP izstrādei. Ministriju dokumentu vadības sistēmās nebūs jāuztur ar TAP izstrādi, apriti un kontroli saistītā informācija. Tiks optimizēta Valsts kancelejas darba vide, izslēdzot no tās un iekļaujot TAP portālā ar TAP izstrādi saistītās funkcijas. Tiks pārstrādāts e-portfelis un integrēts TAP portālā un turpmāk kalpos tikai kā ministru darba vide sēžu laikā, jo pārējiem lietotājiem visa nepieciešamā informācija par TAP būs pieejama portālā. Sabiedrībai šāda TAP portāla izveide dos iespēju vienuviet sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam, sākot no idejas līdz lēmumam Ministru kabinetā, kā arī paplašinās sabiedrības līdzdalības iespējas tiesību aktu projektu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē. Projekts pilnībā atbilst šādām mērķarhitektūrā paredzētajām izmaiņām (iznākumiem):
1 Informatīvais ziņojums "Par vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveides ieceri" http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40323250 2 http://www.opengovpartnership.org/country/latvia/commitment/improving-quality-involvement-society-and-civil-society-organisations. 3 http://likumi.lv/doc.php?id=260931. 4 https://likumi.lv/ta/id/316109-kartiba-kada-iestades-ievieto-informaciju-interneta. 5 85 % no visiem viedokļa sniedzējiem ietver: 6 Ar pakalpojumiem saistīto informācijas sistēmu arhitektūras rekomendējamā modeļa izstrāde. Mērķarhitektūra un tās ieviešanas ceļa karte, 17. lpp. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu ieviešanu publiskās pārvaldes informācijas ..
Statuss:
Spēkā esošs
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|