Deklarācijas sadaļa un rīcības joma |
Deklarācijā dotā uzdevuma numurs |
Pasākuma numurs |
Deklarācijā dotais uzdevums |
Rīcības plāna pasākums |
Darbības rezultāts |
Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP
rādītājs (ja attiecināms) |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
001. |
1.1. |
Panāksim lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu
īstenošanu Latvijā, aktivizējot un koordinējot publiskās
pārvaldes darbību labvēlīgas investīciju vides veidošanā un
investīciju piesaistē. |
Pilnveidot investīciju piesaistes mehānismu (jeb POLARIS) valsts
un pašvaldību iesaistei investīciju piesaistē, veicinot vienotu
pieeju publiskajā pārvaldē investīciju projektu
apkalpošanai. |
Pilnveidots investīciju piesaistes (POLARIS) process par
pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju iesaisti
investīciju projektu sagatavošanā:
1) veiktas izmaiņas POLARIS padomes darba organizācijā, t.
sk. izveidota POLARIS sagatavošanas darba grupa;
2) katrā POLARIS padomē ietilpstošajā ministrijā ir
noteikta par ārvalstu tiešo investīciju piesaisti atbildīgā
amatpersona un veiktas minēto amatpersonu apmācības par
ārvalstu tiešo investīciju piesaisti;
3) investīciju piesaistes atbalsta instrumenta ietvaros
izstrādāts pilotprojekts konkrētam investoram (finansējums
pilotprojekta izstrādei no valsts budžeta programmas "Līdzekļi
neparedzētiem gadījumiem").
|
110, 111,
114, 115 |
EM |
LIAA,
nozaru ministrijas |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
002. |
2.1. |
Nodrošināsim vienotu valsts un pašvaldību piedāvājumu
vietējiem un ārvalstu investoriem (piesaistāmo investīciju
projektu portfelis), kas ietver labi izstrādātus privātā un
publiskā sektora investīciju projektus, piesaistot tiem
finansējumu no katra definētā globālā mērķa reģiona
(noteikti ar konkrētiem parametriem izmērāmi sasniedzamie
rezultāti – piesaistīto investīciju apjoms euro pa gadiem no
mērķa reģiona). |
1.
Veikt perspektīvo investīciju piesaistes 6 sektoru analīzi un
pārskatīt investīciju piedāvājumu sagatavošanai.
Efektīvākai investīciju piesaistes nodrošināšanai, izvērtēt
tautsaimniecības sektorus, identificējot nišas ar investīciju
potenciālu, vērtējot Latvijas priekšrocības, t.sk. pieejamo
infrastruktūru un darbaspēku.
2. Balstoties uz sektoru analīzes rezultātiem sagatavot
pilnvērtīgus un perspektīvus investīciju projektu
piedāvājumus potenciālajiem investoriem (portfelis). |
Izveidots vienots starptautiski konkurētspējīgu 7 lielo
investīciju projektu portfelis potenciālajiem investoriem. |
110, 111,
114, 115 |
EM |
VARAM, FM,
nozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības,
pašvaldības,
sociālie un sadarbības partneri (NVO, t.sk. LTRK, LDDK, LBAS,
LPS, LLPA) |
31.12.2016.,
31.12.2017.,
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
003. |
3.1. |
Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju
piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts
institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot
pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus
uzņēmējdarbības veicināšanai. |
Izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu
investīciju piesaistes procesā, tādejādi minimizējot tiešu
pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbības sektoros, kur eksistē
tirgus dalībnieki. |
1.
Iesniegts un apstiprināts MK mehānisms kādā veidā tiek
palielināta pašvaldību loma investīciju piesaistē.
2. Sagatavoti un regulāri aktualizēti pašvaldību piedāvājumi
potenciālajiem investoriem, iekļaujot informāciju par
pieejamajiem resursiem, finanšu un nefinanšu atbalsta
pasākumiem. |
110, 111,
114, 115 |
EM |
LIAA , FM, LPS
nozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības, pašvaldības,
privātais sektors |
1) 30.06.2017.,
2) 31.12.2016., 31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
003. |
3.2. |
Būtiski palielināsim pašvaldību
lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar
procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem,
vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus
instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai. |
Izvērtēsim iespējas atjaunot valsts
budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības
atbalstam , šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk
kā 3% apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa
ieņēmumiem. |
Izveidota mērķdotācija
pašvaldībām (apstiprināti MK noteikumi novirzot 3% uzņēmumu
ienākumu nodokli), kuras ietvaros atbalstīti komersanti plānojot
240 jaunu darba vietu izveidi un privātās investīcijas 10 000
000 euro apmērā. |
390, 374, 375 |
VARAM |
FM, EM |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
003. |
3.3. |
Būtiski palielināsim pašvaldību
lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar
procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem,
vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus
instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai. |
Sagatavosim priekšlikumus normatīvo
aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas
sniegt atbalstu uzņēmējiem. |
MK iesniegts ziņojums par
priekšlikumiem normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu
pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu
uzņēmējiem. |
390, 374, 375 |
VARAM |
FM, EM |
30.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
004. |
4.1. |
Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības
interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai
saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus
un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru
– enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība –
dalījumā). |
Lai
īstenotu ES likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto un
nodrošinātu Latvijas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret
klimata pārmaiņām noturīgu attīstību, izstrādāsim Latvijas
oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju periodam līdz
2050.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām
stratēģiju. Izstrādāsim alternatīvo degvielu infrastruktūras
ieviešanas plānu, kā arī nodrošināsim ikgadējo Latvijai
saistošo mērķu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un
oglekļa dioksīda piesaistei izpildi, nepieciešamības gadījumā
ieviešot ekonomiski pamatotus un uz mērķu sasniegšanu vērstus
papildus pasākumus. |
1)
Iesniegti MK divi attīstības plānošanas dokumenti, kuros
nodefinēti Latvijas mērķi un darbības virzieni oglekļa
mazietilpīgai attīstībai un pielāgošanās klimata
pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa signālus
komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā par
nepieciešamajām ražošanas, dzīvesveida un patēriņa
pārmaiņām, kā arī nodrošinot pamatu vidēja termiņa
attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenojamo
pasākumu identificēšanai.
2) Izstrādāts plāns, kas paredz pasākumus tālākai rīcībai,
lai izveidotu visaptverošu alternatīvo degvielu infrastruktūras
tīklu Latvijā, kas nodrošinās brīvu ar alternatīvajām
degvielām darbināmu transportlīdzekļu pārvietošanos
Latvijā.
3) Nodrošināta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju
samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu ikgadēja
sasniegšana, tādējādi izpildot starptautiskās saistības
periodā līdz 2020.gadam, un, sabalansējot izmaksas un ieguvumus
arī iespējamā 2030.gada mērķa kontekstā. |
438, 122, 199 |
VARAM |
EM, ZM, SM |
1) 30.06.2017.
2) 31.10.2016.
3) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
004. |
4.2. |
Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības
interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai
saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus
un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru
– enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība -
dalījumā). |
Īstenot papildus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus
pasākumus mežsaimniecībā, kas kompensē atmežošanas radīto
ietekmi uz oglekļa bilanci |
Īstenotas atbalsta programmas, kas dod ieguldījumu Latvijai
noteiktā klimata mērķa sasniegšanā. |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
004. |
4.3. |
Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības
interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai
saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus
un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru
- enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība -
dalījumā). |
Nodrošināt zinātniski pamatotu informāciju klimata politikas
formulēšanai zemes izmantošanas (ZIZIM) un meža resursu
stāvokļa novērtēšanas jomā, īstenojot nacionālo meža
monitoringu pilnā apmērā. |
Pieejama aktuāla informācija par zemes un meža resursu
izmantošanas stāvokli šo jomu pārraudzībai un klimata
politikas Latvijas pozīcijas aizstāvēšanai |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
004. |
4.4. |
Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības
interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai
saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus
un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas
samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru
- enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība -
dalījumā). |
Lai
fokusētos uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas
potenciālu lauksaimniecības sektorā, Valsts pētījumu
programmas ietvaros (2014-2017) ietvaros tiks sagatavota Latvijas
lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un
ieguvumu līkne (MACC) |
Lauksaimnieku vajadzībām sagatavota Latvijas lauksaimniecības
SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne
lauksaimniecības sektorā (MACC). |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
005. |
5.1. |
Izstrādāsim bioekonomikas attīstības stratēģiju - izveidosim
atbalsta instrumentus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru
sinerģijas izveidošanai ar farmācijas, būvniecības,
enerģētikas, IKT u. c. sektoriem, izstrādājot vietējos dabas
resursos bāzētus konkurētspējīgus produktus ar augstāku
pievienoto vērtību. |
Koordinēt un uzraudzīt Bioekonomikas stratēģijas izstrādi |
Izstrādāta bioekonomikas stratēģija, kas veicina atbalstu
pētniecībai, inovāciju radīšanai un ieviešanai
ekonomikā. |
|
ZM |
EM, VARAM, IZM, FM |
30.06.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.1. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Nodrošināt atbalstu lauku saimniecību konkurētspējas
veicināšanai, vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai, t.sk.
bioloģiskajai lauksaimniecībai, veikti ieguldījumi mežu
dzīvotspējas uzlabošanā |
Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un
sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu
politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos
mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas
uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.2. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Nodrošināt meža ugunsdrošības uzraudzības un meža
ugunsdzēsības tehnisko nodrošinājumu |
Paaugstināta tehniskā nodrošinājuma kapacitāte |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.3. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un
valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu |
Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana:
2016.g. ūdensnotekas -805 km; aizsargdambjus -65 km.
2017.g. ūdensnotekas -1587 km; aizsargdambjus -110 km.
2018.g. ūdensnotekas -1837 km; aizsargdambjus -110 km. |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.4. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Nodrošināt atbalstu zivsaimniecības konkurētspējas
veicināšanai, produktivitātes pieaugumam un ilgtspējīgas
ūdeņu resursu attīstības nodrošināšanai |
Projektu skaits, kuros tiek nodrošināts atbalsts zivsaimniecības
uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai – 255.
Atbalstīta zivsaimniecības uzņēmumu dalība 12
starptautiskajās izstādēs, veicinot vietējo ražotāju
produkcijas noieta tirgus attīstību.
Izstrādāts un īstenots zivju resursu mākslīgās atražošanas
plāns 2017-2020.gadam ūdeņu produktivitātes
palielināšanai.
Akvakultūras uzņēmumiem sniegtas lekcijas un konsultāciju
pakalpojumi par resursu izmantošanas efektivitāti un
konkurētspējas palielināšanu - 30. |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
006. |
6.5. |
Efektīvi un racionāli izmantosim
zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras,
piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu
izmantoto resursu produktivitāti. |
1) Sagatavosim jūras telpisko
plānojumu, kas atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijā
un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvā noteiktajiem
mērķiem ir saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.
2) Apstiprināsim ilgtermiņa tematisko plānojumu par publisko
infrastruktūru Baltijas jūras piekrastei, kas būs instruments
investīciju piesaistei Baltijas jūras piekrastes
pašvaldībās.
3) Pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus.
|
1) Tiks veicināta Baltijas jūras,
piekrastes un iekšējo publisko ūdeņu ilgtspējīga un efektīva
izmantošana un aizsardzība, pielāgojoties klimata pārmaiņām.
Iesniegts MK Jūras telpiskā plānojuma projekts, ar kuru tiks
veicināta Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu,
teritoriālās jūras un EEZ ilgtspējīga un efektīva
izmantošana. Jūras telpiskais plānojums atbilstoši Baltijas
jūras reģiona stratēģijai un ES Jūras telpiskās plānošanas
ietvardirektīvai noteiktajiem mērķiem būs saskaņots ar
Baltijas jūras reģiona valstīm.
2) Izstrādāts ilgtermiņa publiskās infrastruktūras
tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastei, kas būs
platforma koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību
robežām, kā arī atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai,
lai palielinātu piekrastes starptautisko konkurētspēju,
līdzsvarojot vides aizsardzības un attīstības intereses.
3) Tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru
kabinetā jauns normatīvais akts par publisko ūdeņu nomu,
pārskatot ūdens izmantošanas veidus, kādiem var tikt iznomātas
ūdenstilpes, kā arī nomas maksas noteikšanas kārtību.
|
127, 388, 438, 393 |
VARAM |
|
1) 30.12.2017.
2) 30.12.2017.
3) 30.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
006. |
6.6. |
Efektīvi un racionāli izmantosim
zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras,
piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu
izmantoto resursu produktivitāti. |
Nodrošināsim Eiropas Savienības
fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu
pieejamību ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai
ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides
monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas
Savienības vides kvalitātes prasību izpildi. |
Ūdenssaimniecības infrastruktūras
attīstība, plūdu aizsardzības pasākumi un vides monitorings -
tiks piešķirts ES struktūrfondu finansējums projektu
īstenošanai, lai līdz 2023.gada 31.decembrim nodrošinātu
centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskās izmantošanas
pieaugumu par 58 726 iedzīvotāju, papildus 200 000 iedzīvotāju
tiktu mazināti plūdu radītie riski un vides stāvokļa
monitoringa un kontroles sistēmas attīstībai - īstenotas 4
vides monitoringa programmas. |
419, 442 |
VARAM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.7. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Turpināt AS "Latvijas valsts meži" zemju iegādes programmu. |
Palielināts ekonomiski efektīvi apsaimniekoto meža zemju
īpatsvars no kopējās mežu platības. Samazināta īpašumu
sadrumstalotība. |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
006. |
6.8. |
Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un
mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos
ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu
produktivitāti. |
Saglabāsim bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā
nodrošinot "Natura 2000" teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu
un izmantošanu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus
rekreācijas pakalpojumus, kā arī īstenosim Eiropas Savienības
īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu visā valsts teritorijā,
lai nodrošinātu Latvijas bioloģiskās daudzveidības
aizsardzību, dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu
izmantošanu, kā arī kvalitatīvu tās uzraudzību. |
1.
Dabas aizsardzībai un tautsaimniecības attīstības interešu
sabalansēšanai tiks izstrādāti 15 īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju dabas aizsardzības plāni. Veikta tūrisma attīstībai
un antropogēnās slodzes mazināšanai nepieciešamās
infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās. Veikta aizsargājamo biotopu atjaunošana dabas
kapitāla saglabāšanai.
2. Sagatavots aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes
kartējums, kas ļaus iegūt precīzus datus par dažādu biotopu
izplatību, to stāvokli un kvalitāti visā Latvijas teritorijā.
Sabiedrības ieguvums būs informācijas pieejamība, kas atvieglos
ar ietekmi uz vidi novērtējumu saistītas procedūras. Tāpat
kartējumi ļaus efektīvāk plānot dabas aizsardzības pasākumus
un tiem nepieciešamo finansējumu (tai skaitā kompensācijas par
aprobežojumiem). |
438 |
VARAM |
|
30.10.2018.
(turpinās līdz 31.12.2019.) |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
006. |
6.9. |
Efektīvi un racionāli izmantosim
zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras,
piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu
izmantoto resursu produktivitāti. |
Veikt VARAM funkcionālo auditu,
pārskatot VARAM iekšējās struktūras un pakļautībā esošo
institūciju un kapitālsabiedrību pārraugāmās sfēras un
funkcijas vides un dabas aizsardzības jomā un izvērtējot
nepieciešamību vides aizsardzības politikas mērķu
sasniegšanai atjaunot Vides ministriju. |
Sagatavoti priekšlikumi efektīvākai
vides aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai. |
|
VARAM |
|
31.12.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
007. |
7.1. |
Izstrādāsim jaunu regulējumu zemes dzīļu izmantošanai kā
perspektīvas tautsaimniecības nozares attīstībai, motivējot
arī privātā kapitāla ilgtspējīgāku iesaisti. Veiksim zemes
resursu un zemes dzīļu auditu un digitalizēsim
informāciju. |
Pilnveidosim zemes dzīļu normatīvo regulējumu, izstrādāsim
kūdras un citu zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas izmantošanas
stratēģiju, kā arī uzsāksim digitalizēt ģeoloģisko
informāciju un nodrošināsim tās pieejamību sabiedrībai, kas
veicinās plašāku sabiedrības interešu īstenošanu un
sabiedrības iesaisti zemes dzīļu izmantošanā. |
1.Iesniegti MK priekšlikumi normatīvajiem aktiem zemes dzīļu
regulējumam.
Efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu
izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu
uzbūvi un īpašībām iegūšanu.
2.Uzsākta ģeoloģiskās informācijas digitalizēšana un
nodrošināta tās pieejamība sabiedrībai.
2.1. Veikta Valsts ģeoloģijas fonda ģeoloģijas un
hidroģeoloģijas materiālu skenēšana;
2.2. Uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu ģeotelpiskā
piesaiste un datu strukturēšana, klasifikācija, pielāgošana
atbilstoši starptautiskajiem standartiem un publiskas piekļuves
nodrošināšana - ģeoloģiskās kartēšanas urbumi;
kvartārģeoloģiskā karte; pamatiežu ģeoloģiskā karte;
ģeomorfoloģiskā karte; derīgo izrakteņu atradnes.
Digitalizētā ģeoloģiskā informācija par Latvijas zemes
dzīlēm un to potenciālu būs uzskatāma, saprotama un viegli
pieejama internetā zemes īpašniekiem, teritorijas attīstības
plānotājiem, sabiedrībai.
3.Iesniegts MK plānošanas dokuments, kas nosaka zemes dzīļu
izmantošanas stratēģiju.
Šis dokuments ļaus attīstīt pārdomātu zemes dzīļu
īpašību izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un to
izmantošanu ražošanā, tajā skaitā būvniecības materiālu
ražošanu.
|
438 |
VARAM |
|
30.10.2018.
kopējais izpildes termiņš
2.1. 30.04.2018.
2.2. 30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
008. |
8.1. |
Sniegsim stratēģisku atbalstu eksportētājiem, kas nodrošina no
Latvijas dabas resursiem ražoto produktu eksportu uz lielākajiem
pasaules tirgiem, koncentrējot uzmanību uz produktu grupām,
kuras tiek ražotas ar augstāku pievienoto vērtību. |
Ārlietu dienesta atbalsts jaunu ārējo tirgu apgūšanā,
Latvijas vēstniecībām un nerezidējošiem vēstniekiem
popularizējot Latvijas eksportējošos uzņēmumus savās
akreditācijas valstīs, sniedzot atbalstu kontaktu veidošanā un
biznesa misiju organizēšanā, kā arī atbalsts uzņēmējiem,
kas saskaras ar ierobežojumiem ārvalstīs. |
Sekojot līdzi uzņēmēju interesēm par konkrētām nozarēm un
valstīm, tiks rīkoti pasākumi (konferences, biznesa forumi,
tikšanās) eksporta veicināšanai, sniegts atbalsts Latvijas
uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo (ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK)
darba plānu - 2016. gadā vairāk kā 300 pasākumi Latvijā un
ārvalstīs. Paplašināts Latvijas goda konsulu tīkls,
nodrošinot papildus atbalstu un biznesa kontaktu iespējas
Latvijas uzņēmējiem jaunajos un strauji augošajos tirgos. |
|
ĀM |
EM, LIAA, LTRK, LDDK |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
009. |
9.1. |
Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas
sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas
iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības
līmenī noteiktās prasības. |
Veicināt paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu
īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos |
Nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanas
kontrole pārtikas un ēdināšanas iepirkumos un īstenoti
pasākumi zaļo publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
009. |
9.2. |
Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas
sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas
iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības
līmenī noteiktās prasības. |
Īstenosim politiku, kas orientēta uz nacionālo resursu apguves
un uzņēmējdarbības veicināšanas principiem, iekļaujot
"zaļā iepirkuma" principu publiskajos iepirkumos. |
1.Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums - MK
noteikumi par "zaļā iepirkuma" principu piemērošanu, nosakot
obligātu zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu šādām
grupām, vienlaikus sniedzot ieguvumus valsts attīstībai:
1) biroja papīram - veicinās otrreizēji pārstrādāta papīra
iepirkumu, kā arī tāda papīra iepirkumu, kura ražošanas
procesā celulozes balināšanai neizmanto hloru;
2) biroja tehnikai; 3) datortehnikai - tiks samazināts
elektroenerģijas patēriņš; 4) pārtikai un ēdināšanas
pakalpojumiem - tiks veicināta cilvēku veselības stāvokļa
uzlabošanās iepērkot kvalitatīvāku un svaigāku pārtiku, kā
arī samazināta ietekme uz vidi; 5) tīrīšanas līdzekļiem un
pakalpojumiem - tiks veicināts videi draudzīgu tīrīšanas
līdzekļu noiets, kas nesatur fosforu, hloru, sintētiskās
aromātvielas un krāsvielas un citas sintētiskas sastāvdaļas;
6) iekštelpu apgaismojumam; 7) ielu apgaismojumam un satiksmes
signāliem - resursus taupošs un energoefektīvs apgaismojums,
tiks panākts elektroenerģijas patēriņa un izmaksu
samazinājums.
Zaļais iepirkums ļaus samazināt preču transportēšanas
attālumus, tādējādi stimulējot vietējos ražotājus.
2."Zaļā iepirkuma" principi iekļauti publiskajos iepirkumos.
Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars 2017.gadā sasniedz 15%
finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību
iestāžu veikto iepirkumu apjoma. Īstenošanas rezultātā tiks
veicināta videi draudzīgu preču ražošana un izmantošana,
samazinot piesārņojumu, resursu patēriņu un atkritumu
daudzumu.
Kopumā zaļā iepirkuma īstenošana veicinās klimata pārmaiņu
mērķu sasniegšanu un nodrošinās emisiju samazināšanu. |
439 |
VARAM |
|
1) 31.12.2016.
2) 31.12.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
009. |
9.3. |
Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas
sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas
iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības
līmenī noteiktās prasības. |
Nodrošināsim virzību uz aprites ekonomiku un resursu
efektīvāku izmantošanu, turpinot atkritumu apsaimniekošanas
sistēmas attīstību un nodrošinot dabas resursu racionālu
izmantošanu. |
1.
Sagatavoti un iesniegti MK noteikumu projekti, kas izriet no
grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai veicinātu
atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Rezultātā tiks
uzlabota atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un
samazināts poligonos apglabājamo atkritumu apjoms.
2. Izstrādāti un sabiedriskai apspriešanai nodoti ieviešanas
nosacījumi (Ministru kabineta noteikumi) 2014.-2020.gada
plānošanas perioda investīcijām atkritumu apsaimniekošanas
jomā, ievērojot Partnerības līgumā un darbības programmā
"Izaugsme un nodarbinātība" noteikto, lai nodrošinātu, ka
atkritumu saimniecības attīstības jomā līdz 2023.gada
31.decembrim valstī pieejamo atkritumu pārstrādes iekārtu jauda
tiktu palielināta par 172 000 t/gadā;. Rezultātā tiks
veicināta atkritumu pārstrādes attīstība, atgūstot atkritumos
esošās otrreizējās izejvielas un samazinot dabas resursu
izmantošanu. Radītas jaunas darba vietas.
3. Apstiprināt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā,
kas viennozīmīgi noteiktu dabas resursu nodokļa piemērošanas
kārtību un kas nodrošinātu principa "Piesārņotājs maksā"
ieviešanu, tai skaitā papildinot prasības un nosacījumus
attiecībā uz maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu
apsaimniekošanu. Nodrošināt šī likumprojekta vienlaicīgu
virzību ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa
likumā" līdz apstiprināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta
dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamība visā
valstī.
|
442, 426, 438 |
VARAM |
|
1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016.
3) 31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
009. |
9.4. |
Pilnveidosim ekonomiski pamatotu
atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu
cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu
Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības. |
Uzlabosim radioaktīvo atkritumu
pārvaldības sistēmu. |
Nodrošināta videi un iedzīvotājiem
droša radioaktīvo atkritumu sistēma, īstenojot pasākumus
Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un uzlabojot radioaktīvo
atkritumu glabātavas "Radons" infrastruktūru. |
438 |
VARAM |
|
30.10.2018.
(turpinās līdz 31.12.2020., kas ir galīgais termiņš Salaspils
kodolreaktora likvidēšanai. Glabātavas "Radons" uzlabošanas
pasākumi pēc piešķirtā finansējuma ir jāpabeidz līdz
31.12.2018.) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
010. |
10.1. |
Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski
svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai
skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes
pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). |
1.
Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu
nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izveidošanu.
2. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes
dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" nodošanu
lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un
uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas
licences spēkā esības laiku.
3. Sagatavot MK noteikumu projektu par kārtību, kādā
novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes
krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir
tehniski un ekonomiski vajadzīga, nodrošinot efektīvu piekļuvi
sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām.
|
1.
Noteikts zemes dzīļu nogabals valsts nozīmes objektam
"Inčukalna dabasgāzes krātuve", kas ļaus nodot objektu
lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un
uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas
licences spēkā esības laiku.
2. Nodrošināta efektīva pieeja Inčukalna dabasgāzes
krātuvei.
|
n.a. |
EM |
|
1) 31.12.2016.,
2) 03.04.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
010. |
10.2. |
Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski
svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai
skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes
pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). |
Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu kārtību, kādā
lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi,
dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja,
publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un
gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus
dabasgāzes piegādē un lietošanā, norēķinus par saņemtajiem
pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas
kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu
gadījumā, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas
kārtību, kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju, kā arī
kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās
piegādes cenu.
Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu tehniskās un
drošības prasības, kā arī gāzes kvalitātes raksturlielumus,
lai gāzes ievadīšana un transportēšana dabasgāzes pārvades
un sadales sistēmā būtu droša. |
Nodrošināta dabasgāzes tirgus darbība brīvā tirgus
apstākļos. |
198 |
EM |
|
03.04.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
010. |
10.3. |
Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski
svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai
skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes
pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). |
Izvērtēt turpmāko rīcību energoapgādes drošuma
paaugstināšanai, ņemot vērā tiesiskā regulējuma izmaiņas un
reģionālā gāzes tirgus attīstību, izvērtējot valstij
stratēģiski svarīgas dabasgāzes infrastruktūras
īpašumtiesību aspektus un dabasgāzes apgādes risku, ieskaitot
pazemes gāzes krātuves izmantošanu. |
Noteikti labākie valsts līdzdalības risinājumi energoapgādes
drošuma paaugstināšanai dabasgāzes jomā. Izstrādāta
tautsaimniecības attīstības interesēm atbilstoša Latvijas
nostāja, ņemot vērā Baltijas gāzes tirgus attīstības
perspektīvas. |
198 |
EM |
|
31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
011. |
11.1. |
Īstenosim Latvijai stratēģiski
nozīmīgos elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūras
attīstības projektus. |
Veicināt enerģētikas
infrastruktūras ES kopīgu interešu projektu (KIP) turpmāko
attīstību reģionā un nodrošināt to ieviešanas uzraudzību
Latvijā. |
KIP 3.sarakstā iekļauti Latvijai
nozīmīgi infrastruktūras projekti un nodrošināta veiksmīga
KIP projektu īstenošanas uzraudzība:
Elektroapgādes jomā: Kurzemes loka 3.kārta (Iekšējā līnija
starp Ventspili, Tumi un Imantu); Igaunijas-Latvijas
3.starpsavienojums un iekšēja Igaunijas pārvades tīkla
pastiprināšana ar GVL Harku-Sindi; BalticCorridor -
Tartu(EE)-Valmiera(LV), Tsirgulina(EE)-Valmiera(LV) un
RīgasTEC2(LV)-Salaspils(LV).
Dabasgāzes apgādes jomā: Lietuvas-Polijas gāzes
starpsavienojums, Inčukalna PGK modernizācija un
paplašināšana; Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma pilnveidošana
(Lietuvas un Latvijas daļa), Somijas-Igaunijas gāzes
starpsavienojums Balticconnector. |
207 |
EM |
|
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
012. |
12.1. |
Paaugstināsim energoefektivitāti
publiskajā un privātajā sektorā. |
Izstrādāt MK noteikumu projektus
Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasību
pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, kas radīs
iespēju samazināt enerģijas patēriņu pie gala patērētājiem
un paaugstinās enerģētisko drošību. |
Valsts līmeņa sasniedzamie
rādītāji ir energoefektivitātes mērķi 2020.gadam (primārās
0,670 Mtoe un gala enerģijas uzkrātais 0,85 Mtoe (9897GWh)
ietaupījums, renovēta valsts ēku platība 3% gadā). |
198, 201 |
EM |
VARAM, SM, ZM, FM,
SPRK, LPS, LDDK, LSUA,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
31.03.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
012. |
12.2. |
Paaugstināsim energoefektivitāti
publiskajā un privātajā sektorā. |
Nodrošināt atbalstu
energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu
programmu ietvaros. |
Nodrošināts atbalsts 5052
mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai un 50 valsts
ēku energoefektivitātes paaugstināšanai (rādītājs tiks
sasniegts 2018.gadā); paaugstinot valsts ēku energoefektivitāti,
ietaupīts siltumenerģijas apjoms - 36,3 GWh/gadā (rādītājs
tiks sasniegts 2023.gadā); sniegts atbalsts 65 komersantiem
energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos
(rādītājs tiks sasniegts 2023.gadā). |
126,
197,
201, 202, 203, 204, 206 |
EM |
FM, CFLA |
31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
012. |
12.3. |
Paaugstināsim energoefektivitāti
publiskajā un privātajā sektorā. |
Izstrādāt risinājumu ilgtermiņa dzīvojamo ēku rekonstrukcijas
programmai. |
Izstrādāts partnerības tipa modelis
ilgtermiņa ēku rekonstrukcijas nodrošināšanai, lai turpinātu
ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu pēc
2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda noslēgšanas
(piemēram, energoservisa kompāniju (ESCO) tirgus attīstīšanas
modelis).
Nodrošināta iespēja turpināt atbalstīt ēku atjaunošanas un
energoefektivitātes pasākumus. |
126,
197,
201, 202, 203, 204, 206 |
EM |
AS "Attīstības
finanšu institūcija Altum" |
30.06.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
012. |
12.4. |
Paaugstināsim energoefektivitāti
publiskajā un privātajā sektorā. |
Veicināsim ilgtspējīgu ēku,
atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju
samazinošu tehnoloģiju attīstību. |
Emisijas kvotu izsolīšanas
instrumenta konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana
valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" un
"Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas
patēriņa ēkas" ietvaros īstenoti vismaz 5 projekti zema
enerģijas patēriņa ēku jomā (jaunu ēku būvniecība un esošu
ēku pārbūve un atjaunošana) un vismaz 8 projekti valsts
nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu jomā, tādējādi
nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. |
202, 204 |
VARAM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
012. |
12.5. |
Paaugstināsim energoefektivitāti
publiskajā un privātajā sektorā. |
Nodrošināsim Eiropas Savienības
fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu
pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai pašvaldību ēku
energoefektivitātes paaugstināšanai. |
Pašvaldību ēku energoefektivitātes
paaugstināšanai - plānotais ieguvums tautsaimniecībai līdz
2023.gada 31.decembrim – primārās enerģijas gada patēriņa
samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 20 536 239
kilovatstundas gadā un siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā
– vismaz 5 180 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas; |
127, 392, 382, 378, 375,
202 |
VARAM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
013. |
13.1. |
Pārskatīsim esošo atjaunojamo
energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu,
ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu. |
Izstrādāt priekšlikumus enerģijas
ražotāju, kas enerģiju ražo izmantojot atjaunojamos
energoresursus un augstas efektivitātes koģenerācijā,
pārsubsidācijas novēršanai pašreizējā valsts atbalsta
mehānisma ietvaros. |
Iesniegti MK priekšlikumi par
pārsubsidācijas novēršanu, kas mazinātu valsts budžeta
dotāciju apmēru obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai
26,79 EUR/MWh apmērā.
Izstrādāts mehānisms potenciāli konstatētās pārsubsidācijas
novēršanai, saņemts EK lēmums par esošā atbalsta mehānisma
atbilstību ES iekšējā tirgus nosacījumiem. |
196,
206 |
EM |
FM, TM, ZM, LAEF,
LSUA, SPRK |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
013. |
13.2. |
Pārskatīsim esošo atjaunojamo
energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu,
ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu. |
Ievērojot ES tiesību normas,
izstrādāt priekšlikumus ilgtspējīgai atjaunojamās enerģijas
politikai Latvijā, t. sk. atbalsta mehānismam no atjaunojamiem
energoresursiem ražotai enerģijai, lai 2030. gadā sasniegtu
Latvijas atjaunojamās enerģijas politikas mērķus. |
1) Iesniegts un apstiprināts MK tiesiskais ietvars
elektroenerģijas neto sistēmas attīstībai.
2) Izstrādāts Nacionālā enerģētikas un klimata plāna
projekts, aptverot ilgtermiņa atjaunojamās enerģijas politikas
pasākumus.
|
196,
206 |
EM |
VARAM, ZM, FM, LDDK,
LTRK, LAEF, LSUA, LPS |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
014. |
14.1. |
Īstenosim obligātās iepirkuma
komponentes kompensācijas pasākumus, tai skaitā pasākumus
energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam |
Saskaņot ar EK atbalstu
energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un uzsākt
atbalsta īstenošanu, lai energointensīvie apstrādes
rūpniecības komersanti varētu pieteikties samazinātajam
līdzdalības maksājumam par obligāto iepirkuma komponenti. |
Saskaņots valsts atbalsta mehānisms
un uzsākta tā īstenošana. Nodrošināts atbalsts apstrādes
rūpniecības energointensīvajiem komersantiem, kas varēs
pieteikties atbalsta saņemšanai. |
|
EM |
FM |
30.04.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
015. |
15.1. |
Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un
ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru
plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot
vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes
pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim
rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas,
potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas
pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu,
integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu. |
Veikt nepieciešamos atbalsta pasākumus Liepājas lidostas
sertifikācijai regulāru lidojumu nodrošināšanai no Liepājas
lidostas, izstrādāt priekšlikumu integrētam lidostu
pārvaldības piedāvājumam. |
1.
Regulāru lidojumu apkalpošanai sertificēts SIA "Aviosabiedrība
"Liepāja"" lidlauks
2. Izstrādāti priekšlikumi integrētam lidostu pārvaldības
piedāvājumam, lai nodrošinātu efektīvus lidostu
pakalpojumus.
|
|
SM |
|
31.12.2016.
|
Tautsaimniecības stiprināšana |
015. |
15.2. |
Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību,
palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā
reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā.
Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu
pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes
kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu
īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai
investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta
koridora piedāvājumu. |
Ievērojot Dzelzceļa likuma normas,
izstrādāt regulējumu, kas, uz vienlīdzības un
nediskriminējošas attieksmes principiem balstītiem pasākumiem,
veicinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
efektīvu darbību |
Izstrādāti MK noteikumi, kas
nodrošinās visiem pārvadātājiem līdzvērtīgu iespēju
izmantot dzelzceļa infrastruktūru |
|
SM |
|
31.08.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
015. |
15.3. |
Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un
ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru
plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot
vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes
pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim
rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas,
potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas
pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu,
integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu. |
Veikt grozījumus likumā par ostām, atceļot pienākumu ostu
pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts
stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas tiek ieskaitīti
10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas
maksas, kā arī atcelt MK noteikumus Nr.339. |
Atcelts ostu maksājums valsts budžetā un vienlaicīgi arī
valsts budžeta dotācija ostu pārvaldēm, tādējādi mazināts
administratīvais slogs ostu infrastruktūras finansēšanai,
līdzekļi nav vairs jāpārskaita caur valsts budžetu un
novērstas iespējamās pretrunas ar valsts atbalsta regulējumu.
Tādējādi kā ieguvums sabiedrībai (ostu pārvaldēm un ostu
lietotājiem) prognozējams finansējums ostu infrastruktūras
uzturēšanai, attīstībai un ostu konkurētspējas
saglabāšanai, lai noturētu darba vietas ostās un ostu
uzņēmumos un stimulētu jaunu klientu piesaisti un jaunu darba
vietu izveidošanu. |
162; 149 |
SM |
FM |
30.06.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
016. |
16.1. |
Īstenosim Rail Baltica projektu kā Baltijas valstu lielāko
infrastruktūras projektu, lai to pilnībā pabeigtu nākamajā
Eiropas Savienības daudzgadu finansēšanas ietvarā |
Pabeigt nacionālo izpēti par Rail Baltica trases novietojumu
Latvijas teritorijā un nodrošināt turpmāko projekta ieviešanu,
izstrādājot Baltijas valstu starpvaldību līgumu un efektīvu
uzraudzības un lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālajā un
starptautiskajā līmenī.
Veikt Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviešanu
saskaņā ar Finansēšanas līgumu (Nr. INEA/CEF
/TRAN/M2014/1045990, kas noslēgts ar Inovācijas un tīklu
izpildaģentūru) un īstenot sagatavošanās darbus turpmākai
Rail Baltica projekta ieviešanai. |
1.
Noslēgta nacionālā izpēte par Rail Baltica trases novietojumu
Latvijas teritorijā, izstrādāts Starpvaldību līguma projekts
un izveidots efektīvs uzraudzības un lēmumu pieņemšanas
mehānisms nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
2. Realizētas Finansēšanas līgumā ietvertās Rail Baltica
pirmās kārtas aktivitātes, t.sk. tehniskais projekts Latvijas
centrālajai daļai. |
|
SM |
|
30.12.2016.
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
017. |
17.1. |
Sniegsim atbalstu
loģistikas/distribūcijas/industriālo centru veidošanai produktu
plūsmu virzīšanai caur Latviju ("valsts vienota koridora
piedāvājums"), tai skaitā izmantojot Eiropas Savienības fondu
finansējumu industriālajām teritorijām |
Izstrādāt koordinācijas mehānismu integrētu piedāvājumu
sagatavošanai atbilstoši konkrētām potenciālo klientu
vajadzībām Rietumu un Austrumāzijas kravu plūsmu piesaistei.
Nodrošināt piedāvājumu popularizēšanu izveidojot 16+1
sadarbības formātu, rīkojot pirmo Transporta ministru sanāksmi
un piedaloties valstu vadītāju samitā, piedaloties
starptautiskās izstādēs un forumos, rīkojot Starpvaldību
komisijas un divpusējās starpvalstu Transporta darba grupas, kā
arī citas amatpersonu vizītes. |
1.Izveidots institucionālais koordinācijas mehānisms integrētu
loģistikas piedāvājumu izstrādei.
2. Sagatavoti integrēti piedāvājumi potenciālajiem
sadarbības partneriem mērķa tirgiem Ķīnā, Japānā,
Centrālāzijas valstīs un Skandināvijas valstīs, kā arī
konkrēti piedāvājumi potenciālajiem klientiem pēc
pieprasījuma lai diversificētu kravu plūsmas, piesaistītu
jaunas kravas, apgūtu jaunus tirgus.
3. Izveidots sekretariāts loģistikas jomas koordinēšanai ar
mērķi ietekmēt procesus 16+1 valstu formātā, prezentēt savus
piedāvājumus, dodot Latvijai lielāku atpazīstamību un interesi
Ķīnā par Latviju kā valsti un tās uzņēmumiem.
4. Starpvaldību komisiju, transporta darba grupu un augsta
līmeņa amatpersonu vizīšu programmās iekļauti Latvijas ostu,
tranzīta un loģistikas attīstības jautājumi.
|
149, 150, 151, 152 |
SM |
FM, EM, ĀM,
VARAM |
1) 30.09.2016.,
2) 30.10.2018. (regulāra pārskatu sniegšana par progresu),
3) 31.05.2016.,
4) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
018. |
18.1. |
Veiksim centralizētu lielo
stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas pārraudzību,
lai veicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu
īstenošanu |
Sagatavot ziņojumu MK par Latvijas
dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta attīstības gaitu,
pamatojot izvēlēto risinājumu, iekļaujot informāciju par
izvērtētu ietekmi uz valsts budžetu un tarifiem, t.sk.
saistībā ar A/S Pasažieru vilciens saistītām darbībām un
saistītām papildus izmaksām, kā arī informāciju par projekta
pārvaldības struktūru. |
Vispusīgi izvērtēta elektrifikācijas projekta ietekme, kas
ļautu pieņemt pamatotu lēmumu par dzelzceļa tīkla
elektrifikācijas projekta tālāko attīstību. |
164 |
SM |
|
30.06.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
018. |
18.2. |
Veiksim centralizētu lielo stratēģiskās attīstības projektu
īstenošanas pārraudzību, lai
veicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu
īstenošanu. |
Izveidot lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas
uzraudzības mehānismu un uzsākt tā darbību |
Izveidota uzraudzības metodika - 30.06.2016. Novērsti būtiski
pārvaldības riski projektu īstenošanā |
|
VK |
|
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
019. |
19.1. |
Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai
skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības
pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un
tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā
nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību
nodrošināšanai. |
Veikt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, samazinot valsts
īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu, kas netiek izmantots
valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, un veicinot valsts
īpašumā esošo nekustamo īpašumu stāvokļa uzlabošanos. |
1.
Palielināts atsavināšanai virzāmo valsts nekustamo īpašumu
skaits par 10% gadā pret 2015.gada rādītāju (56 objekti),
sasniegta valsts budžetā no valsts nekustamo īpašumu
atsavināšanas ieskaitāmā summa EUR 6 milj. apmērā. (kopā par
2016.gadu un 2017.gadu).
2. Samazināts Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi
degradējošo būvju skaits par 10% (šobrīd 203 būves),
izvērtējot turpmāko rīcību:
- atsavināt;
- nojaukt;
- iekonservēt;
- atjaunot.
3. Pilnveidots publiskas personas zemes nomas normatīvais
regulējums, pārskatot apbūvēta publiskas personas zemesgabala
nomas maksas apmēru, pakāpeniski trīs gadu periodā
(2017.-2019.g) palielinot nomas maksu līdz 4,5% no zemesgabalu
kadastrālās vērības gadā (šobrīd 1,5%).
|
|
FM (VNĪ) |
|
31.12.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
019. |
19.2. |
Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai
skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības
pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un
tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā
nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību
nodrošināšanai. |
1)
Līdz 2016.gada beigām ir apstiprināt vidēja termiņa darbības
stratēģijas visām valsts kapitālsabiedrībām un valsts
izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām ar
noteiktiem nefinanšu mērķiem un finanšu mērķiem.
2) Nodrošināt darbības rezultātu ikgadēju izvērtēšanu
3) Izveidot profesionālas padomes un uzsākt to darbību
lielākajās valsts kapitālsabiedrībās to efektīvākai
pārvaldīšanai |
Ik
gadu uzlaboti valsts kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu
rādītāji, primāri, kapitāla atdeve komerciālajās valsts
kapitālsabiedrībās |
|
PKC |
EM, FM, IZM, IEM,KM, LM, SM, TM, VARAM, VM,
ZM, |
1) 31.12.2016.
2) 30.09.2017.
3) 30.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
020. |
20.1. |
Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei
būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos.
Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam |
Īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmā
2014.-2020.gadam paredzētos projektus Latvijas reģionos un
īpaši Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu
finansēšanas plānam 2016. – 2018.gadam |
1.
Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana,
vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz
valsts galvenajiem autoceļiem 522 km (t.sk. Latgale 168,38 km):
V.b. 170 km (t.sk. Latgalē V.b.70 km), KF 352 km (t.sk. Latgalē
98,38 km);
2. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas
stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības
uzlabošanu uz valsts reģionālajiem autoceļiem 1033 km (t.sk.
Latgalē 228,62 km) : V.b.460 km (t.sk. Latgalē 91 km), ERAF 573
km (t.sk. Latgalē 137,62 km);
3. Veikta valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana 291 km
(t.sk. Latgalē 76 km) garumā, tiltu atjaunošana ES finansētajos
projektos un pamatbudžeta projektos, vienlaikus īstenojot ceļu
satiksmes drošības uzlabošanu.
|
410, 411, 412, 399, 400, 401 |
SM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
020. |
20.2. |
Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei
būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos.
Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam |
Pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu sabiedriskā
transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju
savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas
teritorijā. |
1.
Veikts sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtējums
saskaņā ar TAP 2014.-2020. pasākumu Nr. 2.4.1.1. - veikt
visaptverošu sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu,
nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai
nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar
iespējami mazāku publisko finansējumu;
2. Veikti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz autoostu
darbības efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar informatīvajā
ziņojumā "Par autoostu sistēmas pilnveidošanu, lai veicinātu
sistēmas darbības efektivitāti un izmaksu samazināšanu"
paredzētajiem pasākumiem tādējādi pilnveidojot sabiedriskā
transporta maršruta tīklu, efektīvāk izmantojot finanšu
resursus, uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru.
|
413, 402 |
SM |
|
30.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
020. |
20.3. |
Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei
būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos.
Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam. |
Izstrādāt Velosatiksmes attīstības
plānu |
Izstrādāts velosatiksmes
attīstības plāns ar mērķi integrēt velotransportu kopējā
transporta sistēmā, veicināt videi draudzīgu
transportlīdzekļu izmantošanu |
|
SM |
IeM, IzM, VM, VARAM, EM |
31.03.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
020. |
20.4. |
Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei
būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos.
Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam. |
Īstenosim Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei
2015.-2017.gadam, tai skaitā, ieviesīsim Latgalē jaunu speciālo
ekonomisko zonu. |
1)
Izveidots Latgales SEZ (noteikta SEZ darbības teritorija),
nodrošinot iespēju atbalstīt komersantus Latgales SEZ
teritorijā,
2) plānoti 200 nodarbinātie un pozitīva nodokļu bilance + 300
000 euro (aprēķins par sniegto atlaižu apjomu un nodokļu
ieņēmumiem gadā). Rezultāti plānoti uz 2018.gada beigām. |
390, 374, 375 |
VARAM |
|
1) 31.03.2017.
2) 31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
020. |
20.5. |
Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un
investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību,
īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales
reģionam. |
Nodrošināsim Eiropas Savienības
fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu
pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai
uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju
revitalizācijai, paredzot atbalstu komercdarbības mērķiem
paredzēto ēku un to infrastruktūras izveidei (tai skaitā,
industriālie pieslēgumi, ceļu infrastruktūra un cita
koplietošanas infrastruktūra), kā arī teritoriju
labiekārtošanai, atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai
specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju
vajadzībām. Līdz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda
beigām pabeigsim īstenot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu
sanāciju. |
Uzņēmējdarbības attīstības
veicināšanai un teritoriju revitalizācijai - plānotais ieguvums
tautsaimniecībai līdz 2023.gada 31.decembrim – piesaistītas
privātās investīcijas 328 842 944 euro apmērā un radītas 5
394 jaunas darba vietas. |
127, 392, 382, 378, 375,
202 |
VARAM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
021. |
21.1. |
Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta
infrastruktūras finansējuma modeli |
Izstrādāt autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un
attīstības finansēšanas modeļa priekšlikumu. |
1.
Izstrādāts priekšlikums autoceļu infrastruktūras uzturēšanas
un attīstības finansēšanas modelim, lai apturētu autoceļu
pakāpenisku sabrukumu un lai sekmētu to turpmāku
attīstību.
2. Sagatavots informatīvais ziņojums, kas ļautu valdībai
pieņemt pamatotu lēmumu par Valsts autoceļu sakārtošanas
programmas finansēšanu un realizēšanu. |
410, 411, 412
399, 400, 401 |
SM |
FM |
31.08.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
021. |
21.2. |
Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta
infrastruktūras finansējuma modeli |
Izstrādāt Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras
attīstības plānu un sagatavot daudzgadu līguma projektu starp
valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par
dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību |
1.
Izstrādāts Informatīvais ziņojums "Publiskās dzelzceļa
infrastruktūras izmantošana sabiedriskā transporta
nodrošināšanā".
2. Izstrādāts indikatīvs dzelzceļa infrastruktūras
attīstības plāns 5 gadu periodam, kas nosaka galvenos
infrastruktūras attīstības virzienus un ir pamats daudzgadu
līguma noslēgšanai starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītāju. Izstrādāta jauna skaidra un saprotama
infrastruktūras maksas shēma.
3. Sagatavots līgums, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras
pārvaldītāja un valsts pienākumus un saistības, lai
nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un
tā pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, tādējādi nodrošinot
stabilu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmu.
|
|
SM |
|
30.04.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
022. |
22.1. |
Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo
disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā
sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās
disciplīnas likumā noteikto. |
Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara
likumprojektu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma
nosacījumiem. |
1.Saskaņā ar pašreizējām prognozēm:
Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance
2016.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2017.gadā -1,1 procents no IKP
un 2018.gadā -1,2 procenti no IKP.
2.Vispārējās valdības budžeta bilance 2016.gadā ir -1,0
procents no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -1,0
procenti no IKP.
Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas
Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta
ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un
fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes
pakta noteikumiem.
3. Pašvaldībām nodrošināti finanšu resursi (aizņēmumi un
galvojumi), lai realizētu pašvaldību investīciju projektus,
nodrošinot administratīvo teritoriju attīstību atbilstoši
pašvaldību izvirzītajām prioritātēm.
4. Pašvaldību budžeta ieņēmumu pieauguma temps
pamatfunkciju veikšanai vidējā termiņā tiek nodrošināts
līdzvērtīgi valsts budžeta ieņēmumu pieauguma tempam
pamatfunkciju īstenošanai, nodrošinot iespējas sabalansētai
valsts un pašvaldību attīstībai, iedzīvotāju interesēs.
|
|
FM |
|
Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un
likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas
grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
Pārejas noteikumu 67.punktu jāiesniedz Saeimā 15.10.2016.;
15.10.2017.;
15.10.2018.) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
022. |
22.2. |
Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo
disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā
sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās
disciplīnas likumā noteikto. |
Padarīsim Valsts ieņēmumu dienesta darbību efektīvāku,
nostiprinot iekšējās un ārējās kontroles sistēmu. |
Pieaug VID darbības efektivitāte - viena iekasētā euro izmaksas
2016.gadā ir 0,0157 euro, 2018.gadā - 0,0130 euro. |
|
FM (VID) |
|
30.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
023. |
23.1. |
Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un
sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu
politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos
mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas
uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. |
Sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem izstrādāt
vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, īpašu
uzmanību veltot nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka uz
ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz
nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. |
1.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā
iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
2.Nodokļu plaisas rādītājs strādājošam bez apgādībā
esošām ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas
valstī 2021.gadā sasniegs 39,0% un strādājošam ar vienu
apgādājamo sasniegs 34,0%.
3. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business"
Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.
|
|
FM |
VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK,
LBAS, LPS, ZM |
01.04.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
023. |
23.2. |
Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un
sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu
politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos
mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas
uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. |
Izvērtēt iespējas PVN likmes diferencēšanai pārtikai |
Sniegti priekšlikumi PVN likmes diferencēšanai pārtikai,
veicinot vietējo pārtikas produktu patēriņu un Latvijas
tautsaimniecības izaugsmi. |
|
ZM |
FM; VM |
31.12 2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
024. |
24.1. |
Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu
no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo
īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. |
Izstrādāt pasākumu plānu valsts nodokļu politikas
pamatnostādņu 2017.-2021.gadam īstenošanai. |
1.
2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā
iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
2. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai
25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja. |
156, 245 |
FM |
VID, LM, EM, VARAM,
SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS |
31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
024. |
24.2. |
Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu
no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo
īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. |
Ņemot vērā kadastrālo vērtību strauju pieaugumu, izvērtēt
NĪ politiku, paredzot samērīgu nodokļa sloga pieaugumu
dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem. |
Samērīga NĪ nodokļa sloga nodrošināšana dzīvošanai
paredzētiem nekustamajiem īpašumiem, neskatoties uz straujām
kadastrālās vērības izmaiņām. |
156, 245 |
FM |
TM |
31.12.2016 (termiņš kadastrālās vērtības
bāzes izstrādei) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
025. |
25.1. |
Veiksim budžeta programmu bāzes izdevumu pārskatīšanu un
sasaisti ar plānošanas dokumentos noteiktajiem rezultātiem,
sākotnēji īstenojot to pilotprojekta veidā kādā no nozarēm
(pakāpeniski aizvien vairāk pārejot no bāzes finansēšanas uz
samaksu par rezultātu). |
1."Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta
izdevumu pārskatīšana ar mērķi optimizēt valsts budžeta
izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas
dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
Pasākums tiks īstenots piešķirtā finansējuma
ietvaros."
2.Pilnveidot likuma "Par valsts budžetu 2017.gadam" un
turpmāko gadskārtējo valsts budžeta likumu paskaidrojumus,
veicinot budžeta uztveramību, pārskatāmību, kā arī
palielinot budžeta izdevumu sasaisti ar attīstības plānošanas
dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.
|
1.Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un
efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts
budžeta izdevumus. Veikts padziļināts izvērtējums Veselības
nozarei, izstrādājot 2017.gada budžeta likumprojektu.
2.2018.gada budžeta paskaidrojumi un turpmāko gadu valsts
budžeta likumu paskaidrojumi ir pārskatāmi un sniedz
sabiedrībai uztveramu informāciju par valsts budžetu kā
politikas realizācijas instrumentu.
|
|
FM |
|
Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par
likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un
likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas
grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību
Pārejas noteikumu 67.punktu jāiesniedz Saeimā 15.10.2016.;
15.10.2017.;
15.10.2018.) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
026. |
26.1. |
Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko
ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas
apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret
starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,
manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi
par "aplokšņu algām" u. c.). |
1.Īstenot valsts iestāžu un sociālo partneru darba plānu ēnu
ekonomikas ierobežošanai, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu
visvairāk skartajās nozarēs (piem. IT risinājums piedziņas
procesa uzlabošanai, VID informēšana par aizdomīgiem
darījumiem – informācijas sniedzēju loka paplašināšana, APK
sodu palielināšana, starptautiskie informācijas apmaiņas
projekti un BEPS projekta rekomendāciju ieviešana), kā arī
izvērtēt iespēju slēgt koplīgumus un ģenerālvienošanās
sabiedriskā transporta, pasta un telekomunikāciju nozarēs, kā
arī citās tautsaimniecības nozarēs, kur arodbiedrības to
pieprasa.
2.Apkarot organizēto noziedzību un samazināt tās
ietekmi valsts ieņēmumu un muitas jomā, īstenojot ikgadējā
Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna, lai aktivizētu
cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā, izstrādes
un īstenošanas koordinēšanu.
|
1.Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 23,6% (2015)
līdz 21% (2018).
2.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020.
gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
3.VID Klientu apmierinātības līmenis (pēc pētījuma
rezultātiem) 2018.gadā ir ne zemāks kā 8 balles (10 baļļu
skalā).
4.Samazinās PVN plaisa 2016.gadā 15%, 2018.gadā 10%.
5.Samazinās IIN plaisa no 2016.gadā 19%, 2018.gadā 17%.
6.Samazinās VSAOI plaisa 2016.gadā 19,5%, 2018.gadā 17,5%
(pēc VID veiktajām prognozēm).
7.Mazināta organizētās noziedzības darbības aktivitāte
akcīzes preču kontrabandas jomā. Samazinās akcīzes nodokļa
plaisa cigaretēm 2016.gadā 25,5%, 2018.gadā 20,0%; degvielai
2016.gadā 9,5%, 2018.gadā 8,5% un alkoholiskajiem dzērieniem
2016.gadā 7,5%, 2018.gadā 6,0% (pēc VID veiktajām
prognozēm).
|
157 |
FM |
Visas ministrijas un sociālie partneri,
VID |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
026. |
26.2. |
Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko
ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas
apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret
starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,
manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi
par "aplokšņu algām" u.c.). |
Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par iekšējās
kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu
konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā. |
Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par iekšējās kontroles
sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska
novēršanai publiskas personas institūcijā , kas
pilnveido iekšējo kontroles sistēmu pretkorupcijas jomā,
tādējādi mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus
publiskas personas institūcijās. |
146 |
KNAB |
|
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
026. |
26.3. |
Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko
ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas
apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret
starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas,
manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi
par "aplokšņu algām" u. c.). |
Izvērtēt ieguvumus un riskus iespējai ieviest obligāto
notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu un
priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem iesniegt izskatīšanai
Ministru kabinetā, lai pilnveidotu nekustamā īpašuma darījumu
procesu, kā arī īstenot citus pasākumus amatpersonu korupcijas
risku novēršanai. |
Darījumos ar nekustamo īpašumu nodrošināta augsta tiesiskās
drošības pakāpe, palielināta notāru pieejamība reģionos un
samazinātas nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesa
izmaksas. |
|
TM |
|
30.09.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
026. |
26.4. |
(Svītrots ar MK 15.02.2018. rīkojumu Nr.
60) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
026. |
26.5. |
(Svītrots ar MK 15.02.2018. rīkojumu Nr.
60) |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
027. |
27.1. |
Piemērosim samērīgus soda un
prevencijas pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. |
Mediācija nodokļu strīdu
risināšanai. Soda naudas un nokavējuma naudas sistēmas
pārskatīšana. |
Pēc
mediatoru īstenotajiem pasākumiem, kopumā samazināsies nākamo
instanču tiesvedības procesi līdz 8%.
Identificētas jomas, kurās nepieciešams mainīt noteikto soda
naudas apmēru vai aizstāt ar citiem ietekmēšanas
līdzekļiem.
Noteikt aktīvās piedziņas periodu 1,5 gadus no parāda
izveidošanās un šajā brīdī apturēt nokavējuma naudas
pieaugumu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanas
nolūkā.
|
157 |
FM |
VID |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
028. |
28.1. |
Samērosim pušu atbildību nodokļu
nemaksātāju shēmās. |
Izvērtēt solidārās atbildības
noteikšanu (pilna ķēdes atbildība) būvniecības nozarē
attiecībā uz nodokļu nomaksu, ja apakšuzņēmumam nodotā
iepirkuma līguma daļa pārsniedz konkrēto apmēru. |
Nelegālās nodarbinātības samazināšana un pilna darba laika
uzrādīšana.
Paaugstināta darba drošība, kā arī stiprinātas darba
ņēmēju sociālo tiesību garantijas.
VID prognozējamās nodokļu plaisas apjoms VSAOI un IIN tiks
samazināts attiecīgi par 1 % gadā. (2018.gadā rezultāts). |
157 |
FM |
TM, EM, VID |
31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
029. |
29.1. |
Paplašināsim reversā PVN
piemērošanu. |
1.
Veikt izvērtējumu par spēkā esošās PVN "reversās"
maksāšanas kārtības piemērošanas efektivitāti un
novērtējumu par minētās kārtības piemērošanas
nepieciešamību citām nozarēm.
2. Ieviest PVN reversās maksāšanas kārtību graudkopības
nozarē (atbilstoši direktīvas 2006/112/EK 199A panta 1.punkta i)
apakšpunktam). |
Problemātiskajās nozarēs samazināts fiktīvo uzņēmumu
apgrozījumu summas par 30%.
Atbilstoši izvērtējuma par spēkā esošās PVN "reversās",
ieviesta PVN "reversās" maksāšanas kārtība citās nozarēs
(2016.gadā graudkopības nozarē). |
157 |
FM |
VID |
1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
030. |
30.1. |
Uzlabosim Valsts ieņēmumu dienesta
Padziļinātās sadarbības programmu un palielināsim
priekšrocības tās dalībniekiem, tai skaitā vērtēsim citu
institūciju iesaisti programmā. |
Izvērtēta iespēja paplašināt
Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāstu,
tādējādi piesaistot aizvien plašāku komersantu loku.
Pilnveidot programmas darbību, samazinot administratīvo slogu
valsts iestādēm, mainot līdzšinējo informācijas aprites
kārtību un komersantiem, kas ir Padziļinātās sadarbības
programmas dalībnieki. |
Padziļinātās sadarbības programmas
dalībnieku pieaugums līdz 100 uzņēmumiem. Samazināts
informācijas apritē iesaistīto dalībnieku skaits. |
155, 157 |
FM |
VID |
30.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
031. |
31.1. |
Ieviesīsim darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, lai
laikus pielāgotos darba tirgus vidēja termiņa
izaicinājumiem. |
Veicināt darbaspēka piedāvājuma atbilstību tautsaimniecības
pieprasījumam, izstrādājot un aktualizējot vidēja un
ilgtermiņa darba tirgus prognozes . Izstrādāt starpnozaru
darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, veidojot
diskusiju platformu darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. |
1.Iesniegts ikgadējs ziņojums par darba tirgus vidēja un
ilgtermiņa prognozēm, kurā identificētas iespējamās darba
tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti
priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai.
2. Izveidota darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma,
tai skaitā izvērtējot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas
attiecībā uz sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu.
|
246, 285, 288, 296 |
EM |
LM, IZM, NVA, nevalstiskās organizācijas |
1) 15.05.2016.,
15.05.2017.,
15.05.2018.
2) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
032. |
32.1. |
Izstrādāsim jaunu nodokļu un
darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro)
uzņēmumiem to darbības sākumposmā (likumprojektu par atbalstu
iesācējuzņēmumiem). |
Izstrādāt normatīvo regulējumu
speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanai
uzņēmējdarbības uzsācējiem (start-up) un maziem un mikro
uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu. |
Izstrādāts likumprojekts, kas paredz
radīt labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības
uzsākšanai. |
n.a. |
EM |
FM, LM, TM |
31.08.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
033. |
33.1. |
Īstenosim eksporta veicināšanas
pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko
līgumtiesisko bāzi. |
Īstenot eksporta veicināšanas
pasākumus. . |
Sniegts atbalsts programmas
"Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros (t.sk.
atbalstīti 1480 komersanti līdz 2023.gadam), kas paredz 21 LIAA
pārstāvniecības darbības nodrošināšanu (gadā vidēji
apkalpojot 200 mērķa grupas klientus); gadā vidēji 16
nacionālo stendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs
ārvalstīs; uzņēmējdarbības veicināšanas un sagatavošanās
ieiešanai jaunos ārējos tirgos pasākumu organizēšanu, t.sk.
gadā vidēji 4 semināru, konferenču u.c. pasākumu
organizēšanu (kopumā pasākumos piedalījušies 4000
dalībnieku) un tirgus pētījumu iegādi (gadā veiktas 60
izpētes); atbalsta nodrošināšanu Latvijas Republikā
reģistrētu komercsabiedrību ražotņu un to produktu
atbilstības novērtēšanai (150 mērķa grupas klienti veikuši
ražotnes vai produkta atbilstības novērtēšanu); atbalsta
nodrošināšanu dalībai 2400 nozaru izstādēs (izņemot dalībai
nacionālajos stendos) ārvalstīs un ar uzņēmējdarbību
saistītās individuāli izvēlētās konferencēs un semināros
ārvalstīs; atbalsta nodrošināšanu dalībai 450 tirdzniecības
misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs
ārvalstīs; konsultatīvu atbalstu par ārējiem tirgiem un
dalību eksporta mārketinga aktivitātēs (gadā noorganizētas
vismaz 6 mārketinga kampaņas). |
99, 115,
125, 129 |
EM |
ĀM, SM, ZM |
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
033. |
33.2. |
Īstenosim eksporta veicināšanas
pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko
līgumtiesisko bāzi. |
Izstrādāt mazo un vidējo uzņēmumu
profesionālās izaugsmes un apmācību programmu
internacionalizācijas vai eksporta spēju un prasmju
attīstībai. |
Nodrošināts atbalsts mazo un vidējo
uzņēmumu internacionalizācijai (ieiešanai ārvalstu tirgos),
sekmējot arvien lielāku skaitu mazo un vidējo uzņēmumu veikt
eksporta aktivitātes, uzlabojot Latvijas eksporta apjomu.
Izstrādāti vismaz trīs tirgus pētījumi, identificējot gan
atsevišķu nozaru, gan jaunizveidoto uzņēmumu
internacionalizācijas iespējas un trūkumus.
|
99, 115,
125, 129 |
EM |
|
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
033. |
33.3. |
Īstenosim eksporta veicināšanas
pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko
līgumtiesisko bāzi. |
Uzlabot un paplašināt starptautisko
līgumtiesisko bāzi Latvijas eksportētājiem un aktivizēt
ekonomisko sadarbību ar Latvijai prioritārajiem un
potenciālajiem eksporta tirgiem. |
Noslēgti līgumi vai uzsāktas
sarunas par divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu
noslēgšanu ar Latvijai prioritāriem eksporta partneriem, t.sk.
Apvienotiem Arābu Emirātiem, Kuveitu, Azerbaidžānu,
Turkmenistānu, lai radītu priekšnosacījumus sadarbības
projektu attīstībai uzņēmēju līmenī (2019.gadā sasniegts
tirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 18% salīdzinājumā ar
2016.gadu). |
129 |
EM |
|
30.10.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
034. |
34.1. |
Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas
pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing
Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa
TOP40. |
Sagatavot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu,
lai attīstītu e-pārvaldes risinājumu plašāku pielietošanu,
radītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot
likumdošanas procesa caurskatāmību un vienkāršību, nosakot
tādas normas, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas
līdz izbeigšanai.
Veikt tautsaimniecības nozaru ierobežojošo normu detalizētu
analīzi Tautsaimniecības padomes ietvaros izveidotajā
sadarbības platformā. |
2018.gadā uzņēmējdarbības vide Latvijā novērtēta
vismaz:
1) Doing Business - 20.vietā;
2) Globālās konkurētspējas indeksā - 40.vietā. |
143, 144,
155 |
EM |
nozaru ministrijas, LDDK, LTRK, LBAS, Ārvalstu
investoru padome |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
034. |
34.2. |
Īstenosim ikgadējo
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā
nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un
Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. |
Paplašināt un pilnveidot
administratīvo datu izmantošanu oficiālās statistikas
nodrošināšanā, lai samazinātu iesaistītajām institūcijām
administratīvo slogu. |
Būtiski samazināts administratīvais
slogs (laiks un resursi) uzņēmējiem. Dati statistikas
vajadzībām iegūti no administratīvajiem datu avotiem. |
154, 155 |
EM |
CSP,
nozaru ministrijas |
30.11.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
034. |
34.3. |
Īstenosim ikgadējo
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā
nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un
Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. |
Izstrādāt statistikas programmu
vidējam termiņam, lai sniegtu statistisko informāciju politikas
veidotājiem par īstenotās struktūrpolitikas ietekmi un
pamatojumu turpmāko lēmumu pieņemšanai. |
Iesniegts MK noteikumu projekts par
Oficiālās statistikas programmu 2017.-2019.gadam, kas
nodrošinās datu lietotājus ar oficiālo statistiku par
sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un
sociālajām parādībām un procesiem, kā arī par vidi. |
n.a. |
EM |
CSP,
nozaru ministrijas |
30.11.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
034. |
34.4. |
Īstenosim ikgadējo
uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.
gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un
Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. |
Lai efektivizētu parādu piedziņu,
noteikt vienotu kārtību piespiedu izpildes (piedziņas)
nodrošināšanai nepieciešamo datu abpusējas apmaiņas
organizēšanai elektroniski starp izpildinstitūcijām
(zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Valsts ieņēmumu dienestu)
un kredītiestādēm. |
Nodrošināta ātra un efektīva
sprieduma izpilde. |
143 |
TM |
FM |
31.08.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
034. |
34.5. |
Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas
pasākumu plānu, 2018. gadā nodrošinot iekļūšanu Doing
Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa
TOP40. |
Izveidot vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un
saskaņošanas portālu (TAP) un izstrādāt valsts pārvaldes
cilvēkresursu vadības un analīzes sistēmu (CIVIS) |
1.Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums
un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas.
