1. Noteikumi nosaka civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību veidus un organizēšanas kārtību.

2. Noteikumi nav piemērojami Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku mācībām, kas tiek organizētas saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas apstiprināto mācību norises metodoloģiju, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku kompetencē esošām mācībām, kas saistītas ar naftas, naftas produktu un citu bīstamu vielu noplūdes likvidēšanu jūrā un jūras transporta avārijas darbiem.

3. Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācības (turpmāk – mācības) iedala:

3.1. pēc līmeņiem:

3.1.1. vietēja līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību vietēja mēroga katastrofai;

3.1.2. reģionāla līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību reģionāla mēroga katastrofai;

3.1.3. valsts līmeņa mācības, kurās pārbauda gatavību valsts mēroga katastrofai;

3.1.4. starptautiska līmeņa mācības, kurās pārbauda vairāku valstu mācību dalībnieku rīcības koordināciju un sadarbību katastrofu pārvaldīšanā;

3.2. pēc norises veida un mērķiem:

3.2.1. teorētiskās mācības – diskusijveida mācības, lai pārbaudītu teorētiskās zināšanas, sadarbības iespējas starp iesaistītajiem mācību dalībniekiem, kā arī izvērtētu to prasmi novērtēt situāciju un pieņemt lēmumus;

3.2.2. praktiskās mācības – mācības ar apdraudējuma imitāciju, personāla un tehnikas iesaistīšanu, lai pārbaudītu iesaistīto mācību dalībnieku koordinētu rīcību civilās aizsardzības sistēmas uzdevumu izpildē;

3.2.3. kompleksās mācības – mācības, kas apvieno teorētisko un praktisko mācību sadaļu.

4. Mācības plāno un rīko valsts un pašvaldības institūcijas, kā arī juridiskās personas, kas var rīkot arī starpinstitūciju mācības, iesaistot citu valsts un pašvaldības institūciju un juridisko personu pārstāvjus.

5. Starptautiskās mācības organizē atbilstoši attiecīgo starptautisko organizāciju programmām, ievērojot šajos noteikumos minēto mācību organizēšanas kārtību, ja tā nav pretrunā ar starptautisko organizāciju noteiktajām prasībām un kārtību.

6. Latvijas valsts un pašvaldības institūcijas, kā arī juridiskās personas piedalās starptautiskajās mācībās, pamatojoties uz ielūgumiem.

7. Valsts līmeņa mācības vai reģionālā līmeņa mācības rīko ne retāk kā reizi četros gados.

8. Valsts un reģionālā līmeņa mācības vada ar Ministru prezidenta rīkojumu norīkots mācību vadītājs.

9. Vietējā līmeņa mācības vada valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājs vai juridiskā persona vai ar viņu rīkojumu norīkots mācību vadītājs.

10. Mācību vadītājam ir tiesības iesaistīt valsts, pašvaldības institūciju vai juridiskās personas pārstāvjus mācību plānošanas grupā, kā arī norīkot mācību plānošanas grupas vadītāju.

11. Mācību vadītāja uzdevumi:

11.1. uzaicināt uz mācībām mācību dalībniekus;

11.2. organizēt un vadīt mācību plānošanas sanāksmes;

11.3. izveidot mācību plānošanas grupu;

11.4. organizēt mācību dalībnieku iepazīstināšanu ar drošības prasībām mācību laikā;

11.5. vadīt mācību norisi.

12. Par mācību plānošanas grupas uzdevumu izpildi atbild mācību plānošanas grupas vadītājs.

13. Mācību plānošanas grupas uzdevumi:

13.1. izstrādāt mācību programmu (1. pielikums), ņemot vērā iespējamos apdraudējumus un civilās aizsardzības plānos noteiktos pasākumus vai rīcību katastrofas gadījumā;

13.2. pamatojoties uz mācību programmu, izstrādāt mācību sagatavošanas un norises plānu (2. pielikums);

13.3. izstrādāt sabiedrības informēšanas norādījumus un iekļaut tajos informācijas sniegšanas laiku, sabiedrībai sniedzamo informāciju par mācībām un norādi par personu, kas atbild par informācijas sniegšanu;

13.4. plānot drošības pasākumus mācību norisei;

13.5. sagatavot pārskatu par mācībām;

13.6. izstrādāt ieteikumus mācību laikā konstatēto trūkumu novēršanai un civilās aizsardzības pasākumu pilnveidošanai un sagatavot mācību novērtējumu (3. pielikums).

14. Lai nodrošinātu mācību sagatavošanu un norisi un izstrādātu attiecīgo mācību dokumentāciju, mācību vadītājs organizē šādas plānošanas sanāksmes:

14.1. sākotnējo plānošanas sanāksmi, kurā nosaka mācību mērķus, uzdevumus un uzdod mācību plānošanas grupai izstrādāt mācību programmu;

14.2. pamatplānošanas sanāksmi, kurā saskaņo mācību sagatavošanai un norisei nepieciešamos pasākumus un uzdod plānošanas grupai izstrādāt mācību sagatavošanas un norises plānu;

14.3. noslēguma plānošanas sanāksmi, kurā sadarbībā ar mācību plānošanas grupas locekļiem un pieaicinātajiem mācību dalībnieku pārstāvjiem saskaņo mācību sagatavošanas un norises plānu.

15. Mācību vadītājs, pamatojoties uz mācību dalībnieku priekšlikumiem, mācību norises nodrošināšanai uzaicina:

15.1. kontrolierus, kuri aktivizē mācībās iepriekš plānoto situāciju aprakstu (mācību scenārijs) un nodrošina mācību dalībniekus ar informāciju par mācību scenārijā paredzētajiem notikumiem (ievadi), kā arī kontrolē drošības prasību ievērošanu mācību laikā;

15.2. novērtētājus, kuri novērtē mācību norisi un par mācību laikā veiktajiem novērojumiem un konstatētajiem trūkumiem iesniedz mācību plānošanas grupas vadītājam mācību novērtējumu, tai skaitā priekšlikumus konstatēto trūkumu novēršanai un mācību pilnveidošanai.

16. Mācībās var uzaicināt novērotājus, kuri novēro mācību norisi.

17. Mācību vadītājs saskaņoto un apstiprināto mācību programmu mācību dalībniekiem nosūta ne vēlāk kā 30 dienas pirms mācību sākuma.

18. Mācību plānošanas grupa mācību rezultātus noformē pārskata veidā. Minētais pārskats sastāv no kopsavilkuma par mācību norisi, secinājumiem un priekšlikumiem. Mācību pārskatam pievieno mācību novērtējumu, kurā ir apkopota mācību novērtētāju sniegtā informācija.

19. 30 dienu laikā pēc mācību noslēguma mācību vadītāja parakstītu mācību pārskatu iesniedz valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī juridiskajām personām, kas piedalījās mācībās.

20. Valsts līmeņa, reģionālā līmeņa, kā arī starptautiskā līmeņa mācību sagatavošanas un nodrošināšanas izmaksas iekļauj kopējā ministrijas pieprasījumā, sagatavojot un izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

21. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 22. septembra noteikumus Nr. 772 "Noteikumi par civilās aizsardzības mācību veidiem un organizēšanas kārtību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 150. nr.; 2009, 69. nr.).