Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likums
(Likuma nosaukums 09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 1. pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) atbalsta saņēmējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 1316/2013) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulu (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (turpmāk — Regula Nr. 2021/1153) ir izraudzīta Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Regulas Nr. 1316/2013 17. pantā un Regulas Nr. 2021/1153 20. pantā norādītajā darba programmā noteiktajā kārtībā; 2) Eiropas Komisijas uzsaukums (turpmāk arī — konkurss) — Eiropas Komisijas izsludināts projektu iesniegumu konkurss finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem; 3) finansēšanas līgums — līgums, kas noslēgts starp atbalsta saņēmēju un Eiropas Komisiju par finansējuma piešķiršanu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem projekta īstenošanai transporta, enerģētikas vai telekomunikāciju nozarē; 4) ieviešanas iestāde — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas īsteno projektu, pildot saskaņā ar šā likuma 8. panta otro daļu nodotās atbalsta saņēmēja funkcijas; 5) kopīgu interešu projekts (turpmāk — projekts) — projekts, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1315/2013 par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (turpmāk — Regula Nr. 1315/2013) (Dokuments attiecas uz EEZ) vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula (ES) Nr. 347/2013, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 347/2013), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 283/2014 par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 283/2014); 6) projekta iesniedzējs — tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, Latvijā reģistrēta juridiskā persona vai šādu personu apvienība, kas sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu finansējuma saņemšanai; 7) projekta iesniegums — atbilstoši Eiropas Komisijas izsludinātā projektu konkursa nolikumam sagatavots iesniegums, tā pielikumi, kā arī citi dokumenti projektam nepieciešamā finansējuma saņemšanai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem; 8) projekta izpildītājs — fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus, piegādāt preces vai veikt būvdarbus projekta īstenošanai; 9) Eiropas transporta tīkla pārrobežu projekts — Eiropas Savienības dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu, autoceļu, jūras, gaisa un multimodālā transporta vienotā tīkla projekts, kas attiecas uz pārrobežu posmu starp divām vai vairākām dalībvalstīm. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 2. pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir nodrošināt tādu transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozaru projektu efektīvu un pārskatāmu uzraudzību, kuru īstenošanai finansējums tiek piešķirts saskaņā ar Regulu Nr. 1316/2013 un Regulu Nr. 2021/1153, kā arī ievērojot Regulu Nr. 347/2013 vai Regulu Nr. 1315/2013, vai Regulu Nr. 283/2014, kā arī transporta nozares projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanu un uzraudzību, lai veicinātu Eiropas transporta tīkla ieviešanu. (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 3. pants. Likuma darbības joma Likums, ciktāl to nenosaka Regula Nr. 1316/2013 un Regula Nr. 2021/1153, paredz par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem finansēto transporta, enerģētikas un telekomunikāciju nozaru projektu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību, uzraudzības nodrošināšanu, kā arī atbalsta saņēmēja un projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu funkcijas. (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 4. pants. Projektu īstenošanas uzraudzības iestādes (1) Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansēto projektu īstenošanu, veicot Regulā Nr. 1316/2013 noteiktos dalībvalsts pienākumus, uzrauga šādas iestādes: 1) Satiksmes ministrija — transporta nozares projektus, kā arī projektus platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē; 2) Ekonomikas ministrija — enerģētikas nozares projektus. (2) Kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 prasībām veic Ekonomikas ministrija. 