Ministru kabineta noteikumi Nr. 223
Rīgā 2017. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 21 26.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2015.
gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai
lauksaimniecībā"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku
attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos
Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas
kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas
Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.) šādus
grozījumus:
1. Izteikt 2. punktu šādā redakcijā:
"2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku
attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes
pilnveidošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā
piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu
iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi
materiālajos aktīvos"."
2. Aizstāt 3. punktā skaitli un vārdu "2016. gadam"
ar skaitli un vārdu "2017. gadam".
3. Svītrot 15.2.1. apakšpunktu.
4. Izteikt 15.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.2.3. investīciju kreditēšanas programmām, izņemot
aizdevumus, kas piešķirti, īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa
investīciju kreditēšanas programmu;".
5. Izteikt 18.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"18.12. par šo noteikumu 13.1.6. apakšpunktā minēto
atbalstu - šķirnes organizācijas apliecinātu sarakstu ar tādu
dzīvnieku identifikācijas numuriem, kas ierakstīti ciltsgrāmatā,
aizstāti vai atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatā."
6. Izteikt 25.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"25.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju
sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai
valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu
institūcija Altum", vai akciju sabiedrība "Attīstības
finanšu institūcija" un kas saistīti ar investīciju
kreditēšanas programmām, izņemot aizdevumus, kas piešķirti,
īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas
programmu;".
7. Aizstāt 43.1. apakšpunktā vārdus "kapitālajam
remontam" ar vārdu "pārbūvei".
8. Izteikt 43.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.3. biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma
iegādei;".
9. Izteikt 44.1. un 44.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2.,
3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16.,
17., 18., 19. un 20. punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 21., 22. un 23.
punktā minētos pētījumus."
10. Papildināt 45. punktu ar 45.9. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"45.9. ir kapitālsabiedrība, kas īsteno vidējās
profesionālās izglītības programmu dārzkopības, dārzkopības
tehniķa un parka dārznieka profesijas apguvei."
11. Aizstāt 49. punktā skaitli un vārdu "15.
aprīlim" ar skaitli un vārdu "5. maijam".
12. Papildināt V nodaļu ar 52.1 punktu šādā
redakcijā:
"52.1 Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma
atbalsta saņēmējs sniedz informāciju par pētījuma izpildes gaitu
(starprezultātiem)."
13. Izteikt 1. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:
"2. daļa
Provizoriskā
kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā
|
Nr.
p.k.
|
Izdevumu pozīcija
|
Cena vai vērtība (ar
pievienotās vērtības nodokli), euro
|
Piešķirtā kredīta (finanšu
līzinga) līguma numurs, gads
|
Provizoriskā kredītprocentu
(finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā
|
Provizoriskā maksājamā
kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta
periodā, euro
|
|
ar pievienotās vērtības
nodokli, euro
|
bez pievienotās vērtības
nodokļa, euro
|
|
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
|
Būves |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
|
Lauksaimniecības traktortehnika |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
| Vaislas lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar šo
noteikumu 13.1.2. apakšpunktu* |
|
|
|
|
|
| Vaislas lauksaimniecības dzīvnieki saskaņā ar šo
noteikumu 13.1.6. apakšpunktu* |
|
|
|
|
|
| Lauksaimniecībā izmantojamā zeme |
|
|
|
|
|
| Ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemeņu)
stādu iegāde, stādījumu balstu sistēmas iegāde un
uzstādīšana, žogu un žogu balstu iegāde un ierīkošana |
|
|
|
|
|
| Pavisam kopā |
|
|
|
|
"
|
14. Izteikt 3. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:
"2. daļa
Provizoriskā
kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā
|
Nr.
p.k.
|
Izdevumu pozīcija
|
Cena vai vērtība (ar
pievienotās vērtības nodokli), euro
|
Piešķirtā kredīta (finanšu
līzinga) līguma numurs, gads
|
Provizoriskā kredītprocentu
(finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā
|
Provizoriskā maksājamā
kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta
periodā, euro
|
|
ar pievienotās vērtības
nodokli, euro
|
bez pievienotās vērtības
nodokļa, euro
|
|
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
| Kravas
autotransports, autocisternas, piekabes, puspiekabes un
iekrāvēji |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
|
Būves |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
| Pavisam kopā |
|
|
|
|
"
|
15. Izteikt 5. pielikuma 2. daļu šādā redakcijā:
"2. daļa
Provizoriskā
kredītprocentu maksājumu summa kārtējā atbalsta periodā
|
Nr.
p.k.
|
Izdevumu pozīcija
|
Cena vai vērtība (ar
pievienotās vērtības nodokli), euro
|
Piešķirtā kredīta (finanšu
līzinga) līguma numurs, gads
|
Provizoriskā kredītprocentu
(finanšu līzinga) likme kārtējā atbalsta periodā
|
Provizoriskā maksājamā
kredītprocentu (finanšu līzinga) summa kārtējā atbalsta
periodā, euro
|
|
ar pievienotās vērtības
nodokli, euro
|
bez pievienotās vērtības
nodokļa, euro
|
|
Tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
| Kravas
autotransports, piekabes un puspiekabes |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
|
Būves |
| 1. |
|
|
|
|
|
|
| 2. |
|
|
|
|
|
|
| 3. |
|
|
|
|
|
|
| Kopā |
|
|
|
|
|
| Pavisam kopā |
|
|
|
|
"
|
16. Izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecībā
izmantojamie zinātnes pētījumi
|
Nr.
p.k.
|
Nosaukums
|
Darba uzdevumi
|
Finansējums (euro)
|
Izpildītājs
|
Zemkopības ministrijas
atbildīgais departaments
|
| 1. |
Minerālmēslu maksimālo normu
noteikšana kultūraugiem |
1. Veikt lauka izmēģinājumus ar astoņiem slāpekļa mēslojuma
variantiem ziemas kviešu un ziemas rapša tradicionālās un
minimālās augsnes apstrādes variantos pēc dažādiem
priekšaugiem. Kopā 56 varianti četros atkārtojumos.
2. Noteikt augsnes agroķīmiskos rādītājus, slāpekļa
dinamiku augsnē veģetācijas periodā trijos dažādos dziļumos
un augu slimību izplatību.
3. Noteikt katra varianta graudu un sēklu ražu, ražas
struktūru, kvalitatīvos rādītājus, pamatprodukcijas un
blakusprodukcijas ķīmisko sastāvu un aprēķināt barības
vielu iznesi un bilanci.
4. Veikt variantu agroekonomisko izvērtējumu
|
42 500
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 2. |
Minimālās augsnes apstrādes
ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas
sējumos |
Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai
bezmaiņas un minimālas augu rotācijas sējumos skaidrotu
bezapvēršanas augsnes apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību
un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu
attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti
salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju
periodā no aprīļa līdz oktobrim:
1) izvērtēt augu augšanas un attīstības rādītājus
veģetācijas periodā no aprīļa līdz augustam;
2) noteikt nozīmīgākos augsnes fizikālos un agroķīmiskos
rādītājus (tostarp augsnes oglekļa saturu) periodā no maija
līdz septembrim;
3) noteikt nezāļu spektra izmaiņas ilgtermiņā;
4) noteikt labību lapu slimību izplatību un to ietekmi
uz drošu un nekaitīgu pārtikas produktu ražošanas izejvielu
ieguvi periodā no maija līdz septembrim;
5) noteikt iegūtās ražas lielumu un tās kvalitāti
periodā no augusta līdz septembrim;
6) izvērtēt jauno tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus,
kā arī sniegt priekšlikumus par šādu tehnoloģiju
izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā
periodā no septembra līdz novembrim
|
35 572
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 3. |
Graudaugu un rapša šķirņu
izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas
agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās
īpašības |
1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu, miežu,
rudzu, tritikāles) sējumos atkarībā no šķirnes.
2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasaras kviešu un
miežu sējumos atkarībā no šķirnes.
3. Novērtēt rapša stublāju vēža, baltās puves un
tumšplankumainības izplatību atkarībā no šķirnes
|
8964
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 4. |
Pākšaugi - alternatīva sojas
izmantošanai proteīnbagātas spēkbarības ražošanā: audzēšanas
agrotehniskais un ekonomiskais pamatojums Latvijas
apstākļos |
1. Iegūt datus par dažādu pākšaugu slimību izplatību un
ietekmi uz ražību Latvijas apstākļos.
2. Iegūt datus par agrotehnisko pasākumu nozīmi
kvalitatīvas pākšaugu (zirņu, vīķu, lauka pupu, lupīnas)
ražas ieguvē.
3. Veikt kvalitatīvo un ekonomisko izvērtējumu proteīna
ražai no Latvijā audzētajiem pākšaugiem salīdzinājumā ar
importēto vai Latvijā audzēto soju.
4. Noteikt nozīmīgāko proteīnaugu barības vērtību un
iespēju tos iekļaut pilnvērtīgas barības maisījumos
slaucamo govju, kazu un cūku barības devās.
5. Izstrādāt optimizētas barības devas dažādām dzīvnieku
grupām ražošanas apstākļos.
6. Izvērtēt dažādu proteīnaugu ietekmi uz lopkopības
produktu (piena, gaļas) kvalitātes rādītājiem.
7. Sagatavot dažādu pākšaugu sugu audzēšanas tehnoloģiju
ekonomisko pamatojumu.
8. Sagatavot informatīvu bukletu (brošūru) par zirņu,
pupu un lupīnas nozīmi un izēdināšanas iespējām dažādu sugu
lauksaimniecības dzīvniekiem Latvijas saimniecībās.
9. Organizēt semināru-diskusiju lauksaimniekiem par
pākšaugu audzēšanas un izmantošanas praksi.
10. Noteikt augu virszemes un sakņu biomasu (sausnu),
kas paliek uz lauka un augsnē pēc sēklu ražas
novākšanas
|
53 916
|
Agroresursu un ekonomikas
institūts
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 5. |
Dažādu šķirņu aitu un to
krustojumu piemērotība kvalitatīvu liemeņu un jēra gaļas
ieguvei |
1. Atkārtota iepriekšējo pētījumu gados izmantoto šķirņu un
to krustojumu jēru (piemēram, Latvijas tumšgalves, Vācijas
merino vietējās, Sufolkas, Dorperas, Šarolē un
Il-de-Franc šķirnes, izņemot ekstensīvās šķirnes)
nobarošanas efektivitātes novērtēšana kontrolnobarošanā un
šķirnes aitu audzētāju saimniecībās, ietverot arī
nobarošanu ganībās.
2. Kontrolnobarošanā (stacijā) veikt jēru dzīvmasas
kontroli, ultraskaņas mērījumus muskuļaudu un taukaudu
attīstības novērtēšanai pirms kaušanas, analizēt un
salīdzināt iegūtās gaļas ķīmisko sastāvu, veikt izmantotās
barības uzskaiti un barības izmaksu kalkulāciju, novērtēt
jēru liemeņus un to daļas.
3. Šķirnes aitu audzētāju saimniecībās veikt pētījumā
izmantoto šķirņu un krustojumu jēru svēršanu, aprēķināt
dzīvmasas pieaugumu, veikt ultraskaņas mērījumus muskuļaudu
un taukaudu attīstības novērtēšanai (atbilstoši ciltsdarba
programmas prasībām aitkopībā).
4. Veikt iegūto datu apstrādi un iegūto rezultātu
analīzi.
5. Informēt aitu audzētājus par pētījuma gaitā
iegūtajiem rezultātiem
|
42 686
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 6. |
Augu daudzveidība un nezāles
(PRODIVA) |
1. Turpināt pētīt nezāļu dinamiku bioloģiskās
saimniekošanas sistēmas stacionāros, eksperimentālos un
ražojošos laukos un apkopot projekta periodā iegūtos
rezultātus, kas būs pamats ieteikumu (par nezāļu
ierobežošanas efektīvākajām agrotehniskajām metodēm)
izstrādei praktiķiem.
2. Turpināt lauka izmēģinājumus, lai izvērtētu, kāda ir
miežu un auzu šķirņu konkurētspēja ar nezālēm, audzējot
attiecīgās miežu un auzu šķirnes tīrsējā un šķirņu
maisījumos. Apkopot triju gadu periodā veikto izmēģinājumu
datus, izveidot datubāzi rekomendāciju izstrādei
praktiķiem, kuri strādā pēc bioloģiskās saimniekošanas
principiem.
3. Veikt visu izmēģinājumos iekļauto šķirņu izvērstu
salīdzināšanu, lai kopā ar sadarbības partneriem izveidotu
kopēju katalogu ar vasarāju labību šķirnēm, kas sekmīgi
konkurē ar nezālēm.
4. Ierīkot un kopt izmēģinājumu lauku ar pasēju
vasarājos, lai noteiktu dažādu pasējas augu sugu
efektivitāti nezāļu ierobežošanā
|
16 000
|
Agroresursu un ekonomikas
institūts
|
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 7. |
Augkopības sistēmas ieviešana
dārzeņu audzēšanā, uzlabojot augsnes bioloģisko resursu
izmantošanu un aizsardzību ar sedzējaugu izmantošanu
(AGRO-ECOLOGICAL SERVICE CROPS (ASC)) |
1. Komunicēt ar SOILVEG projekta vadītāju un
konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes, lai varētu sekmīgi
ieviest projektu. Organizēt projekta sanāksmi, kas plānota
Latvijā 2017. gada jūnijā.
2. Veidot literatūras apkopojumu par sedzējaugu ietekmi
uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu
kultūraugiem, SEG emisijas samazināšanu un ilgtspējīgu
lauksaimniecību.
3. Veikt izmēģinājuma plānošanu un uzskaiti atbilstoši
projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar ārzemju
partneriem:
1) audzēt dārzeņu stādus (galviņkāpostus, lauka tomātus)
siltumnīcās 2017. gada pavasarī;
2) ierīkot dārzeņu stādījumus (galviņkāposti, sīpoli un
lauka tomāti) 2017. gada pavasarī platībās, kas jau
iepriekš sagatavotas 2016. gada rudenī ar ziemāju
variantiem (zaļmēslojums un ASC) un kontroles variantiem
(ar kūtsmēsliem un bez mēslojuma);
3) veikt kopšanas darbus, augsnes analīzes (N, P, K,
organiskās vielas un pH izmaiņas augsnē pie konkrētās
tehnoloģijas pirms un pēc sedzējauga), ražas (produkcijas
iznākums, auga virszemes un sakņu daļas masa) un
nezāļainības uzskaiti (nezāles uz platības vienību pirms
sedzējauga aizlaušanas un kultūrauga ražas laikā)
izmēģinājumā atbilstoši metodikai.
4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot
publikācijas, prezentēt rezultātus konferencē.
5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem
rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai
nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko piemērošanu
|
17 000
|
Agroresursu un ekonomikas
institūts
|
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 8. |
Inovatīvs dizains un pasākumi
funkcionālās bioloģiskās daudzveidības paaugstināšanai
bioloģiskajos augļu dārzos (ECOORCHARD) |
1. Turpināt lauka apstākļos pārbaudīt un salīdzināt dažas
potenciālās FAD paaugstināšanas pasākumu
novērtēšanas metodes.
2. Iesaistīt ābeļu audzētājus FAD paaugstināšanas
pasākumu novērtēšanas metožu praktiskā salīdzināšanā lauka
apstākļos un analizēt augļkopju iegūtos rezultātus.
3. Piedalīties Eiropas informācijas tīkla izveidē par
funkcionālās bioloģiskās daudzveidības pārvaldīšanu
bioloģiskajos augļu dārzos, sniedzot nepieciešamo
informāciju.
4. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem
rezultātiem, sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai
nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisku piemērošanu
|
6 500
|
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs
|
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 9. |
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050.
gadam |
1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM
modelis) paplašināšana 2017. gadā:
1.1. sociālekonomiskās ietekmes novērtējuma bloka
izstrāde un integrēšana LASAM modelī, kas ļaus ne tikai
prognozēt un vērtēt politikas pasākumu ietekmi uz
lauksaimnieciskajām darbībām, bet arī analizēt
sociālekonomisko ietekmi - nodarbinātību, pievienoto
vērtību, izlaidi;
1.2. visu LASAM modeļa datu aktualizācija. LASAM modeļa
datu masīva un izmantojamo mainīgo datu optimizēšana,
modeļa skripta datu aktualizācijas procesa
vienkāršošanai;
1.3. nozīmīgāko VPP 2014.-2020. gadam EVIDEnT projekta
siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanas
pasākumu iespējamās ietekmes novērtējuma integrēšana LASAM
modelī.
2. Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par
Latviju:
2.1. pārskatīt un atjaunināt politikas pieņēmumu
datni;
2.2. atjaunināt visu AG-MEMOD vienādojumu sistēmu,
tehnisko iespēju robežās to saskaņojot ar LASAM modeļa
pieeju.
3. Turpināt analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas
Komisijas izstrādātajām Latvijas lauksaimniecības
ilgtermiņa attīstības prognozēm (RefScen). Ar
CAPRI modeļa palīdzību pilnveidot Eiropas Komisijas
prognozes par lauksaimniecības sektora attīstības
iespējām
|
80 000
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 10. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmā |
1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) piesārņojuma ietekmi virszemes un
pazemes ūdeņu piesārņošanā:
1) monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās
četrās monitoringa stacijās drenu lauka, mazā sateces
baseina līmeņos, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmes
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
trijos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Monitoringa
izpildes biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
2) monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības
piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo
pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās
monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās
pazemes ūdeņu izpētes vietās. Monitoringa izpildes biežums
- ne retāk kā reizi ceturksnī;
3) trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības
elementu noplūdēm (N un P savienojumi) no lauksaimniecības
punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība
lielajās lopkopības fermās) - ne retāk kā reizi mēnesī.
2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma
modelēšanai Bērzes upes baseinam, tās 15 daļbaseinos īpaši
jutīgās teritorijas platībā - ne retāk kā reizi mēnesī.
Modelēt piesārņojumu ar starptautiskajā praksē izmantoto
FyrisNP (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.
3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma
emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes
lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu
ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara pali, epizodiski
plūdi, augsnes ūdens erozija, ziemas perioda noplūdes)
ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un lielumu.
Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P
savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskā
sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures un pašattīrīšanās
procesus, kuri vajadzīgi piesārņojuma slodzes
aprēķiniem.
4. Veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrāciju (N un P savienojumi) astoņās vietās īpaši
jutīgās teritorijās upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne
retāk kā reizi mēnesī.
5. Uzturēt un pilnveidot monitoringa staciju būves un
tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses
(Nitrātu direktīvas monitoringa vadlīnijas) un
HELCOM rekomendācijām.
6. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot
papildu informāciju Latvijas pārskatam par Nitrātu
direktīvas izpildi no 2012. līdz 2015. gadam un uzkrāt
informāciju Nitrātu direktīvas kontekstā Latvijas
2016.-2019. gada pārskatam
|
46 600
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 11. |
Ieteikumu izstrāde vējauzas un
citu izplatītāko nezāļu sugu ierobežošanas pasākumiem
Latvijas apstākļos |
1. Iegūt datus nezāļu monitoringā pēc iepriekšējā projektā
izmantotās shēmas un metodikas par nezāļu botānisko sastāvu
un izplatību laukaugu sējumos un stādījumos.
2. Iegūt datus par vējauzas un citu viendīgļlapju nezāļu
sugu izplatību Latvijā, to ietekmi uz saimniecisko darbību
un veiktajiem ierobežošanas pasākumiem.
3. Ievākt sēklu paraugus no vējauzas augiem
laboratorijas analīzēm sēklkopības saimniecību apsekošanas
laikā.
4. Iegūt datus vasarāju labības lauka izmēģinājumā
(veģetācijas pētījums daļēji kontrolētos apstākļos) un
vasarāju labības ražošanas sējumos par vējauzas izplatības
līmeņu ietekmi uz labības ražību un ražas kvalitāti pēc
iepriekšējā projektā izmantotās shēmas un metodikas.
5. Iegūt datus par vējauzas sēklu dīgšanas īpatnībām,
miera periodu un tā saistību ar sēklu ģenētisko
daudzveidību un vējauzas attīstības īpatnībām (piemēram,
dinamika, morfoloģija) tās agrīnās veģetācijas
stadijās.
6. Iegūt datus par nezālēm, kuru ierobežošanā potenciāli
efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama
apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā.
7. Ievākt sēklu paraugus no nezālēm, kuru ierobežošanā
potenciāli efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski
nepietiekama apsekotajos laukos nezāļu monitoringa
laikā.
8. Iegūt datus laboratorijas testos par nezāļu
rezistenci pret herbicīdiem, izmantojot ievāktos nezāļu
sēklu paraugus no augiem, kuru ierobežošanā potenciāli
efektīvu herbicīdu iedarbība bijusi būtiski nepietiekama
apsekotajos laukos nezāļu monitoringa laikā.
9. Matemātiski apstrādāt un izvērtēt visus nezāļu
monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu
laboratorijas testos iegūtos datus.
10. Sagatavot publicēšanai zinātniskās publikācijas
starptautiski citējamos nozares žurnālos, izmantojot nezāļu
monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu
laboratorijas testos iegūtos datus.
11. Sagatavot izglītojošus materiālus un publikācijas
lauksaimniecības nozares žurnālos, izmantojot nezāļu
monitoringā, lauka izmēģinājumos un nezāļu sēklu
laboratorijas testos iegūtos datus.
12. Sākt vispārīgu ieteikumu izstrādi normatīvajiem
aktiem (diskusijas un pārrunas ar lauksaimniecības nozares
valsts pārvaldes iestādēm un zemnieku organizāciju
pārstāvjiem) vējauzas un citu izplatītāko nezāļu sugu
ierobežošanai Latvijas agroklimatiskajos apstākļos
|
99 962
|
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 12. |
Integrētai un bioloģiskai
audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un
potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas
tehnoloģiju izstrāde |
1. Izvērtēt jauno ābeļu šķirņu ziemcietību, augšanu un
ražošanu zemnieku saimniecībās iekārtotajos izmēģinājumos
visos Latvijas reģionos.
2. Izvērtēt atveseļota stādmateriāla kvalitātes ietekmi
uz ābeļu augšanu un ražību (Dobelē).
3. Veicot izmēģinājumus Dobelē un Pūrē, izdalīt
piemērotākās šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī
jaunajām šķirnēm izvērtēt piemērotākos vainagu veidošanas
paņēmienus, ražības un kvalitātes parametrus.
4. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu
ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un
rindstarpu zālāja kvalitāti.
5. Sadarbībā ar Lietuvas dārzkopības institūtu
salīdzināt dažādu Rietumeiropas izcelsmes plūmju potcelmus,
kā arī šķirņu un potcelmu kombinācijas atbilstošu
stādīšanas attālumu izvēlei, pētīt vainaga veidošanas
paņēmienus Dārzkopības institūtā Dobelē.
6. Pārbaudīt potcelmu piemērotību saldo ķiršu audzēšanai
Dobelē un Pūrē
|
51 000
|
Dārzkopības institūts
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 13. |
Integrētai audzēšanai
perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos
un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana |
1. Izvērtēt perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu
piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības institūtā
Dobelē un Pūrē, kā arī piecās zemnieku saimniecībās dažādos
Latvijas reģionos.
2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu
piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības
institūtā un četrās zemnieku saimniecībās dažādos Latvijas
reģionos.
3. Izvērtēt krūmu atjaunošanas paņēmienu un apgriešanas
intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu un
ražošanu.
4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas
minerālaugsnē un kūdrā.
5. Izvērtēt mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu
dzērveņu augšanu un ražas veidošanos
|
47 000
|
Dārzkopības institūts
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 14. |
Ābeļu un bumbieru kraupja un
ābolu tinēja ierobežošana, izmantojot datorizēto atbalsta
sistēmu - relatīvo infekcijas mērījumu programmu (RIMpro), un
tās pilnveide augļu koku vēža ierobežošanai integrētajā
augļkopībā |
1. Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi,
izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu RIMpro, nodrošināt
brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem
infekcijas periodiem Latvijas Augu aizsardzības pētniecības
centra tīmekļvietnē, sekot līdzi kraupja izplatībai
saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas.
2. Ierīkot demonstrējuma izmēģinājumu ābeļu kraupja
ierobežošanai augļu dārzā ar augstu slimības izplatības
līmeni, lai nodrošinātu augļkopjus ar informāciju par
efektīvu augu aizsardzības pasākumu kopumu, izmantojot
RIMpro prognozes un fitosanitāros paņēmienus.
