Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi Nr. 124

Rīgā 2017. gada 22. augustā

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes
sēdes protokols Nr. 38 5. p.)
Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi
1. Vispārīgie jautājumi

1. "Pārvaldības sistēmas izveides normatīvie noteikumi" (tālāk tekstā – noteikumi) nosaka detalizētus kritērijus un nosacījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā un Eiropas Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/35, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja I), (tālāk tekstā – Eiropas Komisijas Deleģētā regula 2015/35) noteikto prasību pārvaldības sistēmai un tajā iekļaujamajiem elementiem, tostarp personu, kuras minētas Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 58. panta pirmajā daļā un 61. panta pirmajā daļā, atbilstības un piemērotības novērtēšanai, risku pārvaldībai, piesardzīgas ieguldījumu veikšanas principam, iekšējai kontrolei, ārpakalpojumu izmantošanai un grupas pārvaldībai, ievērošanai.

2. Šo noteikumu 1.11. nodaļa ir saistoša apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kas darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, (tālāk tekstā – sabiedrība), veicot pārvaldības sistēmas izveidi individuālas sabiedrības līmenī. Noteikumu 1.–11. nodaļas prasības piemēro arī grupas līmenī saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 220. pantu. Noteikumu 12. nodaļa par papildu prasībām grupas līmeņa pārvaldībai attiecas uz apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas dalības sabiedrībām, apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuras ir grupas mātes sabiedrības saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 197., 198. un 199. pantu, (tālāk tekstā – grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība).

3. Noteikumos lietotie termini:

3.1. pamatfunkcijas – risku pārvaldības funkcija, darbības atbilstības funkcija, iekšējā audita funkcija un aktuārā funkcija;

3.2. pārējo terminu lietojums atbilst Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 terminu lietojumam.

2. Sabiedrības darbības organizācija

4. Sabiedrība nodrošina tās darbības organizāciju, t.sk.:

4.1. izveido sabiedrības darbībai atbilstošu un caurskatāmu organizatorisko struktūru;

4.2. izstrādā darbības stratēģiju, t.sk. ieguldījumu pārvaldībai, politikas un procedūras, kā arī plānu neparedzētu situāciju novēršanai;

4.3. veic pārvaldības sistēmas iekšējo pārbaudi;

4.4. nodrošina darījumu veikšanu un lēmumu pieņemšanu;

4.5. īsteno atbilstošu atalgojuma politiku.

5. Sabiedrības padome un valde ir atbildīga par efektīvas pārvaldības sistēmas izveidošanu, darbību un pilnveidošanu saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma VII un VIII nodaļu un Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 IX nodaļu.

6. Sabiedrības padome un valde sadarbojas ar visām izveidotajām komitejām, struktūrvienību vadītājiem un citām personām, kuras veic pamatfunkcijas sabiedrībā, pieprasot tām informāciju un vajadzības gadījumā apstrīdot šīs informācijas patiesumu.

2.1. Organizatoriskā struktūra

7. Sabiedrība stratēģisko mērķu sasniegšanai izveido sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu un pārskatāmu organizatorisko struktūru, kuras piemērotības novērtēšanu regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā veic individuālas sabiedrības līmenī. Mainoties sabiedrības stratēģiskajiem mērķiem, darbības veidiem vai darbības videi, organizatorisko struktūru pārskata.

8. Sabiedrība dokumentē tās organizatorisko struktūru, nosakot sabiedrības padomes, t.sk. padomes komiteju, ja tādas ir izveidotas, valdes, personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību un struktūrvienību vadītāju pienākumus, pilnvaras un atbildību darījumu veikšanā un kontrolē, sagatavojot darba aprakstus (dienesta instrukcijas) atbildīgajiem darbiniekiem.

9. Sabiedrība nosaka iekšējo pārskatu sniegšanas un informācijas apmaiņas kārtību sabiedrībā, t.sk. nosaka, kādu informāciju, kam un kad ir pienākums sniegt un saņemt, un kāda informācija ir konfidenciāla un tālāk neizpaužama.

10. Nosakot darbinieku pienākumus un piešķirot tiem pilnvaras, t.sk. nosakot ierobežojumus darījumu veikšanai, sabiedrība ievēro pienākumu dalīšanas principu, kas izpaužas kā to pienākumu nodalīšana, kuri, ja tos apvienotu, ļautu kādam darbiniekam vienpersoniski veikt kādu darījumu pilnībā.

11. Sabiedrība nosaka un dokumentē sabiedrības korporatīvās vērtības, t.sk. nosaka augstus profesionālās rīcības un ētikas standartus, lai nodrošinātu, ka sabiedrības padomes locekļi, valdes locekļi, personas, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, struktūrvienību vadītāji un citi sabiedrības darbinieki veic savus pienākumus ar vislielāko godprātību, savu amata pienākumu izpildē un lēmumu pieņemšanā ir objektīvi, ievēro likumus, noteikumus un standartus, respektē informācijas par darījumu un klientu konfidencialitāti un komercnoslēpumu un to rīcība un uzvedība atbilst augstiem ētikas standartiem. Sabiedrība, nosakot augstus profesionālās rīcības un ētikas standartus, nodrošina, lai tie vērstos pret korupciju, nelikumīgu iekšējās informācijas izmantošanu un jebkuru citu nelikumīgu, neētisku vai apšaubāmu rīcību.

12. Sabiedrība savā darbībā īsteno operacionālo neatkarību, nodrošinot, ka to personu, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, pienākumi ir savstarpēji nodalīti un šīs personas var ziņot par pārbaudes rezultātiem un citiem apsvērumiem, t.sk. sniegt ierosinājumus, tieši sabiedrības padomei un valdei.

13. Pamatfunkciju savstarpējā nodalīšana pati par sevi nenodrošina operacionālo neatkarību. Tās nodrošināšanai ir nepieciešami arī citi pasākumi. Sabiedrība izvērtē un dokumentē nepieciešamību veikt papildu pasākumus operacionālai neatkarībai un pamatfunkciju neatkarības nodrošināšanai.

14. Sabiedrības padome un valde nemazina no personām, kuras ir atbildīgas par pamatfunkcijām, saņemto ziņojumu nozīmīgumu.

2.2. Politikas

15. Sabiedrība nodrošina, ka visas pārvaldības sistēmas darbības nodrošināšanai izstrādātās politikas ir savstarpēji saskaņotas, kā arī atbilst sabiedrības darbības stratēģijai. Katrā politikā skaidri nosaka vismaz šādu informāciju:

15.1. izvirzītos mērķus;

15.2. veicamos uzdevumus un par to veikšanu atbildīgo personu vai struktūrvienību;

15.3. procesu aprakstu un ziņojumu sniegšanas kārtību;

15.4. attiecīgo organizatorisko struktūrvienību pienākumu informēt personas, kuras atbild par sabiedrības pamatfunkcijām, par visiem faktiem, kas attiecas uz viņu pienākumu izpildi.

16. Sabiedrība nodrošina, ka politikās, kas attiecas uz pamatfunkcijām, ir noteikta arī to vieta sabiedrības struktūrā un personu, kuras atbild par minētajām pamatfunkcijām, tiesības un pilnvaras.

17. Sabiedrība drīkst apvienot politikas pēc saviem ieskatiem saskaņā ar tās organizatorisko struktūru un procesiem.

18. Sabiedrība nodrošina atalgojuma politikas izstrādi, ieviešanu un pastāvīgu uzturēšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 275. panta principiem. Papildus sabiedrība nodrošina, ka atalgojuma politika atbilst šādiem principiem:

18.1. tā neveicina risku uzņemšanos virs sabiedrības risku vadības stratēģijā noteiktā risku uzņemšanās līmeņa;

18.2. tā neierobežo sabiedrības spēju stiprināt tās pašu kapitālu.

19. Ja sabiedrība izveido atalgojuma komiteju, tā nodrošina, ka komitejas locekļiem ir atbilstoša pieredze un zināšanas, lai spētu veikt atalgojuma politikas neatkarīgu izvērtējumu un pārraudzību. Ja atalgojuma komiteja nav izveidota, tās pienākumus veic sabiedrības padome pilnā sastāvā.

2.3. Plāni neparedzētu situāciju novēršanai

20. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 258. panta trešo daļu sabiedrība veic regulāru tādu būtisku risku, kuru pārvaldībai nepieciešams izstrādāt plānus neparedzētu situāciju novēršanai jomās, kurās tā ir neaizsargāta, identificēšanu un novērtēšanu, kā arī regulāri pārskata, atjaunina un novērtē šo plānu efektivitāti.

21. Sabiedrība regulāri pārskata plānus neparedzētu situāciju novēršanai un izvērtē tajos ietverto pasākumu atbilstību gadījumam, kad varētu iestāties neparedzēta situācija.

22. Sabiedrība nodrošina, ka darbinieki ir informēti un pārzina to lomu neparedzētu situāciju novēršanā.

2.4. Pārvaldības sistēmas iekšējā pārbaude

23. Pārvaldības sistēmas iekšējā pārbaude aptver gan pārvaldības sistēmas izvērtējumu kopumā, gan būtiskāko darbības jomu padziļinātu novērtēšanu, sniedzot rekomendācijas pārvaldības sistēmas un tajā esošo jomu pilnveidei. Sabiedrība nosaka pārbaudes apjomu un biežumu, ņemot vērā sabiedrības darbības veidus, apjomu un darbībai raksturīgo risku sarežģītību gan sabiedrības, gan grupas līmenī, kā arī grupas struktūru.

24. Sabiedrība nodrošina, ka vērtējamās darbības jomas, konstatējumi un secinājumi tiek dokumentēti. Ar novērtējumu iepazīstina sabiedrības padomi, kura ir atbildīga par galējo lēmumu pieņemšanu, dokumentējot tās pieņemtos lēmumus par konstatēto nepilnību novēršanu un rekomendāciju ieviešanu. Sabiedrības padome nosaka rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību. Sabiedrība, lai nodrošinātu, ka tiek veikti un dokumentēti pasākumi rekomendāciju īstenošanai, t.i., atbildīgais darbinieks ziņo par ieviešanas pasākumiem, nodrošina atbilstošu atgriezenisko saiti.

2.5. Darījumu veikšana un lēmumu pieņemšana

25. Sabiedrība par būtiskiem darbības veidiem izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles procedūras. Lai nodrošinātu darījuma atbilstību sabiedrības politikām un normatīvo aktu prasībām, procedūrās ietver vismaz darījuma veicēja pilnvarošanas kārtību, t.sk. norāda dokumentus, kuri jāsagatavo lēmumu pieņemšanas procesā līdz brīdim, kad tiek apstiprināta darījuma veikšana, un darbiniekus, kuri apstiprina attiecīgo lēmumu pieņemšanu, kā arī darījuma apstrādes un kontroles kārtību.

26. Sabiedrība nodrošina, ka neviens būtisks sabiedrības lēmums, kurš ietekmē sabiedrības stratēģiju, darbību un vadību, kuram var būt nopietnas tiesiskas sekas un ietekme uz regulējošo prasību ievērošanu, kuram ir būtiska ietekme uz sabiedrības finanšu stāvokli vai darbinieku vai apdrošinājuma ņēmēju interesēm vai kurš var ietekmēt sabiedrības reputāciju, netiek pieņemts vienpersoniski.

27. Sabiedrība nodrošina padomes un valdes pieņemto lēmumu dokumentēšanu un to, ka sabiedrības darbībai būtisko lēmumu pieņemšanā ir ņemta vērā no risku pārvaldības sistēmas saņemtā informācija.

2.6. Informācijas atklāšana un pārskatu sagatavošana

28. Sabiedrība izstrādā informācijas atklāšanas politiku, kas, ievērojot šo noteikumu 15., 16. un 143. punktā noteiktās prasības, papildus nosaka:

28.1. personas un funkcijas, kas ir atbildīgas par publiski atklājamās informācijas sagatavošanu un pārskatīšanu;

28.2. aprakstu procesam, kas nosaka kārtību, kā tiek nodrošināta informācijas atklāšanas prasību izpilde;

28.3. aprakstu procesam, kas nosaka kārtību, kā sabiedrības padome un valde izskata un apstiprina ziņojumus par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli;

28.4. publiski pieejamo informāciju, kas pēc būtības un apjoma ir līdzvērtīga informācijai saistībā ar ziņojumiem par apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli, vai tās kritēriju uzskaitījumu;

28.5. tādu specifisku informāciju vai kritērijus tās identificēšanai, ko saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 12.08.2015. normatīvo noteikumu Nr. 128 "Ziņojuma par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli sagatavošanas normatīvie noteikumi" 14. punktā minētajām kategorijām sabiedrība plāno nepubliskot pēc atbilstošas Komisijas atļaujas saņemšanas;

28.6. papildu informāciju vai skaidrojumu par maksātspēju un finanšu stāvokli, ko sabiedrība brīvprātīgi atklāj.

29. Sabiedrība neuzņemas līgumiskas saistības, kas liek ievērot slepenību un konfidencialitāti attiecībā uz informāciju, kura ir ietverama ziņojumos par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību maksātspēju un finansiālo stāvokli.

30. Sabiedrība nodrošina, ka Komisijai sniedzamo pārskatu sagatavošanas politika, ievērojot šo noteikumu 15., 16. un 143. punktā noteiktās prasības, papildus nosaka:

30.1. personas un funkcijas, kas ir atbildīgas par pārskatu sagatavošanu un pārbaudi;

30.2. procesu un termiņu, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Komisijai sniedzamo pārskatu sagatavošanu, veiktu kvalitātes pārbaudes un apstiprināšanu, izklāstu;

30.3. procesu un kontroles mehānismu, kas nodrošina sniegto datu uzticamību, pilnīgumu un konsekvenci, skaidrojumu.

3. Risku pārvaldība

31. Sabiedrība izstrādā risku pārvaldības politiku un procedūras, lai identificētu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vismaz šādās darbības jomās:

31.1. risku parakstīšana un tehnisko rezervju veidošana;

31.2. aktīvu un saistību pārvaldība;

31.3. ieguldījumu riska pārvaldība;

31.4. likviditātes riska pārvaldība;

31.5. operacionālā riska pārvaldība;

31.6. risku mazināšanas metodes.

32. Sabiedrības valde ir atbildīga par risku pārvaldības sistēmas efektīvu funkcionēšanu.

3.1. Risku pārvaldības politika un procedūras

33. Sabiedrība, izstrādājot, dokumentējot un īstenojot Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 259. panta pirmās daļas "c" punktā minēto risku pārvaldības politiku un nodrošinot atbilstošas kontroles procedūras:

33.1. nosaka sabiedrībai būtisko risku kategorijas un risku mērīšanas metodes kvantitatīvi izmērāmiem riskiem, piemēram, apdrošinātajam riskam, kredītriskam, tirgus riskam, operacionālajam riskam, un risku novērtēšanas metodes kvantitatīvi nenosakāmiem riskiem, piemēram, reputācijas riskam, riskiem, kuri izriet no sabiedrības pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, kā arī atsevišķu risku mērīšanas un novērtēšanas regularitāti;

33.2. apraksta, kā sabiedrība pārvalda katru atsevišķo būtisko riska kategoriju un riska jomu un jebkādu potenciālu risku savstarpēju mijiedarbību;

33.3. nosaka risku kontroles procedūras, t.sk. pieļaujamos risku līmeņus visās būtiskajās risku kategorijās saskaņā ar risku līmeņiem, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, kā arī risku ierobežošanas metodes, lai mazinātu kvantitatīvi nenosakāmus riskus;

33.4. apraksta risku saistību ar vispārējo maksātspējas vajadzību novērtējumu atbilstoši risku un maksātspējas pašu novērtējumam, Latvijas Republikas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām pašu kapitāla prasībām un sabiedrības apstiprinātajiem pieļaujamajiem riska līmeņiem;

33.5. apraksta regulāru stresa testu veikšanas biežumu un saturu, kā arī situācijas, kurās veic ārkārtas stresa testus;

33.6. nosaka kārtību, kādā sabiedrības padome, valde, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona un struktūrvienību vadītāji regulāri saņem informāciju par sabiedrības darbībai piemītošajiem būtiskajiem riskiem, to apmēru un tendencēm, kā arī citu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju;

33.7. nosaka pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu risku pārvaldībā starp struktūrvienībām.

34. Veicot sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanu, mērīšanu, novērtēšanu un pārraudzību, sabiedrība piemēro tās darbības specifikai un sarežģītībai atbilstošas analītiskās metodes, t.sk. stresa testēšanu, ko sabiedrība izmanto gan būtisko risku, gan risku savstarpējās mijiedarbības izvērtēšanai. Sabiedrība dokumentē un regulāri pārskata izmantojamo analītisko metožu izvēli, kā arī tajās izmantotos pieņēmumus un aplēses. Sabiedrība, vērtējot riskus, nedrīkst pārmērīgi paļauties uz kvantitatīvajām metodēm un kvantitatīvo risku mērīšanu vienmēr papildina ar kvalitatīvo novērtējumu.

35. Sabiedrība regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā pārskata un pilnveido risku identificēšanas un pārvaldības politikas un procedūras atbilstoši pārmaiņām sabiedrības darbībā un sabiedrības darbību ietekmējošajos ārējos apstākļos. Sabiedrība izvērtē tās darbības atbilstību risku identificēšanas un pārvaldības politikās un procedūrās noteiktajam, šo politiku un procedūru piemērotību un efektivitāti, kā arī to pasākumu piemērotību un efektivitāti, kurus sabiedrība veikusi, lai novērstu šajās politikās un procedūrās atklātos trūkumus.

3.2. Risku parakstīšana un tehnisko rezervju veidošana

36. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "a" punktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku nosaka vismaz:

36.1. apdrošināšanas darbības veidus un to raksturojumu, apdrošināmos riskus, ko sabiedrība vēlas uzņemties;

36.2. veicamos pasākumus, lai nodrošinātu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju ienākumu pietiekamību sagaidāmo atlīdzību un izdevumu par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas veikšanu segšanai;

36.3. risku, kuri izriet no sabiedrības apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistībām, tostarp apdrošināšanas līgumos ietvertajām iespējām un finanšu garantijām, identificēšanas kārtību;

36.4. kārtību, kā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos ierobežojumus;

36.5. kārtību, kā jaunu apdrošināšanas produktu izstrādāšanas un apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas aprēķināšanas procesā ņem vērā cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju vai citas risku mazināšanas metodes.

37. Sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku parakstīšanas un tehnisko rezervju veidošanas risku var iekļaut arī:

37.1. maksimāli pieļaujamo riska darījumu apmēru noteiktās risku koncentrācijas grupās;

37.2. iekšējos riska parakstīšanas limitus dažādiem apdrošināšanas produktiem un klasēm;

37.3. izvēlētās cedētās pārapdrošināšanas, retrocesijas un citu risku mazināšanas stratēģiju un to efektivitātes pamatojumu.

38. Sabiedrība nodrošina, ka visas uz risku parakstīšanu attiecināmās politikas un procedūras tiek lietotas visos apdrošināšanas līgumu izplatīšanas kanālos.

3.3. Aktīvu un saistību pārvaldība

39. Aktīvu un saistību pārvaldība ir lēmumu par aktīviem un saistībām saskaņošana, lai pārvaldītu risku, kas saistīts ar aktīvu un saistību vērtību nelabvēlīgām izmaiņām.

40. Papildus ieguldījumu stratēģijai aktīvu un saistību stratēģijā apraksta, kā finanšu un apdrošināšanas riski ietekmēs aktīvus un saistības īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja nepieciešams, abas stratēģijas kombinē.

41. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "b" punktā minētajam sabiedrība nodrošina, ka attiecībā uz aktīvu un saistību pārvaldību sabiedrības risku pārvaldības politikā ietver vismaz šādu informāciju:

41.1. aktīvu un saistību nesabalansētības veidu noteikšanas un novērtēšanas procedūras aprakstu vismaz būtisku termiņu un valūtu griezumā;

41.2. izmantojamo risku mazināšanas metožu un attiecīgo risku mazināšanas metožu izmantošanas sagaidāmās ietekmes uz aktīvu un saistību pārvaldību aprakstu;

41.3. apmēru, kādā sabiedrība pieļauj aktīvu un saistību nesabalansētību vismaz būtisku termiņu un valūtu griezumā;

41.4. veicamo stresa testu pamatmetodes un to veikšanas biežumu.

3.4. Ieguldījumu riska pārvaldība

42. Ieguldījumu riska pārvaldībai sabiedrība izstrādā rādītāju kopumu, kurš raksturo atbilstoši sabiedrības risku pārvaldības politikai un darbības stratēģijai veikto ieguldījumu riska profilu un līmeni.

43. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "c" punktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par ieguldījumu risku nosaka:

43.1. drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieļaujamo apgrūtinājuma līmeni, kādu sabiedrība vēlas sasniegt attiecībā uz visu ieguldījumu portfeli, un to, kā tā plāno sasniegt minēto mērķi;

43.2. iekšējos kvantitatīvos limitus attiecībā uz aktīviem un pakļautību riskam, t.sk. ārpusbilances saistībām, lai nodrošinātu, ka sabiedrība sasniedz vēlamo ieguldījumu portfeļa drošības, kvalitātes, likviditātes, rentabilitātes un pieļaujamo apgrūtinājuma līmeni;

43.3. apsvērumus, kā, pieņemot lēmumus par ieguldījumu veikšanu, tiek ņemti vērā finanšu tirgus apstākļi;

43.4. nosacījumus, saskaņā ar kuriem sabiedrība var ieķīlāt vai aizdot aktīvus;

43.5. ieguldījumu vērtēšanas un pārbaudes procedūru;

43.6. procedūras, lai uzraudzītu ieguldījumu atdevi;

43.7. to, kādos aktīvos tiek veikti ieguldījumi, lai nodrošinātu apdrošinājuma ņēmēju un personu, kurām ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, intereses.

44. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība nepaļaujas tikai uz informāciju, ko sniedz emitenti, finanšu iestādes un kredītreitingu aģentūras. Pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, sabiedrība ņem vērā ar ieguldījumiem saistītos riskus, nepaļaujoties tikai uz to, ka riskam ir noteiktas pienācīgas kapitāla prasības.

45. Sabiedrība risku pārvaldības funkcijas ietvaros vērtē, vai sabiedrības noteiktie iekšējie ieguldījumu limiti ir pietiekami sabiedrības saistību segšanai un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Šim mērķim sabiedrība atbilstoši šo noteikumu 33. punktā minētajai risku pārvaldības politikai veic stresa testus, kuru biežums un tvērums ir atbilstošs tās lielumam, kā arī darbības daudzveidībai un sarežģītībai.

46. Sabiedrība veic dažādu veidu ieguldījumiem piemītošo ieguldījumu risku identifikāciju, mērīšanu, uzraudzību, pārvaldību un kontroli, izmantojot apdrošinātājiem piemērotas un vispāratzītas metodes.

47. Sabiedrībai ir atbilstošas iekšējās kontroles procedūras, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu darbība ir pienācīgi pārbaudīta un darījumi vienmēr tiek veikti, ņemot vērā sabiedrības stratēģijā un politikā noteiktos ieguldījumu principus un ievērojot attiecīgās procedūras.

48. Sabiedrība pirms tās ieguldījumu stratēģijai netipiska ieguldījuma veikšanas novērtē vismaz šādus elementus:

48.1. savu spēju veikt un pārvaldīt ar šādu ieguldījumu saistītos riskus;

48.2. ar ieguldījumu vai ieguldījumu darbību saistītos riskus un ieguldījuma vai ieguldījumu darbības ietekmi uz sabiedrības riska profilu;

48.3. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības atbilstību apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju un apdrošinājuma ņēmēju interesēm, sabiedrības noteiktajiem saistību uzņemšanās ierobežojumiem un efektīvai ieguldījumu portfeļa pārvaldībai;

48.4. ieguldījuma vai ieguldījumu darbības ietekmi uz visa ieguldījumu portfeļa kvalitāti, drošību, likviditāti, rentabilitāti un pieļaujamo apgrūtinājuma līmeni.

49. Sabiedrība nodrošina, ka tad, ja ieguldījums vai ieguldījumu darbība ir saistīta ar būtisku risku vai izmaiņām sabiedrības riska profilā, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona paziņo par šādu risku vai riska profila izmaiņām sabiedrības padomei un valdei.

3.5. Likviditātes riska pārvaldība

50. Likviditātes riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt, ka sabiedrība var izpildīt saistības pret apdrošinājuma ņēmējiem un personām, kas var pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

51. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "d" punktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā attiecībā uz likviditātes risku ietver vismaz šādu informāciju:

51.1. likvīdu aktīvu definīciju un novērtēšanas kārtību, ņemot vērā arī iespējamo izmaksu vai finansiālo zaudējumu apmēru aktīvu realizācijas neparedzētos apstākļos gadījumā;

51.2. procedūru nesabalansētības starp ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām gan no aktīviem, gan no saistībām, tostarp sagaidāmās naudas plūsmas no tādiem tiešās apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darījumiem kā apdrošināšanas atlīdzības, apdrošināšanas līgumu pārtraukšanas vai atpirkumu summu izmaksas, novērtēšanai;

51.3. likvīdo aktīvu apmēru, kas nepieciešams sabiedrības saistību pildīšanai īstermiņā un vidējā termiņā, tostarp atbilstošu likviditātes drošības rezervi, lai nepieļautu likviditātes nepietiekamību;

51.4. alternatīvu finansējuma avotu noteikšanu un to piesaistīšanas izdevumus;

51.5. apsvērumus par jaunu apdrošināšanas produktu ieviešanas sagaidāmo ietekmi uz likviditāti;

51.6. veicamo stresa testu pamatmetodes, ietverot arī novērtējumu par vairāku negaidītu nelabvēlīgu notikumu iestāšanos vienlaicīgi, kad ieguldījumus nevar realizēt par pašreizējo tirgus vērtību, un situāciju ar paātrinātu aktīvu realizāciju zemāk par noteikto tirgus vērtību vai ekspertu noteikto vērtību, kā arī papildus novērtējot apdrošinājuma ņēmēju iespējamo uzvedību, un šo stresa testu veikšanas biežumu.

3.6. Operacionālā riska pārvaldība

52. Sabiedrība nodrošina, ka ir ieviesti procesi operacionālā riska identificēšanai, novērtēšanai un uzraudzībai, kā arī ir izveidota ziņošanas sistēma par operacionālā riska notikumu iestāšanās gadījumiem. Šā mērķa sasniegšanai sabiedrība uzkrāj un reģistrē datus par operacionālā riska notikumu iestāšanās gadījumiem, norādot notikuma iestāšanās cēloni, sekas, to, vai ir veikti pasākumi tā novēršanai, un citu ar to saistītu būtisku informāciju.

53. Sabiedrība operacionālā riska pārvaldībai izstrādā un analizē tās darbībai atbilstošus operacionālā riska scenārijus, kuru pamatā ir galveno procesu, personāla vai sistēmas trūkumi, kā arī ārējo notikumu ietekme uz sabiedrības darbību.

54. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "f" punktā noteiktajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par operacionālo risku nosaka vismaz:

54.1. operacionālā riska pārvaldības mērķus;

54.2. sabiedrības iekšējai lietošanai noteiktu un tās darbībai un pieredzei atbilstošu operacionālā riska definīciju;

54.3. sabiedrībai piemītošo un varbūtējo operacionālo risku mazināšanas un kontroles metodes;

54.4. operacionālā riska pārvaldības procesus un prioritātes operacionālā riska pārvaldībā, tostarp attiecībā uz informācijas tehnoloģiju sistēmām;

54.5. pieļaujamo operacionālā riska līmeni sabiedrībai būtiskos operacionālā riska veidos;

54.6. pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu operacionālā riska pārvaldībā;

54.7. kārtību, kādā tiek saņemta informācija par sabiedrības darbībai piemītošo operacionālā riska līmeni un tendencēm, riska ietekmi uz sabiedrības pašu kapitālu un maksātspējas prasības izpildi, kā arī cita lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija.

55. Sabiedrība pārvalda, kontrolē un nodrošina iekšēju informācijas apmaiņu par faktisko un iespējamo pakļautību reputācijas riskam un tādiem riskiem, kas izriet no sabiedrības pieņemtiem stratēģiskiem lēmumiem, un par šo un citu būtisku risku mijiedarbību, kā arī galvenajiem reputācijas apdraudējuma cēloņiem, ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli un tirgus jutīgumu.

3.7. Apdrošināšanas risku mazināšanas metodes un dokumentācija

56. Sabiedrība analizē, novērtē un dokumentē visu izmantoto risku mazināšanas metožu efektivitāti.

57. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegti noteiktie riska limiti, sabiedrība izmanto cedēto pārapdrošināšanu, retrocesiju un citas risku mazināšanas metodes. Vienlaikus sabiedrība ņem vērā iespējamos jaunos riskus, kuriem tā var tikt pakļauta.

58. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "g" punktā minētajam sabiedrība risku pārvaldības politikā par risku mazināšanas metodēm ietver vismaz:

58.1. riska nodošanas cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā apmēra, kas ir piemērots sabiedrības definētajiem riska limitiem, noteikšanas kārtību un cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumu veidus, kuri ir vispiemērotākie sabiedrībai, ņemot vērā sabiedrības riska profilu;

58.2. riska mazināšanas darījumu partneru izvēles principus un to kredītspējas un diversifikācijas novērtēšanas un uzraudzības procedūras;

58.3. efektīvas riska nodošanas cedētajā pārapdrošināšanā vai retrocesijā novērtēšanas un sabiedrībai piemītošo būtisko risku izskatīšanas procedūras;

58.4. procedūras, kas nosaka, kā sabiedrība pārvalda risku, kas rodas no nesabalansētības starp maksājumu par iesniegtajām prasībām un cedētās pārapdrošināšanas vai retrocesijas līgumos noteiktajiem kompensāciju termiņiem.

4. Pārvaldības prasības piesardzības principa ievērošanai

59. Sabiedrība saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 132. panta pirmajā daļā noteikto nodrošina piesardzības principa ievērošanu atbilstoši šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

60. Sabiedrība, veicot ieguldījumu riska pārvaldību, ievēro piesardzības principu, nodrošinot, ka:

60.1. piesardzības princips tiek ņemts vērā, izstrādājot, ieviešot un īstenojot ieguldījumu stratēģiju;

60.2. sabiedrībai ir atbilstoša izpratne par riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem;

60.3. sabiedrība veic nepārtrauktu uzraudzību un kontroli, pat ja tā ir deleģējusi pienākumus ārpakalpojuma sniedzējam;

60.4. sabiedrība aizsargā apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto intereses, ņemot vērā, ka tādi riski kā juridiskais risks, reputācijas risks un operacionālais risks, ja tie netiek pienācīgi uzraudzīti, var nelabvēlīgi ietekmēt sabiedrības maksātspējas prasības izpildi;

60.5. sabiedrības ieguldījumu portfelis ir atbilstoši diversificēts;

60.6. sabiedrība ar ieguldījumiem saistītos riskus var pienācīgi identificēt, izmērīt, uzraudzīt, pārvaldīt un kontrolēt.

4.1. Ieguldījumu portfeļa drošība, kvalitāte, likviditāte un ienesīgums

61. Sabiedrība regulāri pārskata ieguldījumu portfeļa drošību, kvalitāti, likviditāti un ienesīgumu, izvērtējot vismaz šādus elementus:

61.1. ierobežojumus saistību izpildei, t.sk. garantijas apdrošinājuma ņēmējam, apdrošinātajam vai personai, kurai ir tiesības pretendēt uz apdrošināšanas atlīdzību, un nākotnes diskrecionāros labumus;

61.2. risku, kurus sabiedrība ir gatava uzņemties, veidus un apmēru;

61.3. ieguldījumu portfeļa diversifikācijas pakāpi;

61.4. aktīvu likviditāti, fizisku esamību, ilgtspēju, darījuma partnera kredītkvalitāti, ķīlas esamību un kvalitāti, apgrūtinājumus, emisijas sadalījumu vairākos laidienos;

61.5. apstākļus, kas var ietekmēt aktīvu vērtību vai mainīt ieguldījumu raksturu, piemēram, garantijas;

61.6. jautājumus, kas saistīti ar aktīvu atrašanās vietu vai pieejamību, piemēram, liegumu aktīvus pārvest, juridiskajiem šķēršļiem citās valstīs, valūtas ierobežojumiem, nodrošinājuma turētāja risku, nodrošinājuma vērtību un aktīvu aizdošanu.

62. Sabiedrība nosaka atdeves no ieguldījumiem mērķi, lai sasniegtu ilgtspējīgu aktīvu portfeļu ienesīgumu.

63. Sabiedrība ieguldījumu politikā norāda, kā tā nosaka un pārvalda ar ieguldījumiem saistītus interešu konfliktus.

4.2. Tirgum piesaistītie un akciju indeksam piesaistītie dzīvības apdrošināšanas līgumi

64. Tirgum piesaistīto un akciju indeksam piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu tehnisko rezervju segumam izmantotos aktīvus iegulda, ņemot vērā sabiedrības politikās ietvertos mērķus un klientu intereses.

65. Sabiedrība, veicot ieguldījumus atbilstoši noslēgto tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu nosacījumiem, ņem vērā un pārvalda ar šādiem līgumiem saistītos ierobežojumus.

4.3. Aktīvi, kas netiek tirgoti regulētā tirgū

66. Sabiedrība izstrādā procedūras, lai pārvaldītu, uzraudzītu un kontrolētu risku attiecībā uz ieguldījumiem aktīvos, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, vai ieguldījumiem strukturētos finanšu instrumentos, kuru vērtību ir sarežģīti noteikt, ja sabiedrība veic vai plāno veikt šādus ieguldījumus.

67. Sabiedrība novērtē aktīvus, kuri ir iekļauti regulētā tirgū, taču faktiski netiek tirgoti vispār vai tiek tirgoti neregulāri, ar tādām pašām metodēm, ar kādam tā novērtē aktīvus, kuri nav iekļauti regulētā tirgū.

4.4. Atvasinātie finanšu instrumenti un vērtspapīrošanas instrumenti

68. Sabiedrība, kas izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 260. panta pirmās daļas "c" punkta "iv" apakšpunktā minētajam izstrādā procedūras saskaņā ar risku pārvaldības politiku, lai sekotu, cik lielā mērā atvasināto finanšu instrumentu pielietošanas stratēģija atbilst ieguldījuma mērķim.

69. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus, lai sekmētu efektīvu ieguldījumu portfeļa pārvaldi, uzskatāmi parāda, kā atvasināto finanšu instrumentu izmantošana uzlabo ieguldījumu portfeļa kvalitāti, drošību, likviditāti vai ienesīgumu.

70. Sabiedrība, ja tā izmanto atvasinātos finanšu instrumentus risku ierobežošanai vai kā risku mazināšanas metodi, dokumentē loģisko pamatojumu un uzskatāmi parāda risku mazināšanas efektivitāti, izmantojot atvasinātos finanšu instrumentus.

71. Sabiedrība, veicot ieguldījumus vērtspapīrošanas instrumentos saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 VIII nodaļas nosacījumiem, veic padziļinātu produkta un bāzes aktīva izpēti.

4.5. Aktīvu un saistību, kas nav tehniskās rezerves, novērtēšana

72. Sabiedrība Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta otrajā daļā minētajā aktīvu un saistību novērtēšanas politikā un procedūrās ietver vismaz šādus elementus:

72.1. metodoloģiju, kritērijus un datu avotus, lai novērtētu, vai attiecīgā aktīva tirgus ir aktīvs vai neaktīvs;

72.2. prasības, kas nodrošina, ka novērtēšanas procesa un ar to saistīto kontroles procedūru, t.sk. datu kvalitātes kontroles, dokumentācija ir pietiekama;

72.3. dokumentācijas par novērtēšanā izmantoto pieeju, kā arī datu, parametru un pieņēmumu atbilstības prasības;

72.4. regulāras ziņošanas kārtību sabiedrības valdei un padomei, lai tā varētu pieņemt lēmumus, kas saistīti ar aktīvu un saistību novērtēšanu.

73. Sabiedrība ievieš datu kvalitātes kontroles procedūru, lai noteiktu nepilnības un mērītu, uzraudzītu, vadītu un dokumentētu datu kvalitāti. Šāda procedūra ietver datu pilnīguma noteikšanu, no iekšējiem un ārējiem avotiem saņemtu datu piemērotības paredzētajam mērķim novērtēšanu, neatkarīgu datu kvalitātes pārbaudi un apstiprināšanu, kā arī nosaka prasību periodiski salīdzināt tirgus datus ar alternatīviem avotiem un iepriekšējo pieredzi.

74. Ja sabiedrība izmanto Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 263. pantā minētās alternatīvās novērtēšanas metodes, tā dokumentācijā ietver šādu informāciju:

74.1. metodes aprakstu, piemērotības pamatojumu, galvenos pieņēmumus, ierobežojumus un iznākumu;

74.2. apstākļus, kādos izvēlētā metode nav efektīva;

74.3. novērtēšanas procesa aprakstu un analīzi, kā arī ar metodi saistīto kontroles procedūru aprakstu;

74.4. ar metodi saistītās vērtēšanas nenoteiktības analīzi;

74.5. atpakaļejošo pārbaužu procedūras aprakstu un, kad iespējams, salīdzinājumu ar līdzīgiem modeļiem vai citiem etaloniem, kuru veic, ieviešot novērtēšanas metodi pirmo reizi, un pēc tam regulāri atkārto;

74.6. novērtēšanā izmantoto rīku un datorprogrammu aprakstu.

75. Sabiedrība nodrošina neatkarīgu novērtēšanas metodes pārbaudi saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 267. panta ceturtās daļas "b" punktu pirms jaunas metodes ieviešanas vai būtiskām izmaiņām un regulāri pēc tam. Neatkarīgu pārbaudi veic, gan piemērojot sabiedrības izstrādātu iekšējo modeli, gan iegādājoties to no ārēja piegādātāja. Pārbaudes biežums ir atkarīgs no metodes nozīmīguma lēmumu pieņemšanā un risku pārvaldībā. Sabiedrība nodrošina ziņošanu par pārbaudes rezultātiem un ieteikumiem sabiedrības valdei.

76. Sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomei, valdei un citām personām, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai civiltiesiskas saistības, ir izpratne par novērtēšanas pieeju un nenoteiktību novērtēšanas procesā, piemēram, izmantoto izejas datu vai modeļa risku.

77. Ja novērtēšanas metodes pārbaudi veic ārējais eksperts, sabiedrība nodrošina, ka tā piesaista ekspertu ar attiecīgām zināšanām un pieredzi, veltot šim uzdevumam nepieciešamo uzmanību.

78. Sabiedrība iesniedz Komisijai neatkarīga eksperta atzinumu par attiecīgā aktīva vai saistību novērtēšanu mēneša laikā pēc šāda atzinuma saņemšanas.

