1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā nodrošina Latvijas interešu pārstāvību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (turpmāk – tiesa) un Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros;

1.2. tās personas funkcijas un tiesības, kura pārstāv Latvijas intereses tiesā un ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros, un to īstenošanas kārtību.

2. Latvijas interešu pārstāvību tiesā un ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros īsteno Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis (turpmāk – pārstāvis).

3. Pilnvarojumu pārstāvim izsniedz Ministru kabinets pēc ārlietu ministra ieteikuma, kas saskaņots ar tieslietu ministru.

4. Pilnvarojumu pārstāvim Ministru kabinets izsniedz uz četriem gadiem, un to var izsniegt atkārtoti. Atkārtoto pilnvarojumu skaits nav ierobežots.

5. Par pārstāvi var būt persona:

5.1. kura ieņem amatu diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un kurai ir piešķirts diplomātiskais rangs saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu;

5.2. kurai ir augstākā izglītība tiesību zinātnēs un vienas vai vairāku tiesas vai ANO oficiālo darba valodu zināšanas tādā līmenī, kas ļauj pienācīgi pildīt šajos noteikumos minētās funkcijas.

6. Pārstāvja darbu pārrauga ārlietu ministrs.

7. Pārstāvja darbību nodrošina pārstāvja birojs (turpmāk – birojs). Birojs ir Ārlietu ministrijas struktūrvienība.

8. Pārstāvis reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā rakstisku ziņojumu par savu darbu.

9. Ārlietu ministrs, pamatojoties uz pārstāvja ieteikumu, uz noteiktu laiku var apstiprināt pārstāvja vietnieku, lai nodrošinātu pārstāvja funkciju īstenošanas nepārtrauktību.

10. Pārstāvības jomā tiesā pārstāvis veic šādas funkcijas:

10.1. tiesas noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz tiesā vienā no tiesas oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz tiesā valdības turpmākos apsvērumus;

10.2. pieņem lēmumu par tiesvedības turpināšanu lietā, pirms lēmuma pieņemšanas informējot par to ārlietu ministru, tieslietu ministru un atbildīgās valsts institūcijas. Juridiski un faktiski sarežģītās lietās šādu lēmumu pieņem Ministru kabinets;

10.3. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesā mierizlīguma piedāvājumu vai vienpusējo deklarāciju;

10.4. ja lieta tiek izskatīta mutvārdu tiesas sēdē, pirms sēdes informē Ministru kabinetu par pārstāvja sagatavoto valdības pārstāvības pozīciju;

10.5. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesniedz tiesas Lielajā palātā valdības apelācijas sūdzību;

10.6. pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, iesaistās trešās puses statusā sūdzību izskatīšanā tiesā pret citām Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas līgumslēdzējām pusēm;

10.7. ja tiesa pieņem nolēmumu, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar tiesas nolēmuma izvērtējumu, norādot nolēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;

10.8. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz Eiropas Padomes Ministru Komitejā valdības pozīciju par tiesas nolēmuma izpildi, kurā konstatēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas vai tās protokolu pārkāpums Latvijā;

10.9. tiesas nolēmumu izpildes ietvaros nodrošina spriedumu tulkošanu, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

11. Pārstāvības jomā ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā pārstāvis veic šādas funkcijas:

11.1. ANO noteiktajos termiņos, pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo un iesniedz ANO vienā no tās oficiālajām darba valodām valdības pārstāvības pozīciju, kā arī sagatavo un iesniedz ANO valdības turpmākos apsvērumus;

11.2. ja ANO pieņem lēmumu, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, iesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar ANO lēmuma izvērtējumu, norādot lēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus;

11.3. pamatojoties uz atbildīgo institūciju sniegto informāciju, sagatavo valdības pozīciju par ANO lēmuma izpildi, kurā konstatēts kādas ANO konvencijas pārkāpums, un atbild par minētās pozīcijas savlaicīgu iesniegšanu ANO;

11.4. ANO lēmumu izpildes ietvaros nodrošina lēmumu tulkošanu, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

12. Nacionālo ziņojumu sagatavošanas un izskatīšanas jomā par ANO 1965. gada Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1966. gada Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1966. gada Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, 1979. gada Konvencijas par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, 1984. gada Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (turpmāk – ANO konvencijas) izpildi Latvijā pārstāvis veic šādas funkcijas:

12.1. atbilstoši ANO vadlīnijām apkopo nacionālajā ziņojumā atbildīgo institūciju sniegto informāciju par ANO konvenciju izpildi Latvijā. Ārlietu ministrs nacionālo ziņojumu iesniedz Ministru kabinetā;

12.2. nodrošina nacionālo ziņojumu tulkošanu vienā no ANO oficiālajām darba valodām un to iesniegšanu ANO;

12.3. atbild par delegācijas izveidošanu nacionālā ziņojuma izskatīšanai ANO un tās sastāva apstiprināšanu Ministru kabinetā;

12.4. apkopo ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu ietvaros pieprasīto papildinformāciju vienā no ANO oficiālajām darba valodām un iesniedz to ANO;

12.5. pēc nacionālā ziņojuma izskatīšanas nodrošina ANO konvenciju izpildes uzraudzības mehānismu noslēguma apsvērumu tulkošanu latviešu valodā, publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un izplatīšanu.

13. Sagatavojot valdības pārstāvības pozīcijas tiesā un nacionālos ziņojumus par ANO konvenciju izpildi, kā arī ANO individuālo sūdzību izskatīšanas procesā pārstāvim ir šādas tiesības:

13.1. pieprasīt un bez maksas saņemt no atbildīgajām institūcijām nepieciešamos dokumentus, paskaidrojumus, viedokli, vērtējumu un citu valdības pārstāvības pozīcijas sagatavošanai nepieciešamo informāciju;

13.2. pieprasīt un saņemt no atbildīgajām institūcijām nacionālo ziņojumu sagatavošanai nepieciešamos dokumentus, statistikas datus un citu saistīto informāciju.

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 1. jūlija noteikumus Nr. 355 "Noteikumi par pārstāvību starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 128. nr.).