3. Sekot līdzi ābolu tinēja attīstībai, izmantojot
datorizēto atbalsta sistēmu RIMpro, nodrošināt brīvi
pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību un informēt
audzētājus par populācijas ierobežošanas
nepieciešamību.
4. Turpināt RIMpro jaunā modeļa - Neonectria -
efektivitātes pārbaudi augļu koku vēža izplatības un
precīza fungicīdu smidzināšanas laika noteikšanai.
5. Sagatavot informatīvu materiālu par ābeļu un bumbieru
kraupi, augļu koku vēzi un ābolu tinēju un to ierobežošanu
integrētajā augļkopībā
|
20 000
|
Latvijas Augu aizsardzības
pētniecības centrs
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 15. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un
oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana |
1. Laukkopības scenāriju (dominējošo augu seku ar
atšķirīgiem oglekļa ieneses parametriem) identificēšana un
platību izmaiņu raksturošana atbilstoši lauksaimniecības
attīstības prognozēm (2017.-2050. gads), tajā skaitā
konvencionālās laukkopības sistēmas, ekstensīvās
laukkopības sistēmas, sētie zālāji, dārzeņu audzēšana,
ilggadīgie zālāji (savācot vai mulčējot nopļauto zāli) un
ilggadīgie stādījumi (augļu dārzi, īscirtmeta plantācijas).
2. Oglekļa un slāpekļa ieneses prognožu laika rindu
(2017.-2050. gads, ienese tonnas C ha-1 gadā) izstrādāšana
pirmajā darba uzdevumā identificētajiem laukkopības
scenārijiem, tajā skaitā oglekļa ienese ar augu atliekām,
kūtsmēsliem un citiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem.
Ieneses rādītāju novērtēšanai izmantojamas lauksaimniecības
sektora prognozes un zinātniskajā literatūrā pieejamie
biomasas pārrēķinu koeficienti.
3. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa
uzkrājuma izmaiņu raksturošanai pirmajā darba uzdevumā
identificētajās laukkopības sistēmās, izmantojot
Yasso modeli, tajā skaitā sākotnējais (šī brīža)
augsnes oglekļa uzkrājums aramzemēs un ilggadīgajos zālājos
izplatītākajās augšņu granulometriskā sastāva grupās
(granulometriskais sastāvs izmantojams, lai nodrošinātu
sasaisti ar Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada
vadlīnijām), klimata izmaiņu prognozes un platības
rādītāji.
4. Aprēķinu parametru sagatavošana augsnes oglekļa
uzkrājuma raksturošanai ar Yasso modeli laukkopības
scenārijiem, kas ietver Lauku attīstības plāna agrovides
pasākumus, salīdzinot ar konvencionālajām sistēmām, kurās
nav prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Aprēķinos
jāņem vērā agrovides pasākumu ietekme uz aramzemju platību,
kas nepieciešama prognozētā lauksaimniecības produkcijas
apjoma saražošanai.
5. Augsnes oglekļa uzkrājuma izmaiņu aprēķini ar
Yasso modeli pirmajā darba uzdevumā identificētajām
laukkopības sistēmām un trešajā darba uzdevumā
raksturotajām augšņu grupām, tajā skaitā platībās, kur
prognozēta agrovides pasākumu īstenošana. Slāpekļa oksīda
(N2O) tiešo un netiešo emisiju aprēķini,
izmantojot Starpvalstu Klimata izmaiņu padomes 2006. gada
vadlīnijas, kā arī pētījumā iegūtos oglekļa uzkrājuma
izmaiņu un slāpekļa ieneses rādītājus.
6. Aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto
siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda
(CO2) piesaistes prognožu pārrēķins 2017.-2050.
gadam atbilstoši pētījuma rezultātiem. Augsnes
N2O emisiju prognožu sagatavošana ziņošanai
lauksaimniecības nozares jautājumu ietvaros.
7. Aramzemēs un ilggadīgajos zālājos īstenojamo ietekmes
uz klimata izmaiņām mazināšanas pasākumu ekonomiskā
analīze, nosakot katra pasākuma prognozējamā SEG emisiju
samazinājuma izmaksas (euro par tonnu
CO2-1)
|
12 000
|
Latvijas Valsts mežzinātnes
institūts "Silava"
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 16. |
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā |
1. Apkopot un analizēt zinātniskajās publikācijās un
projektu pārskatos iekļauto informāciju par SEG emisijām no
lauksaimniecībā izmantotām nosusinātajām minerālaugsnēm pa
Latvijā sastopamajiem augšņu tipiem.
Izvērtēt zinātniskajā literatūrā CO2, metāna
(CH4), vienvērtīgā slāpekļa oksīda
(N2O) emisiju cēļoņsakarības atkarībā no augsnes
tipa, granulometriskā sastāva, kultūraugiem, augšņu
apstrādes veida, hidroloģiskajiem apstākļiem, izkliedētā
mēslojuma veida un devām.
2. Noteikt un analizēt CO2, CH4,
N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām
organiskajām augsnēm un minerālaugsnēm.
Projekta īstenošanas gaitā tiks veikti CO2,
CH4 un N2O gāzu emisiju mērījumi
organiskajās augsnēs un minerālaugsnēs, izmantojot
Picarro G2508 gāzu analizatoru. SEG emisiju mērījumi
minerālaugsnēs notiks tiešā triju Lauksaimniecības noteču
monitoringa objektu tuvumā, ļaujot kompleksi izvērtēt
paraugteritorijās notiekošos procesus, tajā skaitā
kultūraugu, izkliedētā mēslojuma veida un devas, drenu
noteces, kā arī augu barības vielu noplūdes saistību ar SEG
emisijām. Pētījumā tiks izmantota Lauksaimniecības noteču
monitoringā apkopotā informācija par meteoroloģiskajiem un
hidroloģiskajiem apstākļiem, augu barības vielu noplūdēm un
citiem pētījuma vietām raksturīgajiem apstākļiem. Papildus
tiks izvēlētas divas pētījumu vietas lauksaimnieciskās
darbības ietekmētās platībās, kurās dominējošās ir
organiskās augsnes. Šajā gadījumā nebūs iespējams kompleksi
izvērtēt mērījumu gaitā iegūtās SEG emisiju vērtības un
augu barības vielu zudumus ūdenī.
3. Noteikt un analizēt SEG emisiju cēloņus pētāmajās
teritorijās.
Tiks izvērtēti nozīmīgākie SEG emisiju ietekmējošie
faktori pētāmajās teritorijās, tajā skaitā augsnes mitruma
mērījumi, augsnes ķīmiskā sastāva analīzes, gaisa
temperatūras un nokrišņu analīze, audzētie kultūraugi,
izkliedētā mēslojuma laiks, veids un devas
|
25 000
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 17. |
Ģenētiski modificētu augu sēklu
un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā
novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības
rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem
apstākļiem |
1. Projekta priekšizpētes gaitā identificēt potenciālo
apdraudējumu un sagatavot tā aprakstu, skaidrojot tēmas
aktualitāti un nosakot riska izraisītāju (ģenētiski
modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla) izcelsmes
avotus. Turpināt potenciālo apdraudējumu raksturojumu visā
projekta laikā.
2. Projekta priekšizpētes gaitā raksturot potenciālos
ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla
ienākšanas ceļus Latvijas teritorijā. Turpināt ienākšanas
ceļu monitoringu visā projekta laikā.
3. Veikt ekspozīcijas novērtējumu - eksperimentālu
situācijas novērtēšanu Latvijas teritorijā, ietverot sēklu
un pavairojamā materiāla paraugu vākšanu un laboratoriskos
izmeklējumus, tajā skaitā ievākt sēklu paraugus no
audzēšanai paredzētajām sēklām, kā arī pārtikas un
dzīvnieku barības vajadzībām paredzētajām sēklām un noteikt
projekta priekšizpētes gaitā identificēto paaugstināta
riska grupas ĢMO klātbūtni.
4. Raksturot risku un sniegt riska novērtējumu,
pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo
apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem
|
112 900
|
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
|
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 18. |
Zālāju zelmeņu veidošana, zāles
lopbarības ražošanas tehnoloģiju pilnveidošana un
daudzfunkcionāla izmantošana |
1. Veikt novērojumus un kopt ierīkotos zālājus (vismaz 34
dažādus maisījumus), kas paredzēti dažādai izmantošanai -
pļaušanai, ganīšanai un kombinētai izmantošanai.
2. Pirms zālāju pļaušanas noteikt to botānisko
sastāvu.
3. Pēc katra pļāvuma noteikt zālāju ražu.
4. Noteikt zāles ražas ķīmisko sastāvu un analizēt ražas
kvalitātes izmaiņas pa izmantošanas gadiem.
5. Informēt lauksaimniecības dzīvnieku audzētājus un
citus interesentus par iegūtajiem rezultātiem zinātniski
praktiskajās konferencēs, semināros, kā arī publicējot
rakstus nozares populāros žurnālos.
6. Izstrādāt un sagatavot izdošanai grāmatu "Pļavu
ekosistēmas un ganības"
|
55 550
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 19. |
Amonjaka emisiju ierobežošanas
un samazināšanas pasākumu izvēles pamatojums lauksaimniecībā
un to efektivitātes novērtējums |
1. Balstoties uz 2016. gada pētījumu rezultātiem par
pasākumiem amonjaka emisiju ierobežošanai un samazināšanai,
veikt aptauju (anketēšanu) lauksaimniekus pārstāvošajās
profesionālajās un nevalstiskajās organizācijās, kā arī
saskaņot viedokļus ar nozares ekspertiem un
lauksaimniecības un vides politikas veidotājiem.
2. Izstrādāt projektu amonjaka emisiju ierobežošanas un
samazināšanas pasākumu ieviešanas vidēja un ilgtermiņa
darbības plānam (rekomendācijas) lopkopības un augkopības
sektorā.
3. Izstrādāt iespējamos risinājumus amonjaka emisiju
ierobežošanas un samazināšanas pasākumu ieviešanas
rezultātu novērtējumam.
4. Izstrādāt priekšlikumus labas lauksaimniecības
prakses nosacījumiem par amonjaka emisiju ierobežošanas un
samazināšanas pasākumiem.
5. Sagatavot priekšlikumus nepieciešamajiem pētniecības
projektiem, lai izstrādātu Latvijai piemērotāko indikatoru
kopumu amonjaka emisijas ierobežojošo un samazinošo
pasākumu ieviešanas rezultātu novērtēšanai
(monitoringam).
6. Aprēķina metodikas izstrāde amonjaka (NH3)
emisiju noteikšanai lopkopības sektorā un priekšlikumu
izstrāde emisiju samazinājuma nodrošināšanai
|
51 595
|
Agroresursu un ekonomikas
institūts
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 20. |
Ganību airenes pirmsselekcijas
materiāla izvērtēšana |
1. Uzturēt un īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes pirmsselekcijas
materiāla izvērtēšanas un izlases audzētavās divās vietās
Latvijā atšķirīgos augsnes un klimatiskajos apstākļos.
2. Uzturēt un īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu
kompleksu mākslīgi izveidoto tetraploīdo ganību airenes
augu izlases audzētavā.
3. Pēc starptautiskās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu
projekta darba grupas izstrādātas metodikas izvērtēt un
veikt hibridizāciju dažādas ģeogrāfiskās izcelsmes ganību
airenes selekcijas izejmateriālam, lai izveidotu īpaši
plastiskas ganību airenes populācijas jaunu šķirņu
veidošanai nākotnē.
4. Pēc vienota plāna un metodikas veikt novērojumus,
uzskaiti un izstādīto tetraploīdo augu (750 augu)
fenotipēšanu.
5. Noteikt ploiditāti mākslīgi iegūtajiem un lauka
apstākļos vērtētajiem tetraploīdajiem ganību airenes augiem
(750 augu)
|
6 000
|
Latvijas Lauksaimniecības
universitāte
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 21. |
Latvijas apstākļiem atbilstošu
dzeramā ūdens riska novērtējuma un ūdens drošuma plānu
vadlīniju, ietvara un riska novērtēšanas moduļa izstrāde
saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un
Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijām |
1. Izanalizēt citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi
dzeramā ūdens riska novērtēšanas pieejas un ūdens drošuma
plānu īstenošanā.
2. Ieteikt Latvijai piemērotākos līdzekļus, kā mazināt
dzeramā ūdens izraisītu risku cilvēku veselībai un
izstrādāt priekšlikumus ūdens drošuma plānu un iekļaujošas
riska novērtēšanas pieejas ieviešanai praksē saskaņā ar ES
normatīvajiem aktiem un PVO vadlīnijām.
3. Izstrādāt dažāda apjoma ūdens piegādātājiem
vadlīnijas ūdens drošuma plānu sagatavošanai un ieviešanai
Latvijā.
4. Izstrādāt ūdens drošuma plānu struktūrshēmu, kā arī
ietvaru un moduli riska novērtēšanai
|
26 660
|
Pārtikas drošības, dzīvnieku
veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR"
|
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 22. |
Pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) un citu lauka
pupu (Vicia faba) kaitēkļu monitorings un
ierobežošanas iespējas
|
1. Lauka pupu sēklas materiāla analīze pirms sējas, pirms
ražas novākšanas un glabāšanas laikā.
2. Dažādu monitoringa metožu izvērtējums pupu sēklgrauža
populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes
noteikšanai.
3. Citu lauka pupu kaitēkļu monitorings.
4. Novērtēt dažādu ierobežošanas metožu efektivitāti
lauka pupu sējumos pupu sēklgrauža populācijas
ierobežošanai
|
15 000*
|
**
|
Lauksaimniecības
departaments
|
| 23. |
Dzeltenās rūsas (ieros.
Puccinia striiformis, Wes.) izplatība Latvijā un
pasākumi tās postīguma ierobežošanai |
1. Veikt dzeltenās rūsas monitoringu kviešu sējumos
Latvijas teritorijā un analizēt ierosinātāja populācijas
struktūru.
2. Novērtēt dažādu grupu fungicīdu efektivitāti
dzeltenās rūsas izplatības ierobežošanai.
3. Novērtēt plašāk audzēto un perspektīvo ziemāju un
vasarāju kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas
infekciju.
4. Izvērtēt dzeltenās rūsas datormodeļa prognožu
precizitāti Latvijas agroklimatiskajos apstākļos
|
57 000*
|
**
|
Lauksaimniecības
departaments
|
Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais
finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas
kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."
17. Izteikt 10. pielikuma 4. punktu šādā redakcijā:
|
"4.
|
Projekta īstenošanā iesaistītas
dažādu nozaru zinātniskās institūcijas, neskaitot projekta
iesniedzēju (par katru iesaistīto zinātnisko institūciju
piešķir 5 punktus, bet ne vairāk kā 15 punktu) |
15"
|
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Zemkopības ministrs Jānis
Dūklavs
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Anotācija / tiesību akta projekts
|