2. Samazināts slogs tiesību aktu projektu izstrādātājiem un
pilnveidots tiesiskā regulējuma kvalitātes nodrošināšanas
mehānisms.
3. Balstoties uz labāku analīzi, efektīvāk izmantoti valsts
pārvaldes cilvēkresursi un kvalitatīvāk sagatavoti
lēmumi.
4. Uzlabots Latvijas reitings Globālajā konkurētspējas indeksā
tādās pozīcijās kā pārredzamība valdības politikas
veidošanā, tiesiskā regulējuma radītais slogs un neefektīvu
izdevumu samazināšana. |
154 |
VK |
VARAM, VRAA, TM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
034. |
34.6. |
Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas
pasākumu plānu, 2018. gadā nodrošinot iekļūšanu Doing
Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa
TOP40. |
Sagatavot reformu plānu mūsdienīgas un efektīvas valsts
pārvaldes un cilvēkresursu attīstībai, lai sniegtu gudrus,
mērķtiecīgus un savlaicīgus risinājumus sabiedrības
vajadzībām |
1)
Izstrādāts reformu plāns – 31.08.2016.;
2) Latvijas publiskās pārvaldes darbības efektivitāte pēc
GRICS indeksa (%) - 2017. gadā 80% |
154, 145 |
VK |
Visas ministrijas |
1) 31.08.2016.
2) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
035. |
35.1. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Ieviest stratēģiskas nozīmes preču
eksporta licenču un kvotu atļauju Krievijas Federācijas
izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai pieteikumu pieņemšanu
arī elektroniskā formā (vidēji gadā tiek saņemti vairāk
nekā 850 pieteikumi). |
Atvieglota kārtība nepieciešamo
dokumentu iesniegšanai; saīsināts nepieciešamais laiks licenču
apstrādei. |
|
ĀM |
IeM, SAB, FM, EM,
VARAM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.2. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-palapojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Pilnveidot VID elektronisko vidi
atbilstoši jaunākajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot
maksimālu elektronisku pakalpojumu pieejamību un elektronisku
dokumentu apriti |
1.Maksājumu uzskaitē ieviests
uzkrājuma princips, vienotais konts un optimizēti darbības
procesi, līdz 30.12.2018. tiks īstenoti 20% no plānotajiem
projekta pasākumiem. |
155 |
FM (VID) |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.3. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-palapojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Ieviest izmaiņas muitas informācijas
sistēmās saistībā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) spēkā
stāšanos 2016.gada 1.maijā un īstenot SMK darba programmā
plānotos pasākumus noteiktajos termiņos. |
Muitas informācijas sistēmas
pilnveidotas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa un
nacionālajām prasībām. Līdz 30.10.2018 tiks realizēti
projekti:
1) "Muitas lēmumi" - projekta rezultātā komersantiem tiks
nodrošināts jauns e-pakalpojums elektroniskai pieteikumu
iesniegšanai 27 dažādu muitas atļauju veidiem, kā arī
iespēja elektroniski saņemt piešķirtās atļaujas un
apliecības.
2) "Reģistrētā eksportētāja sistēma (REX)" - tiks izveidota
ES mēroga sistēma informācijas par reģistrētiem
eksportētājiem pārvaldībai.
3) "Uzņēmēju tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām
(Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)" - tiks
nodrošināti vairāki e-pakalpojumi uzņēmējiem, kuri
elektroniski varēs pieteikt un administrēt dažāda veida muitas
dokumentus, kas tiks izsniegti, izmantojot centrālos ES
risinājumus.
4) SMK projekts "Pārraudzība 3+" pirmais posms, aptvers galvenās
daļas, kas nepieciešamas, lai pildītu SIT lietojuma kontroles
saistības, izmantojot samazinātu datu kopu un saskaņošanu ar
muitas lēmumu procesu. |
155 |
FM (VID) |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
035. |
35.4. |
Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu
orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un
komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu
darbā un pakalpojumu sniegšanā. |
Kadastra informācijas sistēmas modernizācija un datu pakalpojumu
attīstība ar mērķi izveidot efektīvu kadastra datu ieguves
sistēmu, izveidot klientu apkalpošanas procedūru atbilstoši
"vienas pieturas" aģentūras principiem, attīstīt
e-pakalpojumus, pilnveidot un paplašināt datu apmaiņas
risinājumus ar citām valsts un pašvaldību informācijas
sistēmām |
1)
Jauna Kadastra informācijas sistēmas un datu izplatīšanas
sistēmas izstrāde, kas paredz pārkārtot nekustamā īpašuma
reģistrācijas procesus, izveidot "vienas pieturas" aģentūras
principiem atbilstošas klientu apkalpošanas procedūras un
nodrošināt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu
integrāciju starp Kadastra informācijas sistēmu, Valsts vienoto
datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu,
izstrādāt 7 jaunus e-pakalpojumus, izveidot 2 pilnībā
automatizētus kadastra datu ieguves biznesa procesus, izslēdzot
īpašnieku iesaisti un aizstājot manuālu datu ieguvi un ievadi.
2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa
integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu
(izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar kādiem
izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences datos,
informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras iestādes
informācijas sistēmā), administratīvais slogs personām
samazinās, jo personai būs jāvēršas vienā iestādē, nevis
divās, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams konkrētā
iesnieguma/lūguma apstrādei un
reģistrēšanai/nostiprināšanai. Informācijas aprite notiek
ātrāk, kā rezultātā iespējams vēl samazināt reģistrācijas
procesam nepieciešamo laiku.
|
155, 143, 415 |
TM |
EM, VARAM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.5. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Tiesu Informatīvās sistēmas
attīstība ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības
elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un
nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt
administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, efektivizēt
tiesu darba procesu un samazināt informācijas sistēmas
uzturēšanas izmaksas, kā arī veicināt Tiesu Informatīvās
sistēmas attīstību, sadarbspēju, integrāciju un attīstīt
elektronisko pakalpojumu sniegšanas tehnisko bāzi. |
Izveidots vienots un efektīvs
tiesvedības elektroniskais process:
– Elektroniski iesnigto dokumentu skaits CPL un AP (2019.gadā 15
% );
– Elektroniski apstrādātas KL un APK lietas (2019.gadā
70%);
– DIS sadaļas "Manas lietas" lietotāju skaits (2015.gadā 615;
2019.gadā 1000);
– E-pakalpojuma "Tiesvedības datu monitorings" lietotāju skaits
(2019.gadā 1000);
– E-pakalpojuma "Tiesas sēžu monitorings" lietotāju skaits
(2019.gadā 200);
– Video konferenču izmantošanas skaits (2015.gadā 1700;
2019.gadā 1900). |
415 |
TM |
|
Pasākuma izpildes termiņš no projekta uzsākšanas brīža
(projekta apstiprināšana un ERAF finansējuma saņemšanas ) –
36 mēneši. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.6. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Vienota digitālā arhīva izveide un
pilnveidošana, nodrošinot elektronisko dokumentu ilgtspējīgu
saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu bez teritoriālā
ierobežojuma ar mērķi palielināt dokumentu digitalizācijas
jaudas un palielināt datu glabāšanas kapacitāti un dokumentu
plūsmu caurlaidību, kā arī nodrošināt Kadastra informāciju
elektroniskā veidā. |
1) Digitalizācijas centra izveide
visu VZD arhīva dokumentu digitalizācijai un e-pakalpojumu
darbības nodrošināšanai;
2) Piekļuves nodrošināšana arhīva dokumentiem valsts un
pašvaldību iestādēm to funkciju īstenošana.
|
415 |
TM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.7. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Uzņēmumu reģistra informācijas
sniegšanas pakalpojumu attīstīšana, nodrošinot sabiedrības
vajadzības iegūt publiski ticamu informāciju no komercreģistra
un uzņēmumu reģistra žurnāla. |
Reģistra mājaslapā nodrošināta
iespēja ikvienam interesentam iegūt publiski ticamus
komercreģistra, uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus. Ieguvumi
- sabiedrībai aktuālā informācija pieejama tūlītēji, bez
maksas. Tādējādi tiks ietaupīts klientu laiks un resursi,
vēršoties Uzņēmumu reģistrā pēc izziņas, kā tas ir
pašlaik. |
155, 143 |
TM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.8. |
Nodrošināsim IKT publisko
investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un
pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim
e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu
sniegšanā. |
Patentu informācijas sistēmas
izveide ar mērķi izveidot efektīvu, mūsdienīgu, uz modernām
tehnoloģijām balstītu patentu administrēšanas informācijas
sistēmu, kas iekļautos kopējā Patentu Valdes procedūru
automatizācijas sistēmā, nodrošinātu datu automātisku
sagatavošanu un nosūtīšanu Eiropas Patentu iestādei,
iekļaujoties Eiropas patentu reģistrā, sagatavotu atskaites
datus par Eiropas patentu ikgadējiem maksājumiem, ļautu
sabiedrībai veikt meklējumus Latvijas patentu un papildu
aizsardzības sertifikātu datu bāzēs, lai noskaidrotu
attiecīgā pieteikuma vai patenta statusu. |
Ātrāks un ērtāks patentu
iesniegšanas process un iespēja tiesību īpašniekam sekot
līdzi pieteikuma statusam. |
160, 143, 415 |
TM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
035. |
35.9. |
Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu
orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un
komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu
darbā un pakalpojumu sniegšanā. |
Nodrošināsim Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas
ieviešanu, attīstot digitālo pakalpojumu vidi un tās
izmantošanu, Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai,
izveidosim uzlabotu valsts IKT pārvaldības sistēmu un
elektroniskās pārvaldes koplietošanas platformas, nodrošināsim
IKT procesu koordināciju, kā arī stiprināsim VARAM kapacitāti
un funkcijas. |
1)
Portālā latvija.lv ieviesta elektroniskā vienas pieturas
aģentūra, kas nodrošinās publiskos pakalpojumus, kā arī
vienotu piekļuvi valsts e-pakalpojumiem. Līdz 30.10.2018 plānots
sasniegt 650'000 portālā reģistrējušos personu skaitu un 35%
iedzīvotāju to izmantos valsts pakalpojumu saņemšanai;
2) Realizētas digitālo prasmju attīstības aktivitātes, tai
skaitā izglītošanas un informēšanas kampaņa plašas
sabiedrības izglītošanai par e-pakalpojumu un digitālo
tehnoloģiju izmantošanas iespējām;
3) Izstrādāta valsts iestāžu digitālās pārvaldes
attīstības monitoringa sistēma (Latvijas eIndekss) un veikti
ikgadējie novērtējumi, apzinot gan iestāžu attīstības
līmeņa, gan lietotāju pieredzes novērtējumus. Pārskata
periodā veikti 2 novērtējumi.
4) Izveidota oficiālā elektroniskā adrese, sasniedzot 1
miljonu uz e-adresi nosūtīto dokumentu apjomu. Izveidots atvērto
datu portāls, sniedzot iespēju gan fiziskām, gan juridiskām
personām izmantot publiskās pārvaldes atvērtos datus jaunu
pakalpojumu radīšanai. Izstrādātas publisko pakalpojumu
elektroniskās piegādes platformas, datu izplatīšanas
platformas, kā arī valsts informācijas resursu, sistēmu un
sadarbspējas reģistra informācijas sistēmas projektējumi, lai
paaugstinātu valsts informācijas sistēmu sadarbspēju un
uzlabotu publiskās pārvaldes iestāžu reģistru datu apmaiņu un
pieejamību.
5) Nodrošināta IKT procesu koordinācija un pārvaldība,
paaugstināta VARAM kapacitāte, nodrošinot 38 ERAF
līdzfinansēto projektu iekļaušanos publiskās pārvaldes
vienotajā arhitektūrā.
|
415 |
VARAM |
|
1) 30.10.2018.
2) 30.10.2018.
3) 30.10.2018.
4) 30.10.2018.
5) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
035. |
35.10. |
Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu
orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un
komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu
darbā un pakalpojumu sniegšanā. |
Ieviesīsim "vienas pieturas" aģentūras principu valsts un
pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā, izmantojot
informācijas tehnoloģiju iespējas, uzlabojot publisko
pakalpojumu pieejamību un veicinot publiskās pārvaldes
efektivitāti. |
1)
Nodrošināta līdz šim izveidotā Valsts un pašvaldību vienoto
klientu apkalpošanas centru tīkla (turpmāk - KAC) darbība un
attīstība 56 novadu nozīmes un 3 reģionālās nozīmes
attīstības centru pašvaldībās, sniedzot iespēju, atbilstoši
"vienas pieturas" aģentūras principam, vienuviet saņemt
pašvaldības un pieprasītākos VID, VSAA, NVA, VZD, UR, PMLP,
LAD, VDI pakalpojumus un konsultācijas, tādējādi nodrošinot
klātienes publisko pakalpojumu pieejamību un samazinot
administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Līdz šim
populārākie klātienes pakalpojumi - iedzīvotāju ienākuma
deklarācijas iesniegšana, slimības un apbedīšanas pabalstu
pieteikšana.
2) Budžeta bāzes finansējuma ietvaros nodrošināta publisko
pakalpojumu pieejamību visos reģionos:
2.1. izveidoti un uzturēti jauni 23 KAC novadu attīstības
centros – līdz 30.12.2017
2.2. izveidoti un uzturēti jauni 10 KAC novadu attīstības
centros - līdz 30.10.2018
2.3. izveidoti un uzturēti jauni 5 KAC reģionālās un
nacionālās attīstītības centros – līdz 30.10.2018.
|
418 |
VARAM |
|
1) 30.10.2018.
2.1. 30.12.2017.
2.2. 30.10.2018.
2.3. 30.10.2018.
|
Tautsaimniecības
stiprināšana |
036. |
36.1. |
Veicināsim kultūras kapitāla
pārnesi uz citām jomām jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un
inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un
publiskajā pārvaldē, kā arī sekmēsim Latvijas radošo
industriju eksportspēju. |
Izveidot radošo industriju
klasteri/puduru Tabakas fabrikā kā radošu vietu mākslas,
zinātnes, izglītības, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju
mijiedarbībai jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un inovāciju
rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un publiskajā
pārvaldē un nodrošināt tā darbības uzsākšanu, kā arī
sekmēt Latvijas radošo industriju eksportspēju. |
1) Potenciālajiem un esošajiem
radošo industriju uzņēmējiem, studentiem, zinātniekiem,
ieinteresētiem partneriem un sabiedrībai kopumā uzsākta radošo
industriju klastera izveide Tabakas fabrikas projekta ietvaros
atbilstoši Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas gaitai.
2) Uzsākta radošo industriju inkubatora darbība Rīgā un
līdz 31.12.2018. nodibināti 10 jauni radošo industriju
uzņēmumi, kuros kopā nodarbināti 20 darbinieki (līdz
31.12.2023, nodibināti 40 jauni radošo industriju uzņēmumi,
kuros kopā nodarbināti 80 darbinieki (sasniegtie rādītāji -
komersantu skaits, kuri saņem atbalstu inkubatora ietvaros).
3) Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju
uzņēmējiem pieejami Radošo industriju eksportspējas
stiprināšanas pasākumi un atbalsta programmas.
|
130 |
KM |
2) EM, LIAA |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
036. |
36.2. |
Veicināsim kultūras kapitāla
pārnesi uz citām jomām jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un
inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un
publiskajā pārvaldē, kā arī sekmēsim Latvijas radošo
industriju eksportspēju. |
Izstrādāt un iesniegt
apstiprināšanai Ministru kabinetā Intelektuālā īpašuma
stratēģiju, kuras mērķis ir definēt turpmāk veicamos
pasākumus intelektuālā īpašuma komercializācijas
nodrošināšanai. |
Uzlabota Latvijas piešķirto patentu
kvalitāte un veicināta Latvijas izgudrojumu konkurētspēju
pasaulē:
1) Veikts detalizēts Latvijas intelektuālā īpašuma
sistēmas izvērtējums, tai skaitā izvērtējot esošos un
potenciāli nepieciešamos pakalpojumus, lai nodrošinātu
inovāciju attīstību un produktu ražošanu ar augstu pievienoto
vērtību;
2) Apskatīti iepriekšējos gados īstenotie un turpmākajos
gados plānotie inovāciju veicināšanas pasākumi, stratēģijā
iekļaujot turpmākās darbības virzienus inovāciju tālākam
atbalstam;
3) Analizēti esošie pakalpojumi un identificēti
nepieciešamie uzlabojumi, jaunizveidojami pakalpojumi.
4) Veicināta Latvijas izgudrojumu kvalitāte un
konkurētspēja, stiprināts sadarbības līmenis starp valsts
tiešās pārvaldes iestādēm (tai skaitā aģentūrām) turpmāko
nākotnes iniciatīvu īstenošanā, kas saistās ar intelektuālo
īpašumu un inovācijām;
5) Identificētas problemātiskās jomas intelektuālā
īpašuma tiesību jomā, piedāvājot iespējamos situācijas
risinājumus.
6) Nodrošināta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības
sistēmas attīstība.
|
160, 143 |
TM |
|
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
037. |
37.1. |
Izstrādāsim būvniecības politikas
plānošanas dokumentu tiesiskās vides pilnveidošanai, lai
nodrošinātu būvniecības procesa kvalitāti, drošību un visu
iesaistīto pušu atbildību. |
Izstrādāt ar būvniecības nozari
saskaņotu Būvniecības politikas plānošanas dokumentu
2017.–2023. gadam, kas paredz risinājumus būvniecības nozares
produktivitātes un konkurētspējas celšanai. |
Izstrādāts un ar būvniecības
nozari saskaņots Būvniecības politikas plānošanas dokuments
2017.–2023. gadam. Šobrīd definējamie rezultatīvie
rādītāji:
1) būvniecības procesa dalībnieku pienākumu pārskatīšana
būvniecības procesā – 30.12.2017.;
2) izstrādāti un ieviesti būvniecības tipveida līgumi
valsts un pašvaldību pasūtījumos – 30.12.2018.;
3) būvniecībā nodarbināto personu elektroniska
reģistrēšana un to kustības uzskaite būvobjektā –
01.01.2019.;
4) atbilstoši Eiropas kvalitātes normām pārskatīta un
standartizēta būvnormatīvu sistēma Latvijā – 30.12.2019.
|
n.a. |
EM |
LPS, FM |
15.03.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
038. |
38.1. |
Veicinot policentrisku valsts attīstību, izveidosim pašvaldību
sadarbības teritorijas, vairojot teritoriju ekonomiskās
attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko
pakalpojumu sniegšanā, kā arī radot ekonomiskās sviras
brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai. |
Noteiksim valstī administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvarā
pašvaldības var sadarboties vai apvienoties. Izvērtēsim un
noteiksim tās jomas un nozares, kurās valsts pārvaldes uzdevumu
un funkciju decentralizācija būtu pamatojama un īstenojama. Lai
īstenotu iepriekšminēto:
1) sagatavosim priekšlikumus par pašvaldību sadarbības
teritoriālo ietvaru, kurā pašvaldības var sadarboties un
brīvprātīgi apvienoties;
2) veiksim konsultācijas ar pašvaldībām;
3) izstrādāsim normatīvā akta projektu par sadarbības
teritoriju noteikšanu;
4) izstrādāsim normatīvo aktu projektus pašvaldību
sadarbības teritoriju institucionālai un funkcionālai
darbībai;
5) balstoties uz izveidotajām sadarbības teritorijām
izvērtēsim valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas
iespējas.
|
Izveidotas valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju
sadarbības teritorijas, valsts teritoriālais strukturējums būs
iedzīvotājiem saprotamāks un ilgtermiņā nodrošinās
efektīvāku teritoriju pārvaldību un ekonomisko attīstību,
racionāli izmantojot ES fondu, valsts un pašvaldību budžeta
līdzekļus, kā arī radīs efektīvākus priekšnosacījumus
tautsaimniecības attīstībai un investīciju piesaistei.
1) Izstrādāts pamatots pašvaldību sadarbības teritoriju
projekts.
2) Veiktas konsultācijas ar pašvaldībām un noskaidrots un
izvērtēts pašvaldību viedoklis, veiktas nepieciešamās
korekcijas sadarbības teritoriju projektam.
3) Iesniegti grozījumi Administratīvi teritoriju un apdzīvoto
vietu likumā par pašvaldību sadarbības teritorijām -
administratīvo teritoriju grupām, nosakot tās minētā likuma
pielikumā.
4) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos aktos,
kuri regulē pašvaldību institucionālo un funkcionālo darbību
sadarbības teritorijās.
5) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos
aktos.
6) Kvalitatīvāka un racionālāka publisko pakalpojumu
nodrošināšana, ņemot vērā pakalpojuma pieprasījuma apjomu
pašvaldībās.
7) Pašvaldībām sadarbojoties, iespējama tās rīcībā
esošo resursu diversifikācija, tādejādi, nodrošinot iespējas
radīt labākus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības
attīstībai sadarbības teritorijās.
|
391 |
VARAM |
1) VK un PKC;
2) Pašvaldības, LPS un LLPA;
5) attiecīgās ministrijas, kuru
pārziņā ir decentralizējamās funkcijas
|
30.10.2018. kopējais izpildes termiņš
1) 31.05.2016.
2) 30.12.2016.
3) 31.03.2017.
4) 30.12.2017.
5) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
039. |
39.1. |
Radīsim publiskā atbalsta
instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai sekmētu
uzņēmējdarbības attīstību reģionu centros, nodrošinot
uzņēmumus ar augstvērtīgiem speciālistiem un darbaspēku. |
Izvērtēt iespējas atjaunot
mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldību īres namu
būvniecībai un izstrādāt attiecīgus grozījumus normatīvajos
aktos. |
Nodrošināta pašvaldību dzīvojamā
fonda attīstība un veicināta īres namu būvniecību
pašvaldībās. Risinājuma varianti:
1) Atjaunota valsts mērķdotāciju piešķiršana
pašvaldībām;
2) Iesniegts MK noteikumu projekts par grozījumiem MK 05.04.2005.
noteikumos Nr.237 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas
valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai",
paredzot noteiktā periodā kompensēt pašvaldībām būvniecības
izdevumu daļu tādā apmērā, lai nodrošinātu iespēju izīrēt
dzīvokļus par vidējo īres maksu pašvaldībā. |
n.a. |
EM |
VARAM, LPS, FM,
TM |
31.07.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
040. |
40.1. |
40.
Meklēsim iespējas sniegt sabalansētu finansējumu
lauksaimniekiem, lai, pieaugot Eiropas Savienības fondu vienotajam
platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta
finansējumu. |
Sagatavot novērtējumu par pieejamo ES un valsts atbalsta
finansējumu lauksaimniecībai |
Iesniegti priekšlikumi Ministru kabinetā par nepieciešamo valsts
atbalsta finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, lai, pieaugot
lauksaimniecības atbalstam Eiropas Savienības dalībvalstīs,
nodrošinātu sabalansētu un proporcionālu valsts atbalsta
finansējumu. |
|
ZM |
|
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
041. |
41.1. |
Pabeigsim tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un
spēcīgākas tiesas, izlīdzinot tiesnešu noslodzi, samazinot
lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu
specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski
izvērtēsim procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan
tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai
izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. |
Turpināt iesāktās tiesu teritoriju reformas, izlīdzinot tiesu
noslodzi un efektivizējot tiesu darba organizāciju. (Info:
Reformas būtība – viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas
vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku
tiesu. Reorganizācija nozīmē tiesu un to sastāvā esošo
zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī: tiesu vada
viens tiesas priekšsēdētājs, tajā ir vienota lietu sadales
sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota
principa.) |
1.
Veikta tiesu darba optimizācija un efektivitātes
paaugstināšana, izveidots sabiedrībai lietderīgs tiesas procesa
modelis, kas nodrošina kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku
strīda risinājumu:
– prasības kārtībā izskatāmo civillietu izskatīšanas
ilgums līdz 12 mēnešiem visās 1.instances tiesās 2017.gadā ir
ne mazāks kā 85 % no visām lietām;
– civillietu izskatīšanas vidējais ilgums 1.instancē
samazinās (2015.gadā 8,6 mēneši)
– krimināllietu izskatīšanas vidējais ilgums 1.instancē
saglabājas esošajā līmenī ar tendenci samazināties
(2015.gadā 5,5 mēneši)
– administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums
1.instancē samazinās (2015.gadā 7,3 mēneši)
2. Paaugstinās Latvijas vieta tiesu efektivitāti raksturojošos
reitingos:
– "Doing Business" indeksa komponentes "Līgumu izpilde:
komerciālo strīdu izšķiršanas kvalitāte un efektivitāte"
(angl. Enforcing contracts: efficiency and quality of commercial
dispute resolution) vērtība 2018.gadā ir ne mazāka kā
75.
– "Doing Business" indeksa komponentes "Tiesu procesu kvalitāte"
(angl. Quality of judicial processes index) vērtība 2018.gadā ir
ne mazāka kā 13,5.
– Latvijas tiesu sistēmas vērtējumam tiesu sistēmu
raksturojošos rādītājos Justice Scoreboard ir vērojams
pastāvīgs progress. |
142 |
TM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
041. |
41.2. |
Pabeigsim tiesu teritoriju reformu,
veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas, izlīdzinot tiesnešu
noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk
nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu.
Sistemātiski izvērtēsim procesuālo likumu normas, lai
nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī
atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas
procesu. |
Lai veidotu optimāli funkcionējošu
un sabiedrībai augsti lietderīgu tiesas procesa modeli, kas
nodrošinātu kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda
risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi, veikt
izpēti advokātu iesaistei atsevišķās civillietu kategorijās
un izstrādāt konceptuālu ziņojumu par advokātu procesa
iespējamo ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās, kā
arī nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus grozījumus
normatīvajos aktos. |
Uzlabota tiesas procesa kvalitāte,
nodrošinot kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda
risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi.
1) Izvērtēti dažādi iespējami rīcības varianti advokātu
procesa ieviešanai civillietās un valdībā notikusi
izšķiršanās par ieviešamo variantu.
2) Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos
saskaņā ar valdības izšķiršanos par variantu advokāta
procesa ieviešanai civillietās
|
142, 143 |
TM |
|
1) 31.08.2016
2) 31.08.2017 |
Tautsaimniecības stiprināšana |
042. |
42.1. |
Definēsim maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus
ilgtermiņā, valsts lomu maksātnespējas uzraudzības
nodrošināšanā, pārskatīsim Maksātnespējas administrācijas
funkcijas un tiesas lomu. Pabeigsim maksātnespējas procesa
administratoru profesijas reformu, kas uzlabos administratoru
uzraudzību un atbildību |
Politikas plānošanas dokumentā definēt maksātnespējas
politikā sagaidāmos rezultātus vidējā termiņā un valsts lomu
maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, identificējot
problēmas un nepieciešamos pasākumus un precizējumus
normatīvajā regulējumā, realizēt nepieciešamos
pasākumus. |
1)
Ministru kabinetā apstiprināts politikas plānošanas dokuments,
kurā definēti turpmākie politikas virzieni, mērķi, sagaidāmie
rezultāti un ietverts turpmāko veicamo pasākumu kopums, tai
skaitā maksātnespējas procesa reformas virzieni, lai
paaugstinātu aktīvu atgriešanas tautsaimniecībā ātrumu,
samazinātu procesa izmaksas, uzlabotu kreditoru interešu
aizsardzību un nodrošinātu līdzsvaru starp maksātnespējīgo
personu un kreditoru prasību apmierināšanu;
2) Paaugstinās Latvijas vieta tiesu efektivitāti raksturojošos
reitingos:
– "Doing Business" indeksa komponentes "Maksātnespējas
risināšana" (angl. Resolving Insolvency) vērtība 2018.gadā ir
ne mazāka kā 65. |
143, 144 |
TM |
|
31.08.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
043. |
43.1. |
Izstrādāsim risinājumu piespiedu
dalītā īpašuma attiecību daudzdzīvokļu mājās izbeigšanai,
sabalansējot regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbību un sociālo
vidi. |
Turpināt pilnveidot dalītā
īpašuma tiesisko regulējumu, nodrošinot Piespiedu dalītā
īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu
mājās izbeigšanas likumprojekta precizēšanu un virzību
Saeimā, lai novērstu zemes reformas un privatizācijas procesā
radīto kļūdu un piedāvātu iespēju dzīvokļu īpašniekiem
izbeigt dalītā īpašuma attiecība. |
Piespiedu dalītā īpašuma
izbeigšana 30% gadījumos pēc jaunā regulējuma spēkā
stāšanās. |
143 |
TM |
EM, FM |
Šobrīd
likumprojektā piedāvāts, ka tas stāsies spēkā 2020.gadā
|
Tautsaimniecības stiprināšana |
044. |
44.1. |
Pabeigsim administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu |
Nodrošināt Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta
precizēšanu un virzību Saeimā, lai aizstātu padomju laikā
pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu,
nodrošināt precīzu pieņemtā likuma spēkā stāšanos un
īstenot nozaru kodifikācijas pieeju administratīvajos
pārkāpumos, izstrādājot Administratīvo pārkāpumu procesa
likumprojektu pavadošos likumprojektus. |
Likumam stājoties spēkā, tas būs elastīgāks pret pārkāpumu
izdarījušo personu, kā rezultātā šīs personas būs
apmierinātas ar lietas rezultātu un nebūs nepieciešamības
pārsūdzēt iestāžu lēmumus. Indikatīvi triju gadu laikā
samazinās tiesā iesniegto sūdzību skaits par 10-20 %. |
|
TM |
|
31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
045. |
45.1. |
Atvieglosim ar komercdarbību
saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot
alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. |
Nodrošināt alternatīvā
patērētāju strīdu risināšanas mehānisma ieviešanu
Latvijā. |
Sadarbībā ar PTAC izveidota
funkcionāla patērētāju sūdzību izskatīšanas sistēma, kas
atbilst alternatīvas strīdu izskatīšanas principiem.
Rezultātu indikatīvi var vērtēt kā atrisinātas 50 lietas
2016.gadā un turpmāk aptuveni 200 lietas gadā (PTAC rādītājs)
. |
|
EM |
TM, PTAC |
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
045. |
45.2. |
Atvieglosim ar komercdarbību
saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot
alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. |
Izveidot un ieviest jaunu zaudējumu
atlīdzināšanas mehānismu par konkurences tiesību
pārkāpumiem. |
Nodrošināts skaidrs un efektīvs
mehānisms prasījuma celšanai tiesā par konkurences tiesību
pārkāpumu rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Rezultātu indikatīvi var vērtēt kā tiesā celto prasību
skaitu par zaudējumu atlīdzināšanu attiecīgā laika periodā,
t.i. tiesā celta viena prasība divu gadu laikā pēc jaunā
atlīdzības mehānisma ieviešanas (attiecīgā normatīvā akta
pieņemšanas). |
|
EM |
KP |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
045. |
45.3. |
Atvieglosim ar komercdarbību
saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot
alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību |
Īstenot Tiesu varas un
tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu
kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā
2015.-2020.gadam noteiktos rīcības virzienus, lai īstenotu
cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi
nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu
komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. |
Samazinās strīdu risināšanas
ilgums, samazinās strīdu risināšanas izmaksas
komersantiem:
– samazināta civillietu skaita proporcija pirmās instances
tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk
par vienu gadu;
– Prasības kārtībā izskatāmo civillietu izskatīšanas
ilgums līdz 12.mēnešiem visās 1.instances tiesās (2017.gadā
85 % no visām lietām) |
158, 142 |
TM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
046. |
46.1. |
Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam
pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu
darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas
Savienības tiesību telpai. |
Ieviest ANO Bērnu tiesību komitejas 71.sesijā 2016.gada
29.janvārī Latvijai izteiktās rekomendācijas attiecībā uz ANO
Konvencijas "Par bērna tiesībām" un tās papildu protokola par
bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos, kā arī par papildu
protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un
bērna pornogrāfiju īstenošanu, iesniegt MK Informatīvo
ziņojumu, nosakot veicamās darbības līdz 2021.gadam (nākamā
pārskata perioda beigas), atbildības sadalījumu un pienākumu
ministrijām regulāri sniegt Labklājības ministrijai
informāciju par paveikto. |
Rekomendāciju ieviešanas rezultātā sagaidāms, ka mazināsies
māšu un zīdaiņu mirstība (mirušo zīdaiņu skaits uz 1000
dzīvi dzimušajiem - 4,5 2017.gadā, 4,3 2020.gadā);
uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte
un drošība (pie ģimenes ārsta reģistrēto profilaktiski
izmeklēto pacientu (vecumā 2-17 gadi) īpatsvars gadā pieaugs no
49,1% 2012.gadā līdz 60% 2016.gadā);
mazināsies priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam
pakļauto bērnu skaits (obligātās izglītības vecumā esošo
bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē,
īpatsvars: 5,4 % (2013.) līdz 3% (2020.); skolu nepabeigušo un
izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā
18-24 gadi: 10 ,6 % (2013.) līdz 10% (2020.)); mazināsies
atstumtības riskam pakļauto sociālo grupu segregācija
izglītības procesā (izglītību agrīni pametušo romu
īpatsvars: 10% (2012.) līdz 7% (2020.); 11 gadus vecu bērnu
īpatsvars, kuri vismaz divas reizes pēdējo pāris mēnešu
laikā cietuši no vienaudžu vardarbības izglītības iestādē:
23% (2010.) līdz 15% (2020.); integrēto izglītojamo skaita ar
speciālām vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās
izglītības iestādēs no kopējā izglītojamo skaita 4% (2012.)
līdz 33% (2020.));
mazināsies noziedzīgu nodarījumu skaits, ko izdarījuši
nepilngadīgie un nepilngadīgo personu skaits, kas izdarījušas
noziedzīgus nodarījumus (noziedzīgu nodarījumu īpatsvara, ko
izdarījuši nepilngadīgie samazinājums salīdzinājumā ar
2012.gadu par 3% līdz 2019.g., nepilngadīgo personu skaita, kas
izdarījušas noziedzīgus nodarījumus samazinājums
salīdzinājumā ar 2012.gadu par 3% līdz 2019.g.); mazinās risks
mazaizsargātajām bērnu grupām kļūt par tirdzniecības un
ekspluatācijas upuriem (par cilvēku tirdzniecības riskiem,
draudiem un sekām izglītoto skolēnu skaits (no 35 702 2012.g.
līdz 37 000 2020.g.);u.c.
|
273, 274 |
LM |
TM, IeM, VM, IZM, EM, KM, SAM, ĀM, AIM, VARAM,
FM |
31.05.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
046. |
46.2. |
Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam
pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu
darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas
Savienības tiesību telpai |
Atvieglot un efektivizēt uzturlīdzekļu valsts noteiktajā
minimālajā apmērā saņemšanas procedūru, samazinot procesa
soļu skaitu un gadījumos, kad persona vēlas saņemt
uzturlīdzekļus valsts noteiktajā minimālajā apmērā un starp
pusēm nepastāv strīds, radīt iespēju tos saņemt
nevērošoties tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, bet
uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fondā. |
Lai
veicinātu demogrāfijas rādītāju uzlabošanos, tiek mazināts
bērnu un vientuļo vecāku ģimeņu nabadzības risks, vidējais
dienu skaits no pieteikuma par uzturlīdzekļu saņemšanu
iesniegšanas līdz pirmās izmaksas saņemšanai samazināts 3
reizes. |
|
TM |
|
30.06.2017. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
046. |
46.3. |
Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam
pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu
darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas
Savienības tiesību telpai |
Atbilstoši ES standartiem izveidot jaunu personas datu
aizsardzības sistēmu un normatīvo regulējumu Latvijā, kas
nodrošina augstākas prasības un stiprina privātuma tiesību
aizsardzību it īpaši digitālajā vidē, paredzot stingrus datu
aizsardzības standartus gan privātajā, gan publiskajā
sfērā. |
Nostiprinātas personu tiesības uz privātumu tiešsaistē,
modernizēti jau pastāvošie personas datu aizsardzības principi,
izveidojot vienotus datu aizsardzības noteikumus, kas būtu
spēkā visā ES teritorijā, nodrošināta personu tiesību
aizsardzība, ja personu dati tiek apstrādāti noziedzīgo
nodarījumu izmeklēšanas vai kriminālsodu izpildes
mērķiem |
|
TM |
|
Atbilstoši Regulas ieviešanas grafikam
(2018.gads) |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
046. |
46.4. |
Stiprināsim cilvēktiesību
ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes,
tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu
darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai |
Izstrādāt Preventīvo piespiedu
līdzekļu likumprojektu, lai ieviestu jaunus cietušo un
apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumus un
cīnītos ar vardarbības cēloņiem. |
Samazināta noziedzīgu nodarījumu
izdarīšana, nodrošināta cietušā aizstāvēšana un atjaunots
taisnīgums, panākta vardarbības mazināšanās sabiedrībā un
lielāka sabiedrības drošība. |
|
TM |
|
31.08.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
046. |
46.5. |
Stiprināsim cilvēktiesību
ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes,
tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu
darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai |
Reformēt esošo nepilngadīgo
kriminālatbildību, paredzot, ka nepilngadīgai personai
kriminālsods tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos,
savukārt pārējos gadījumos nepilngadīgajām personām tiek
piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. |
Samazinās jauniešu likumpārkāpēju
skaits, jauniešu veiksmīgāka integrācija darba tirgū (ņemot
vērā, ka personai nav sodāmība), tiek uzlabotas jauniešu
nodarbinātības iespējas. |
|
TM |
|
01.09.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
047. |
47.1. |
Pilnveidosim valsts pārvaldes
iestāžu un tiesībsarga sadarbību cilvēktiesību un
pamattiesību nodrošināšanas jautājumos, paredzot efektīvus
tūlītējus aizsardzības mehānismus |
Izstrādāt jaunu regulējumu par
bērnu antisociālas uzvedības prevenciju, veicinot bērnu un
jauniešu atturēšanos no pretlikumīgām darbībām. |
Samazinās tiesu noslodze, samazinās
administratīvo lietu skaits, atkārtoti sodīto bērnu/jauniešu
skaits. |
|
TM |
|
31.08.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
048. |
48.1. |
Aktivizēsim vērtspapīru tirgus
izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei privātajām
un valsts kapitālsabiedrībām |
Modernizēt akciju reģistrācijas
procesu un akcionāru uzskaiti, atvieglot un samazināt prasības,
kas saistītas ar sabiedrības pamatkapitālu un vērtspapīru
emisiju. |
Visas akcijas ir iegrāmatotas kontos,
kas nodrošina augstāku akcionāru īpašumtiesību aizsardzību;
atvieglota akciju un vērtspapīru emisija. |
143 |
TM |
|
31.08.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
049. |
49.1. |
Palielināsim kapitāla ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot
banku kredītlīdzekļiem alternatīvus finanšu instrumentus (tai
skaitā no pensiju un ieguldījumu plāniem). |
1.
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" īsteno valsts
atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšanai,
veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot
ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu
līdzekļus.
2. Veicināta kredītiestādēm alternatīva finansējuma
pieejamība, tai skaitā savstarpējo aizdevumu platformas un
kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.
|
1.
Līdz 2016.gada beigām izstrādāt un uzsākt atbalsta programmas,
kuru ietvaros līdz 2020.gada beigām tiks nodrošināta kapitāla
piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā
piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. eiro apmērā un ERAF
līdzekļus 80 milj. eiro apmērā.
2.Ieviesta savstarpējo aizdevumu platformu licencēšanas
sistēma, stiprinot ieguldītāju aizsardzību savstarpējo
aizdevumu platformu jomā - licencētas vairāk kā 5 platformas
vidējā termiņā.
|
|
FM (ALTUM) |
EM, FKTK |
1) 31.12.2016.,
2) 01.03.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
049. |
49.2. |
Palielināsim kapitāla ieplūšanu
tautsaimniecībā, nodrošinot banku kredītlīdzekļiem
alternatīvus finanšu instrumentus (tai skaitā no pensiju un
ieguldījumu plāniem). |
Izstrādāt finanšu instrumentu
valsts atbalsta programmas un nodrošināt finansējuma pieejamību
komersantu izveidei un izaugsmei. |
Izstrādātas un ieviestas valsts
atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, tostarp:
1. Aizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem, mikrokredīti.
2. Mezanīna aizdevumi.
3. Aizdevumu garantijas.
4. Akselerācijas fondu ieguldījumi u.c. atbalsts.
5. Sēklas un sākuma kapitāla fondu ieguldījumi.
6. Izaugsmes kapitāla fondu ieguldījumi.
Nodrošināta atbalsta pieejamība saimnieciskās darbības
veicējiem (līdz 2018.gadam atbalstīti 324 saimnieciskās
darbības veicēji, no tiem 250 esoši uzņēmumi un 74
jaunizveidoti uzņēmumi, t.sk.:
- starta/ mikro aizdevumiem - 234 projekti (tostarp jaunizveidoti
60 saimnieciskās darbības veicēji);
- mezanīna aizdevumiem - 10 projekti;
- aizdevumu garantijām - 50 projekti;
- akselerācijas fondiem - 20 projekti;
- sēklas un sākuma kapitāla fondiem - 10 projekti).
Programmu realizācijā piesaistīts privātais
līdzfinansējums:
- 2 milj.EUR biznesa eņģeļu līdzinvestīciju fondos,
- 4 milj.EUR sēklas un sākuma kapitāla, izaugsmes kapitāla
fondos,
- 0,5 milj.EUR akselerācijas fondos. |
110, 111, 115,
128 |
EM |
FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
1)
30.06.2016.,
2) 30.06.2016.,
3) 30.06.2016.,
4) 31.05.2016.,
5) 31.08.2016.,
6) 31.12.2017. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
050. |
50.1. |
Stiprināsim kooperatīvo krājaizdevu
sabiedrību darbību |
Veicināta kredītiestādēm
alternatīva finansējuma pieejamība, tai skaitā savstarpējo
aizdevumu platformas un kooperatīvās krājaizdevu
sabiedrības. |
Izstrādāts ietekmes novērtējums
kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības efektivitātes
uzlabošanai un iesniegts Ministru kabinetā. |
|
FM |
Nozares asociācijas,
Latvijas Banka, FKTK un EM |
30.09.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
051. |
51.1. |
Koordinēti īstenosim steidzamus finanšu sektora politikas
sakārtošanas pasākumus, definēsim sektora vidēja un
ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma
finansēšanas risku mazināšanai. |
Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam,
definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un
starptautiskajai konkurētspējai, tai skaitā stiprinot
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma
finansēšanas risku novēršanas sistēmu. |
Apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns
2017.-2019.gadam, kas paaugstina finanšu sektora drošību,
stiprinot kontrolējošo institūciju spēju efektīvi novērst
noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma
finansēšanu, ietver konkurētspējīgus pasākumus finansējuma
pieejamības palielināšanai tautsaimniecībai, sabalansējot
kreditēšanas attīstības tempu ar IKP izaugsmi - trīs gadu
laikā pieaugot par 10%. |
|
FM |
FKTK, Latvijas Banka, Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, TM |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
052. |
52.1. |
Padziļināti vērtēsim finanšu
instrumentu plašākas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu
apjomīgāka un ilglaicīgāka valsts atbalsta pieejamību |
Izvērtēt valsts atbalsta finanšu
instrumentu finansēšanas risinājumus, lai nodrošinātu
mērķtiecīga un ilglaicīga valsts atbalsta pieejamību pēc ES
fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām. |
Sagatavota AS "Attīstības finanšu
institūcijas Altum" darbības stratēģija, kas paredz pilnveidot
finanšu instrumentu izmantošanas iespējas un izvērtēta vismaz
3 finanšu instrumentu izveide finansējuma piesaistei tirgus
nepilnību novēršanai. |
128 |
EM |
FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
052. |
52.2. |
Padziļināti vērtēsim finanšu
instrumentu plašākas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu
apjomīgāka un ilglaicīgāka valsts atbalsta pieejamību |
Izstrādāt vidēja un ilgtermiņa
eksporta kredītu garantijas instrumentu, deleģējot eksporta
garantiju aģentūras funkcijas Attīstības finanšu
institūcijai. |
1. Nodrošināta atbalsta pieejamība
komersantiem īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu
garantijām. Izsniegto vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta
garantiju apjoms no 2016.-2018.gadam 7,5 milj.EUR.
2. Izstrādāts modelis jaunā atbalsta instrumenta ieviešanai,
nodrošinot pilna spektra eksporta kredīta pakalpojumu
pieejamību, lai sniegtu tirdzniecības kredītrisku
apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī administrētu īstermiņa,
vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumentu,
pasargājot uzņēmumus no tirdzniecības, t.sk. starptautiskās
tirdzniecības riskiem (politiskiem un komerciāliem), ņemot
vērā finanšu tirgus dalībnieku jūtīgumu pret tirgus
satricinājumiem, atbilstoši citu ES dalībvalstu praksei,
izveidojot valsts piedāvātu drošības mehānismu.
|
99, 115,
125, 128 |
EM |
FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" |
1) 31.12.2016.,
31.12.2017., 31.12.2018.
2) 31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
053. |
53.1. |
Radīsim darbinieku motivācijas
instrumentu un veicināsim fizisko personu kapitāla nonākšanu
saimnieciskajā apritē |
1. Izstrādāt normatīvo regulējumu,
kas paredz ieviest jaunu institūtu par darbinieku akciju pirkuma
tiesībām, lai rastu iespējas akciju sabiedrībām papildus
motivēt sabiedrības darbiniekus iesaistīties saimnieciskajā
apritē ar saviem līdzekļiem, piešķirot tiem tiesības pēc
noteikta laika perioda iegūt sabiedrības akcijas par cenu, kāda
tā bija darbinieku akciju pirkuma tiesību piešķiršanas
brīdī.
2. Izvērtēt normatīvo regulējumu, kas paredz ieviest darbinieku
akciju opcijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. |
Izstrādāti un apstiprināti MK
grozījumi Komerclikumā, kas paredz ieviest darbinieku akciju
pirkuma tiesības, tādējādi veicinot darbinieka ieinteresētību
iesaistīties saimnieciskajā apritē un sekmēt sabiedrības
izaugsmi. |
|
TM |
FM, EM |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
054. |
54.1. |
Mērķtiecīgi izskatīsim iespējas un izmantosim Eiropas
Savienības un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus
investīcijām Latvijā. |
1.AS
"Attīstības finanšu institūcija Altum" izstrādāt plānu, kas
paredz papildus ES fondu finanšu resursiem, piesaistīt
nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu
institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB) vai no finanšu tirgus,
veicot obligāciju emisijas utml.
2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" nodrošināt
mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu
palielināšanu, piesaistot papildus finansējumu investīciju
platformās no Stratēģisko investīciju fonda.
3.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā
nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas
investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par
līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj.
eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas
Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.
4.Koordinēt EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Saprašanās
memorandu sagatavošanu, pārstāvot Latvijas intereses atbalsta
jomu, apmēru un ieviešanas mehānismu definēšanā.
|
1.
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmu
nepieciešamā apjoma palielināšana par 50 miljoniem euro valsts
atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no
starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.
2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmas
izstrāde finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un
vidējiem komersantiem par 75 miljoniem euro, piesaistot resursus
(papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām
vai kapitāla tirgū.
3. Finanšu pieejamības paaugstināšana lieliem investīciju
projektiem AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā
nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas
investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par
līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj.
eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas
Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.
4.Ar donorvalstīm uzsāktas un noslēgtas sarunas par EEZ un
Norvēģijas finanšu instrumenta Saprašanās memorandu un
investīcijām līdz 2021.gadam, nodrošinot finansējuma piesaisti
līdz 102,1 miljoniem EUR.
|
|
FM (ALTUM) |
ĀM, EM |
1) 30.06.2017.
2) 31.12.2016.
3) 31.12.2016.
4) 31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
054. |
54.2. |
Mērķtiecīgi izskatīsim iespējas
un izmantosim Eiropas Savienības un citus ārvalstu finanšu
palīdzības instrumentus investīcijām Latvijā. |
Izstrādāt ilgtermiņa valsts
atbalsta programmas par valsts atbalstu klasteriem, inkubatoriem,
ieguldījumiem ražošanas telpas izveidē, nodrošinot atbalstu
ieguldījumiem inovācijās un MVK konkurētspējā. |
Nodrošināta atbalsta pieejamība
komersantiem (klasteru ietvaros atbalstu saņēmuši 360
komersanti, reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo
industriju inkubatorā atbalstīti 148 jaunizveidoti komersanti,
atbalstīti ieguldījumi ražošanas telpu un infrastruktūras
izveidei vai rekonstrukcijai 20 komersantiem). |
99, 100, 101, 111,
114, 115, 125, 128 |
EM |
FM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
055. |
55.1. |
Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu programmu savlaicīgu un
efektīvu īstenošanu, kā arī pastāvīgu uzraudzību, stiprinot
Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības sistēmu. |
1.
Koordinēt ES fondu darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu un citas ārvalstu
finanšu palīdzības programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu
un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot šo programmu
vadību; Indikatīvais pasākuma finansējums: ES
struktūrfondi, valsts budžets (finansējums vidēja termiņā
budžetā -2016, 2017, 2018.gadā- ir paredzēts, privātais
līdzfinansējums.
2. Sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai grozījumus darbības
programmā "Izaugsme un nodarbinātība".
|
1.1.
MK apstiprināti MK noteikumi darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" specifiskajiem atbalsta mērķiem un ES fondu
uzraudzības komitejā apstiprināti projektu iesniegumu
vērtēšanas kritēriji darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" specifiskajiem atbalsta mērķiem un to
pasākumiem 4 miljardu EUR apmērā.
1.2. Līdz 2018.gada 30.oktobrim uzsākti Eiropas strukturālo
un investīciju fondu projekti vismaz 2,4 miljardu EUR
apmērā.
2. Nodrošināta darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" visu starpposma rādītāju sasniegšana vismaz
85% apmērā līdz 2018.gada oktobra beigām.
|
99, 100, 101, 111, 114, 115, 127, 128, 129,
130, 155, 186, 180, 378, 382, 388, 392, 393, |
FM |
Visas nozaru ministrijas
un sociālie partneri |
1.1. 31.12.2017.,
1.2. 30.10.2018.,
2) 30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
055. |
55.2. |
Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu programmu savlaicīgu un
efektīvu īstenošanu, kā arī pastāvīgu uzraudzību, stiprinot
Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības sistēmu. |
Nodrošināta Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP)
un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai
2014.-2020.gadam (ZRP) īstenošanas uzsākšana pilnā apmērā un
programmu īstenošanas uzraudzība. Pēc nepieciešamības
sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām izdarīti
grozījumi LAP un ZRP, kā arī to īstenošanai saistošajos
nacionālajos normatīvajos aktos, lai sekmētu lauku attīstības
un zivsaimniecības nozaru attīstību |
Atvērta pieteikšanās LAP un ZRP pasākumos, padarot pieejamus
60% no kopējā šo programmu īstenošanai plānošanas periodam
2014.-2020.gadam pieejamā publiskā finansējuma apmēra |
|
ZM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
056. |
56.1. |
Plānosim lielo būvniecības projektu savlaicīgu un sabalansētu
īstenošanu, mazinot cenu svārstību un nozares pārkaršanas
riskus nākotnē. |
Apkopot un publiskot informāciju par plānotajiem publiskajiem
lielajiem būvniecības iepirkumiem un sadarbībā ar nozaru
ministrijām nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas publisko
būvniecības projektu plānošanā. |
1.Vienkopus pieejama informācija par plānotajiem lielajiem
būvniecības projektiem.
2. Iesniegta informācija MK lēmuma pieņemšanai par plānoto
lielo projektu, kas var izraisīt būvniecības nozares
pārkaršanas risku, neuzsākšanu / uzsākto projektu
pārtraukšanu vai atlikšanu. |
|
EM |
FM, SM, VARAM, IZM, KM, VM, IeM, AizM, TM |
31.01.2017.,
31.01.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
057. |
57.1. |
Nodrošināsim Latvijas nacionālo
interešu pārstāvniecību visās starptautiskajās
organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies, tai skaitā
piesaistot papildu finansējumu no starptautiskām finanšu
institūcijām. |
Latvijas interešu pārstāvība
Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ES kopējās
tirdzniecības politikas ietvaros, t.sk. esošo tirdzniecības
sarunu veiksmīga noslēgšana (Vides preču nolīgums, Pakalpojumu
Tirdzniecības nolīgums) un jaunu sarunu uzsākšana, kā arī
noslēgto nolīgumu (Tirdzniecības veicināšanas nolīgums,
Informācijas tehnoloģiju nolīgums) praktiska ieviešana. |
PTO nolīgumu ieviešana:
Informācijas tehnoloģiju nolīguma ieviešana - samazināti
vai atcelti muitas tarifi Latvijas ražotājiem būtiskās produktu
grupās kā raidaparatūra un uztveres iekārtas, medicīnas un
ķirurģijas ierīces, dažādi elektrības vadītāji un slēdži,
optiskās šķiedras izstrādājumi, antenas un reflektori, u.c.
produkti.
Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ieviešana - mazināti
birokrātiskie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībā, uzlabojot
importa un eksporta procedūras, kā arī vienkāršojot muitas
procedūras.
Latvijas interešu pārstāvēšana vairākpusējās
tirdzniecības sarunās ar PTO dalībvalstīm par:
Vides preču nolīgumu - ņemtas vērā Latvijas intereses
attiecībā uz tarifu samazinājumu būtiskām eksporta un importa
precēm.
Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu- panākta diskriminējošu
pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana PTO
dalībvalstu starpā, t.sk. fokusējoties uz Latvijai
prioritārajiem eksporta tirgiem, svarīgām pakalpojumu nozarēm
un sniegšanas veidiem.
|
|
ĀM |
FM, VARAM, ZM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
058. |
58.1. |
Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā,
Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā
(NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim
Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo
ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. |
Nodrošināt Latvijas iesaisti starptautiskajos procesos, atbalstot
Latvijas dalību ANO misijās, kā arī veicināt Latvijas
atpazīstamību un veikt lobija pasākumus, orientējoties uz
Latvijas kandidēšanu uz ANO Drošības Padomi
(2026.-2027.g.). |
Latvijas civilie un militārie eksperti nosūtīti dalībai ANO
misijās. Līdz 31.12.2016.- vismaz 1, plānojot pieaugumu/
saglabājot esošo skaitu katru nākamo gadu. |
|
ĀM |
AizM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
058. |
58.2. |
Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā,
Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā
(NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim
Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo
ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. |
Izstrādāt un apstiprināt jaunu Latvijas attīstības sadarbības
politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentu "Attīstības
sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam". |
MK
apstiprināts jauns attīstības sadarbības politikas plānošanas
dokuments "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes
2016.-2020.gadam" ar mērķi turpmākajiem pieciem gadiem noteikt
Latvijas stratēģiju, lai veicinātu ekonomisko un sociālo
labklājību mazāk attīstītās valstīs, tajā skaitā ES
Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, tādejādi
veicinot izaugsmi un drošību Latvijas tuvējā reģionā, kā
arī veicinot Latvijas tirdznieciskos sakarus šiem reģioniem.
Noteikta Latvijas stratēģija, lai veicinātu izaugsmi un
drošību, kā arī Latvijas ekonomisko sadarbību ar Austrumu
partnerības un Centrālāzijas valstīm. Balstoties uz Latvijas
ārpolitikas prioritātēm, Latvijas ekspertīzi un partnervalstu
vajadzībām, tiek noteiks konkrēts sektoru skaits un iesaistes
metodes Latvijas attīstības sadarbībai minētajos reģionos.
Veicināta efektīva un caurspīdīga partnervalstu publiskā
pārvalde, t.sk. cīņai ar korupciju un uzņēmējdarbības vides
uzlabošanu. Sekmēta privātā sektora iesaiste attīstības
sadarbības mērķu sasniegšanā.
|
|
ĀM |
|
31.07.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
058. |
58.3. |
Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā,
Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā
(NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim
Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo
ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. |
Uzturēt regulāru politisko dialogu ar ES un NATO dalībvalstīm.
Identificēt līdzīgi domājošās valstis LV svarīgos
jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk
aizstāvēt kopīgās intereses ES un NATO. |
Regulāras dažādu līmeņu vizītes un konsultācijas ar ES un
NATO dalībvalstīm - vidēji 20 vizītes un konsultācijas gadā,
paredzot līdzsvarotu pieeju iepretim ES un NATO dalībvalstīm.
Rezultātā pieņemti Latvijas interesēm atbilstoši lēmumi, kas
stiprinājuši reģionālo drošību. |
|
ĀM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
059. |
59.1. |
Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu
valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses,
atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību
un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības,
enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un
eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju
Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. |
Piedalīties diskusijā par Eiropas Savienības drošības vidi un
tās tālākās rīcības stratēģiju. Latvijas interesēs ir
panākt, lai ES Globālā ārpolitikas un drošības politikas
stratēģija sekmētu saskaņotāku ES Kopējo ārējo un
drošības politiku, ES globālās lomas nostiprināšanos;
stabilitātes, drošības un attīstības nodrošināšanu ES
kaimiņu reģionos; transatlantiskās saites t.sk. ES-NATO un
ES-ASV sadarbības stiprināšanu; dalībvalstu un partneru
noturības veicināšanu pret jaunajiem drošības izaicinājumiem,
tostarp hibrīddraudiem. |
Eiropas Savienības Globālās ārpolitikas un drošības politikas
stratēģijas izstrādes procesā aktualizētas Latvijas
intereses |
|
ĀM |
AizM |
30.06.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
059. |
59.2. |
Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu
valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses,
atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību
un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības,
enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un
eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju
Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. |
Turpināt aktīvu darbu pie Ekonomiskās un monetārās savienības
(EMS) pilnveides. |
1)
Ekonomikas un monetārās savienības (Eirozonas) kā Latvijas
tiešās ekonomiskās telpas pārvaldības spēcināšana,
izvērtējot katras institucionālās izmaiņas praktisko
pienesumu.
2) Stabilākas Ekonomikas un monetārā savienības veidošana,
piemēram, caur Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas shēmu,
samazinot riskus banku sektorā, spēcinot Eiropas semestra procesu
un Stabilitātes un izaugsmes pakta principu un vērtību
ievērošanu.
3) Latvijas un tās sabiedrības ekonomisko ieguvumu analīze
tālākajā EMS pilnveides procesā.
4) Uzmanības veltīšana sociālajiem jautājumiem, kā
ilgtspējīgas ekonomiskās politikas un stabilas makroekonomiskās
attīstības daļai. |
|
ĀM |
EM, FM, LM, TM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
059. |
59.3. |
Aktīvi iestāsimies par Eiropas
Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu.
Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības
politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, veicināsim
kopīgas ārpolitikas, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus
politikas īstenošanu un eirozonas stabilitāti. Veicināsim
Latvijas turpmāko integrāciju Eiropas enerģētikas un transporta
sistēmās. |
Nodrošināt Latvijas nacionālo
interešu identificēšanu un pārstāvību ES Digitālā vienotā
tirgus stratēģijā un ES Vienotā tirgus stratēģijā paredzēto
iniciatīvu īstenošanas ietvaros. |
1. Identificētas uzņēmēju
intereses, iesniegta MK informācija par diskusiju rezultātiem un
formulēta Latvijas nostāja par ES Vienotā tirgus stratēģijā
un ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā piedāvātajām 38
iniciatīvām.
2. Aizstāvot Latvijas intereses, veicināta ES vienotā, t.sk.
digitālā vienotā, tirgus integrācija, kas, novēršot netarifu
barjeras, Latvijai vidējā termiņā var dot 3% IKP pieaugumu un
9,2% tirdzniecības ar ES valstīm pieaugumu.
|
n.a. |
EM |
visas
ministrijas |
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
060. |
60.1. |
Stiprināsim stratēģisko partnerību ar Amerikas Savienotajām
Valstīm, tostarp drošības politikas, brīvās tirdzniecības,
ekonomiskās sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības,
kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības,
mediju un vārda brīvības jomā. |
Divpusējās attiecībās ar ASV turpināt darbu pie augsta
līmeņa politiskā dialoga uzturēšanu, t.sk., plānojot valsts
amatpersonu vizītes ar politisku un ekonomisku dimensiju.
Padziļināt sadarbību jauno un netradicionālo drošības
izaicinājumu apkarošanā un ierobežošanā. Iesaistīties
kopīgos attīstības sadarbības projektos ar ASV trešajās
valstīs, īpaši ES Austrumu kaimiņu valstīs un C-Āzijā, kā
arī stiprināt sadarbību izglītības sfērā. Sekmēt ASV
tālāku iesaisti Latvijas nacionālās un reģionālās drošības
stiprināšanā. Veicināt ASV militāro klātbūtni un dalību
regulārās militārajās mācībās Latvijā un pārējās
Baltijas valstīs. Veicināt ASV ekspertu dalību NATO
Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā un spēku
deleģēšanu NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas
valstīs. Padziļināt e-PINE formātu, tajā iekļaujot Baltijas -
Ziemeļvalstu un ASV militāri politiskās drošības dialogu. |
Nodrošināta regulāra augsta līmeņa amatpersonu vizīšu
apmaiņa un ASV militārā klātbūtne Latvijā un pārējās
Baltijas valstīs, tai skaitā piedaloties regulārajās
militārajās mācībās, izmantojot vizīšu un konsultāciju
mehānismu, vismaz 15 reizes gadā. |
129 |
ĀM |
AizM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
061. |
61.1. |
(Svītrots ar MK
28.03.2017. rīkojumu Nr. 137) |
Tautsaimniecības stiprināšana |
062. |
62.1. |
Īstenosim Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus,
veicinot stabilitāti un attīstību Latvijas ārpolitikas
prioritāšu reģionos - Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstīs. |
Turpināt padziļināt sadarbību ar Austrumu partnerības
valstīm. |
1.
Organizētas regulāras dažādu līmeņu vizīšu apmaiņas,
konsultācijas, Starpvaldību komisiju sēdes, pieredzes nodošanas
u.c. pasākumi, vismaz 12 reizes gadā.
2. Turpināta kritiskās iesaistes politikas īstenošana
Baltkrievijā.
3.Iesaiste progresu vīzu atvieglojumu un liberalizācijas
jautājumos, sekmējot ekonomisko sadarbību, sniedzot ekspertīzi
un cita veida palīdzību.
4. Veicināta Asociācijas līgumu ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju
īstenošana.
5.Veicināta ietvarlīgumu izstrāde ar Armēniju un
Azerbaidžānu. |
392 |
ĀM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
062. |
62.2. |
Īstenosim Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus,
veicinot stabilitāti un attīstību Latvijas ārpolitikas
prioritāšu reģionos - Austrumu partnerības un Centrālāzijas
valstīs. |
Turpināt padziļināt sadarbību ar Centrālāzijas valstīm gan
divpusējo attiecību, gan ES ārējās politikas ietvaros. |
1.
Nodrošināta dažāda līmeņa vizīšu apmaiņa, SVK sēžu un
politisko konsultāciju rīkošana, vismaz 2 reizes gadā.
2. Latvijas valdībā uzsākta Programmas BOMCA 9.fāzes
īstenošana.
3. Aktīvi uzsākta profesionālās izglītības attīstības
sekmēšana ES - CĀ Izglītības platformas ietvaros.
4. Sniegts atbalsts tīro tehnoloģiju ieviešanai reģionā,
tostarp ūdens attīrīšanas un atkritumu apsaimniekošanas
jomās.
5. Sniegts atbalsts labas pārvaldības principu ieviešanā CĀ
valstu publiskās pārvaldes institūcijās. |
|
ĀM |
IeM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
063. |
63.1. |
Pabeigsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot
atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016. gada beigām. |
Koordinēt un vadīt iestāšanās sarunas OECD saskaņā ar
Latvijas pievienošanās Ceļa kartē norādītajiem
uzdevumiem. |
Noslēgtas sarunas par Latvijas iestāšanos OECD. Latvijas dalība
OECD veicina valsts atpazīstamību un veido pozitīvu Latvijas
tēlu investīcijām. Latvija saņem OECD rekomendācijas un
padomus valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai gandrīz
ikvienā ekonomiskās un sociālās politikas jomā. |
143, 144, 145, 146 |
ĀM |
EM, FM, IZM, LM, SAM, TM, VM, VARAM, ZM, VK,
CSP, KNAB, KP, PKC, FKTK |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
063. |
63.2. |
Pabeigsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās
sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot
atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016.gada beigām. |
Tiks
ieviests pienākums valsts amatpersonām tieši vai netieši
izmantojot iekšēju mehānismu ziņot tiesībsargājošām
institūcijām par pienākumu izpildē konstatētajiem
iespējamajiem ārvalstu amatpersonu kukuļošanas
gadījumiem. |
Izstrādāti grozījumi likumā "Par interešu konflikta
novēršanu valsts amatpersonu darbībā", tādējādi veicinot
sabiedrības uzticību valsts pārvaldes iestādēm, kā arī
veicinot valsts amatpersonu gatavību atklāt un ziņot par
negodprātīgajām amatpersonām. |
146 |
KNAB |
|
31.12.2016. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
064. |
64.1. |
Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību,
īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.
Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi
atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan
tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta
tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem. |
Intensificēt politisko un ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. |
Sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības, kā arī
Latvijas popularizēšanu formāta 16+1 ietvaros tiks noorganizēts
16+1 dalībvalstu samits ar Ķīnas premjera piedalīšanos.
Biznesa kontaktu veicināšanai paralēli tiks organizēts arī
Biznesa forums ar vairāk nekā 500 dalībnieku piedalīšanos,
nodrošinot uzņēmējiem kontaktu iespējas ar potenciālajiem
partneriem no 16+1 valstīm.
Tiks nospraustas Latvijas prioritātes sadarbībai ar Ķīnu
transporta, loģistikas un investīciju jomā, kā arī sadarbības
piedāvājumi tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes
jomās. Tiks parakstīti līgumi ar Ķīnu izglītības, zinātnes,
dubultā lietojuma preču eksporta jomās. Tiks radīta iespēja
iesniegt Ķīna pusei valsts mēroga investīciju projektus
visaugstākajā līmenī. |
|
ĀM |
EM, LIAA |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
064. |
64.2. |
Sekmēsim valsts konkurētspēju un
ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo
ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses
un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan
tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta
tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem. |
Nodrošināt Latvijas interešu
pārstāvību ES tirdzniecības attiecībās ar prioritārajiem
partneriem, t.sk. Austrumu Partnerības valstīm, Brazīliju,
Indiju, Japānu, Ķīnu un Krieviju, MERCOSUR UN ASEAN par
starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu un
līdzšinējo tirgus pieejamības saistību ievērošanu. |
Diskutējot par ES ārējās
tirdzniecības prioritātēm ES Padomes dažādos formātos
(Tirdzniecības ministru padomē, Tirdzniecības politikas
komitejā; u.c. padomes/komisijas darba grupās), ņemtas vērā
Latvijas eksportētāju intereses eksporta tirgos (ASV, Japāna,
Austrumu partnerības valstis, ASEAN valstis; Meksika un MERCOSUR),
nodrošināta Latvijas sensitīvo nozaru interešu aizsardzība ES
tirdzniecības nolīgumu sarunās. ES Padomes vai Eiropas Komisijas
komiteju formāti izmantoti, lai risinātu tirdzniecības
ierobežojumus trešajās valstīs. |
129 |
ĀM |
ZM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
064. |
64.3. |
Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību,
īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku.
Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi
atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan
tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta
tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem. |
Rīkot regulārus informatīvos seminārus Latvijas uzņēmējiem
par biznesa iespējām t.s. jaunajos tirgos sadarbībā ar LIAA,
LTRK, LDDK u.c. institūcijām, kas veltīti Latvijas
kokmateriālu, ķīmiskās rūpniecības, pārtikas rūpniecības,
IT pakalpojumu, augstākās izglītības un tūrisma, kā arī citu
nozaru eksportam. |
1.
Latvijas eksporta dažādošanas nolūkos organizēti vismaz 10
informatīvi semināri gadā uzņēmējiem par jauno eksporta tirgu
specifiku kopumā vairāk nekā 300 uzņēmēju lielai auditorijai
(katru gadu).
2. Sagatavots informatīvais ziņojums par risinājumiem, kā
iegūt, apkopot un nodot ieinteresētajām pusēm (uzņēmējiem,
valsts institūcijām) ārējo ekonomisko informāciju, kas skar
uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu tirgos un
investīciju piesaisti. |
129 |
ĀM |
1. LIAA
2. EM,LIAA, nozaru ministrijas |
1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
064. |
64.4. |
Sekmēsim valsts konkurētspēju un
ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo
ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses
un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan
tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta
tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem. |
Sadarbībai ar Ķīnu, 16+1 formāta
ietvaros organizēt Biznesa forumu, lai atbalstītu Latvijas
uzņēmumu nostiprināšanos jaunajos eksporta tirgos. |
Radīti priekšnosacījumi uzņēmēju
ārējo sakaru stiprināšanai ar Ķīnas, Centrāleiropas un
Austrumeiropas valstu uzņēmējiem, ar mērķi atrast sadarbības
partnerus un noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus. |
99, 111, 114,
129 |
EM |
ĀM, SM, LIAA |
31.12.2016. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
064. |
64.5. |
Sekmēsim valsts konkurētspēju un
ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo
ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses
un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan
tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta
tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās
izaugsmes līderiem. |
Nodrošināt noslēgto divpusējo
ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību
komisiju/ Apvienoto komiteju (SVK/AK) darbu ar partnervalstīm
Latvijas uzņēmēju identificēto jautājumu risināšanai. |
1. Identificēti uzņēmēju aktuālie
divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumi SVK/AK
partnervalstīs (Centrālāzijas, Austrumu partnerības un Līča
valstīs).
2. Aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses SVK/AK
partnervalstīs.
3. Organizētas 3-7 SVK/AK gadā.
|
129 |
EM |
|
31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
065. |
65.1. |
Stiprināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši
drošības, transporta un enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas
Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu sadarbības
(NB8) ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu
un Višegradas grupas valstu sadarbību. |
Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā
– Baltijas, Ziemeļvalstīm, kā arī ar Višegradas grupas
valstīm ar regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijām
gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. |
2016. gadā pilnvērtīgi izmantot Latvijas kā NB8
koordinējošās valsts iespējas, lai stiprinātu drošību
reģionā un sniegtu atbalstu Austrumu partnerībai. |
129, 392 |
ĀM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
065. |
65.2. |
Stiprināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši
drošības, transporta un enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas
Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu sadarbības
(NB8) ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu
un Višegradas grupas valstu sadarbību. |
Īstenot Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē
2016.gadā. |
2016. gadā pilnvērtīgi izmantot Latvijas prezidentūru Baltijas
Ministru padomē, lai sekmētu drošību reģionā, veicinātu
stratēģisko komunikāciju un attīstītu transporta un
enerģētikas infrastruktūru Baltijas valstīs. |
129, 392 |
ĀM |
EM |
30.10.2018. |
Tautsaimniecības
stiprināšana |
065. |
65.3. |
Stiprināsim Baltijas valstu un
Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši drošības, transporta un
enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas Asamblejas, Baltijas
Ministru padomes un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8)
ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un
Višegradas grupas valstu sadarbību. |
Organizēt Baltijas Ministru padomes
Enerģētikas komitejas sanāksmes kā arī reģionālās gāzes
grupas sanāksmes par aktuālajiem jautājumiem enerģētikā.
Organizēt pasākumus Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) formāta
ietvaros 2016.gadā par enerģētisko drošumu un enerģijas tirgus
attīstību reģionā. Veiktas ES Stratēģijas Baltijas Jūras
reģionam politikas jomas "Enerģētika" koordinējošās valsts
funkcijas, veicinot reģionālas nozīmes enerģētikas projektu
attīstību Baltijas jūras valstīs. |
1. Īstenota uz daudzpusējām
interesēm balstīta un sabalansēta reģionālā enerģētikas
politika, tajā skaitā reģionālas nozīmes enerģētikas
projekti, kas ir nozīmīgi Baltijas jūras reģiona
valstīm.
2. Veikta elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu Baltijas
reģionā salīdzinošā analīze. Izstrādāta un panākta
vienošanās par Baltijā kopējiem šo tarifu noteikšanas
principiem. |
n.a. |
EM |
SPRK, AS
"Augstsprieguma tīkls" |
31.12.2016.,
31.12.2017.,
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
066. |
66.1. |
Veidosim attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm,
pamatojoties uz starptautisko tiesību principu ievērošanu,
savstarpēju cieņu un Eiropas Savienības vērtībām. Sekmēsim
Krievijas izraisītā konflikta Ukrainā politisko noregulējumu,
iestājoties par vienotu un konsekventu Eiropas Savienības
politiku attiecībās ar Krieviju, lai panāktu starptautisko
tiesību principu ievērošanu no Krievijas puses. Turpināsim
konsekventu pretlikumīgās Krimas aneksijas neatzīšanas
politiku. |
Veicināt vienotu un konsekventu ES politiku attiecībās ar
Krieviju. Vienlaicīgi turpināt pragmatiskas attiecības ar
Krieviju Latvijai svarīgos jautājumos. Divpusējās sadarbības
ietvaros veicināt Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas
darbu. Uzturēt sadarbību starp abu valstu ārlietu dienestiem.
Turpināt Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas
procesu. |
Latvija konsekventi uztur pozīciju par vienotu ES divu ceļu
politiku attiecībās ar Krieviju un nepieciešamību to turpināt
līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei. Uzturēta Krimas
prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politika.
Organizēts SVK darbs un Ārlietu ministriju konsultācijas.
Tiek turpināti Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas
pasākumi.
|
392 |
ĀM |
|
30.10.2018. |
Tautsaimniecības stiprināšana |
066. |
66.2. |
Veidosim attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm,
pamatojoties uz starptautisko tiesību principu ievērošanu,
savstarpēju cieņu un Eiropas Savienības vērtībām.
Sekmēsim Krievijas izraisītā konflikta Ukrainā politisko
noregulējumu, iestājoties par vienotu un konsekventu Eiropas
Savienības politiku attiecībās ar Krieviju, lai panāktu
starptautisko tiesību principu ievērošanu no Krievijas puses.
Turpināsim konsekventu pretlikumīgās Krimas aneksijas
neatzīšanas politiku. |
Saskaņā ar 2005.gada 11.maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā
īstenotā Padomju sociālistisko republiku savienības
totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu"
Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem, turpināt okupācijas
radīto zaudējumu aprēķināšanu, kas balstītos uz vienotu
Baltijas valstu metodoloģiju, un izvērtēt iespējamo juridisko
pamatojumu starptautiskas prasības celšanai. |
1)
Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma
upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par
represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas
valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu
aprēķināšanai" katru gadu sagatavo ziņojumu par tās darba
rezultātiem konkrētajā laika posmā.
2) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās
argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības celšanai |
|
TM |
Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā
okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai,
informācijas par represijām un masveida deportācijām
apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto
zaudējumu aprēķināšanai" |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
067. |
67.1. |
Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku.
Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus
pasākumus. |
Veicināt Baltijas Mediju izcilības centra darbību, palīdzot
nodibināt kontaktus ar donorvalstīm, organizācijām, apmācību
sniedzējiem un saņēmējiem. |
Atbalstīta mediju profesionāļu apmācības organizācija citiem
žurnālistiem, stiprinot mediju neatkarību, profesionalitāti un
kvalitāti Baltijas valstīs un ES Austrumu partnerības
valstīs. |
342 |
ĀM |
KM |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
067. |
67.2. |
Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku.
Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus
pasākumus. |
Apstiprināt "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes
2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016.-2020.gadam īstenošanas plānu", nodrošinot elektronisko
mediju jomas pārvaldības reformu. |
Pieņemtas "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes
2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu
2016.-2020.gadam īstenošanas plāns" (līdz 31.08.2016.), kurā
tostarp paredzēts precizēt sabiedriskā pasūtījuma
īstenošanas principus, kā arī vienoties par kompleksu, uz
attīstību vērstu elektronisko mediju (sabiedrisko un
komerciālo) jomas pārvaldību. |
342 |
KM |
|
31.08.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
068. |
68.1. |
Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju
aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību programmu
(2017.-2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas
stiprina Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu
savai valstij un mīlestību pret savu zemi. Pastiprināsim
Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu un vienotas
sociālās atmiņas veidošanu. |
Sadarbībā ar pašvaldībām
mērķtiecīgi īstenot Eiropas Savienības fondu atbalsta
programmu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un
iekļaušanai aktīvā ekonomiskā apritē, radot jaunas
darbavietas un pakalpojumus sabiedrībai, akcentējot Latvijas
kultūras mantojuma ceļu attīstību. |
Īstenojot kultūras un dabas
mantojuma atjaunošanas projektus, veicot investīcijas kultūras
un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsardzībā un attīstībā,
sasniegti sekojoši rādītāji (5.5.1.SAM ietvaros līdz 31.12.
2023.):
- atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma
objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums – ne mazāk kā
140 000 apmeklējumi;
- atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne
mazāk kā 15 objekti;
- jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas
mantojuma objektos – ne mazāk kā 15 jaunradīti
pakalpojumi;
- pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada
laikā – ne mazāk kā 3 978 152 pavadītās naktis. |
436 |
KM |
VARAM |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte
Stiprināt Latvijas sabiedrībā valstiskās piederības sajūtu
un atbildību par nacionālās kultūras ilgtspēju
|
068. |
68.2. |
Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts
simtgades svinību programmu (2017.–2021. gadā). Veidosim un
atbalstīsim pasākumus, kas stiprina Latvijas sabiedrības
saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību
pret savu zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un
skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu. |
Latviešu valodas apguve pieaugušajiem. |
Nostiprinātas latviešu valodas prasmes mazākumtautību
pārstāvjiem, nepilsoņiem ar mērķi nostiprināt latvisko
kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu.
2016. gadā īstenoti projekti – 14, mācības uzsākušas 1200
personas.
2016.gada 3.ceturksnī tiks izsludināts atklāts konkurss mācību
periodam 2017.gadam. Latviešu valodu apguvušas vismaz 1000
personas gadā. |
340, 335 |
SIF |
|
31.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
068. |
68.3. |
Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts
simtgades svinību
programmu (2017.–2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim
pasākumus, kas stiprina
Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai
valstij un mīlestību pret savu
zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un
skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu. |
Izstrādāt un īstenot Latvijas valsts simtgades svinību
pasākumu plānu un tā publicitātes aktivitātes, koordinēt
Latvijas valsts simtgades aktivitāšu ietvaru, nodrošinot
dažādu nozaru un sabiedrības iesaisti. |
1)
Līdz 2016.gada 1.jūlijam sagatavots, MK iesniegts un
apstiprināts Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plāns,
tā finanšu aprēķini un publicitātes plāns (2017-2021) un
nodrošināta tā īstenošana Latvijā un ārvalstīs;
2) Nodrošināta simtgades svinību komunikācija un publicitāte
dažādām mērķauditorijām Latvijā un ārvalstīs, sniedzot
plašai sabiedrībai pieejamu informāciju par simtgades svētku
aktivitātēm un norisēm un nodrošinot līdzdarbības
iespējas;
3) 2016., 2017. un 2018.gadā sadarbībā ar Valsts
kultūrkapitāla fondu īstenota mērķprogramma "Latvijai 100",
atbalstot ~100 simtgadei veltītu un simtgades svinību mērķiem
atbilstošu projektu Latvijā, tās reģionos un ārvalstīs;
4) Nodrošināta Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū viesu
valsts statusā 2018.gadā - 48 Latvijas literatūras darbu
izdošana ārvalstu valodās t.sk. 40 % angļu valodā; Latvijas
literatūras darbu izdošanas konkursi ārvalstu izdevējiem ik
gadus; nodrošināta vismaz 25 Latvijas literāro darbu pilnu
tulkojumu izveide angļu valodā; saziņa ar vismaz 70 ārvalstu
izdevējiem gadā;
5) Latvijas mantojuma institūcijās izveidoti simtgadei veltīti
pasākumi (t.sk. jaunas ekspozīcijas, izstādes, konferences, datu
bāzes, publikācijas u.c.) un nodrošināta to pieejamība plašai
sabiedrībai;
6) Atbalstīta svētkiem veltītu jaunrades darbu tapšana visās
kultūras nozarēs;
7) Atbalstīta Latvijas vēstures izpēte un popularizēšana
sabiedrībā, nodrošinot plašu pētnieku iesaisti, t.sk.
sagatavots Latvijas Nacionālās enciklopēdijas elektronisko
izdevums;
8) Definēts minimālais bezmaksas kultūras pakalpojumu klāsts
bērniem un jauniešiem katrā vecuma posmā, tajā skaitā
atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un
jauniešu kultūras patēriņu, un izveidots projekts "Latvijas
skolas soma", uzsākot tā īstenošanu 2018. gadā;
9) Īstenota nozīmīgāko valsts institūciju – Latvijas
Universitāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas
Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas
Nacionālais teātris, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas
Mākslas akadēmija u.c. – simtgadei veltītu pasākumu
programma;
10) 2016.gadā izsludināta Latvijas vēstures, īpaši saistībā
ar Latvijas valstiskuma tapšanu saistītu pētījumu grantu
programma un līdz 2018.gadam sabiedrībai pieejami vismaz 7
pētījumi un to radoša publicitāte. |
290; 322; 337 |
KM; visas ministrijas (attiecībā uz 1., 2
punktu) |
pašvaldības (attiecībā uz 1.,
2.punktu) |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
069. |
69.1. |
Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras
infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās
koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar
privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas
muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas
teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī)
atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar
koncertzāli. |
Īstenot aktualizēto un pilnveidoto valsts programmu "Mantojums
2018" kultūras infrastruktūras uzlabošanai, nodrošinot
nacionālās kultūras infrastruktūras saglabāšanu un
attīstību. |
1)
Nodrošināta rekonstruētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
atvēršana un izstāžu darbības uzsākšana;
2) Nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija
;
3) Nodrošināta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija;
4) Nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas
pilī) restaurācija , laikus plānojot kvalitatīva satura
nodrošinājumu;
5) Īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8,
Rīgā, būvniecība;
6) Uzlabots arhīvu infrastruktūras stāvoklis, nodrošinot
dokumentārā mantojuma saglabāšanu (Latvijas Nacionālā arhīva
Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā);
7) Nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa
attīstība (Miera iela 58A, A.Briāna iela 13), tai skaitā
nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas
pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām
telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas
darbnīcu;
8) Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu
dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide
Lubānas ielā 80;
9) VEF kultūras pils atjaunošana;
10) Nodrošināta sadarbība ar nodibinājumu "Latvijas
Laikmetīgās mākslas muzeja fonds" 2014.gada 30.oktobrī
parakstītā nodomu protokola par Latvijas Laikmetīgās mākslas
muzeja būvniecības ieceres īstenošanu ietvaros.
11) Kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmas
aktualizēšana līdz 31.12.2016.
|
389 |
1) KM, RD
2)-8) KM, FM (VAS "VNĪ")
9) KM, RD
10) KM, privātais investors
11) KM
|
11) FM (VAS "VNĪ") |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
069. |
69.2. |
Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras
infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās
koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar
privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas
muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas
teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī)
atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar
koncertzāli. |
Noslēgt akustisko koncertzāļu tīkla izveidi Latvijā. |
1)
Pieņemts konceptuāls lēmums par Rīgas akustiskās koncertzāles
īstenošanas modeli un projekta realizācijas vietu, sagatavots
informatīvais ziņojums iesniegšanai MK, uzsākta projekta
īstenošana.
2) Izveidota Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles
ēka. |
248; 389 |
KM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
070. |
70.1. |
Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo
latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim
veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim
infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei
atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka
estrādi. |
Īstenot Kultūras un sporta kvartāla
Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā paredzētos
pasākumus. |
Īstenojot Kultūras un sporta
kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģiju,
līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku
norisei sagatavots Deju svētku norisei atbilstošs mūsdienīgs
nacionālais stadions. |
|
IZM |
VSIA "Kultūras un
sporta centrs "Daugavas stadions"", IZM, KM, RD |
30.06.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
070. |
70.2. |
Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo
latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim
veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim
infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei
atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka
estrādi. |
Pārskatīt ar XXVI Vispārējos
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanu un
organizēšanu saistīto normatīvo regulējumu un veikt
sagatavošanas darbus, savlaicīgi nodrošinot svētku
mākslinieciskās koncepcijas, logo un svētku pasākumu plāna un
koprepertuāra izveidi, un nodrošināt svētku veiksmīgu
norisi. |
Veikti XXVI Vispārējo latviešu
dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas darbi, izstrādāta
svētku mākslinieciskā koncepcija, logo, svētku pasākumu plāns
un koprepertuārs un nodrošināta veiksmīga svētku norise,
tostarp īstenojot pasākumu kopumu, kas sekmē Latvijā
dzīvojošo mazākumtautību un latviešu kopienu ārvalstīs
līdzdalību XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju
svētkos. |
337 |
KM, LNKC |
|
31.07.2018. |
|
070. |
70.3. |
Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo
latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim
veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim
infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei
atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka
estrādi. |
Atjaunot Dziesmu un deju svētku
infrastruktūru - īstenot Mežaparka Lielās estrādes
būvniecības projekta 1.posmu. |
Atjaunota Dziesmu un deju svētku
infrastruktūra - īstenots Mežaparka Lielās estrādes
būvniecības projekta 1.posms (A daļa). Īstenots līgums starp
RD un "J.Pogas arhitektu birojs" par Mežaparka lielās estrādes
būvniecības projektu. |
389 |
RD, KM |
LNKC |
30.06.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
071. |
71.1. |
Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni
Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu
kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas
lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts
kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas
reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās
nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu. |
Izstrādāt tiesību aktu par valsts atbalsta sistēmu sakrālā
mantojuma atjaunošanai. |
Uzsākta priekšlikumu izskatīšana un apspriešana (līdz
31.12.2016), izstrādāts tiesību akts par valsts atbalsta
sistēmu sakrālā mantojuma atjaunošanai un līdz 30.06.2018
izveidota speciāla Sakrālā mantojuma finansēšanas programma,
gadā uzlabojot ne mazāk kā 5 sliktā stāvoklī esošu valsts
nozīmes sakrālā mantojuma pieminekļu situāciju. |
337 |
KM (VKPAI) |
|
30.06.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
071. |
71.2. |
Padziļināsim kultūras un kultūras
mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim
izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un
pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai
skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas
modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas
savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas
daļas uzturēšanu. |
Izveidot digitālā kultūras
mantojuma kompetences tīklu, nodrošināt digitalizētā un
digitāli dzimušā kultūras mantojuma ilglaicīgu saglabāšanu
atmiņas institūcijās un tā plašu pieejamību
sabiedrībai. |
1) Nodrošināta koordinēta kultūras
satura digitalizācija un saglabāšana un e-pakalpojumu
veidošana;
2) Uzlabota digitālā kultūras satura pieejamība, t.sk.
publiskajās bibliotēkās un kultūras centros, un izmantošanas
iespējas ekonomiskajā darbībā;
3) Digitālais kultūras saturs tiek izmantots tematisku
kolekciju, izstāžu un informācijas produktu veidošanā, t.sk.
piedaloties ES digitālā kultūras mantojuma projektā
Europeana;
4) Izveidota mašīntulkošanas platforma publisko pakalpojumu
pieejamības nodrošināšanai, tulkošanas procesa kvalitātes un
efektivitātes uzlabošanai, kā arī sadarbības veicināšanai
publiskās pārvaldes un Eiropas mērogā.
|
415, 188 |
KM |
LNB, KISC |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
071. |
71.3. |
Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni
Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu
kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas
lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts
kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas
reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās
nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu. |
Pilnveidot Valsts kultūrkapitāla finansēšanas modeli. |
Nodrošināta kultūras pakalpojumu pieejamība Latvijā un
uzlabots VKKF līdzekļu sadales mehānisms, nodrošinot
reģionālo pārklājumu un mērķtiecīgu līdzekļu ieguldījumu,
audzis apstiprināto kultūras projektu skaits reģionālā
griezumā (atjaunotas reģionālās mērķprogrammas, īstenota
Latvijas valsts simtgades projektu mērķprogramma, nodrošināts
atbalsts reģionālo daudzfunkcionālo centru projektiem, uzsākta
ilggadējo projektu (t.sk. pilsētu īstenotu festivālu atbalstam)
īstenošana). |
337 |
KM |
|
31.12.2017. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
072. |
72.1. |
Pabeigsim radošo profesiju un radošo profesionālo organizāciju
statusa un darbības atbalsta tiesiskā regulējuma izstrādi. |
Iesniegt Saeimā likumprojektu "Radošo personu statusa un
profesionālo radošo organizāciju likums" |
Iesniegts Saeimā likumprojekts "Radošo personu statusa un
profesionālo radošo organizāciju likums", izveidojot atbalsta
sistēmu ~4000 Latvijas profesionālo mākslinieku, nodrošinot
ikgadēju atbalstu ~100 personām. |
238 |
KM |
|
31.12.2016. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
073. |
73.1. |
Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos
izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras
attīstības un darba tirgus vajadzības. |
Profesionālajā kultūrizglītībā izveidot vismaz piecus
profesionālās izglītības kompetenču centrus un nodrošināt to
materiālās bāzes uzlabošanu, piesaistot ES struktūrfondu
līdzekļus. |
1)
Veikta Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās
vidējās izglītības iestāžu reorganizācija, izveidojot vismaz
piecus profesionālās izglītības kompetenču centrus;
2) Uzsākta vismaz 5 kultūrizglītības profesionālās
izglītības kompetenču centru modernizācijas projektu
īstenošana ES fondu finansējuma ietvaros - līdz 31.12.2018
īstenoti 2 projekti (uzlabota mācību vide un nodrošināta
praktiskās apmācībās balstīta izglītības vide vismaz 600
izglītojamiem; līdz 31.12.2021 turpināti 3 projekti (uzlabota
mācību un nodrošināta praktiskās apmācībās balstīta
profesionālā izglītība vismaz 700 izglītojamiem).
|
248 |
KM, LNKC |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
073. |
73.2. |
Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos
izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras
attīstības un darba tirgus vajadzības. |
Definēt nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos
izglītības līmeņos. |
Veikts pētījums un, pamatojoties
uz tā rezultātiem, atbilstoši Latvijas kultūras attīstības un
darba tirgus vajadzībām noteiktas prioritātes
kultūrizglītībā, plānojot valsts budžeta dotāciju
kultūrizglītības iestādēm un nepieciešamās budžeta
vietas. |
248 |
KM, LNKC |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
073. |
73.3. |
Definēsim nacionālo pasūtījumu
kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos, ņemot vērā
Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzības. |
Organizēt bērnu un jauniešu
iesaisti kultūrizglītības interešu programmās, nodrošinot
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un
tradīciju, uzsākot gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes
dziesmu un deju svētkiem 2020.gadā. |
Procesā iesaistīti 80%
izglītojamo. |
322, 323, 324, 337 |
IZM |
VISC |
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
074. |
74.1. |
Īstenosim atbalsta programmu
nevalstiskajām organizācijām, aktivizējot pilsonisko sektoru
sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā. Atbalstīsim
mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, paplašinot
mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras
un sabiedriskās dzīves procesos. |
Turpināt attīstīt sabiedrisko
palīgu institūtu Valsts valodas centrā, nodrošinot, ka
sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijas teritorijā,
preventīvi novēršot valsts valodas normu pārkāpumus un
uzlabojot valsts valodas lietojumu publiskajā telpā. |
Valsts valodas centra sabiedrisko
palīgu sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem
pareizam latviešu valodas lietojumam pieejams visos novados un
republikas pilsētās |
|
TM |
|
31.12.2017. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
074. |
74.2. |
Īstenosim atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām,
aktivizējot pilsonisko sektoru sabiedrībai aktuālu izaicinājumu
risināšanā. Atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās
organizācijas, paplašinot mazākumtautību iespējas aktīvi
piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves
procesos. |
Sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu īstenot atbalsta
programmu nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Nevalstisko
organizāciju fonda darbības nodrošināšana sabiedrības
līdzdalības veicināšanai caur to. |
Īstenoti mērķa pasākumi NVO kapacitātes celšanai visos
plānošanas reģionos un sniegts atbalsts NVO darbības
nodrošināšanai - vismaz 20 projektu katrā plānošanas
reģionā, sekmēta NVO līdzdalība un interešu aizstāvība
sabiedriski politiskajos procesos, tai skaitā politikas
plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē,
īstenošanā un uzraudzībā. |
338, 339 |
KM |
SIF |
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
074. |
74.3. |
Īstenosim atbalsta programmu
nevalstiskajām organizācijām, aktivizējot pilsonisko sektoru
sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā. Atbalstīsim
mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, paplašinot
mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras
un sabiedriskās dzīves procesos. |
Sekmēt sabiedrības saliedētību,
īstenojot izglītojošus un informējošus pasākumus dažādu
sabiedrības mērķa grupu (mazākumtautības, bēgļi, jaunieši
u.c.) starpkultūru dialoga veicināšanai un paplašinātas
mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras
un sabiedriskās dzīves procesos, tajā skaitā atbalstot
mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. |
1) Sniegts regulārs atbalsts
informatīvi izglītojošu pasākumu īstenošanai, izveidota
informācijas platforma un nodrošināta komunikācija ar Latvijas
mazākumtautību organizācijām (Latvijā reģistrētas 306
mazākumtautību NVO) un nodrošināta informācijas pieejamība
mazākumtautību pārstāvjiem (859 996 iedzīvotāji -
mazākumtautību pārstāvji), sniedzot arī plašai sabiedrībai
pieejamu informāciju par aktivitātēm, nodrošinot līdzdarbības
iespējas un sekmēta starpkultūru sapratne (katru gadu
nodrošināts vismaz viens nacionāla līmeņa pilsoniskās
līdzdalības pasākums, starpkultūru dialoga pasākums vai
kultūras mantojuma izziņas un popularizācijas pasākums -
konferences, semināri, festivāli, nometnes).
2) Pastāvīgi nodrošināta atbalsta programma mazākumtautību
NVO reģionos, sekmējot mazākumtautību līdzdalību pilsoniskas
sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā atbalstot starpkultūru
dialoga veicināšanu un savstarpēju sadarbību, stiprinot NVO
reģionālo resursu centru kapacitāti pastāvīga, kvalitatīva
atbalsta sniegšanai mazākumtautību NVO (tostarp atbalsts
mazākumtautību NVO projektu īstenošanai visā Latvijā,
īstenojot ne mazāk kā 60 projektus gadā). |
339 |
KM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
075. |
75.1. |
Izvērtēsim sabiedrības
integrācijas politikas un tās ieviešanas efektivitāti.
Pilnveidosim Sabiedrības integrācijas fonda darbību. |
Veikt sabiedrības integrācijas
politikas ieviešanas, t.sk. institucionālās pārvaldības, un
pārraudzības efektivitātes izvērtējumu, par virsmērķi
nosakot Latvijas valstiskuma stiprināšanu. |
Veikts Nacionālās identitātes,
pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas
pamatnostādņu īstenošanas mehānisma izvērtējums un
izstrādāti priekšlikumi sabiedrības integrācijas politikas
koordinēšanas uzlabošanai (t.sk. nepieciešamās valdības darba
strukturālās izmaiņas un izmaiņas atbildības sadalījumā) un
sabiedrības integrācijas politikas vienotai un mērķtiecīgai
pārvaldībai. Priekšlikumi iesniegti izskatīšanai MK. |
338, 339 |
KM |
|
31.12.2016. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
076. |
76.1. |
Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo
bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas
spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu
reģionā. |
Organizēt apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018", NBS
kaujas gatavības, reaģēšanas un kaujas spēju pārbaudei. |
Organizētas apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018".
Praktiski pārbaudīta visu, t.sk. Zemessardzes un rezerves
karavīru, bruņoto spēku kaujas gatavību veikt valsts
aizsardzību. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
076. |
76.2. |
Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo
bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas
spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu
reģionā. |
Uzsākt netiešā uguns atbalsta spējas attīstību Sauszemes
kājnieku brigādē un Zemessardzē. |
Izstrādāts netiešā uguns atbalsta spējas ieviešanas plāns.
Noslēgti līgumi spējas ieviešanas uzsākšanai. Uzsākta
personāla apmācība un integrācija NBS struktūrā. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
076. |
76.3. |
Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo
bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas
spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu
reģionā. |
Sasniegt Sauszemes kājnieku brigādes mehanizētā bataljona
sākotnējo kaujas gatavību. |
Viena rota ir nokomplektēta ar personālu un ekipējumu. Veikta
individuālā un kolektīvā apmācība, rotas līmeņa
izvērtēšanas mācības, kā arī sertifikācijas mācības. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
076. |
76.4. |
Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo
bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas
spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu
reģionā. |
Attīstīt pretgaisa aizsardzības spēju, uzlabojot gaisa telpas
novērošanas radaru pārklājumu un pretgaisa aizsardzības
komandvadības spējas, kā arī modernizējot esošās pretgaisa
aizsardzības sistēmas. |
Sākta integrētas, ar NATINAMDS (NATO Integrated Air and Missile
Defence System) savietojamas, pretgaisa aizsardzības sistēmas
ekipējuma ieviešana, nodrošinot gaisa telpas labāku
novērošanu un uzlabojot NBS rīcībā esošo pretgaisa
aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
076. |
76.5. |
Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības
spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un
reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni
Latvijas austrumu reģionā. |
Lai uzlabotu NBS reaģēšanas spējas
un nodrošinātu efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību,
pastāvīgi izvietot NBS apakšvienību Latgalē. |
Izvietota NBS apakšvienība
Latgalē |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
077. |
77.1. |
Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā,
attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot
Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu,
kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas
nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes
mācībās. |
Nodrošināt 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadu
izveidi. |
Izveidoti 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadi. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
077. |
77.2. |
Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā,
attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot
Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu,
kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas
nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes
mācībās. |
Veikt individuālo ieroču sistēmu nomaiņu paaugstinātas
gatavības Zemessardzes vienībām. |
Zemessardzes paaugstinātas gatavības kājnieku vienības
nodrošinātas ar individuālajām ieroču sistēmām. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
077. |
77.3. |
Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti
un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un
reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un
palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot
ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku
regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. |
Izveidot divus reģionālā līmeņa
poligonus, uzlabojot apstākļus Zemessardzes vienību kolektīvās
apmācības īstenošanai. |
Izveidoti divi reģionāla līmeņa
poligoni (Kurzemē un Latgalē). |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
077. |
77.4. |
Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti
un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un
reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un
palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot
ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku
regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. |
Izstrādāt priekšlikumus
ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu
darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. |
Izstrādāts pasākumu plāns, lai
nodrošinātu darba devēju atbalstu zemessargu un rezerves
karavīru dalībai kolektīvajā apmācībā, tādējādi
nodrošinot 8000 zemessargu pilnīgu apmācību. |
|
AizM |
|
30.06.2017. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
077. |
77.5. |
Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti
un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un
reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un
palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot
ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku
regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. |
Izveidot jaunu Zemessardzes bataljona
līmeņa vienību Bauskā. |
Izveidota Zemessardzes bataljona
līmeņa vienība Bauskā. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
078. |
78.1. |
Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību,
veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu,
tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu
Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu
ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita
palielināšanu. |
Nodrošināt visiem jaunsargiem iespēju piedalīties nometnēs,
lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu saskaņā ar
Informatīvo ziņojumu par "Par Jaunsardzes attīstību 2015.