5. pants. Projektu īstenošanas uzraudzības iestāžu funkcijas (1) Uzraudzības iestāde veic šādas funkcijas: 1) informē potenciālos projekta iesniedzējus par Eiropas Komisijas uzsaukumiem un projektu iesniegšanas kārtību; 2) izvērtē un saskaņo projekta iesniegumu; 3) pārbauda un apliecina projekta ietvaros veikto izdevumu atbilstību Regulas Nr. 1316/2013 8. pantam un finansēšanas līguma prasībām; 4) sniedz viedokli par finansēšanas līguma projektu un tā grozījumiem, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums; 5) pārbauda atbalsta saņēmēja sagatavoto projekta īstenošanas pārskatu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumus, kā arī veic pārbaudes projekta īstenošanas vietā; 6) pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma sniedz informāciju par projektu īstenošanas gaitu, to īstenošanai veiktajiem ieguldījumiem un citu būtisku informāciju, kas Eiropas Komisijai nepieciešama, lai izvērtētu piešķirtā finansējuma izmantošanu projektu mērķu sasniegšanai atbilstoši Regulas Nr. 1316/2013 22. un 27. pantam; 7) ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums: a) plāno projekta finansējumu atbilstoši projekta naudas plūsmai atsevišķā valsts budžeta programmā (apakšprogrammā), b) sagatavo maksājuma rīkojumus un iesniedz tos maksājumu iestādei, lai atbalsta saņēmējs maksājumus veiktu atbilstoši finansēšanas līgumā paredzētajām darbībām; 8) sagatavo maksājuma rīkojumus neapgūto un neatbilstoši izlietoto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu atmaksai Eiropas Komisijai un iesniedz tos maksājumu iestādei, izņemot gadījumus, kad Eiropas Komisija ar atbalsta saņēmēju norēķinās tieši; 9) sniedz sabiedrībai informāciju par projektiem piešķirtā finansējuma izmantošanu. (2) Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību, kādā uzraudzības iestāde sniedz viedokli par finansēšanas līguma projektu un tā grozījumiem, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums; 2) projekta īstenošanas uzraudzības kārtību; 3) Eiropas transporta tīkla projektu atļauju piešķiršanas procedūru organizēšanas un uzraudzības kārtību. (3) Satiksmes ministrija un Ekonomikas ministrija nodrošina, lai funkcijas, kuras tās pilda saskaņā ar šo likumu kā uzraudzības iestādes, tiktu nodalītas no citām to funkcijām, arī no funkcijām, kuras tās pilda kā finansējuma saņēmējas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 6. pants. Lēmumi un atzinumi par enerģētikas nozares projektiem (1) Enerģētikas nozares projekti var pretendēt uz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu saņemšanu, ja tie atbilst Regulas Nr. 347/2013 4. un 14. panta kritērijiem un nosacījumiem. (2) Kompetentā iestāde attiecībā uz enerģētikas nozares projektiem nodrošina lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas koordinēšanu atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 10. panta 1. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajām procedūrām un tās 10. panta 1. un 2. punktā minētajā termiņā, kā arī saskaņā ar šīs regulas 8. panta 3. punkta "c" apakšpunktā minēto sadarbības shēmu. Attiecīgās institūcijas pieņem lēmumus un sniedz atzinumus atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", likumam "Par piesārņojumu", Ķīmisko vielu likumam un Būvniecības likumam, kā arī saistībā ar projekta iesniedzēja sagatavoto ziņojumu par pasākumiem, kas veicami atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 9. pantam attiecībā uz sabiedrības līdzdalību. (3) Projekta iesniedzējs rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei par vēlmi saņemt šā panta otrajā daļā minētos lēmumus un atzinumus par projektu, dokumentam pievienojot informāciju par projektu un projekta īstenošanas plānu atbilstoši Regulas Nr. 347/2013 5. panta 1. punktam. Kompetentā iestāde apstiprina lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas procesa uzsākšanu un informē par to projekta iesniedzēju. (4) Kompetentā iestāde divu mēnešu laikā no dienas, kad apstiprinājusi lēmumu pieņemšanas un atzinumu sniegšanas procesa uzsākšanu, apspriežoties ar projekta iesniedzēju un attiecīgajām institūcijām, kuras pieņem lēmumus un sniedz atzinumus atbilstoši šā panta otrajai daļai, nosaka Regulas Nr. 347/2013 10. panta 4. punkta "b" apakšpunktā minēto projekta īstenošanas grafiku. 7. pants. Maksājumu iestāde (1) Maksājumu iestādes funkcijas pilda Valsts kase. (2) Maksājumu iestāde veic maksājumus, pamatojoties uz uzraudzības iestādes iesniegtajiem maksājuma rīkojumiem, un nodrošina konta izrakstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu. 8. pants. Atbalsta saņēmējs (1) Atbalsta saņēmējs nodrošina finansēšanas līguma nosacījumu izpildi un veic šādas funkcijas: 1) nodrošina, lai projekta īstenošanai piešķirtais finansējums tiktu izlietots saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem, tai skaitā saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem; 2) nodrošina projekta grāmatvedības uzskaiti; 3) nodrošina projekta rezultātu racionālu izmantošanu un uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām; 4) atver kontu Valsts kasē valsts budžeta un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu saņemšanai, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums; 5) iesniedz uzraudzības iestādei saskaņošanai finansēšanas līguma projektu un tā grozījumus, ja projekta īstenošanai piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums; 6) nekavējoties informē uzraudzības iestādi par projekta īstenošanas laikā konstatētajām neatbilstībām un to novēršanas pasākumiem; 7) informē uzraudzības iestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu visu līmeņu pārbaudēs konstatētos trūkumus projekta īstenošanā; 8) organizē iepirkuma procedūru projekta īstenošanai atbilstoši publiskos iepirkumus regulējošu normatīvo aktu prasībām un tajos noteiktajā kārtībā; 9) slēdz ar projekta izpildītāju iepirkuma līgumu par pakalpojumu sniegšanu, preču piegādēm vai būvdarbiem un veic maksājumus atbilstoši šā līguma noteikumiem; 10) nodrošina projekta īstenošanas pārskatu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumu sagatavošanu un iesniegšanu Eiropas Komisijai atbilstoši finansēšanas līgumam; 11) veic informācijas un publicitātes pasākumus par projekta īstenošanu. (2) Atbalsta saņēmējs šā panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā minēto funkciju izpildi var nodot ieviešanas iestādei. 9. pants. Projekta iesnieguma iesniegšana un saskaņošana (1) Projekta iesniedzējs atbilstoši šā likuma prasībām un Eiropas Komisijas izsludinātā projektu konkursa nolikumam sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu. (2) Pirms projekta iesnieguma iesniegšanas Eiropas Komisijai projekta iesniedzējs uzraudzības iestādes noteiktajā termiņā iesniedz to saskaņošanai uzraudzības iestādei. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu saskaņošanai uzraudzības iestādei, un kārtību, kādā uzraudzības iestāde veic projekta iesnieguma saskaņošanu. (3) Ja projektam plānots piesaistīt valsts vai pašvaldības budžeta līdzfinansējumu, tad projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu saskaņošanai uzraudzības iestādē, tam pievieno Finanšu ministrijas sākotnējo izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 10. pantam. (4) Iesniedzot enerģētikas nozares projekta iesniegumu uzraudzības iestādei, projekta iesniedzējs tam pievieno arī dokumentu, kurā ir atsauce uz saskaņā ar Regulas Nr. 347/2013 12. pantu pieņemtā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma publikāciju. Projekta iesniegumam, kas attiecas uz elektroenerģijas pārvades infrastruktūru, projekta iesniedzējs pievieno arī dokumentu, kurā ir atsauce uz tā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmuma publikāciju, ar kuru apstiprināts elektroenerģijas pārvades sistēmas attīstības 10 gadu plāns. 10. pants. Dalībvalsts piekrišana projekta iesniegšanai Eiropas Komisijā (1) Satiksmes ministrija sniedz piekrišanu transporta nozares projekta iesniegumam pirms tā iesniegšanas Eiropas Komisijā saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1153 11. panta 6. punkta pirmās daļas "b" apakšpunktu. (2) Attiecībā uz summām, kas pārvietotas no Kohēzijas fonda, Satiksmes ministrija prioritāri atbalsta transporta infrastruktūras projektus, kuri paredz Eiropas transporta pamattīkla koridora "Ziemeļjūra—Baltijas jūra" pārrobežu un trūkstošo savienojumu izveidi saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1153 4. panta 8. punktu un pielikuma III daļu un kuriem ir piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. (3) Transporta militārās mobilitātes uzsaukuma gadījumā Aizsardzības ministrija saskaņā ar Regulas Nr. 2021/1153 11. panta 6. punkta pirmās daļas "b" apakšpunktu sniedz apliecinājumu par transporta nozares projekta iesnieguma atbilstību Eiropas Savienības militārās transporta infrastruktūras tīklam, kā arī divējādas lietojamības transporta infrastruktūras kritērijiem saskaņā ar Komisijas 2021. gada 10. augusta Īstenošanas regulas (ES) 2021/1328, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 precizē infrastruktūras prasības, kas piemērojamas konkrētām divējāda lietojuma infrastruktūras darbību kategorijām 1. pantu. (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 11. pants. Publiskais iepirkums Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektos (1) Ja publisko iepirkumu Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektos Rail Baltica jaunajā ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) pilnībā sadarbspējīgajā līnijā, Via Baltica koridorā un pārrobežu projektos, kuri ir daļa no Eiropas transporta tīkla pamattīkla koridoru posmiem saskaņā ar Regulas Nr. 1315/2013 44. panta 1. punktu un kuru kopējās izmaksas pārsniedz 300 000 000 euro (izņemot pārrobežu projektus, kas saistīti tikai ar telemātikas lietojumprogrammām, jaunām tehnoloģijām un inovācijām Regulas Nr. 1315/2013 31. un 33. panta nozīmē), veic iesaistīto pasūtītāju izveidots kopīgs subjekts, publiskajam iepirkumam piemēro vienas Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektā iesaistītās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus. Iesaistītie pasūtītāji ar kopīgā subjekta kompetentās institūcijas lēmumu nosaka, ka šādam publiskajam iepirkumam piemēro tās Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektā iesaistītās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus, kurā kopīgajam subjektam ir juridiskā adrese, ja vien Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektā iesaistīto dalībvalstu vienošanās nenosaka citādi. (2) Attiecībā uz publisko iepirkumu, kuru šā panta pirmajā daļā minētajos projektos veic šā panta pirmajā daļā minētā kopīgā subjekta meitasuzņēmums, piemēro vienas Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektā iesaistītās dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus. Eiropas transporta tīkla pārrobežu projektā iesaistītās dalībvalstis, slēdzot savstarpēju vienošanos, var noteikt, ka kopīgā subjekta meitasuzņēmums piemēro tās Eiropas transporta tīkla pārrobežu projekta dalībvalsts publisko iepirkumu noteikumus, kurus piemēro kopīgais subjekts. (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 12. pants. Projekta dokumentācijas uzglabāšana Dokumentus, kas saistīti ar projekta sagatavošanu, īstenošanu un uzraudzību, uzglabā atbilstoši Latvijas normatīvo aktu un finansēšanas līguma prasībām un termiņiem. (Panta numerācija grozīta ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 1. Šā likuma 5. panta otrajā daļā un 9. panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017. gada 30. septembrim. (Punkta numerācija grozīta ar 09.11.2023. likumu, kas stājas spēkā 06.12.2023.) 2. Šā likuma 11. pantu nepiemēro kopīgajam subjektam vai kopīgā subjekta meitasuzņēmumam, kas izveidots pirms 2021. gada 9. augusta, ja minētā kopīgā subjekta vai kopīgā subjekta meitasuzņēmuma publiskā iepirkuma procedūras tiek īstenotas atbilstoši publisko iepirkumu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, kas ir piemērojami iepirkumam minētajā datumā. (09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(09.11.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.12.2023.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Direktīvas (ES) 2021/1187 par pasākumu racionalizēšanu ar mērķi veicināt Eiropas transporta tīkla (TEN-T) ieviešanu. Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 6. aprīlī.
Valsts prezidents R. Vējonis
Rīgā 2017. gada 19. aprīlī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas ..
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|