Ministru kabineta noteikumi Nr. 501
Rīgā 2017. gada 22. augustā (prot. Nr. 40 24. §)
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtība
1. Noteikumi nosaka pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas (turpmāk – novērtēšana) organizēšanas kārtību, novērtēšanas virzienus un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes pakāpju (turpmāk – kvalitātes pakāpe) aprakstu. 2
2. Novērtēšanas procesā pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru kvalitātes pakāpi, neievērojot pēctecīgumu. 3
3. Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības novērtēšanas rezultāts, un tā ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana. 4
4. Pirmo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo: 4.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide; 4.2. piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu. 5
5. Otro kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo: 5.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu; 5.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot izglītojamo spējām atbilstošus sasniegumus; 5.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences. 6
6. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvuša pedagoga profesionālo darbību raksturo: 6.1. mērķtiecīgi organizēts mācību process un nodrošināta labvēlīga mācību vide, kā arī piemērotu mācību metožu un sadarbības formas izvēle, kas vērsta uz izglītojamo mācīšanos orientēta procesa organizēšanu un izglītojamo kompetenču veidošanu; 6.2. daudzveidīgu mācību stratēģiju izmantošana ikdienas darbā, sasniedzot un regulāri uzturot augstus izglītojamo sasniegumus; 6.3. visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, radot iespējas izglītojamiem sadarboties un izziņas procesā aktīvā darbībā veidot saskarsmes prasmi, attīstīt spējas un kompetences; 6.4. prasme rast piemērotus risinājumus gan standarta, gan nestandarta situācijās, izmantojot profesionālo pieredzi un inovācijas pedagoģijā; 6.5. aktīva iesaiste personības attīstībā, savas pieredzes pārneses nodrošināšanā un izglītības iestādes attīstības veicināšanā. 7
7. Piešķirto kvalitātes pakāpi apliecina izglītības iestādes vadītāja rīkojums, kas izdots līdz kārtējā gada 31. maijam. 8
II. Novērtēšanas virzieni
8. Ja pedagogs īsteno vispārējās pirmsskolas izglītības programmu vai vispārējās pamatizglītības programmu, vai vispārējās vidējās izglītības programmu, vai profesionālās izglītības, vai profesionālās ievirzes izglītības programmu, vai interešu izglītības programmu, viņa profesionālās darbības kvalitāti novērtē atbilstoši šādiem profesionālās darbības novērtēšanas virzieniem (turpmāk – novērtēšanas virzieni): 8.1. pedagoģiskā procesa plānošana, vadīšana un pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (pedagoģiskā procesa efektivitāte, mērķtiecīgums, rezultāts); 8.2. pedagoga ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā; 8.3. pedagoga ieguldījums izglītības iestādes attīstībā; 8.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese. 9
9. Sociālā pedagoga, skolotāja logopēda un izglītības psihologa novērtēšanu veic atbilstoši šādiem novērtēšanas virzieniem: 9.1. līdzdalība pedagoģiskā procesa plānošanā un vadīšanā, pedagoga darbības rezultātu izvērtējums (izglītojamā attīstības diagnosticēšana, rezultātu izvērtējums un atbalsta koordinēšana pedagoģiskajā procesā); 9.2. ieguldījums izglītojamā individuālo spēju attīstībā un izglītojamā vajadzību nodrošināšanā (iesaiste problēmu risināšanā, sadarbība ar institūcijām, atgriezeniskās saites nodrošināšana); 9.3. ieguldījums izglītības iestādes attīstībā; 9.4. pedagoga sadarbība, pieredzes uzkrāšana un pārnese. 10
III. Novērtēšanas procesa organizācija
10. Novērtēšanas process sastāv no: 10.1. pedagoga profesionālās darbības vērtējuma mācību stundās vai nodarbībās, izmantojot mācību stundu vai nodarbību vērošanas un novērtējuma lapas (pielikums); 10.2. pedagoga darba pašvērtējuma, kas atspoguļo pedagoga profesionālās darbības kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu. 11
11. Lai pieteiktos novērtēšanai, pedagogs izglītības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz izglītības iestādes vadītājam iesniegumu. 12
12. Novērtēšanas procesā piemēro izglītības iestādes izstrādātu, ar izglītības iestādes dibinātāju vai tā pilnvarotu personu saskaņotu un izglītības iestādes vadītāja apstiprinātu pedagogu profesionālās darbības novērtēšanas kārtību. Kārtībā saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā minētajiem novērtēšanas virzieniem iekļauj pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kritērijus, pedagoga pašvērtējumu, vērojamo mācību stundu/nodarbību skaitu, lēmuma apstrīdēšanas kārtību, nosacījumus pakāpes piešķiršanas termiņam un piemaksas apmēram. 13
13. Izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju (turpmāk – komisija) vismaz triju cilvēku sastāvā un apstiprina komisijas darbības kārtību, kurā ietver novērtēšanas norises un laika plānojumu, rezultātu apkopošanas un lēmuma pieņemšanas procedūru. Komisijas sastāvā var iekļaut izglītības iestādes vadītāja vietniekus, pedagogus, mācību priekšmeta vai izglītības jomas metodiķus, pedagogu sabiedrisko organizāciju pārstāvjus, kā arī izglītības iestādes dibinātāja pārstāvjus. 14
14. Komisija saskaņā ar komisijas darbības kārtību: 14.1. organizē novērtēšanas procesu; 14.2. vēro un vērtē mācību stundas vai nodarbības; 14.3. novērtē pedagoga pašvērtējumā atspoguļoto profesionālās darbības rezultātu saskaņā ar šo noteikumu 12. punktu; 14.4. apkopo rezultātus un izsaka priekšlikumu izglītības iestādes vadītājam par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 15
15. Pedagoga profesionālās darbības novērtēšanai mācību stundās vai nodarbībās var pieaicināt ārējos vērtētājus. 16
16. Izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kvalitātes pakāpi. 17
17. Lai novērtētu tā pedagoga profesionālās darbības kvalitāti, kurš atsāk pedagoģisko darbību pēc prombūtnes, kas ir ilgāka par vienu mācību gadu, vai uzsāk pedagoģisko darbību citā izglītības iestādē, viņam izglītības iestādē jānostrādā vismaz viens gads. 18
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 22. augusta
noteikumiem Nr. 501
Novērtējuma veidlapu paraugi
I. Mācību stundas
vērošanas un novērtējuma lapa
(Vispārējās izglītības, t. sk. pirmsskolas izglītības,
programmas vai profesionālās izglītības programmas)
1. Vispārīgā informācija
|
|
|
|
|
|
Klase |
|
Izglītojamo skaits klasē |
|
stundā |
|
|
|
Mācību priekšmets |
|
Pedagogs (vārds, uzvārds) |
|
Mācību stundas tēma |
|
Vērtētājs(-i
)(vārds, uzvārds, amats) |
|
Mācību stundas vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās darbības
vērtējums mācību stundā
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti,
kas par to liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Mācību procesa plānošana un organizācija |
1.1. Pedagogs sadarbojas ar
izglītojamiem, lai iegūtu savstarpēju izpratni, kā notiks
stundas tēmas apguve, kāpēc tēmu ir svarīgi apgūt un kādu
izmērāmu rezultātu no viņiem sagaida stundas noslēgumā, jo
pedagogs ir definējis skaidrus un reāli īstenojamus stundas
mērķus |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Pedagogs sadarbojas ar
izglītojamiem, lai radītu interesi un motivētu viņus darboties,
lai iegūtu savstarpēju izpratni par stundas mērķi, sasniedzamo
rezultātu, kā to konstatēs, kāpēc svarīgi apgūt stundas
tēmu |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Pedagogs efektīvi
(fokusēti pret mērķi un atsauci uz to) izmanto paņēmienus, kas
atsauc atmiņā iepriekšējās zināšanas un pieredzi, kas
izglītojamiem rada pārliecību, ka mērķi sasniegs, jo pedagoga
organizētās mācību aktivitātes stundā ir jēgpilnas,
savstarpēji saistītas un pēctecīgas |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Izglītojamie veiksmīgi
iekļaujas stundas norisē, jo pedagoga darba temps ir pielāgots
izglītojamo mācību vajadzībām, darba laiks tiek plānots un
kontrolēts |
|
|
|
|
|
|
|
2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte |
2.1. Izglītojamo darbība
liecina, ka pedagoga norādījumi, skaidrojumi, jautājumi stundas
laikā ir skaidri formulēti, konstruktīvi, saprotami un
komunikācijas veids (tai skaitā acu kontakts, balss tembrs,
valodas temps, žesti, mīmika) veicina izglītojamo turpmāko
progresu |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Pedagogs mērķtiecīgi
un efektīvi (metodes, darba formas, stratēģijas) izmanto
mācīšanās metodes, precīzi sniedz instrukcijas, kas
izglītojamiem palīdz atklāt uzkrāto pieredzi un demonstrēt
prasmi patstāvīgi darboties, lai sasniegtu rezultātu |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Pedagogs mērķtiecīgi
un efektīvi nodrošina izglītojamiem iespēju analizēt,
skaidrot, salīdzināt iegūto informāciju ar citos mācību
priekšmetos gūtajām zināšanām, jo pedagogs mērķtiecīgi
virza izglītojamo mācīšanos, akcentējot būtisko, minot
praktiskus piemērus, rosinot jautāt, izzināt |
|
|
|
|
|
|
|
2.4. Pedagogs efektīvi
izmanto viņa rīcībā esošos resursus (mācību materiālus,
materiāltehniskos līdzekļus un globālā tīmekļa
resursus) |
|
|
|
|
|
|
|
2.5. Izglītojamie
līdzdarbojas uzdevumu veikšanā, vingrinās jauniegūto
zināšanu un prasmju nostiprināšanā, lai noskaidrotu tēmas
būtību, uzdod jautājumus, izsaka viedokli, iesaistās sarunās
atbilstoši mācību situācijai, jo pedagoga veidotā mācību
vide ir atbalstoša (pedagogs uzklausa un pieņem izglītojamo
viedokli, virza izglītojamo atbildes, uzdodot uzvedinošus,
precizējošus jautājumus) |
|
|
|
|
|
|
|
2.6. Stundas tēmas apguvē
mērķtiecīgi iesaistās visi izglītojamie, jo pedagogs respektē
izglītojamo dažādās mācīšanās vajadzības (tai skaitā
speciālās vajadzības), mācīšanās stilus, akceptē
izglītojamo un savas kļūdas, rosina kopīgi risināt
problēmas |
|
|
|
|
|
|
|
2.7. Pedagogs apzināti,
mērķtiecīgi un efektīvi sniedz izglītojamiem virzošu
atgriezenisko saiti saskatīt savus sasniegumus un sekot līdzi
savai izaugsmei, lai atbalstītu izglītojamos viņu izvirzīto
mērķu sasniegšanā, un norāda, kas darāms, lai uzlabotu
sniegumu |
|
|
|
|
|
|
|
2.8. Izglītojamie iesaistās
stundas gaitas un rezultātu novērtēšanā, lēmuma pieņemšanā
par turpmāk darāmo, jo pedagogs izmanto stundā paredzēto laiku
kopīgi paveiktā darba rezultātu novērtēšanai (saruna par
sasniegto, apgūtā pārbaude, problēmu risināšana, secinājumi
turpmākajam darbam) |
|
|
|
|
|
|
|
2.9. Izglītojamie analizē
savus individuālos sasniegumus un veicamos uzlabojumus, jo
pedagogs atzīmē un novērtē izglītojamo individuālos
sasniegumus, talantus (izaugsmes dinamiku), palīdz izglītojamiem
attīstīt prasmi novērtēt savus rezultātus |
|
|
|
|
|
|
|
3. Mācību procesa produktivitāte/efektivitāte |
3.1. Pedagogs izglītojamiem
attīsta mācīšanās prasmes (organizēt savu darbu, plānot
laiku, sadarboties ar citiem, izvēlēties efektīvāko paņēmienu
rezultāta sasniegšanai, meklēt uzziņas avotus, izmantot IT,
svešvalodas u. c.) |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Pedagogs izglītojamiem
attīsta pētnieciskā darba prasmes (informācijas atlase,
sistematizēšana, analīze, sintēze) |
|
|
|
|
|
|
|
3.3. Pedagogs veicina
