Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Ministru kabineta noteikumi Nr. 198

Rīgā 2017. gada 4. aprīlī (prot. Nr. 18 28. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu" 6.1.3.2. pasākuma "Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna apkaimē" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" specifiskā atbalsta mērķa 6.1.3. "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu" pasākumu 6.1.3.2. "Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna apkaimē" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un sadarbības partnerim;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir multimodāla transporta mezgla izbūve, veidojot sabiedriskā transporta pārsēšanās centru Daugavas kreisajā krastā, kas veicinās efektīvāku sabiedriskā transporta sistēmas izveidi.

3. Pasākuma mērķa grupa ir satiksmes dalībnieki, komersanti un iedzīvotāji.

4. Pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim izbūvēts multimodāls transporta mezgls 40 000 m2.

5. Pasākumu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu.

6. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāks kā 8 345 106 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums dotācijas veidā nepārsniedz 7 093 340 euro, un nacionālais publiskais finansējums – pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībai – ir ne mazāks kā 1 251 766 euro.

8. Nodrošinātā nacionālā finansējuma ietvaros projekta iesniedzējs var pretendēt uz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

9. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 85 procenti no kopējā attiecināmā finansējuma darbībām, kas nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

10. Atbalsta intensitāte, kas var būt atšķirīga dažādām projekta izmaksu pozīcijām, projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz:

10.1. 85 procentus Kohēzijas fonda finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām darbībām, kas nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts, attiecinot šo noteikumu 20. punktā minētās darbības un 21. punktā minētās izmaksas, un darbībām, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes jomā, ja sadarbības partnerim saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu ir noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, attiecinot šo noteikumu 21.7.9. apakšpunktā minētās izmaksas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai var finansēt no nacionālā publiskā finansējuma;

10.2. starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, ko finansē no kopējā publiskā finansējuma (Kohēzijas fonda finansējuma ne vairāk kā 85 procentu apmērā no kopējā publiskā finansējuma, pašvaldības un valsts budžeta finansējuma), atbilstoši:

10.2.1. Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr.  651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – regula Nr. 651/2014), 46. panta nosacījumiem, attiecinot šo noteikumu 21.7.9. apakšpunktā minētās izmaksas siltumapgādes jomā, ja sadarbības partnerim saskaņā ar šo noteikumu 18. punktu nav noslēgts līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu;

10.2.2. regulas Nr.  651/2014 48. panta nosacījumiem attiecinot šo noteikumu 21.7.10. apakšpunktā minētās izmaksas. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu;

10.2.3. regulas Nr.  651/2014 56. panta nosacījumiem, attiecinot šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3., 21.4., 21.5., 21.6., 21.7.1., 21.7.6., 21.7.7., 21.7.8., 21.8., 21.10. un 21.11. apakšpunktā minētās izmaksas, ja tās veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību. Pārējās projekta attiecināmās izmaksas attiecīgajai izmaksu pozīcijai finansē no līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu.

11. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu vienošanos par projekta īstenošanu, ir ne mazāks kā 7 828 821 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums nepārsniedz 6 654 498 euro, un nacionālais publiskais finansējums – pašvaldības finansējums un valsts budžeta dotācija pašvaldībai – ir ne mazāks kā 1 174 323 euro.

12. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanai, tai skaitā snieguma rezerves priekšfinansēšanai un attiecināmo izmaksu segšanai, var piesaistīt papildu publiskos līdzekļus, piemēram, pašvaldības finansējumu vai pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē.

13. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi un snieguma rezerves piešķiršanu var ierosināt sadarbības iestādei palielināt projektam pieejamo Kohēzijas fonda finansējumu līdz šo noteikumu 7. punktā minētajam apmēram, bet nepārsniedzot šo noteikumu 9. punktā noteikto maksimālo Kohēzijas fonda finansējuma apmēru pasākuma ietvaros, vienlaikus nodrošinot komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

14. Projekta iesniedzējs ir Rīgas pilsētas pašvaldība.

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs, sagatavo un elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam, iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu saskaņā ar projekta iesnieguma atlases nolikuma prasībām. Projekta iesniegumam pievieno veikto izmaksu un ieguvumu analīzi.

16. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, sadarbības partnera statusā piesaista sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes jomā.

17. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, lai noskaidrotu iedzīvotāju iespējas nokļūt līdz savam galamērķim, izmantojot plānoto transporta infrastruktūru un pārsēšanās iespējas, novērtē sabiedriskā transporta veidu (dzelzceļš, reģionālās nozīmes autobusi, pilsētas transports un privātās automašīnas) un maršruta tīklu (reģionālais un Rīgas pilsētas maršrutu tīkls) savstarpējo mijiedarbību pilsētas centra mērķteritorijās, kuras skar vai ietekmē projektu "Multimodāla transporta mezgla izbūve Torņakalna apkaimē" un Rail Baltica aktivitātes, un novērtējumu iesniedz atbildīgajā iestādē.

18. Sadarbības partneris līdz projekta iesniegšanai noslēdz ar projekta iesniedzēju līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

18.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;

18.2. prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

18.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

18.4. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

18.5. ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

18.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

18.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem komersantiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viena regulas Nr.  651/2014 2. panta 18. punktā minētā pazīme.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

20. Pasākuma atbalstāmās darbības ir sabiedriskā transporta pārsēšanās centra izbūve Daugavas kreisajā krastā, tai skaitā Rīgas pilsētas infrastruktūras izbūve, pārbūve un atjaunošana, nodrošinot multimodāla transporta mezgla izveidi.

21. Pasākuma tiešās attiecināmās izmaksas:

21.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos par darba atlīdzību noteiktās piemaksas un nodokļi, ņemot vērā, ka:

21.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

21.1.2. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata;

21.2. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tajā skaitā pieņēmumu izstrādes izmaksas izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde;

21.3. vides aizsardzības obligāto prasību nodrošināšanas izmaksas, tai skaitā ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas, ciktāl to paredz normatīvie akti vides aizsardzības jomā;

21.4. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no attiecināmo izmaksu kopsummas, ja nekustamā īpašuma iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzēto darbību īstenošanai;

21.5. ceļu drošības audita izmaksas;

21.6. būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;

21.7. jaunas būves būvniecība, esošas būves pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas izmaksas atbilstoši būvprojektā paredzētajam:

21.7.1. būvlaukuma ierīkošanas un novākšanas izmaksas;

21.7.2. tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu, ielu vai ceļu būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras un ielu apgaismojuma būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

21.7.3. apbraucamo ielu būvniecības, nojaukšanas un uzturēšanas izmaksas transporta būvju un ielu būvniecības laikā ne vairāk kā 10 % apmērā no būvdarbu attiecināmo izmaksu kopsummas;

21.7.4. satiksmes mezglu izveides un likvidācijas izmaksas, lai nodrošinātu satiksmei drošus pievienojumus pamatielai un ielu savienošanu ar esošo ielu tīklu vai sistēmu;

21.7.5. ar velosipēdistu un gājēju ceļu izbūvi saistītās izmaksas;

21.7.6. ēku, būvju un ar tām saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā iekārtu (izņemot ražošanas iekārtas) un tāda aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas paredzēts būvprojektā, nepieciešams ēkas vai būves infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā un kas veido ēkas kopējo neatdalāmo infrastruktūru;

21.7.7. sabiedriskā transporta un pasažieru apkalpošanas infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā tādu iekārtu un aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, kas nepieciešams infrastruktūras funkcionalitātes nodrošināšanai un infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā, ieskaitot lietus ūdens kanalizācijas infrastruktūras un apgaismojuma būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu;

21.7.8. stāvparka un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve vai atjaunošana;

21.7.9. ūdensapgādes un (vai) siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana multimodāla transporta mezglā, ja tā nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā;

21.7.10. gāzes un (vai) elektroenerģijas infrastruktūras ierīkošana multimodāla transporta mezglā, ja tā nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai un nodošanai ekspluatācijā;

21.8. teritorijas labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam;

21.9. virszemes transporta būvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas ne vairāk kā 10 % apmērā no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tādā gadījumā, ja ir sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, vienlaikus nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam;

21.10. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un attiecīgo būvspeciālistu un normatīvajos aktos būvniecības jomā noteiktās obligātās apdrošināšanas izmaksas;

21.11. vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam.

22. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 21. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

23. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 % apmērā no šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, un tās aprēķina proporcionāli izmaksu pozīciju daļai, kas nav saistīta ar komercdarbības atbalstu. Sadarbības iestādei neiesniedz izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo izmaksu izlietojumu.

24. Šo noteikumu 21.5., 21.6. un 21.10. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta būvdarbu līguma summas.

25. Šo noteikumu 21.2. un 21.10. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

26. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

27. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāmas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas vai būvniecības līgumu izmaksu ietvaros.

28. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas, kas nav saistītas ar komercdarbības atbalsta sniegšanu, ir attiecināmas finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 20. punktā minētajām atbalsta darbībām, šo noteikumu 21. punktā minētajām izmaksu pozīcijām un šo noteikumu 21.4., 21.7.3. un 21.9. apakšpunktā un 23., 24. un 25. punktā minētajiem ierobežojumiem, kā arī radušās ne agrāk kā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 21.2., 21.3., 21.4., 21.5. un 21.6. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas no 2016. gada 1. janvāra.

29. Saistībā ar komercdarbības atbalstu:

29.1. ievērojot regulas Nr. 651/2014 6. panta prasības, pasākuma ietvaros darbu ar projektu var uzsākt pēc sadarbības iestādes un citu iestāžu lēmumu pieņemšanas par publiskā finansējuma piešķiršanu, tai skaitā par snieguma rezerves priekšfinansēšanu. Šo noteikumu izpratnē par darbu sākumu ir uzskatāmas darbības, kas atbilst regulas Nr.  651/2014 2. panta 23. punkta nosacījumiem;

29.2. šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. un 21.10. apakšpunktā minētās izmaksas arī tad, ja tās projekta iesniedzējam radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, var attiecināt saskaņā ar regulu Nr.  1407/2013.

30. Neattiecināmās izmaksas:

30.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 21.4., 21.7.3. un 21.9. apakšpunktā, 23., 24. un 25. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

30.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 21. punktā un nav tieši saistītas ar šo noteikumu 20. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai atbilstoši būvprojektā paredzētajam;

30.3. tai projekta daļai, kas nav saistīta ar komercdarbības atbalstu, projekta iesniedzējs sedz no publiskiem līdzekļiem, kas nav Kohēzijas fonda līdzekļi;

30.4. tai projekta daļai, kas saistīta ar komercdarbības atbalstu, projekta iesniedzējs sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar aizņēmumu Valsts kasē uz tirgus nosacījumiem;

30.5. kas radušās šo noteikumu 21. punktā minēto izmaksu sadārdzinājuma dēļ, projekta iesniedzējs sedz no publiskiem līdzekļiem, kas nav Kohēzijas fonda līdzekļi, savukārt komercdarbības atbalsta gadījumā projekta izmaksu sadārdzinājumu sedz no līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu, tai skaitā ar aizņēmumu Valsts kasē uz tirgus nosacījumiem.

IV. Nosacījumi komercdarbības atbalsta saņemšanai

31. Ja šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. un 21.10. apakšpunktā minētajām izmaksām nevar piemērot regulas Nr.  651/2014 un regulas Nr.  1407/2013 nosacījumus un šīs izmaksas uzskatāmas par tādām, kas saistītas ar komercdarbības atbalstu, izmaksas sedz no finansējuma saņēmēja līdzekļiem, kas nav saistīti ar komercdarbības atbalstu.

32. Komercdarbības atbalstu projekta iesniedzējam piešķir, ja atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem regulas Nr.  651/2014 46. panta 1. punktā, 48. panta 1. punktā un 56. panta 1. punktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 65/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi.

33. Ja nav noslēgts šo noteikumu 18. punktā minētais līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un šo noteikumu 21.7.9. apakšpunktā minētās darbības plānots veikt saskaņā ar licenci par siltumenerģijas pārvadi un sadali, komercdarbības atbalstu par centralizētās siltumapgādes tīkla izbūvi sniedz saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 46. pantu, ievērojot šādus nosacījumus:

33.1. atbilstoši regulas Nr.  651/2014 46. panta 5. punktam izmaksas ieguldījumu atbalstam ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 21.7.9. apakšpunktu;

33.2. atbilstoši regulas Nr. 651/2014 46. panta 6. punktam atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

34. Attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 48. pantu, ir ievēroti šādi nosacījumi:

34.1. atbalsts netiek sniegts regulas Nr.  651/2014 48. panta 2. punktā minētajai energoinfrastruktūrai;

34.2. projekta iesniedzējs, lietojot energoinfrastruktūru, ievēro regulas Nr. 651/2014 48. panta 3. punkta nosacījumus;

34.3. šo noteikumu 21.7.10. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas atbilstoši regulas Nr.  651/2014 48. panta 4. punktam;

34.4. atbilstoši regulas Nr. 651/2014 48. panta 5. punktam atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

35. Attiecībā uz komercdarbības atbalstu, kurš tiek sniegts saskaņā ar regulas Nr.  651/2014 56. pantu, ir ievēroti šādi nosacījumi:

35.1. atbalsts netiek sniegts regulas Nr.  651/2014 56. panta 2. un 7. punktā minētajai infrastruktūrai;

35.2. projekta iesniedzējs infrastruktūras turpmākā izmantošanā ievēro regulas Nr. 651/2014 56. panta 3. un 4. punkta nosacījumus;

35.3. šo noteikumu 21.7.6., 21.7.7. un 21.7.8. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ievērojot regulas Nr.  651/2014 2. panta 29. punkta nosacījumus;

35.4. atbalsta summu ieguldījumu atbalstam aprēķina atbilstoši regulas Nr. 651/2014 56. panta 6. punktam;

35.5. darbības atbalsta izmaksas nav attiecināmas.

36. Atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr.  651/2014, vienām un tām pašām attiecināmām izmaksām drīkst apvienot ar šo noteikumu 12. punktā minētajiem publiskajiem līdzekļiem un ar atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr.  1407/2013, nepārsniedzot attiecīgi regulas Nr.  651/2014 46. panta 6. punktā, 48. panta 5. punktā un 56. panta 6. punktā minēto atbalsta apjomu.

37. Atbalstu, kas šo noteikumu ietvaros piešķirts saskaņā ar regulu Nr.  1407/2013, drīkst apvienot ar citu saskaņā ar šo regulu sniegto atbalstu, ja pēc šādas apvienošanas kopējā atbalsta summa nepārsniedz regulas Nr.  1407/2013 3. pantā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.

38. Sadarbības iestāde, pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu šo noteikumu 21.1., 21.2., 21.3., 21.5., 21.6. un 21.10. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, ievēro šādus nosacījumus:

38.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr.  1407/2013 1. panta 1. un 2. punktā minētos nozaru darbības un izmaksu ierobežojumus;

38.2. sadarbības iestāde pirms finanšu atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz regulas Nr.  1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, saņemtais de minimis atbalsts vērtējams viena vienota komersanta līmenī. Vienots komersants ir komersants, kas atbilst regulas Nr.  1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem.

39. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

40. Sadarbības iestāde nodrošina regulas Nr.  651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus un 12. pantā minētos uzraudzības nosacījumus.

41. Sadarbības iestāde pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu līdz regulas Nr. 1407/2013 vai regulas Nr. 651/2014 darbības termiņa beigām.

V.  Projekta īstenošanas nosacījumi

42. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

42.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, XII pielikuma 2.2. sadaļā un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

42.2. sniedz informāciju sadarbības iestādei par objektu skaitu, kuros projekta īstenošanas rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

42.3. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

42.4. nodrošina projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu, laikus plānojot uzturēšanas darbus un finansējuma piešķiršanu infrastruktūrai, uz kuru attiecināmas šo noteikumu 21.7.2., 21.7.4., 21.7.5., 21.7.6., 21.7.7., 21.7.8., 21.7.9., 21.7.10., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētās izmaksas, vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

42.5. nodrošina, ka nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, projekta īstenošanas laikā ir finansējuma saņēmēja īpašumā vai arī būvniecības iecere ir saskaņota ar projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Šī prasība neattiecas uz infrastruktūru, kas minēta šo noteikumu 21.7.9. un 21.7.10. apakšpunktā un kas pēc tās ierīkošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja vai sadales sistēmas operatora īpašumā, ja to paredz būvprojekts vai normatīvie akti attiecīgās infrastruktūras jomā;

42.6. sniedz informāciju par pasākumiem, kas mazina slodzi uz vidi;

42.7. uzkrāj informāciju par šo noteikumu 21.7. apakšpunktā minēto ēku, iekārtu un ielu apgaismojuma enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta ieviešanas;

42.8. vismaz reizi gadā atmaksā sadarbības iestādei attiecīgo izmaksu kompensācijas Kohēzijas fonda finansējuma daļu, ja šo noteikumu 21.7.10. apakšpunktā minētās infrastruktūras izmaksas kompensē sadales sistēmas operators;

42.9. nodrošina informācijas uzkrāšanu par sabiedriskā transporta reisu skaitu un ikgadējo apkalpoto pasažieru skaitu izveidotajā multimodālajā transporta mezglā dalījumā pa transporta veidiem, informāciju sniedzot izvērtēšanas un uzraudzības vajadzībām pēc atbildīgās vai sadarbības iestādes pieprasījuma ne ātrāk kā divus gadus pēc projekta īstenošanas.

43. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, nepārsniedzot 90 % no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma un, ja tas paredzēts projektā, valsts budžeta dotācijas pašvaldībām finansējuma kopsummas. Avansa maksājumu ir iespējams saņemt vairākos maksājumos.

44. Projekta īstenošanas vieta ir Rīga.

45. Ja projekta ietvaros radītā attiecīgā aktīva amortizācijas periods pārsniedz projekta pēcuzraudzības periodu, sadarbības iestāde turpina tā uzraudzību atbilstoši regulas Nr.  651/2014 46. panta 6. punkta, 48. panta 5. punkta un 56. panta 6. punkta nosacījumiem, veicot pārbaudi vienu reizi projekta dzīves cikla beigās.

46. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu šādos gadījumos:

46.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu, kas noteikti šo noteikumu 4. punktā;

46.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

47. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministrs Uldis Augulis
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 198Pieņemts: 04.04.2017.Stājas spēkā: 14.04.2017.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 76, 13.04.2017. OP numurs: 2017/76.2
Saistītie dokumenti
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
290127
14.04.2017
87
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva