Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 416

Rīgā 2017. gada 18. jūlijā (prot. Nr. 36 16. §)
Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25. panta 1. un 17. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. veterinārās prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk – dalībvalstis) un dzīvnieku pievilināšanai paredzēta briežu dzimtas dzīvnieku urīna izmantošanas prasības;

1.2. briežu dzimtas dzīvnieku hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles kārtību.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 83)

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar hronisko novājēšanas slimību – briežu dzimtas dzīvniekam novēro hroniskās novājēšanas slimības raksturīgās klīniski patoloģiskās pazīmes (siekalošanos, novājēšanu, kustību traucējumus, sugai neraksturīgas pārmaiņas uzvedībā, nīkuļošanu vai neiroloģiskas pazīmes) vai dzīvnieks ir atrasts beigts vecuma, slimību, citu dzīvnieku uzbrukumu dēļ, vai notriekts transporta negadījumā uz autoceļa vai dzelzceļa, vai arī nokauts, nošauts un atzīts par pārtikai nederīgu;

2.2. patoloģiskā materiāla paraugs – galva vai galvas smadzenes, kas no nogalinātā briežu dzimtas dzīvnieka vai briežu dzimtas dzīvnieka līķa paņemtas hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumu laikā;

2.3. pilnvarotais veterinārārsts – praktizējošs veterinārārsts, ko Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests) pilnvarojis īstenot hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumus;

2.4. hroniskās novājēšanas slimības diagnoze – diagnoze, kas laboratoriski apstiprināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (turpmāk – regula Nr. 999/2001), X pielikuma C nodaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta "c" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām.

3. Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumus īsteno saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 6. pantā un III pielikuma A nodaļas III daļā noteikto kārtību.

4. Dienests:

4.1. veic regulas Nr. 999/2001 3. panta "e" apakšpunktā noteiktos dalībvalstu kompetentās iestādes pienākumus Latvijā;

4.2. izstrādā hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles programmu;

4.3. saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam, sniedz Eiropas Komisijai un citām dalībvalstīm informāciju par hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles programmas īstenošanu.

5. Ja ir apstiprināta hroniskās novājēšanas slimības diagnoze, dienests nekavējoties informē Eiropas Komisiju un citas dalībvalstis.

6. Zemkopības ministrija no kārtējā gada valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem sedz šādas ar hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumiem saistītās izmaksas:

6.1. pilnvarotajam veterinārārstam:

6.1.1. transporta izdevumus;

6.1.2. darba samaksu par vizīti un dokumentu noformēšanu, dzīvnieka klīnisko izmeklēšanu, dzīvnieka līķa daļēju sekciju, patoloģiskā materiāla parauga ņemšanu, iesaiņošanu un nosūtīšanu valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts);

6.2. institūtam – izmaksas, kas saistītas ar laboratoriskajiem izmeklējumiem.

II. Prasības briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanai starp Norvēģijas Karalisti un dalībvalstīm

7. Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs aizliegts ievest briežu dzimtas dzīvniekus no Norvēģijas Karalistes.

8. No Norvēģijas Karalistes briežu dzimtas dzīvniekus atļauts ievest:

8.1. Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajās teritorijās – uz kautuvi tūlītējai nokaušanai, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu par dzīvnieku ievešanu;

8.2. Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajās teritorijās – pārvietošanai tranzītā no Norvēģijas Karalistes un uz to, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu par dzīvnieku pārvietošanu cauri tās valstij.

9. Ziemeļbriežu ģints dzīvniekus atļauts pārvietot šādos gadījumos:

9.1. starp Norvēģijas Karalistes un šo noteikumu pielikumā minētajām Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām – sezonālai ganīšanai, ja Zviedrijas Karalistes kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu par dzīvnieku pārvietošanu;

9.2. no Norvēģijas Karalistes uz šo noteikumu pielikumā minētajām Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām – sacensībām vai citiem pasākumiem ar dzīvnieku piedalīšanos, ja par katra dzīvnieku sūtījuma pārvietošanu Zviedrijas Karalistes kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu;

9.3. no Norvēģijas Karalistes uz šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas administratīvajām teritorijām – sezonālai ganīšanai;

9.4. no Somijas Republikas administratīvās teritorijas uz teritoriju, kas atrodas starp Norvēģijas Karalistes un Somijas Republikas robežu un Norvēģijas Karalistes un Somijas Republikas ziemeļbriežu žogu, – sezonālai ganīšanai.

10. No šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām aizliegts izvest briežu dzimtas dzīvniekus, izņemot šo noteikumu 11. punktā minētos gadījumus.

11. No šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām briežu dzimtas dzīvniekus atļauts izvest šādos gadījumos:

11.1. no šo noteikumu pielikumā minētajām Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām uz Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pārējo administratīvo teritoriju – uz kautuvi tūlītējai nokaušanai, ja attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu par dzīvnieku pārvietošanu;

11.2. no šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas administratīvajām teritorijām uz Zviedrijas Karalistes administratīvo teritoriju – uz kautuvi tūlītējai nokaušanai;

11.3. no šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas administratīvajām teritorijām uz Somijas Republikas pārējo administratīvo teritoriju – uz kautuvi tūlītējai nokaušanai, ja Somijas Republikas kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu par dzīvnieku pārvietošanu;

11.4. no šo noteikumu pielikumā minētajām Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajām teritorijām uz Norvēģijas Karalistes administratīvo teritoriju, ja Norvēģijas Karalistes kompetentā iestāde ir sniegusi rakstisku piekrišanu.

II.1 Prasības dzīvnieku pievilināšanai paredzētā briežu dzimtas dzīvnieku urīna izmantošanai

(Nodaļa MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

11.1 Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs aizliegts ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu no valsts, kas nav dalībvalsts.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

11.2 Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs aizliegts ievest dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu, kas iegūts no Norvēģijā dzimušajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

11.3 Latvijas Republikā un citās dalībvalstīs aizliegts ražot, laist tirgū un izmantot dzīvnieku pievilināšanai paredzētu briežu dzimtas dzīvnieku urīnu, kas iegūts no šo noteikumu pielikumā minētajā Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvajā teritorijā dzimušajiem briežu dzimtas dzīvniekiem.

(MK 13.02.2018. noteikumu Nr. 83 redakcijā)

III. Hroniskās novājēšanas slimības uzraudzības un kontroles pasākumi

12. Ja ir aizdomas par savvaļas briežu dzimtas dzīvnieka inficēšanos ar hronisko novājēšanas slimību, jebkura persona vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos), par to informē Valsts meža dienestu.

13. Valsta meža dienests vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētās informācijas saņemšanas informē attiecīgo dienesta teritoriālo struktūrvienību un, ja nepieciešams, izsniedz medību tiesību lietotājam medību atļauju nomedīt savvaļas briežu dzimtas dzīvnieku, par kuru ir aizdomas, ka tas inficējies ar hronisko novājēšanas slimību.

14. Dienesta teritoriālā struktūrvienība, saņemot informāciju, ka ir aizdomas par dzīvnieka inficēšanos ar hronisko novājēšanas slimību, nekavējoties to paziņo pilnvarotajam veterinārārstam vai dienesta inspektoram, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos).

15. Pilnvarotais veterinārārsts vai dienesta inspektors paņem no briežu dzimtas dzīvnieka patoloģiskā materiāla paraugu un nosūta to laboratoriskai izmeklēšanai uz institūtu hroniskās novājēšanas slimības diagnozes noteikšanai.

16. Ja pastāv aizdomas par briežu dzimtas dzīvnieka inficēšanos ar hronisko novājēšanas slimību savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā, kurā tur savvaļas medījamos vai nemedījamos briežu dzimtas dzīvniekus, briežu dzimtas dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

16.1. vienas dienas laikā, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos), par to informē praktizējošo veterinārārstu vai dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību;

16.2. ja nepieciešams, nogalina briežu dzimtas dzīvnieku, ievērojot pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta inspektora norādījumus;

16.3. briežu dzimtas dzīvniekus pārvieto saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 12. panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

17. Ja šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētais praktizējošais veterinārārsts nav pilnvarots īstenot transmisīvās sūkļveida encefalopātijas uzraudzības un kontroles pasākumus, viņš pēc šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas nekavējoties, izmantojot jebkuru saziņas veidu (rakstveidā, elektroniski vai mutvārdos), par to informē dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.

18. Nogalināto briežu dzimtas dzīvnieku vai briežu dzimtas dzīvnieka līķi (visas ķermeņa daļas, tostarp jēlādu un ādu), kam noteikta hroniskās novājēšanas slimības diagnoze, likvidē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), 12. pantā noteiktajām prasībām kā pirmās kategorijas materiālu.

19. Institūts saņemto:

19.1. patoloģiskā materiāla paraugu laboratoriski izmeklē saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3. punktā vai – ja iegūto pozitīvo izmeklējumu rezultātu apstiprina laboratoriski saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta "c" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām – 4. punktā noteiktajām prasībām;

19.2. daļu patoloģiskā materiāla paraugu saglabā svaigā vai saldētā veidā, kamēr nav saņemts negatīvs laboratorisko izmeklējumu rezultāts, gadījumam, ja būs nepieciešams biotests.

20. Ja institūts laboratoriski izmeklē patoloģiskā materiāla paraugu saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā noteiktajām prasībām, bet nevar apstiprināt iegūto pozitīvo izmeklējumu rezultātu laboratoriski saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3. punkta 3.2. apakšpunkta "c" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunktā noteiktajām prasībām, tad patoloģiskā materiāla paraugu nosūta Eiropas references laboratorijai hroniskās novājēšanas slimības diagnozes noteikšanai.

21. Institūts patoloģiskā materiāla parauga laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus nosūta:

21.1. dienestam un tā attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai saskaņā ar normatīvo aktu par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija dienestam, – elektroniski;

21.2. Lauksaimniecības datu centram (turpmāk – datu centrs) – elektroniski, ja nebrīvē turētie savvaļas medījamie un nemedījamie briežu dzimtas dzīvnieki ir reģistrēti datu centra datubāzē;

21.3. personai, kas iesūtījusi paraugu, – rakstveidā.

22. Institūts laboratorisko izmeklējumu rezultātus glabā elektroniski vai papīra formā vismaz septiņus gadus saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 III pielikuma B nodaļas III daļas 2. punktā noteiktajām prasībām.

23. Apstiprinoties hroniskās novājēšanas slimības diagnozei, apkarošanas pasākumus īsteno saskaņā ar regulas Nr. 999/2001 13. pantā noteiktajām prasībām.

IV. Noslēguma jautājums

24. Šo noteikumu II nodaļā noteiktos pasākumus piemēro līdz 2020. gada 31. decembrim.

(Grozīts ar MK 13.02.2018. noteikumiem Nr. 83)

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
Pielikums
Ministru kabineta
2017. gada 18. jūlija
noteikumiem Nr. 416
Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes administratīvās teritorijas, kurās noteikti briežu dzimtas dzīvnieku pārvietošanas nosacījumi
1. Somijas Republika
Teritorija, kas atrodas starp Norvēģijas Karalistes un Somijas Republikas robežu un Norvēģijas Karalistes un Somijas Republikas ziemeļbriežu žogu
2. Zviedrijas Karaliste
2.1. Norbotenas apvidus

2.2. Vesterbotenas apvidus

2.3. Jemtlandes apvidus

2.4. Vesternorlandes apvidus

2.5. Elvdālenas (Älvdalen) pašvaldības Dālarnas apvidus

2.6. Nūrdanstīgas, Hudiksvallas un Sēderhamnas pašvaldības Jēvleborjas (Gävleborg) apvidus

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 416Pieņemts: 18.07.2017.Stājas spēkā: 21.07.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 143 (5970), 20.07.2017. OP numurs: 2017/143.8
Dokumenta valoda:
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
292340
{"selected":{"value":"16.02.2018","content":"<font class='s-1'>16.02.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.02.2018","iso_value":"2018\/02\/16","content":"<font class='s-1'>16.02.2018.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"21.07.2017","iso_value":"2017\/07\/21","content":"<font class='s-1'>21.07.2017.-15.02.2018.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
16.02.2018
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva