Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 477

Rīgā 2017. gada 16. augustā (prot. Nr. 39 30. §)
Dabas lieguma "Zvārde" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu un 17. panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Zvārde" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu Zvārdes purva, Stūru purva un bioloģiski daudzveidīgu mežaudžu saglabāšanu, kā arī aizsargātu ar tām saistītos Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus un sugas (īpaši putnu sugas).

3. Dabas lieguma platība ir 3314 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. regulējamā režīma zona;

4.2. dabas lieguma zona;

4.3. neitrālā zona.

5. Visā dabas lieguma teritorijā pašvaldības autoceļi (Vairogi–Puijas; Purva gals–Akmentiņi–Rīteļi; Rīteļi–Kokmuiža) to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

6. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

7. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

8. Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas lieguma dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

9. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus;

9.2. audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus;

9.3. izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

9.4. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai, feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšana no gaisa;

9.5. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

9.6. rīkot autosacensības, motosacensības, rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus (izņemot pa pašvaldību autoceļiem), kā arī ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības;

9.7. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām neitrālajā zonā;

9.8. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

9.9. bojāt vai iznīcināt publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, informācijas stendus un norādes zīmes, skatu torņus, telšu vietas, ugunskuru vietas, stāvlaukumus);

9.10. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetrus, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus);

9.11. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta ezeru, upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, būvēt hidrotehniskas būves un ierīkot meliorācijas sistēmas, veikt to rekonstrukciju un renovāciju, izņemot gadījumu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un tas nepieciešams:

9.11.1. upju dabiskā tecējuma, kā arī ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

9.11.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanai;

9.11.3. zivju migrācijas ceļu atjaunošanai;

9.12. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

9.12.1. rīkot Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un zemessargu mācības brīvā dabā, izņemot pārvietošanos pa pašvaldības autoceļiem;

9.12.2. veikt plānveida teritorijas atmīnēšanu un nesprāgušās munīcijas neitralizēšanu. Plānveida teritorijas atmīnēšana un nesprāgušās munīcijas neitralizēšana veicama laikposmā no 1. augusta līdz 31. janvārim.

10. Uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvāktas, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

III. Regulējamā režīma zona

11. Regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamos mežu un purvu biotopus, kā arī citas mitraines, veicinātu to dabisku attīstību un aizsargātu dabas liegumā ligzdojošo īpaši aizsargājamo putnu un citu sugu dzīvotnes.

12. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

12.1. teritorijas aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

12.2. ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumu īstenošana, kā arī cilvēku glābšana un meklēšana;

12.3. kājāmgājēju pārvietošanās;

12.4. būvju un infrastruktūras objektu (arī tiltu un caurteku) uzturēšana un atjaunošana būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

12.5. makšķerēšana;

12.6. sūnu un ķērpju iegūšana, kā arī ogu un sēņu lasīšana, nebojājot vai neiznīcinot zemsedzi. Ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

12.7. kvartālstigu uzturēšana no 1. septembra līdz 31. janvārim;

12.8. medības saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Medības šo noteikumu 1. pielikumā minētajās teritorijās (meža kvartālos Nr. 65., 71., 126., 127. un 128.) atļautas no 1. augusta līdz 31. janvārim;

12.9. bebru dambju jaukšana, ja bebru darbības dēļ tiek apdraudēti infrastruktūras objekti;

12.10. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

12.10.1. zinātniskās pētniecības darbi un monitorings;

12.10.2. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

12.10.3. bebru dambju jaukšana, ja bebru darbības dēļ tiek:

12.10.3.1. ietekmētas blakus dabas liegumam esošās teritorijas;

12.10.3.2. negatīvi ietekmēti īpaši aizsargājamie biotopi;

12.10.3.3. negatīvi ietekmētas mežaudzes.

IV. Dabas lieguma zona

13. Dabas lieguma zona izveidota, lai veicinātu Eiropas Savienības nozīmes biotopu veidošanos un novērstu to fragmentāciju, kā arī lai saglabātu bioloģiski vērtīgas bebraines, citas mitrzemes un zālājus.

14. Dabas lieguma zonā aizliegts:

14.1. veikt mežsaimniecisko darbību un koku un krūmu ciršanu elektrolīniju trasēs no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

14.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

14.1.2. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumus;

14.1.3. bīstamo koku ciršanu un izvešanu;

14.1.4. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

14.2. cirst kokus galvenajā cirtē, izņemot mežaudzes, kurās valdošā suga ir baltalksnis;

14.3. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē;

14.4. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes pirmā stāva valdošās koku sugas vecums pārsniedz:

14.4.1. priežu, egļu un ozolu audzēm – 60 gadu;

14.4.2. bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

14.4.3. apšu audzēm – 30 gadu;

14.5. ierīkot jaunus komersantu (arī mežsaimniecības uzņēmumu) ceļus;

14.6. atjaunot mežu stādot vai sējot;

14.7. jaukt bebru dambjus un to mītnes, izņemot gadījumu, ja bebru darbības dēļ tiek apdraudēti infrastruktūras objekti, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju gadījumos, ja:

14.7.1. tiek negatīvi ietekmēti īpaši aizsargājamie biotopi;

14.7.2. tiek negatīvi ietekmētas dabas liegumam piegulošās teritorijas;

14.7.3. nav iespējams veikt saimniecisko darbību, kas saskaņā ar šiem noteikumiem ir atļauta dabas lieguma zonā;

14.8. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža, krūmāja, purva vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās vai dabiski applūdušas zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju un darbības ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šādos gadījumos:

14.8.1. īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai, aizsardzībai un saglabāšanai;

14.8.2. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai;

14.8.3. ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

14.8.4. publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu ierīkošanai;

14.9. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā ar automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot gadījumu, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

14.10. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošiem normatīvajiem aktiem;

14.11. dedzināt sausās zāles un niedru platības, kā arī meža zemsedzi. Aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

14.12. nosusināt purvus, mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

14.13. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

14.14. uzstādīt vēja elektrostacijas;

14.15. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

14.16. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar kuģošanas līdzekļiem un citiem peldošiem līdzekļiem, kuri darbojas ar iekšdedzes dzinēju (tai skaitā ar ūdens motocikliem), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, vai cilvēku glābšanas un meklēšanas darbus;

14.17. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi. Ogu ievākšanai aizliegts izmantot speciālas vākšanas palīgierīces;

14.18. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, satiksmes drošībai uz ceļiem;

14.19. ierīkot lauksaimniecības dzīvnieku – ierobežotā platībā turētu savvaļas sugu dzīvnieku – audzētavas, kā arī iežogotas platības dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

14.20. atrasties ar ierīcēm metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektoriem) bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas;

14.21. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) īpaši aizsargājamos zālāju biotopus un meža lauces;

14.22. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

14.22.1. veikt jaunu ceļu būvniecību, kā arī ceļu, inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju atjaunošanu un pārbūvi, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

14.22.2. rīkot publiskus pasākumus brīvā dabā (arī nometnes, orientēšanās un citu veidu sporta un piedzīvojuma sacensības), izņemot pasākumus un nometnes, kas tiek organizētas šim nolūkam paredzētās un speciāli ierīkotās vietās;

14.22.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

14.22.4. īstenot ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai nepieciešamos pasākumus;

14.22.5. veikt arheoloģiskās un ģeoloģiskās izpētes darbus, kā arī cita veida izpētes darbus gruntī;

14.22.6. ierīkot medījamo dzīvnieku piebarošanas vietas, kā arī ievest un izgāzt dabas lieguma teritorijā lauksaimniecības un pārtikas produktus. Ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai un ir saņemts putnu sugu aizsardzības jomā sertificēta eksperta pozitīvs atzinums, pieļaujama automātisko barotavu izmantošana vietās, kur tas neapdraud dabisko biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu.

15. Dabas lieguma zonā zemes vienību sadalīšana atļauta tikai tad, ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas dabas tūrisma un tehniskās infrastruktūras būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.

16. Kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus, vispirms saglabājot resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

17. Sanitārā cirte atļauta tikai tad, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas egļu kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un par to ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

18. Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

19. Sausos kokus un kritalas šo noteikumu 18. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

20. Veicot galveno cirti mežaudzē, kurā valdošā koku suga ir baltalksnis, ievēro šādus nosacījumus:

20.1. saglabā citu vietējo sugu kokus un veido mistrotu mežaudzi;

20.2. mežaudzes šķērslaukumu nesamazina zem kritiskā šķērslaukuma, kas reizināts ar koeficientu 1,5, neskaitot sausus stāvošus kokus.

V. Sezonas liegums

21. Sezonas lieguma teritorija izveidota, lai nodrošinātu netraucētu galvenokārt plēsīgo putnu ligzdošanu.

22. Sezonas lieguma robežas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā.

23. Sezonas lieguma teritorijā no 1. februāra līdz 31. jūlijam aizliegta uzturēšanās un pārvietošanās, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī zinātnisko pētījumu veikšanu ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

24. Laikposmā no 1. augusta līdz 31. janvārim sezonas lieguma teritorijā ir spēkā regulējamā režīma zonas noteikumi, izņemot medības, kas ir aizliegtas no 1. februāra līdz 30. septembrim.

VI. Neitrālā zona

25. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniecisko darbību esošajās un plānotajās apdzīvotajās teritorijās (pagalmos, piemāju saimniecībās) un lauksaimniecībā izmantojamās teritorijās, kā arī lai nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

26. Neitrālajā zonā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 15 metru augstumu.

27. Viena nekustamā īpašuma robežās atļauta vienas vēja elektrostacijas uzstādīšana personiskajām vajadzībām.

VII. Dabas pieminekļi

28. Dabas liegumā ir dabas pieminekļi – aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā sausi koki un koku stumbeņi) un teritorija ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

29. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

29.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā vērtība;

29.2. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

29.3. mainīt vides apstākļus – ūdens un koka barošanās režīmu;

29.4. iznīcināt dabisko zemsedzi;

29.5. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību.

30. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

31. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, uzstādīt atsaites), saņemts kokkopja (arborista) pozitīvs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

32. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

VIII. Noslēguma jautājums

33. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumus Nr. 414 "Dabas lieguma "Zvārde" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 138. nr.; 2013, 198. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
1. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 477
Dabas lieguma "Zvārde" funkcionālo zonu un sezonas lieguma shēma

1. Funkcionālo zonu un sezonas lieguma robežas noteiktas Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92), kas noteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS 92 TM), par kartogrāfisko pamatu izmantojot ortofotokarti mērogā 1:10 000 un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus. Robežas noteiktas, par pamatu izmantojot kartogrāfisko materiālu (ortofotokarti), neveicot robežu instrumentālu uzmērīšanu apvidū. Līdz robežu instrumentālai uzmērīšanai apvidū pieļaujamas robežu novirzes izmantotās kartes mēroga noteiktības robežās atbilstoši dabā esošajām faktiskajām robežām.

2. Funkcionālo zonu un sezonas lieguma robežu ģeotelpiskie dati pieejami dabas datu pārvaldības sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
2. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 477
Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās izveidošanas un lietošanas kārtība

1. Informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu centrā.

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
3. pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 16. augusta
noteikumiem Nr. 477
Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki
(pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.
p.k.

Nosaukums latviešu valodā

Nosaukums latīņu valodā

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1.

Āra bērzs (kārpainais bērzs) Betula pendula (Betula verrucosa)

3,0

33

2.

Baltalksnis Alnus incana

1,6

25

3.

Blīgzna (pūpolvītols) Salix caprea

1,9

22

4.

Eiropas segliņš Euonymus europaeus

1,0

6

5.

Hibrīdais alksnis Alnus x pubescens

1,5

32

6.

Melnalksnis Alnus glutinosa

2,5

30

7.

Meža bumbiere Pyrus pyraster

1,5

13

8.

Meža ābele Malus sylvestris

1,5

14

9.

Parastā apse Populus tremula

3,5

35

10.

Parastā egle Picea abies

3,0

37

11.

Parastā goba Ulmus glabra

4,0

28

12.

Parastā ieva Padus avium

1,7

22

13.

Parastā (ogu) īve Taxus baccata

0,6

8

14.

Parastais kadiķis Juniperus communis

0,8

11

15.

Parastā kļava Acer platanoides

3,5

27

16.

Parastā liepa Tilia cordata

3,5

33

17.

Parastais osis Fraxinus excelsior

3,5

34

18.

Parastais ozols Quercus robur

4,0

32

19.

Parastais pīlādzis Sorbus aucuparia

1,5

21

20.

Parastā priede Pinus sylvestris

2,5

38

21.

Parastais skābardis Carpinus betulus

1,5

20

22.

Parastā vīksna Ulmus laevis

4,0

30

23.

Purva bērzs (pūkainais bērzs) Betula pubescens (Betula alba)

3,0

32

24.

Šķetra Salix pentandra

1,6

22

25.

Trauslais vītols Salix fragilis

4,0

II. Citzemju sugas

26.

Baltais vītols Salix alba

4,5

20

27.

Baltā robīnija Robinia pseudoacacia

1,9

20

28.

Balzama baltegle Abies balsamea

1,5

24

29.

Eiropas baltegle Abies alba

2,7

32

30.

Eiropas ciedrupriede Pinus cembra

1,6

22

31.

Eiropas lapegle Larix decidua

3,2

39

32.

Holandes liepa Tilia x europaea

2,8

26

33.

Kalnu kļava Acer pseudoplatanus

2,2

20

34.

Lēdebūra lapegle Larix ledebourii

3,0

34

35.

Krimas liepa Tilia x euchlora

1,9

20

36.

Lauku kļava Acer campestre

1,5

18

37.

Mandžūrijas riekstkoks Juglans mandshurica

1,6

18

38.

Melnā priede Pinus nigra

1,9

23

39.

Menzīsa duglāzija Pseudotsuga menziesii

2,4

30

40.

Papele Populus spp.

5,0

35

41.

Parastā zirgkastaņa Aesculus hippocastanum

3,0

23

42.

Eiropas dižskābardis Fagus sylvatica

3,8

30

43.

Pensilvānijas osis Fraxinus pennsylvanica

2,0

23

44.

Platlapu liepa Tilia platyphyllos

3,1

27

45.

Pelēkais riekstkoks Juglans cinerea

2,8

20

46.

Rietumu tūja Thuja occidentalis

1,5

16

47.

Saldais ķirsis Cerasus avium

1,6

12

48.

Sarkanais ozols Quercus rubra

1,9

27

49.

Sarkstošais vītols Salix x rubens

3,1

25

50.

Sibīrijas baltegle Abies sibirica

1,8

30

51.

Sibīrijas ciedrupriede Pinus sibirica

1,9

22

52.

Sudraba kļava Acer saccharinum

3,2

26

53.

Veimuta priede Pinus strobus

2,7

36

54.

Vienkrāsas baltegle Abies concolor

1,7

32

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 477Pieņemts: 16.08.2017.Stājas spēkā: 19.08.2017.Publicēts: "Latvijas Vēstnesis", 164 (5991), 18.08.2017. OP numurs: 2017/164.10
Saistītie dokumenti
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
292916
19.08.2017
87
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva