1. Noteikumi nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) organizēšanas kārtību, novērtēšanas virzienus un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju (turpmāk – kvalitātes pakāpe) aprakstu.

2. Novērtēšanas procesā pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru kvalitātes pakāpi, neievērojot pēctecīgumu.

3. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts, un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana.

4. Pirmo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

4.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide;

4.2. piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu.

5. Otro kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

5.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu;

5.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot izglītojamo spējām atbilstošus sasniegumus;

5.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences.

6. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo:

6.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu;

6.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot augstus izglītojamo sasniegumus;

6.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences;

6.4. prasme rast piemērotus risinājumus gan standarta, gan nestandarta situācijās, izmantojot profesionālo pieredzi un inovācijas pedagoģijā;

6.5. aktīva iesaiste personības attīstībā, savas pieredzes pārneses nodrošināšanā un izglītības iestādes attīstības veicināšanā.

7. Piešķirto kvalitātes pakāpi apliecina izglītības iestādes vadītāja rīkojums, kas izdots līdz kārtējā gada 31. maijam.

8. Ja pedagogs īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu vai vispārējās pamatizglītības programmu, vai vispārējās vidējās izglītības programmu, vai profesionālās izglītības, vai profesionālās ievirzes izglītības programmu, vai interešu izglītības programmu, viņa profesionālās darbības kvalitāti novērtē atbilstoši šādiem profesionālās darbības novērtēšanas virzieniem (turpmāk – novērtēšanas virzieni):

8.1. pedagoģiskā procesa plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (pedagoģiskā procesa efektivitāte, mērķtiecīgums, rezultāts);

8.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā;

8.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā;

8.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese.

9. Sociālā pedagoga, skolotāja logopēda un izglītības psihologa novērtēšanu veic atbilstoši šādiem novērtēšanas virzieniem:

9.1. līdzdalība pedagoģiskā procesa plānošanā un vadīšanā, pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (izglītojamā attīstības diagnosticēšana, rezultātu izvērtējums un atbalsta koordinēšana pedagoģiskajā procesā);

9.2. ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā (iesaiste problēmu risināšanā, sadarbība ar institūcijām, atgriezeniskās saites nodrošināšana);

9.3. ieguldījums izglītības iestādes attīstībā;

9.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese.

10. Novērtēšanas process sastāv no:

10.1. pedagoga profesionālās darbības vērtējuma mācību stundās vai nodarbībās, izmantojot mācību stundu vai nodarbību vērošanas un novērtējuma lapas (pielikums);

10.2. pedagoga darba pašvērtējuma, kas atspoguļo pedagoga profesionālās darbības kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu.

11. Lai pieteiktos novērtēšanai, pedagogs izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz izglītības iestādes vadītājam iesniegumu.

12. Novērtēšanas procesā piemēro izglītības iestādes izstrādātu, ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā pilnvarotu personu saskaņotu un izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību. Kārtībā saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā minētajiem novērtēšanas virzieniem iekļauj pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus, pedagoga pašvērtējumu, vērojamo mācību stundu/nodarbību skaitu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību, nosacījumus pakāpes piešķiršanas termiņam un piemaksas apmēram.

13. Izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija) vismaz triju cilvēku sastāvā un apstiprina komisijas darbības kārtību, kurā ietver novērtēšanas norises un laika plānojumu, rezultātu apkopošanas un lēmuma pieņemšanas procedūru. Komisijas sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, pedagogus, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiķus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī izglītības iestādes dibinātāja pārstāvjus.

14. Komisija saskaņā ar komisijas darbības kārtību:

14.1. organizē novērtēšanas procesu;

14.2. vēro un vērtē mācību stundas vai nodarbības;

14.3. novērtē pedagoga pašvērtējumā atspoguļoto profesionālās darbības rezultātu saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu;

14.4. apkopo rezultātus un izsaka priekšlikumu izglītības iestādes vadītājam par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

15. Pedagoga profesionālās darbības novērtēšanai mācību stundās vai nodarbībās var pieaicināt ārējos vērtētājus.

16. Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi.

17. Lai novērtētu tā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, kurš atsāk pedagoģisko darbību pēc prombūtnes, kas ir ilgāka par vienu mācību gadu, vai uzsāk pedagoģisko darbību citā izglītības iestādē, viņam izglītības iestādē jānostrādā vismaz viens gads.