–2024. gadā". |
Nodrošināta iespēja katram no 7200 jaunsargiem piedalīties
vismaz vienā nometnē mācību gada laikā. |
|
AizM |
|
30.11.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
078. |
78.2. |
Atbalstīsim jauniešu izglītošanu
par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un
patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes
kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot
jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību
skaita palielināšanu. |
Nodrošināt Jaunsardzes spēju
apmācīt jaunsargus un nodrošināt pamatu saturiski jauna valsts
aizsardzības mācību priekšmeta ieviešanai. |
Veikta jaunsargu apmācība un
uzsākts jauna satura valsts aizsardzības mācību priekšmeta
pilotprojekts. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
078. |
78.3. |
Atbalstīsim jauniešu izglītošanu
par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un
patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes
kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot
jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību
skaita palielināšanu. |
Nodrošināt Jaunsardzes pieejamību
lielākajos novados un republikas nozīmes pilsētās, īpašu
uzmanību pievēršot Jaunsardzes stiprināšanai Rīgā, lai
veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu. |
Piesaistīti instruktori un izveidotas
apmācības iespējas lielākajos novados un republikas nozīmes
pilsētām. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte. |
079. |
79.1. |
Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas
stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts
atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā,
paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo
infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties
starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās. |
Attīstīt NBS mācību infrastruktūru, t.sk. Ādažu un
Lāčusila poligonus, lai nodrošinātu nepieciešamās prasības
plašāka mēroga apvienoto militāro mācību
organizēšanai. |
Ādažu poligona teritorija ir paplašināta, kā arī Ādažu
bāzes infrastruktūra un Lāčusila poligons ir attīstīti, lai
nodrošinātu kaujas šaušanu bataljona lieluma vienībai un
manevrus brigādes lieluma vienībai. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
079. |
79.2. |
Līdzdarbosimies NATO kolektīvās
aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot
uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei
Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai
nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī
piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un
operācijās. |
Nodrošināt Latvijas karavīru
dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO
ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos
reaģēšanas spēkos vismaz 2016.gada līmenī. |
Nodrošināta Latvijas karavīru
dalība operācijās Resolute Support, EUTM Mali, ATALANTA, SOPHIA,
MINUSMA, Inherent Resolve, kā arī Apvienotajos reaģēšanas
spēkos (JEF), NRF VJTF un NRF IFFG. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
080. |
80.1. |
Izveidosim nacionālo
militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un
Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot
vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt
Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa
atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu,
jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro
tehnoloģiju radīšanu. |
Iekļaut prasību piesaistīt
vietējos apakšuzņēmējus lielo līgumu izpildē, sekmējot
vietējo uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību
nodrošināšanā |
Prasība iekļauta līgumos, kuru
summa ir ne mazāka kā 3 miljoni EUR. |
|
AizM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte. |
080. |
80.2. |
Izveidosim nacionālo
militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un
Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot
vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt
Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa
atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu,
jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro
tehnoloģiju radīšanu. |
Izstrādāt nacionālās aizsardzības
un drošības industrijas atbalsta politiku, sekmējot vietējo
uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību nodrošināšanā |
Sagatavots nacionālās aizsardzības
un drošības industrijas atbalsta konceptuālais ziņojums.
Balstoties uz ziņojumu uzsākta praktisku industrijas atbalsta
pasākumu realizācija:
1) Iepirkumu informācijas pieejamība - Industrijas diena,
regulāras tikšanās ar uzņēmējiem un tos pārstāvošajām
nozaru organizācijām;
2) NBS infrastruktūras pieejamība - precizēta normatīvā bāze
uzņēmēju pieejas nodrošināšanai NBS infrastruktūrai un
materiāltehniskajiem līdzekļiem produkcijas testēšanas
nolūkos;
3) Atbalsts pētniecībai - skaidri definēti NBS prioritāri
nepieciešamie pētniecības virzieni un kārtība, kādā
pētniecības iestādes saņem atbalstu attiecīgo projektu
realizācijai;
4) Uzsākta kārtības izstrāde, saskaņā ar kuru tiek sniegts
atbalsts militāru vai duālas pielietojamības preču ražošanai
Latvijā. |
|
AizM |
|
31.12.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
081. |
81.1. |
(Svītrots ar MK
28.03.2017. rīkojumu Nr. 137) |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
082. |
82.1. |
Stiprinot Eiropas un NATO Ziemeļaustrumu reģiona drošību,
strādāsim pie ilgtermiņa NATO sabiedroto klātbūtnes
nodrošināšanas Baltijā. |
Panākt pozitīvu lēmumu NATO Varšavas samitā par nozīmīgu
sabiedroto ilgtermiņa militāro klātbūtni reģionā. |
Pieņemts lēmums par NATO spēku pastāvīgu izvietošanu
reģionā. |
|
AizM |
ĀM, TM |
31.07.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
083. |
83.1. |
Sniegsim ieguldījumu Eiropas un
globālajā drošībā, piedaloties un atbalstot cīņu ar
terorismu, novēršot hibrīdo apdraudējumu, stiprinot robežu
drošību, kiberdrošību un stratēģiskās komunikācijas jomas.
Stiprināsim Eiropas Savienības un NATO sadarbību minētajās
jomās. |
Izveidot un ieviest Pasažieru datu
reģistra sistēmu, t.sk. izstrādājot attiecīgu normatīvo
regulējumu, lai palielinātu gaisa satiksmes drošību un valsts
iekšējo drošību, kā arī lai sekmētu teroristu nodarījumu un
smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu. |
Uzlabota gaisa pārvadājumu
drošība, robežkontroles pasākumu veikšana, stiprināta valsts
drošība, sabiedriskā kārtība un drošība, nodrošinot gaisa
kuģu pasažieru datu apstrādi noziegumu novēršanai,
atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts
drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu
novēršanai. |
|
IeM |
|
31.12.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
084. |
84.1. |
Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas
Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts
drošības apdraudējumu. |
Modernizēt muitas tehnisko aprīkojumu uz Eiropas Savienības
ārējās robežas kontroles punktiem, lai nodrošinātu
atbilstošus apstākļus ātrai robežšķērsošanai un vienlaikus
- efektīvai kontrolei.
2016.gadā plānots uzstādīt un nodot ekspluatācijā:
3 kravas kontroles rentgeniekārtas:
1) Silenes MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta MB
1215LC;
2) Indras MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta
RF9010;
3) Kārsavas MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta
RF6010.
4) Terehovas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta
NUCTECH MB 1215LC;
5) Vientuļu MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta
NUCTECH MB 1215LC.
6 bagāžas kontroles rentgena iekārtas:
1) Liepājas ostas MKP - CX100100TI;
2) Ventspils ostas MKP – CX100100TI;
3) Vientuļu MKP - CX100100TI;
4) Rīgas Lidostas MKP (Latvijas pasts) -
CX100100TI;E273+E273
5) Rīgas Lidostas MKP C termināls - CX100100D;
6) Rīgas Lidostas MKP E termināls - CX100100D.
2017.gadā plānots uzstādīt un nodot ekspluatācijā:
2 kravas kontroles rentgeniekārtas:
1) Liepājas ostas MKP - stacionārā kravas kontroles
rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
2) Ventspils ostas MKP - stacionārā kravas kontroles
rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
3 bagāžas kontroles rentgena iekārtas:
1) Grebņevas MKP;
2) Terehovas MKP;
3) Silenes MKP. |
Samazināts kontrabandas apjoms.
Samazinās akcīzes nodokļa plaisa cigaretēm 2016.gadā 25,5%,
2018.gadā 20,0%; degvielai 2016.gadā 9,5%, 2018.gadā 8,5% un
alkoholiskajiem dzērieniem 2016.gadā 7,5%, 2018.gadā 6,0% (pēc
VID veiktajām prognozēm). |
157 |
FM (VID) |
|
30.12.2017. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
084. |
84.2. |
Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu
robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. |
Turpināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts
robežas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot valsts robežas joslas
infrastruktūras izveidi un iekārtošanu |
Uzturēta un attīstīta valsts ārējās robežas kontrole un
aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām
izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana
uz identificētiem draudiem (terorisms, trešo valstu pilsoņu
nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija), jo pārrobežu
noziedzības veidi, korupcija, smagi noziegumi, ekonomikas
apdraudējumi, kā arī sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku
veselības apdraudējumi, godprātīgas prakses nodrošināšana
tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku) prasa integrētu
pieeju valsts robežas drošībai. |
|
IeM |
ĀM, AiM, FM, SM, TM, VARAM, ZM |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
084. |
84.3. |
Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu
robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. |
Veikt Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts
robežas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot valsts robežas joslas
infrastruktūras izveidi un iekārtošanu |
Uzturēta un attīstīta valsts ārējās robežas kontrole un
aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām
izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana
uz identificētiem draudiem (terorisms, trešo valstu pilsoņu
nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija), jo pārrobežu
noziedzības veidi, korupcija, smagi noziegumi, ekonomikas
apdraudējumi, kā arī sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku
veselības apdraudējumi, godprātīgas prakses nodrošināšana
tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku) prasa integrētu
pieeju valsts robežas drošībai. |
|
IeM |
ĀM, AiM, FM, SM, TM, VARAM, ZM |
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
084. |
84.4. |
Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas
Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts
drošības apdraudējumu. |
Organizēt valsts līmeņa civilās
aizsardzības mācības STORMEX 2016, lai pārbaudītu katastrofu
pārvaldīšanā iesaistīto valsts institūciju, pašvaldības
institūciju un komersantu sagatavotību un reaģēšanas spējas,
pārbaudītu civilās aizsardzības plānos noteiktās
savstarpējās sadarbības iespējas, amatpersonu prasmes
novērtēt situāciju un pieņemt atbilstošus lēmumus. |
Uzlabotas institūciju reaģēšanas
spējas, kā arī veicināta sabiedrībā nepieciešamā izpratne
par katastrofām, ārkārtējiem gadījumiem un sagatavotība tiem.
Izvērtēti civilās aizsardzības plānos paredzētie pasākumi
institūcijām attiecīgo katastrofu gadījumos saistībā ar
civilās aizsardzības mācībās STORMEX 2016 gūto pieredzi.
Atbilstoši izdarītajiem secinājumiem un atziņām precizēti
civilās aizsardzības plāni, kā arī noteikti konkrētie
uzdevumi, lai uzlabotu institūciju rīcībspēju un sadarbības
mehānismus. |
|
IeM |
EM, VARAM, ZM,
AizM |
31.10.2016. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
084. |
84.5. |
Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas
Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts
drošības apdraudējumu. |
Veikt sagatavošanas darbus, lai
nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu mācību
poligona izveidi, nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu
apmācību procesa īstenošanu, taktisko iemaņu pilnveidošanu,
jaunās tehnikas un aprīkojuma apgūšanu, tādējādi veicinot
Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības augstāku
efektivitāti. |
Izveidots mācību poligons. IeM
sistēmas iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana un
sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Nodrošināta
personāla apmācība rīcībai dažādos ārkārtas
apstākļos. |
|
IeM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
084. |
84.6. |
Attīstīsim un stiprināsim
pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un
tiesībaizsardzības iestāžu resursus. |
Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai
Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma projektu "Par valsts
materiālo rezervju veidošanu". |
Pilnveidota valsts materiālo rezervju
sistēmas darbība, izveidota valsts materiālo rezervju
pārvaldīšanas sistēma, kas balstīta uz iespējamiem
apdraudējumiem un riska novērtējumu konkrētā nozarē.
Nodrošināta savlaicīga resursu iesaistīšana valsts
apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu izpildē,
palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem. |
|
IeM |
VARAM, EM |
30.11.2016. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
085. |
85.1. |
Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi
izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu
resursus. |
Sadarbībā ar citām valsts institūcijām izstrādāt
Nacionālās drošības plāna un grozījumus Nacionālā
pretterorisma plānā projektus un pēc to apstiprināšanas
uzsākt tajos paredzēto pasākumu īstenošanu. |
Iesniegts Ministru kabinetā plānu projekti. Novērsts Latvijas
iekšējās drošības apdraudējums. |
|
IeM |
ĀM, AiM, ZM, IZM, TM, KM, SM, FM, EM, ĢP,
SAB |
30.11.2016. – plānu izstrāde. 30.10.2018. –
plānu īstenošana. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
085. |
85.2. |
Attīstīsim un stiprināsim
pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un
tiesībaizsardzības iestāžu resursus. |
Veikt pasākumu kompleksu, nodrošinot
Valsts policijas attīstības koncepcijā paredzēto mērķu un
uzdevumu īstenošanu, lai realizētu Valsts policijas turpmākās
attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, kā arī
turpmākai attīstībai nepieciešamus konceptuāli atrisināmus
starpdisciplināru problēmjautājumu risinājumus jomās, kurās
tie tieši attiecas vai ietekmē citas valsts nozares. |
Valsts policijas struktūrvienību
darbības efektivitātes paaugstināšana un sabiedrībai sniedzamo
pakalpojumu uzlabošana. Veicināta sabiedrības drošības
apdraudējumu un likumpārkāpēju efektīvākā novēršana,
attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpēju novēršanā
iesaistītām institūcijām, tai skaitā ar pašvaldības policiju
un dažādām sabiedrības grupām. Tiks pilnveidota izmeklēšanas
darba organizācija, vienkāršota kriminālprocesu izmeklēšana,
samērojot to ar noziedzīgā nodarījuma smagumu. Nodotas Valsts
policijai neraksturīgas funkcijas citām institūcijām. |
|
IeM |
TM, ĢP |
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
085. |
85.3. |
Attīstīsim un stiprināsim
pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un
tiesībaizsardzības iestāžu resursus. |
Konceptuālā ziņojuma sagatavošana
iesniegšanai Ministru kabinetā, atspoguļojot tajā pašreizējo
situāciju ugunsdrošības jomā un nosakot turpmākās darbības
pamatprincipus, mērķus, veicamo pasākumu kopumu un sasniedzamos
rezultātus, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu
valstī. |
Tiks noteiktas prioritātes
ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai valstī, kas veicinās
savlaicīgu ierašanās notikumu vietā, līdz ar to mazinot
cietušo un bojāgājušo skaitu. Noteikts valsts ugunsdrošības
uzraudzības ietvaros veicamo preventīvo pasākumu saturs.
Izvērtētas iespējas iesaistīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju
organizāciju, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības
dienestus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomās. Paaugstināta
ugunsdrošības uzraudzības darba efektivitāte un
kvalitāte. |
|
IeM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
085. |
85.4. |
Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi
izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu
resursus. |
Turpināt veikt pasākumu kompleksu, nodrošinot Nacionālā
kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) izveidi un ieviešanu
tiesībaizsardzības un valsts drošības iestādēs, kas vērsts
uz informācijas un zināšanu iegūšanu par noziedzību
ietekmējošiem faktoriem, dinamiku un ietekmi (apdraudējumu), lai
savlaicīgi novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu,
atklātu noziedzīgus nodarījumus un noskaidrotu tos
izdarījušās personas, kā arī objektīvi definētu noziedzības
novēršanas un apkarošanas prioritātes, kas nākotnē samazinās
noziedzības pieaugumu un tās izraisītās sekas kopumā. |
Tiesību aizsardzības un valsts drošības iestādēs ievests
Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis. Paaugstināta
tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitāte. |
|
IeM |
FM, TM, AiM, KNAB, SAB, ĢP |
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
086. |
86.1. |
Pabeigsim uzsākto uz jauniem principiem balstītās atalgojuma
sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām
dienesta pakāpēm. Paaugstināsim sodu izpildes iestāžu
personāla kapacitāti (algas, pensijas, apmācības u. tml.). |
Turpināt īstenot uz jauniem principiem balstītas darba samaksas
sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām
dienesta pakāpēm. |
Sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana un valsts
iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības stiprināšana.
Nodrošināta motivācija uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Apturēta pieredzējušu amatpersonu atvaļināšanos no dienesta
un aizplūšana uz citām institūcijām un privāto sektoru.
Saistībā ar jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu, tiks
izstrādāti šādi jauni normatīvo aktu projekti:
- likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju
amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā";
- likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā";
- MK noteikumu projekts "Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālo dienesta pakāpi amatu katalogs";
- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām
piemaksām;
- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas
iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar
speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu
novērtēšanas kārtību.
|
|
IeM |
TM |
31.12.2016. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
086. |
86.2. |
Pabeigsim uzsākto uz jauniem principiem balstītās atalgojuma
sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un
Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām
dienesta pakāpēm. Paaugstināsim sodu izpildes iestāžu
personāla kapacitāti (algas, pensijas, apmācības u. tml.). |
Paaugstināt soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietu un
probācijas dienesta) personāla kapacitāti, uzsākot darbinieku
apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšanu, t.sk.
izmantojot Eiropas Sociālā fonda sniegtās iespējas,
izstrādājot normatīvo regulējumu, lai ieviestu Valsts
probācijas dienesta darbinieku un ieslodzījuma vietu
ārstniecības darbinieku izdienas pensijas un nodrošinātu
līdzvērtīgu atalgojumu ieslodzījuma vietās un Valsts
probācijas dienestā. |
1)
Brīvības atņemšanas soda izpilde ir moderna un droša,
samazinot ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un
tiesvedības pret soda izpildes iestāžu personālu dažādu
līmeņu tiesās.
2) Soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietas un Valsts
probācijas dienests) darbinieki ir atbilstoši apmācīti,
atalgoti un motivēti turpināt darbu sodu izpildes iestādēs,
tiem ir darba riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.
3) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2018. apmācīti 250
ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar
ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 200 ir
ieslodzījuma vietu darbinieki un 50 Valsts probācijas dienesta
darbinieki.
‒ izstrādāts regulējums, lai ieviestu VPD amatpersonu un
darbinieku un ieslodzījuma vietu ārstniecības darbinieku
izdienas pensijas un nodrošinātu VPD amatpersonu līdzvērtīgu
atalgojumu.
|
251 |
TM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
086. |
86.3. |
Pabeigsim uzsākto uz jauniem
principiem balstītās atalgojuma sistēmas ieviešanu Iekšlietu
ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes
amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Paaugstināsim
sodu izpildes iestāžu personāla kapacitāti (algas, pensijas,
apmācības u. tml.). |
Turpināt attīstīt brīvprātīgā
darbu Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās, t.sk.
izmantojot ESF sniegtās iespējas. |
Nevalstiskās organizācijas un
brīvprātīgie sniedz nozīmīgu ieguldījumu brīvības
atņemšanas soda izpildē, veidojot valsts un nevalstiskā sektora
sinerģiju atkārtotu noziegumu recidīva samazināšanai. |
251 |
TM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
087. |
87.1. |
(Svītrots ar MK
28.03.2017. rīkojumu Nr. 137) |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
088. |
88.1. |
Lai
samazinātu riskus, ko ieslodzītie rada sabiedrības un cietumu
personāla drošībai, un uzlabotu ieslodzīto veiksmīgas
resocializācijas izredzes, uzbūvēsim jaunu cietumu
Liepājā |
Pabeigt jaunā cietuma būvniecību uz valsts īpašumā esošā
nekustamā īpašuma Alsungas ielā 29, Liepājā. |
Samazināti draudi sabiedrības drošībai, vienlaikus uzlabojot
resocializācijas pasākumus, samazināta atkārtotu noziegumu
veikšana:
– Nodrošināta 1200 ieslodzīto personu soda izciešana
mūsdienu drošības standartiem atbilstošos apstākļos
(2-vietīgās kamerās), samazinās sūdzību skaits par
ieslodzījuma vietas apstākļiem.
– Samazinās Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla resursu
izmantojums ieslodzīto uzraudzībai un apsardzei ieslodzījuma
vietās, palielinot resocializācijas iespējas tai un radot drošu
darba vidi personālam.
– Attīstoties ieslodzījuma vietu sistēmas personāla
apmācību sistēmai, jaunajā cietumā tiek nodrošināta modernai
izpratnei atbilstoša soda izpilde. Jaunā cietuma personāls ir
apmācīts pēc jaunām programmām kopā ar probācijas
personālu, lai nodrošinātu kvalitatīvi vienādu pieeju klientam
visā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā, gan izciešot
sodu cietumā, gan pēc tam, atrodoties probācijas
uzraudzībā.
– Paaugstinās resocializācijas efektivitāte, samazinās
atkārtoti ieslodzīto pieaugušo skaits (recidīvu skaits).
– Samazināts agresijas un vardarbības gadījumu skaits pret
ieslodzījumu vietu darbiniekiem.
– Samazinās vardarbības vai vardarbības draudu gadījumu
skaits ieslodzīto vidū. |
|
TM |
|
30.10.2018. |
Valsts drošība un
nacionālā identitāte |
089. |
89.1. |
Respektējot jau pieņemtos Latvijas
valdības lēmumus Eiropas Savienības solidaritātes mehānisma
ietvaros, īstenosim to praktisko realizāciju, rūpējoties par
imigrācijas radīto risku un negatīvo seku būtisku mazināšanu.
Balstoties uz Latvijas integrācijas un administratīvās
kapacitātes apstākļiem, uzskatām, ka ar līdzšinējiem
lēmumiem Latvija ir izsmēlusi iespējas uzņemt valstī papildus
patvēruma meklētājus Eiropas Savienības patvēruma meklētāju
pārvietošanas mehānisma ietvaros. Tāpēc attiecībā uz fizisku
personu pārdali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un
pārvietošanu no trešajām valstīm atbalstīsim tikai tādu
pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm
brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada
pienākumu vai spiedienu to darīt. |
Iekšlietu ministrijas kompetences
ietvaros veikt pasākumu kompleksu, kas ir vērsts uz LV interešu
aizstāvēšanu un skaidrošanu visos atbilstošos formātos un
institūcijās, lai nodrošinātu Latvijas tiesības tikai
brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus. |
Sagatavota un ES institūcijās
savlaicīgi tiek pausta pozīcija atbilstoši Patvēruma likuma
69.pantā noteiktajām ("Jautājumos, kas attiecas uz patvēruma
meklētāju uzņemšanu Latvijas Republikā no citām
dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reaģējot uz ārkārtēju
patvēruma meklētāju pieplūdumu uz Eiropas Savienības ārējām
robežām, izveidoto patvēruma meklētāju pārcelšanas vai
pārmitināšanas mehānismu ietvaros, kā arī mehānismu
izstrādes ietvaros, Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž
Latvijas valsts nostāju (arī Eiropas Savienības institūcijās),
pamatojoties uz Saeimas lēmumiem"). |
|
IeM |
ĀM |
30.10.2017. |
Valsts drošība un nacionālā identitāte |
090. |
90.1. |
Izvērtēsim ikvienu Latvijā nonākušu patvēruma meklētāju,
ņemot vērā valsts drošības, sabiedriskās kārtības un
iekļaušanās aspektu. |
Iekšlietu ministrijai kompetences ietvaros veikt pasākumu
kompleksu, lai nodrošinātu "Rīcības plānā personu, kurām
nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un
uzņemšanai Latvijā" paredzēto mērķu un uzdevumu īstenošanu,
ņemot vērā pieeju, ka Rīcības plānā paredzētais
attiecināms uz visiem patvēruma meklētājiem, neatkarīgi no to
ierašanās veida Latvijā. |
Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide un tās
efektīvas darbības nodrošināšana patvēruma meklētāju
uzņemšanai. Uzņemti patvēruma meklētāji. |
|
IeM |
|
31.12.2017. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
091. |
91.1 |
Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim
visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu
ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim
līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm
draudzīgāko valsti. |
Izvērtēt pasākumus, lai:
- veicinātu atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene
ir vērtība;
- veicinātu adopciju;
- dažādotu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas
iespējas;
- mazinātu šķēršļus preču, pakalpojumu un vides
pieejamībai ģimenēm;
- mazinātu apdraudējuma riskus bērna fiziskai un emocionālai
integritātei;
- mazinātu ģimeni destabilizējošos faktorus;
- panāktu, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma
saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs
kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu
izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un
bērnu audzināšanu.
|
Palielinās noslēgto laulību skaits (6,7 uz 1000 iedzīvotājiem
2017.gadā. Arī turpmākie rādītāji plānoti uz 31.12.2017.).
Mazinās šķirto laulību skaits (2,0 uz 1000
iedzīvotājiem).
Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000
iedzīvotājiem).
Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug
vecāku pabalsta saņēmēju skaits.
Palielinās adopcija (adoptētāju skaits - 200. Latvijā
adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem
bērniem - 11 %).
Komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem
piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss).
Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug
gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās
ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret
tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras
guvuša traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs
skaits - 210).
Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars vecuma grupā
0-17 - 2,0 %; ārpusģimenes aprūpes institūcijā ievietoto
bērnu īpatsvars - 15 %; aizbildņu ģimenē ievietoto bērnu
īpatsvars - 65 %; audžuģimenē ievietoto bērnu īpatsvars - 20
%.
|
156, 245, 269, 270, 271, 272, 273/78, 238, 239, 240,
258, 261, 262, 265, 266, 267, 304 |
LM |
TM, VARAM, FM, EM, VM, IZM, IeM, PKC, SIF,
Plānošanas reģ., PMLP, VBTAI, NVA, JPA, Latvijas SOS Bērnu
ciematu asoc., "Demogrāfisko lietu centrs" |
31.12.2017. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
091. |
91.2 |
Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim
visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu
ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim
līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm
draudzīgāko valsti. |
Izvērtēt esošos atbalsta instrumentus un jaunus priekšlikumus,
lai nodrošinātu efektīvāko tautas ataudzes atbalsta pasākumu
īstenošanu un pilnveidošanu atbilstoši pieejamai fiskālai
telpai. Skatīt arī 91.1, 92.2, 94.1, 98.1, 100.1, 102.2,
103.3 |
Izstrādāts efektīvākais pasākumu kopums atbalsta sniegšanai
ģimenēm, kurās audzina bērnus. Īstenošana uzsākta līdz
2018.gadam. |
156, 245, 269, 270, 271,
272, 273/78, 238, 239, 240, 258, 261, 262, 265, 266, 267, 304 |
"Demogrāfisko lietu
centrs", PKC |
LM, TM, VARAM, FM,
EM, VM, IZM, IeM, SIF, Plānošanas reģ., PMLP, VBTAI, NVA, JPA,
Latvijas SOS Bērnu ciematu asoc., |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
092. |
92.1. |
Palielināsim mājokļu pieejamību,
turpinot un paplašinot mājokļa atbalsta programmu jaunajām
ģimenēm un ģimenēm, kurās audzina bērnus, tai skaitā
izstrādāsim jaunu dzīvojamo telpu īres attiecību regulējumu,
kā arī sekmēsim publiskā sektora īres dzīvokļu
pieejamību. |
Izstrādāt likumprojektu "Dzīvojamo
telpu īres likums", precizējot un pilnveidojot spēkā esošās
normas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju
pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām
saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir konstatētas
problēmas. |
Iesniegts MK likumprojekts "Dzīvojamo
telpu īres likums". Izveidots jauns īres tiesiskais regulējums,
nodrošinot sabalansētu īrnieku un izīrētāju tiesību un
pienākumu apjomu. |
n.a. |
EM |
TM, LPS, FM |
01.03.2017. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
092. |
92.2. |
Palielināsim mājokļu pieejamību, turpinot un paplašinot
mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm un ģimenēm,
kurās audzina bērnus, tai skaitā izstrādāsim jaunu dzīvojamo
telpu īres attiecību regulējumu, kā arī sekmēsim publiskā
sektora īres dzīvokļu pieejamību. |
Izstrādāt informatīvo ziņojumu par mājokļu galvojumu atbalsta
programmu ģimenēm, izvērtējot ar mājokļu galvojumu atbalsta
programmas turpināšanas iespējām saistītos jautājumus,
ievērojot programmas īstenošanai pieejamo finansējumu. |
Iesniegts MK informatīvais ziņojums par mājokļu galvojumu
atbalsta programmu ģimenēm, lai nodrošinātu galvojumu
piešķiršanu ģimenēm, kurām ir nepieciešama palīdzība
pirmās iemaksas nodrošināšanā.
Esošā finansējuma ietvaros rasts risinājums, lai atbalsta
programma tiktu attiecināta primāri orientētajai mērķgrupai -
kredītspējīgām ģimenēm, kurām ir problemātiski iekrāt
pirmo iemaksu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai,
sniedzot atbalstu aptuveni 1200 ģimenēm (ar bērniem) gadā. |
n.a. |
EM |
FM, TM, PKC, LM |
31.12.2016. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.1. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Organizēt un atbalstīt projektus un pasākumus diasporas
atbalstam Latvijā un diasporas mītnes zemēs. |
Katru gadu realizēti vairāk nekā/vismaz 50 ĀM un Latvijas
diplomātisko pārstāvniecību ārzemēs projekti diasporas
organizāciju atbalstam kultūras, izglītības, zinātnes,
ekonomikas un sporta jomās, tostarp pasākumi diasporas jauniešu
auditorijai. |
341 |
ĀM |
IZM, KM |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.2. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Nodrošināt sadarbībā ar PBLA Pasaules latviešu ekonomikas un
inovāciju foruma darbības pēctecību. |
2016. un 2017. gadā II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju
foruma rezultātu īstenošana. 2018.gadā noorganizēts III
Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Veicinātas
Latvijas eksportu un investīciju iespējas. Iesaistīta Latvijas
diaspora Latvijas ekonomikā. Latvijas ekonomiskās izaugsmes
veicināšanas nolūkā stiprināta sadarbība starp dažādās
uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem
Latvijā un pasaulē, veicināta zināšanu pārnese un finanšu
kapitāla piesaiste Latvijai. |
322, 332, 341 |
ĀM |
EM |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.3. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Veicināt pētniecību diasporas un migrācijas jomā. |
Atbalstīta pētījumu veikšana diasporas un migrācijas jomā ar
mērķi objektīvāk izvērtēt pētīto jautājumu. Pētījumu
rezultāti ir publiski pieejami un palīdz veikt korekcijas un
uzlabot politikas plānošanu. |
341 |
ĀM |
IZM |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.4. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Vadīt Darba grupu diasporas politikas jautājumos. |
Noorganizētas un novadītas Darba grupas diasporas politikas
jautājumos sēdes, koordinējot un stiprinot Latvijas institūciju
un diasporas organizāciju sadarbību, izstrādājot saskaņotu
diasporas politiku un rīcības plānu. |
341 |
ĀM |
|
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
093. |
93.5. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs
dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un
iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā
un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām
Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā,
nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu
valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. |
Koordinēt Reemigrācijas atbalsta
pasākumu plāna 2013.-2016.gadam īstenošanas gaitu. |
Īstenoti Reemigrācijas atbalsta
pasākumu plānā 2013.-2016.gadam paredzētie pasākumi un
iesniegts MK pasākumu izpildes izvērtējums (nodrošināta
informācija politikas veidotājiem par īstenoto pasākumu ietekmi
un pamatojums turpmāko lēmumu pieņemšanai). |
341 |
EM |
ĀM, IeM, IZM, KM,
LM, VARAM, VK, SIF |
31.03.2017. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.6. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma (atbalsta
programmu diasporas NVO darbības atbalstam) |
Programmas ietvaros veicināta no Latvijas emigrējušo saiknes
saglabāšana ar Latviju, stiprinot viņu nacionālo identitāti,
veicināta diasporas pašorganizēšanās, kā arī veicināta
diasporas pilsoniskā līdzdalība Latvijas sabiedriski
politiskajā dzīvē.
Katru gadu īstenoti projekti – 15. |
341, 333 |
SIF |
ĀM |
31.12.2017. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
093. |
93.7. |
Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu
politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas
ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē.
Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm,
kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim
ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta
politiku atgriešanās īstenošanai. |
Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes
locekļiem. |
Programmas ietvaros veicināta reemigrantu un viņu ģimenes
locekļu (pieaugušie un bērni), kuri kopā ar reemigrantu
pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā reemigrācija Latvijā.
Kursu noslēgumā vismaz 80% kursantu būs paaugstinājuši valsts
valodas prasmi par vienu pakāpi (A1→A2→B1→B2→C1).
2016. gadā īstenoti projekti – 4, mācībās mācības
uzsākušas 219 personas.
Iesniegta JPI 2016.gadā, kas paredz latviešu valodas kursus
vismaz 200 personām gadā (2017., 2018. un 2019.) |
341, 332 |
SIF |
ĀM |
31.12.2016. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
094. |
94.1. |
Virzīsimies uz mērķtiecīgu "trešā bērna" politiku.
Pakāpeniski palielināsim ģimenes valsts pabalstu tādā
apmērā, kas veicinātu otrā un – īpaši – trešā un
nākamā bērna dzimstību. |
Mazināt ienākumu nepietiekamību ģimenēm ar bērniem, īpaši
daudzbērnu ģimenēm, veidojot mērķtiecīgu nodokļu atbalsta
politiku (Valdības deklarācijas 23.uzdevums) un plānojot
adekvātu sociālo pabalstu apmēru,
a) nosakot ģimenes valsts pabalsta bāzes apmēru;
b) diferencējot ģimenes valsts pabalsta koeficientu par trešo
un nākamajiem bērniem un c) pagarinot pabalsta izmaksas periodu,
to turpinot līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tiek
iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās
izglītības iestādē.
|
Diferencēts Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu, par
otro un par trešo un nākamajiem bērniem. Pagarināts pabalsta
izmaksas periods kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās
izglītības vai profesionālās izglītības iestādē |
271/257, 258 |
LM |
"Demogrāfisko lietu centrs" |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
095. |
95.1. |
Īstenosim visaptverošus un inovatīvus risinājumus bērnu
aprūpes nodrošināšanai, lai veicinātu ģimenes un darba
dzīves saskaņošanu, tai skaitā vecākiem, kuri nodarbināti
maiņu darbā. |
Sekmēt darba devēju un pašvaldību interesi attīstīt
risinājumus darbinieku bērnu aprūpes nodrošināšanai,
eksperimenta veidā izmēģinot publisko līdzfinansēšanas shēmu
ar kuponiem, kas nodrošinās bērnu uzraudzības pakalpojumu
daļēju apmaksu darba ņēmējiem. |
Eksperimentālā kārtā uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Valmierā
ar nestandarta darba laika grafiku (darbs vakara stundās,
brīvdienās vai maiņās) strādājošiem 150 vecākiem ar
bērniem no gada līdz 7 gadu vecumam 10 mēnešus nodrošināts
elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums.
Izpētīta jaunās bērnu aprūpes formas ieviešanas lietderība,
ietekme uz privāto uzņēmumu pašregulācijas prakses attīstību
un vecāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas. |
269/265, 266, 267 |
LM |
Rīgas pilsētas dome, Valmieras pilsētas
dome, Jelgavas pilsētas dome, biedrība "Korporatīvās
ilgtspējas un atbildības institūts" |
30.04.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
096. |
96.1. |
Izvērtēsim iesākto deinstitucionalizācijas procesu, apzinoties
ilgtermiņa ieguvumus, zaudējumus un iespējamās izmaksas,
saglabājot valsts finansējumu funkcijas īstenošanai. |
Sagatavot informatīvo ziņojumu MK - Sociālo pakalpojumu
attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas
izvērtējumu (vidusposma izvērtējums). |
Uzlabojoties sociālo pakalpojumu daudzveidībai un pieejamībai
dzīvesvietā (aprūpe mājās, dienas aprūpes centrs vai dienas
centrs, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, specializētās
darbnīcas pakalpojums, speciālistu konsultācijas un
individuālais atbalsts, atbalsta grupa un grupu nodarbības,
asistenta pakalpojums, sociālā mentora pakalpojums, kā arī
īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums (līdz 30 dienām
gadā, lai atslogotu ģimenes locekļus, kuru aprūpē savus
piederīgos)), samazinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju
skaits, jo īpaši to, kuri nemeklē darbu pašu slimības,
ievainojuma vai invaliditātes dēļ, kā arī dēļ pienākuma
aprūpēt darbnespējīgus ģimenes locekļus (2015.gadā
slimības, ievainojuma vai invaliditātes dēļ darbu nemeklēja
14,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju (67,4 tūkst. no 473,2
tūkst.)).
Kā uzsver OECD - lai Latvija nodrošinātu turpmāku izaugsmi,
esošo cilvēkresursu pilnvērtīga izmantošana ir viens no
galvenajiem uzdevumiem.
|
— |
LM |
— |
30.06.2017. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
097. |
97.1. |
Īstenojot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, izvērtēsim
elastīgu nodarbinātības formu popularizēšanu (daļēja laika
nodarbinātība, attālinātais darbs). |
Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu
(elastīgais darbs, attālinātais darbs, darbs mājās, u.c.)
izplatību un ieviešanu darba tirgū. |
Izvērtēta jauno nodarbinātības formu iespējamība, tiesiskums,
praktiskā piemērotība elastdrošības kontekstā - apzināti
veidi, piemērošanas apstākļi, nozares vai jomas, kur tās var
pielietot, nodarbinātie, kuriem šādas nodarbinātības formas
varētu būt piemērotas un atbilstošas (piemēram, vecāki pēc
bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras dzīvo tālu no
biznesa centriem, personas ar invaliditāti u.c.), iespējamais
atbalsts šādām jaunām formām no darba devēju un nodarbināto
puses, ekonomiskais ieguvums vai zaudējumi, ietekme uz
nodarbināto karjeru, ienākumiem, veselību, kā arī
piemērotība esošajai tiesiskajai un sociālajai situācijai
valstī (pētījums).
Pasākums vērsts uz atbalstu vecāku pienākumu īstenošanai,
jo jaunu un elastīgu nodarbinātības formu ieviešana veicinās
ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas.
Vienlaikus pasākuma īstenošanas rezultātā varētu
palielināties arī kopējais nodarbinātības līmenis.
Komersantiem rastos iespējas nodarbināt papildus darbiniekus, jo
jaunas nodarbinātības formas radītu iespēju radīt jaunas darba
vietas. Jaunas nodarbinātības formas varētu būt motivējošas
arī indivīdiem, kuriem pašlaik iespēju iesaistīties darba
tirgū ierobežo dažādi šķēršļi, piemēram, ģimenes
pienākumi, attālums no mājām uz darbu, ceļā pavadītais laiks
un izmaksas u.c. Padziļinātā izpēte ļaus arī jau savlaicīgi
noteikt un novērst šādu nodarbinātības formu ļaunprātīgas
izmantošanas riskus, kā arī tehnoloģiskās attīstības un
digitalizācijas radītās iespējas un riskus šajā jomā.
|
269/265, 266, 267 |
LM |
VDI, LBAS, LDDK |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
098. |
98.1. |
Turpināsim ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību
pašvaldībās. Pilnveidosim adopcijas un ārpusģimenes aprūpes
sistēmu, tai skaitā sekmējot specializēto audžuģimeņu
attīstību valstī, novēršot bez vecāku gādības palikušo
bērnu nabadzību. |
Īstenot Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020.gadam (MK 04.12.2013. rīk. Nr.589) paredzētos
pasākumus 2016.-2018.gadā, t.sk., attīstīt infrastruktūru
ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam bērnu aprūpei (no
2017.gada). |
Sāktas aktivitātes "Jauniešu māju" un ģimeniskai videi
pietuvinātu ārpus institūcijas aprūpes pakalpojumu (līdz 8
bērniem grupā) sniedzēju izveidei ārpusģimenes aprūpē
esošiem bērniem.
Līdz 2022.gadam ieskaitot izveidotas un/ vai labiekārtotas
vietas 654 bērniem aprūpei ģimeniskā vidē (35 "Jauniešu
mājas" (350 vietas) un 38 Bērnu SOS ciemata tipa mājas (38
grupiņas)).
Iespēja bez vecāku gādības palikušam bērnam saņemt
aprūpi ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā veido viņa
izpratni par ģimeniskām vērtībām un prasmi socializēties, kas
sekmē indivīda pilnvērtīgu attīstību.
|
272/ 258, 261, 262 |
LM |
Plānošanas reģioni, pašvaldības |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
099. |
99.1. |
Turpināsim un attīstīsim vardarbībā cietušu bērnu
rehabilitāciju, sniegsim atbalstu ģimenēm, kurās konstatēta
vardarbība, sniegsim atbalsta pasākumus cietušajām
personām. |
Pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret
sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
(Stambulas konvencija). |
Krimināli sodāma būs arī vajāšana, psiholoģiskā vardarbība
un sieviešu dzimumorgānu kropļošana.
Pašvaldību maksāto vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā
varēs piešķirt arī ar vardarbību ģimenē saistītos
gadījumos.
Seksuālas vardarbības upuriem tiesu medicīnas ekspertīze
pieejama notikuma dienā. |
273/265, 266, 267 |
LM |
TM, IeM, VM, IZM |
1) 30.06.2016.
2) 31.08.2017. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
100. |
100.1 |
Vērtēsim iespējas palielināt sociālās apdrošināšanas
iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta par
bērna kopšanas laiku. |
Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar
bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai
grozījumus normatīvajos aktos izmaiņām ar 2018.gadu valsts
sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā par bērna
kopšanas laiku. |
Vispusīgi izvērtētas iespējas palielināt valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksu apjomu, ko valsts sedz bērna kopšanas
laikā nestrādājošai vecāku pabalstu saņemošai personai,
tādējādi nodrošinot augstāku aizsardzības līmeni sociālo
risku iestāšanās gadījumā, un šāda risinājuma ietekme uz
sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju,
ļaujot valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko
rīcību. |
265,266,267 |
LM |
"Demogrāfisko lietu centrs" |
31.03.2017. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
101. |
101.1. |
Ieviesīsim iedzīvotāju garantēto
minimālo ienākuma līmeni motivējošam atbalstam, sasaistot to
ar darbaspēka nodokļiem, sociālo palīdzību, valsts
sociālajiem pabalstiem, minimālo valsts pensiju un bezdarbnieka
pabalstu.
Nodrošināsim pakāpenisku pāreju no sociālajiem pabalstiem
uz patstāvīgiem darba ieņēmumiem.
|
1. Sagatavot priekšlikumus, paredzot
pakāpeniski ieviest pasākumus attiecībā uz:
minimālo vecuma pensijas apmēru
un
valsts sociālajiem pabalstiem (pārskatot pabalstu
mērķētību un apmēru adekvātumu);
2. izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un
pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši
teritoriālajam sadalījumam.
|
Mazināta ienākumu nepietiekamības
iespējamība pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši, kuri dzīvo
vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un viena vecāka
ģimenēm.
Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkst. 2017.gadā, 21,4 tūkst.
2018.gadā un 25,3 tūkst. 2019.gadā pensijas vecuma cilvēku un ~
317 tūkst. ģimenes valsts pabalsta saņēmējus (2016.gadā
vidēji mēnesī plānotais skaits).
|
271/ 78, 238, 240,
265, 266, 267, 304 |
LM |
— |
31.03.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
102. |
102.1. |
Sekmēsim personu ar invaliditāti tiesību un iespēju
nodrošināšanu, veicinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai
videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību un fiziskās vides
pielāgošanu, tādējādi sniedzot līdzdalības iespēju
sabiedrībā bez jebkādas diskriminācijas.
Izvērtēsim iespēju nodrošināt atbalstu bērniem apgādnieka
darbspēju zaudējuma gadījumā. |
Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar
bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai
grozījumus normatīvajos aktos, lai ar 2018.gadu ieviestu jaunu
valsts sociālās apdrošināšanas vai valsts sociālo
pabalstu. |
Vispusīgi izvērtētas iespējas personai, kuras apgādībā ir
bērns, kļūstot par personu ar invaliditāti tādā līmenī, ka
darbspēju zaudējuma apmērs liedz iespēju tās (darbspējas)
atgūt tādā mērā, kas ļauj integrēties darba tirgū un
atgriezties apgādnieka statusā, sniegt valsts finansiālu
atbalstu papildus jau esošajiem atbalsta ģimenēm ar bērniem
mehānismiem, ļaujot valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par
tālāko rīcību. |
265, 266, 267 |
LM |
"Demogrāfisko lietu centrs" |
31.03.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
102. |
102.2. |
Sekmēsim personu ar invaliditāti tiesību un iespēju
nodrošināšanu, veicinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai
videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību un fiziskās vides
pielāgošanu, tādējādi sniedzot līdzdalības iespēju
sabiedrībā bez jebkādas diskriminācijas.
Izvērtēsim iespēju nodrošināt atbalstu bērniem apgādnieka
darbspēju zaudējuma gadījumā.
|
Īstenot Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs
2014.-2020.gadam (MK 04.12.2013. rīk. Nr.589) paredzētos
pasākumus 2016.-2018.gadā, t.sk.:
ilgstošās aprūpes institūciju skaita samazināšanai un
bērnu, bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga
rakstura traucējumiem nonākšanas institūcijās novēršanai –
klientu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu
sagatavošana, deinstitucionalizācijas plānu izstrāde,
informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes
maiņai, audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai,
ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes
aprūpes iestādēs esošiem bērniem, valsts sociālās aprūpes
centru klientu sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā,
sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana
personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīvei
sabiedrībā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar
invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, individuālā budžeta
modeļa izstrāde un ieviešana, speciālistu apmācība
sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai; atbalsta personu
pakalpojuma izveide un ieviešana personām ar garīga rakstura
traucējumiem.
|
2100
pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 1760
bērniem bērnu aprūpes iestādēs veikts individuālo vajadzību
izvērtējums.
700 personu ar garīga rakstura traucējumiem uzsāk
patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas institūcijas.
Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaits samazinās par
60%.
Slēgtas 3 valsts sociālās aprūpes centru filiāles.
(rādītāji sasniedzami līdz 2023.gadam)
|
249, 250/261, 262, 265, 266, 267 |
LM |
Plānošanas reģioni, pašvaldības |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
103. |
103.1. |
Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru
indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.
Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt
vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba
stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem
daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas
stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu. |
Ar
2017.gadu pensiju indeksācijā ņemt vērā lielāku daļu no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma (50%
līdzšinējo 25 % vietā). |
Pensiju indeksācijas rezultātā pieaug vecuma pensijas, pensijas
apgādnieka zaudējuma gadījumā un izdienas pensijas, ko maksā
saskaņā ar Ministru Padomes 26.03.1992. lēmumu Nr.104 "Par
izdienas pensijām", apmērs, nodrošinot šo pensiju saņēmēju
pirktspējas uzlabošanos. |
— |
LM |
— |
31.03.2016. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
103. |
103.2. |
Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru
indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.
Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt
vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba
stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem
daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas
stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.
|
Ar
2018.gadu valsts vecuma pensiju indeksācijā piemērot
diferencēšanu, ņemot vērā kopējo valsts sociālās
apdrošināšanas jeb darba stāžu. |
Pensiju indeksācijas rezultātā straujāk vecuma pensijas apmērs
pieaug pensionāriem ar lielāku darba stāžu, nodrošinot
pirktspējas uzlabošanos. |
— |
LM |
— |
31.08.2016.
|
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
103. |
103.3. |
Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru
indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.
Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt
vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba
stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem
daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas
stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu. |
Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar
bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai
grozījumus normatīvajos aktos, lai ar 2018.gadu izvērtētu
iespēju priekšlaicīgi pensionēties visiem daudzbērnu
vecākiem. |
Izvērtēta iespēja tiem daudzbērnu vecākiem, kuriem ir trīs un
četri bērni (pašlaik priekšlaicīgi pensionēties var
daudzbērnu ģimeņu vecāki, kuri vismaz 8 gadus aprūpējuši 5
vai vairāk bērnus) pensionēties ātrāk, riskējot vecuma
pensiju saņemt mazākā apmērā salīdzinot ar apmēru, ja dotos
pensijā sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu.
Valdība informēta par šāda risinājuma ietekmi uz sociālās
apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, ļaujot
pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko rīcību. |
|
LM |
"Demogrāfisko lietu centrs" |
31.03.2018. |
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes
dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums |
103. |
103.4. |
Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru
indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no
vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Vērtēsim
iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī
kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un
priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu
vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas
stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu. |
Noteikt (konceptuāls ziņojums) un īstenot visaptverošu
stratēģiju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai. |
Uzlabota aktīvās novecošanās situācija nodarbinātības,
izglītības, veselības un sociālās drošības jomā, veicinot
gados vecāko iedzīvotāju ilgāku un labāku darba mūžu
(darbspēju saglabāšana, konkurētspēja darba tirgū un
atbilstoša darba vide). |
249/238, 243 |
LM |
VM, IZM, EM |
31.08.2016. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
104. |
104.1. |
Izstrādāsim sociālās uzņēmējdarbības atbalsta
sistēmu. |
Īstenot "Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas
iespējām Latvijā" (MK 30.10.2014. rīk. Nr.618), ieviešot ESF
projektu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2015.- 2022.):
1. veidot sabiedrības izpratni par sociāliem uzņēmumiem, to
nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un
sabiedrības attīstības veicināšanā, kā arī šādu sociālo
uzņēmumu atbalsta sistēmas veidošanas pasākumiem;
2. izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības atbalsta
sistēmu;
3. veicināt sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu;
4. piemērot sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentus un
īstenot sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa
plānus.
|
1.
Diskusijas, domnīcas, semināri, konferences.
2. Izstrādāti:
sociālās uzņēmējdarbības pazīmju un to piemērošanas
metodika,
pasākuma dalībnieku sociālās uzņēmējdarbības reģistra
prototips,
sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentu un atbalsta sniegšanas
metodika.
3. Īstenots sociālās uzņēmējdarbības ideju konkurss un
sniegtas konsultācijas sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju
biznesa plānu izstrādei.
4. Sniegts finansiāls atbalsts komersantiem, biedrībām,
nodibinājumiem, fiziskām personām, kuru biznesa idejas
apstiprinātas konkursa atlasē.
Rezultātā - noteikti un pārbaudīti optimālie risinājumi
sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā daba
integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu
nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem
bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga
rakstura traucējumiem (līdz 2018.gada beigām plānots iesaistīt
80 bezdarbniekus, tostarp ilgstošos bezdarbniekus).
Kopumā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēma viesīs
skaidrību - kas ir un kas nav sociāls uzņēmums; esošie
uzņēmumi, kuri atbildīs sociālā uzņēmuma statusam, turpinās
savu darbību darba vietu un pakalpojumu nodrošināšanā riska
grupām un paplašinās darbību; tiks veidoti jauni uzņēmumi
(jaunas darba vietas) un izmēģinātas jaunas pieejas sociālo
problēmu risināšanā; tiks efektīvi un inovatīvi risinātas
prioritāras sociālās problēmas, piem., mazapdzīvotu teritoriju
problēmas, depopulācija, ilgstošs bezdarbs, sabiedrības
novecošanās, neredzīgu cilvēku nodarbinātība); uzlabosies
sadarbība starp publisko un privāto sektoru.
|
247/238, 243 |
LM |
AS Attīstības finanšu institūcija
"Altum" |
30.10.2018. |
Demogrāfiskās
situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais
nodrošinājums |
105. |
105.1. |
Stiprināsim iniciatīvas grupu
darbību ģimeņu iesaistei tautas sporta pasākumos un veselīga
dzīvesveida popularizēšanā. |
Prioritāro veselības jomu ietvaros
īstenot veselības veicināšanas pasākumus fizisko aktivitāšu
popularizēšanai sabiedrībā (pasākums tiks īstenots līdz
31.12.2022.). |
Nacionālajā veselīgo pašvaldību
tīklā esošajās pašvaldībās it īpaši veselības riskam
pakļautajām iedzīvotāju grupām tiek īstenoti slimību
profilakses un veselības veicināšanas pasākumi par veselīgu
uzturu, fizisko aktivitāšu popularizēšanu un atkarību
mazināšanu, lai virzītos uz mērķa sasniegšanu
2020.gadā:
1) palielinās veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits, sasniedzot
vidējo rādītāju: vīriešiem - 57 gadi, sievietēm 60
gadi;
2) samazinās potenciāli zaudēto mūža gadu (uz 100 000 iedz.)
skaits, sasniedzot rādītāju 5 300 gadi;
3) 40 % iedzīvotāju vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar
fiziskām aktivitātēm. |
311, 306, 308, 309 |
VM |
VM, VARAM, |
28.02.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
106. |
106.1. |
Lai
nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu
izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot
kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes
nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties
darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. |
Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts budžeta
mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu
pedagogu darba samaksai sadali, kā arī noteikt izglītības
pakāpju finansēšanas koeficientus un modificēt pašvaldību
savstarpējos norēķinu sistēmu par izglītības iestāžu
sniegtajiem pakalpojumiem. |
Darbojas ilgtspējīgas skolu tīkls, kur
(1) transporta maršrutu tīkls tiek salāgots ar skolu
tīklu;
(2) pedagogu darba samaksa pašvaldību vispārējās izglītības
iestādēs paredz izglītības pakāpju finansēšanas koeficientus
un finansējuma sadales principus ņemot vērā iedzīvotāju
teritoriālo blīvumu;
(3) izveidoti izglītības iestāžu pieejamības kritēriji un
atbalsta pasākumi;
(4) darbojas vienošanās par pašvaldību savstarpējo norēķinu
par iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem sistēmas modificēšana,
nodrošinot, ka sākumskolas izglītību iegūst iespējami tuvu
dzīvesvietai, pamatizglītību un vidējo izglītību
konkurētspējīgā izglītības iestādē. |
|
IZM |
FM, SM, VARAM, LM, VM |
1) 31.08.2018.,
2) 31.01.2017.,
3) 30.10.2018.,
4) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
106. |
106.2. |
Lai nodrošinātu iespēju katram
skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu
skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai
skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu
zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša
sociālā atbalsta sniegšanai. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot
vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" un
8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Modernizēt profesionālās
izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību
tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās
izglītības pieejamību" ietvaros attiecīgi uzsākta
vispārējās izglītības mācību vides un profesionālās
izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija . |
1. Palielināts izglītojamo skaits,
kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās
izglītības mācību vide. 100-115 pilnībā modernizētas
vispārējās izglītības iestādes (plānotā vērtība, kas
sasniedzama līdz 2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja
atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot
tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas - 47206
personas (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam).
2. Palielinājies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā
modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra
atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pilnībā
modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to
kopskaitā 70-80% (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā
profesionālās izglītības infrastruktūrā - 10800 personas
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). |
248, 290, 417 |
IZM |
KM, FM, CFLA |
1) 30.10.2018.
2) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
106. |
106.3 |
Lai
nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu
izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot
kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes
nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties
darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. |
Izstrādāt pakalpojumu izmaksu modeli bērniem ar speciālām
vajadzībām. |
Izstrādāts pakalpojumu izmaksu modelis bērniem ar speciālām
vajadzībām, kas sekmēs iekļaujošās izglītības attīstību
un veicinās bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām
integrāciju izglītībā, kas cita starpā ietekmēs arī
priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu. |
|
IZM |
FM, SM, VARAM, LM, VM |
1) 31.08.2017.,
2) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
106. |
106.4 |
Lai
nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu
izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot
kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes
nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties
darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. |
Izstrādāt risinājumus to skolu, kuras varētu skart likvidācija
vai reorganizācija, pedagogu atbalstam darba zaudēšanas
gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem |
Vismaz 160 pedagogiem darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60
līdz 63 gadiem ir pieejams finansiāls atbalsts citas
nodarbinātības uzsākšanai |
|
IZM |
LM |
30.04.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
107. |
107.1. |
Veiksim visaptverošu izglītības
satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas
beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu
sabiedrībā. |
Pilnveidot un aprobēt vispārējās
izglītības saturu kompetenču pieejā un uzsākt tā ieviešanu
pirmsskolā un pamatizglītībā - SAM 8.3.1. "Attīstīt
kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu"
8.3.1.1.pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās
izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros, uzsākta
mācību un metodisko, t.sk. digitālu, līdzekļu izstrāde. |
Apstiprinātas pirmsskolas
izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības standarts un
valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, kas
nodrošina kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības
satura īstenošanu (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā
izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF
atbalsts - 3 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Kompetenču pieejā balstītu mācību un metodisko
līdzekļu izglītojamajiem (t.sk. izglītojamajiem ar
mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un
metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF
atbalsts - 61 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Izglītojamajiem ar garīgās attīstības
traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko
līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts - 15
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Aprobēts
un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs,
izstrādāti darba organizācijas modeļi un metodika mācību un
metodiskie līdzekļi izglītojamajiem, izstrādāti un aprobēti
kompetenču pieejai atbilstoši diagnostikas instrumenti, īstenots
sistēmisku pasākumu komplekss pedagogu profesionālās
kompetences pilnveides nodrošināšanai un kompetenču pieejas
ieviešanas nepieciešamības skaidrošanai. |
280, 281, 290, 292 |
IZM |
VISC |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
107. |
107.2. |
Veiksim visaptverošu izglītības
satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas
beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu
sabiedrībā. |
Pēc pakāpeniskas pārejas uz
kompetenču pieejā balstītas pamatizglītības un vispārējās
vidējās izglītības saturu, plānot jaunus kompetenču pieejā
veidotus mācību līdzekļus, tajā skaitā mācību
grāmatas. |
Nodrošināts atbalsts mācību
grāmatu iegādei pašvaldībām, lai optimāli varētu ieviest
kompetenču pieejā balstītu mācību saturu |
|
IZM |
VISC |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
108. |
108.1. |
Izvērtēsim iespēju ieviest
izglītības iestādēs trešo sporta stundu un veselības
mācību. |
Kompetenču pieejā balstīta
vispārējās izglītības satura izstrādes kontekstā
izstrādāt, aprobēt un ieviest jaunu sporta un veselības
izglītības mācību saturu, attīstot vienu no pamatkompetencēm
- "Fiziskā aktivitāte un veselība". Uzsākt diskusijas par
vispārējās izglītības ieguvei paredzētā mācību gada ilguma
pagarināšanu par divām nedēļām, lai vispārējās
izglītības programmā trešo sporta stundu varētu ieviest jau ar
01.09.2017. |
Izstrādāts, aprobēts un ieviests
jauns sporta un veselības izglītības mācību saturs, kurš
iekļauts pirmsskolas vadlīnijās un vispārējas izglītības
standartos. Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti
nepieciešamie tiesību aktu projekti. |
|
IZM |
VISC, VM |
31.08.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
109. |
109.1. |
Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem
kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim
jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās,
rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas
mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās. |
Izstrādāt jaunu pedagogu profesijas
standartu, t.sk. saistībā ar jauno kompetenču pieejā balstītā
vispārējās izglītības satura ieviešanu. Restrukturizēt
augstākās izglītības studiju programmas pedagoģijā
atbilstoši augstskolu specializācijai un nodrošināt uzņemšanu
pedagogu studiju programmās pēc paaugstinātiem
kritērijiem. |
Paaugstināta pedagoģijas studiju
programmu kvalitāte, mērķtiecīgi izmantots tām paredzētais
valsts budžeta finansējums. Pedagoģijas studiju programmās
uzņemti tikai spējīgākie pretendenti ar pārliecinošāko
izaugsmes potenciālu. Nodrošināti augsti kvalificēti
speciālisti visām Latvijas skolām. Atjaunots pedagoga profesijas
prestižs. |
|
IZM |
|
1) 31.12.2017.,
2) 30.06.2018.,
3) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
109. |
109.2. |
Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem
kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim
jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās,
rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas
mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās. |
Lai pilnvērtīgi ieviestu pedagogu
kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmu, kā arī
piesaistītu jaunus pedagogus strādāt profesijā, izstrādāt
pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, pamatojoties uz
veiktajām reformām izglītībā un pilnveidoto pedagogu darba
samaksas modeli. |
Saskaņā ar Izglītības likuma
53.pantu un fiskālo finanšu situāciju, veidojot valsts budžetu,
izstrādāts pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks un
uzsākta tā īstenošana, tādējādi nodrošinot pakāpenisku
pedagogu algu paaugstināšanu. |
|
IZM |
|
31.12.2016. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
110. |
110.1. |
Veidosim sistēmu kvalitatīvas
vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās
pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju
attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības
kvalitāti. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa
"Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm
izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros
uzsākt atbalsta pasākumus izglītojamo snieguma
paaugstināšanai, t.sk. talantīgiem izglītojamajiem un
izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās
traucējumiem. |
Nodrošināta izglītības pakalpojuma
daudzveidība, uzlabojot bērnu un jauniešu kompetences un
mācību sasniegumus. 200 vispārējās izglītības iestādes
ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču
attīstībai (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). 200 vispārējās izglītības iestādes saņēmušas
ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un
ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). |
291, 292 |
IZM |
FM, CFLA, VISC |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
110. |
110.2. |
Veidosim sistēmu kvalitatīvas
vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās
pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju
attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības
kvalitāti. |
Lai paaugstinātu pedagogu
profesionālo kapacitāti, nodrošināt pedagogu profesionālo
pilnveidi novada un reģionālā līmenī |
2018.gadā pedagogu īpatsvars, kas
iesaistīti tālākizglītības aktivitātēs, % no kopējā
pedagogu skaita ir vismaz 70%. (2017.gadā - 65%) |
|
IZM |
|
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
110. |
110.3. |
Veidosim sistēmu kvalitatīvas
vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās
pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju
attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības
kvalitāti. |
Nodrošināt pedagogu profesionālā
pilnveidi, stiprinot valsts ģimnāzijas un speciālās
izglītības attīstības centrus kā reģionālos metodiskos
centrus un pedagogu tālākizglītības centrus. |
1. 27 valsts ģimnāzijas īsteno
pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši valsts
noteiktajām prioritātēm, vienmērīgi pārklājot visus Latvijas
reģionus un nodrošina reģionālā metodiskā centra un pedagogu
tālākizglītības centra darbību kompetenču pieejā veidota
vispārējās izglītības satura īstenošanas kontekstā.
2. 12 speciālās izglītības iestādes - attīstības centri
īsteno metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkciju atbilstoši
normatīvajam regulējumam un finansējumam vienmērīgi
pārklājot visus Latvijas reģionus. |
|
IZM |
|
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
111. |
111.1. |
Veidosim sistēmu skolu darba
kvalitātes izvērtēšanai saskaņā ar nozīmīgiem izglītības
mērķiem. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 8.3.6.1.pasākuma "Dalība starptautiskos
pētījumos un nacionālo izglītības pētījumu veikšana" un
8.3.6.2.pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas
izveide" ietvaros uzsākt skolu darba kvalitātes izvērtēšanas
sistēmas izveidi |
Ieviesta izglītības kvalitātes
monitoringa sistēma - 1 (plānotā vērtība, kas sasniedzama
līdz 2023.gadam). Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits - 5
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu vispārējā
izglītībā, profesionālajā izglītībā un augstākajā
izglītībā skaits - 9 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Atbalstīto pētījumu skaits augstākās izglītības
pārvaldības pilnveidei - 1 (plānotā vērtība, kas sasniedzama
līdz 2018.gadam). |
289, 293 |
IZM |
FM, CFLA, IKVD |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
111. |
111.2. |
Veidosim sistēmu skolu darba
kvalitātes izvērtēšanai saskaņā ar nozīmīgiem izglītības
mērķiem. |
Attīstīt izglītības kvalitātes
monitoringa īstenošanu vispārējā, profesionālajā un
augstākajā izglītībā |
Ieviesti vispārējās,
profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes indikatori,
uzsākta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās
darbības vērtēšana. |
289, 293 |
IZM |
FM, CFLA, IKVD |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
112. |
112.1. |
Noteiksim termiņu pārejai uz
obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo –
izglītību. |
No
2019./2020. mācību gada ieviest obligāto vidējo izglītību,
līdztekus pakāpeniski ieviešot mācības 1.klasē no 6 gadu
vecuma. |
Sagatavoti un pieņemti Izglītības
likuma grozījumi, pēctecīgi nodrošinot normatīvo aktu
grozījumus, tādējādi veicinot uz 21.gs. kompetencēm
orientētas sabiedrības veidošanu un ilgtspējīgu valsts
izaugsmi. |
|
IZM |
|
31.12.2017. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
113. |
113.1. |
Īstenosim pasākumus izglītības
kvalitātes paaugstināšanai dabaszinātņu un matemātikas
jomā. |
Novērtēt izglītojamo sasniegumus STEM mācību priekšmetos,
organizējot 2015./2016.m.g.un 2016./2017.m.g. diagnosticējošos
darbus matemātikā, dabaszinātnēs, fizikā un ķīmijā. Veikt
pilotprojektu eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās satura
izstrādi un organizēt piloteksāmenu norisi 2015./2016.m.g.un
2016./2017.m.g.
Izstrādāt saturu centralizētajiem eksāmeniem fizikā,
ķīmijā un dabaszinībās atbilstoši jaunajiem mācību
priekšmetu standartiem.
|
Nodrošināta 8., 9., 10. un 11.klases
diagnosticējošo darbu STEM mācību priekšmetos satura
izstrāde, organizēta to norise un veikta rezultātu analīze.
Nodrošināta 2015./2016.m.g. piloteksāmenu izglītojamo darbu
novērtēšana un rezultātu analīze, 2016./2017.m.g.
piloteksāmenu satura (fizikā, ķīmijā un dabaszinībās)
izstrāde, izglītojamo darbu novērtēšana un rezultātu
analīze, 2017./2018.m.g.centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā
un dabaszinībās satura izstrāde. |
|
IZM |
VISC |
31.08.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
114. |
114.1. |
Vienosimies par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu
finansēšanā. |
Vienoties par principiem pirmsskolas pedagogu darba samaksas
nodrošināšanai. |
1.
Panākta vienošanās par pirmsskolas pedagogu un vispārējās
izglītības pedagogu līdzvērtīgām algu likmēm
2. Piedāvāts risinājums pirmskolas pedagogu atalgojuma
finansēšanai no valsts budžeta, brīvpusdienu finansēšanai no
pašvaldību budžeta |
|
IZM |
|
1) 30.06.2016.
2) 31.12.2016. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
115. |
115.1. |
Paplašināsim darba vidē balstītu
mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā
motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu
darba devēju aktīvu līdzdalību. |
Veikt profesionālās izglītības
satura reformu un izveidot patstāvīgi strādājošu,
kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām
atbilstošu un darba vidē balstītu mācību attīstošu
profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, kas
spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri
izvērtējot un atjaunojot profesionālās izglītības saturu
atbilstoši regulāri aktualizētajai nozaru kvalifikāciju
struktūrai. |
1. Pabeigta profesionālās
izglītības satura reforma, izstrādāti 160 profesiju standarti/
profesiju kvalifikācijas prasības, kas nodrošinās aptuveni 400
NEP deleģētu ekspertu līdzdalību darba tirgus prasību
noteikšanā, nodrošināts 14 nozaru monitorings (nozares
kvalifikācijas struktūru izstrāde atbilstoši 8 Latvijas
kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem), kas ir mehānisma
daļa darba devēju iesaistei, nosakot darba tirgus prasības,
izstrādātas profesionālās izglītības modulārās programmas
184 profesionālajām kvalifikācijām un izstrādāts
kvalifikācijas eksāmena saturs 210 profesionālajām
kvalifikācijām, iesaistot NEP deleģētus ekspertus, kas
nodrošinās kvalitatīva profesionālās izglītības satura
ieviešanu darba vidē balstītās mācībās.
2. Uzsākts profesionālās izglītības satura reformas
īstenošanas pārraudzība. |
284, 296 |
IZM |
VISC |
30.06.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
115. |
115.2. |
Paplašināsim darba vidē balstītu
mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā
motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu
darba devēju aktīvu līdzdalību. |
Izveidot normatīvo bāzi darba vidē
balstītu mācību īstenošanā reģionālās attīstības
kontekstā un nozaru ekspertu padomju darbībai un nodrošināt
darba vidē balstītu mācību īstenošanā iesaistīto pušu
solidāra atbildība un pašvaldību līdzdalība. |
1.Sekmēta darba devēju iesaiste
profesionālajā izglītībā.
2.Tiek paaugstināta profesionālās izglītības iestāžu
darbības kvalitāte, pilnveidojot gan profesionālās izglītības
pedagogu profesionālo kompetenci, gan prakšu vadītāju
pedagoģisko kompetenci. Audzēkņu īpatsvars, kuri ieguvuši
profesionālo kvalifikāciju, vērtējums profesionālās
kvalifikācijas eksāmenos ir no septiņām līdz 10 ballēm
(bāzes vērtība 2012.gadā 58%; mērķis 2023.gadā: 66%). |
|
IZM |
|
1) 31.12.2016.
2) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
115. |
115.3. |
Paplašināsim darba vidē balstītu
mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā
motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu
darba devēju aktīvu līdzdalību. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 8.5.1.specifiskā atbalsta mērķa
"Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu
audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās
mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" ietvaros uzsākts
atbalsts dalībai darba vidē balstītās mācībās un mācību
praksē uzņēmumā. |
Pieaudzis audzēkņu skaits, kuri pēc
dalības darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē
uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju
apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc
kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti. 3150 audzēkņu
iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta
ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
11025 audzēkņu piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF
atbalsta ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). |
296 |
IZM |
FM, CFLA, LDDK,
LBAS |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
115. |
115.4. |
Paplašināsim darba vidē balstītu
mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā
motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu
darba devēju aktīvu līdzdalību. |
Pārskatīt profesionālās
izglītības programmu finansēšanas kārtību, kritērijus un
principus, pēc kuriem finansē valsts un pašvaldību
profesionālās izglītības iestādes. |
Izveidots profesionālās izglītības
programmu izmaksu modelis saskaņā ar vienošanos par
profesionālās izglītības finansēšanas principiem, veikta
profesionālās izglītības izmaksu aktualizēšana, valsts un
pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas
nosacījumi, īstenojot profesionālās izglītības programmas,
atbilst darba vidē balstītu mācību īstenošanas
nosacījumiem |
|
IZM |
|
31.08.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
116. |
116.1. |
Īstenosim karjeras izglītības un
atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. |
Nodrošināt izglītībā vai
apmācībā neiesaistītu neaktīvu personu, kā arī
nodarbinātībā iesaistītu personu dalību 1-gadīgo un
1,5-gadīgo profesionālās izglītības programmu apguvē,
mērķstipendiju piešķiršanu, karjeras atbalsta pasākumus un
vispārējo pamatprasmju, profesionālās pilnveides un
profesionālās tālākizglītības programmu apguvi jauniešiem
ieslodzījuma vietās Jauniešu garantijas SAM 7.2.1.2. projekta
ietvaros. |
6500 (nodarbinātībā neiesaistīti
jaunieši vecumā no 17-29 gadiem) iegūs profesionālo
kvalifikāciju, 1496 (nodarbinātībā iesaistīti jaunieši)
iegūs profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā saņems karjeras
konsultācijas. |
248 |
IZM |
VIAA |
31.08.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
116. |
116.2. |
Īstenosim karjeras izglītības un
atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. |
Nodrošināt karjeras izglītības
pakalpojumu pieejamību vispārējās un profesionālās
izglītības iestāžu izglītojamajiem ES struktūrfondu
2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa
"Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās
un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. |
Izveidota karjeras izglītības
atbalsta sistēma izglītības iestādēs. Vismaz 328 vispārējās
un profesionālās izglītības iestādes saņēmušas ESF atbalstu
karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (plānotā
vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 328 vispārējās un
profesionālās izglītības iestādes nodrošina karjeras
izglītības atbalstu izglītojamajiem (plānotā vērtība, kas
sasniedzama līdz 2023.gadam). Karjeras atbalsta pasākumi ietver
praktiskas nodarbības sadarbībā ar darba devēju 13
tautsaimniecības nozarēs, izmēģinot profesiju un veicot
praktiskus darba uzdevumus (t.i. ar profesijas saturu saistītas
darbības). Katru gadu organizēti nacionālie jauno profesionāļu
meistarības konkursi, to ietvaros rīkoti profesiju
paraugdemonstrējumi vispārējās izglītības iestāžu
izglītojamajiem. Nodrošināta 8 Latvijas konkursantu
sagatavošana un dalība starptautiskajos jauno profesionāļu
meistarības konkursos. |
248, 290 |
IZM |
FM, CFLA, VIAA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
116. |
116.3. |
Īstenosim karjeras izglītības un
atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. |
NVA nereģistrēto NEET jauniešu
prasmju attīstīšana, ļaujot mācības pametušajām personām
atsākt izglītības iegūšanu un mācības un veicinot NEET
jauniešu iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko
organizāciju vai jauniešu centru darbībā. |
5262 NEET jauniešiem (vecumā no 15
līdz 29 gadiem) attīstītas prasmes un veicināta viņu iesaiste
izglītībā, tai skaitā pie aroda meistara, NVA un VIAA Jauniešu
garantijas projektu pasākumos un NVA īstenotajos aktīvajos
nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas
pasākumos, ka arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru
darbībā, tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos
nodarbinātībā. |
248 |
IZM |
JSPA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
117. |
117.1. |
Veidosim ilgtspējīgu profesionālā sporta atbalsta sistēmu, tai
skaitā reģionos. |
Sagatavot izskatīšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē
priekšlikumus par iespēju sporta nozarei piesaistīt papildus
līdzekļus, izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī
paplašināt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sporta nozares
attīstības veicināšanai apjomu. |
Paplašinātas iespējas sporta nozarei piesaistīt papildus
finansēšanas avotus, tādējādi veicinot sporta politikas
mērķu sasniegšanu. |
|
IZM |
|
31.08.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
117. |
117.2. |
Veidosim ilgtspējīgu profesionālā
sporta atbalsta sistēmu, tai skaitā reģionos. |
Izstrādāt Valsts nozīmes sporta
infrastruktūras attīstības koncepciju |
MK apstiprināta Valsts nozīmes
sporta infrastruktūras koncepcija, kas iezīmē valsts nozīmes
sporta infrastruktūras tīklu, kuram jānodrošina iespēju
iedzīvotājiem (t.sk. augstas klases sportistiem) nodarboties ar
sportu modernās sporta bāzēs, kā arī jānodrošina iespēju
Latvijā rīkot augsta līmeņa starptautiskas sporta
sacensības. |
|
IZM |
|
31.07.2017. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
118. |
118.1. |
Īstenosim "trīs pīlāru" finansēšanas modeli (tai skaitā pēc
Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma veikšanas izstrādāsim
augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu), kur
pirmais pīlārs balstās uz studiju un pētniecības bāzes
finansējuma nodrošināšanu augstskolu pamatdarbības studijās
un pētniecībā, tai skaitā palielinot budžeta vietu skaitu
valsts prioritārajos izglītības (STEM jomas) virzienos, otrais
pīlārs ir snieguma finansējums, kas tiek piešķirts par
sasniegtajiem darbības rezultātiem (tai skaitā grādu un
kvalifikāciju ieguvušo personu monitoringa sistēmas izveide pēc
augstskolas absolvēšanas), un trešais pīlārs ir finansējums,
kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības
piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas
stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai.
Stiprināsim reģionālās augstskolas. |
Sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku
veikt augstskolu iekšējās pārvaldības izvērtējumu un ieviest
augstskolās uz rezultātiem balstītas pārvaldības un
finansēšanu, tādējādi nodrošinot ieguldītā finansējuma
efektīvu pārvaldību, kvalitātes uzlabošanu un sistēmas
orientāciju uz produkta eksportspējas celšanu, kā arī
augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības
kvalitāti atbilstoši ES Padomes rekomendācijām, nodrošināt
kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību un atbilstību
tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, un
stiprinātu saikni ar zinātni un pētniecību (prioritārs, lai
novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību un ļautu sasniegt
NAP 2020 mērķus). |
Uz
rezultātiem balstītas pārvaldība un finansēšana nodrošinās
Latvijas valsts dibināto augstskolu stratēģisku specializāciju
un konkurētspēju, finansēšanas avotu diversifikāciju un
sadarbību ar ārējiem partneriem, studiju programmu un studiju
virzienu efektīvu īstenošanu, akadēmiskā personāla izaugsmi,
atjaunotni un inovācijas spēju, akadēmisko integritāti un
augstākās izglītības procesa internacionalizāciju.
Augstskolām no 01.01.2017. uzsākts pārejas process uz LIZDA
rekomendēto atalgojuma skalu akadēmiskajam personālam, paredzot
aptuveni 30% pieaugumu visiem amatiem, sākot no asistenta līdz
profesoram, pieejamo papildu finanšu resursu ietvaros. |
182, 184, 189, 190 |
IZM |
|
31.05.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
119. |
119.1. |
Pārdefinēsim kvalifikācijas
prasības un nodrošināsim akadēmiskajam un zinātniskajam
personālam karjeras izaugsmes iespējas augstākās izglītības
sistēmā. |
Līdz 2017.gada 31.decembrim
sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku
veikt akadēmiskā personāla attīstības novērtējumu un
sagatavot rekomendācijas ES fondu ieguldījumu programmu
nosacījumu izstrādei. Līdz 2018.gada 30.oktobrim sagatavot
jaunus MK noteikumus par akadēmiskā personāla kvalifikācijas
novērtēšanas un ievēlēšanas akadēmiskā amatā kārtību,
tai skaitā stiprinot mākslas augstskolu mācībspēku
konkurētspēju un motivāciju Latvijas augstākās izglītības
sistēmas kvalitātes uzlabošanai. |
Tiks stiprināts augstskolu
akadēmiskais personās, t.sk. līdz 2018.gada beigām Latvijas
augstskolām būs iespēja piesaistīt vismaz 70 doktorantus, kas
saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības
institūcijā un 50 ārvalsts pasniedzējus, kas saņēmuši ESF
atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā
Latvijā. |
189, 190 |
IZM |
KM |
1) 31.08.2018.,
2) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
120. |
120.1. |
Veicināsim Eiropas Savienībā un
Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī
likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un
minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā
viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu
akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā
pasaulē. |
Izstrādāt atbilstošu ārējo
normatīvo regulējumu stipendiju piešķiršanai ārzemniekiem
pētniecībai un dalībai Latvijas augstskolu organizētajās
vasaras skolās. Noteikt prioritāro un stratēģiski svarīgo
mērķa reģionu stipendiju kvotas. Nodrošināt nepieciešamo
valsts budžeta bāzes finansējumu stipendijām ārzemniekiem
2019.gadā un turpmāk saskaņā ar Izglītības attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020.g. sasniedzamo rezultatīvo rādītāju
(Rīcības virziens: 3.4. Izglītības starptautiskā
konkurētspēja - Piesaistīti ārvalstu studenti - Ārvalstu
studentiem piešķirto stipendiju skaits, gadā: 2020.g. 150). |
Stimulēta ārzemnieku iesaiste
pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu organizētajās
vasaras skolās, tādējādi veicinot augstākās izglītības un
pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto stipendiju
skaits ārzemniekiem studijām Latvijā 2019.gadā - 120;
2020.gadā - 150. Stipendijas sadalītas atbilstoši valsts
izvirzītajiem mērķa reģioniem. Sadarbībā ar augstskolām
īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto mērķa reģionu
valstīs. |
|
IZM |
VIAA |
31.05.2017. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
120. |
120.2. |
Veicināsim Eiropas Savienībā un
Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī
likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un
minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā
viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu
akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā
pasaulē. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt
studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu
koplietošanu" 1.kārtas ietvaros uzsākts atbalsts kopīgo
doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās
izstrādei, aprobācijai un akreditācijai. |
Uzlabota augstākās izglītības
studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un
attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas
doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES
valodās. Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju
programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju
(15 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz
2023.gadam). Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas
nav latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras
akreditāciju (80 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama
līdz 2023.gadam). |
189 |
IZM |
FM, CFLA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
120. |
120.3. |
Veicināsim Eiropas Savienībā un
Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī
likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un
minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā
viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu
akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā
pasaulē. |
Uzsākt pasākumus sadarbības
attīstībai ar diasporu (ASV, Kanāda, Austrālija, Āzija,
Austrumeiropa, Skandināvijas valstis, Spānija, Portugāle,
Itālija un Latīņamerika) pasaulē. |
Izveidota dinamiska datu bāze par
diasporas pārstāvjiem dažādos reģionos pasaulē, nominēti un
strādā pētniecības atašeji (piem. ASV, Briselē, kādā no
E-Ziemeļvalstīm). Latvijas zinātniskās institūcijas aktīvi
sadarbojas ar diasporu. |
170 |
IZM |
VIAA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
121. |
121.1. |
Aktivizēsim augstākās izglītības iestāžu sadarbspēju ar
profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot
profesionālās izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba
tirgus prasībām un nodrošinot tautsaimniecības attīstību ar
tai nepieciešamajiem cilvēkresursiem. |
Sagatavot ar nozari saskaņotu
redzējumu par augstākās izglītības sadarbspēju ar
profesionālās izglītības iestādēm, stiprinot 1. līmeņa
augstākās profesionālās izglītības līmeni un veidojot
ciešāku sinerģiju starp koledžas izglītību un profesionālās
izglītības programmām. |
Tiks nodrošināta sasaiste ar vidējo
profesionālo izglītību un augstāko izglītību, kas veicinās
profesionālās izglītības kvalitatīvu īstenošanu. |
190 |
IZM |
|
1) 31.05.2017.,
2) 30.06.2018.,
3) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
121. |
121.2. |
Aktivizēsim augstākās izglītības
iestāžu sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm,
tādējādi sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un
tās atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinot
tautsaimniecības attīstību ar tai nepieciešamajiem
cilvēkresursiem. |
Apstiprināšanai MK iesniegti
normatīvo aktu grozījumi, lai ieviestu valsts vienoto jurista
kvalifikācijas eksāmenu ar mērķi paaugstināt un vienādot
prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai. |
Atbilstoši eksaminēti būs visi
kvalifikāciju "jurists" iegūstošie, kas ilgtermiņā
nodrošinās vienotu juristu profesionālās kvalifikācijas
teorētisko un praktisko sagatavotību. |
|
TM |
|
31.12.2017. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
122. |
122.1. |
Īstenosim Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un
kopīgi ar uzņēmējiem veiksim uz augstāku pievienoto vērtību
un efektīvāku vietējo resursu izmantošanu vērstus
ieguldījumus, tai skaitā izvērtējot sektorālas investīciju
platformas izveidi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un
inovāciju konkurētspējas programmai. |
Izstrādāt konceptuāli jaunus
nosacījumus un piešķirt papildu finansējumu pētniecībai
tautsaimniecības ražīguma un produktu vērtības
palielināšanai atbilstoši Latvijas tautsaimniecības
attīstības vajadzībām Valsts Pētījumu programmu ietvaros un
Fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai. |
Nodrošināts tautsaimniecības nozaru ar augstu pievienoto
vērtību attīstībai atbilstošs valsts pasūtījums
pētniecībā, piemērojot caurskatāmus pētījumu projektu un
programmu atlases un vērtēšanas nosacījumus un nodrošinot
pētniecības ilgtspējai atbilstošu finansējumu. Izveidota jauna
Valsts pētniecības programma "Enerģētika" un jauna
Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma. Uzsākts pārejas
periods bāzes finansējuma palielināšanai zinātnē, pieejamo
papildus finanšu resursu ietvaros. |
183, 187 |
IZM |
EM |
31.05.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
122. |
122.2. |
(Svītrots ar MK
28.03.2017. rīkojumu Nr. 137) |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
123. |
123.1. |
Koncentrēsim zinātnes resursus,
izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo
kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un
īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko
institūciju konkurētspējas un kritiskās masas
palielināšanai. |
Izstrādāt zinātnes un inovāciju
infrastruktūras un pētnieciskās darbības Latvijas Viedās
specializācijas jomās ieguldījumu teritoriālo kartējumu,
tādā veidā palielinot Latvijas zinātnisko institūciju
pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, kā arī spēju piesaistīt
ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un
infrastruktūrā. |
20 zinātniskās institūcijas
veiksmīgi konkurē Eiropas pētniecības telpā un rada Latvijas
tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nepieciešamās
zināšanas. |
101 |
IZM |
EM |
1) 31.08.2016.,
2) 31.12.2016.,
3) 30.06.2017.,
4) 31.12.2017.,
5) 30.06.2018.,
6) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
123. |
123.2. |
Koncentrēsim zinātnes resursus,
izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo
kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un
īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko
institūciju konkurētspējas un kritiskās masas
palielināšanai. |
Īstenot Pēcdoktorantūras
pētniecības atbalsta programmu, attīstot jauno zinātnieku
prasmes, palielinot zinātnisko kapacitāti un nodrošinot jauno
zinātnieku karjeras iespējas zinātniskajās institūcijās un
pie komersantiem. |
Izveidotas 96 jaunu pētnieku amata
vietas pilna laika ekvivalenta izteiksmē, publicēti 192
zinātniskie raksti, izstrādāts 41 komercializējams produkts vai
tehnoloģija, piesaistītas privātās investīcijas 640 000 EUR
apmērā. |
172, 173, 182 |
IZM |
VIAA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
123. |
123.3. |
Koncentrēsim zinātnes resursus,
izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo
kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un
īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko
institūciju konkurētspējas un kritiskās masas
palielināšanai. |
ES struktūrfondu 2014.-2020.
plānošanas perioda 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa
"Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un
inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu,
ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" ietvaros uzsākts
atbalsts cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai un zinātnisko
institūciju konkurētspējas palielināšanai. |
1. Jaunu pētnieku skaits
atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) - 700
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
2. Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu
inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem - 3,1 MEUR
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
3. To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības
infrastruktūras objektos (pilnas slodzes ekvivalents) - 2163
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
4. Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto
Apvārsnis 2020 projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus
iniciatīvas ietvaros - 1029 (plānotā vērtība, kas sasniedzama
līdz 2023.gadam). |
182, 183 |
IZM |
FM, CFLA, VIAA |
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un zinātnē |
124. |
124.1. |
Attīstīsim nacionālas nozīmes valsts pētniecības
infrastruktūru stratēģiski svarīgu jautājumu izpētei, tai
skaitā valsts un sabiedrības drošībai. |
Izveidot nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu sarakstu un
izstrādāt programmu to uzturēšanai. |
Izveidots spēcīgs nacionālas nozīmes valsts pētniecības
infrastruktūras objektu tīkls, kas ir pieejams Latvijas un
ārvalstu zinātniekiem stratēģisku, valsts attīstībai un
drošībai nozīmīgu jautājumu izpētei. |
101, 186 |
IZM |
|
30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
125. |
125.1. |
Izstrādāsim un ieviesīsim
pieaugušo izglītības pārvaldības modeli. |
Pieaugušo izglītības politikas
īstenošanas modeļa izstrāde, paredzot pieaugušo izglītības
pārvaldības padomes izveidi un tajā ietverot iesaistīto
ministriju un organizāciju pārstāvjus. |
Lai nodrošinātu SAM 8.4.1.
uzsākšanu, Ministru kabinetā pieņemts Pieaugušo izglītības
pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020.gadam,
izveidota pieaugušo izglītības pārvaldības padome. 2.Uzsākta
SAM 8.4.1. īstenošana, lai palielinātu nodarbināto
iedzīvotāju skaitu, kas paaugstinājuši kvalifikāciju vai
pārkvalificējušies atbilstoši mainīgajām darba tirgus
prasībām. Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas
pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot
nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni - 14568 (plānotā
vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Nodarbināto personu
ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 25 gadiem, kas
pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās - 9934
(plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). |
249, 288 |
IZM |
VIAA |
1) 30.06.2016.
2) 30.10.2018. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
126. |
126.1. |
Īstenosim elastīgas apmācību
programmas, kas ir salāgotas ar darba un mācību grafiku. |
Izstrādāt Pieaugušo izglītības
pārvaldības plānu, lai secīgi īstenotu elastīgu pieaugušo
izglītības programmu piedāvājumu, sniedzot atbalstu darba
devēju iesaistīšanai uz darba vietu balstītā mācību
procesā, kas attīstītu nodarbināto darbā nepieciešamās
prasmes, izmantojot elastīgāku darba laiku un dažādotu mācību
veidu pieaugušajiem. |
Izstrādāts un ieviests Pieaugušo
izglītības pārvaldības plāns, kas nosaka atbalsta pasākumus
darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā
kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu
īstenošanas kārtību. |
|
IZM |
|
30.06.2016. |
Reformas izglītībā un
zinātnē |
127. |
127.1. |
Izstrādāsim motivācijas
mehānismus, lai veicinātu darba devēju ieguldījumu darbinieku
profesionālās kompetences paaugstināšanā. |
Izvērtēt atbalsta pasākumus darba
devējiem darbinieku papildu izglītošanā |
Sagatavoti priekšlikumi atbalsta
pasākumiem darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai
skaitā panākta vienošanās par iespējamiem kritērijiem
atbalsta saņemšanai. |
|
IZM |
EM, FM |
30.10.2018. |
Reformas veselības
aprūpes sistēmā |
128. |
128.1. |
Izstrādāsim obligātās veselības
apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto
iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. |
1) Izstrādāt jaunu veselības
aprūpes finansēšanas modeli, tai skaitā veicinot līdzekļu
piesaisti no ārvalstu norēķiniem par sniegtajiem veselības
aprūpes pakalpojumiem.
2) Veikt jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa
aprobāciju |
1) Iesniegts MK konceptuālais
ziņojums par jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa
izveidi;
2) ar 2018. gadu veikta veselības nozares finansēšanas
plānošana atbilstoši jaunajam finansēšanas modelim.
|
312, 313, 304, 305 |
VM |
FM, LM, sociālie
partneri |
1) 01.10.2016.,
2) 30.10.2018. |
Reformas veselības aprūpes sistēmā |
129. |
129.1. |
Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas
nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Pēc
Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma izskatīsim iespēju
palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. |
Lai
nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu
finansējumu nozarei, veikt reformas veselības nozarē, kas ietver
šādus galvenos soļus:
1) veselības pakalpojumu finansējuma un pieejamības
pārskatīšana (skat.129.2., 133.1. un 133.2.pasākumu);
2) jauna veselības finansēšanas modeļa izstrāde (skat.128.1.
pasākumu);
3) veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūras
pārskatīšana (skat. 130.1 un 130.2.pasākumu);
4) e-veselības sistēmas izveide un attīstība (skat.
131.1.pasākumu) |
Uzsāktas veselības nozares reformas, lai nodrošinātu veselības
aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma
stabilitāti, tai skaitā nesamazinot veselības nozares valsts
finansiālo apjomu zemāk par 3,02 % no IKP un paredzot atbilstošu
finansējumu veselības reformas rezultātu īstenošanai. |
312, 313, 304, 306 |
VM |
FM, sociālie partneri |
30.10.2018. |
Reformas veselības aprūpes sistēmā |
129. |
129.2. |
Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas
nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Pēc
Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma izskatīsim iespēju
palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. |
1)
Pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes
pakalpojumus;
2) Izvērtēt un noteikt pakalpojumu grozu un pārskatīt tarifus
veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai |
1)
Sagatavots tarifu pārskats un aprēķini par nepieciešamo tarifu
apjomu;
2) izstrādāti jauni tarifi, sasaistot tos ar DGR apmaksas
sistēmu:
3) noteikts "veselības pakalpojuma grozs" atbilstoši pieejamam
valsts budžeta finansējumam;
4) izstrādāts priekšlikums rindu mazināšanai, paredzot
papildus finansējumu 2017.g. noteiktiem pakalpojumiem (bērniem,
onkoloģijas pacientiem , u.c.), sasaistot ar jaunajiem tarifiem
(piemēram, "zaļā koridora " ieviešana uz izmeklējumiem visiem
onkoloģijas pacientiem, sakārtojot nosūtījumu uz izmeklējumiem
un rindu organizēšanu). |
312, 313, 304, 306 |
VM |
FM, sociālie partneri |
1) 01.10.2017.,
2) 30.10.2018.,
3) 31.08.2018.,
4) 01.04.2017. |
Reformas veselības
aprūpes sistēmā |
130. |
130.1. |
Lai nodrošinātu vienmērīgu
sistēmas pakalpojuma kvalitāti, pārskatīsim veselības aprūpes
pakalpojumu plānošanu un pakalpojumu sniedzēju izvietojumu,
ievērojot integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstības
pieeju. |
1) Izstrādāt veselības aprūpes
tīklu vadlīnijas un vienotas kvalitātes nodrošināšanas
sistēmu prioritārajās veselības aprūpes jomās (sirds un
asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un
garīgās veselības) veselības aprūpes pieejamības un
kvalitātes uzlabošanai visos veselības aprūpes līmeņos un
uzsākta to ieviešana (aktivitāte tiks īstenota līdz
31.12.2022.).
2) Nodrošināt veselības aprūpes tīklu vadlīniju ieviešanu,
attīstot infrastruktūru prioritārajās (sirds un asinsvadu,
onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās
veselības) veselības aprūpes jomās (aktivitāte tiks īstenota
līdz 31.12.2022.). |
1) Veikts pētījums, kura ietvaros: -
identificēti un novērtēti veselības sistēmas galvenie trūkumi
un to cēloņi; - sagatavoti priekšlikumi inovatīviem
risinājumiem attiecībā uz slimību profilaksi un prevenciju,
agrīnu diagnostiku, katra aprūpes līmeņa kompetenci,
tehnoloģisko nodrošinājumu, pakalpojumu sniegšanas
organizēšanu, pakalpojumu apmaksas sistēmas attīstību
u.c.
2) Uzsākta vienotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas
veselības aprūpes jomā ieviešana, kuras ietvaros noteikts
valstī izvirzīto prasību, pasākumu kopums un institucionālais
ietvars, kas ilgtermiņā nodrošinās kvalitatīvu, t.i.
efektīvu, drošu un uz pacientu vērstu veselības aprūpes
attīstību, veicinot sabiedrības veselības rādītāju
uzlabošanos. |
313, 304, 305 |
VM |
VM padotības
iestādes, LM, soc.partneri, FM, CFLA |
1) 31.12.2016.,
2) 01.10.2017. |
Reformas veselības aprūpes sistēmā |
130. |
130.2. |
Lai
nodrošinātu vienmērīgu sistēmas pakalpojuma kvalitāti,
pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un
pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, ievērojot integrētas
veselības aprūpes pakalpojumu attīstības pieeju. |
1)
Izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru un
pārvaldību;
2) uzlabot un attīstīt veselības pakalpojumu plānošanu un
koordinēšanu veselības sistēmā, attīstot kompleksu un
integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību. |
1)
Izstrādāts veselības pakalpojumu sniedzēju kartējums
("māsterplāns"), nosakot reģionālo, lokālo u.c. līmeņu
ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu klāstu;
2) Pārskatīta un noteikta atbildība starp VM un Nacionālo
veselības dienestu par veselības pakalpojumu plānošanas
funkciju. |
313, 304, 305 |
VM |
VM padotības iestādes, sociālie partneri,
pašvaldības |
1) 01.04.2017.,
2) 01.04.2017. |
Reformas veselības aprūpes sistēmā |
131. |
131.1. |
Pabeigsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas
sistēmas ieviešanu, nodrošināsim pilnvērtīgu tās darbību un
attīstību. |
1)
Uzsākt vienotās veselības nozares informācijas sistēmas darbu
un
2) nodrošināt tās tālāku attīstību, kā arī īstenot
veselības nozares IKT centralizāciju piesaistot ES fondu
2014.-2020.gada finansējumu (pasākums tiks īstenots līdz
31.12.2022.). |
1)
Izstrādāts sistēmas projekts:
- personas elektroniska identifikācija pakalpojumu saņemšanai
("nauda seko identificētam pacientam"; - veselības nozares datu
centralizēta pārvaldība, datu noliktava; - reģistru
modernizācija un integrācija ar e-veselības informācijas
sistēmu);
2) 2017.gadā uzsākta projekta ieviešana.
|
415 |
VM |
VARAM, VM padotības iestādes |
1) 31.12.2016.,
2) 31.12.2017. |
Reformas veselības
aprūpes sistēmā |
132. |
132.1. |
Ierobežosim veselībai kaitīgo
produktu un ieradumu izplatību. |
1) MK apstiprināt normatīvo
regulējumu par transtaukskābju ierobežošanu pārtikas
produktos;
3) Izstrādās politikas plānošanas dokuments alkoholisko
dzērienu lietošanas ierobežošanai;
4) Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas pastiprina prasības
smēķēšanas ierobežošanai un Eiropas Parlamenta Padomes
direktīvas "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu
tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu
ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" prasību pārņemšanu
nacionālajos tiesību aktos. |
Nodrošināta virzība uz Sabiedrības
veselības pamatnostādņu 2014.-2020. izvirzīto mērķu
sasniegšanu :
1) Samazinājies liekā svara un aptaukošanās īpatsvars bērniem
7 gadu vecumā 2020.gadā sasniedzot rādītāju 21,5%;
2) Samazinājies to jauniešu (15 – 16 gadu vecumā) īpatsvars,
kas lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu
absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā
2019.gadā sasniedzot rādītāju 43%;
3) Ikdienas smēķētāju (15-64 g.v.) īpatsvars samazinājies
2020.gadā sasniedzot rādītāju 28%;
4) Samazinājies regulāri (vismaz reizi nedēļā) smēķējošu
15-gadīgu skolēnu īpatsvars 2018.gadā sasniedzot rādītāju
22%. |
315, 304, 305, 308 |
VM |
FM |
31.10.2018. |
Reformas veselības aprūpes sistēmā |
133. |
133.1. |
Īstenosim mērķtiecīgu veselības aprūpes cilvēkresursu
attīstības politiku (īpaši reģionos), sakārtojot veselības
nozares darbinieku atlīdzības un profesionālās pilnveides
sistēmu. |
Izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par veselības nozares
cilvēkresursu attīstību un nodrošināt ārstniecības personu,
tai skaitā budžeta iestādēs strādājošo, darba samaksas
sistēmas sakārtošanu un pakāpeniski līdz 2020.gadam izskaust
"pagarināto normālo darba laiku" slimnīcās un neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienestā. |
1)
Sagatavots darba samaksas modelis un aprēķināts finansējums
2017.-2022.g. un iesniegts MK;
2) Plānotas 50 jaunas rezidentūras vietas no 2017.g.:
3) VM iesniegts priekšlikums IZM par studiju un studējošo
kredītu dzēšanas gadījumu skaita palielināšanu ārstniecības
personām 2016.gadam (studiju kredīta dzēšana 50 ārstniecības
personām). |
313 |
VM |
Soc.partneri |
1) 01.04.2017.,
2) 28.02.2017.,
3) 31.12.2016. |
Reformas veselības
aprūpes sistēmā |
133. |
133.2. |
Īstenosim mērķtiecīgu veselības
aprūpes cilvēkresursu attīstības politiku (īpaši reģionos),
sakārtojot veselības nozares darbinieku atlīdzības un
profesionālās pilnveides sistēmu. |
Nodrošināt tālākizglītības
pieejamību ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta
personām un farmaceitiskās aprūpes speciālistiem, kā arī
īstenot pasākumus ārstniecības un ārstniecības atbalsta
personu piesaistei reģionos (aktivitātes tiks īstenotas līdz
31.12.2022.). |
Nodrošināta ārstniecības personu,
ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes
speciālistu kvalifikācijas pilnveidošana tālākizglītības
ietvaros līdz 2018.gadam- 57 tūkst. personām, kā arī uzlabota
pieejamība ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām,
kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas
(līdz 2018.gadam atbalstu saņēmušas 474 personas). |
313 |
VM |
Soc.partneri |
28.02.2018. |
Reformas veselības
aprūpes sistēmā |
134. |
134.1. |
Veselības aprūpes reformu un
strukturālu izmaiņu gaitā stiprināsim produktīvu sadarbību un
dialogu ar veselības nozares darba ņēmēju un darba devēju
organizācijām, kā arī profesionālajām asociācijām. |
Noslēgt sadarbības memorandu ar
ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, kā arī
atjaunot Veselības nozares stratēģiskās padomes darbību. |
1) Veselības politikas stratēģisko
lēmumu izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā tiek iesaistītas
pacientu, ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu
nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un
universitātes;
2) Uzlabota informācijas apmaiņa un sadarbība starp Veselības
ministriju, veselības nozares organizācijām, valsts un
pašvaldību institūcijām u.c. |
n.a. |
VM |
VM padotības
iestādes, sociālie partneri |
28.02.2018. |
Reformas veselības aprūpes
sistēmā |
135
|
135.1
|
Sekmēsim veselības tūrisma kā
eksportspējīgas nozares attīstību, pilnveidojot pakalpojumu
piedāvājumu, tai skaitā attīstot kurortoloģiju |
Sniegt atbalstu ārvalstu tūristu
piesaistei Latvijas veselības un darījumu tūrisma nozarē. |
1. Līdz 31.12.2018. paredzamais
rezultatīais rādītājs – plānotajās mārketinga
aktivitātēs sniegts finansiāls atbalsts 139 komersantiem.
2. Līdz 2017.gada beigām plānots palielināt ārvalstu
vairākdienu ceļotāju skaitu līdz 1,65 milj.
|
n. a.
|
EM
|
VM, VARAM, LIAA
|
1) 31.12.2018.,
2) 31.12.2017.
|
Reformas veselības aprūpes
sistēmā |
135
|
135.2
|
Sekmēsim veselības tūrisma kā
eksportspējīgas nozares attīstību, pilnveidojot pakalpojumu
piedāvājumu, tai skaitā attīstot kurortoloģiju |
Izvērtēt un sagatavot
nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai
nodrošinātu tūrisma attīstības iespējas. |
Izstrādāts un MK iesniegts
informatīvais ziņojums par veselības tūrisma attīstības
veicināšanas iespējām. |
n. a.
|
VM
|
EM, LIAA, VM padotības iestādes,
sociālie partneri
|
31.08.2018.
|