1. Noteikumi nosaka revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudes kārtību, pilnvaroto pārstāvju kvalifikācijas prasības, pārbaudes protokolā ietveramās ziņas, kā arī pārbaužu programmas saturu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

2. Noteikumos lietotie termini atbilst šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.  537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (turpmāk – regula Nr.  537/2014) ietvertajiem terminiem:

2.1. revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaude (turpmāk – pārbaude) – terminam "inspekcija" regulas Nr.  537/2014 26. panta 1. punkta "a" apakšpunkta izpratnē;

2.2. Finanšu ministrijas pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pilnvarotais pārstāvis) – terminam "inspektors" regulas Nr.  537/2014 26. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē.

(Grozīts ar MK 08.08.2023. noteikumiem Nr. 422; MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

3. Pilnvarotais pārstāvis pārbauda revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanu tai zvērinātu revidentu komercsabiedrībai vai zvērinātam revidentam, kas sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrai (turpmāk – zvērinātu revidentu prakse). Zvērinātu revidentu prakses pārbaudi veic ne mazāk kā divi pilnvarotie pārstāvji. Pilnvarotais pārstāvis veic kārtējo vai ārkārtas pārbaudi:

3.1. kārtējo pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados saskaņā ar Finanšu ministrijas sagatavoto un apstiprināto pārbaužu programmu, lai pārbaudītu:

3.1.1. vai zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi revīzijas pakalpojumu sabiedriskas nozīmes struktūrai saskaņā ar Revīzijas pakalpojumu likuma un regulas Nr.  537/2014 prasībām, ievērojot Latvijā atzītos starptautiskos revīzijas standartus;

3.1.2. vai zvērinātu revidentu prakse ievēro iekšējās kvalitātes vadības politiku un procedūras, kas izstrādātas atbilstoši zvērinātu revidentu prakses darbības apjomam un sarežģītībai;

3.2. ārkārtas pārbaudes veic šādos gadījumos:

3.2.1. ja kārtējā pārbaudē zvērinātu revidentu praksei ir piešķirta 3. vai 4. kategorija;

3.2.2. ja Finanšu ministrijai, izskatot iesniegumu par zvērinātu revidentu prakses sniegtajiem revīzijas pakalpojumiem sabiedriskas nozīmes struktūrai, pastāv pamatotas aizdomas par Revīzijas pakalpojumu likuma, regulas Nr. 537/2014 prasību vai Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu pārkāpumiem;

3.2.3. ja tā ir nepieciešama konkrēta sabiedriskas nozīmes struktūrai sniegta revīzijas pakalpojuma pārbaudei vai Revīzijas pakalpojumu likuma, regulas Nr.  537/2014 prasību vai Latvijā atzīto starptautisko revīzijas standartu prasību ievērošanas pārbaudei.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

4. Pilnvarotais pārstāvis veic šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās pārbaudes regulas Nr.  537/2014 26. panta 6. punktā noteiktajā apjomā, tai skaitā pārbauda:

4.1. vai zvērinātu revidentu prakse ir izveidojusi un ievēro tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu revīzijas pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanai;

4.2. vai zvērinātu revidentu prakse ievēro Revīzijas pakalpojumu likuma 25. panta pirmajā un trešajā daļā un 26. pantā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, 27. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības un 37.⁷ pantā noteiktās prasības ar revīziju nesaistītu pakalpojumu maksas saņemšanai, kā arī regulas Nr.  537/2014 4. pantā noteiktās prasības attiecībā uz revīzijas maksu;

4.3. vai zvērinātu revidentu prakse ievēro normatīvajos aktos par darba organizāciju, resursu plānošanu, dokumentu pārvaldību, reģistru un lietu veidošanu noteiktās prasības zvērinātu revidentu praksēm;

4.4. vai atbildīgais zvērināts revidents ir turpinājis savu izglītību un pilnveidojis profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

5. Pilnvarotais pārstāvis, veicot pārbaudi:

5.1. iepazīstas ar pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses revīzijas darba dokumentiem;

5.2. iegūst nepieciešamo informāciju, veicot aptauju, un noskaidro faktus (piemēram, vai pastāv zvērinātu revidentu rotācija, vai ievērota prasība par zvērinātu revidentu prakses neatkarību no klienta);

5.3. uzklausa pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses pārstāvi.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

5.¹ Pilnvarotais pārstāvis pārbaudi var veikt šādos veidos:

5.¹1. klātienē;

5.¹2. daļēji klātienē un daļēji attālināti, nodrošinot visas šo noteikumu 5. punktā minētās prasības;

5.¹3. attālināti, ja valstī noteiktās ārkārtas situācijas vai ieviesto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ pārbaudi nav iespējams veikt klātienē. Pārbaudi var veikt attālināti arī gadījumā, ja visa zvērinātu revidentu prakses dokumentu glabāšana un arhivēšana tiek kārtota elektroniski un pilnvarotais pārstāvis pārbaudes veikšanā var nodrošināt visu šo noteikumu 5. punktā minēto prasību ievērošanu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

6. Pēc pārbaudes pilnvarotais pārstāvis sniedz zvērinātu revidentu prakses novērtējumu un iekļauj to pārbaudes protokolā.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

7. Zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēma tiek novērtēta atbilstoši šādām kategorijām:

7.1. 1. kategorija – darbojas labi: trūkumi nav konstatēti vai ir konstatēti maznozīmīgi trūkumi, kuri neietekmē pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmu;

7.2. 2. kategorija – darbojas, bet nepieciešami atsevišķi pilnveidojumi: konstatēti atsevišķi trūkumi, kuriem ir vidēja ietekme uz pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmu. Ir izteikti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu prakse ir izstrādājusi pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai;

7.3. 3. kategorija – darbojas daļēji, ir nepieciešami būtiski pilnveidojumi: konstatēti sistemātiski trūkumi, kuriem ir ietekme uz pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmu. Ir sniegti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu prakse ir izstrādājusi pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai;

7.4. 4. kategorija – nedarbojas: trūkumi, kuri ir konstatēti, liecina par to, ka pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēma nedarbojas. Ir sniegti ieteikumi sistēmas pilnveidošanai, un zvērinātu revidentu prakse ir izstrādājusi pasākumu plānu ieteikumu ieviešanai.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

8. Par katru pārbaudi pilnvarotais pārstāvis iekārto pārbaudes lietu. Pārbaudes lietā iekļauj pārbaudes laikā iegūtos vai sagatavotos dokumentus.

9. Pilnvarotais pārstāvis divu nedēļu laikā pēc pārbaudes beigām uzsāk pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projekta sagatavošanu. Pārbaudes pabeigšanas datums fiksējams pārbaudes protokola projektā, un tas tiek sagatavots mēneša laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, pilnvarotais pārstāvis pārbaudes protokola un trūkumu novēršanas plāna projekta sagatavošanas termiņu var pagarināt par mēnesi, par to paziņojot zvērinātu revidentu praksei. Ieteikumus un to ieviešanas termiņus pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai iekļauj protokolā un nosūta pārbaudītajai zvērinātu revidentu praksei.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

10. Pilnvarotais pārstāvis šo noteikumu 9. punktā minēto ieteikumu ieviešanas termiņu nosaka, ņemot vērā attiecīgā trūkuma ietekmi uz pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmu un ieteikuma ieviešanas prioritāti. Minētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus no pārbaudes protokola apstiprināšanas datuma.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

11. Pārbaudītā zvērinātu revidentu prakse 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 9. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un elektroniski iesniedz pilnvarotajam pārstāvim šādu informāciju:

11.1. komentārus un pamatotus iebildumus par pārbaudes protokola projektu un ieteikumiem. Ja iespējams, tos pamato dokumentāri;

11.2. veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, norādot par ieteikumu ieviešanu atbildīgo personu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

12. Ja pastāv objektīvi apstākļi, kuru dēļ nav iespējams šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju iesniegt 10 darbdienu laikā, informācijas iesniegšanas termiņu pēc rakstiskas vienošanās ar Finanšu ministriju var pagarināt par informācijas sagatavošanai papildus nepieciešamo laiku, tomēr ne ilgāk kā par 10 darbdienām.

13. Ja šo noteikumu 11. punktā minētā informācija nav saņemta šo noteikumu 11. vai 12. punktā minētajā termiņā, uzskatāms, ka pārbaudītā zvērinātu revidentu prakse atzīst pārbaudes protokolu par pamatotu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

14. Pilnvarotais pārstāvis izvērtē šo noteikumu 11. punktā minētos komentārus, to pamatotību un veicamos pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai un ieteikumu ieviešanai, sagatavo pārbaudes protokolu un pievieno tam trūkumu novēršanas plānu.

15. Ja pilnvarotais pārstāvis ir saņēmis šo noteikumu 11. punktā minēto informāciju, bet pēc tās izvērtēšanas nav mainījis ieteikumu būtību, tiek rīkota saskaņošanas sanāksme ar pārbaudīto zvērinātu revidentu praksi, kas nepiekrīt ieteikumiem. Ja vienošanās netiek panākta un ieteikumi netiek saskaņoti vai pilnvarotais pārstāvis negūst pierādījumus ieteikumu maiņai, pārbaudes protokolā attiecīgos trūkumu novēršanas plāna ieteikumus norāda kā nesaskaņotus.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

16. Pārbaudes protokolu un trūkumu novēršanas plānu paraksta pilnvarotais pārstāvis, kurš veicis pārbaudi, un apstiprina par pārbaudes procesa norisi atbildīgā Finanšu ministrijas amatpersona. Apstiprināto pārbaudes protokolu un trūkumu novēršanas plānu pilnvarotais pārstāvis nosūta pārbaudītajai zvērinātu revidentu praksei.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

17. Par ieteikumu ieviešanu atbildīgā persona, kas norādīta šo noteikumu 11.2. apakšpunktā, nodrošina, ka trūkumu novēršanas plānā iekļautie pasākumi tiek īstenoti plānā noteiktajos termiņos. Zvērinātu revidentu prakse 10 darbdienu laikā pēc attiecīgā ieteikuma ieviešanai noteiktā termiņa informē Finanšu ministriju par ieteikuma īstenošanu, iesniedzot dokumentāru apliecinājumu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

18. Finanšu ministrija uzrauga sniegto ieteikumu ieviešanu un 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 17. punktā minētās informācijas saņemšanas izvērtē, kā ieteikumi īstenoti, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju un (vai) pieņem lēmumu par ārkārtas pārbaudes veikšanu, lai novērtētu ieteikumu ieviešanu.

19. Ja trūkumu novēršanas plānā noteiktajā termiņā pārbaudītā zvērinātu revidentu prakse nav veikusi pasākumus iekšējās kvalitātes vadības sistēmas uzlabošanai, Finanšu ministrija:

19.1. mēneša laikā pēc minētā termiņa beigām savā tīmekļvietnē publicē informāciju par pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmas trūkumiem un par publikāciju rakstiski informē arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju;

19.2. izvērtē neieviestā ieteikuma ietekmi uz pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses iekšējās kvalitātes vadības sistēmu un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par ārkārtas pārbaudes veikšanu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

20. Pārbaudes lietā iekļautos dokumentus un pārbaudes protokolu glabā Finanšu ministrijas arhīvā attiecīgajā lietā.

21. Finanšu ministrija sagatavo iekšējo procedūru aprakstu, nosakot kārtību, kādā:

21.1. plāno pārbaudes, balstoties uz riska pieeju;

21.2. veic pārbaudes, kā arī norāda pārbaudes lapu paraugus;

21.3. apkopo pārbaužu rezultātus, sniedz pārbaudītās zvērinātu revidentu prakses novērtējumu un sagatavo pārbaudes protokolu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

22. Pārbaudes protokolā ietver šādas ziņas:

22.1. pārbaudes protokola sastādīšanas vieta, datums un laiks;

22.2. tā pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds un amats, kurš veicis pārbaudi;

22.3. tā dokumenta rekvizīti (identifikācijas dati), ar kuru saskaņā saņemts pilnvarojums veikt pārbaudi;

22.4. ziņas par pārbaudi:

22.4.1. pārbaudes veikšanas laiks;

22.4.2. pārbaudes būtība;

22.4.3. pārbaudes secinājumi;

22.4.4. pārbaudes pabeigšanas datums.

22.5. trūkumu novēršanas plāns, kurā iekļauj ieteikumus un to ieviešanas termiņus pārbaudē konstatēto trūkumu novēršanai.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

23. Par pilnvaroto pārstāvi var iecelt personu, kura:

23.1. ir Latvijas pilsonis;

23.2. prot valsts valodu augstākajā līmenī;

23.3. ir Latvijas Republikā vai ārvalstīs ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot īsā cikla profesionālo augstāko izglītību) ekonomikas, vadības, finanšu jomā vai tiesību zinātnēs;

23.4. ir ar nevainojamu reputāciju – uz to neattiecas neviens no Revīzijas pakalpojumu likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem;

23.5. ir ieguvusi ne mazāk kā triju gadu profesionālo pieredzi finanšu pārskatu sagatavošanā un šo pārskatu revīzijas (pārbaudes) veikšanā;

23.5.¹ ir ieguvusi Revīzijas pakalpojumu likuma 35.² pantā minēto pieredzi ilgtspējas jomā, ja pilnvarotais pārstāvis veic šo noteikumu VI¹ nodaļā minētās pārbaudes procedūras;

23.6. ir noklausījusies Finanšu ministrijas organizētu pārbaudes apmācību kursu.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

24. Pārbaužu programmā iekļauj pasākumus, kas nepieciešami, lai:

24.1. nodrošinātu, ka pārbaudes veic ne retāk kā reizi trijos gados tām zvērinātu revidentu praksēm, kuras sniedz revīzijas pakalpojumus sabiedriskas nozīmes struktūrām;

24.2. veiktu pārbaudes, ievērojot Revīzijas pakalpojumu likumu, šo noteikumu un regulas Nr.  537/2014 26. panta prasības.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

25. Pārbaužu programmā norāda šādu informāciju par kārtējā gadā plānotajām pārbaudēm:

25.1. pārbaužu veikšanas laiks;

25.2. pārbaužu uzdevumi un veikšanas termiņi;

25.3. pārbaudei pakļautās zvērinātu revidentu prakses;

25.4. pārbaudei pakļautās zvērinātu revidentu prakses sniegtais revīzijas pakalpojums un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojums, ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi sabiedriskas nozīmes struktūrai arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

(Grozīts ar MK 29.10.2024. noteikumiem Nr. 672)

26. Pārbaužu programma nav publiski pieejama un ir pilnvaroto pārstāvju rīcībā.

27. Finanšu ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc visu plānoto pārbaužu pabeigšanas apkopo iepriekšējā kalendāra gadā veikto pārbaužu rezultātus – informāciju par visu attiecīgajā gadā veikto pārbaužu konstatējumiem un sniegtajiem ieteikumiem – un publicē tos savā tīmekļvietnē.

(MK 08.08.2023. noteikumu Nr. 422 redakcijā)

28. Finanšu ministrija ne vēlāk kā mēnesi pēc šo noteikumu 27. punktā minēto pārbaužu rezultātu publicēšanas savā tīmekļvietnē sagatavo ziņojumu par kvalitātes kontroles nodrošināšanu. Ziņojumā iekļauj regulas Nr.  537/2014 28. panta "c" apakšpunktā minēto informāciju un norāda veicamos pasākumus, tai skaitā sniegtos ieteikumus un ar tiem saistītos plānotos uzraudzības pasākumus (nenorādot konkrētu pārbaudīto zvērinātu revidentu praksi), kā arī informāciju par kvalitātes kontroles nodrošināšanas efektivitāti un lietderību attiecībā uz revīzijas pakalpojumu un attiecīgajā gadījumā – ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitāti. Divu nedēļu laikā pēc ziņojuma sagatavošanas Finanšu ministrija publicē to savā tīmekļvietnē.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

(Nodaļa MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

28.¹ Ja pārbaudei pakļautā zvērinātu revidentu prakse ir sniegusi sabiedriskas nozīmes struktūrai arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu, tad kārtējās pārbaudes laikā pilnvarotais pārstāvis pārbauda:

28.¹1. vai zvērinātu revidentu prakse ir izveidojusi un ievēro tās darbības apjomam un sarežģītībai atbilstošu ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes vadības iekšējās kontroles sistēmu;

28.¹2. vai zvērinātu revidentu prakse ievēro Revīzijas pakalpojumu likuma 25. panta pirmajā un trešajā daļā un 26. pantā noteiktās neatkarības un objektivitātes prasības, kā arī 27. pantā noteiktās konfidencialitātes prasības; 

28.¹3. vai zvērinātu revidentu prakse ievēro normatīvajos aktos par darba organizāciju, resursu plānošanu, dokumentu pārvaldību, reģistru un lietu veidošanu noteiktās prasības zvērinātu revidentu praksei, kas sniedz ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu;

28.¹4. vai atbildīgais zvērināts revidents vai galvenais ilgtspējas revidents ir turpinājis savu izglītību un pilnveidojis profesionālo kvalifikāciju arī ilgtspējas jautājumos Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

28.² Ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudi veic pilnvarotais pārstāvis, kuram ir šo noteikumu 23.5.¹ apakšpunktā minētā pieredze.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

28.³ Pilnvarotais pārstāvis, pārbaudot zvērinātu revidentu prakses iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina Revīzijas pakalpojumu likuma 35.¹ pantā un regulas Nr. 537/2014 26. pantā minēto prasību izpildi, izvērtē, kā pārbaudāmajā zvērinātu revidentu praksē tiek nodrošināta ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšana, un pārliecinās par normatīvajos aktos, ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartos un profesionālās ētikas kodeksā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā noteikto neatkarības un objektivitātes prasību ievērošanu minētā pakalpojuma sniegšanā.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

28.⁴ Iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitāti un ticamību, pilnvarotais pārstāvis novērtē, veicot pārrunas ar pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses pārstāvi, pārbaudot iekšējās kontroles sistēmas politikas un procedūras, kā arī pārbaudot pārbaudāmās prakses sniegto ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

28.⁵ Pilnvarotais pārstāvis ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes pārbaudes vērtējumu un rezultātus iekļauj šo noteikumu 22. punktā minētajā pārbaudes protokolā, kuru, ievērojot šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību un termiņus, saskaņo ar pārbaudāmās zvērinātu revidentu prakses vadību.

(MK 29.10.2024. noteikumu Nr. 672 redakcijā)

29. Šo noteikumu 21. punktā minēto iekšējo procedūru aprakstu Finanšu ministrija sagatavo līdz 2017. gada 1. septembrim.

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 17. jūnija noteikumus Nr. 536 "Noteikumi par revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 97. nr.; 2011, 178. nr.).