izglītojamo prasmes patstāvīgi strādāt (noskaidrot, kas
jādara, kādi būs darbības soļi, kas vēl nav zināms, meklēt
palīdzību) |
|
|
|
|
|
|
|
3.4. Pedagogs veicina
izglītojamiem attīstīt prasmi demonstrēt apgūto (savu
jauniegūto pieredzi) |
|
|
|
|
|
|
|
3.5. Pedagoga izmantotie
paņēmieni veido izglītojamos prasmi uzņemties atbildību par
savu darbu, tā savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, vērtēt
paveikto un savu izaugsmi |
|
|
|
|
|
|
|
3.6. Izglītojamie ir
disciplinēti un ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus
(sakārtota darba vide, radoša (ne)kārtība, brīva atmosfēra,
pozitīvs mikroklimats, uzvedības kultūra) |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja(-u)
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
II. Mācību
stundas/nodarbības vērošanas un novērtējuma lapa
(Profesionālās ievirzes (mākslas, mūzikas un dejas)
izglītības programmās un
Kultūras ministrijas padotības izglītības iestādēs, kuras
īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas)
1. Vispārīgā informācija
Pedagogs (vārds,
uzvārds) |
|
|
|
|
Profesionālās
izglītības programmas veids: |
profesionālās ievirzes izglītība |
|
|
profesionālā vidējā izglītība |
|
|
|
Profesionālās izglītības programmas nosaukums |
|
Mācību
priekšmets |
|
Klase/grupa |
|
|
|
|
Stundas veids: |
individuālā nodarbība |
|
|
grupas
stunda |
|
|
|
|
|
Izglītojamo skaits
klasē/grupā |
|
stundā |
|
Mācību stundas/nodarbības tēma |
|
Vērtētājs(-i ) (vārds, uzvārds, amats) |
|
Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti, kas par to
liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Mācību procesa plānošana un organizācija |
1.1. Nodarbības/stundas mērķi un
uzdevumi ir skaidri definēti. Pedagogs sadarbojas ar
izglītojamajiem, lai iegūtu savstarpēju izpratni par sasniedzamo
rezultātu |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Nodarbības/stundas laika
izmantojums ir optimāli plānots un kontrolēts. Izglītojamie
veiksmīgi iekļaujas stundas norisē |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Tiek nodrošināta labvēlīga
emocionālā vide (pozitīva, iekļaujoša, cieņpilna, taktiska
attieksme), notiek pedagoga un izglītojamo sadarbība, radot
interesi par mācību priekšmetu/tematu un motivāciju
līdzdarboties |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Izglītojamie ir disciplinēti un
ievēro kopējos darba organizācijas nosacījumus |
|
|
|
|
|
|
|
2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un
rezultativitāte |
2.1. Nodarbībai/stundai izvirzītais
uzdevums, satura un metožu izvēle atbilst izglītojamo vecumam un
sagatavotībai |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Pedagoga organizētās mācību
aktivitātes stundā ir jēgpilnas, savstarpēji saistītas un
pēctecīgas. Pedagogs izmanto paņēmienus, kas atsauc atmiņā
iepriekšējās zināšanas un pieredzi |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Pedagoga norādījumi,
skaidrojumi, jautājumi stundas laikā ir skaidri formulēti,
konstruktīvi, saprotami, un komunikācijas veids (t. sk. acu
kontakts, balss tembrs, valodas temps, žesti, mīmika) veicina
izglītojamo turpmāko progresu |
|
|
|
|
|
|
|
2.4. Pedagogs efektīvi, lietderīgi
izmanto viņa rīcībā esošos resursus (mācību materiālus,
materiāltehniskos līdzekļus un informācijas tehnoloģijas)
izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
2.5. Pedagogs mērķtiecīgi virza
izglītojamo mācīšanos, akcentējot būtisko, minot praktiskus
piemērus, rosinot jautāt, izzināt. Nodrošina izglītojamiem
iespēju analizēt, skaidrot, salīdzināt iegūto informāciju ar
citos mācību priekšmetos gūtajām zināšanām |
|
|
|
|
|
|
|
2.6. Pedagogs mācību procesā ņem
vērā izglītojamo talantus un individuālos sasniegumus.
Respektē dažādās mācīšanās vajadzības, mācīšanās
stilus, akceptē izglītojamo un savas kļūdas, rosina kopīgi
risināt problēmas |
|
|
|
|
|
|
|
2.7. Pedagogs veicina sadarbības
prasmes (sadarbība ar citiem, darbs pārī, grupās, ja
individuāla nodarbība, tad sadarbība ar pedagogu) |
|
|
|
|
|
|
|
2.8. Pedagogs veicina mācīšanās
prasmju attīstību (organizēt savu darbu, plānot laiku,
izvēlēties efektīvāko paņēmienu rezultāta sasniegšanai,
meklēt uzziņas avotus, izmantot IT, svešvalodas) |
|
|
|
|
|
|
|
2.9. Izglītojamiem tiek veicinātas
radošas, analītiskas, pētnieciska rakstura darbības
(informācijas atlase, sistematizēšana, analīze, sintēze) |
|
|
|
|
|
|
|
2.10. Izglītojamiem tiek izvirzītas
noteiktas prasības precizitātei uzdevumu izpildē un darba
kvalitātei (pieraksti, zīmējumi, modeļi, izpildījums) |
|
|
|
|
|
|
|
3. Vērtēšana |
3.1. Pedagogs vērtē izglītojamos
(piemēram, uzslavas, pozitīva kritika), novērtē izglītojamo
sasniegumus, tai skaitā individuālos sasniegumus, talantus,
izaugsmes dinamiku |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Pedagogs nodrošina
izglītojamiem virzošu atgriezenisko saiti un norādījumus, kas
darāms, lai uzlabotu sniegumu |
|
|
|
|
|
|
|
3.3. Pedagogs palīdz attīstīt
izglītojamajiem prasmi novērtēt savus rezultātus un analizēt
individuālos sasniegumus, veicamos uzlabojumus. Izglītojamie tiek
iesaistīti stundas gaitas un rezultātu novērtēšanā |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja(-u)
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
III. Nodarbības vērošanas
un novērtējuma lapa
(Profesionālās ievirzes (sporta vai interešu) izglītības
programmas)
1. Vispārīgā informācija
|
|
Profesionālās
ievirzes/interešu izglītības programmas nosaukums |
|
|
|
|
|
Izglītojamo skaits
pulciņā/grupā |
|
nodarbībā |
|
|
|
Pedagogs (vārds,
uzvārds) |
|
|
|
Vērtētājs(-i)
(vārds, uzvārds, amats) |
|
Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti, kas par to
liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Mācīšana (pedagoga darbība) |
1.1. Nodarbības mērķi un
uzdevumi ir skaidri definēti un tiek sasniegti |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Nodarbības uzdevums, satura
un metožu izvēle atbilst izglītojamo vecumam un
sagatavotībai |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Pedagogs nodrošina
labvēlīgu emocionālu vidi, sagatavo nodarbību vietu, lieto
daudzveidīgu inventāru |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Pedagogs motivē
izglītojamos darbam |
|
|
|
|
|
|
|
1.5. Pedagogs saprotami formulē
uzdevumus, palielinot slodzi (sporta nodarbībā iekļauj stājas
veidošanas, elpošanas un uzmanības vingrinājumus) |
|
|
|
|
|
|
|
1.6. Pedagoga skaidrojuma
kvalitāte saistīta ar nodarbības galvenās daļas saturu
(jautājumu uzdošanas veids, terminu lietojums, valodas kultūra
u. c.) |
|
|
|
|
|
|
|
1.7. Biomotoro spēju uzdevumu
risināšanai ir izvēlēts atbilstošs saturs, apjoms un
intensitāte |
|
|
|
|
|
|
|
1.8. Mācību metodes un
paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.9. Pedagogs pārvalda
izglītojamos un prot strādāt ar visām apakšgrupām,
individuālās pieejas nodrošinājums |
|
|
|
|
|
|
|
1.10. Lietotie līdzekļi un to
daudzveidība atbilst kompleksai fizisko īpašību
attīstīšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.11. Pedagogs prot nodrošināt
atgriezenisko saiti nodarbībā (pozitīvie pastiprinājumi,
refleksija) |
|
|
|
|
|
|
|
2. Mācīšanās (izglītojamo darbība) |
2.1. Tiek attīstīta
izglītojamo sadarbības prasme (darbs pārī, grupās) |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Vērojamas radoša,
analītiska, motivējoša rakstura darbības, precizitāte uzdevumu
izpildē |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Tiek vērtēta izglītojamo
darba rezultātu (pierakstu, zīmējumu, piespēles izpildījuma)
kvalitāte |
|
|
|
|
|
|
|
3. Vērtēšana |
3.1. Pedagogs veic izglītojamo
vērtēšanu (t. sk. uzslavas, pozitīva kritika) |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Tiek izmantots izglītojamo
pašvērtējums un savstarpējais vērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
IV. Logopēdijas nodarbības vērošanas un novērtējuma
lapa
1. Vispārīgā informācija
|
|
Klase, grupa |
|
Pedagogs/logopēds (vārds, uzvārds) |
|
|
|
Individuāla nodarbība |
 |
Nodarbība grupā (2–5 bērni) |
 |
|
|
Vērtētājs(-i
)(vārds, uzvārds, amats) |
|
Nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti,
kas par to liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Mācīšana |
1.1. Nodarbības mērķi un
uzdevumi tiek skaidri formulēti un sasniegti |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Mācību darbs ir
organizēts, un laiks izmantots efektīvi |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Tiek nodrošināta
labvēlīga emocionālā vide logopēda un izglītojamo
sadarbībai |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Vērojama izglītojamo
motivēšana darbam |
|
|
|
|
|
|
|
1.5. Mācību uzdevumu
formulējums ir saprotams |
|
|
|
|
|
|
|
1.6. Pedagoga/logopēda
skaidrojums ir kvalitatīvs (jautājumu uzdošanas veids, terminu
lietojums, valodas kultūra) |
|
|
|
|
|
|
|
1.7. Pedagogs/logopēds mācību
procesā sniedz atbalstu izglītojamiem, kuriem nav izveidojusies
sākotnējā lasīt un rakstīt prasme |
|
|
|
|
|
|
|
1.8. Mācību metodes un
paņēmieni atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.9. Pedagogs/logopēds izmanto
piemērotākās metodes izglītojamo valodas ritma un tempa
traucējumu novēršanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.10. Tiek nodrošināta
individuāla pieeja izglītojamiem ar artikulācijā iesaistīto
orgānu uzbūves un darbības traucējumiem |
|
|
|
|
|
|
|
1.11. Mācību līdzekļi un
materiāli izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja(-u)
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
V. Sociālā
pedagoga darbības rezultātu novērtējuma lapa
1. Vispārīgā informācija
|
|
|
|
Klase |
|
Izglītojamais |
|
Sociālais pedagogs (vārds, uzvārds) |
|
|
|
Eksperts(-i)
(vārds, uzvārds, amats) |
|
Novērtējuma mērķis – sociālā pedagoga darbības
kvalitātes novērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti,
kas par to liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Diagnosticēšana, plānošana un koordinēšana |
1.1. Pedagogs identificē un
definē problēmas, darbības veicot organizēti un
koordinēti |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Darba laiks tiek plānots un
racionāli izmantots |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Pedagogs sadarbojas un
piesaista resursus problēmas risināšanā |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Pedagogs izstrādā
individuālo darbības plānu problēmas risināšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.5. Pedagoga izvirzītie mērķi
ir saistīti ar reālām iespējām, darba metodes un paņēmieni
atbilst izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.6. Nodrošināta individuālā
pieeja, skolas un ģimenes resursu izmantojums izvirzīto mērķu
sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.7. Ir prasme sekmēt
socializācijai labvēlīgas vides attīstību |
|
|
|
|
|
|
|
1.8. Ir prasme prognozēt
darbības rezultātus un pieņemt situācijai atbilstošus
lēmumus |
|
|
|
|
|
|
|
2. Iesaistīšanās problēmu risināšanā |
2.1. Notiek sadarbība ar klases
audzinātāju un mācību priekšmetu pedagogiem |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Notiek sadarbība ar
atbalsta personāla speciālistiem un skolas administrāciju |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Pedagogs piesaista resursus
problēmas risināšanā |
|
|
|
|
|
|
|
3. Izvērtēšana |
3.1. Regulāri notiek problēmas
risinājuma izvērtējums |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Pedagogs sadarbojas
problēmas risināšanā |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
VI. Izglītības psihologa vadīto profilakses grupu
nodarbību vērošanas un novērtējuma lapa
1. Vispārīgā informācija
|
|
|
|
|
|
Klase |
|
Izglītojamo skaits klasē |
|
nodarbībā |
|
|
|
Izglītības
psihologs (vārds, uzvārds) |
|
|
|
Eksperts(-i)
(vārds, uzvārds, amats) |
|
Grupu nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti,
kas par to liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Izglītības psihologa darbība (nodarbības
vadīšana) |
1.1. Grupu nodarbības mērķu un
uzdevumu skaidrība un to sasniegšana |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Grupas darbs ir organizēts,
un laiks racionāli izmantots, nodrošināta labvēlīga
emocionāla vide izglītības psihologa un izglītojamo
sadarbībai |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Izglītojamie tiek motivēti
darbam |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Uzdevumi ir saprotami
formulēti |
|
|
|
|
|
|
|
1.5. Izglītības psihologa
skaidrojums ir kvalitatīvs (jautājumu uzdošanas veids, terminu
lietojums, valodas kultūra) |
|
|
|
|
|
|
|
1.6. Uzdevumi tiek saistīti ar
reālo dzīvi |
|
|
|
|
|
|
|
1.7. Nodarbības saturs ir
saistīts ar skolas un klases situācijām |
|
|
|
|
|
|
|
1.8. Tiek nodrošināta
individuālā pieeja |
|
|
|
|
|
|
|
1.9. Mācību materiāli tiek
izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
1.10. Materiāltehniskie
līdzekļi tiek izmantoti izvirzīto mērķu sasniegšanai |
|
|
|
|
|
|
|
2. Izglītojamo darbība (mācīšanās) |
2.1. Ir attīstīta izglītojamo
sadarbības (darbs pārī, grupās) prasme |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Izglītojamie prot izmantot
nodarbībai paredzētos materiālus |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Ir vērojamas radoša,
analītiska, pētnieciska rakstura darbības |
|
|
|
|
|
|
|
2.4. Izglītojamie tiek
iesaistīti uzdevumu izpildē (izglītojamo iesaistīšanās
aktivitātē) |
|
|
|
|
|
|
|
3. Atgriezeniskās saites nodrošināšana
(vērtēšana) |
3.1. Izglītības psihologs
sniedz atgriezenisko saiti izglītojamiem |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Izglītojamie sniedz
atgriezenisko saiti par nodarbību |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
VII. Pirmsskolas rotaļnodarbību vērošanas un novērtējuma
lapa
1. Vispārīgā informācija
|
|
|
|
|
|
Grupa |
|
Izglītojamo skaits grupā |
|
nodarbībā |
|
|
|
Pirmsskolas
izglītības pedagogs (vārds, uzvārds) |
|
|
|
Eksperts(-i)
(vārds, uzvārds, amats) |
|
Grupu nodarbības vērošanas mērķis – mācību procesa
kvalitātes izvērtēšana
2. Pedagoga profesionālās
darbības vērtējums
Apgalvojumi |
Vērtējums |
Fakti,
kas par to liecina |
jā |
drīzāk
jā |
daļēji |
drīzāk
nē |
nē |
nav novērots |
1. Rotaļnodarbības uzdevumu izvirzīšana un
nepieciešamo apstākļu radīšana |
1.1. Nodarbības mērķi un
uzdevumi atbilst izglītības programmai |
|
|
|
|
|
|
|
1.2. Nodarbības uzdevumi ir
saistīti ar nedēļas tēmu |
|
|
|
|
|
|
|
1.3. Rotaļnodarbības saturs
un struktūra, izvēlētās metodes un organizācijas formas
atbilst tēmai un bērnu vecumam |
|
|
|
|
|
|
|
1.4. Ir plānoti diferencēti
uzdevumi atbilstoši bērnu attīstības līmenim |
|
|
|
|
|
|
|
1.5. Bērniem ir nodrošināti
apstākļi darbam un nepieciešamie mācību materiāli |
|
|
|
|
|
|
|
1.6. Pedagogs izmanto
literāro darbu, pašsacerētu pasaku, aprakstošu mīklu un citus
paņēmienus labākai un spilgtākai uzdevuma izpildei |
|
|
|
|
|
|
|
1.7. Tiek izmantots uzskates,
demonstrējamais materiāls, rotaļu elementi |
|
|
|
|
|
|
|
1.8. Nodarbības mērķis ir
sasniegts |
|
|
|
|
|
|
|
2. Bērnu
noskaņošana un ievirzīšana mācību darbā
rotaļnodarbībā |
2.1. Bērnu emocionālais
noskaņojums, uzmanības noturīgums, motivācija atbilst
nodarbības mikroklimatam, mācību uzdevumu īstenošanai |
|
|
|
|
|
|
|
2.2. Satura apjoms un
sarežģītības pakāpe atbilst bērnu vecumposma īpatnībām un
attīstības līmenim |
|
|
|
|
|
|
|
2.3. Bērni ir pietiekami
noslogoti, ievērojot katra bērna attīstības līmeni |
|
|
|
|
|
|
|
2.4. Vērojama bērnu
sadarbība (3–6 gadus veciem bērniem darbs pārī, grupās) |
|
|
|
|
|
|
|
2.5. Vērojamas radoša,
analītiska, pētnieciska rakstura darbības, izvirzot
problēmsituācijas |
|
|
|
|
|
|
|
2.6. Pedagogs mudina bērnus
plānot savu darbību, strādāt patstāvīgi, izvēlēties darba
materiālus |
|
|
|
|
|
|
|
2.7. Pedagogs piedāvā
bērniem daudzveidīgus materiālus, rosina tos izmantot
darbojoties |
|
|
|
|
|
|
|
2.8. Izmantojamie materiāli
atrodas bērniem pieejamā vietā |
|
|
|
|
|
|
|
2.9. Bērniem tiek dota iespēja
radoši darboties, veicinot viņu fantāziju, stāstot par
paveikto |
|
|
|
|
|
|
|
2.10. Bērni ievēro kopējos darba
organizācijas nosacījumus (sakārtota darba vide, radoša
(ne)kārtība, brīva gaisotne, pozitīvs mikroklimats, uzvedības
kultūra u. c.) |
|
|
|
|
|
|
|
2.11. Tiek pievērsta uzmanība
darba izpildes kvalitātei |
|
|
|
|
|
|
|
2.12. Bērni patstāvīgi prot
novērst sīkas problēmas, aktīvi iesaistās nodarbībā |
|
|
|
|
|
|
|
2.13. Ir ievērots katrs
bērns, izteikta atzinība, uzslavas, pamudinājumi |
|
|
|
|
|
|
|
2.14. Bērnu darbi tiek
izlikti kopīgai aplūkošanai |
|
|
|
|
|
|
|
3.
Pedagoga un bērnu savstarpējā saskarsme |
3.1. Pedagoga valoda ir
skaidri saprotama, labs paraugs bērniem, jautājumi un skaidrojumi
bērniem viegli uztverami |
|
|
|
|
|
|
|
3.2. Pedagogs pievērš
uzmanību bērnu valodai |
|
|
|
|
|
|
|
3.3. Pedagoga uzvedība
liecina par veiksmīga rezultāta gaidām, paužot to valodā, acu
skatienā, kustībās, pedagogs pārredz visus bērnus, ir acu
kontakts ar bērniem |
|
|
|
|
|
|
|
3.4. Bērnam ir iespēja
izkustēties, intelektuālais darbs mijas ar kustību
aktivitātēm |
|
|
|
|
|
|
|
3.5. Pedagogam un bērniem ir
pozitīva saskarsme |
|
|
|
|
|
|
|
3.6. Bērni spēj pozitīvi
novērtēt, priecāties par citu bērnu paveikto |
|
|
|
|
|
|
|
3.7. Bērni iesaistās
nodarbības gaitas un rezultātu novērtēšanā, pedagogs izmanto
atgriezenisko saiti |
|
|
|
|
|
|
|
Ar vērtējumu iepazinos:
Pedagoga vārds,
uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Vērtētāja(-u)
vārds, uzvārds, paraksts |
|
|
Datums |
|
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
|
|
Saistītie dokumenti
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|