5. Kapitāla pārvaldība

79. Lai nodrošinātu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteikto kapitāla prasību izpildi, sabiedrība izstrādā un apstiprina kapitāla pārvaldības politiku, kurā ietver:

79.1. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka atsevišķi pašu kapitāla posteņi (instrumenti) gan emitēšanas brīdī, gan vēlāk tiek klasificēti atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71., 73., 75. un 77. pantā noteiktajām iezīmēm;

79.2. procedūras aprakstu, lai nodrošinātu, ka visi līgumiskie noteikumi, kas regulē pašu kapitāla posteņus, ir skaidri un nepārprotami attiecībā uz spēkā esošajām pašu kapitāla klasificēšanas prasībām;

79.3. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu pašu kapitāla instrumentu emisiju pa līmeņiem saskaņā ar vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu un nodrošinātu, ka pirms un pēc pašu kapitāla instrumentu emisijas tie atbilst attiecīgā pašu kapitāla līmeņa prasībām, kas noteiktas attiecīgā līmeņa pašu kapitāla instrumentiem;

79.4. procedūras aprakstu, lai uzraudzītu, ka pašu kapitāla instrumentiem nav radīti apgrūtinājumi saistībā ar līgumiem, saistītiem darījumiem vai grupas struktūru, kas varētu negatīvi ietekmēt šo pašu kapitāla instrumentu atbilstību attiecīgā līmeņa klasifikācijas iezīmēm;

79.5. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka darbības, kas ir obligātas vai atļautas pašu kapitāla instrumentus regulējošajos līgumos, statūtos vai citos juridiskajos dokumentos, tiek laicīgi sāktas un pabeigtas;

79.6. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā savlaicīgi tiek izvērtēts, kad jāpieprasa papildu pašu kapitāla instrumentu apmaksa, un nosūtīts pieprasījums;

79.7. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka politika vai lēmumi attiecībā uz parasto akciju dividenžu izmaksu tiek ņemti vērā, izvērtējot kapitāla pietiekamību un nākotnē paredzamās dividendes;

79.8. procedūras aprakstu, kas nosaka, kā tiek identificēti un dokumentēti gadījumi, kad sabiedrība var atsevišķos gadījumos (on discretionary basis) atcelt pirmā līmeņa kapitāla instrumentu peļņas sadali, lai kapitāla instruments atbilstu Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta ceturtās daļas "e" un "f" punktā noteiktajām klasificēšanas iezīmēm;

79.9. procedūras aprakstu, kas nosaka gadījumus, kad dividenžu izmaksa tiek pārcelta uz vēlāku laiku vai kad tiek pieņemts lēmums tās neizmaksāt saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "l" punkta un 73. panta pirmās daļas "g" punkta prasībām, kā arī nosaka šādu gadījumu piemērošanas un dokumentēšanas principus;

79.10. procedūras aprakstu, kas nosaka, cik lielā mērā sabiedrība iekļauj aprēķinā pašu kapitāla posteņus, uz kuriem attiecas pārejas periods atbilstoši Komisijas 12.08.2015. normatīvo noteikumu Nr. 130 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 49. un 50. punkta prasībām;

79.11. procedūras aprakstu, kas nodrošina, ka veids, kādā stresa apstākļos mainās pašu kapitāla posteņu, uz kuriem attiecas šo noteikumu 79.10. punktā minētais pārejas periods, apmērs, īpaši vēršot uzmanību uz to spēju segt zaudējumus, tiek izvērtēts un, ja nepieciešams, ņemts vērā, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

80. Sabiedrība izstrādā Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 71. panta pirmās daļas "g" punktā minēto vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānu, kura izpildi kontrolē sabiedrības padome un kurš ietver vismaz šādu informāciju:

80.1. plānotās pašu kapitāla instrumentu emisijas apmēru un termiņu;

80.2. pašu kapitāla instrumentu dzēšanas termiņu, t.sk. gan līgumā noteikto atmaksas termiņu, gan iespēju veikt sabiedrības pašu kapitāla instrumentu dzēšanu vai izpirkumu pirms termiņa;

80.3. informāciju par to, kā katra emisija, izpirkšana, apmaksa vai citas izmaiņas atsevišķa pašu kapitāla posteņa novērtējumā ietekmē pašu kapitāla līmeņiem noteikto ierobežojumu ievērošanu;

80.4. informāciju par to, kā peļņas sadales politikas piemērošana ietekmēs pašu kapitālu;

80.5. Komisijas 12.08.2015. normatīvo noteikumu Nr. 130 "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" 49. un 50. punktā noteiktā pārejas perioda beigu ietekmi uz pašu kapitāla posteņu iedalījumu līmeņos un apmēru.

81. Sabiedrība vidēja termiņa kapitāla pārvaldības plānā ņem vērā risku pārvaldības sistēmas rezultātus un risku un maksātspējas pašu novērtējumu.

6. Sabiedrības padomes funkcijas pārvaldības jomā

82. Sabiedrības padome uzrauga, kā sabiedrības valde nodrošina efektīvas pārvaldības sistēmas izveidi un darbību. Veicot pārvaldības sistēmas uzraudzību, sabiedrības padome:

82.1. nosaka sabiedrības attīstības un darbības stratēģiju, kā arī izstrādā un apstiprina saistītās politikas tās īstenošanai;

82.2. nosaka riskus, kurus sabiedrība vēlas uzņemties, un pieļaujamo risku līmeni;

82.3. uzrauga, kā sabiedrības valde izveido efektīvu risku pārvaldības sistēmu (t.sk. apstiprina risku identificēšanas un pārvaldīšanas politikas), kas balstīta uz sabiedrības padomes noteikto stratēģiju, un politikas un procedūras, kas nepieciešamas, lai pastāvīgi noteiktu, novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu pastāvošos vai iespējamos riskus vai risku grupas un to savstarpējo mijiedarbību;

82.4. nosaka Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 258. panta sestajā daļā minētās pārvaldības sistēmas novērtēšanas kārtību;

82.5. nosaka pārvaldības sistēmas un tajā esošo jomu pilnveidei izstrādāto rekomendāciju īstenošanas pārbaudes kārtību.

7. Sabiedrības valdes funkcijas pārvaldības jomā

83. Sabiedrības valde ir atbildīga par pārvaldības sistēmas izveidi, tās īstenošanu, pārvaldīšanu un pilnveidošanu. Pārvaldības sistēmas jomā sabiedrības valde:

83.1. izstrādā, dokumentē un īsteno atbilstošas politikas un procedūras visu sabiedrības darbībai piemītošo būtisko risku identificēšanai un pārvaldībai, t.sk. mērīšanai, novērtēšanai, kontrolei un pārskatu par riskiem sniegšanai, kā arī apstiprina atbilstošās procedūras;

83.2. ievieš sabiedrības padomes apstiprinātos operacionālā riska pārvaldības pamatprincipus konsekventi visās sabiedrības struktūrvienībās, kā arī nodrošina, ka visu līmeņu darbiniekiem ir izpratne par viņu pienākumiem saistībā ar operacionālā riska pārvaldību;

83.3. nosaka un uzrauga iekšējos kvantitatīvos limitus katram ieguldījumu veidam, ārpusbilances saistībām, darījumu partneriem, ģeogrāfiskajam izvietojumam vai nozarei, lai nodrošinātu risku pārvaldīšanas efektivitāti un aizsargātu apdrošinājuma ņēmēju intereses.

8. Atbilstība un piemērotība

84. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļi, par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, par atbilstības funkciju atbildīgā persona, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona, par aktuāro funkciju atbildīgā persona, nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs, kā arī personas, kas, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības, ir ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju, zināšanām un amatam nepieciešamo pieredzi, lai sabiedrība tiktu profesionāli vadīta un pārraudzīta.

85. Sabiedrība nosaka un dokumentē amatus, kuru veicēji, pieņemot būtiskus lēmumus apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāles vārdā, rada attiecīgajai sabiedrībai vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiālei civiltiesiskas saistības.

8.1. Atbilstības un piemērotības prasības

86. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas par visiem būtiskajiem sabiedrības darbības veidiem un riskiem. Sabiedrība nodrošina, ka gan sabiedrības padomei, gan valdei kolektīvi ir pietiekama pieredze un zināšanas vai nepieciešamības gadījumā iespēja saņemt konsultāciju vismaz šādās jomās:

86.1. apdrošināšana un finanšu tirgi;

86.2. darbības stratēģija un darbības modelis;

86.3. pārvaldības sistēma;

86.4. finanšu un aktuārā analīze;

86.5. tiesiskais regulējums un prasības.

87. Veicot izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes sastāvā, sabiedrība nodrošina, ka sabiedrības padomes un valdes locekļu kolektīvās zināšanas saglabājas atbilstošā līmenī.

88. Sabiedrība izstrādā, dokumentē un īsteno politiku dažādības nodrošināšanai sabiedrības padomes un valdes sastāvā, lai nodrošinātu, ka, ieceļot amatā sabiedrības padomes un valdes locekļus, tiek īstenota daudzveidīgu viedokļu, pieredzes un kompetenču sniegšana sabiedrības valdes un padomes ikdienas darbībā.

89. Novērtējot sabiedrības padomes un valdes locekļu pieredzi, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī attiecīgos amata pienākumus. Valdes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoms var atšķirties no padomes loceklim nepieciešamās pieredzes un prasību apjoma.

90. Lai nodrošinātu, ka katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pietiekama kompetence un prasmes, lai veiktu amata pienākumus sabiedrības padomes vai valdes vai to komiteju (ja tādas ir izveidotas) darbā, sabiedrība nodrošina, ka nepieciešamības gadījumā katram sabiedrības padomes un valdes loceklim ir iespēja saņemt atbilstošu iekšēju vai ārēju apmācību vai konsultāciju.

91. Veicot atbilstības un piemērotības novērtējumu, ņem vērā gan informāciju par sabiedrības padomes vai valdes locekļa līdzšinējo komercdarbību un tās ietekmi uz padomes vai valdes locekļa reputāciju, gan zināšanas, kas gūtas mācību procesā, gan praktisko pieredzi, kas gūta iepriekšējos amatos. Novērtējumā ņem vērā prasmes un zināšanas, kuras sabiedrības padomes vai valdes locekļi ir ieguvuši un lietojuši praksē savā profesionālajā jomā.

92. Atbilstības un piemērotības novērtējumā ņem vērā arī šādus sabiedrības padomes un valdes efektīvai funkcionēšanai nozīmīgus kritērijus:

92.1. iespējamos interešu konfliktus;

92.2. spēju pietiekami daudz laika veltīt amata pienākumu veikšanai;

92.3. kopējo sabiedrības padomes un valdes sastāvu, ietverot zināšanu un kompetences atbilstību sabiedrības padomes vai valdes kolektīvās pieredzes un zināšanu nodrošināšanai;

92.4. spēju savus pienākumus pildīt neatkarīgi, bez nepienācīgas trešo personu ietekmes.

93. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa neatkarību, izvērtē vismaz šādu informāciju:

93.1. iepriekšējos un pašreizējos amatus sabiedrībā vai citās komercsabiedrībās;

93.2. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar valdes un padomes locekļiem, kuri pilda pārvaldības funkcijas tajā pašā sabiedrībā, tās mātes sabiedrībā vai meitas sabiedrībā;

93.3. personīgās, profesionālās un ekonomiskās attiecības ar tās pašas sabiedrības, mātes sabiedrības vai meitas sabiedrības akciju kontrolpaketes turētājiem.

94. Ja sabiedrībai kļūst zināma informācija, kas rada šaubas par sabiedrības padomes vai valdes locekļa vai personas, kura atbild par pamatfunkciju, zināšanām, pieredzi vai reputāciju, sabiedrība novērtē, kā tas ietekmē vai var ietekmēt šīs personas piemērotību, ņemot vērā visu zināmo un novērtējumam būtisko informāciju par attiecīgajiem notikumiem vai apstākļiem neatkarīgi no to norises laika un vietas.

95. Novērtējot personas atbilstību saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 273. panta ceturtās daļas prasībām, sabiedrība ņem vērā, ka tajā minēto aspektu noilguma termiņu nodarījumam nosaka, pamatojoties uz Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

96. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā kriminālās sodāmības vai administratīvās sodāmības reģistros pieejamo informāciju, izvērtējot notiesāšanas vai apsūdzības veidu, apelācijas līmeni, saņemto sodu, tiesas procesa posmu un jebkuru reabilitējošu pasākumu ietekmi. Novērtējumā ņem vērā arī jebkurus attiecīgā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu piemērotā soda (sankcijas) blakusapstākļus, tostarp vainu mīkstinošus apstākļus, laikposmu kopš pārkāpuma izdarīšanas un attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa rīcību šajā laikposmā, kā arī šā pārkāpuma vai administratīvo vai uzraudzības iestāžu sankcijas būtiskumu, ņemot vērā attiecīgā sabiedrības padomes vai valdes locekļa pienākumus un lomu sabiedrības darbībā.

97. Novērtējot sabiedrības padomes vai valdes locekļa reputāciju, ņem vērā iepriekšējo personas darbību, izvērtējot vismaz šādu informāciju:

97.1. pierādījumus, kas liecina, ka sabiedrības padomes vai valdes loceklis ir atteicies sadarboties vai sniedzis nepatiesu informāciju, t.sk. apzināti maldinājis uzraugošās iestādes;

97.2. saņemtu atteikumu veikt kādu reģistrāciju, izsniegt atļauju, uzņemt par dalībnieku vai izsniegt licenci komercdarbības vai profesionālās darbības veikšanai vai veikt šādas reģistrācijas, atļaujas, dalības vai licences atsaukšanu, anulēšanu vai pārtraukšanu vai arī attiecīgās uzraugošās iestādes veiktu izslēgšanu;

97.3. iemeslus, kāpēc notikusi atbrīvošana no darba vai atbildīga amata, darba devēja uzticības zaudēšana vai līdzīga situācija vai izteikts lūgums atkāpties no amata;

97.4. atņemtas tiesības veikt visu veidu vai noteikta veida komercdarbību, t.sk. būt par kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekli.

8.2. Atbilstības un piemērotības novērtēšanas politikas un procedūras

98. Sabiedrība izstrādā un apstiprina politiku un procedūras atbilstības un piemērotības novērtēšanai, kurās nosaka vismaz:

98.1. personu, kura ir atbildīga par atbilstības un piemērotības novērtēšanas veikšanu;

98.2. šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas kārtību;

98.3. zināšanu, prasmju un pieredzes apjomu, kas nepieciešams, lai šo noteikumu 84. punktā minētās personas varētu novērtēt kā pietiekami kompetentas;

98.4. informāciju un apliecinājumus, kurus šo noteikumu 84. punktā minētās personas iesniedz sabiedrībai izvērtēšanai;

98.5. situācijas, kurās veic atkārtotu atbilstības un piemērotības novērtēšanu, kā arī veicamos pasākumus, lai apzinātu šādas situācijas;

98.6. prasību, ka šo noteikumu 84. punktā minētās personas ziņo sabiedrībai par jebkurām būtiskām izmaiņām un notikumiem, kuri ietekmē atbilstību noteiktajām prasībām;

98.7. citu darbinieku atbilstības un piemērotības novērtēšanas procedūru aprakstus, gan apsverot to iecelšanu konkrētā amatā, gan regulāri novērtējot to atbilstību un piemērotību.

99. Sabiedrība veic šo noteikumu 84. punktā minēto personu novērtēšanu, pirms tās sāk pildīt amata pienākumus. Personas atbilstību un piemērotību atkārtoti izvērtē vismaz šādās situācijās:

99.1. sabiedrības padomes vai valdes loceklis tiek pārvēlēts amatā;

99.2. tiek veiktas izmaiņas sabiedrības padomes vai valdes locekļa veicamajos pienākumos vai mainās šo pienākumu veikšanai nepieciešamās kompetences;

99.3. ir iemesls uzskatīt, ka persona ir ietekmējusi sabiedrību, lai tā rīkotos neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, vai pati rīkojusies neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

99.4. ir iemesls ticēt, ka personas rīcība var palielināt finanšu noziegumu risku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

99.5. ir iemesls uzskatīt, ka personas rīcības dēļ pareiza un piesardzīga sabiedrības darbības pārvaldība ir pakļauta riskam;

99.6. tas kļūst nepieciešams noteiktu apstākļu vai notikumu iestāšanās dēļ.

100. Ja sabiedrība veic piemērotības novērtējumu šo noteikumu 99.2. un 99.6. punktā minētajos gadījumos, novērtējumu var veikt ierobežotā apjomā, to balstot uz izvērtējumu par to, vai notikums, kurš ir bijis par iemeslu atkārtota novērtējuma veikšanai, nav ietekmējis sabiedrības padomes vai valdes locekļa piemērotību.

101. Sabiedrība dokumentē šo noteikumu 84. punktā minēto personu atbilstības un piemērotības novērtēšanas procesu un rezultātus.

102. Sabiedrība, izstrādājot šajos noteikumos minēto atbilstības un piemērotības novērtēšanas politiku, ņem vērā sabiedrības komercdarbības veidu, lielumu un sarežģītību, kā arī tās veikto darījumu apjomu un daudzveidību.

9. Iekšējās kontroles sistēma

103. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēma atbilst Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 266. panta prasībām.

104. Izveidojot, ieviešot un uzturot iekšējās kontroles sistēmu, sabiedrība nodrošina, ka personālam ir izpratne par tā lomu iekšējās kontroles sistēmā. Kontroles darbības samēro ar riskiem, kas izriet no kontrolējamajām darbībām un procesiem.

105. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējās kontroles sistēmā noteiktā uzraudzības un ziņojumu sniegšanas kārtība nodrošina sabiedrības padomi un valdi ar lēmumu pieņemšanai būtisku informāciju.

10. Pamatfunkcijas

106. Sabiedrība atbilstoši tās darbības specifikai nodrošina vismaz šādu četru pamatfunkciju veikšanu – risku pārvaldības funkcijas, darbības atbilstības funkcijas, iekšējā audita funkcijas un aktuārās funkcijas.

10.1. Risku pārvaldības funkcija un darbības atbilstības funkcija

107. Sabiedrība nodrošina, ka par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 269. panta prasībām, ziņo sabiedrības padomei un valdei par riskiem, kas ir identificēti kā būtiski sabiedrības darbībai. Par risku pārvaldības funkciju atbildīgā persona ziņo arī par citām specifiskām risku jomām pēc savas iniciatīvas un pēc sabiedrības padomes vai valdes pieprasījuma.

108. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 270. panta prasībām sabiedrība nodrošina, ka par darbības atbilstības funkciju atbildīgā persona veic pienākumus atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 66. pantā noteiktajām prasībām.

10.2. Iekšējā audita funkcija

109. Papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. pantā noteiktajām prasībām sabiedrība nodrošina, ka, veicot iekšējo auditu, izdarot audita secinājumus un ziņojot par tiem, par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona nav atkarīga no sabiedrības valdes, jo tas var traucēt iekšējā audita funkcijas neatkarībai un objektivitātei.

110. Lai iekšējā audita funkcija darbotos efektīvi, sabiedrība nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

110.1. skaidri nosaka un dokumentē struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras;

110.2. nodala iekšējā audita funkciju no ikdienas darījumu veikšanas un pārējām pamatfunkcijām, t.sk. nodrošina, ka iekšējā audita darbinieks, kurš iepriekš strādājis citā struktūrvienībā, neveic šīs struktūrvienības auditu par periodu, kad tajā strādājis;

110.3. nodrošina, ka struktūrvienības, kas veic iekšējā audita funkciju, ietvaros esošie interešu konflikti tiek attiecīgi pārvaldīti;

110.4. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, brīvu piekļuvi visiem dokumentiem, informācijai un darbiniekiem;

110.5. piešķir struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, pilnvaras kontrolēt sabiedrības darbību, kuras nodrošināšanai tiek izmantoti ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumi;

110.6. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, efektīvai funkciju veikšanai pietiekamus resursus, t.sk. atbilstošu darbinieku ar pietiekamu izglītību un profesionālo pieredzi skaitu, lai būtu pamats uzskatīt, ka tie ir spējīgi kvalificēti pildīt savus pienākumus, kā arī nodrošina to pastāvīgu apmācību;

110.7. nodrošina struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, tiešus kontaktus ar sabiedrības padomi un valdi.

111. Sabiedrība var izveidot atsevišķas funkcijas specifisku darbību vai vienību kontrolei un uzraudzībai. Šādas funkcijas ir iekšējās kontroles sistēmas sastāvdaļa un neatbrīvo iekšējo auditu no šo specifisko darbību vai vienību pārbaudes. Lai panāktu lielāku efektivitāti, iekšējais audits, veicot savus pienākumus, var izmantot citu funkciju sniegto informāciju. Iekšējā audita funkcijas neatkarība nozīmē, ka tai ir noteikts statuss organizācijā un tā veic uzdevumus bez nepamatotas iejaukšanās un objektīvi.

112. Sabiedrība nodrošina, ka iekšējā audita funkcija, sagatavojot rakstveida ziņojumu sabiedrības padomei un valdei saskaņā ar Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 271. panta trešās daļas "d" punktā minētajām prasībām, ietver tajā paredzēto laika periodu, kas nepieciešams ziņojumā minēto trūkumu novēršanai, un norāda atbildīgo personu, kā arī informāciju par iepriekš sniegto ieteikumu izpildi.

113. Sabiedrības padome apstiprina iekšējā audita politiku, kurā iekļauti vismaz šādi elementi:

113.1. noteikumi un nosacījumi, saskaņā ar kuriem struktūrvienībai, kas veic iekšējā audita funkciju, var noteikt uzdevumu sniegt atzinumu vai atbalstu vai veikt citus īpašus uzdevumus;

113.2. procedūras, kuras par iekšējā audita funkciju atbildīgā persona ievēro pirms uzraudzības iestādes informēšanas;

113.3. iekšējā audita personāla rotācijas kritērijus.

114. Iekšējais audits veic savu darbību saskaņā ar sabiedrības padomes noteikto darbības plānu, kurā atspoguļo:

114.1. pārskata periodā pārbaudāmās darbības jomas, pārbaužu regularitāti un pārbaužu veikšanai nepieciešamos resursus, nodrošinot, ka visas nozīmīgās jomas tiek pārbaudītas regulāri;

114.2. risku noteikšanas un novērtēšanas metodes pārbaudāmajām darbības jomām, kā arī risku kontroles procedūru novērtēšanas kritērijus, ņemot vērā paredzamo jaunu produktu attīstību;

114.3. pārbaužu rezultātu dokumentēšanas prasības, nodrošinot, ka saglabātā informācija ļauj izsekot audita procesam un izdarītajiem secinājumiem;

114.4. kārtību, kādā pārbaužu rezultāti sniedzami sabiedrības padomei un valdei, un ieteikumu īstenošanas pārbaudes kārtību.

10.3. Aktuārā funkcija

115. Sabiedrība veic atbilstošus pasākumus, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, ja tā papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 68. pantā noteiktajiem pienākumiem nosaka citus pienākumus un uzdevumus, kas jāveic aktuārās funkcijas ietvaros.

116. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, veicot risku un maksātspējas pašu novērtējumu, sniedz viedokli par sabiedrības pastāvīgu turpmāko atbilstību prasībām attiecībā uz tehnisko rezervju aprēķinu un nosaka iespējamos riskus, kuri izriet no nenoteiktības, kas saistīta ar šo aprēķinu.

117. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros papildus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 68. panta prasībām koordinē tehnisko rezervju aprēķināšanu, nosakot, kurš veic tehnisko rezervju aprēķināšanu, un skaidri nodalot pienākumus un atbildību, nodrošinot neatkarīgu aprēķinu pārbaudi un tehnisko rezervju apstiprināšanu (validation). Gadījumos, kad aktuārās funkcijas ietvaros tiek veikta gan tehnisko rezervju aprēķināšana, gan tehnisko rezervju apstiprināšana, sabiedrības ieviestie procesi un procedūras nodrošina izvairīšanos no interešu konflikta un atbilstošu neatkarību. Pienākumu nodalīšanas pakāpi nosaka samērīgi ar tehnisko rezervju aprēķināšanai piemītošo riska raksturu, apjomu un sarežģītību.

118. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros identificē jebkuras nesabalansētības tehnisko rezervju aprēķinā saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma prasībām un ierosina atbilstošas korekcijas.

119. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros izskaidro jebkuru būtisku ietekmi uz tehnisko rezervju apmēru, ko starp novērtēšanas dienām rada izmaiņas datos, tehnisko rezervju aprēķināšanas metodēs vai pieņēmumos.

120. Sabiedrība tehnisko rezervju aprēķina koordinēšanas ietvaros nodrošina tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto metožu un modeļu, tostarp izdarīto pieņēmumu, piemērotību un izvērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto datu pietiekamību un kvalitāti.

121. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros novērtē tehnisko rezervju aprēķinā izmantoto iekšējo un ārējo datu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem datu kvalitātes standartiem. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus attiecībā uz iekšējām procedūrām, lai uzlabotu datu kvalitāti, nodrošinot sabiedrības darbības atbilstību attiecīgajām normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

122. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros, sniedzot viedokli par riska parakstīšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem, ņem vērā to un tehnisko rezervju savstarpējo saistību.

123. Viedoklī par riska parakstīšanas politiku papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 prasībām ietver vismaz šādu informāciju:

123.1. to, vai produktu cenas atbilst riska parakstīšanas politikai attiecībā uz riska uzņemšanos;

123.2. viedokli par galvenajiem riska faktoriem, kas ietekmēs apdrošināšanas darbības ienesīgumu nākamā gada laikā, izvērtējot tādu ārējo faktoru kā inflācija, juridiskie riski, apdrošināšanas darbības apjoma izmaiņas vai tirgus vides izmaiņas iespējamo ietekmi uz nākotnes peļņu;

123.3. viedokli par plānoto līgumu noteikumu un nosacījumu izmaiņu iespējamo finansiālo ietekmi;

123.4. mainīguma pakāpi, kas raksturo sagaidāmo ienesīgumu, kā arī šīs mainīguma pakāpes atbilstību riskiem, kurus sabiedrība vēlas uzņemties.

124. Viedoklī par cedētās pārapdrošināšanas politiku papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 prasībām ietver vismaz šādu informāciju:

124.1. cedētās pārapdrošināšanas izvietojuma atbilstību sabiedrībā noteiktajam pieļaujamajam riska līmenim;

124.2. cedētās pārapdrošināšanas ietekmi uz neto tehnisko rezervju apmēru;

124.3. cedētās pārapdrošināšanas piemērošanas efektivitāti, mazinot pašu kapitāla svārstīgumu.

125. Sabiedrība, kas izmanto iekšējo modeli, aktuārās funkcijas ietvaros piedalās risku, uz kuriem attiecas iekšējais modelis, noteikšanā un mijiedarbības starp šiem riskiem un pārējiem riskiem izvērtēšanā. Aktuārās funkcijas iesaiste ir balstīta uz tehnisko analīzi un atspoguļo aktuārās funkcijas pieredzi un zināšanas.

126. Sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros ziņo sabiedrības valdei par jebkuru būtisku novirzi, kas konstatēta, veicot tehnisko rezervju vislabākās aplēses salīdzināšanu ar faktisko situāciju. Ziņojumā norāda novirzes iemeslus un sniedz priekšlikumus par izmaiņām izmantotajos pieņēmumos vai aprēķina metodēs, lai uzlabotu tehnisko rezervju vislabākās aplēses aprēķinus.

127. Ziņojumā sabiedrības padomei un valdei, kas jāsagatavo atbilstoši Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 272. panta astotās daļas prasībām, ietver vismaz šādu informāciju:

127.1. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto metožu aprakstu un pamatojumu to izvēlei;

127.2. izklāstu par būtiskākajiem pieņēmumiem, uz kuriem balstītas tehnisko rezervju aprēķinu metodes, un pamatojumu to izvēlei, kā arī norādes par tehnisko rezervju aprēķinu pamatā esošo pieņēmumu jutīgumu katram no būtiskajiem riskiem;

127.3. tehnisko rezervju aprēķinos izmantoto datu pārbaudes aprakstu, ietverot informāciju par veiktajām datu korekcijām;

127.4. atbilstības novērtējumu un tehnisko rezervju apstiprināšanas rezultātus;

127.5. viedokli par riska parakstīšanas politiku;

127.6. viedokli par cedētās pārapdrošināšanas politiku;

127.7. aprakstu par piedalīšanos risku modelēšanā, kas ir kapitāla prasību aprēķina pamatā.

11. Ārpakalpojumi

128. Par sabiedrībai svarīgām (būtiskām) ir uzskatāmas šādas funkcijas:

128.1. pamatfunkcijas;

128.2. grāmatvedības kārtošana;

128.3. informācijas tehnoloģiju uzturēšana;

128.4. pašu riska un maksātspējas novērtējuma organizēšana;

128.5. ieguldījumu veikšana un pārvaldība;

128.6. apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas riska parakstīšana;

128.7. apdrošināšanas atlīdzību noregulēšana.

129. Papildus sabiedrība var noteikt citas funkcijas vai darbības, kuras tā uzskata par būtiskām, vadoties pēc kritērija, vai sabiedrība bez konkrētās ārpakalpojumā nodotās funkcijas vai darbības varētu sniegt pakalpojumus apdrošinājuma ņēmējiem.

130. Sabiedrība nodrošina, ka apdrošināšanas starpnieka, kurš nav sabiedrības darbinieks, bet kuram ir piešķirtas pilnvaras parakstīt apdrošināšanas risku vai kārtot atlīdzības sabiedrības vārdā, darbība ir pakļauta ārpakalpojumu sniegšanas prasībām.

131. Ja būtiskas funkcijas tiek nodotas ārpakalpojuma sniedzējam grupas ietvaros, grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība papildus Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 274. panta otrajā daļā minētajam nosaka un dokumentē, kuras funkcijas attiecas uz katru konkrēto grupas struktūrvienību, un nodrošina, ka būtisku funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam nelabvēlīgi neietekmē to veikšanu katrā konkrētā grupas struktūrvienībā.

132. Sabiedrība, kura izmanto ārpakalpojumus vai apsver to izmantošanu, ārpakalpojumu saņemšanas politikā nosaka sabiedrības pieeju un procesus ārpakalpojumu nodrošināšanā no līguma noslēgšanas līdz tā izbeigšanai. Ārpakalpojumu izmantošanas politikā ietver vismaz:

132.1. sabiedrībai būtiskas funkcijas vai darbības noteikšanas kritērijus;

132.2. informāciju, kā tiek izvēlēts piemērotas kvalitātes pakalpojuma sniedzējs un kā un cik bieži tiek izvērtēta tā darbība un sasniegtie rezultāti;

132.3. informāciju, kas jāiekļauj rakstveida līgumā ar ārpakalpojuma sniedzēju;

132.4. sabiedrības rīcību plānā neparedzētu situāciju novēršanai, t.sk. situācijā, ja sabiedrībai būtisko funkciju vai darbību nodrošināšana ārpakalpojumā tiek pārtraukta.

133. Sabiedrība nosūta Komisijai paziņojumu par svarīgu (būtisku) funkciju nodošanu ārpakalpojuma sniedzējam. Paziņojumā ietver sniegtā pakalpojuma būtību, ārpakalpojuma sniedzēja nosaukumu un iemeslus, kāpēc jāizmanto ārpakalpojuma sniedzējs. Ja ārpakalpojums skar kādu no pamatfunkcijām, paziņojumā iekļauj arī par šo pamatfunkciju atbildīgā pakalpojuma sniedzēja vārdu un uzvārdu vai amata nosaukumu.

134. Sabiedrība nodrošina, ka pirms pamatfunkcijas deleģēšanas ārpakalpojuma sniedzējam personas, kuras nodrošinās pamatfunkcijas veikšanu, tiek novērtētas, piemērojot šo noteikumu 8.2. apakšnodaļā minētās atbilstības un piemērotības procedūras.

135. Sabiedrība ieceļ amatā pienākumu veikšanai atbilstošu un piemērotu personu, kura ir atbildīga par pamatfunkciju, kas ir nodota ārpakalpojuma sniedzējam, un papildus šo noteikumu 133. punkta prasībām iesniedz Komisijai informāciju, kas apliecina šīs personas atbilstību un piemērotību. Atbildīgajai personai ir pietiekamas zināšanas un pieredze saistībā ar deleģēto pamatfunkciju, lai varētu uzraudzīt un izvērtēt ārpakalpojuma sniedzēja darbību un tās rezultātus.

12. Īpašās prasības grupas pārvaldības sistēmai

136. Sabiedrība, kas atbilstoši Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā noteiktajām prasībām ir pakļauta grupas uzraudzībai, nosaka atbilstošas iekšējās pārvaldības sistēmas prasības visā grupā, skaidri sadalot pienākumus starp visām grupā ietilpstošajām sabiedrībām, un ņem vērā attiecīgo risku pārvaldības struktūru un organizāciju grupas līmenī.

137. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība, izveidojot savu pārvaldības sistēmu, nodrošina, ka netiek nelabvēlīgi ietekmēti citu grupas sastāvā ietilpstošo sabiedrību vadības struktūru pienākumi.

138. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība pārvaldības sistēmai grupas līmenī nodrošina vismaz šādu pasākumu veikšanu:

138.1. ievieš atbilstošu un efektīvu kārtību, metodes un procedūras, kā arī nosaka atbildības sadalījumu grupā un to regulāri pārskata, nodrošinot iespēju pārraudzīt un pārvaldīt riskus un iekšējās kontroles sistēmas darbību individuālā līmenī;

138.2. ievieš ziņojumu sniegšanas struktūru un sistēmas, kas nodrošina efektīvu augšupejošu un lejupejošu informācijas plūsmu grupā;

138.3. dokumentē un informē visas grupas sabiedrības par kārtību un metodēm, ko izmanto, lai noteiktu, mērītu, uzraudzītu un pārvaldītu visus riskus, kuriem grupa tiek pakļauta, un ziņotu par tiem;

138.4. ņem vērā visu sabiedrību, kuras ietilpst grupā, intereses un to, kā šīs intereses sekmē grupas kopējā mērķa sasniegšanu ilgtermiņā.

12.1. Grupas organizatoriskā struktūra

139. Grupas uzraudzībai pakļautas sabiedrības padome un valde sadarbojas ar grupā ietilpstošo sabiedrību padomēm un valdēm, pieprasot informāciju un kritiski izvērtējot lēmumus par jautājumiem, kuri var skart apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupu.

140. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība novērtē, kā pārmaiņas apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupas struktūrā ietekmē katras grupā ietilpstošās sabiedrības darbības stabilitāti, un savlaicīgi veic vajadzīgās korekcijas.

141. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības padomes un valdes loceklim ir pienācīgas zināšanas par grupas korporatīvo organizāciju, katras grupā ietilpstošās sabiedrības darbību, saikni un attiecībām ar citām grupā ietilpstošajām sabiedrībām un par riskiem, kurus rada grupas struktūra.

142. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība veic organizatoriskās struktūras piemērotības novērtēšanu grupas līmenī.

12.2. Grupas politikas

143. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina politiku ieviešanu visā grupā un citu grupas sabiedrību politiku saskaņošanu ar grupas politikām.

144. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas līmenī katras sabiedrības loma un atbildība attiecībā uz grupas vispārējiem stratēģiskajiem mērķiem un procedūrām ir skaidri definēta grupas politikā.

145. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība grupas struktūrā ievēro savas pārvaldības prasības un pati nosaka savas stratēģijas un politikas, kas ir atbilstošas grupas stratēģijām un politikām. Piemērojot grupas līmeņa lēmumus un procedūras, tiek nodrošināts, ka individuāla sabiedrība ievēro Komisijas izdotos normatīvos noteikumus un atbilst normatīvo aktu prasībām.

146. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība apstiprina un ievieš atalgojuma politiku visai grupai saskaņā ar grupas risku vadības stratēģiju atbilstoši grupas organizatoriskajai struktūrai, sarežģītībai un specifikai, kā arī nodrošina to, ka grupas sastāvā esošās sabiedrības ievēro grupas atalgojuma politiku.

12.3. Grupas risku pārvaldība

147. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība ņem vērā riskus gan individuālā, gan grupas līmenī un to mijiedarbību risku pārvaldības sistēmā, īpaši:

147.1. reputācijas risku un risku, kas rodas no grupas iekšējiem darījumiem, kā arī risku koncentrāciju, ieskaitot nelabvēlīgās ietekmes risku (contagion risk), grupas līmenī;

147.2. mijiedarbību starp riskiem, kas rodas, veicot darbību dažādās sabiedrībās un dažādās jurisdikcijās;

147.3. riskus, kas rodas no nedalībvalstu sabiedrībām;

147.4. riskus, kas rodas no Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 1. panta 51. punktā minētajām sabiedrībām;

147.5. riskus, kas rodas no citām Eiropas Komisijas Deleģētās regulas 2015/35 1. panta 50. punktā minētajām sabiedrībām.

148. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība izstrādā un ievieš risku pārvaldībai grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu risku koncentrāciju un riskus, kuriem ir vai varētu tikt pakļauta grupa un katra atsevišķa sabiedrība, kā arī ziņotu par tiem.

149. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība iekļauj risku pārvaldībā grupas līmenī atbilstošus procesus un procedūras, lai noteiktu, mērītu, pārvaldītu un uzraudzītu grupas iekšējos darījumus, t.sk. būtiskus un ļoti būtiskus iekšējos darījumus, kā arī ziņotu par tiem.

150. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka grupas risku pārvaldības struktūra un organizācija nelabvēlīgi neietekmē sabiedrības juridisko spēju pildīt savas tiesiskās, normatīvās un līgumiskās saistības.

151. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības padome un valde ir atbildīga par risku pārvaldības sistēmas efektīvu funkcionēšanu visā apdrošināšanas un pārapdrošināšanas grupā. Risku pārvaldības sistēmā grupas līmenī ietver vismaz šādus procesus:

151.1. stratēģisko lēmumu pieņemšanu un risku pārvaldības politiku apstiprināšanu;

151.2. riska uzņemšanās līmeņa un pieļaujamā riska atbilstības noteikšanu;

151.3. risku identifikāciju, mērīšanu, pārvaldību un kontroli.

152. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu 151.1. punktā minētie stratēģiskie lēmumi un politikas atbilst grupas struktūrai, lielumam un grupā ietilpstošo sabiedrību darbībai un tai piemītošajiem riskiem, tādējādi nodrošinot integrētu, konsekventu un efektīvu risku pārvaldību grupā.

12.4. Grupas iekšējās kontroles sistēma

153. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina konsekventu iekšējās kontroles sistēmu īstenošanu visā grupā.

154. Grupas uzraudzībai pakļautās sabiedrības nodrošina, ka iekšējā audita politika grupas līmenī:

154.1. koordinē iekšējā audita darbību visā grupā;

154.2. nodrošina atbilstību iekšējā audita prasībām grupas līmenī.

155. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība aktuārās funkcijas ietvaros sniedz ieteikumus un aktuāro viedokli par risku parakstīšanu grupā, aktīviem un saistībām, grupas maksātspējas stāvokli, grupas sagaidāmo maksātspējas stāvokli, par stresa testiem un scenāriju testiem tehnisko rezervju jomā, aktīvu un pasīvu pārvaldību, dividenžu sadalījumu saistībā ar diskrecionārajiem labumiem, risku parakstīšanas politiku, cedētās pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumiem un citiem risku pārnešanas vai mazināšanas veidiem, kā arī par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju un diskrecionāro labumu atbilstību un pietiekamību un to aprēķināšanas (noteikšanas) kārtību.

156. Grupas uzraudzībai pakļautā sabiedrība nodrošina, ka aktuārās funkcijas ietvaros tiek sniegts atzinums par cedētās pārapdrošināšanas politiku un cedētās pārapdrošināšanas programmu visā grupā.

13. Noslēguma jautājums

157. Sabiedrība nodrošina, ka šo noteikumu prasības tiek ieviestas ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
priekšsēdētāja vietniece G. Razāne
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija Veids: noteikumi Numurs: 124Pieņemts: 22.08.2017.Stājas spēkā: 29.08.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 170 (5997), 28.08.2017. OP numurs: 2017/170.6
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Citi saistītie dokumenti
293107
29.08.2017
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva