Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā

Izdarīt Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 82., 205. nr.; 2012, 189., 203. nr.; 2014, 108. nr.; 2016, 223. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 5. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Zvēresta došanas un zemessargu savstarpējo attiecību kārtību, Zemessardzes dienesta izpildes kārtību un vienību (apakšvienību) iekšējo kārtību nosaka aizsardzības ministrs."

2. Papildināt 7. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Rezerves karavīram, iestājoties Zemessardzē, zemessarga izdienā ieskaita dienesta laiku aktīvajā dienestā."

3. 14. panta ceturtajā daļā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, nonāvēšanu aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšanu aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;";

papildināt daļu ar 3.1 un 3.2 punktu šādā redakcijā:

"31) kura sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aiz neuzmanības, izņemot šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu, ja sodāmība nav noņemta vai nav dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;

32) kura par šīs daļas 3. punktā minēto noziedzīgo nodarījumu notiesāta, atbrīvojot no soda, vai kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata."

4. Izteikt 15. panta tekstu šādā redakcijā:

"Zemessardzē dienošo profesionālā dienesta karavīru un zemessargu dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu, izņemot augstāko virsnieku amatus, kā arī Zemessardzes vienību štatus un materiāltehnisko līdzekļu sarakstu apstiprina Nacionālo bruņoto spēku komandieris aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā. Zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets."

5. Izteikt 17.1 panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Zemessargs, pildot karavīra amata pienākumus, papildus likumā noteiktajai zemessarga apgādei un sociālajām garantijām ir tiesīgs saņemt algu atbilstoši amatam noteiktajai dienesta pakāpei, zemessarga izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai, apmaksātu ikgadējo atvaļinājumu - 30 kalendāra dienas, neieskaitot svētku dienas, atvaļinājuma pabalstu līdz 50 procentiem no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, kā arī karavīram noteikto speciālo piemaksu par tādu dienesta uzdevumu izpildi, kas saistīti ar paaugstinātu risku veselībai (dzīvībai), pildot nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas un improvizēto spridzināšanas ierīču neitralizēšanas speciālista vai sapiera (atmīnētāja, mīnētāja, spridzinātāja) amata pienākumus. Uz zemessargu attiecas karavīram noteiktās tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, atvaļinājumu bērna kopšanai un atvaļinājumu bērna tēvam. Par dienām, kad zemessargs pilda karavīra amata pienākumus, viņš nesaņem uzturdevu vai tās kompensāciju."

6. Papildināt 18. panta otro daļu pēc vārdiem "vai Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks" ar vārdiem "vai viņa vietnieks".

7. Aizstāt 20. panta 2. punktā vārdus "militāro reglamentu" ar vārdiem "reglamentu un citu normatīvo aktu".

8. Papildināt IV nodaļu ar 22.1 pantu šādā redakcijā:

"22.1 pants. Zemessarga tiesības sniegt paplašināto pirmo palīdzību

(1) Zemessargs, kurš apguvis paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgs sniegt paplašināto pirmo palīdzību, izmantojot Ministru kabineta apstiprinātajā sarakstā iekļauto aprīkojumu, medicīniskos materiālus un medikamentus.

(2) Ministru kabinets nosaka zemessargu paplašinātās pirmās palīdzības mācību kursa programmu, kārtību, kādā nodrošināma apmācība paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanā, un kārtību, kādā ārvalstīs apgūtu mācību kursu atzīst Latvijas Republikā, kā arī paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanai paredzētā aprīkojuma, medicīnisko materiālu un medikamentu uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtību."

9. Izteikt 23. panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) virsnieku sastāvam:

a) jaunākajiem virsniekiem: leitnants, virsleitnants, kapteinis,

b) vecākajiem virsniekiem: majors, pulkvežleitnants, pulkvedis,

c) augstākajiem virsniekiem: brigādes ģenerālis, ģenerālmajors, ģenerālleitnants."

10. 24. pantā:

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) virsnieku dienesta pakāpes, izņemot leitnanta dienesta pakāpi, - Militārā dienesta likumā karavīriem noteiktajā kārtībā;";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Zemessargam miera laikā dienesta pakāpes piešķir secīgi un saskaņā ar nosacījumiem, kādi Militārā dienesta likumā noteikti karavīru dienesta pakāpju piešķiršanai, izņemot šādas dienesta pakāpes:

1) vecākais zemessargs - zemessargam ne agrāk kā pēc viena gada nodienēšanas Zemessardzē;

2) leitnants - zemessargam, ja iegūta vismaz vidējā izglītība un ir sekmīgi pabeigts Zemessardzes vada komandieru kurss.";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(5¹) Virsleitnanta dienesta pakāpi leitnantam var piešķirt pēc triju gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē, ja amatā paredzēta augstāka dienesta pakāpe un leitnants ieguvis augstāko izglītību un sekmīgi absolvējis virsnieka pamatkursu militārās izglītības iestādē."

11. Izteikt 29. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja līgumu par dienestu Zemessardzē izbeidz pirms termiņa (izņemot gadījumu, kad minēto līgumu izbeidz veselības stāvokļa dēļ), zemessargs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli nenodienētajam laikam kompensē attiecīgo izdevumu daļu par viņa militāro sagatavošanu [ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, sniedzot palīdzību Latvijai, segusi ārvalsts], kā arī aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā atdod viņam izsniegtos materiāltehniskos līdzekļus (ekipējumu, aprīkojumu un citus līdzekļus) un formas tērpu vai atlīdzina to vērtību. Persona neatlīdzina izdevumu daļu par tās militāro sagatavošanu [ieskaitot ārvalstu izglītības iestādēs (kursos) radušos mācību izdevumus, kurus, sniedzot palīdzību Latvijai, segusi ārvalsts], ja viena mēneša laikā pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas persona noslēdz līgumu par profesionālo dienestu."

12. 34. pantā:

papildināt desmito daļu ar vārdiem "un attiecīgo mēnešalgas kategoriju";

papildināt pantu ar četrpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(14) Ja zemessargs sekmīgi piedalījies Zemessardzes uzdevumu izpildē un apmācību procesā vairāk par 30 dienām gadā, viņam kalendāra gada beigās var izmaksāt pabalstu atbilstoši zemessarga dienesta pakāpei, nepārsniedzot karavīra bāzes mēnešalgas apmēru."

13. Aizstāt 35. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus "un izdienai" ar vārdiem "izdienai un attiecīgajai mēnešalgas kategorijai".

14. 36. pantā:

papildināt pirmo daļu, otrās daļas 1. punktu un trešās daļas 1. punktu pēc vārdiem "saskaņā ar izdienu" ar vārdiem "un attiecīgo mēnešalgas kategoriju";

aizstāt piektajā daļā vārdus "atbilstoši zemessarga amatam un izdienai" ar skaitli un vārdiem "100 000 euro apmērā";

aizstāt sestajā daļā vārdus "un izdienu" ar vārdiem "izdienu un attiecīgo mēnešalgas kategoriju".

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"11. Šā likuma 22.1 pants stājas spēkā 2017. gada 2. oktobrī.

12. Grozījums šā likuma 15. pantā par zemessargu augstāko virsnieku dienesta pakāpēm atbilstošo amatu saraksta apstiprināšanu Ministru kabinetā stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī. Līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinets izdod tam atbilstošus noteikumus.

13. Šā likuma 24. panta otrās daļas 1. punktā un piektajā daļā paredzētie nosacījumi leitnanta dienesta pakāpes saņemšanai attiecināmi arī uz zemessargiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību un sekmīgi pabeiguši Zemessardzes vada komandieru pienākumu izpildītāju kursu pirms šo nosacījumu spēkā stāšanās dienas.

14. Šā likuma 34. panta četrpadsmitā daļa stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 22. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 5. jūlijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 22.06.2017.Stājas spēkā: 19.07.2017.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 132, 05.07.2017. OP numurs: 2017/132.11
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
292031
19.07.2017
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva