1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek veikta jūrnieka repatriācija, ja to neveic kuģa īpašnieks, un kārtību, kādā tiek pieprasīti, segti un atmaksāti ar repatriāciju saistītie izdevumi.

2. Noteikumi attiecas uz Jūras kodeksa 302. panta pirmajā daļā un 272. panta otrās daļas 4. punkta "b" apakšpunktā minētajiem subjektiem (turpmāk – jūrnieks).

3. Lai saņemtu palīdzību repatriācijas nepieciešamības gadījumā, jūrnieks, uzrādot visus tā rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina viņa identitāti, jūrnieka statusu un darba līgumā norādīto atgriešanās vietu, ar repatriācijas iesniegumu (pielikums) vēršas pie Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs konsulārās amatpersonas (turpmāk – konsulārā amatpersona).

4. Saņemot repatriācijas iesniegumu, konsulārā amatpersona informē par to valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistru (turpmāk – Jūrnieku reģistrs).

5. Jūrnieku reģistrs pārbauda, vai jūrnieks, kuram nepieciešama repatriācija, atbilst Jūras kodeksa 302. panta pirmās daļas nosacījumiem, kā arī vai jūrniekam ir pieejama apdrošināšana, kas sedz repatriācijas izdevumus. Jūrnieku reģistrs nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas brīža informē konsulāro amatpersonu par veiktās pārbaudes rezultātiem.

6. Ja saskaņā ar saņemto informāciju jūrnieks atbilst Jūras kodeksa 302. panta nosacījumiem un jūrniekam nav pieejama apdrošināšana, kas sedz repatriācijas izdevumus, konsulārā amatpersona nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas:

6.1. noskaidro situācijai atbilstošākā ceļošanas maršruta izmaksas līdz darba līgumā norādītajai atgriešanās vietai;

6.2. aprēķina jūrnieka repatriācijai nepieciešamo naudas līdzekļu apmēru.

7. Jūrnieka repatriācijai nepieciešamie izdevumi sākotnēji tiek segti no Ārlietu ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Lai kompensētu saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšpunktu izlietotos līdzekļus, Ārlietu ministrija sagatavo tiesību akta projektu iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

8. Ja Ārlietu ministrijas rīcībā nav pietiekamu valsts budžeta līdzekļu jūrnieka repatriācijas izdevumu segšanai, tā sagatavo tiesību akta projektu iesniegšanai noteiktā kārtībā Ministru kabinetā kā Ministru kabineta lietu par līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

9. Konsulārā amatpersona ar jūrnieka repatriācijai piešķirtajiem naudas līdzekļiem apmaksā pakalpojumus, kas saistīti ar jūrnieka nokļūšanu darba līgumā norādītajā atgriešanās vietā. Izņēmuma gadījumā, ja minētos pakalpojumus nav iespējams apmaksāt ar bezskaidras naudas norēķiniem, jūrniekam ārvalstī izsniedz naudas līdzekļus attiecīgā konsulārā apgabala nacionālajā valūtā, ievērojot grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu naudas līdzekļu izsniegšanas dienā.

10. Ja jūrnieks ir repatriēts no Latvijas karoga kuģa, Ārlietu ministrija paziņo kuģa īpašniekam par jūrnieka repatriāciju un tai izlietoto naudas līdzekļu apmēru, kā arī izlietoto naudas līdzekļu atmaksas kārtību.

11. Kuģa īpašniekam ir pienākums triju mēnešu laikā no repatriācijas veikšanas brīža atmaksāt valsts budžetā no tā segtos jūrnieka repatriācijas izdevumus. Ja izdevumi netiek atmaksāti noteiktajā laikā, piedziņa tiek veikta Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

12. Ja jūrnieks ir repatriēts no ārvalsts karoga kuģa un kuģa īpašnieks vai apdrošināšanas kompānija, kas jūrnieku ir apdrošinājusi pret repatriācijas gadījumiem, jūrnieka repatriācijai izlietotos valsts budžeta līdzekļus triju mēnešu laikā nav atmaksājusi valsts pamatbudžeta ieņēmumos, Ārlietu ministrija pieprasa repatriācijai izlietotos valsts budžeta līdzekļus Jūras kodeksa 308. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.